Arhīva kalendārs

« September 2015 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930 
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra” ietvaros no 1. septembra līdz 1. oktobrim iespējams pieteikties finansiālajam atbalstam īstermiņa un ilgtermiņa sadarbības tīklu veidošanai.

Sadarbības tīklu veidošanas pamatā ir ideja veicināt jaunu partnerību rašanos, pieredzes apmaiņu, jaunu zināšanu un prasmju apgūšanu, kā arī attīstīt kopīgus sadarbības projektus. Sadarbības tīklā jābūt iesaistītiem partneriem no vismaz 3 Ziemeļvalstīm un/vai Baltijas valstīm. Atbalsts īstermiņa sadarbības tīklu veidošanai:

- finansējums pasākumiem, kas ilgst līdz 1 gadam, 
- maksimālā projekta pieteikuma summa ir € 20 000, lai segtu ne vairāk kā 70% no kopējiem projekta izdevumiem, 
- atlikušie 30% no projekta budžeta ir jāiegulda pašām tīkla darbībā iesaistītajām organizācijām un pieteikumā arī norāda, kā tas tiks sasniegts, 
- labi funkcionējošs īstermiņa sadarbības tīkls var pēc finansējuma perioda beigām apsvērt iespēju pieteikties atbalstam ilgtermiņa sadarbības tīkla darbībai.

Atbalsts ilgtermiņa sadarbības tīklu veidošanai: 
- finansējums pasākumiem, kas ilgst līdz 3 gadiem, 
- maksimālā projekta summa ir € 100 000, lai segtu ne vairāk kā 50% no kopējiem projekta izdevumiem, 
- atlikušie 50% no projekta budžeta ir jāiegulda pašām tīkla darbībā iesaistītajām organizācijām un pieteikumā arī norāda, kā tas tiks sasniegts.

Plašāka informācija

Pieteikšanās

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra” atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei.

Informācijas avots: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā

Septembris jau vairāk nekā 50 gadu saucams par Dzejas mēnesi, jo tieši šajā laikā visā Latvijā notiek Dzejas dienas. Raiņa Dzejas dienas ir viena no ilglaicīgākajām kultūras dzīves tradīcijām Latvijā. Arī Valmierā Dzejas dienu tradīcijās nav bijis pārrāvumu. 17.septembrī Valmierā viesosies dzejnieki: Tamāra Skrīna, Daina Sirmā, Iveta Ratinīka, Agnese Rutkēviča, Leons Briedis, Henriks Eliass Zēgners, Juris Helds un Viks.

Plkst.11.00 Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā notiks Dzejas svētki skolu jaunajiem literātiem „Dzeja ir glezna, kuru dzirdam” – tikšanās ar dzejnieci un literatūras skolotāju Ivetu Ratinīku.

Dzejas stundas notiks arī Valmieras skolās. Valmieras 5.vidusskolā ar skolēniem tiksies Agnese Rutkēviča, bet Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā – jaunais dzejnieks Henriks Eliass Zēgners. Savukārt pansionātā „Valmiera” viesosies dzejnieks Leons Briedis.

No plkst.14.00 līdz 17.00 dzejnieki dosies uz Burtnieku novada Matīšu pagastu.

Plkst.18.00 notiks Dzejas dienu noslēguma vakars Valmieras integrētajā bibliotēkā „Dzejas vārda gaismā dzejolim ir sava diena – Dzejas diena” /T. Skrīna/. Dzejas lasījumos piedalīsies T. Skrīna, D. Sirmā, I. Ratinīka, A. Rutkēviča, L. Briedis, H. E. Zēgners, J. Helds un Viks.

Ieeja bez maksas. Visi laipni aicināti!

 

Informācija par viesiem – dzejniekiem no Rīgas

Leons Briedis (1949) ir viens no pazīstamākajiem latviešu dzejniekiem un atdzejotājiem. Viņš raksta dzejoļus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Sākot ar pirmo dzejas krājumu „Liepas koks, zalkša asinis” (1974), līdz šim brīdim tapuši vairāk nekā 30 oriģinālkrājumi un grāmatas. Sarakstīti vairāk nekā 150 teksti komponista Raimonda Paula dziesmām, bet dziesmas ar dzejnieka vārdiem komponējuši vairāk nekā 20 komponisti. Bagātīgs dzejnieka devums ir tulkojumi un atdzejojumi no ļoti daudzām valodām, tai skaitā latīņu, krievu, poļu, angļu un rumāņu valodas. Par šiem tulkojumiem dzejnieks saņēmis Latvijas mēroga apbalvojumus. L. Briedis strādājis dažādos kultūrizdevumos: laikrakstā „Literatūra Un Māksla”, izdevumā „Jaunās Grāmatas”, žurnālā „Grāmata” u.c. Tāpat dzejnieks aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. Leons Briedis ir kulturoloģiskā žurnāla „Kentaurs XXI” dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992-2010).

