.png)
|
Arhīva kalendārs
Elektrokinēzes metode gruntī veicina mazutu noārdošu baktēriju kustību, vairošanos un aktivizēšanos. Metodi izstrādājuši Helsinku Universitātes zinātnieki, un tā veiksmīgi pielietota Zviedrijā. Valmierā atrastajam mazutam ir molekulāras atšķirības, tādēļ eksperimentālās attīrīšanas laikā tiks pārbaudīta metodes efektivitāte šī tipa naftas produktiem. Pielietotā sanācijas metode uzskatāma par ilgtspējīgu. Atšķirībā no tradicionālajām sanācijas metodēm, ar šo metodi piesārņotā grunts netiek izrakta un noglabāta poligonā kā bīstamie atkritumi, bet tiek attīrīta no piesārņojuma tās atrašanās vietā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem eksperimentālo grunts sanāciju bijušās mazuta saimniecības teritorijā nodrošina SIA “Vides Konsultāciju Birojs”. Tās komercdirektors Pēteris Birzgalis uzsver: “Seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, vai metode ir pietiekami efektīva, lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos grunts piesārņojuma rādītājus. Rezultātus var ekstrapolēt uz lielākām platībām un dziļumiem. Mūsu un Valmieras pilsētas pašvaldības uzdevums būs arī saprast, cik maksā viens kubikmetrs attīrītās grunts. Ir pietiekami daudz metožu, kas jau šobrīd valstī tiek izmantotas, un ir zināms, cik izmaksā piesārņoto objektu attīrīšana”. Ja metode izrādīsies sekmīga, pilsētas pašvaldība varēs domāt par tālāku šīs teritorijas sakārtošanu. Perspektīvā tiek plānots šo gandrīz četrus hektārus lielo SIA “Valmieras Siltums” bijušo mazuta saimniecības teritoriju nodot uzņēmējdarbības attīstībai. Tādēļ Valmieras pilsētas pašvaldība ir ieinteresēta, lai teritorijas attīrīšana notiktu ne tikai finansiāli par visizdevīgāko risinājumu, bet arī lai laika ziņā tā nebūtu pārāk ietilpīga. Kā informē Helsinku Universitātes profesors Martins Romantšuks (Martin Romantschuk): “Ja mēs gaidītu ilgāku laiku, visticamāk, šī vieta attīrītos pati no sevis. Metodes izmantošana jebkurā gadījumā paātrinās attīrīšanas procesu. Taču šobrīd ir grūti prognozēt, cik ātri tas notiks”. Bez sanācijas grunts pašattīrīšanās varētu notikt 250–300 gadu laikā. Brīdinājums. Ieeja šajā teritorijā ir aizliegta! Atrašanās eksperimenta teritorijā un pieskaršanās iekārtām var būt bīstama dzīvībai! Eksperimentālās attīrīšanas laikā teritorija tiek apsargāta. Bijušās mazuta saimniecības teritorijas izpēte un teritorijas eksperimentālā attīrīšana tiek organizēta projekta “Inovatīva ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE) ietvaros. Projekts tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros. Kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašvaldības aktivitātēm ir 130 000,00 EUR, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 13 000,00 EUR apmērā.
