Arhīva kalendārs

« October 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 

Ziemeļvalstu dienu laikā, 12.oktobrī plkst.15.30, Vidzemes Augstskolā (Tērbatas ielā 10) tiks atklāta izstāde “Labā pilsēta”. Tā iepazīstina ar Dānijas velo kultūras vēsturi un tradīcijām, stāsta par ieguvumiem, ko riteņbraukšana sniedz cilvēka ērtībām, labsajūtai un veselībai.

Interesenti aicināti uzzināt, kā, izvēloties pārvietoties ar velosipēdu, tiek veicinātas pozitīvas pārmaiņas vidē.

“Labā pilsēta” ir vīzija par pilsētu kustībā. Šāda pilsēta ir pieejama, droša un ar ilgtspējīgu infrastruktūru, tā veicina pozitīvu cilvēku mijiedarbību, sniedz estētisku baudījumu un nodrošina veselīgu vidi, kurā samazināts piesārņojums un velosipēdistam piešķirta nozīmīga loma.

Izstādes autori vēlas radīt kopīgu platformu debatēm un nākotnes pilsētas infrastruktūras pārdomāšanai, īpaši akcentējot velosipēdu potenciālu pilsētā.

Izstādi veidojusi Dānijas Velosipēdu inovāciju laboratorija.

Atklāšanā piedalīsies Dānijas vēstnieks Latvijā Hanss Brasks (Hans Brask).

Izstāde būs apskatāma līdz 31.oktobrim.

No 11. līdz 14.oktobrim Valmierā būs Ziemeļvalstu dienas, kas pilsētas un apkārtējo novadu iedzīvotājiem piedāvās iespēju piedalīties semināros un diskusijās, klausīties priekšlasījumus, vērot izstādes, skatīties kino un klausīties muzikālus priekšnesumus.

Informācija par Ziemeļvalstu dienām Valmierā ir pieejama Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā mājaslapā www.norden.lv un Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410

Sestdien, 13. oktobrī, Eiropas tūres ietvaros koncertzālē “Cēsis” viesosies muzikālā apvienība BrazilPianorquestra, kas demonstrē fascinējošu pieeju klavierspēlei. Izmantojot sagatavoto jeb preparēto klavieru paņēmienu, četri pianisti un perkusioniste vienlaicīgi muzicē uz vienām klavierēm, atklājot daudzšķautņainu un jaunu skaņu pasauli.

Intriģējošs muzikāls eksperiments ‒ vienas klavieres, ko spēlē desmit rokas ‒ pārvērš instrumentu veselā orķestrī. BrazilPianorquestra pievēršas tradicionālajām brazīliešu mūzikas ritmiskajām saknēm un vienlaikus pilnīgi jaunam skanējumam. Koncerta laikā viss norisinās reāllaikā ar vienu klavieru palīdzību - tās ir sagatavotas ar virkni paņēmienu, ko klasiskie pianisti parasti neizmanto. Grupas priekšnesums sajūsmina un pārsteidz.

Publicitātes fotogrāfija.

PianOrquestra izmantotās sagatavoto klavieru tehnikas pamatā ir Džona Keidža eksperimenti, kas tiecas apgūt šķietami bezgalīgās šī instrumenta skanējuma iespējas. Četri klasisku izglītību ieguvuši pianisti un perkusioniste ‒ Klaudio Dauelsbergs, Marina Spoladore, Prisila Azevedu un Masako Tanaka ‒ spēlē uz instrumenta klaviatūras, iekšpuses un sāniem, novietojot uz klavieru stīgām dažādus priekšmetus un izmantojot filcu, akrilu un metālu, kā arī makšķerauklu, pludmales sandales un daudzus citus objektus. Sitamajiem instrumentiem raksturīgie efekti tiek panākti, liekot lietā klavieru āmuriņus un bungu vālītes.

Šādā veidā mūziķi spēj izvilināt no klavierēm skaņas, kas raksturīgas ģitārai, portugāļu stīgu instrumentam kavakinju, kontrabasam, vijolei vai klavihordam, kā arī visdažādākās sitamo instrumentu skaņas. BrazilPianorquestra izklausās pēc sambas orķestra, indonēziešu gamelanu ansambļa vai perkusionistu grupas. Pianisti neticami veikli maina savas vietas un uzdevumus, radot vienotu, saliedētu skanējumu.

Publicitātes fotogrāfija.

Koncertā Cēsīs dzirdēsim mūziku, kas harmoniskā plūdumā pāriet no klasikas pie populāras brazīliešu mūzikas, iekļaujot gan mūsdienu komponistu, piemēram, Heitora Villas-Lobosa, Ernesto Nazareta, Antonio Karlosa Žobima un Miltona Nasimentu skaņdarbus, gan etniskus ritmus - tādus kā samba, šoru, koku, marakatu un siranda.

Koncertuzvedumu vēl īpašāku dara fakts, ka klavieru korpusā, zem un virs tā uzstādītas kameras. Attēli no tām tiek vienlaicīgi projicēti uz skatuves ekrāna, ļaujot skatītājiem izsekot visām mūziķu darbībām gan instrumentā, gan zem tā.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Mediju kontaktiem:
Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja
E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv
Tālr.: +371 26171151

19. oktobrī plkst. 20:00 norisināsies piektais laikmetīgās dejas projekta “Kāda deja der laukiem?” notikums. Šoreiz Lādezerā ciemosies horeogrāfe, dejotāja, dejas, teātra un cirka pasniedzēja Agnese Vanaga. Apkārtnes iedzīvotājiem un citiem interesentiem būs iespēja ne tikai redzēt video fragmentus no Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Tango bez asinīm” un piedalīties sarunā ar horeogrāfi, bet arī pašiem iemēģināt tango kā improvizācijas dejas elementus un darboties kā mentoriem.

Izrāde “Tango bez asinīm” ar Ditas Lūriņas režiju un dramaturģiju, Zanes Dombrovskas muzikālo dizainu un Agneses Vanagas kustību dizainu ir koncertstāsts pēc Alesandro Bariko stāsta motīviem. Agnese Vanaga stāsta: “Tango ir tāds interesants deju žanrs. Tas der gan cilvēkam, kurš vēlas sociāli padejot, gan arī “Cirque du Soleil” akrobātiskā līmeņa izrādēm. Šajā izrādē stāstu es risinu, caur tango kustību uzbūves mehānismiem izmantojot to, ko tautā sauc par kaskadieru trikiem, uz skatuves radot 3D kino efektu. Lidojam 10 metru augstumā, staigājam pa virvi pāri skatītājiem, neizpaliek arī skrējiens pa sienu un neliela promenāde, balstoties ar pēdām pret tilta apakšu… Tam visam cauri tango muzikālā precizitāte, kuras pamatuzdevums ir izrādē radīt trillera sajūtu.”

Skats no Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Tango bez asinīm”, dejo Agnese Vanaga un Andris Kačanovskis.

Fotogrāfs: Kristaps Kalns.

Agnese Vanaga laikmetīgo deju apguvusi Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) un Helsinku Teātra akadēmijā. No 2006. gada Agnese ilgstoši dzīvoja un strādāja Argentīnā. No 2008. gada vada izpētes projektu “Tango Aéreo”, kas apvieno tango un gaisa dejas žanrus. Viņas veidotās horeogrāfijas kopš 2011. gada redzamas Buenosairesas lielākajā tango šovā “Señor Tango”. Kā dejotāja un horeogrāfe 2015. gadā piedalījās “Cirque du Soleil” pirmā mākslinieciskā vadītāja Gija Karona (Guy Carón) izrādē “Julia” Roterdamā, 2017.–2018. gadu mijā – “Salto Natale” izrādē “Fuego” Šveicē, 2018. gada vasarā – TV šovā “Tu Si Que Vales” Romā. 2016.–2018. gadā Latvijā Agnese veidojusi horeogrāfijas Nacionālā teātra izrādēm, LKA horeogrāfijas specialitātes studentiem, Jūrmalas pilsētas svētkiem utt.

Pasākums norisināsies Lādezera pamatskolā. Rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties ar ērtu apģērbu un atvērtu sirdi.

Ieeja pasākumā par ziedojumu, ieteiktais apjoms – 1,50 eiro, kas atbilst vienas loterijas biļetes cenai. Tādējādi cikla veidotāji aicina domāt par mākslas pieredzi nevis kā preci, bet gan kā loteriju – emocijas var būt dažādas, laimesti atšķirīga lieluma, ir arī tukšas lozes, bet ir vērts turpināt, jo pašam vai citiem gadās arī lielie laimesti.

Cikla “Kāda deja der laukiem?” rīkotāji, biedrība “LAUKKU”, ar šo projektu vēlas apšaubīt aizspriedumu, ka laikmetīgā māksla paredzēta vien šauram, elitāram interesentu lokam, un parādīt, ka to savā ikdienā var iekļaut jebkurš cilvēks, tostarp lauku iedzīvotāji, kam bieži vien ir ierobežota pieeja kultūras aktualitātēm. Gada garumā paredzēti 12 pasākumi, kuros savus gatavos un topošos darbus prezentē horeogrāfi Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa, Rūdolfs Gediņš, Andris Kačanovskis, Elīna Lutce, Krišjānis Sants, Sintija Siliņa, Agnese Vanaga, Ilze Zīriņa, Olga Žitluhina u. c.

 

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lādezera pamatskola.

Informācija: www.laukku.lv, www.facebook.com/laukkugroup, laukku PIE laukku PUNKTS lv, tālr. 29211203.