.png)
|
Arhīva kalendārs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, uzrunājot laureātus balvas pasniegšanas ceremonijā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, uzsvēra: ““Zaļā izcilības balva” ir veids, kā mēs varam pateikt: “Paldies, ka Latvijā ir tādi uzņēmēji!”, kā arī izcelt pozitīvos piemērus, lai ikviens spētu saskatīt ieguvumus zaļās apziņas integrēšanai savā darbībā un ikdienas procesos. Vēlos izcelt to, ka Valsts vides dienesta veidotajā “zaļajā sarakstā” tiek vērtēti ne tikai uzņēmumi, kas ir A, B vai C kategorijas piesārņojošo darbību veicēji, bet arī pašvaldības!” Valmiera par savas atpazīstamības saukli ir izvēlējusies Dzīvojam zaļi! Pilsēta pierāda, ka ir iespējama industriālo teritoriju un dabas vides līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība. Valmieras pilsētas pašvaldības dome jau 2015.gadā apstiprināja Valmieras pilsētas vides deklarāciju. Tā ir pašvaldības labā griba, kas izteikta 14 apņemšanas punktos strādāt un attīstīt pilsētu ilgtspējīgi un videi draudzīgi. Iesaistoties Latvijas simtgadei veltītajā vides iniciatīvā “100 darbi Latvijai”, Valmieras pilsētas pašvaldība ir realizējusi 11 no iniciatīvai pieteiktajiem darbiem. Starp tiem ir dižpriežu marķēšana Kauguru vērī, pūču vērošanas nakts pārgājiens, Ģīmes upītes sakopšanas talka, Valmieras Vecpuišu parka pārbūve un Ģīmes dabas takas būvniecība, kā arī citi pilnīgi zaļi projekti. Valmieras pilsētas pašvaldības domes Attīstības un uzņēmējdarbības lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Klepers: “Valmieras pilsētas pašvaldība izsaka pateicību visiem, kas “kaldinājuši” iespēju būt zaļiem. Kā Latvijas līmeņa mikro lielpilsētai mums ir ļoti daudz kompromisu, kur ne viss darītais ir 100% zaļš. Ir daudz pārmantoto ietekmju. Taču ir arī ilgtspējīgas iniciatīvas, lai, projekti būtu zaļāki, arī domājot par rūpniecību. Visi kopā mēs esam saskatījuši, ka zaļa dzīvesveida un zaļas vides kā kvalitātes zīmes uzturēšana – tā ir mūsu konkurētspējīgā priekšrocība arī pret Rīgu un citām Baltijas jūras reģiona lielpilsētām. Tāpēc Dzīvojam zaļi! ir ne tikai sauklis. Tas ir reāls redzējums un attieksme, ko mēs darām un vērtība pilsētas attīstības turpināšanai”. Par vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu un pašiniciatīvu ietekmes uz vidi mazināšanā balvu saņēma SIA “PF Vecauce”, akciju sabiedrība “Cesvaines piens”, SIA “Vinda”, SIA “Daile Agro”, akciju sabiedrība “Madara Cosmetics”, SIA “Axon Cable”,SIA “Brabantia Latvia”, SIA “Jensen Metal”, SIA “LEAX Rēzekne”, SIA “Neste Latvija” naftas produktu terminālis Rīgā, Laivinieku ielā 5, SIA “Lestene”, zemnieku saimniecības “Lūsēni” un “Stārķi” (Daugavpils novada Sventes pagasts), SIA “Pils rajona namu pārvalde”. Ar “Zaļās izcilības balvu” tika apbalvotas arī trīs pašvaldības – Valmieras pilsētas pašvaldība, Rucavas novada pašvaldība un Alūksnes novada pašvaldība. Uzņēmumi un pašvaldības VVD „Zaļā saraksta” statusu iegūst uz 3 gadiem. Šajā laikā tie bauda lielāku VVD uzticību. VVD “Zaļās izcilības balvas” pasniegšanu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. Informāciju sagatavoja:
Un bērni ar funkcionāliem traucējumiem? Noteikti esat redzējuši kampaņas, kuru laikā šādu bērniņu veselības uzlabošanai tiek vākti līdzekļi. Iespējams, ka esat ziedojuši naudu, lai palīdzētu kādam bērnam atgūt veselību vai vismaz saglabāt to.. Bet vai ikdienā esat gatavi šādus bērniņus satikt? Kā būtu, ja bērni ar funkcionāliem traucējumiem mācītos vienā klasē ar Jūsu bērnu? Satiekot šādu bērnu uz ielas vai veikalā, varbūt kādā koncertā vai bērnu laukumā, visticamāk, ka mēģināt neskatīties uz viņa pusi vai izliekaties, ka neredzat. Iemesli tam var būt dažādi – bailes aizvainot, kauns, žēlums… Un bērniņu mammas – jums noteikti ir priekšstats, kā jāuzvedas, kā jāizskatās un kas jādara šī bērniņa mammai…
Iespējams, ka sabiedrisko mediju ietekmē esat mazliet saprotošāki attiecībā uz bērniem bērnu namos. Esat pārliecināts, ka viņiem patiešām nepieciešama ģimene, taču vienlaicīgi noteikti pārdomājat arī to, ka viņiem ir slikti gēni, lielākoties visiem ir veselības problēmas, viņi slikti mācās un viņiem nav ne jausmas, kāda būs viņu dzīve tad, kad viņi pieaugs. Jūs paši, visticamāk, nevarat parūpēties par šādu bērniņu, jo jums nav nepieciešamo zināšanu, nav laika, ir savi bērni, par kuriem jārūpējas… Bet, kas tad ir tie cilvēki, kas pieņem savā ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus? Kas viņus pamudina uz šo soli? Kāda ir viņu motivācija? Šis tematiskais izdevums veltīts deinstitucionalizācijas tēmai un tā mērķis ir iepazīstināt ar deinstitucionalizācijas procesa norisi Vidzemē, informēt par turpmāk plānotajiem darbiem un iepazīstināt ar dažiem procesa ieviešanā iesaistītajiem cilvēkiem un organizācijām.