Informāciju sagatavoja:
Ziemeļvalstu delegācijas sastāvā ir Dānijas vēstnieks Hanss Brasks (Hans Brask), Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors (Kristian Ødegaard), Somijas vēstniece Rīta Korpivāra (Riitta Korpivaara), Zviedrijas vēstniece Annika Jagander (Annika Jagander), Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stēfans Ēriksons (Stefan Eriksson) un Dānijas Kultūras institūta Baltijas valstīs direktors Simons Drevsens Holmbergs (Simon Drewsen Holmberg). Delegācijas vizīte Valmierā iesākās ar viesošanos Valmieras pilsētas pašvaldībā un tikšanos ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, domes priekšsēdētāja vietnieku Ričardu Gailumu, izpilddirektori Eviju Voitkāni, izpilddirektores vietnieci Daci Jasi un citiem pašvaldības pārstāvjiem. Viesi tika iepazīstināti ar Valmieru un pārrunāta sadarbības veicināšana. “Ziemeļvalstis ir nozīmīgs ekonomiskais, kultūras un izglītības partneris gan Latvijai, gan Valmierai. Mums ir svarīgi atrast jaunus un interesantus sadarbības veidus un stiprināt labās attiecības starp valstīm. Priecājos, ka Ziemeļvalstu dienas notiek Valmierā, jo iedzīvotāji varēs pieredzēt vairākus izglītojošus seminārus un diskusijas, izstādes, skatīties kino, teātri un koncertus, kas saistīti ar Ziemeļvalstīm. Pateicos vēstniekiem par klātbūtni un visiem iesaistītajiem par Ziemeļvalstu dienu programmas organizēšanu. Vēlu iespaidiem pilnu vizīti Valmierā,” norādīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J.Baiks, atklājot svinīgo pieņemšanu. Pēc viesošanās Valmieras pilsētas pašvaldībā Ziemeļvalstu delegācija dosies iepazīt Valmieru, domes priekšsēdētāja J.Baika vadītā ekskursijā, uzzinot par Valmieras industriālo attīstību un pārrunājot starptautiskās investīcijas Valmieras uzņēmumos. Tāpat delegācija tiks iepazīstināta ar Valmieras Industriālā parka projektu un apskatīs arī Cempu un Paula Valdena ielas pārbūvi. Ekskursijas turpinājumā delegācija dosies uz Valmieras jaunajiem daudzdzīvokļu īres namiem, bet tās noslēgumā vēstnieki apskatīs Vidzemes Olimpisko centru, Valmieras peldbaseinu, kā arī uzzinās par BMX riteņbraukšanas tradīcijām Valmierā, Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un citiem tuvākajā laikā plānotiem lielākajiem projektiem pilsētā. Pēcpusdienā Ziemeļvalstu delegācija apmeklēs Valmieras Valsts ģimnāziju, lai tiktos ar skolēniem un pārrunātu dažādus aktuālus sociāli politiskus jautājumus par globālās migrācijas tendencēm un Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbību, bet vēlāk Norvēģijas vēstnieks tiksies ar Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēniem, kuri apgūst norvēģu valodu. Vizītes turpinājumā Valmieras Drāmas teātrī plkst.17.30 Ziemeļvalstu delegācija tiksies ar reģionālo mediju pārstāvjiem, plkst.18.00 atklās Ziemeļvalstu arhitektūras izstādi “Nordic Block”. Vakara izskaņā plkst.18.30 baudīs komponista Jāņa Lūsēna un dziedātājas Inetas Rudzītes koncertprogrammu “Manā varā”. 12.oktobrī Ziemeļvalstu delegācija apmeklēs Vidzemes Augstskolu, lai tiktos ar augstskolas vadību un studentiem, kā arī atklās dāņu riteņbraukšanas kultūrai veltītu izstādi “Labā pilsēta”. Plašāka informācija par Ziemeļvalstu dienām pieejama mājaslapās www.norden.lv un www.valmiera.lv. Ziemeļvalstu dienas Valmierā rīko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Zviedrijas vēstniecība, Norvēģijas vēstniecība, Somijas vēstniecība, Dānijas vēstniecība, Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību un citiem partneriem. Informāciju sagatavoja:
Iedvesmojoties no bērnu un jauniešu lielās aktivitātes un vecāku, skolotāju, deju pasniedzēju pozitīvajām atsauksmēm un gandarījumu par paveikto pagājušogad, projekts notiek jau otro gadu pēc kārtas, ar vēlmi to ieviest kā stabilu un augošu tradīciju. Projekta noslēgums noritēs 2 dienu garumā, kad tā ietvaros 7 profesionāli un Latvijā atzīti dejas speciālisti dosies uz Jaunpiebalgu un vadīs 7 dažādu stilu deju meistarklases. To nobeigumā tiks prezentēts katrs no tiem, kurā meistarklašu dalībnieki, ar pasniedzēju palīdzību, izveido nelielu dejas performanci. Projekts veidots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras programmas, Jaunpiebalgas novada domes atbalstu.
Informāciju sagatavojusi Inga Zēbolde, projekta vadītāja.
