.png)
|
Arhīva kalendārs
Foruma ietvaros katrs no plānošanas reģioniem bija izvēlējies akcentēt vienu no desmit reģionā esošajiem ainavu dārgumiem. Vidzemē klātesošie tika aicināti iepazīties ar stāstu par Vidzemes lauku sētu un balto lielceļu ainavu. Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā ainavu pieteica, sakot: “Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais teritorijas ziņā un mazāk apdzīvotais. Un tā kā mūsu ir maz, mēs esam savrupi un ļoti lepni. Šodien mēs stāstīsim par savām mājām, par savu dzīvesveidu un dzīvesvietu.”
Iepazīstinot klātesošos konferences dalībniekus ar vienu no Vidzemes raksturīgākajām ainavām, Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja akcentēja jau visiem zināmajā Brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki” aktualizēto zemes un ainavas nozīmi vidzemnieka dzīvē. Turpinot domu, L. Grudule norāda: “Uz simtgadīgiem laukakmens pamatiem jaunā paaudze būvē savu mājvietu un viss turpinās. Tur, kur pirms simts vai divsimt gadiem ezera krastā ganījās aitas, tagad ganās alpakas un lamas. Bet joprojām ikvienam ciemiņam ir iespēja uzkāpt eksotiskā ganāmpulka noganītajā pakalnā, lai elpa aizrautos un krūtīs sirds sāktu stiprāk un lepnāk pukstēt – cik skaista tomēr ir Latvija. Pa baltajiem un līkumotajiem lielceļiem ripo koši skolēnu autobusi un ved bērnus ikdienas gaitās. Kaudzīšu Reinis basām kājām gāja uz baznīcu, mans vectēvs brauca jērot, bet mans dēls ar svaigas maizes cepienu dodas uz Kalnciema tirdziņu. Pa melno asfalta lenti būtu ātrāk, taču praktiskais piekāpjas romantisma priekšā.”
Citējot K.Skalbes dzejas rindas par Piebalgas puses krāšņumu un vidzemnieka lepnumu, kas apkārt esošā krāšņuma ietvaros veidojies, zālē atskanēja skaļi aplausi, apliecinot mīlestību pret savu zemi un ainavu, kas ir daļa latvietības. Pasākumā ar uzrunu uzstājās arī Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns, uzsverot zemteksta ainavas lomu Latvijas sabiedrībā un tās ciešo saikni ar brīvības aspektu. Lai domu paskaidrotu precīzāk, kā spilgts piemērs tika nosaukts Staburags, kas savulaik sabiedrībā bija kļuvis par brīvības simbolu un kas tika iznīcināts, iespējams, tieši politiskos nolūkos. D.Īvāns norādīja, ka brīdī, kad Latvijas karogu nebija atļauts uzvilkt, daudzās mājās bija atrodama glezna ar Staburaga ainavu – latvieši to asociēja kā valsts simbolu, turot to līdzvērtīgu karogam. D.Īvāns šo saskata kā vienu no latviešu tautas lielākajām cīņām par ainavu un tās saglabāšanu, kur ainava kalpo kā patriotisma un neatkarības simbols. Cīņa ļāvusi joprojām saglabāt dabā Daugavas lokus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš klātesošos aicināja rūpēties par ainavu – ne tikai to apzināt un fiksēt, bet to prasmīgi apsaimniekot un uzturēt, lai to varētu nodot arī nākamajām paaudzēm.
Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pakalpojumu departamenta pārstāvis Jānis Kreicbergs atzina, ka Latvijā nosauktie 50 ainavu dārgumi, no kuriem 10 atrodas Vidzemē, ir vienlaikus daudz un maz, jo pavisam kopā balsojumam tika nodotas 243 ainavas, bet aktivitātes ietvaros tika saņemti 928 pieteikumi. Tāpat J.Kreicbergs uzsvēra, ka, lai arī Ainavu dārgumu aktivitāte uzskatāma par pabeigtu, portāls www.zudusilatvija.lv ir joprojām atvērts ikvienam interesentam vērtēšanai un papildināšanai ar savos krājumos esošajiem ainavu dārgumiem. Jāatgādina, ka visus 50 ainavu dārgumus iespējams vienviet aplūkot mājaslapā www.ainavudargumi.lv. Latvijas Universitātes vadošā pētniece Aija van der Steina pasākuma izskaņā ainavu mīļotājiem un pārvaldītājiem bija sarūpējusi ceļa vārdus, aicinot savas vērtības (t.sk. ainaviskās) apzināties ne tikai pašiem, bet par tām stāstīt arī plašajai pasaulei. Taču vienlaikus uzsverot, ka ne par visām vietām ir jāstāsta un ne visas vietas ir jārāda – kaut kas jāpatur sev, jo ainava ir kodēta vērtība. “Tas nav tikai stāsts par kādu cilvēku, viensētu vai ciemu – tas ir Latvijas stāsts,” savu uzrunu noslēdza A. van der Steina. >> 171 Vidzemes ainavu dārgums 322 paskartēs
Aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.
Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Latvijas simtgades svētku svinības 18. novembrī Alūksnē sāksies jau pulksten 13.00 ar ekumēnisku dievkalpojumu Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pulksten 14.30 Alūksnes Kultūras centrā ikvienu aicinām uz valsts jubilejas pasākumu “Es esmu Latvija”, ko ar muzikālo sniegumu kuplinās leģendārais ansamblis “Menuets”. Šajā pasākumā Alūksnes novada pašvaldības augstākais apbalvojums “Sudraba zīle” nonāks pie piecām īpašām personām, kuru devums Alūksnes novadā pamanīts un novērtēts. Šogad nominācijā “Kultūra” apbalvojumu saņems Alsviķu Kultūras nama vadītāja, aktīva dažādu sabiedrisku norišu rīkotāja un atbalstītāja Marina Ramane par nerimstošu enerģiju Alsviķu pagasta kultūras norišu organizēšanā, nozīmīgu devumu nozares attīstībā Alūksnes novadā. Nominācijā „Medicīna” pašvaldības augstākais apbalvojums piešķirts mediķei, daudzu novada iedzīvotāju ģimenes ārstei Ausmai Miningai par nozīmīgu profesionālu devumu Alūksnes novada iedzīvotāju veselības aprūpē un medicīnas profesijas prestiža celšanā. Nominācijā „Sabiedrība” apbalvojumu pasniegs bijušajai skolotājai, arvien aktīvai, līdzcilvēkus mīlošai un vēsturiskos notikumus cienošai alūksnietei Vizmai Orlovskai par aktīvu un pašaizliedzīgu sabiedrisko darbību, sirdssiltumu un atbalstu līdzcilvēkiem. Nominācijā “Izglītība” “Sudraba zīle” skolēnu ļoti mīlētai un cienītai izcilai mūzikas pedagoģei, Alūksnes pilsētas sākumskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotājai Inai Perevertailo par profesionalitāti un inovatīvu pieeju Alūksnes novada jauniešu muzikālajā izglītībā. Nominācijā “Tautsaimniecība” apbalvojumam “Sudraba zīle” ar Latvijas amatniecības kameras maiznieka amata meistara un vēl vairāk nekā 160 cilvēku parakstiem ieteikts un apbalvojumu saņems Alūksnes Maizes kombināta kolektīvs - par ilggadīgu darbu un noturīgu kvalitāti ražošanā, saglabājot un attīstot maizes cepšanas tradīciju Alūksnes novadā. Aicinām ikvienu apmeklēt svinīgo valsts simtgades pasākumu Alūksnē un sumināt Alūksnes novada pašvaldības apbalvojuma “Sudraba zīle” saņēmējus. Svētku svinības turpināsies vakarā, kad no pulksten 19.00 Alūksnes Kultūras centrā Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” kopā ar Alūksnes muzeju aicina uz radošām darbnīcām ar līdzdarbošanos, kurās varēs apgūt cimdu rakstu veidošanu. Būs arī skaistāko rakstaino cimdu parāde un tirdziņš. No pulksten 20.00 pie Alūksnes Kultūras centra, bet sliktu laika apstākļu gadījumā – Kultūras centrā, ikvienu novada iedzīvotāju aicinām uz tautas sadziedāšanos “Latvietim tīk dziedāt”, kad spēka dziesmas Latvijai izdziedāsim kopā ar novada mūziķiem un dziedošajiem tautas mākslas kolektīviem. Pēc tam, pulksten 21.00, pie Alūksnes Kultūras centra būsim visi kopā Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas vakarā, dziedot mūsu valsts himnu un sveicot Latviju ar svētku uguņošanu. Svētku dienā būs atvērts arī Alūksnes muzejs, kas no pulksten 10.00 līdz 14.00 aicina bez maksas apmeklēt muzeja ekspozīcijas un izveidot savu amuletu ar spēka zīmi. Ieeja uz visiem valsts svētku pasākumiem ir bez maksas.
Sagatavojusi: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Atzīmējot Latvijas 100.gadadienu, 18. novembrī, pasākumā “Saules mūžu Latvijai”, Smiltenes novada dome pasniegs 17 apbalvojumus: augstāko pašvaldības apbalvojumu „Smiltenes novada Goda cilvēks” šogad pasniegs Andai un Jānim Dingām, sabiedriskā fonda "Krustceles" vadītājiem;
Goda rakstus, kurus piešķir par nopelniem un ieguldījumu tautsaimniecībā, veselības aizsardzībā, kultūrā, izglītībā, zinātnē, sociālajā aprūpē, uzņēmējdarbībā, sportā un sabiedriskajā darbā, šogad pasniegs:
Pateicības rakstus, kurus piešķir par godprātīgu darbu, aktīvu dalību pašvaldības rīkotajos pasākumos, par ieguldījumu izglītībā, kultūrā, tautsaimniecībā, sabiedriskajā darbā un par sadarbību ar Smiltenes novada domi, šogad pasniegs:
Pasākuma otrajā daļā par godu apbalvojumu saņēmējiem un visiem novada iedzīvotājiem izskanēs koncerts “Mūsu dziesmas Latvijai” ar Ievas Akurateres, Rēzijas Kalniņas, Olgas Dreģes, Lilitas Ozoliņas, Aijas Andrejevas un Alex piedalīšanos. Koncertā izskanēs labi zināmas un iemīļotas latviešu likteņdziesmas, vēstot, ka mūzika, vārdi, dziesmas vienmēr ir vienojuši mūsu tautu. Mēs dziedam, ticot un apzinoties, ka ikviens vārds, katra skaņa rada mūsu realitāti. Tālab šis koncerts būs kā kopēja lūgšana un pateicība par mūsu neatkarīgo valsti – Latviju. Mīļi gaidīsim ikvienu, lai kopā sveiktu mūsu Latvijas simtgadi!
Informāciju sagatavoja: Marita Mūze, Madara Mūrniece, E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv;
"Industriālajam mantojumam Latvijā un Igaunijā ir lielas attīstības iespējas, un tā objekti iegūst arvien nozīmīgāku lomu tūrisma piedāvājumā," pēc septembrī un oktobrī notikušajām industriālā mantojuma nedēļas nogalēm secinājuši organizētāji un objektu saimnieki. Industriālā mantojuma tūrē piedalījās arī 10 objekti Vidzemes plānošanas reģionā. “Esam spēruši pirmos soļus, lai industriālā mantojuma celtnes un objekti, kas savas funkcijas zaudējuši, pārtop par jauniem tūrisma objektiem, aizraujoši iepazīstinot ar savu vēsturi. Igaunijā mūsu piedāvājumu – doties nedēļas nogaļu tūrēs – izmantoja aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, savukārt Latvijā industriālā mantojuma objektos uzņēmām vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. Lielā iedzīvotāju interese apliecina, ka mums jāturpina industriālā tūrisma objektu sakārtošana un maršrutu pilnveide, tāpēc strādājam pie ceļveža izveides gan vietējiem, gan ārvalstu ceļotājiem,” stāsta Jana Kalve, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja (Kurzemes plānošanas reģions).
Āraišu vējdzirnavas un Gulbenes–Alūksnes bānītis ar tvaika lokomotīvi "Ferdinands", VPR foto Šī tūre bija pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tika pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Apmeklētājiem bija pieejami unikāli industriālā mantojuma objekti, no kuriem daži ikdienā nemaz nav pieejami, piemēram, Liepājas ūdenstornis un Valdgales vējdzirnavas. Ērtības labad visi objekti bija apvienoti piecos reģionālos maršrutos, kuros bija iekļautas bākas, dzirnavas, hidroelektrostacijas, ūdenstorņi, senu ražotņu ēkas, muzeji un dzelzceļa mantojuma objekti.
Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis (VPR foto); Baložu kūdras bānītis (RPR foto) Vidzemnieki atklāja piecu secīgo nedēļas nogaļu tūri, objektos uzņemot teju 1700 viesu. Visapmeklētākie objekti bija Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, Gulbenes–Alūksnes bānītis un Gulbenes depo. Rietumigaunijas trumpis bija bākas, Rīgas reģionā apmeklētāji deva priekšroku virknei ražotņu un to muzejiem, savukārt Dienvidigaunijā vislielāko interesi ceļotāji izrādīja par dzirnavām. Kurzeme bija viens no visapmeklētākajiem reģioniem, kur paviesojās gandrīz 6400 viesu, un priekšroka tika dota bāku un ūdenstorņu iepazīšanai. Šī tūre tika rīkota projektā "Industriālais mantojums", ko īsteno ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas atbalstu. Šajā projektā nepilnu divu gadu laikā būs atjaunoti, uzlaboti vai no jauna izveidoti 25 industriālā mantojuma tūrisma objekti Latvijā un Igaunijā, no kuriem 4 atrodas Vidzemes plānošanas reģionā. Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenēta sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto. Ķoņu dzirnavas papildinājušas savu tūrisma piedāvājumu ar ekspozīcijas telpu, kur tiek izrādīti vilnas izstrādājumi un apmeklētāji var iesaistīties interaktīvās izzinošās spēlēs par vilnas apstrādes procesu un dzirnavām. Unikālais dzelzceļa objekts “Gulbenes–Alūksnes bānītis” Gulbenes depo ēkas pirmā stāva koridorā izveidojis tematisku ekspozīciju par šaursliežu dzelzceļa vēsturi, kā arī piedāvā viesiem pavizināties ar nule uzbūvēto 20. gadsimta sākuma retas ozolkoka konstrukcijas šaursliežu drezīnu. Zilākalna ūdenstornī vēl noris darbi – tur top ekspozīcija, kurā interesenti ar virtuālo briļļu palīdzību varēs doties ekspozīcijas lidojumā virs Zilākalna un iepazīties ar seno tautu sadzīvi, kalna nostāstiem un teikām, nonākot Zilākalna stacijā, no kurienes ceļojums turpināsies, traucoties senajā dzelzceļa bānīša vagonā. Ar visiem projekta objektiem un aktualitātēm var iepazīties:
Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism
Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālrunis: +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lvZiņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv Rakstā izmantota Kurzemes plānošanas reģiona sniegtā informācija.
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Bejas novadpētniecības centrs īsteno VAS “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.–1953.”. 8. novembrī notiks projekta ietvaros tapušās ekspozīcijas atklāšanas pasākums.
Šī projekta mērķis ir izpētīt un atspoguļot Latvijas nacionālo partizānu un iedzīvotāju pretošanās kustību padomju okupācijas varai Jaunalūksnes pagasta teritorijā no 1945. līdz 1953. gadam. Projekta ideju rosināja Jolanta Baldiņa, un ieceri īstenoja Astrīda Ievedniece sadarbībā ar dizaineri Antru Lielmani un mākslinieku Ivaru Vecānu. Bejas novadpētniecības centrā šobrīd ir izveidota un iekārtota pastāvīga ekspozīcija, kuras pamatā ir pētījuma dati par partizānu grupām un to pretošanos, partizānu mītņu atrašanās vietām, aculiecinieku atmiņu stāstiem. Ekspozīciju “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.–1953.” atklāsim projekta noslēguma pasākumā 8. novembrī. Aicinām visus interesentus šajā dienā pulksten 13.00 Bejas novadpētniecības centrā uz diskusiju par partizānu kustību Latvijā. Diskusijā piedalīsies vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, Ainārs Bambāls, novadpētnieki Astrīda Ievedniece, Dzidra Mazika, un to vadīs Jolanta Baldiņa. Līdztekus projekta aktivitātēm, godinot nacionālo partizānu piemiņu, Virguļicas mežā Pededzes pagastā ir attīrīta teritorija partizānu bunkura atrašanās vietā. Šajā vietā 1951. gada 8. novembrī dzīvību zaudēja Jaunalūksnes pagasta ļaužu atmiņās ar cieņu un pietāti novērtēta nacionālā partizāne – Velta Kromule. Šā gada septembrī notika jau trešā piemiņas vietas sakopšanas talka, tajā piedalījās Jaunalūksnes pagasta pārvaldes un Bejas novadpētniecības centra darbinieki, Druvis Tomsons ar dēlu, Juris Kromulis, Zemessardzes 31. kājnieku bataljona un veterānu vienība, Alūksnes muzeja pārstāvis, represēto kluba “Sarma” priekšsēdētāja Dzidra Mazika. Paldies arī Mālupes iecirkņa mežkopim Ivaram Fērmanim un mežzinim Guntim Krapānam, Alūksnes novada domes deputātei Līgai Langratei. 12. oktobrī šajā vietā atklāts piemiņas akmens. Īstenojot projektu, būs iemūžināta Jaunalūksnes pagasta nacionālo partizānu piemiņa, izveidojot Bejas novadpētniecības centrā pastāvīgo ekspozīciju, sakārtojot piemiņas vietu Virguļicas mežā un dodot iespēju ikvienam interesentam piedalīties vēsturnieku vadītā diskusijā par nacionālo partizānu kustību Latvijā, Ziemeļvidzemē. Informāciju sagatavojusi: Ligija Priede,
No 2018. gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, kā arī aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi.
Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti” tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”. Tautas mūzikas darbnīcas dalībnieki un stāstnieki, jau cītīgi pastrādājuši, devās uz Rīgu, uz tautas mūzikas ierakstu studiju „Lauska”, kur ierakstīja topošās filmas skaņu pavadījumu. Stāstnieki ierunāja galveno varoņu lomas un teikas. Mūzikas darbnīcas bērni bija ierakstam sagatavojuši tautas dziesmu dažādu tautas instrumentu pavadījumā, kā arī ierakstīja vēja, ūdens, negaisa, malšanas, spociņu un citas skaņas. Ierakstā piedalījās Skujenes pamatskolas, Amatas pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Drabešu Jaunās pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Nītaures vidusskolas un Drabešu muižas Amatu mājas bērni. Turpmāk ieraksta materiālu apstrādās un filmai sagatavos skaņu ierakstu studijas „Lauska” skaņu režisors Kaspars Bārbals. Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Inese Roze, TKIC "KasTe" vadītāja, projekta "Reiz dzīvoja Āraišos"vadītāja
Valmieras muzeja Izstāžu namā 8. novembrī plkst. 16.30 tiks atvērta fotogrāfes Vikas Ekstas pētniecības mākslas izstāde “Vītola arheoloģija”, kas būs apskatāma līdz 8. decembrim. “Melnbalta pilsēta 1920., 1930. gadu ziemā, bruģis, veikalu izkārtnes, baznīcas torņi, laternas, pirmais sniegs, sniegs pārklāj visu, aizsalusī upe, slēpotāji, apsnigusī eglīte, tumšais kūstošais sniegs, Purvītis, applūdis mežs, ūdens sakustas, plostnieki, ģimnāzisti, sapņainas jaunavas ziedu rotās, jaunavas ar skumju skatienu, copes, garas kleitas ar pogām, pusmūža Venēra kažokā, mācītājs, bēres ar apelsīnkociņiem, melns suns, melns suns dzied, saldsērīgi dzejas panti, pikantas tautasdziesmas, buramvārdi, velni, muižkungi, ceļojums divričos, tapšana neredzamam, notikumi siena gubās, receptes, kas atbrīvo no trakuma, zobu sāpēm un nezināmām kaitēm. To un vēl daudz ko citu piedzīvoju, pētot fotogrāfa un zīmēšanas skolotāja Jura Vītola (1869–1944) personīgo arhīvu, kas ir viens no Valmieras muzeja krājuma dārgumiem. Šajā arhīvā ir ap 400 dažādu priekšmetu, no kuriem lielākā daļa ir Vītola uzņemto fotogrāfiju stikla negatīvi, kā arī dažas ļoti interesantas burtnīcas. Iepazīstoties ar viņa radītiem attēliem un citiem materiāliem, atklāju bezgala talantīgu un neparastu cilvēku ar jūtīgu dvēseli, kurš ir gan sekojis laikmetīgām norisēm, gan arī spējis dažkārt skatīties tām pāri. Cilvēks ar labu humora izjūtu un, protams, saviem noslēpumiem. Juris Vītols no sirds mīlējis ziemu, savu sievu Mariju un audžumeitu Klāru. Varbūt tieši tāpēc viņa veikums šķiet interesants vēl šodien,” stāsta Vika Eksta. Izstādes autore cer, ka apmeklētāji uzburs katrs savu ainu par fotogrāfa un skolotāja Jura Vītola pasaules izjūtu, vietu un laiku, kurā šis cilvēks dzīvoja un strādāja. Iedvesma gūta, iztaujājot muzeja krājuma darbinieces, izgatavojot negatīvu kontaktkopijas laboratorijā un studējot Vītola savāktās īpatnējās tautas mutvārdu daiļrades pierakstus. Vika Eksta ir māksliniece un pedagoģe, kuru interesē ilgtermiņa foto projekti, performance un vizuālu arhīvu pētniecība. Kopš 2014.gada piedalās izstādēs Latvijā un starptautiski. Fotogrāfijas mākslu apguvusi pie Andreja Granta un EFTI fotoskolā Madridē. V.Ekstai ir bakalaura grāds filmu teorijā un maģistra grāds vizuālajā komunikācijā. 2016. gadā viņa saņēma ADC Young Guns balvu un Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvu jaunajiem Baltijas fotogrāfiem. Izstāde tapusi ar Valmieras pilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Brīva Latvija, vārda brīvība, brīvība izvēlēties cīņās aizstāvēt savu valsti, cilvēki, kas nesuši brīvības ideju, iedzīvotāji, kas iesaistās pilsētas attīstībā, brīvība sportot zem savas valsts karoga. Neatkarīgu Latviju veidoja dažādas brīvības formas. Kā to ietekmēja Valmierā notikušais, aicinām apskatīt vides izstādē “Brīvības ielas stāsts. Valmiera”. 8. novembrī laukumā starp Valmieras Kultūras centru un tirdzniecības centru “Valleta” astoņos lielformāta stendos būs atainoti stāsti un vēsturiskas fotogrāfijas par notikumiem un cilvēkiem Valmierā, kam bijusi būtiska nozīme pilsētas attīstībā, kā arī proklamējot Latvijas valsti un aizstāvot tās neatkarību. Valmierieši aktīvi iesaistījās Latvijas kā brīvas valsts izveides ceļā. Aicinām uzzināt vairāk un godināt priekšgājēju paveikto, saskatot, ka ikviens šodien Latvijas labā varam paveikt ļoti daudz. Sagaidot Latvijas simtgadi, izstāde aicina padomāt, ko mums katram nozīmē brīvība, kas tā ir valstij, kas – Latvijas iedzīvotājiem, lepoties ar savu pilsētu, savu valsti. Jāpiemin, ka 8. novembrī koncertzālē “Valmiera” no plkst. 14.00 norisināsies “Brīvības forums. Valmiera. Latvija. Šodien un rīt”, kurā komponists Ēriks Ešenvalds, uzņēmēja Baiba Rubesa, dzejniece un skolotāja Daina Sirmā un vēl citi iedvesmojoši cilvēki dalīsies pārdomās, kas viņiem ir brīvība un Latvija. Aicināts ikviens interesents! Dalība forumā ir bez maksas, reģistrēties apmeklējumam var šeit. Izstāde notiks Latvijas simtgades iniciatīvas “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts” laikā, kas šogad norisinās deviņās republikas nozīmes pilsētās. Organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Sestdien, 10.novembrī, pulcējoties akcijas dalībniekiem un noskaidrojot galvenās balvas – tūristu klases velosipēds – īpašnieku, tika noslēgta Valmieras Tūrisma informācijas centra kopā ar Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadiem rīkotā akcija “Simtgades dārgumi”. Sveicam Mareku Lāci no Valmieras, kurš turpmāk dažādos piedzīvojumos varēs doties ar tūristu klases velosipēdu. Jāpiemin, ka Mareks bija atradis visus divdesmit akcijas slēpņus. Balvu nodrošināja Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar SIA “Aktīvā tūrisma centrs Eži”. Akcijai atsaucās daudz dalībnieku, un kopā tika iesniegtas vairāk nekā 150 pareizi aizpildītas akcijas anketas. Visvairāk dalībnieku bija no Valmieras un Rīgas. Aktīvi bijuši arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. Piedalījās arī ceļošanas entuziasti un slēpņu meklēšanas meistari no Madonas, Tukuma, Saldus, Mārupes, Ogres, Ikšķiles, Talsiem un citām pilsētām, pārstāvot visus Latvijas reģionus. Dalībnieki uzsvēra, ka ļoti patikusi tūrisma akcija un dārgumu meklēšana ir interesants veids, kā atpūsties kopā ar ģimeni. Daudzi piedalījās akcijā atkārtoti. Īpaši aktīvas bijušas ģimenes ar bērniem un individuāli ceļotāji. Dažkārt dalība akcijā izvērtusies arī kā savstarpēja sacensība starp draugiem un darba kolēģiem. Tūrisma akcija tika veidota pēc visā pasaulē atpazīstamās spēles Geocaching noteikumiem, kas Latvijā pazīstama arī kā slēpņošana. Lai piedalītos, dalībniekiem pēc īpašiem pavedieniem bija jāapmeklē dažādi slēpņi, atrodot tajos atslēgvārdus uz apslēptajiem dārgumiem. Pavisam bija 20 slēpņu, no kuriem bija jāatrod vismaz desmit. Šogad papildu uzdevums bija QR kods, to noskenējot, bija jāatrod atbilde uz jautājumu bukletā. Simtgades dārgumi bija apslēpti dažādās vietās: kokos un koku dobumos, zem jumtiņiem un tiltiņiem, celmos, norādes zīmēs un citviet. Pavedieni ceļotājus izveda gan pa dabas takām, gan kultūrvēsturiskiem objektiem, aicinot akcijas dalībniekus paviesoties Valmieras pilsētā, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novados un atklāt arī maz zināmus objektus un stāstus par tiem. Atslēgas vārdi nesa ziņas par Latvijas dārgumiem, kas raksturo vietu un ko katrs var dāvināt savai valstij svētkos: daba, zinības, Gauja, mantojums, dzīvesprieks, kultūra, vēsture, lauksaimniecība, ainava, Dziesmu svētki, svētelis, ērģeles, Ziemeļvidzeme, atdzimšana, māksla, brīvība, virzība, draudzība un drošība.