Jāpiemin, ka Leons Briedis 1999.gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, bet  šogad – Latvijas Literatūras balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.

Iveta Ratinīka ir latviešu dzejniece un literatūras skolotāja, kuras publikācijas un raksti par dzeju regulāri tiek publicēti dažādos Latvijas medijos. 2011.gadā autore par debijas dzejas krājumu „Rūgts” Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā ieguva Vīna Studijas sarūpēto simpātiju balvu.

Dzejniece studējusi literatūru Rēzeknes Augstskolā un doktorantūrā Latvijas Universitātē. Dzejas publikācijas un raksti par dzeju kopš 1998.gada atrodami laikrakstos „Kultūras forums”, „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze” u.c. Patlaban dzejniece Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem palīdz saprast literatūru un pasauli ap to.

Agnese Rutkēviča ir dzejniece, rakstniece, dramaturģe un aktrise, kura dzīvē cenšas paspēt iespējami vairāk. A. Rutkēviča mērķtiecīgi un profesionāli darbojas mākslā vairākos žanros – raksta ne tikai lugas, bet arī dzeju, prozu, spēlē teātri, piedalījusies kinoprojektos. Agneses pirmā luga „Kartupeļēdāji” iestudēta  „Dirty Deal Teatro” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri. Par „Dukšiem” Jaunajā Rīgas teātrī, kas izrādīti arī jaunās dramaturģijas festivālā Vīsbādenē Vācijā, autore nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā Gada sasniegums oriģināldramaturģijā.

2012.gadā ar literāro pseidonīmu Anna Foma iznāca Agneses Rutkēvičas pirmā dzejas grāmata „Jaunā Vāgnera klusēšana”.

Henriks Eliass Zēgners dzimis 1995.gadā Jelgavā. Paralēli literatūrai dzejnieks aizraujas ar mūziku. Dzeja publicēta laikrakstā „Kultūras Forums”, portālā www.satori.lv, žurnālā „Latvju Teksti” u.c. Dzejnieks un kultūras žurnālists, aizraujas ar mūziku un vinila platēm.

2013.gadā H. E. Zēgners debitēja ar dzejoļu krājumu „Elementi”. Šis literārais notikums izraisīja plašu rezonansi jaunākajā latviešu dzejā, īpaši dzejnieka paaudzes lasītāju vidū.

  

Papildu informācija:

Vita Ziediņa

Valmieras bibliotēkas

direktores vietniece

Tālr.: 64250830

Informāciju sagatavoja:

Justīne Deičmane

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste

Mob. tālr.: 26186068

 

 

 

 

Svētdien, 13. septembrī, plkst. 13.00 Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Rubenes baznīcā koncertu sniegs jauniešu koris “Balsis” un DJ Monsta.

Latvijā Eiropas kultūras mantojuma dienas atzīmē jau 20 gadus – tradīcija ar koka mantojumam veltītiem pasākumiem Latvijā aizsākās 1995. gadā. Latvijā Mantojuma dienas tradicionāli notiek otrajā septembra nedēļas nogalē, organizējot atvērtās durvju dienas, ekskursijas gidu pavadībā, koncertus un izstādes. Mantojuma dienu pasākumu rīkošanā, kas Latvijas reģionos ir nozīmīgi notikumi, aktīvi ir iesaistījušās pašvaldības, tajā skaitā Kocēnu novada pašvaldība.

Šogad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, izvēloties objektus, rosināja akcentēt Eiropas dimensiju – Latvijas kultūras mantojuma vietu Eiropas kultūras vēstures veidošanā un otrādi – Eiropas ietekmi Latvijas kultūras vērtību veidošanas procesā, kā arī objektus, kuru vērtība izceļama Eiropas mērogā.

Vidzemē Mantojuma dienu objektu sarakstā iekļautas sešas apskates vietas, no kurām divas atrodas Kocēnu novadā – Rubenes baznīca un pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta Dikļi – Neikenkalna dabas koncertzāle.

Mantojumu dienu ietvaros svētdien plkst. 13.00 Rubenes baznīcā notiks svētbrīdis, ko vadīs prāvests Arnis Bušs, un būs iespēja baudīt Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” jauniešu kora “Balsis” un DJ Monsta muzikālo kopdarbu diriģenta Inta Teterovska vadībā. Pasākuma apmeklējums bez maksas. To rīko Kocēnu novada dome sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

 

Informāciju sagatavoja:

Elīna Upīte

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

Tālr.: 642 07683

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv