Arhīva kalendārs

Valsts Kultūrkapitāla fonds apstiprinājis Vidzemes plānošanas reģiona izstrādāto Vidzemes kultūras programmas 2015. gadam pieteikumu. Jau septīto gadu būs iespēja īstenot projektus dažādu kultūras aktivitāšu realizēšanai Vidzemes pilsētās un novados.

Vidzemes kultūras programmas finansējums ir saņemts valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” atbalstītajā mērķprogrammā, kuras galvenais mērķis ir  veicināt kultūras pieejamību sabiedrībai, organizējot projektu konkursus kultūras projektu atbalstam reģionos.

2015. gadā Vidzemes kultūras programmas tiešais mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu attīstību un pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot mūsu reģionam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.  Šī mērķa sasniegšanai tiks atbalstīti tādi reģionālas nozīmes projekti, kas paredz sekojošu uzdevumu izpildi:

• Sagaidot Latvijas simtgadi - Vidzemes unikālā kultūrvēsturiskā (materiālā un nemateriālā) mantojuma saglabāšana, tostarp apzināšana, izpēte, tālāknodošana, popularizēšana;
• Jaunrades veicināšana un radošo industriju attīstība, tostarp jaunu Vidzemes kultūras produktu radīšana, esošo kultūras pakalpojumu pilnveidošana;
• Zināšanu pārnese, tostarp zināšanu radīšana, iegūšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana, kā arī kultūras darbinieku zināšanu pilnveide un profesionālā izaugsme;
• Sadarbība dažādu kultūras nozaru starpā, tostarp projekta auditorijas iesaistīšana un līdzdalība kultūras pasākumos un projekta aktivitātēs.

Tuvākajās dienās  plānots noslēgt finansēšanas līgumu starp Vidzemes plānošanas reģionu un Valsts Kultūrkapitāla fondu. Paredzēts, ka projektu konkurss tiks izsludināts no 2015. gada 9. marta līdz 9. aprīlim.

Aktuālajai informācijai aicinām sekot līdzi Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā  – www.vidzeme.lv.

Papildu informācija: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, E-pasts: ieva.vitola@vidzeme.lv; www.vidzeme.lv 

Sestdien, 7.martā, plkst.13.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Rasas Grāmatiņas tekstilmākslas ekspozīciju un Mārtiņa Vērdiņa darbu izstādi, kurā būs skatāmas gleznas, zīmējumi, akvareļi, fotoattēli.

Māksliniece R. Grāmatiņa bērnību un jaunību pavadījusi Olainē. 1988.gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu, profesora Rūdolfa Heimrāta meistarklasē izstrādājot diplomdarbu „Ķekatas”. R. Grāmatiņa kopš 1984.gada dzīvo Saulkrastos un mākslas burvības pasaulē ievada jauno paaudzi, strādājot par pasniedzēju Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolā.

Stelles un aušana ir mākslinieces lielākā aizraušanās un vaļasprieks. Tās māksliniecei ļauj izpausties krāsu nianšu un auduma faktūru saspēlēs. Savus gobelēnus Rasa Grāmatiņa vairākkārt ir izstādījusi Saulkrastu pilsētā, tekstilmākslas asociācijas izstādē Pēterbaznīcā (1998.gadā), kā arī miniatūrtekstīliju izstādēs. Tāpat māksliniece ir sadarbojusies ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja galeriju „Apsīda”. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Iedvesma tekstīlijām meklējama dabas ainavu dažādībā, Latvijas gadalaiku īpašajā skaistumā, dārza augu formu un krāsu bagātībā, kā arī ceļojumos. Māksliniecei iemīļota tēma ir ziedi. Savukārt gobelēnos noskaņa tiek radīta ar dažādu dziju krāsu, toņu un faktūru palīdzību.

Mārtiņš Vērdiņš ir dzimis 1941.gadā. 1963.gadā beidzis Konservatorijas Teātra fakultāti kopā ar Ausmu Kantāni, Rasmu Garni, Astrīdu Vecvagari, Ģirtu Jakovļevu u.c. Jau būdams students, Mārtiņš Vērdiņš tika ieskaitīts toreizējā drāmas teātra trupā, kur nospēlējis vairākas nozīmīgas lomas. No 1970. līdz 1975.gadam bijis Valmieras drāmas teātra aktieris. Šī perioda ievērojamākais veikums – Juhani H. Vuoljoki „Niskavuori Hetā”, Sergejs A. Arbuzova „Esi sveicināta, mīlestība!”, Dāniels Z. Skujiņa „Brunču medībās” un Hamleta lomas atveidotājs Oļģerta Krodera iestudētajā Šekspīra traģēdijā. Savukārt no 1975. līdz 1999.gadam Mārtiņš Vērdiņš bija Dailes teātra trupā.

Līdztekus aktiera darbam M. Vērdiņš allaž zīmējis, gleznojis, skicējis un arī rakstījis, piemēram, grāmatu par dzīvesbiedri aktrisi Mirdzu Martinsoni. Savukārt pērn tika izdota grāmata „Epizodes”, kurā izklāstītas piezīmes no mākslinieka dzīves, no darba teātrī un kino, no ielas – dzīves būtiskākie krustpunkti.

„Dzīvoju starp Imantu un Babīti, kas ir līdzīga Aleksandra Čaka apdziedātai paradīzei. Pie mājas dīķis, kuram apkārt augošos krūmus apgriežu un veidojas neparasts dzīvžogs. Man nav ne gurķu, ne burkānu, vien dārzā nolieku podu ar ziediem, un sirds iekāro gleznot,” stāsta M. Vērdiņš. Aktieris iecienījis gleznot uz dēlīšiem. Esot tāds bocmaņu stils. Glezniecībā patīk faktūra.

Izstādes apskatāmas līdz 31.martam.