Publicitātes fotogrāfija. Pateicamies Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem Valmieras izlaušanās spēlēm “Timemachine”, koncertzālei “Valmiera”, Valmieras Drāmas teātrim, Valmieras Kultūras centram, Trikātas šokolādes ražotnei “R Chocolate”, piemājas saimniecībai “Vīnkalni”, “Granberry”, vīna darītavai “Matilde”, Beverīnas labirintiem par sadarbību akcijas organizēšanā, kā arī balvu fonda nodrošināšanā. Priecāsimies atkal tikties Valmierā! Informāciju sagatavoja:
Vides iniciatīvu “100 darbi Latvijai” 2016. gada vasarā uzsāka pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO” ar mērķi apvienot iedzīvotāju zināšanas, čaklās darba rokas un resursus, lai līdz Latvijas nozīmīgajai jubilejai – 2018. gada 18. novembrim – kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un arī vides izglītībā. Mērķis ir sasniegts! Draugu un kaimiņu grupas, uzņēmumi, izglītības iestādes, individuālas personas, biedrības un pašvaldību domes no 42 dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām – Aizkraukles, Alojas, Alūksnes, Amatas, Apes, Baltinavas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Gulbenes, Grobiņas, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Krāslavas, Krimuldas, Kuldīgas, Limbažu, Mazsalacas, Naukšēnu, Ogres, Ozolnieku, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rojas, Rucavas, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Salas, Saldus, Saulkrastu, Smiltenes, Strenču, Valkas, Viļakas novadiem, kā arī Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētām - kopīgiem spēkiem paveikuši 172 dažādus vides darbus.
Hobitu namiņš autoceļa Blome-Birzuļi-Palsmane malā. “Visi paveiktie darbi ir padarījuši skaistāku dzīves telpu, sniedz labumu plašākai sabiedrībai un valstij kopumā. “100 darbos Latvijai” paveiktais apliecina, ka Latvijas ļaudis kļūst arvien atvērtāki, ka protam ne tikai prasīt un ņemt, bet arī dot. Paldies ikvienam, kurš pielika savu roku, radot paliekošas vērtības kā tagadnei, tā nākotnei. Sveicu visus valsts 100. jubilejā un aicinu ikvienu aplūkot pašu sarūpēto dāvanu, ieskatoties mājas lapā www.100darbilatvijai.lv” - „ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais. Projekts “100 darbi Latvijai” noslēgsies nākamā gada sākumā, kad visi darbu darītāji tiks sumināti novadu pasākumos, kur kopā izvērtēsim paveikto un domāsim par nākotni. Papildus informācija:
Sievietes vasaras tērpu demonstrēja “Vecpiebalga atver durvis” amatniecības demonstrējumu laikā, goda saimniece “Latvijas goda apļa” ietvaros, kur ar goda tērpu greznojās pasākuma vadītāja. Tērpi bija apskatāmi arī mākslas un amatniecības izstādē “Radošā dominante. Svētki.” Pētera baznīcā, kas apmeklētājos izraisīja lielu ieinteresētību. Ar šiem tērpiem piebaldzēni greznosies “Latvijas goda apļa “ noslēguma pasākumā 3. novembrī Ogrē. 17. novembrī projekta vadītāja un Latvijas karoga autore goda tērpā piedalīsies pasākumā Brazīlijā “Ar Latviju sirdī”, lai saņemtu karogu, kas divus gadus ceļojis par pasaules valstīm pie latviešiem, un atvestu atpakaļ Latvijā. Visi, kas vēlas aplūkot tērpus, to var izdarīt tautas tērpu ekspozīcijā aušanas darbnīcā “Vēverīšas”. Par tiem jau ir priecājušās vairākas ārzemju delegācijas no Ķīnas un Japānas. Pateicoties projekta realizācijai, tērpi kalpos Piebalgas atpazīstamībai un liecinās par to valkāšanas tradīcijām. Informāciju sagatavoja: Dagnija Kupče, projekta vadītāja.
Iedvesmojoša jaunieša titulu saņēma māsas Sigita un Agate Mūrnieces, kuras aktīvi darbojas Zeltiņu pagasta sabiedriskajā dzīvē. Viņas organizējušas vairākas tikšanās par videi draudzīgu dzīvesveidu, kā arī sportiskas aktivitātes un prāta spēles. Laureātu vidū arī alūksniete Lauma Sliņķe. Viņa aktīvi iesaistās brīvprātīgajā darbā, piedaloties dažādos pasākumos un vadot radošās darbnīcas. Par aktīvu iesaisti ideju ģenerēšanā un pasākumu veidošanā kā viens no iedvesmojošiem jauniešiem sveikta saņēma Līga Puzule, kura turpina iesaistīties Alūksnes novada sabiedriskajā dzīvē ikdienā, studējot Rīgā. Armīns Rēdelis ir sniedzis lielu ieguldījumu Alūksnes Bērnu un jauniešu (ABJC) projektu un iniciatīvu darbnīcā “10 kw radošo citronu” un “Jauno producentu apvienībā”. Viņš arī autors ABJC pasākumu video apskatiem un afišām, par ko Armīns saņēma Iedvesmojošā jaunieša balvu. Par aktīvu iesaisti Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Alūksnes novada sabiedriskajā dzīvē balvu saņēma Anna Aizpuriete un Zanda Bērziņa. Meitenes kā pasākumu vadītājas brīvprātīgi piedalījušās tādu notikumu kā apbalvojuma “Sudraba zīle” pasniegšanas ceremonijas un Lāčplēša dienas pasākumu organizēšanā Alūksnē. Balvu saņēma arī sabiedriski aktīvās jauniešu grupas. Ģimnāzijas vokālā studija “Anemones”, kura kā iedvesmojoši jaunieši sumināti par aktīvu iesaisti pasākumos ģimnāzijā, pilsētā un novadā. Par sabiedriskās dzīves dažādošanu un popularizēšanu godināta “Liepnas jauniešu saime”, kas Liepnā rīko pavasara talkas, izveido atpūtas vietas, organizē apjomīgas sporta sacensības un palīdz līdzcilvēkiem dažādos darbos. Līdzīgi kā Liepnā, arī Jaunannā dzīvo ļoti aktīvi jaunieši, kas apvienojušies jauniešu klubā “Tikšķis”. Jauniešu nesenākie darbi - sakopta un laivošanai attīrīta Pededzes upe, uzbūvēts plosts, iekārtota peldvieta un Zaķusala, kurā paši jaunieši organizē dažādas sportiskas aktivitātes. Par šo ieguldījumu balvu “Iedvesmojošais jaunietis Alūksnes novadā” arī Jaunannas jauniešu klubam “Tikšķis”. Sagatavojis: Druvis MUCENIEKS,
Radošajā animācijas nometnē un nodarbībās topošie mākslinieki izzināja multiplikācijas tapšanu, izmēģināja dažādas tehnikas un apguva profesionālos paņēmienus. Valmierai ir būtiska loma Latvijas kā brīvas valsts izveides ceļā. 1916.gada otrajā pusē pēc pedagoga Jāņa Lapiņa zīmēta meta Valmieras bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumane uzšuva sarkanbaltsarkanu karogu. Valmierā darinātais karogs (sarkanbaltsarkans ar saulīti) bija pirmais zināmais latviešu nacionālais karogs, kas ir saglabājies līdz mūsdienām un aplūkojams Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Jau 1917.gadā Valmierā, klātesot un ar referātu uzstājoties agronomam Kārlim Ulmanim, tika pieņemta rezolūcija par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. 1918.gada 18.novembrī Latvju operas namā Latvijas valsts proklamēšanas svinīgajā sēdē piedalījās arī valmieriešu delegācija, esot vieni no pirmajiem ziedotājiem Latvijas valsts idejas atbalstam. Tajā pašā dienā Valmierā, vācu okupācijas varu apmānot, ka tiek rīkota sporta biedrības pilnsapulce, Dr. Georgs Apinis ar domubiedriem atklāja klātesošajiem, ka ir proklamēta Latvijas valsts, pirmo reizi Valmierā nacionālo karogu paceļot kā valsts karogu un dziedot jaunās valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”. “Varbūt karoga dzimtene ir Rīga, varbūt visa Vidzeme, varbūt katra latvieša sirds. Arī tava. Kamēr ir atmiņas, ir stipra tauta, tai ir nākotne. Karoga stāsts nebeidzas,” animācijas filmā uzsver Karogs, ko ierunājis aktieris Gundars Āboliņš. Savukārt mazā Jēkaba balss ir vienam no multfilmas veidotājiem – animācijas studijas audzēknim Gustavam Šķudītim. Stāstu par Latvijas valsts nacionālā karoga vēsturisko attīstību saistošu dažāda vecuma skatītājiem veidojusi filmas scenārija autore Evita Ašeradena, dramaturģe, Valmieras Drāmas teātra direktore.
Animācijas filmas "Karoga stāsts" publicitātes materiāls. Animācijas filmas “Karoga stāsts” pirmizrāde Valmierā notika Brīvības foruma “Latvija. Valmiera. Šodien un rīt” laikā, 8.novembrī, koncertzālē “Valmiera”. Filma skatāma šeit. Filmiņa tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Valmieras pilsētas pašvaldības, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” un animatores Ilzes Ruskas atbalstu. Informāciju sagatavoja:
Konkursā piedalīsies dalībnieki no Alojas, Alūksnes, Cēsīm, Daugavpils, Jūrmalas, Limbažiem, Ogres, Rīgas, Staiceles, Smiltenes, Ulbrokas, Tukuma, un Viļņas (Lietuva).
Konkurss tiek īstenots ar Cēsu novada pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu. Ieeja bez maksas. Informāciju sagatavojusi Elīna Eglīte, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas projektu vadītāja.
Pētnieki sniegs savu redzējumu gan par Valmieras arheoloģiju, gan partizāniem Ziemeļrietumvidzemē, par žurnālistu, tostarp arī no Latvijas, darbību Spānijas pilsoņu karā, tāpat varēs uzzināt par pieredzēto Avotiņu paleolīta apmetnē un Makašānu Salenieku kapulaukā un vēl daudz citu stāstu. Šogad konferencē būs 23 priekšlasījumi, referentiem dodot iespēju akadēmiskā vidē prezentēt savu pētījumu rezultātus un iesniegt rakstus anonīmi recenzētā konferences rakstu krājumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Valmierā būs iespēja dzirdēt Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas jauno profesionāļu priekšlasījumus. Apmeklēt konferenci aicināts ikviens interesents. Ir iespēja izvēlēties un noklausīties tikai sev interesējošo lasījumu, vadoties pēc laika plānojuma programmā, kas skatāma Valmieras muzeja mājaslapā https://valmierasmuzejs.lv/. Ieeja bez maksas. Konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” Valmierā norisināsies jau ceturto gadu. Jāpiemin, ka pētījumi pēc katras konferences apkopoti elektroniskā izdevumā, kas pieejams Latvijas Universitātes datubāzē. Zinātnisko konferenci organizē Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja:
Nogurdināta no ikdienas steigas, pirms nu jau vairāk kā 10 gadiem Egija devās uz Belfāstu, Ziemeļīrijā, kur guva neaizmirstamu pieredzi sev un savai turpmākajai dzīvei. Brīvajos brīžos viņa kopā ar saviem draugiem labprāt iepazina vietējo kultūru, tradīcijas. Dzīve, kā saka Egija - bija forša. Bet tajā pašā laikā, piedzimstot bērniem, viņa kopā ar vīru juta, ka bērniem būtu jāuzaug Latvijā un jāmācās Latvijas skolās. Izvērtējot dzīves prioritātes, Egija kopā ar savu ģimeni šajā vasarā ir atgriezusies Latvijā un Smiltenes novadā, kur šobrīd ir atradusi darbu un arī bērni ir uzsākuši skolas un bērnudārza gaitas. Egija sajūtās par Latviju un atgriešanos ir piesardzīga - it kā uzmanīdamās par to, lai skaļāk izteiktās domas nepazustu, bet tajā pašā laikā ir manāma prieka dzirksts viņas acīs, kad viņa stāsta par saviem īpašajiem ģimenes brīžiem, ik rītu pamostoties ar apziņu, ka esam Latvijā, esam mājās! Egija vairs nešaubās par savu izvēli, jo viņa katru dienu pārliecinās, ka šī ir īstā vieta, kur būt viņai un viņas ģimenei. Viņa aicina nebaidīties un būt vienotiem kopīgos darbos: “Latvija ir mīļa un īpaša zeme, kurā es jūtos vajadzīga un pret kuru es izjūtu atbildību. Tāpēc uzskatu par pienākumu pielikt savu artavu Latvijas attīstībā. Gribu novēlēt tautiešiem būt uzņēmīgākiem un turēties vairāk kopā. Nospraust mērķus un iet uz tiem, nenobīties, ja reizēm ir nepieciešami skaļi protesti par netaisnībām. Tikai kopā mēs varam! Turpināt augt un, manuprāt, par prioritāti ir jāvirza ģimene, jo tikai mūsu cilvēku resursi ir Latvijas nākotne”. Nāc dzīvot Smiltenes novadā un Latvijā! Par dzīvesvietas, darba, izglītības vai jebkuriem citiem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā vai dzīves uzsākšanu Smiltenes novadā, aicinām sazināties ar Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālisti, kontaktpersonu reemigrācijas jautājumos- Ingu Kovalu, e-pasts inga.kovala PIE smiltene PUNKTS lv, T.29613117.
Informācijas avots: www.smiltenesnovads.lv
Eiropas Zaļās galvaspilsētas un Eiropas Zaļās lapas balvas tika radītas, lai atpazītu un apbalvotu pionierpilsētas un to ieguldījumu, vietējās vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Lai gan lielākā daļa pilsētu ikdienā saskaras ar vides problēmām, Eiropas pilsētas ir tās, kas nosaka pilsētu ilgtspējas standartus un bieži ir inovatīvu risinājumu pionieri vides izaicinājumu risināšanā. Uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2021.gada titula balvu pieteikušās šādas deviņas pilsētas: Budapešta (Ungārija), Kalgari (Itālija), Dižona (Francija), Lahti (Somija), Lille (Francija), Skopje (Maķedonija), Strasbūra (Francija), Tirāna (Albānija) un Vesterosa (Zviedrija) Divpadsmit pilsētas ir pieteikušās Eiropas Zaļās lapas 2020 titula balvai: Avinjona (Francija), Kaposvár (Ungārija), Lappeenranta (Somija), Limerick (Īrija), Mairena del Alcor (Spānija), Mechelen (Beļģija), Oliveira do Hospital (Portugāle), Svishtov (Bulgārija), Szentes (Ungārija), Valmiera (Latvija), Viana do Castelo (Portugāle) un Vranje (Serbija). Eiropas Savienības Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella apliecina: “Es esmu ļoti iepriecināts redzēt, ka Eiropas Zaļās galvaspilsētas un Eiropas Zaļās lapas titula balvas šogad ir piesaistījušas tik daudz jaunu pilsētu. Šīs pilsētas smagi strādā, lai kļūtu par labāku vietu, kur iedzīvotājiem dzīvot, strādāt un novecot. Es nešaubos, ka visi pretendenti ir izcili un mēs kopīgi varam svinēt šos ievērojamos ieguldījumus un sasniegumus. Kļūt par Zaļo galvaspilsētu vai Zaļo lapu ir kļūt par labāko no labākajiem”. Apzinoties cilvēka radīto ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, Valmieras pilsētas pašvaldības dome 2015.gadā apstiprināja Valmieras vides deklarāciju – pašvaldības labo gribu 14 apņemšanās punktos strādāt un attīstīt pilsētu ilgtspējīgi. Pašvaldība investē Valmieras pilsētas infrastruktūrā un īsteno projektus ar mērķi mazināt ietekmi uz vidi. 2018.gadā tiek izstrādāta pilsētas Transporta infrastruktūras attīstības koncepcija, ielu infrastruktūras pārbūves projekti paredz veloceliņu izbūvi, tiek uzlabota gājēju infrastruktūra, meklēti automašīnu satiksmes nomierināšanas risinājumu. Mērķtiecīgi ir nomainīti 52% pilsētas apgaismoja uz LED, ieviesta energopārvaldības sistēma ar sertifikātu LVS EN ISO 50001:2012, arī šobrīd tiek veicināta daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšana, atbalstīts veselīgs dzīvesveids un saglabāta daba kā vērtība. 2018.gadā definētā Valmieras identitāte ar jauno pilsētas saukli Dzīvojam zaļi! apliecina trīs pilsētas vērtības - izaugsmi, dzīvesprieku un dabu kā vērtību. Nākamie soļi Divpadsmit neatkarīgi, starptautiski pazīstami eksperti šobrīd uzsāks katra pieteikuma tehnisko novērtējumu, lai izvēlētos abu titulu balvām atlasītās pilsētas. Eiropas Zaļās galvaspilsētas pieteikumi tiks izvērtēti, balstoties uz 12 vides indikatoriem: klimata pārmaiņu mazināšana; adaptēšanās klimata pārmaiņām; ilgtspējīga pilsētvides mobilitāte; ilgtspējīga zemes izmantošana; daba un bioloģiskā daudzveidība; gaisa kvalitāte; troksnis; atkritumi; ūdens; zaļā izaugsme un ekoinovācijas; energoefektivitāte un pārvaldība. Eiropas Zaļās lapas balvas pieteikumi tiks izvērtēti, balstoties uz sešu vides sektoru indikatoriem: klimata pārmaiņas un energoefektivitāte; ilgtspējīga mobilitāte pilsētvidē; daba, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga zemes izmantošana; gaisa kvalitāte un troksnis; atkritumi un aprites ekonomika; ūdens. Abu balvu finālisti tiks paziņoti 2019.gada aprīlī un tiks ielūgti prezentēt savas pilsētas paveikto starptautiskai žūrijai. Žūrija izvērtēs pilsētas ieguldījumu, attīstot ilgtspējīgu pilsētvides attīstību; pilsētas kapacitāti, lai kļūtu par paraugu citām pilsētām, komunikācijas stratēģiju un sadarbību ar saviem iedzīvotājiem. Uzvarētāji tiks paziņoti jūnijā, apbalvošanas ceremonijā 2019.gada Eiropas Zaļajā galvaspilsētā Oslo. Pamatojums Lielākā daļa pilsētu mūsdienās saskaras ar līdzīgām vides problēmām, kas saistītas ar sliktu gaisa kvalitāte, satiksmes sastrēgumiem, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ūdens resursu trūkumu, plūdiem un vētrām, kā arī neatbilstošu atkritumu un enerģijas pārvaldību. Eiropas Zaļās galvaspilsētas un Eiropas Zaļās lapas titulu balvas atpazīst pilsētas, kas ievieš pilsētvides vides risinājumus. Kopš Zaļās galvaspilsētas apbalvojuma izveidošanas 2010.gadā vienpadsmit pilsētas ir saņēmušas Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Eiropas Zaļās lapas balva tika izveidota 2015.gadā, dodot iespēju arī mazākām Eiropas pilsētām, kuru iedzīvotāju skaits ir 20 000 līdz 100 000 iedzīvotāju, saņemt šādu apbalvojumu. Kopš šī apbalvojuma izveidošanas to saņēmušas septiņas Eiropas pilsētas. 2018.gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta ir Neimegena Nīderlandē, savukārt Eiropas Zaļās lapas titula ieguvēja – Vekše Zviedrijā. Informāciju sagatavoja:
Daumantam Vasmanim piemīt humora izjūta, kas pauž vēsturnieka veselīgo attieksmi pret dažādām sadzīviskām, vēsturiskām un politiskām norisēm. Uz autorvakaru – grāmatas “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)” atvēršanas svētkiem – Cēsu bibliotēkā, 12. decembrī plkst. 18.00, aicināts ikviens interesents! Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties autora jaunāko grāmatu. Grāmata izdota Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 ietvaros.
Projekta mērķis - apkopot un padziļināti pētīt piemērotu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju risinājumus un izstrādāt fiziskos prototipus un atvērtās licences rokasgrāmatu, lai veicinātu decentralizētas atjaunojamās enerģijas radīšanas / ražošanas iespējas mazās lauku mājsaimniecībās un viensētās. Projekta ietvaros tiks organizēts praktiskās darbnīcas, kurās eksperti mācīs – kā pagatavot un instalēt alternatīvas enerģijas iegūšanas iekārtas – piemēram, saules paneļus, saules kolektorus, vai kājminamas iekārtas, kas spēj saražot elektrību vai enerģiju. Pirmā projektu partneru tikšanās notika Latvijā, šā gada 29. līdz 31. oktobrī Viesu mājā Kalbakas, Smiltenē. Tikšanās laikā partneri tuvāk iepazinās, iepazīstināja ar katras dalībvalsts plānotajām aktivitātēm šī projekta ietvaros. Uz tikšanos bija ieradušies arī projektā uzaicinātie eksperti, kas pastāstīja un parādīja, kādas iekārtas plānots pagatavot darbnīcu laikā. Tuvākajā laikā eksperti sāks strādāt pie paraugprototipu izgatavošanas, lai varētu demonstrēt darbnīcu dalībniekiem, kādas iekārtas iespējams pašiem izgatavot. Pēc projekta īstenošanas sabiedrībai visās projekta partneru teritorijās un arī plašākā sabiedrībai būs brīvi pieejama informācija un praktisku piemēru bāze, par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Galvenie ieguvumi saistīti ar jomas profesionāļu piesaisti un sabiedrības izglītošanu. Projekta ietvaros Latvijā visās 3 VRG teritorijās tiks attīstīti un izveidoti šādi prototipi - kinētiskās enerģijas kājminamām ierīcēm 5 prototipi, mobilās ūdens plūsmas ģeneratoram 1 prototips, mobilās vēja plūsmas ģeneratoram 1 prototips, saules paneļiem 3 prototipi, saules kolektoriem 3 prototipi. Eksperti izveidos rokasgrāmatu “Off Grid: DIY" un interneta platformu ar instrukcijām un vizualizācijām par šo ierīču izgatavošanu, uzstādīšanu un ekspluatāciju. Informācija būs brīvi pieejama internetā. Biedrība “Abulas lauku partnerība” ir Vietējā rīcības grupa, kura ELFLA fonda Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumā 19.2 “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros īsteno Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju Smiltenes novada Blomes, Brantu, Launkalnes, Palsmanes, Variņu, Bilskas un Smiltenes pagastos un Smiltenes pilsētā. Starptautiskā projekta “OFF-GRID DIY: Renewable Energy for rural development” Nr. 18-00-A019.333-000010 aktivitātes tiek organizētas ELFLA fonda Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumā 19.3. “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība ” ietvaros. Projekta koordinatore Līga Krūmiņa-Krīgere liga_krigere PIE inbox PUNKTS lv Plašāk par projektu: http://www.abulas.lv/lv/aktualitates/346-starptautiskais-projekts-off-grid-starts
Kad mūzika un stāsti jau ierakstīti skaņu studijā „Lauska”, laiks ķerties pie filmēšanas. Veselu nedēļu Skujenes pamatskolas, Amatas pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Drabešu Jaunās pamatskolas, Nītaures vidusskolas, Zaubes pamatskolas un Drabešu muižas Amatu mājas bērni strādāja Drabešu muižas Amatu mājā kopā ar māksliniecēm animatorēm Daci Liepu, Silvu Liepu un Viju Liepiņu – kustināja, cilāja, pārvietoja pašu taisītās lelles, taisīja Āraišu ezeru no apgleznota stikla gabaliņiem, „uzcēla” Āraišu vējdzirnavas, Āraišu baznīcu un Ezerpili, dancināja lielo un mazo pūķi – ar vārdu sakot, darīja visu, lai taptu animācijas filma „Reiz dzīvoja Āraišos”. Process brīžam bija grūts un nogurdinošs, toties, ļoti interesants – pa centimetram pārvietot filmas personāžus, „kokus”, kustināt lelles, brīžam sēdēt zem galda un pacietīgi raustīt aukliņas vai turēt rokās lidojošā paklāja stūrus, kurš mēģina „izrauties”, šļūkt pa trepēm lejā ar lielo pūķi klēpī un vēl un vēl. Lai palīdzētu mazajiem stāstniekiem un muzikantiem sagatavoties filmas prezentācijai pirmizrādē, Amatu mājā viesojās Valmieras teātra aktieris Ģirts Rāviņš, lai dalītos pieredzē, kā uzstāties, kā sagatavoties priekšnesumam, trenēt dikciju, izmantot runas vingrinājumus un sadalīt uzstāšanās lampu drudzi „uz galviņām”. 30.novembrī plkst.18.00 aicinām visus uz animācijas filmas „Reiz dzīvoja Āraišos” pirmizrādi Drabešu Jaunajā pamatskolā, Drabešu muižā. Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja projekta vadītāja
Uzņēmēji un interesenti aicināti apmeklēt ikgadējo Cēsu uzņēmēju forumu, kas notiks 30.novembrī plkst.10.00 koncertzālē “Cēsis” un kura tēma šogad ir “Cilvēks nākotnes biznesā”. Pasākuma laikā kopā ar pieaicinātiem nozaru ekspertiem notiks diskusijas par uzņēmējiem svarīgākajiem jautājumiem – tostarp problēmām un risinājumiem, kas saistīti ar darba spēka piesaistīšanu. Arī šogad tiks aktualizētas tēmas par dažādām mūsdienu inovācijām, kas uzņēmējdarbībā ieņem lielu lomu ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Forumā runāsim par reģionu attīstību kontekstā ar ne tikai nacionālām, bet arī globālām tendencēm, domājot par jau šobrīd būtisko darbaspēka deficītu. Tāpat būtisks jautājums uzņēmējiem ir arī tēriņu samazināšana par enerģiju, tāpēc aplūkosim šobrīd pieejamās iespējas energoefektivitātes paaugstināšanai. Forums noslēgsies ar ieskatu tuvākā un tālākā nākotnē, mēģinot iezīmēt, kā tehnoloģiju attīstība varētu ietekmēt dažādus uzņēmumus, sākot ar telekomunikāciju uzņēmumiem un beidzot ar kumelīšu audzētājiem.
Avots: http://cesis.lv
Piemēram, iepērkoties pārtikas veikalā “Austris”, pircējs saņems 1,5% atlaidi, bet veikalu tīkls veltīs 1% fondam. Tādējādi valmierieši varēs praktiskā veidā palīdzēt savai pilsētai un tās iedzīvotājiem, vienkārši izvēloties iepirkties pie programmas KOPĀ partneriem. “Iniciatīva atklāj lepošanās vērtas Valmieras uzņēmēju un valmieriešu vērtības. Valmieras uzņēmumi ir sociālatbildīgi - gatavi iesaistīties un atbalstīt gan vietējo kopienu, piešķirot iedzīvotājiem atlaides, gan piedaloties labdarībā – noteiktu ienākumu daļu ziedojot sociālam mērķim. Priecājos par to un novēlu šim piemēram sekot arī citus uzņēmējus un iedzīvotājiem izdarīt sociāli atbildīgus pirkumus ar KOPĀ karti,” saka Valmieras mērs Jānis Baiks. VNF līdz 2019. gada beigām plāno izsniegt 5000 kartes, lai tāda būtu katra piektā valmierieša rīcībā. Tāpat plānots paplašināt partneru loku, lai iedzīvotājiem būtu vēlme un iespēja izmantot KOPĀ karti ikdienā. “KOPĀ karte ir unikāls projekts labdarībā, kas vienlaikus ļaus ietaupīt un palīdzēt,” uzskata VNF valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš. “Es esmu ļoti pateicīgs pirmajiem partneriem, kas ir uzticējušies mums un piekrituši dalīties peļņā, lai palīdzētu savai pilsētai un līdzcilvēkiem. Aicinu arī citus uzņēmējus pievienoties KOPĀ programmai.” Šobrīd KOPĀ kartes piedāvājumus var izmantot veikalu tīklā “Austris”, degvielas uzpildes stacijā “KOOL”, veikalā “Eži”, SPA salonā “Līga”, krodziņā “Strēlniece” un mēbeļu veikalā “4 istabas”. Veikalu tīkla “Austris” īpašnieks Gints Amons atzīst, ka priecājas būt starp pirmajiem uzņēmējiem, kas iesaistījušies KOPĀ programmā. “Manā skatījumā vēlme palīdzēt ir dabiska. Iepērkoties vietējā veikalā, valmierieši efektīvi palīdz vietējam uzņēmējam, jo nauda paliek tepat. Tas savukārt nozīmē, ka uzņēmējs var dot atpakaļ vietējai sabiedrībai. Ieguvēji ir visi valmierieši!” ir pārliecināts Gints Amons.
KOPĀ karti bez maksas būs iespējams saņemt darba dienās no pulksten 10-16 VNF birojā (Garā ielā 10). Tāpat fonda pārstāvji plāno viesoties vietās un pasākumos, kuros pulcējas valmierieši, piedāvājot iespēju saņemt KOPĀ karti. Uzziņai: VNF jau 13 gadus strādā, atbalsot vietējo iedzīvotāju iniciatīvas dzīves uzlabošanai Valmierā un apkaimē. Divreiz gadā tiek organizēts projektu konkurss “Sev, tev, novadam”, kura ietvaros tiek piešķirti līdzekļi iedzīvotāju idejām apkaimes labiekārtošanai, kultūras, sporta un izglītojošu pasākumu organizēšanai, paaudžu mijiedarbības veicināšanai un citiem mērķiem. Katru gadu notiek jauniešu projektu konkurss “Jaunieši dod iespējas jauniešiem”, darbojas bērnu un jauniešu izcilības programma. Liela atsaucība ir VNF organizētajiem pasākumiem ziedotājiem. Piemēram, pērn organizētajā “Ziedotāju aplī” tika piesaistīti 6000 eiro grāmatu mājiņu izveidei Valmierā un Kocēnu novadā, Beverīnas novada biedrībai “Ģimenes šūpulis”, kas palīdz grūtībās nonākušām sievietēm gaidībās, kā arī inventāra iegādei izciliem sasniegumiem airēšanas slalomā.
Plānots, ka programmas KOPĀ piesaistītie līdzekļi palīdzēs līdzšinējo projektu stiprināšanai un paplašināšanai. VNF plāno arī uzsākt jaunas ieceres Valmieras pilsētvides uzlabošanai un iedzīvotāju labklājības veicināšanai. KOPĀ kartes uzsākšanu Valmierā finansiāli atbalsta Č. S. Mota fonds programmas “Vietējie risinājumi globāliem izaicinājumiem” ietvaros, kuru koordinē Filantropijas attīstības akadēmija Polijā.
Papildu informācija: Inese Boša, VNF līdzekļu piesaistes speciāliste Tālrunis: 26468905; e-pasts: kopa PIE vnf PUNKTS lv
Konferencē piedalījās Labklājības ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai sniegtu saprotamu redzējumu, kas tiek sagaidīts no pašvaldībām un kādas pārbaudes projekta laikā ir gaidāmas, savukārt pašvaldības darbinieki sniedza savu viedokli Labklājības ministrijai par to, kādas izmaiņas nepieciešamas normatīvajos aktos, lai uzlabotu pakalpojuma pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Atskatoties uz paveikto, svarīgi mācīties no citu labajiem piemēriem, tāpēc konferences dalībnieki ar interesi uzklausīja Tukuma novada pašvaldības aģentūras „Tukuma novada sociālais dienests” vadītāju Arī Vidzemes plānošanas reģionā ir labās prakses piemēri, piemēram, domājot par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem Priekuļu novada Sociālajam dienestam ir izdevies organizēt sociālos pakalpojumus tā, lai gan bērns, gan vecāks paralēli saņemtu pakalpojumus projekta ietvaros. Būtisks priekšnoteikums šādai pakalpojumu organizācijai ir specializētā transporta pieejamība, savukārt šādas pieejas pievienotā vērtība ir vecāku savstarpējā komunikācija, pieredzes apmaiņa un pleca sajūta. Savukārt Smiltenes novada domes Sociālais dienests ir veiksmīgi organizējis sociālās aprūpes pakalpojumu, to šobrīd saņem divpadsmit bērni. Veiksmes atslēga slēpjas tajā, ka Smiltenes novads sekmīgi īstenojis valsts budžeta finansēto programmu par asistenta pakalpojumiem pašvaldībā bērniem ar invaliditāti, līdz ar to sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējus pašvaldība meklē tieši starp asistentiem. Bet Alūksnes novada Sociālais dienests pakalpojuma sniedzēja trūkumu savā pašvaldībā risina, sadarbojoties ar pakalpojumu sniedzējiem citviet, uzrunājot un piedāvājot pakalpojumus sniegt Alūksnē.
Mākslas terapeite Laura Danilāne jau šobrīd veiksmīgi sadarbojas ar Valmieras pilsētas pašvaldību un Madonas novada pašvaldību, sniedzot mākslas terapijas nodarbības cilvēkiem ar garīga raksturatraucējumiem. Pati mākslas terapeite uzteic sociālo dienestu darbiniekus par ieinteresētību nodrošināt pakalpojumu cilvēkiem ērtā un pieejamā vietā. Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvalde uzsver, ka pārmaiņas cilvēkos pēc vairākām mākslas terapijas nodarbībām ir pamanījuši gan tuvinieki, gan sociālā dienesta darbinieki. Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki priecājas par to, ka mākslas terapiju turpina apmeklēt visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri uzsākuši terapiju un dara to ar prieku. Savukārt Cēsu novada pašvaldībā veiksmīga sadarbība izveidojusies ar fizioterapeitiem, kuri savus pakalpojumus sniedz arī Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" telpās. Deinstitucionalizācijas process Latvijā turpinās, arī 2019.gadā ikvienu iesaistīto sagaida jauni izaicinājumi. Lai šos izaicinājumus pārvarētu, arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība iesaistīto pušu starpā, vienlaikus atceroties, ka “runa ir par katra cilvēka vienīgo dzīvi”. Pielikumā prezentācijas no konferences: Labklājības ministrija- "Katrai spēlei savi noteikumi" Centrālā finanšu un līgumu aģentūra-"Par spēles noteikumiem" Ina Balgalve- "Kad pašvaldība deinstitucionalizācijas spēlē saņem dzelteno kartīti?" Ina Balgalve- "Tā pati spēle tikai citā laukumā – Rīgas plānošanas reģions" Laura Danilāne- "Izkrāso procesu" Laine Zālīte- "Kas ir sociālais mentors?" Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
26.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās forums “Brīvība, ainava – mēs”, un tā laikā klātesošie tika iepazīstināti ar aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” norisi. Pasākuma laikā Kocēnu novada domei svinīgi tika pasniegts atzinības raksts par izcilu rezultātu Eiropas Padomes Ainavu balvas nacionālajā atlasē par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu Dikļos – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu. Vienlaikus Kocēnu novada projekts izvirzīts pārstāvēt Latviju sacensībā par starptautisko Eiropas Padomes Ainavu balvu. Pieteikumus vērtēja gan plānošanas reģionos, gan arī īpaši veidota ekspertu padome.
Novada pašvaldībā izstrādātas vadlīnijas drošas, loģiskas, mierīgas un reizē raitas satiksmes organizācijai Cēsīs. Plāna izstrādātāja, Attīstības un būvniecības pārvaldes galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene, informē par būtiskākajiem akcentiem un izmaiņām jaunajā transporta kustības plānā.
Šogad Latvijas valstij aprit simtā gadadiena. Alūksnes novadā šos svētkus svinēsim plaši, un arī novada centrā, Alūksnē, 18. novembrī būs vairāki simtgadei veltīti pasākumi, tādēļ aicinām ikvienu novada iedzīvotāju piedalīties svētku aktivitātēs un visiem kopā svinēt mūsu valsts dzimšanas dienu.
18. novembrī Smiltenē norisināsies Valsts simtgadei veltītas svinības “Saules mūžu Latvijai!”. Pulksten 15:00, Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notiks svinīgais svētku pasākums, kura pirmajā daļā, kā ik gadu, suminās un teiks paldies cilvēkiem, kuri ar savu darba sparu, entuziasmu un pašaizliedzību ir uzlabojuši un bagātinājuši līdzcilvēku ikdienu, rūpējušies par Smiltenes novada labklājību, attīstību un atpazīstamību.
mājas lapā 
Autobusa pieturvieta kā Hobitu namiņš, koka velosipēdu parks, zaļie dzelzceļi, ratiņu pastaigu trase jaunajām māmiņām, ēku izdaiļošana ar mākslas grafiti, dižkoku alejas un jauni meži, krāšņi mākslas soliņi un 100 rožu dārzs – tie ir tikai daži no 172 vides labiekārtošanas, izdaiļošanas un vides izglītības darbiem, ko paveikuši Latvijas cilvēki un kas pieteikti Latvijas simtgadei veltītajā vides iniciatīvā „100 darbi Latvijai”.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Vecpiebalgas audēju kopa ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izpētījusi un darinājusi trīs tautas tērpu komplektus – ziemas kažokjaku, goda tērpu un vasaras tērpu. Visas vasaras garumā tērpu darināšanas procesā iesaistījās visas audēju kopas dalībnieces – Dagnijas Kupčes vadībā viņas auda, šuva, izšuva un tamborēja, gūstot par padarīto darbu lielu gandarījumu.
9. novembrī Alūksnē norisinājās pasākums “Iedvesmojošais jaunietis Alūksnes novadā”, kura ietvaros tika godināti jaunieši, kuri aktīvi iesaistījušies sabiedriskajā dzīvē.
Cik senas ir sarkanbaltsarkanā karoga saknes, ko tas pieredzējis un kāpēc simbolizē valsts brīvību, sarunā ar mazu zēnu Jēkabu stāsta pats Karogs. Runāto multfilmā atainojuši Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas un Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” skolēni profesionālas animatores Ilzes Ruskas vadībā.
23.novembrī Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē plkst. 11.00 notiks IX Starptautiskais Alfrēda Kalniņa jauno pianistu konkurss. Ar šo konkursu tiks iesākts konkursu cikls, kas veltīts dižā komponista Alfrēda Kalniņa 140. gadu jubilejai. Konkursu organizē Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību.
Valmieras muzejā 23.novembrī no plkst.9.00 norisināsies IV zinātniskā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Topošie vēsturnieki un citu zinātnes nozaru studenti stāstīs par savu pētījumu rezultātiem, apskatot Latvijas vēsturi dažādos laika posmos. Aicināti visi interesenti!
Smiltenes novada vērtība ir mūsu cilvēki - tā saka pašvaldībā, kas ir viena no remigrācijas pilotprojekta pilotpašvaldībām Vidzemes plānošanas reģionā. Jo vairāk mēs esam, jo stiprāki mēs būsim! Varam būt priecīgi, ka ir cilvēki, kas atgriežas savās mājās, novadā, Latvijā, kā, piemēram, Egija, kura kopā ar savu ģimeni, pēc 10 gadu prombūtnes ir atgriezusies savā dzimtajā Smiltenes novadā un Latvijā.
Eiropas Komisija paziņojusi, kuras pilsētas šogad piedalās Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2021 un Eiropas Zaļās lapas 2020 titulu konkursiem. Šogad abiem konkursiem kopā pieteikušās 21 pilsēta no 14 Eiropas valstīm. Par konkursu interesējās daudz valstu no visas Eiropas Savienības, īpaši no Dienvideiropas un Austrumeiropas. 13 pilsētas pieteikušās pirmo reizi. Valmiera Eiropas Zaļās lapas konkursam šogad pieteicās otro reizi.
2018. gada nogalē klajā nāk cēsinieka mag.hist. Daumanta Vasmaņa grāmata – apceres par sen pagājušām dienām “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)”. Daumants Vasmanis ir arī tādu grāmatu autors kā “Cēsu novada pagātnes ainas” (1996) un “Cēsu pils: tās saimnieki un iemītnieki” (1997). Būdams ilggadējs Cēsu muzeja darbinieks un vēstures skolotājs, autors izzinājis Cēsis caur dažādu laikmetu ritējumu. Par viņa vadītajām ekskursijām, plašajām zināšanām Cēsu vēsturē tūristi ne reizi vien pauduši sajūsmu.
Biedrība “Abulas lauku partnerība”, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” un biedrība “Liepājas rajona partnerība” kopīgi ar partneriem no Zviedrijas, Lietuvas, diviem partneriem no Igaunijas un trīs partneriem no Somijas uzsākusi starptautiskās sadarbības projekta “OFF-GRID: Renewable Energy DIY for rural development” (BEZ TĪKLA: Atjaunojamā enerģija - DARI PATS lauku attīstībai) projekta Nr.18-00-A019.333-000010 īstenošanu.
No 2018.gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi. Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti” tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”.
No 27. novembra Valmierā sāk darboties KOPĀ karte, kas iedzīvotajiem dos iespēju ietaupīt, vienlaikus palīdzot īstenot labas ieceres Valmierā un apkaimē. KOPĀ karti izveidojis Valmieras novada fonds (VNF), lai stiprinātu līdzšinējās labdarības aktivitātes un īstenotu jaunas ieceres. Karte darbosies šādi – iepērkoties pie KOPĀ programmas partnera, pircējs saņems noteiktu atlaidi savam pirkumam, bet uzņēmējs no šī pirkuma zināmu procentu ziedos labdarībai, pārskaitot naudu VNF.
Uzņēmēji un interesenti aicināti apmeklēt ikgadējo Cēsu uzņēmēju forumu, kas notiks 30.novembrī plkst.10.00 koncertzālē “Cēsis” un kura tēma šogad ir “Cilvēks nākotnes biznesā”. 
Inu Balgalvi, lai uzzinātu Tukuma novada pieredzi gan pakalpojumu organizēšanā deinstitucionalizācijas projektā, gan projekta ieviešanas praktiskos aspektus, tai skaitā par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veiktajām pārbaudēm projekta īstenošanas vietās. Ina Balgalve uzsvēra, ka deinstitucionalizācijas projekti jāuztver kā resurss pakalpojumu attīstībai un, īstenojot šo projektu, arvien jāatceras, ka runa ir par katra cilvēka vienu vienīgo dzīvi!
Neapšaubāmi, 2019.gada lielākais izaicinājums deinstitucionalizācijas projektā ir kvalitatīvu un atbilstošu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.