Arhīva kalendārs

"Industriālajam mantojumam Latvijā un Igaunijā ir lielas attīstības iespējas, un tā objekti iegūst arvien nozīmīgāku lomu tūrisma piedāvājumā," pēc septembrī un oktobrī notikušajām industriālā mantojuma nedēļas nogalēm secinājuši organizētāji un objektu saimnieki. Industriālā mantojuma tūrē piedalījās arī 10 objekti Vidzemes plānošanas reģionā.

“Esam spēruši pirmos soļus, lai industriālā mantojuma celtnes un objekti, kas savas funkcijas zaudējuši, pārtop par jauniem tūrisma objektiem, aizraujoši iepazīstinot ar savu vēsturi. Igaunijā mūsu piedāvājumu – doties nedēļas nogaļu tūrēs – izmantoja aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, savukārt Latvijā industriālā mantojuma objektos uzņēmām vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. Lielā iedzīvotāju interese apliecina, ka mums jāturpina industriālā tūrisma objektu sakārtošana un maršrutu pilnveide, tāpēc strādājam pie ceļveža izveides gan vietējiem, gan ārvalstu ceļotājiem,” stāsta Jana Kalve, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja (Kurzemes plānošanas reģions).

Āraišu vējdzirnavas un Gulbenes–Alūksnes bānītis ar tvaika lokomotīvi "Ferdinands", VPR foto

Šī tūre bija pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tika pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Apmeklētājiem bija pieejami unikāli industriālā mantojuma objekti, no kuriem daži ikdienā nemaz nav pieejami, piemēram, Liepājas ūdenstornis un Valdgales vējdzirnavas. Ērtības labad visi objekti bija apvienoti piecos reģionālos maršrutos, kuros bija iekļautas bākas, dzirnavas, hidroelektrostacijas, ūdenstorņi, senu ražotņu ēkas, muzeji un dzelzceļa mantojuma objekti.

Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis (VPR foto); Baložu kūdras bānītis (RPR foto)

Vidzemnieki atklāja piecu secīgo nedēļas nogaļu tūri, objektos uzņemot teju 1700 viesu. Visapmeklētākie objekti bija Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, Gulbenes–Alūksnes bānītis un Gulbenes depo.  Rietumigaunijas trumpis bija bākas, Rīgas reģionā apmeklētāji deva priekšroku virknei ražotņu un to muzejiem, savukārt Dienvidigaunijā vislielāko interesi ceļotāji izrādīja par dzirnavām. Kurzeme bija viens no visapmeklētākajiem reģioniem, kur paviesojās gandrīz 6400 viesu, un priekšroka tika dota bāku un ūdenstorņu iepazīšanai.

Šī tūre tika rīkota projektā "Industriālais mantojums", ko īsteno ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas atbalstu. Šajā projektā nepilnu divu gadu laikā būs atjaunoti, uzlaboti vai no jauna izveidoti 25 industriālā mantojuma tūrisma objekti Latvijā un Igaunijā, no kuriem 4 atrodas Vidzemes plānošanas reģionā.

Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenēta sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto.

Ķoņu dzirnavas  papildinājušas savu tūrisma piedāvājumu ar ekspozīcijas telpu, kur tiek izrādīti vilnas izstrādājumi un apmeklētāji var iesaistīties interaktīvās izzinošās spēlēs par vilnas apstrādes procesu un dzirnavām.

Unikālais dzelzceļa objekts “Gulbenes–Alūksnes bānītis” Gulbenes depo ēkas pirmā stāva koridorā izveidojis tematisku ekspozīciju par šaursliežu dzelzceļa vēsturi, kā arī piedāvā viesiem pavizināties ar nule uzbūvēto 20. gadsimta sākuma retas ozolkoka konstrukcijas šaursliežu drezīnu.

Zilākalna ūdenstornī vēl noris darbi –  tur top ekspozīcija, kurā interesenti ar virtuālo briļļu palīdzību varēs doties ekspozīcijas lidojumā virs Zilākalna un iepazīties ar seno tautu sadzīvi, kalna nostāstiem un teikām, nonākot Zilākalna stacijā, no kurienes ceļojums turpināsies, traucoties senajā dzelzceļa bānīša vagonā.

Ar visiem projekta objektiem un aktualitātēm var iepazīties:

mājas lapā industrialheritage.travel un

Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālrunis: +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lvZiņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Rakstā izmantota Kurzemes plānošanas reģiona sniegtā informācija.

