Arhīva kalendārs

26.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās forums “Brīvība, ainava – mēs”, un tā laikā klātesošie tika iepazīstināti ar aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” norisi. Pasākuma laikā Kocēnu novada domei svinīgi tika pasniegts atzinības raksts par izcilu rezultātu Eiropas Padomes Ainavu balvas nacionālajā atlasē par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu Dikļos – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu. Vienlaikus Kocēnu novada projekts izvirzīts pārstāvēt Latviju sacensībā par starptautisko Eiropas Padomes Ainavu balvu. Pieteikumus vērtēja gan plānošanas reģionos, gan arī īpaši veidota ekspertu padome.

Foruma ietvaros katrs no plānošanas reģioniem bija izvēlējies akcentēt vienu no desmit reģionā esošajiem ainavu dārgumiem. Vidzemē klātesošie tika aicināti iepazīties ar stāstu par  Vidzemes lauku sētu un balto lielceļu ainavu.

Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā ainavu pieteica, sakot: “Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais teritorijas ziņā un mazāk apdzīvotais. Un tā kā mūsu ir maz, mēs esam savrupi un ļoti lepni. Šodien mēs stāstīsim par savām mājām, par savu dzīvesveidu un dzīvesvietu.”

Iepazīstinot klātesošos konferences dalībniekus ar vienu no Vidzemes raksturīgākajām ainavām, Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja akcentēja jau visiem zināmajā Brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki” aktualizēto zemes un ainavas nozīmi vidzemnieka dzīvē.

Turpinot domu, L. Grudule norāda: “Uz simtgadīgiem laukakmens pamatiem jaunā paaudze būvē savu mājvietu un viss turpinās. Tur, kur pirms simts vai divsimt gadiem ezera krastā ganījās aitas, tagad ganās alpakas un lamas. Bet joprojām ikvienam ciemiņam ir iespēja uzkāpt eksotiskā ganāmpulka noganītajā pakalnā, lai elpa aizrautos un krūtīs sirds sāktu stiprāk un lepnāk pukstēt – cik skaista tomēr ir Latvija. Pa baltajiem un līkumotajiem lielceļiem ripo koši skolēnu autobusi un ved bērnus ikdienas gaitās. Kaudzīšu Reinis basām kājām gāja uz baznīcu, mans vectēvs brauca jērot, bet mans dēls ar svaigas maizes cepienu dodas uz Kalnciema tirdziņu. Pa melno asfalta lenti būtu ātrāk, taču praktiskais piekāpjas romantisma priekšā.”

Citējot K.Skalbes dzejas rindas par Piebalgas puses krāšņumu un vidzemnieka lepnumu, kas apkārt esošā krāšņuma ietvaros veidojies, zālē atskanēja skaļi aplausi, apliecinot mīlestību pret savu zemi un ainavu, kas ir daļa latvietības.

Pasākumā ar uzrunu uzstājās arī Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns, uzsverot zemteksta ainavas lomu Latvijas sabiedrībā un tās ciešo saikni ar brīvības aspektu. Lai domu paskaidrotu precīzāk, kā spilgts piemērs tika nosaukts Staburags, kas savulaik sabiedrībā bija kļuvis par brīvības simbolu un kas tika iznīcināts, iespējams, tieši politiskos nolūkos. D.Īvāns norādīja, ka brīdī, kad Latvijas karogu nebija atļauts uzvilkt, daudzās mājās bija atrodama glezna ar Staburaga ainavu – latvieši to asociēja kā valsts simbolu, turot to līdzvērtīgu karogam. D.Īvāns šo saskata kā vienu no latviešu tautas lielākajām cīņām par ainavu un tās saglabāšanu, kur ainava kalpo kā patriotisma un neatkarības simbols. Cīņa ļāvusi joprojām saglabāt dabā Daugavas lokus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš klātesošos aicināja rūpēties par ainavu – ne tikai to apzināt un fiksēt, bet to prasmīgi apsaimniekot un uzturēt,  lai to varētu nodot arī nākamajām paaudzēm.

Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pakalpojumu departamenta pārstāvis Jānis Kreicbergs atzina, ka Latvijā nosauktie 50 ainavu dārgumi, no kuriem 10 atrodas Vidzemē, ir vienlaikus daudz un maz, jo pavisam kopā balsojumam tika nodotas 243 ainavas, bet aktivitātes ietvaros tika saņemti 928 pieteikumi. Tāpat J.Kreicbergs uzsvēra, ka, lai arī Ainavu dārgumu aktivitāte uzskatāma par pabeigtu, portāls www.zudusilatvija.lv ir joprojām atvērts ikvienam interesentam vērtēšanai un papildināšanai ar savos krājumos esošajiem ainavu dārgumiem. Jāatgādina, ka visus 50 ainavu dārgumus iespējams vienviet aplūkot mājaslapā www.ainavudargumi.lv.

Latvijas Universitātes vadošā pētniece Aija van der Steina pasākuma izskaņā ainavu mīļotājiem un pārvaldītājiem bija sarūpējusi ceļa vārdus, aicinot savas vērtības (t.sk. ainaviskās) apzināties ne tikai pašiem, bet par tām stāstīt arī plašajai pasaulei. Taču vienlaikus uzsverot, ka ne par visām vietām ir jāstāsta un ne visas vietas ir jārāda – kaut kas jāpatur sev, jo ainava ir kodēta vērtība.

“Tas nav tikai stāsts par kādu cilvēku, viensētu vai ciemu – tas ir Latvijas stāsts,” savu uzrunu noslēdza A. van der Steina.

>> 171 Vidzemes ainavu dārgums 322 paskartēs

Aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.

Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Novada pašvaldībā izstrādātas vadlīnijas drošas, loģiskas, mierīgas un reizē raitas satiksmes organizācijai Cēsīs. Plāna izstrādātāja, Attīstības un būvniecības pārvaldes galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene, informē par būtiskākajiem akcentiem un izmaiņām jaunajā transporta kustības plānā.
Drošas un mierīgas satiksmes infrastruktūra izveide nepieciešama, lai samazinātu satiksmes negadījumu skaitu, veidotu drošu un saprotamu pilsētvidi un veicinātu pozitīvu satiksmes dalībnieku ieradumu veidošanos, īpaši – pret tādām mazāk aizsargātām satiksmes dalībnieku grupām kā gājēji, velobraucēji, skrituļotāji.

Transporta komisijā regulāri izskatām iedzīvotāju sūdzības par kustības organizāciju vienā vai otrā pilsētas rajonā. Visbiežāk tie ir ierosinājumi uzlikt ātruma valni, lai samazinātu braukšanas ātrumu. Taču guļošie policisti un ātrumu ierobežojošās zīmes, ne vienmēr ir efektīvākais risinājums optimālai transporta kustības organizācijai. Tāpēc izstrādāts komplekss plāns, kā satiksmi pilsētā padarīt drošu un draudzīgu dažādām satiksmes dalībnieku un iedzīvotāju grupām.

Pilsētas mēroga risinājumu galvenā vadlīnija ir – Cēsīs brauc mierīgi. Pilsētas lielākajā daļā paredzam atļautā ātruma samazinājumu līdz 30 vai 40 kilometriem stundā, par ko labprāt saņemtu arī iedzīvotāju komentārus. Tas ir drošs un reizē pietiekošs ātrums, lai raiti nokļūtu tur, kur nepieciešams. Bez ātruma ierobežojošām zīmēm paredzēts lietot arī horizontālos marķējumus uz asfalta, labi pamanāmu atgādinājumu par ātruma ierobežojumu.

Jāpiebilst, ka aktīvi izmantosim horizontālos marķējumus, jo tādējādi bez lieliem ieguldījumiem var efektīvi veicināt satiksmes drošību. Labs piemērs – Dārzniecības iela – kur vienkārši, ar horizontālo marķējumu, nodalīta ietve, bet braucamā daļa sašaurināta, kas arī veicina ātruma samazināšanu. Šādi risinājumi varētu būt arī Miera, Vaives un Līgatnes ielās.

Plašos krustojumos ar horizontāliem marķējumiem paredzēts sašaurināt braucamo daļu, veidojot gājējiem drošas saliņas. Piemērs – Vaļņu ielas gājēju pāreja pie Vienības laukuma. Raiņa ielā pie veikala “Globuss” ir pārskatāma pāreja ar drošības saliņu, bet tuvāk stacijai ir pāreja, kurā gājējiem jāšķērso trīs joslas, un tas nav droši.