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja
Tas ir komplekts ar kartona skatuvi, kas vienlaikus ir iepakojuma kārba, četriem pasaku ilustrāciju komplektiem un metodisko ieteikumu grāmatiņu. “Pirmais solis bija tekstu atlase. Stāstnieki kopā ar logopēdiem izvēlējās dzejoli par ozolu, rosinot domāt par dalītiesprieku un turpināšanos, pasaku par kastani – ārējās spurainības un iekšējā vēlīguma mijiedarbība, savukārt stāsts par mušām un medu aizved mūs arhetipiskajā triju tēva dēlu pasaulē,” tā grāmatiņas ievadā raksta Latvijas stāstnieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Mellēna. Kā skan šīs pasakas, VDMV audzēkņi atklāja, ciemos sagaidot un noklausoties Vidzemes stāstniekus. Kopā ar skolotājām Silviju Melnūdri, Daci Arāju, Inesi Andersoni, Ilzi Ērgli-Vanagu, Daci Brizausku un Veltu Roni ilustrācijas veidoja vairāk nekā astoņdesmit VDMV audzēkņu. Noslēgumā tika izvēlēti četri darbu komplekti, viens no tiem – māla pasaka – ir kolektīvs darbs. Savukārt kārbu/skatuvi radīja skolas Interjera dizaina nodaļas 12.kursa jaunieši pasniedzējas Inetas Perovas vadībā. Martas Ozolas kārbas prototips tika realizēts projektā un kļuva par pasaku ietvaru. “Materiāls ir lielisks palīgs pedagoga un logopēda darbā. Variācijas tā izmantošanai ir daudz: pirkstiņspēles, runas vingrinājumi, rotaļas, lasītprasmes veicināšana, iztēlošanās spēju attīstīšana, prasme izteikties, klausīties, izprast, atklāt sakarības, vizualizēt. Turklāt tas nav tikai bērniem, arī pieaugušajiem būs interesanti, jo vienu un to pašu varam interpretēt dažādi,” stāsta projekta koordinatore Agita Lapsa. Attēlu teātri dāvinās logopēdiem, pirmsskolas izglītības iestādēm Valmierā un tās apkaimē, desmit bibliotēkām, kuras aktīvi strādā ar bērniem. Arī stāstnieki saņems šo komplektu. “Bibliotekāriem šāds darbošanās veids ir ļoti saistošs, jo tā ir vēl viena iespēja ieinteresēt bērnus lasīt grāmatas, veicināt izpratni un interesi par izlasīto. Tas savukārt palīdz sakopot domas, paplašina vārdu krājumu,” uzsver A.Lapsa. Atvēršanas svētkos piedalījās logopēdi, pirmsskolas un sākumskolas pedagogi, uzzinot gan par projektu, gan materiāla izmantošanas veidiem. Inese Roze klātesošos iepazīstināja ar biedrības “Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”” projektu, kurā piedalījās bērni stāstnieki. Tā ir animācijas filma “Reiz dzīvoja Āraišos”, kuras tapšanā iesaistījās Amatas novada skolēni, izmantojot Drabešu muižas darbnīcās apgūtas prasmes, piemēram, filcēšanu, stikla apgleznošanu, aušanu, kokapstrādi.
Papīra teātra komplektā redzēsiet jauno mākslinieču Sandijas Rumbas, Annas Melderas, Grietas Brālēnas veidotās ilustrācija, bet māla pasakas autori ir Ariana Buliņa, Evelīna Delvere, Katrīne Dzērve-Tāluda, Mišela Denīze Estenberga, Daniels Lāns, Brigita Peļņa, Grieta Avotiņa. Kārbas dizains – Marta Ozola. Ainas fotografēja Beatrise Ozoliņa. Projekta aktivitātēs piedalījās stāstnieces Sanda Salmiņa, Aelita Punkstiņa, Agrita Gruzdiņa, Agita Lapsa, Latvijas stāstnieku eksperti Māra Mellēna un Guntis Pakalns un Valmieras sākumskolas logopēde Ilona Tropa. Projekts tiek īstenots, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas finansējumam. Projektu biedrības “Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”” paspārnē realizē Vidzemes stāstnieku kopa sadarbībā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu. Atbalsta Valmieras integrētā bibliotēka.
Informāciju sagatavoja:
Smiltenes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere ir gandarīta, ka šāds centrs ir reģistrēts tieši Smiltenes novadā, arī Smiltenes novada audžuģimenes atzīst, ka Smiltene ir ļoti piemērota vieta pakalpojumu saņemšanai, šādu viedokli paudušas arī apkārtējo novadu audžuģimenes. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs veiks LR Labklājības ministrijas deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu - nodrošināt valsts atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā, veicinot bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu, viesģimeņu skaita pieaugumu Smiltenes un kaimiņu novados. Atbalsta centra uzdevums būs piesaistīs jaunas audžuģimenes, nodrošināt to apmācību, sniegt bāriņtiesā psihologa atzinumus, nodrošināt psihologa, jurista, sociālā darbinieka un citu piesaistīto speciālistu atbalstu, izstrādāt un īstenot audžuģimenes atbalsta un tajā ievietotā bērna individuālās attīstības plānu, nodrošināt psihosociālo atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tai skaitā ģimenē ievietotajam bērnam, organizēt audžuģimenē ievietotu bērnu saskarsmi ar savu bioloģisko ģimeni, nodrošināt sadarbību ar bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem, atbalsta centriem un citām iestādēm, kā arī pamatojoties uz noslēgtajām vienošanām ar audžuģimenēm izmaksāt atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizēju kompensāciju izmaksu par mājokļa iekārtošanu. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs atradīsies Galdnieku ielā 10, Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centra telpās un tā darba laiks būs katru darba dienu no pulksten 9:00 līdz 17:00. Atbalsta centrā pastāvīgi tiks nodarbināti 4 speciālisti, kā arī vajadzības gadījumā tiks piesaistīti citi speciālisti, kas palīdzēs ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem integrēties ģimenē un uzlabot garīgās vai fiziskas veselības stāvokli. Finansējums ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra darbībai paredzēts no valsts budžeta līdzekļiem. Šā gada 17. decembrī plkst. 14.00 notiks svinīga Vidzemes reģiona ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra "Smiltene" atklāšana. Tāpat ikviens interesents no 17.decembra līdz 16.janvārim ir aicināts apmeklēt Smiltenes pilsētas Kultūras centrā, Gaujas ielā 1, fotomākslinieka Valtera Poļakova fotogrāfiju izstādi "Izaugt ģimenē". 30 lielformāta darbos tverti mirkļi audžuģimeņu un aizbildņu dzīves dažādībā un pieredzē, bērnu smieklos un skumīgākos brīžos. Vairāk par fotoizstādi šeit. 2018.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī Audžuģimenes noteikumi un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi, kuri paredz, ka Latvijā sāk darboties speciālās audžuģimenes un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri. Šobrīd LR Labklājības ministrija ir reģistrējusi 13 atbalsta centrus. Labklājības ministrijas mājas lapā ir pieejama centru interaktīvā karte, skatīt zemāk. Papildus informācija: Informāciju sagatavoja,
Visas konkursā piešķirtās naudas balvas paredzētas izmantošanai atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai vai vides veidošanai ģimenēm ar bērniem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Daudzbērnu ģimenes ir tās, kas patlaban un arī nākotnē veicinās Latvijas tautas reālu pastāvēšanu un nacionālo vērtību saglabāšanu. Tieši tādēļ ir tik būtiski valsts un pašvaldību līmenī rūpēties par to, lai ikvienam iedzīvotājam būtu pieejams gan finansiāls, gan arī morāls atbalsts visdažādākajās izteiksmēs, tostarp pieejama infrastruktūra, atvieglojumi ģimenēm dažādiem pakalpojumiem – transportam, ēdināšanai, izglītībai, veselībai –, kvalitatīvas mācību iestādes, kā arī brīvā laika pavadīšanas iespējas: parki, bērnu rotaļu laukumi un dažādas aktivitātes.” Starp konkursa finālistēm Olaines novada pašvaldība izcēlās ar šajā gadā ieguldīto infrastruktūrā un palielināto bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir viens no augstākajiem Latvijā, – 300 eiro. Šajā novadā ir arī vislielākais atbalsts bērnu auklēm un maksas ziņā ļoti pieejama interešu un profesionālās ievirzes izglītība. Olaines novads ir viena no pašvaldībām ar lielāko bērnu rotaļu laukumu skaitu Latvijā – 79, un šeit tiek ieviestas jaunas atbalsta formas daudzbērnu ģimenēm. Par citām priekšrocībām ģimenēm ar bērniem iespējams uzzināt vietnē www.vietagimenei.lv/salidzini. “Šis konkurss ir ne tikai iespēja izcelt labākos piemērus un no tiem mācīties, bet arī pašvaldībām apzināt un domāt, kā uzlabot informācijas apriti un saviem iedzīvotājiem izstāstīt, ko pašvaldība piedāvā ģimeņu labklājībai. Bieži vien, ikdienā darbojoties savā nozarē, neaizdomājamies, ka mums pašsaprotamas lietas nav zināmas iedzīvotājiem, ja par tām nerunā. Turklāt vairāku pašvaldību pārstāvji atzina, ka, apkopojot nepieciešamos datus iesniegšanai konkursā, paši bijuši pārsteigti, cik daudz iespēju un atbalsta pieejams ģimenēm ar bērniem viņu pašvaldībā,” stāsta VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors un konkursa vērtēšanas komisijas vadītājs Raivis Bremšmits. R. Bremšmits, paužot gandarījumu par pašvaldību mobilizēšanos konkursam, vienlaikus arī norāda, ka šādai aktivitātei – informācijas regulārai apkopošanai, pašvaldību savstarpējai salīdzināšanai un pieredzes apmaiņai, iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanai pakalpojumu pilnveidošanā un jaunu risinājumu ieviešanai – vajadzētu būt ierastai praksei, tādējādi rūpējoties par saviem pašvaldības iedzīvotājiem. No visām pašvaldībām, kas šogad piedalījās konkursā, nomināciju “Pašvaldība ar lielāko jaundzimušo skaitu un būtisku atbalstu tiem” saņēma Ķekavas novada pašvaldība, nominācijā “Goda ģimeņu pašvaldība” uzvarēja Madonas novada pašvaldība, bet nominācijā “Pašvaldība ar lielāko izaugsmi” laurus plūca Līgatnes novada pašvaldība. Atbilstoši konkursa nolikumam katra pašvaldība balvā ieguva 5000 eiro. Konkursa komisija vērtēšanas laikā izvirzīja arī papildu nominācijas, īpaši izceļot piecas pašvaldības par būtisku ieguldījumu un kopsummā piešķirot tām 21 000 eiro. Alūksnes novada pašvaldība tika atzinīgi novērtēta par programmas “Draudzīga vieta bērnam” attīstību Latvijā, Jēkabpils pilsētas pašvaldība par ieguldījumu darbā ar jauniešiem, Ozolnieku novada pašvaldība par ieguldījumu jauniešu izaugsmes veidošanā Teteles pamatskolā, Siguldas novada pašvaldība par inovatīvu pieeju ģimenei draudzīgas vides un iespēju nodrošināšanā, savukārt Jūrmalas pilsētas pašvaldība par ieguldījumu ģimenēm veselīgas un radošas pilsētas attīstībā. Konkursa lieldrauga SIA “Jūrmalas Mežaparki” balva 3000 eiro vērtībā jauna rotaļu laukuma iegādei un uzstādīšanai tika piešķirta Ludzas novada pašvaldībai, savukārt “Omniva” simpātijas balvu – 200 atlaižu kodus 99% apmērā sūtījumiem ar pakomātu Baltijā – saņēma Alūksnes novada pašvaldība. Konkursa finālistes un uzvarētājas dažādās nominācijās ieguva arī balvas no konkursa atbalstītājiem. Atgādinām, ka līdz ar iedzīvotāju balsojuma un komisijas vērtējuma apkopošanu otrajā kārtā iekļuva deviņas pašvaldības – Daugavpils, Jēkabpils un Jūrmalas pilsētas pašvaldība, Alūksnes, Ikšķiles, Olaines, Ozolnieku, Preiļu un Siguldas novada pašvaldība. Otrās kārtas ietvaros vērtēšanas komisija apmeklēja visas finālpašvaldības, lai klātienē novērtētu un pārliecinātos, cik draudzīgas ģimenēm ar bērniem tās ir. Ar pašvaldību prezentācijām var iepazīties vietnē www.vietagimenei.lv. Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” norisinās jau otro gadu ar mērķi izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm. Ir izveidota funkcionējoša un viegli pārskatāma tīmekļvietne, kurā ikviens var iepazīties ar pilnu informāciju par pašvaldībās pieejamajām daudzveidīgajām iespējām, piedāvājumiem un atbalstu ģimenēm ar bērniem. Dati tiek iegūti no pašvaldību iesūtītās informācijas. 2017. gadā uzsāktā VARAM iniciatīva “Ģimenei draudzīga pašvaldība” šāgada jūnijā saņēma Eiropas Daudzbērnu ģimeņu asociācijas starptautisku novērtējumu – galveno balvu kategorijā “Nacionālās valdības iniciatīva” par ieguldīto darbu ceļā uz ģimenēm draudzīgu valsti. Konkursa lieldraugi: SIA “Jūrmalas Mežaparki” un plašākais pakomātu tīkla nodrošinātājs Baltijā “Omniva”. Konkursa atbalstītāji: Latvijas vecāku organizācija “mammamuntetiem.lv”, CSDD Rīgas Motormuzejs, mobilo sakaru operators laimīgām ģimenēm “Amigo”, starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība “BT 1”, vietējais veikalu tīkls “top!”, lielākais saldumu ražotājs Baltijā “Laima” un ģimenes uzņēmums “ViKrEm”.
Foto autors: Kocēnu novada pašvaldība
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) šobrīd īsteno projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings). Šī projekta pamatuzdevums ir analizēt virkni finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot. Sākot ar šī gada pavasari VPR aicināja pašvaldības pieteikt savas ēkas finanšu instrumenta vai modeļa testēšanai. Kocēnu novada pašvaldība bija viena no tām pašvaldībām, kas izteica vēlmi piedalīties projektā un izvirzīja Kocēnu novada domes administrācijas ēku par potenciālo pilotvietu. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, Kocēnu novada domes administrācijas ēkā plānots veikt atjaunošanas darbus ar mērķi samazināt ēkas enerģijas patēriņu un pilnībā atjaunot ēku - jumta siltināšana, aizstājot veco jumta segumu ar jaunu, sienu siltināšana, logu nomaiņa, cokola siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija un ventilācijas sistēmas izveide, paredzot siltumenerģijas atgūšanas efektivitāti virs 75%. Līgums starp VPR un Kocēnu novada domi ir pirmais no plānotajiem sadarbības līgumiem par finanšu instrumentu un modeļu testēšanu ēkās. Sadarbības līguma ietvaros VPR piedāvās papildināt Kocēnu novada domes administrācijas ēkas renovācijas tehnisko dokumentāciju, būvniecības līguma projektu un iepirkuma dokumentāciju ar energoefektivitātes garantijas prasībām ēkai, kā arī veikt sasniegto rādītāju monitoringu. “Nosakot energoefektivitātes garantijas ēkai, pašvaldība iegūst kvalitatīvāku būvniecības darbu izpildi, kā arī garantētu ilgtermiņa enerģijas ietaupījumu, salīdzinot ar iepriekšējo patēriņu. Tāpat arī līgumā tiek iestrādātas prasības organizēt ēkas tehniskā personāla apmācību, lai nodrošinātu augstu komfortu telpās, pareizu apkures sistēmu un gaisa apstrādes iekārtu darbināšanu un to efektīvu izmantošanu ar mērķi nodrošināt zemu ēkas enerģijas patēriņu, nodrošinot temperatūru samazinājumu naktīs, brīvdienās un svētku dienās,” stāsta “EFFECT4buildings” projekta vadītāja Aija Rūse. Šāds līguma veids Latvijā tiek saukts par Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu, citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek dēvēts par EPC, reizēm arī par ESKO līgumu. Tas ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai renovācijai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Vairāk par finansēšanas iespējām energoefektivitātes pasākumu īstenošanā lasiet VPR Jaunumi izdevumā “Energopārvaldība Vidzemē”, 24.lpp. “EFFECT4buildings” projekta ietvaros tiks testēti arī citi finanšu instrumenti un modeļi. 2019. gada janvārī ir plānots noslēgt sadarbības līgumus ar SIA “Vidzemes slimnīca”, Priekuļu novada pašvaldību, Cēsu novada pašvaldību par finanšu modeļu un instrumentu testēšanu pašvaldības ēkās. Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “EFFECT4buildings” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288.
Kur cilvēks, tur atkritumi Diemžēl cilvēka radīto atkritumu apjoms pasaulē ik gadu palielinās. Lai arī Latvija starp Eiropas Savienības valstīm saražoto sadzīves atkritumu apjoma ziņā ir saraksta lejasgalā ar vairāk nekā 400 kg uz vienu iedzīvotāju gadā, ar šķirošanu un pārstrādi mums tik labi neveicas, jo lielāko īpatsvaru veido tieši nešķirotie sadzīves atkritumi. Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas jomā izvirzītie uzdevumi attiecas arī uz Latviju, un neizbēgami ikvienam būs jāmaina savi paradumi, lai mēs kopā varētu izpildīt nākotnes vajadzībām atbilstošās prasības. Sadzīves atkritumi ir tikai daļa no lielā cilvēku radītā atkritumu kalna, taču par to apjomu ikkatrs ir atbildīgs. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par atkritumu problēmu, Vidzemes plānošanas reģions šoruden kopā ar partneriem ir uzsācis īstenot projektu “WasteArt”, kurā viena no aktivitātēm ir atkritumu audits izglītības iestādēs. 5 pirmsskolas un 10 skolas uzskaitīs atkritumus Lai īstenotu iecerēto, visas Vidzemes plānošanas reģiona izglītības iestādes – gan pirmsskolas, gan skolas – tika aicinātas izteikt interesi piedalīties šajā projektā. Pēc pieteikumu izvērtēšanas, kurā par prioritāti bija izvirzīta skolu motivācija un iespējas, kā arī iesaiste Ekoskolu programmā vai aktīva darbošanās dabaszinātņu/vides jomā, dalībai tika apstiprinātas 15 izglītības iestādes – 5 pirmsskolas un 10 skolas no Alūksnes (Alūksnes PII “Sprīdītis”, Ziemeru pamatskola), Cēsu (Cēsu 3. PII, Rāmuļu pamatskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola), Gulbenes (Gulbenes sākumskola, Galgauskas pamatskola), Madonas (Madonas pilsētas vidusskola, Vestienas pamatskola), Pārgaujas (Stalbes vidusskola, Straupes pamatskola) un Valkas (Valkas pilsētas PII “Pasaciņa”) novada, kā arī Valmieras pilsētas (Valmieras pilsētas 5. PII "Vālodzīte" un tās struktūrvienība “Krācītes”, ZAĻĀ SKOLA).
10. decembrī Vidzemes plānošanas reģiona un izglītības iestāžu pārstāvji tikās Smiltenē, lai pārrunātu turpmāko 2 gadu sadarbību, kas ietvers pedagogu apmācības par audita rīka izmantošanu, skolotāju un audzēkņu kopīgi veiktu atkritumu uzskaiti un novērtēšanu, turpmāko rīcību izvirzīšanu un šo rīcību īstenošanu. Projektā plānota arī pieredzes apmaiņa starp Vidzemes un Dienvidigaunijas pedagogiem. Tas būs eksperimentāls komandas darbs, kur viens otram var lūgt un sniegt padomu, lai kopīgiem spēkiem rosinātu paradumu maiņu skolās, ģimenēs, sabiedrībā. Mazi soļi, lieli sasniegumi? Atzīstami, ka izglītības iestādes jau tagad cenšas ieviest videi draudzīgākus paradumus savā darbā un ikdienā. “Skolas ekskursija, līdzi ņemot tikai vairākkārt lietojamos traukus; džinsu vākšana skolā, lai tos nodotu tālāk uzņēmumam, kas tiem piešķir jaunu dzīvi; ēdināšanā jau no 3 gadu vecuma lete, kur bērni paši liek ēdiena daudzumu, cik var apēst”, – šīs ir tikai dažas no labajām idejām, ar ko dalījās skolotāji. Kaut arī tika norādīts uz nepilnībām atkritumu apsaimniekotāju un valsts līmenī (nepietiekamas atkritumu šķirošanas iespējas, nespēja rast vienprātību jautājumā par depozīta sistēmas ieviešanu), katra darbība sākas ar maziem soļiem un jāveļ “sniega bumba” tālāk. Viena rīcība noved pie citas, un ar savu paraugu varam uz pozitīvām pārmaiņām rosināt apkārtējos.
Projektu “WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”), kurā ar mākslas un citu radošu aktivitāšu palīdzību iecerēts pievērst uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot sabiedrību par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO. Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
“Valmiera arvien mērķtiecīgāk iezīmē savu vietu Vidzemes, Latvijas un pat Eiropas mērogā, kā sportiska, sportu mīloša vieta ar attīstītu sporta infrastruktūru, motivētiem un aizrautīgiem sportistiem, kā arī aizrautīgiem atbalstītājiem. Paldies ikvienam, kas ar savu darbu, neatlaidību, pārliecību un mērķtiecību ir cēlis Valmieras kā sporta galvaspilsētas tēlu. Paldies ikvienam, kurš savus panākumus sauc arī par pilsētas panākumiem un nes Valmieras vārdu pasaulē,” uzsver Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Pasākumā tika sveikti sportisti un sporta komandas, kuras 2018.gadā kļuvušas par Latvijas čempioniem vai uzrādījuši teicamus rezultātus starptautiska līmeņa sacensībās, pārstāvot Latviju un Valmieru. Kopumā pasākumā tika sveiktas septiņas sporta komandas, 38 veterāni, astoņi juniori, 42 pieaugušie sportisti un 14 treneri. Īpaši apbalvojumi “Par sasniegumiem sportā 2018.gadā” tika pasniegts trīs nominācijās “Gada sportists”, “Uzlecošā zvaigzne” un “Mūža ieguldījumu sportā”. Par Gada sportistu 2018 tika atzīts treka riteņbraucējs Ainārs Ķiksis. 2018.gadā Ainārs ne vien spējis sacensties ar labākajiem pasaules treka riteņbraucējiem Starptautiskās Riteņbraukšanas federācijas elites sacensībās, bet arī spējis labot pasaules meistaru rekordu sprinta un 750m distancē, izcīnot zelta medaļu. Losandželosā notiekošajā pasaules meistaru čempionātā Ainārs Ķiksis sasniedza arī augsto 3.vietu komandu braucienā, startējot kopā ar Krievijas un Japānas sportistiem. Nominācijā “Uzlecošā zvaigzne 2018” balvas saņēma peldētājs, Augstas klases sportistu sagatavošanas centra sportists Vitauts Jānis Siliņš un basketbolists, basketbola kluba ”Valmiera Glass VIA ” spēlētājs Valters Vēveris. Vitauts Jānis ir Latvijas valsts junioru izlases dalībnieks, Latvijas Olimpiskās komandas dalībnieks Pasaules Jaunatnes Olimpiādē Buenosairesā, seškārtējs Latvijas čempions, 3 reizes uzstādījis Latvijas junioru čempionāta sacensību rekordus, 13 reizes labojis Valmieras rekordus brasa distancēs. Savukārt Valters ir vairākkārtējs Latvijas izlašu dalībnieks. Startējis Latvijas U14, U16 un U18 izlasēs. 2018.gadā kopā ar Latvijas valstsvienību izcīnījis sudraba medaļu FIBA Eiropas čempionātā U18 grupā. Lai arī Valters nevarēja ierasties uz balvas pasniegšanu, viņš bija atsūtījis video sveicienu no Andoras, kur sper soļus pretī profesionāla basketbolista sapnim. Sakot paldies par devumu sporta nozares attīstībā un jauno sportistu iedvesmošanā, apbalvojums “Mūža ieguldījums” tika pasniegts sportu mīlošai, sportu atbalstošai ģimenei, valmieriešiem, kuri savu dzīvi veltījuši sportam – bijušai basketbolistei, sporta skolotājai, tiesnesei Daira Krauklei un bijušam basketbolistam, basketbola tiesnesim Egilam Krauklim. Īpašs apsveikums, apzeltīta Valmieras izaugsmes medaļa un adīti tautisko rakstu cimdi ar spēka zīmēm un valmieriešu labām domām, par panākumiem Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēlēs tika piešķirts bobslejistam Oskaram Melbārdim. Informāciju sagatavoja: Laura Moča
Alūksnes novadā grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem veidos Lielā ezera ielā 11, Alūksne, Alūksnes novadā. Grupu dzīvoklī paredzēts nodrošināt pakalpojumu sešpadsmit Alūksnes novada pašvaldības iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem. Daudzfunkcionālo pakalpojumu centru, kurš paredzēts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, plānots veidot Uzvaras ielā 1, Alūksnē. Centrā bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems dienas aprūpes centra un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, savukārt, pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dienas aprūpes centra un specializētās darbnīcas pakalpojumus. Daudzfunkcionālais centrs tiks veidots Alūksnes centrā, lai tas būtu viegli sasniedzams ar sabiedrisko transportu arī tiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālākā vietā. Kocēnu novada pašvaldība nolēmusi mainīt adresi, kurā tiks sniegts grupu dzīvokļa pakalpojums, to plāno veidot Nākotnes ielā 1, Vaidavā, Vaidavas pagastā, Kocēnu novadā. Dienas aprūpes centru ar specializēto darbnīcu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem veidos Skolas ielā 1A, Vaidava, Vaidavas pagasts, Kocēnu novads. Šajā ēkā uzsāks darbu sociālais uzņēmums vai pašvaldības sociālā aģentūra, sniedzot iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem būt sociālekonomiski patstāvīgiem. Skolas ielā 1A tiks veidots arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šī centra pieejamība Vaidavā dos iespēju Kocēnu novada bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt sociālos pakalpojumus dzīvesvietā – Kocēnu novadā. Centra vietas izvēle tiek saistīta gan ar Vaidavas centra labiekārtoto infrastruktūru, gan centram tuvumā esošās apkārtnes piemērotību dažādām veselību veicinošām aktivitātēm. Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
“Enerģijas dienas” programma atrodama ŠEIT. Semināram lūdzam reģistrēties, aizpildot anketu ŠEIT. No 1.janvāra 2019.gadā tiks mainīta minimālā braukšanas maksa reģionālās nozīmes reisos uz un no republikas nozīmes pilsētām un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Braucot uz vai no republikas nozīmes pilsētas, tostarp arī Valmieras, tā būs 70 centi, bet braucot uz vai no reģionālās nozīmes attīstības centra – 60 centi. Kā informē valsts SIA “Autotransporta direkcija”, paredzamais minimālais braukšanas maksas pieaugums ir samērā neliels – 10 līdz 20 centi. Atbilstoši Sabiedriskā transporta padomes lēmumam minimālā maksa braucieniem reģionālās vietējās nozīmes autobusos uz/no pieturvietām Rīgā būs viens eiro līdzšinējo 80 centu vietā. Minimālā braukšanas maksa uz/no pieturvietām republikas nozīmes pilsētās Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī noteikta 70 centi līdzšinējo 60 centu vietā. Attīstības centru (Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Valka) pieturvietās minimālā braukšanas maksa būs 60 centi līdzšinējo 50 un 55 centu vietā. Tādējādi, ja šobrīd brauciens uz vai no republikas nozīmes pilsētas maksā 70 centus vai vairāk, arī jaunajā gadā braukšanas maksa saglabāsies nemainīga. Savukārt pasažieri, kuri maksā par braucienu 60 centus, piemēram, braucot no Valmieras līdz SIA “VTU Valmiera” ar reģionālas nozīmes autobusu, no 2019.gada 1.janvāra maksās 70 centus. Tāpat arī attīstības centru teritorijās – ja šobrīd brauciens reģionālajā autobusā uz vai no attīstības centra maksā 60 centus un vairāk, tad arī turpmāk maksa saglabāsies līdzšinējā, bet pasažieri, kuri par braucienu šobrīd maksā 50 vai 55 centus, nākamgad maksās 60 centus. Braukšanas maksas izmaiņas SIA “VTU Valmiera” autobusos skatāmas uzņēmuma mājaslapā vtu-valmiera.lv. Braukšanas maksa pārējos vietējās nozīmes maršrutu posmos un reģionālajos starppilsētu maršrutos nemainīsies. Izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem, nemitīgi pieaug, braucēju skaits autobusos katru gadu samazinās (izņemot prognozes par 2018.gadu), savukārt maksa par braucienu reģionālās nozīmes autobusos ir saglabāta nemainīga vairākus gadus – tas ir viens no iemesliem, kāpēc valsts budžeta līdzekļi, kas atvēlēti sabiedriskajam transportam, nav pietiekami. Lai saglabātu sabiedriskā transporta biļešu maksu, maršrutu un reisu skaitu līdzšinējā apmērā un būtu iespējams kompensēt pārvadātājiem zaudējumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, minimālās maksas palielināšana attiecīgajos reģionālās nozīmes maršrutos ir piemērotākais risinājums šī brīža situācijā. Nosakot braukšanas maksu, tiek ņemti vērā ne tikai izdevumi un iedzīvotāju pirktspēja, bet arī tas, ka sabiedriskais transports pilda sociālo funkciju un nodrošina iedzīvotāju mobilitāti. Tādēļ braukšanas maksa, tostarp minimālā braukšanas maksa, ir zemāka nekā faktiskās izmaksas, starpību starp izmaksām un ieņēmumiem no pasažieru biļetēm dotē valsts. Kopumā pārvadātāju ieņēmumi veido vien 50% no kopējām sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksām. Izmaiņas noteiktas saskaņā ar šī gada 1.jūnijā Sabiedriskā transporta padomes pieņemto lēmumu. Pēc valsts SIA “Autotransporta direkcija” sniegtās informācijas sagatavoja: Zane Bulmeistare SIA „VTU Valmiera”
Izvēlēti 14 mākslas projekti, kas piedalīsies kampaņā “NOT out of sight, NOT out of mind” ar mērķi veicināt izpratni par radīto atkritumu apjomu un to atkārtotas izmantošanas iespējām. Mākslas darbi, ko radīs mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, nākamo 2 gadu laikā būs apskatāmi 6 Latvijas un Igaunijas mākslas, kultūras un publiskajās telpās.
Kampaņa “NOT out of sight, NOT out of mind” rosinās cilvēkus uz mazāku patēriņu un videi draudzīgāku rīcību. Par tās galveno vēstnieku kļūs ceļojošā izstāde, kuras sastāvā būs iekļauti minētie mākslas projekti. Izmantojot SIA “ZAAO” atkritumu poligonā pieejamos materiālus, laikmetīgās mākslas izteiksmes līdzekļus un citus radošos instrumentus, mākslinieki veidos savu interpretāciju par patēriņa kultūru, cilvēku radīto atkritumu “pēdu” un to atkārtotas izmantošanas iespējām, lai radošā veidā uzrunātu dažādas sabiedrības grupas. Par kampaņas vēstnešiem izvēlēti sekojoši mākslas projekti: Mikael Hansen (Dānija) “Take a look at yourself”, Annechien Meier and Gert- Jan Gerlach (Nīderlande) “Microclimates Take Over”, Justin Tyler Tate (ASV) “CubeFarm”, Varvara Guljajeva and Mar Canet Sola (Igaunija/ Spānija) “PlasticLand”, Jacob Kirkegaard (Dānija) “Testimonium”, Marta Moorats (Igaunija) “Monomarine”, Timo Toots (Igaunija) “Elektrosauna”, kiwa (Igaunija) “0”, Ansis Starks (Latvija) “secondsecond”, André Avelãs (Nīderlande) “Trash Vodka”, Elena Redaelli (Norvēģija) “Paper walls”, Johanna “Hanuka” Lohren and Gatis Kreicbergs (Latvija) “Raising Monsters”, Ieva Krumina (Latvija) “The Field of Desires” and Geraldine Juárez (Zviedrija) “Broken Promises”.
Dānijas mākslinieka Mikael Hansen mākslas darbs "Take a look at yourself". Kopumā “NOT out of sight, NOT out of mind” konkursam bija pieteikti 138 mākslas projekti no dažādām Pasaules valstīm. 14 labākos noteica speciāli izveidota ekspertu žūrija: mākslas vēsturnieks un kurators Kaspars Vanags (Latvija), kurators Indreks Grigors (Igaunija), Zero Waste eksperte Santa Krastiņa (Latvija), aktīvists Džons V. Feils (ASV/Somija) kurators Paavo Kroons (Igaunija), Rezidenču centra RUCKA pārstāve Līna Bērziņa, Zero Waste kustības pārstāve Marilisa Teinfelde (Igaunija), mākslinieks Džons Grziničs (ASV/Igaunija). Izvēloties uzvarētājus, žūrija ņēma vērā iepriekš definētos konkursa kritērijus – radoša pieeja, akcentējot kampaņas galveno vēstījumu; mākslas darba uztveršanas spēja ar dažādām maņām; darba atbilstība ceļojošās izstādes formātam; novitāte. Kampaņa ir daļa no projekta “WasteArt”, ko realizē 6 partneri no Latvijas un Igaunijas. Tie apvienojuši spēkus, lai veicinātu izpratni par radīto atkritumu daudzumu, tā radītajām problēmām, kā arī rosinātu uz videi draudzīgāku rīcību, samazinot patēriņu un izmantojot atkritumus atkārtoti. Projektu realizē Vides risinājumu institūts, MoKS rezidenču centrs, Vidzemes plānošanas reģions, Tipu Vides skola, SIA “ZAAP”, Võru un Põlva pašvaldības. Vēl bez radošās kampaņas, projekta laikā tiks izstrādāta jauna pieeja Atkritumu auditam Latvijas un Igaunijas skolām un bērnudārziem.
Projektu “Ottreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt), No.Est-Lat65 finansē ERAF, INTERREG V-A Igauniijas – Latvijas pārrobežu programmas ietvaros un līdzfinansē projekta partneri. Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informāciju sagatavojusi: Guna Dātava Vides risinājumu institūta Projektu vadītāja guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv +371 26568947
“Lai gan Latvijas iedzīvotāji dažādu apsvērumu, piemēram, profesionālās darbības, izglītības iegūšanas vietas un citu iemeslu dēļ maina dzīvesvietu, svarīgi, ka viņi paliek Latvijā, mācās, strādā un maksā nodokļus šeit – sev un savai valstij,” rādītājus komentē Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Pilsētas attīstības perspektīvā lielāks deklarēto iedzīvotāju skaits nodrošina arī lielākus pašvaldības budžeta ieņēmumus, līdz ar to ekonomiskāku infrastruktūras uzturēšanu un pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu, veicina dinamiskāku attīstību. “Iedzīvotāju skaita pieaugums, pārsniedzot 25 tūkstošus, ir indikators, ka pilsēta attīstās pareizā – gan Latvijas, gan Valmieras iedzīvotājiem vajadzīgā un nozīmīgā virzienā. Tas apliecina, ka Valmieras un valmieriešu kopīgi veidotais pilsētas piedāvājums ir pievilcīgs gan vecākiem, izvēloties savām atvasēm mācību iestādes vai interešu izglītību mākslā, mūzikā vai sportā, gan darba ņēmējiem, savas jomas profesionāļiem, izvēloties darba vietu, gan uzņēmējiem, izveidojot un attīstot uzņēmējdarbību,” iedzīvotāju skaita pieauguma veicinošos faktorus min J.Baiks. Iedzīvotāju deklarēšanās jautājums Valmierā joprojām ir aktuāls. Tiek lēsts, ka ceturtā daļa pilsētā dzīvojošo iedzīvotāju nav deklarējušies savās dzīvesvietās. “Tas nozīmē, ka trīs valmierieši maksā par pilsētas infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu, ko patiesībā lieto četri, jo par infrastruktūru ir jāmaksā neatkarīgi no lietotāju skaita,” situāciju skaidro J.Baiks. Deklarēšanos savā dzīvesvietā katram vajadzētu uztvert kā atbildību un lojalitāti vietai, kura izvēlēta par dzīvesvietu, lai pašvaldība varētu efektīvāk attīstīt tādas funkcijas kā infrastruktūras sakārtošana un pilnveidošana, pilsētvides labiekārtošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, uzņēmējdarbības sekmēšana, plašāku sociālā atbalsta iespēju nodrošināšana, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana, kā arī dzīvojamā fonda pieejamības veicināšana. “Valmierā deklarēto iedzīvotāju skaitam palielinoties, mēs varam paplašināt valmieriešiem pieejamo priekšrocību klāstu,” uzsver J. Baiks.
Informāciju sagatavoja:
To, ka suns var būt lasītprasmes uzlabošanas skolotājs, mācot bērniem arī izpratni par dzīvnieku, Valmieras bibliotēkā var piedzīvot jau trešo gadu. “Suns ar nedalītu interesi klausās, kā bērns lasa, apskata ilustrācijas un nekad neizsaka aizrādījumus. Tas palīdz atbrīvoties, nedomāt par to, ka kaut kas nesanāks, un lasīšanas prieku dalīt ar uzticamu četrkājaino draugu. Turklāt bērni māca sunim dažādus trikus, kopā ejam pastaigāties. Ir ļoti svarīgi saprast, ka suns nav rotaļlieta, ka viņš grib izstaigāties, izskrieties, būt kopā ar saimniekiem. Nodarbībās izprotam arī mīlestību, rūpes, pacietību un cieņu pret dzīvnieku,” stāsta Līga. Divus gadus lasītprasmes skolotāja bija Ņūfaundlendietis Zum Zum. Nākamgad viņa svinēs 10.dzimšanas dienu. “Jutām, ka mūsu Zumīte grib doties pensijā. Tāpēc nodarbību vadīšanu uzticējām “jaunajai maiņai” – Norvičas terjeram Martai. Viņai brīvajos brīžos mēdz pievienoties arī Ņūfaundlendietis Nika. Gan Zum Zum, gan Nika ir liela auguma, pūkainas, lēnīgas un ārkārtīgi mierīgas dāmas. Ne tikai bērniem, bet arī Martai patīk ierušināties viņu mīkstajā kažociņā. Pašlaik mācāmies būt kopā ar mazo brīnumsvecīti Martu. Bet sirds viņai ir liela – bērnu mīlestību saņēma ātri, arī pati neslēpj savu prieku būt kopā. Marta ir ārkārtīgi uzmanīga un atbildīgi izturas pret pienākumiem. Skatās, ko katrs dara, ātri apgūst savu “darbiņu”, izzina pasauli, uzmana arī, kas notiek bibliotēkā, piemēram, informē, ja pa logu ir redzams kāds neparasts skats,” tā Līga. Arī Marta ir nokārtojusi eksāmenu un kļuvusi par kvalificētu kanisterapijas suni. Kanisterapija ir rehabilitācijas veids, izmantojot speciāli selekcionētu un apmācītu suni. Gan Zum Zum un Nikas, gan Martas saimniece ir kinologs, apmācības trenere, kanisterapijas asistente un kanisterapijas suņu eksaminatore Ingūna Tihomirova. Savukārt bibliotekāre Līga ir kļuvusi par kanisterapijas brīvprātīgo. Šogad Marta, īstajā vārdā Savenkoff Margo Impress of Ring, ir ieguvusi titulu “Latvijas Jaunais čempions” un ir apņēmības pilna turpināt bibliotēkā tikties ar bērniem. Kā kanisterpijas suns viņa ir lielisks atbalsts, palīdzot atveseļošanās procesā arī dažādu saslimšanu gadījumos. Ir bērni, kuri nodarbībās piedalās jau kopš to pirmsākumiem, ir jauni neparasto nodarbību apmeklētāji. “Suņi ir bijuši nenovērtējami palīgi ne tikai, lai palīdzētu bērnam uzlabot lasītprasmi, bet arī lai vienkārši atpūstos pēc garās skolas dienas un mācībām. Ir bērni, kuriem sākumā ir bail no suņa, bet tagad viņi kļuvuši par nešķiramiem draugiem. Panākumi ir labi ne tikai lasītprasmes uzlabošanā. Bērni sarunājas, iesaka viens otram grāmatas, sadraudzējas. Arī man ir pārmaiņas. Tagad man ir maza “astīte”, kas seko, skatās, ko daru, gaida,” stāsta Līga. Nodarbība sākas ar spēlēm, bērns aicināts uzcienāt suni un lūgt tam izpildīt trikus. Tad sunītim bērnu izpildījumā tiek veltīts kāds “lasāmais gabals”, bet pēc tam visi dodas pastaigā. Sandija, kura bibliotēkas neparastās nodarbības apmeklē jau kopš to pirmsākumiem, stāsta, ka, tā kā mājās ir kaķis, ļoti patīkot ne tikai lasīt kopā ar suni, bet arī mācīt trikus, iet pastaigāties. Marta ir kļuvusi par labu draudzeni un spēļu biedru. Valmieras bibliotēku, lai uzzinātu vairāk par lasīšanu kopā ar suni, joprojām apmeklē bibliotekāri no dažādām Latvijas pusēm. Arī Līga dodas izbraukumos, lai iepazīstinātu, cik lielisks atbalsts bērna attīstībā var būt suns. Ceturtdienas Valmieras bibliotēkā ir Ķepu dienas. Par iespēju piedalīties nodarbībā vecāki vai skolotāji aicināti sazināties ar bibliotēku.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare
Smiltenes novads, novada uzņēmumi turpina attīstīties, investējot uzņēmējdarbības paplašināšanā un veidojot aizvien vairāk darbavietu ne tikai novada iedzīvotājiem, bet piesaistot arvien jaunus iedzīvotājus no apkārtējiem novadiem un ārvalstīm. Tāpat novadā ik gadu tiek izveidoti gandrīz 90 jauni uzņēmumi, kas, papildus lielākajiem novada uzņēmumiem, piesaistīs darbaspēku arī nākotnē. Lai nodrošinātu uzņēmumu speciālistiem dzīvesvietas, piesaistītu valsts pārvaldē nepieciešamos speciālistus novadā, kā arī, lai veicinātu to, ka aizvien vairāk cilvēki par savām mājām sauktu Smiltenes novadu, 2015.gadā Smiltenes novada dome savā īpašumā iegādājās nepabeigtu daudzdzīvokļu māju Daugavas ielā 7a, Smiltenē, kuras pārbūvei tika saņemts gan valsts, pašvaldības līdzfinansējums, gan pieprasīts aizdevums. Lai īstenotu būvniecības procesu, 2017.gadā ēka tika nodota apsaimniekošanā novada kapitālsabiedrībai SIA “Smiltenes NKUP”. Ēkas būvniecībai nozīmīgs ieguvums bija 2017.gadā saņemtais 200 000 eiro līdzfinansējums no valsts budžeta, kas iegūts pateicoties Nacionālās Apvienības deputāta Raivja Dzintara priekšlikumam, jeb, tā saucamajām - “deputātu kvotām”. Papildus tam, tika piešķirts 172 000 eiro līdzfinansējums no Smiltenes novada budžeta, kā arī SIA “Smiltenes NKUP” aizdevums būvniecībai. Nepilnus divus gadus ilgušais būvniecības process noslēdzās 2018.gada decembrī, kad ēka tika nodota ekspluatācijā un 27.decembrī, simboliski pārgriežot lentu, tā tika atklāta, piedaloties pašvaldības, būvdarbu veicēju, SIA “Smiltenes NKUP” pārstāvjiem. Ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību ir izdevies ne tikai sakārtot vēl vienu teritoriju pilsētā, bet arī radīt jaunas 24 dzīvesvietas. Savā uzrunā Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis uzsvēra: “Pārņemot ēku pašvaldības īpašumā, pieņēmām izaicinājumu - pirms tam nepievilcīgo ielu, sakārtot vairāk. Mums daļēji ir izdevies, esam spēruši būtiskus soļus, lai šo teritoriju sakārtotu. Esam atraduši veidus, kā lai to izdarītu, sākot no idejas, resursu piesaistes un komandas, kas to paveic līdz galam. Ar cerību raugāmies, ka šajos 24 dzīvokļos dzīvos Smiltenes novadā strādājošu uzņēmumu speciālisti un viņu ģimenes. Varam būt lepni, ka izdevies radīt sakārtotu vietu pilsētā, vietu, kur augt!”
SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš, uzrunājot klātesošos, pauda pateicību būvdarbu veicējiem, būvuzraugiem, projektētājiem un SIA “Smiltenes NKUP” komandai, kas kopīgi ir piedalījušies projekta īstenošanā, lai vēl Latvijas valsts simtgadē varētu īstenot šo mērķi. Daudzdzīvokļu mājā ir izbūvēti 24 jauni dzīvokļi - 8 vienistabas dzīvokļi 29.8-31.5 km2 platībā, 8 divistabu dzīvokļi 45.6-46.2 km2 patībā un 8 trīsistabu dzīvokļi 56.6-60.4 km2 platībā. Divistabu un trīsistabu dzīvokļiem ir izbūvēti balkoni, kā arī katram dzīvoklim - atsevišķa, slēdzama telpa pagrabstāvā. Katrā dzīvoklī ir iebūvēta virtuves iekārta ar nerūsējošā tērauda izlietni un jaucējkrānu, elektrisko plīti, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju. Ir paredzēta vieta ledusskapim. Sanitārajos mezglos uzstādīts sienas skapītis ar izlietni un jaucējkrānu, klozetpods, dušas kabīne vai vanna, dvieļu žāvētājs ar karstā ūdens cirkulāciju, kā arī ir paredzēta vieta veļas mašīnai. Kopējās ēkas būvniecības izmaksas 1 037 990 eiro bez PVN. Būvdarbu veicējs SIA “Woltec”, būvuzraugs Jānis Rikters, SIA “Dromos”, pasūtītājs SIA “Smiltenes NKUP”. Paralēli būvniecības procesam, Smiltenes novada domē tika izstrādāti saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedz palīdzību kvalificēta speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu” (turpmāk -Noteikumi), kas tika apstiprināti 27.12.2018. domes sēdē. Tajos noteikts, ka pretendēt uz īres tiesībām varēs:
- ražošanas uzņēmumu darbinieki (kokapstrāde, mēbeļu ražošana, šuvēji, tekstilapstrādes speciālisti, pārtikas ražošana, u.c.); - būvniecības uzņēmumu darbinieki (ceļu būves, ēku un remontdarbu celtnieki u.c.). Šādi kritēriji tiks iekļauti arī izstrādājot noteikumus “Īres tiesības piešķiršanas noteikumi Daugavas ielas 7, Smiltenē”, kuri tiks apstiprināti nākamā gada sākumā. Noteikumi paredzēs arī to, ka, lai pretendētu uz īres tiesībām kādā no dzīvokļiem Daugavas ielā 7a, speciālistam būs jāiesniedz iesniegums SIA “Smiltenes NKUP”, norādot informāciju:
Papildus būs jāiesniedz arī darba devēja apliecinājums par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka speciālistam būs pienākums pēc īres līguma slēgšanas reģistrēt dzīvoklī savu deklarēto dzīvesvietu. Ņemot vērā, ka Smiltenes novada dome ir lūgusi Finanšu ministrijai saskaņojumu par valsts atbalstu un tas vēl nav saņemts, plašāka informācija - par īres tiesību piešķiršanu, noteikumiem, prasībām un plānotajām īres cenām, tiks publicēta 2019.gada janvārī Smiltenes novada mājas lapā www.smiltene.lv un SIA “Smiltenes NKUP” mājas lapā www.smiltenesnkup.lv.
Informāciju sagatavoja, |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmieras pilsētas pašvaldība 2018.gadā ir saņēmusi Valsts vides dienesta (VVD) apbalvojumu “Zaļās izcilības balva”. Ar to tika apbalvoti 18 uzņēmumi un trīs pašvaldības, kas visaugstākajā līmenī ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī pēc savas iniciatīvas veic pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz vidi.
Ina Miķelsone
Piektdien, 7.decembrī, Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās metodiska materiāla – attēlu teātra “Kamišibai” – atvēršanas svētki. To radījuši Vidzemes stāstnieki kopā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu (VDMV). Materiāls paredzēts pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem runas, domāšanas, stāstīšanas un klausīšanās prasmju uzlabošanai, kā arī lai Latvijā iepazīstinātu ar jaunu stāstniecības formu.
Smiltenē reģistrēta Sociālo pakalpojumu aģentūras struktūrvienība - Vidzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs "Smiltene". Līdz ar jaunās struktūrvienības darbību, paplašinās pakalpojumu klāsts Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centrā, kur audžuģimenes, viesģimenes, aizbildņi un adoptētāji varēs saņemt psiholoģisku atbalstu un praktisku palīdzību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” galveno titulu un 30 000 eiro balvu ieguvusi Olaines novada pašvaldība. Savukārt 15 000 eiro balvu saņēma un 1. vietu deviņu republikas pilsētu pašvaldību grupā izcīnīja Daugavpils pilsētas pašvaldība, 21 reģionālas nozīmes attīstības centra novadu pašvaldību grupā – Preiļu novada pašvaldība un 89 novadu pašvaldību grupā – Ikšķiles novada pašvaldība.
Vidzemes plānošanas reģions decembrī noslēdza līgumu ar Kocēnu novada domi par konsultatīvo atbalstu. Savstarpējās sadarbības mērķis ir ēkas renovācijas procesā integrēt skaidri noteiktas energoefektivitātes garantijas prasības.
Bērnu izglītošana ir nozīmīga, domājot par nākotnes sabiedrības izpratnes un ieradumu veidošanu, tāpēc Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nozares ekspertu – Vides izglītības fonda Ekoskolas programmas vadītāju Danielu Trukšānu – izstrādās atkritumu audita metodiku, ar kuras palīdzību 15 Vidzemes plānošanas reģiona izglītības iestādēs audzēkņi kopā ar skolotājiem novērtēs skolās un bērnudārzos radīto sadzīves atkritumu daudzumu un veidu un izvirzīs rīcības situācijas uzlabošanai.
Attēlu avots: pixabay.com un VPR foto arhīvs
Piektdien, 14.decembrī, Valmieras Kultūras centrā norisinājās Sporta laureātu godināšanas pasākums, sakot paldies sporta entuziastiem, treneriem, sportistiem, kuri guvuši augstus sasniegumus sportā 2018.gadā, devuši ieguldījumu sporta jomas attīstībā Valmierā, nesuši Valmieras vārdu pasaulē, kā arī motivējuši citus sportiskai, aktīvai un mērķtiecīgai karjerai.
2018.gada 10.decembrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā 2017.-2020. gadam. Grozījumi saistīti ar izmaiņām Alūksnes novada un Kocēnu novada pašvaldību plānotajos infrastruktūras risinājumos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidei.
Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu 2019. gada 10. janvārī Cēsu Jaunās pils semināru zālē, Pils ielā 9, rīko “Cēsu Enerģijas dienu”. “Enerģijas dienas” mērķis ir sniegt sabiedrībai informāciju par jaunākajām tendencēm ēku apsaimniekošanā un energotaupības pasākumu veikšanā pašvaldības ēkās. Seminārs notiks divās daļās, tā otrajā daļā tiks likts uzsvars uz efektīvu enerģijas patēriņu izglītības iestādēs. Seminārā ar savu pieredzi dalīsies arī Smiltenes novada kolēģi.
Valmieru kā dzīvesvietu norādījuši 25 010 cilvēku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu Valmierā 2018.gada 1.decembrī. Latvijā ir vērojama negatīva iedzīvotāju skaita dinamika, taču Valmieras pozitīvie rādītāji skaidrojami ar iekšējo iedzīvotāju migrāciju.
Valmieras integrētajā bibliotēkā Bērnu apkalpošanas nodaļā kopš septembra darbojas suņu meitene Marta. Viņa ne tikai palīdz bērniem pilnveidot lasītprasmi, bet ir arī lielisks rotaļu biedrs. “25.decembrī Marta nosvinēja savu pirmo dzimšanas dienu. Viņa ir kā Ziemassvētku brīnums, maza brīnumsvecīte – žiperīga un mīļa,” stāsta Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre Līga Bujane.
Lai veicinātu dzīvojamā fonda paplašināšanu un spētu nodrošināt novada uzņēmumu speciālistiem dzīvesvietas, Smiltenes novada dome 2015.gadā savā īpašumā iegādājās nepabeigtu daudzdzīvokļu māju Daugavas ielā 7a, Smiltenē, kas šī gada 27.decembrī tika svinīgi atklāta.