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Bejas novadpētniecības centrs īsteno VAS “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.–1953.”. 8. novembrī notiks projekta ietvaros tapušās ekspozīcijas atklāšanas pasākums.

Šī projekta mērķis ir izpētīt un atspoguļot Latvijas nacionālo partizānu un iedzīvotāju pretošanās kustību padomju okupācijas varai Jaunalūksnes pagasta teritorijā no 1945. līdz 1953. gadam. Projekta ideju rosināja Jolanta Baldiņa, un ieceri īstenoja Astrīda Ievedniece sadarbībā ar dizaineri Antru Lielmani un mākslinieku Ivaru Vecānu.

Bejas novadpētniecības centrā šobrīd ir izveidota un iekārtota pastāvīga ekspozīcija, kuras pamatā ir pētījuma dati par partizānu grupām un to pretošanos, partizānu mītņu atrašanās vietām, aculiecinieku atmiņu stāstiem. Ekspozīciju “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.–1953.” atklāsim projekta noslēguma pasākumā 8. novembrī.  Aicinām visus interesentus šajā dienā pulksten 13.00 Bejas novadpētniecības centrā uz diskusiju par partizānu kustību Latvijā. Diskusijā piedalīsies vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, Ainārs Bambāls, novadpētnieki Astrīda Ievedniece, Dzidra Mazika, un to vadīs Jolanta Baldiņa.

Līdztekus projekta aktivitātēm, godinot nacionālo partizānu piemiņu, Virguļicas mežā Pededzes pagastā ir attīrīta teritorija partizānu bunkura atrašanās vietā. Šajā vietā 1951. gada 8. novembrī dzīvību zaudēja Jaunalūksnes pagasta ļaužu atmiņās ar cieņu un pietāti novērtēta nacionālā partizāne – Velta Kromule.

Šā gada septembrī notika jau trešā piemiņas vietas sakopšanas talka, tajā piedalījās Jaunalūksnes pagasta pārvaldes un Bejas novadpētniecības centra darbinieki, Druvis Tomsons ar dēlu, Juris Kromulis, Zemessardzes 31. kājnieku bataljona un veterānu vienība, Alūksnes muzeja pārstāvis, represēto kluba “Sarma” priekšsēdētāja Dzidra Mazika. Paldies arī Mālupes iecirkņa mežkopim Ivaram Fērmanim un mežzinim Guntim Krapānam, Alūksnes novada domes deputātei Līgai Langratei. 12. oktobrī šajā vietā atklāts piemiņas akmens.

Īstenojot projektu, būs iemūžināta Jaunalūksnes pagasta nacionālo partizānu piemiņa, izveidojot Bejas novadpētniecības centrā pastāvīgo ekspozīciju, sakārtojot piemiņas vietu Virguļicas mežā un dodot iespēju ikvienam interesentam piedalīties vēsturnieku vadītā diskusijā par nacionālo partizānu kustību Latvijā, Ziemeļvidzemē.

Informāciju sagatavojusi: 

Ligija Priede,
Bejas novadpētniecības centra vadītāja

No 2018. gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots  projekts bērniem un skolu jauniešiem  „Reiz dzīvoja Āraišos”.

Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši  apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, kā arī aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi.

Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti”  tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”.

Tautas mūzikas darbnīcas dalībnieki un stāstnieki, jau cītīgi pastrādājuši, devās uz Rīgu, uz tautas mūzikas ierakstu studiju „Lauska”, kur ierakstīja topošās filmas skaņu pavadījumu. Stāstnieki ierunāja galveno varoņu lomas un teikas. Mūzikas darbnīcas bērni bija ierakstam sagatavojuši tautas dziesmu dažādu tautas instrumentu pavadījumā, kā arī ierakstīja vēja, ūdens, negaisa, malšanas, spociņu un citas skaņas.

Ierakstā piedalījās Skujenes pamatskolas, Amatas pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Drabešu Jaunās pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Nītaures vidusskolas un Drabešu muižas Amatu mājas bērni.

Turpmāk ieraksta materiālu apstrādās un filmai sagatavos skaņu ierakstu studijas „Lauska” skaņu režisors Kaspars Bārbals.

Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.   

Informāciju sagatavojusi: Inese Roze, TKIC "KasTe" vadītāja, projekta "Reiz dzīvoja Āraišos"vadītāja