Gājēju pārejas paredzēts veidot visos krustojumos, kur tas ir iespējams. Vietās, kur pārredzamība ir ierobežota, veidosim paceltos krustojumus. Savukārt sabiedriski nozīmīgu objektu tuvumā veidosim paceltās pārejas, kādas jau ir pie koncertzāles “Cēsis” un Rīgas Tehniskās universitātes filiāles Piebalgas ielā.

Nozīmīgi ir risinājumi, kas veicina mierīgu un drošu satiksmi skolu un bērnudārzu tuvumā. Bez ātruma vaļņiem un ierobežojošām zīmēm paredzēts lietot sarkanās krāsas marķējumus kombinācijā ar gājēju pārejām, kas ir pamanāms atgādinājums autovadītājiem, ka jābūt īpaši piesardzīgiem. Drošs ceļš uz skolu – tas ir risinājumu komplekss, kas ietver ne vien ierobežojumus un regulējumus rāmākai satiksmei, bet arī veido vidi, kurā bērni var droši paši kājām vai ar riteni, doties uz mācību iestādi. Izplatītā prakse, ka vecāki ved atvases uz skolu ar auto, rīta stundās palielina satiksmes intensitāti mācību iestāžu tuvumā un nereti rada arī nedrošas situācijas.

Vēl viena aktualitāte ir dzelzceļa šķērsojums ceļā uz sporta kompleksu un Cēsu Valsts ģimnāziju. Tur sadarbībā ar AS “Latvijas Dzelzceļš” ceram risināt sliežu šķērsošanas jautājumu, paredzot gājēju luksoforu.

Bieži saņemam privātmāju rajonu iedzīvotāju lūgumus un arī kategoriskas prasības rīkoties, lai mazinātu braukšanas ātrumu šajās pilsētas teritorijā. Pašvaldība īsteno grants ielu divkāršās apstrādes programmu, uzlabo ielu stāvokli, bet diemžēl daļa braucēju cieto segumu uztver kā aicinājumu steigties. Privātmāju rajoni ir dzīvojamās zonas teritorijas, kur pieļaujamais ātrums ir 20 kilometri stundā. Bet, kā panākt, lai autovadītāji to ievērotu? Viens no paredzētajiem risinājumiem ir ielu mēbeles jeb šķēršļi, kurus apbraucot jāsamazina ātrums.

Īpaša zona ir vecpilsēta. Horizontālie marķējumi uz senatnīgā bruģa nebūs iederīgi, taču oriģinālas ielu mēbeles, kas padara satiksmi rāmāku, plānojam izmantot. Tāpat ir iecerēts pakāpeniski radināt ļaudis iet uz vecpilsētu kājām vai braukt ar riteni. Piemēram, periodiski aktīvā tūrisma sezonā brīvdienu vakaros slēdzot vecpilsētu transporta satiksmei. Tāpat arī lielu kultūras vai sporta pasākumu norises laikā. Lai šo ieceri sekmīgi īstenotu, nepieciešams izveidot vairāk autostāvvietu ap vecpilsētu. Ja būs, kur novietot auto, domāju, cilvēki labprāt dosies nelielā pastaigā, lai nokļūtu kādā kafejnīcā vai veikaliņā.

Piedāvātie risinājumi satiksmes uzlabošanai pilsētā akcentē ne vien drošību, bet arī veselīgu ieradumu veidošanos. Cēsīs gandrīz viss ir vieglas pastaigas attālumā, braucot ar riteni, no centra līdz pilsētas ārējai robežai var nokļūt 15 minūtēs. Pirms sēsties pie stūres, vērts padomāt un varbūt mainīt savus ikdienas ieradumus par labu veselīgam un videi draudzīgam pārvietošanās veidam.

Ar satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošanas vadlīnijām Cēsu novadā iepazīsties ŠEIT.

Iedzīvotāji ir aicināti izteikt komentārus, sazinoties ar Cēsu novada pašvaldības Galveno teritorijas plānotāju Eviju Taureni elektroniski - evija.taurene PIE cesis PUNKTS lv, telefoniski – 64161821 vai klātienē Bērzaines ielā 5, 212.kabinetā.