“10. oktobrī atzīmējam Pasaules garīgās veselības dienu. Taču, vai mēs īsti izprotam, kas ir garīgā veselība? Sabiedrības garīgo veselību raksturo ne tikai statistikas dati par to, cik daudz mūsu valstī ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās garīgās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tajā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts garīgā veselība ir pilnveidojama. Ceru, ka ar šo kampaņu mums izdosies mazināt stereotipu sienu, kas patiesībā ir sava veida aizsardzība pret citādajiem, un ka tā mudinās uz veselīgu atvērtību, kurā mēs cits no cita varam daudz iegūt, saskatot primāri cilvēka personību, nevis diagnozi,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs. Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dažādi garīga rakstura traucējumi un pakāpes, aicina atturēties no pāragru secinājumu izdarīšanas, jo šiem cilvēkiem komunikācija ir tikpat nozīmīga kā ikvienam sabiedrības loceklim. Tādēļ pasperts pirmais solis, uzsākot sarunu, sniegs viņiem iespēju parādīt savas personības pārākumu pār diagnozi. “Aizspriedumi pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem ir dziļi iesakņojušies mūsu sabiedrības apziņā. Cilvēki ar psihiskās veselības problēmām šķiet agresīvi, draudīgi, neprognozējami. Bet tāds reizēm var būt ikviens. Kā atzīmē Pasaules Veselības organizācija, cilvēki ar psihiskās veselības problēmām nav bīstamāki par citiem. Taču cilvēka dabā ir baidīties no visa svešā, nezināmā, tādējādi pašiem radot sev ienaidniekus. Ja sabiedrība pārkāptu šiem aizspriedumiem, uzticētos, ieklausītos, tad cilvēks ar psihiskās veselības problēmām ikvienam varētu būt labs kaimiņš, kolēģis vai draugs. Ar gandarījumu varu teikt, ka savā profesionālajā pieredzē redzu, ka lēnām, taču pamazām šī attieksmes maiņa jau notiek. Ir cilvēki, kuri palīdz savam kaimiņam ar psihiskās veselības problēmām bez kādas atlīdzības. Ir darba kolēģi, kuri cilvēkam grūtībās palīdz nokļūt pie ārsta. Ir draugi, kuri nepamet, un darba devēji, kuri uzticas un to nebūt nenožēlo,” skaidro Taube. Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere akcentē: “Sabiedrību veido dažādi cilvēki – cilvēki ar dažādiem uzskatiem, dažādu izskatu un dažādu spēju līmeni. Tai skaitā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņos ne vienmēr jāmeklē kāds īpašais talants, ko izcelt, vienkārši ir jādod iespēja cilvēkam būt pašam. Mūsu dienas centrā Mārtiņš ir iemācījies atpogāt pogas, Kārlim izdodas izgatavot lieliskas sveces, bet Baiba spēj noslaucīt putekļus. Vai tie ir sīkumi vai kas nozīmīgs, tas atkarīgs no mūsu katra mērauklas.” Junior Achievement Latvia līderu projekta ietvaros izveidotās sociālās kampaņas Mēs mainīsim pasauli autors Kārlis Krišjānis Rusmanis, iepazīstinot sabiedrību ar savu īpašo brāli, ir izdarījis līdzīgus secinājumus: "Cilvēkiem vienkārši ir bail no nesaprotamā, neiepazītā. Tomēr ir jāmācas pieņemt atšķirīgais, lai kļūtu par labākiem cilvēkiem. Mani draugi tagad ir arī mana brāļa draugi. Viņi viņu ir iepazinuši, pieņēmuši, ka brālis komunicē citādāk, taču viņi saprotas un viņiem ir interesanti. Ja arī pārējā sabiedrība būs atvērtāka un mācīsies saprast cilvēkus, piemēram, ar autismu vai Dauna sindromu, pasaule būs labāka vieta, kur dzīvot ikvienam."
Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kopš oktobra sākuma Valmieras bijušajā mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 ir uzsākta grunts eksperimentālā attīrīšana jeb sanācija ar inovatīvo un ilgtspējīgo elektrokinēzes metodi. Tās pielietošana tiks izmēģināta turpmākos sešus mēnešus, lai izvērtētu metodes efektivitāti un pielietojamību visas ar mazutu piesārņotās bijušās mazuta saimniecības grunts sanācijai.
11. un 12.oktobrī Valmierā viesojas Ziemeļvalstu delegācija. Vizīte notiek Ziemeļvalstu dienu laikā, kas norisinās no 11.līdz 14.oktobrim.
Projekts "Diena dejai Jaunpiebalgā" šogad norisinās 18. un 19. oktobrī, Jaunpiebalgā. Tā mērķis ir apvidus bērnus un jauniešus iepazīstināt un veicināt viņu izpratni par deju daudveidību – tās žanriem, kas ne visi arī ikdienā patstāvīgi pieejami interešu izglītībā, kā - klasikā deja, hip-hops, laikmetīgā deja, džeza, dažādu tautu (krievu, poļu, grieķu, itāļu, spāņu u.c.) raksturdejas, balles un tradicionālā deja.
“Cilvēks, nevis diagnoze!”