Arhīva kalendārs
Sieviešu dienā, 8. martā, Pārgaujas novada sieviešu vokālais ansamblis „Pārgaujas lakstīgalas” aicina uz savu nu jau divdesmitgades jubilejas koncertu „Dziesmu neglabā lādē” Stalbes tautas namā. Koncertā piedalīsies ansambļa dalībnieces Elita Tomsone, Anda Tomsone, Anita Bendika, Daiga Hofmane, Vineta Millere, Ingrīda Balode, Evija Puriņa, Sigita Puriņa, sadraudzības kolektīvi no Valmieras, Rīgas, Jāņmuižas, Līgatnes, Straupes, Stalbes. Vokālais ansamblis savu darbību Elitas Tomsones vadībā uzsāka pirms divdesmit gadiem un no pirmsākumiem tajā dzied trīs dalībnieces - vadītāja Elita, Anda un Anita. Jau astoņpadsmito gadu dzied Daiga, vairāk par desmit gadiem - Vineta. Nosaukums radies kādā pasākumā ansambli, piesakot kā „Pārgaujas lakstīgalas”. Elita Tomsone, atceroties pirmo ansambļa koncertu Stalbes pagastmājas zālē, stāsta, ka atmiņā palikuši tērpi, kas bija ne pārāk skaistas un ērtas blūzes. Protams, arī uztraukums ir bijis. No ansambļa pirmsākumiem iemīļota dziesma „Kas var mani aizdziedāt”, kas kļuvusi par „Pārgaujas lakstīgalu” himnu. Jubilejas reizē dziesma izskanēs kopā ar bijušajām dziedātājām un autoru Vilni Salaku pie klavierēm. Ansambļa repertuāru izvēlas vadītāja, šad tad arī Anda, kura, kā smej dāmas, varot to atļauties, jo ir radiniece. Sākotnēji dažas dziesmas liekoties neizdziedamas un ne tik ļoti piesaistošas, bet ar laiku tās skan pat ļoti labi. „Ir skates dziesmas, kas ir sarežģītas, ir dziesmas, kas patīk mums pašām, un ir dziesmas, kas patīk klausītājiem,” stāsta ansambļa vadītāja Elita Tomsone. Cik dziesmu izdziedāts, nav zināms, jo dziesmas jau neskaita, tās izdzīvo, izdzied..... Iepriekšējo gadu jubilejas koncerti par godu piecgadei, desmitgadei un piecpadsmit gadu jubilejai atšķīrušies no šogad plānotā. Tie vairāk bija kā atskaites koncerti. Divdesmit gadu jubileja ir plānota brīvā gaisotnē, sekojot kultūras darbinieka Daiņa Siliņa ieteikumam, ka nevajag izdomāt koncertus, kuri pašus apgrūtina un nerada prieku. Kā tuvākos ansambļa mērķus dāmas min vēlmi dziedāt jaunos tērpos, kā arī piedalīties dziesmu svētku brīvdabas un sadziedāšanās koncertos. Uz jautājumu, kas ir tā lieta, kas ansambli ir turējis kopā šos divdesmit gadus, atbilde vienbalsīgi bija – dziesma un sadzīve. „Nav tikai tā, ka mums ir tikai kopīgi mēģinājumi un koncerti. Mūs vieno prieki un bēdas. Kopā apmeklējam pasākumus, svinam jubilejas,” stāsta Daiga. „Pie mums ir kā ģimenē, visu darām kopā- domājam repertuāru, kustības, sadalām pienākumus. Nav tā, ka viens visu dara, bet pārējie tik sēž pie galda un gaida,” uzsver vadītāja Elita. „Es neuzstāju un nesaku jābūt tā vai šitā. Visam ir jābūt ar radošu pieeju.” Kā aizraujošākos pasākumus lakstīgalas minēja kopīgo slidošanu Kārļos, kad pašas notīrīja ledu, slidoja, dejoja, dziedāja un pat uzņēma videoklipu. Kopīgi tiek svinēti Ziemassvētku pasākumi, kuri vienmēr ir bijuši tematiski. Aizraujoša bija dalība Straupes un Cēsu-800 gadu jubilejas pasākumos, kā arī uzstāšanās Straupes baznīcā, kur ir ļoti laba akustika. Arī šā gada pirts pasākums Straupē pie profesionālas pirtnieku ģimenes, kuru bija sarūpējusi Elita, visām palicis atmiņā. Kā izrādās „Pārgaujas lakstīgalas” ir otrais vecākais novada kolektīvs, un šo gadu laikā piedzīvots arī ne mazums kuriozu atgadījumu. Visspilgtāk atmiņā palicis gadījums, kad ansamblis gaidījis autobusu pie tautas nama, lai dotos uz skati, bet, kā izrādījās, autobuss bija pasūtīts uz citu dienu. Kā arī Daibes kapusvētkos, kad „Pārgaujas lakstīgalas” bija paaicinātas dziedāt, ieradās tikai trīs dziedātājas, pārējās bija par pasākumu piemirsušas un devušās uz jūru vai uz citiem pasākumiem. Bet pat šis fakts neatturēja no dziedāšanas, un repertuārs tika izpildīts. Šad tad ir gadījies, ka savus niķus parāda arī aparatūra. Piemēram, pagājušā gadā „Saimniekballē” Rozulā nācies dziedāt bez pavadījuma, jo aparatūras vads nedarbojās. Mājās, vēlreiz pārbaudot vadus, viss atkal darbojies. Uz galveno jautājumu, kā kļūt par „Pārgaujas lakstīgalu”, ansambļa vadītāja atbildēja: „Jāmīl dziesma, jānāk uz mēģinājumiem un jārespektē kolektīva intereses.” Kultūras pasākumu organizators novadā Dainis Siliņš atzīst, ka „Pārgaujas lakstīgalas” ir ļoti atsaucīgs kolektīvs, kas vienmēr prot pielāgoties pasākumu specifikai. Nekad nežēlo savu laiku un līdzekļus, lai nospraustie mērķi izdotos. „Lai jums vienmēr saglabātos dabiskums un atsaucība, kā arī tiktu sasniegts viens no šīs vasaras mērķiem - dalība Vislatvijas dziesmu un deju svētkos!” jubilārēm vēl D.Siliņš.
Informāciju sagatavoja: Trešdien, 6. martā, plkst. 19.00 Valgas kultūras un interešu centrā (Valgā, Kesk ielā 1) koncertēs slavens baritons, vairāku starptautisku konkursu laureāts Alberts Žalilovs no Sanktpēterburgas. Pirmā A.Žalilova lielākā solo uzstāšanās notika Arhangeļskas konservatorijas lielajā zālē, kur viņš dziedāja kopā ar bērnu kori un orķestri. „Ave Maria” dievišķais skanējums pilnībā apbūra zāli. Ar Franciju Žalilovu saista gluži vai karma. Jau pirms desmit gadiem dziesma „Bon Chanson” atnesa dziedātājam uzvaru Viskrievijas pirmajā Grand Prix konkursā un kopā ar to – arī ielūgumu uz Franciju. Arī tagad saite ar Franciju nav zudusi: nesen Alberts Žalilovs saņēma ielūgumu uzstāties Parīzes slavenajā „Olympia” zālē, kur kādreiz savu spozmi rādījusi Edīte Piafa un Frenks Sinatra. 26 gadus vecais A.Žalilovs ir jauna parādība mūsdienu mūzikā. Viņa repertuārā ir iekļautas slavenās F.Sinatras „My Way” un „New York”, Muslima Magomajeva „Melodija”, Žaka Brela šedevri, kā arī personīgie sacerējumi ar Jurija Semjonova mūziku. Žalilova koncerts ir franču un retro motīviem caurvīts, mīmu un teātra efektiem pildīts uzvedums. Patiecoties dziedātāja spēcīgajam, skaistajam un reti sastopamajam vokālam, kritiķi viņu dēvē par „otro Magomajevu”. Alberts pats ir apgalvojis, ka būtu patiesi laimīgs, ja spētu sasniegt šī izcilā dziedātāja meistarību. Alberts Žalilovs joko, ka pie dažādiem salīdzinājumiem esot jau pieradis – jaunībā, piemēram, viņu esot dēvējuši par Elvisu Presliju. Tomēr tas nav traucējis Albertam veidot savu stilu un turpināt pilnveidot savu vokālu un iegūt balvas dažādos konkursos. Biļešu cena: 10€, 12€ un 17€ 7. martā slavenais baritons ar programmu „Mīlestības melodijas” viesosies Tallinā koncertzālē „Estonia”, bet 16.martā – Rīgas kongresu namā. Informāciju sagatavoja: Valkas pilsētas kultūras nama kultūras metodiķe Līga Pandalone, 64723705 2013. gada 1. martā Cēsīs tika organizēta starptautiskā konference par radošo industriju attīstības iespējām reģionos. Konference tika organizēta kā Cēsu – Tartu savstarpējā projekta „Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai” noslēdzošais pasākums. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar pusotra gada laikā sasniegtajiem Igaunijas – Latvijas projekta rezultātiem. Atbilstoši projekta mērķim - stiprināt dažādu jomu mākslinieku lomu vietējo sabiedrību attīstībā, tika īstenoti vairāki būtiski pasākumi: ar mākslas izglītības centra „Trīs Krāsas” palīdzību tika piedāvātas īpaši izstrādātas apmācību programmas mākslinieku karjeras izaugsmei, ar kultūras nevalstisko organizāciju atbalstu organizēta virkne kultūras apmaiņas pasākumu – dažādi koncerti un izstādes, veicinot ilgtermiņa sadarbību starp kultūras jomas organizācijām Cēsīs un Tartu. Projekta noslēgumā tika izstrādāti mākslinieku priekšlikumi vietējās kultūrpolitikas veidotājiem, paužot mākslinieku veidokli, kas abās pilsētās būtu darāms, lai kultūras un mākslas aktivtātes varētu uzplaukt pilnā mērā, veidojot radošu pilsētvidi. Saistošu informāciju sniedza Loov Eesti (Radošā Igaunija) vadītāja Eva Lēmeta, iepazīstinot ar Igaunijas ilggadīgo pieredzi radošo industriju atbalsta pasākumu sekmīgā īstenošanā. Ar Lielbritānijas pieredzi iepazīstināja UK Arts platform (Apvienotās Karalistes Mākslas platforma) pārstāve Diāna Paseka-Atkinsone, kas konferencē viesojās ar Britu padomes Latvijā atbalstu. Savukārt par to, kāds atbalsts tiek sniegts māksliniekiem karjeras veidošanā Dānijā, pastāstīja Kopenhāgenas organizācijas ArtLAB pārstāve Lizbete Risgārda, kuras dalību konferencē nodrošināja Dānijas Kultūras institūts. Starp visu valstu dalībniekiem izvērtās interesanta diskusija par to, kā mūsdienu sabiedrība vērtē mākslinieku darbu un kādi primārie pasākumi būtu jāveic reģionālajām pašvaldībām, lai stimulētu radošās ekonomikas attīstību ārpus urbānajām metropolēm, kas nav vienkāršs uzdevums, ņemot vērā limitētos resursus un ierobežoto vietējā tirgus pieprasījumu. Konferences noslēgumā Cēsu un Tartu pārstāvji savstarpēji dāvināja kopējā mākslas plenērā tapušos mākslas darbus - Tartu Radošo Industriju centrs saņēma latviešu autora Mārtiņa Zuša gleznu „112”, bet Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs – Tartu mākslinieka Alberta Gulka zīmējumu „Cēsis”. Projekts „Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai” tika īstenots ar Igaunijas-Latvijas programmas atbalstu. Projekta budžets 137 075 EUR, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 116 514 EUR. Informāciju sagatavoja: 9. martā plkst. 19.00 Rozulas tautas namā, notiks Talantu vakars, kurā piedalīsies novada iedzīvotāji, kuri saskatījuši sevī dažādus talantus - dziedāšanu, dejošanu, kāda mūzikas instrumenta spēli un citus, kā arī ir gatavi tos parādīt citiem. Spilgtā atmiņā palicis pirmais radošais vakars “Pilna dziesmu vācelīte” pagājušajā pavasarī Rozulā, kas noritēja emocionālā gaisotnē un bija skatītāju atbalstīts. Tāpēc arī šajā gadā turpinām aizsākto, nu jau ar daudzveidīgāku programmu. Talantu vakaru rīko biedrība „Rozbeķu saime” sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību. Informāciju sagatavoja:
Bažām par to, ka Vidzemes koncertzāles ēka būs pustukša, nav pamata. Cēsīs, atšķirībā no Rēzeknes un Liepājas, kur tiek īstenoti reģionālo koncertzāļu būvniecības projekti, tiek veikta bijušā kultūras nama vai vēsturiski Viesīgās biedrības nama rekonstrukcija. Tas nozīmē, ka Cēsīs lielākā daļa no kultūras aktivitātēm būs koncentrētas vienviet. Tāpēc jau tagad tiek diskutēts un rūpīgi plānots, kā izglītības iestādes, amatiermākslas kolektīvi, profesionālās mākslas norises un izklaides pasākumi sadzīvos zem viena jumta. Tātad, kas darbosies Vidzemes koncertzāles ēkā? Uz šo namu pārcelsies Cēsu Mūzikas vidusskola un Bērnu mūzikas skola. Tā būs mācību vieta vairāk nekā divsimt muzikāliem bērniem un jauniešiem. Novadā ir trīspadsmit amatiermākslas kolektīvi, kuros darbojas vairāk nekā 400 cilvēku. Kori, deju kolektīvi, bērnu ansambļi mēģina divas reizes nedēļā. Turklāt arī Cēsu novada NVO organizāciju kolektīvi varēs izmantot telpas saviem mēģinājumiem un pasākumiem. Mūzikas un kultūras centrs būs mēģinājumu un koncertu vieta Vidzemes kamerorķestrim. Pēdējos trīs gadus šī kolektīva darbību finansiāli atbalsta tikai novada pašvaldība. Kultūras ministrijai šādiem mērķiem pašreiz finansējuma nav. Lai uzbūvētu Vidzemes mūzikas un kultūras centru, rekonstruējot ēku Raunas ielā 12, Cēsu novada pašvaldība īsteno projektu, saņemot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu no divām aktivitātēm – 3.4.3.1. „Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru izveide” un 3.6.1.1. „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai. Informāciju sagatavoja: Ceturtdien, 7. martā, plkst.17.00 Valkas pilsētas kultūras nama mazajā zālē (Emīla Dārziņa ielā 8, Valkā) būs jau ceturtais tikšanās, sarunu un sadziedāšanās pasākums „Tējas vakari svecīšu gaismā”. Šīs reizes pasākuma tēma – Sievietes. Kāds reiz ir teicis, ka „kā rožu krūmi mēs – sievietes, esam, ko līdz pat salnām ziedu košums sedz, un vilinām, un priecājamies sevī, ka stiprais dzimums ērkšķus nesaredz”. Kā jau ierasts, pasākuma laikā būs gan kopīga sadziedāšanās, gan atskats uz dienas notikumiem, gan sarunas. Tēja un sveces būs. Ja ir vēlēšanās, katrs var paņemt līdzi kādu saldumu. Jau ziņots, ka novembrī, pēc vairāku valcēniešu ierosinājuma, Valkas pilsētas kultūras namā tika uzsākts jauns pasākumu cikls, lai kādu brīdi kopīgi atpūstos, padziedātu un parunātos par mūs interesējošām tēmām! Aicināts ikviens interesents! Ieeja uz vakaru – bez maksas. Par Valkas pilsētas kultūras nama jaunumiem var uzzināt http://www.draugiem.lv/valkaskulturasnams/ Papildu informācija: Valkas pilsētas kultūras nama kultūras metodiķe Līga Pandalone, 64723705 Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inguna Medne, 64707489, 29250086
Piektdien, 8. martā, plkst. 14.00 Kārķu skolā viesosies Gaujienas Jāzepa Vītola fonds ar vizuālu, teatrālu un izglītojošu prezentāciju par komponistu un profesoru Jāzepu Vītolu „Gaujiena – mana paradīze”. J.Vītola atmiņās, fotogrāfijās un mūzikā iejutīsies Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve, memoriālā muzeja „Anniņas” vadītāja Ineta Riepniece un Jāzepa prototips – Jānis Krišjānis. Lai uzzinātu ko jaunu par mūsu kultūrmantojumu un izcilo komponistu, uz pasākumu aicināts ikviens interesents. Jāzepa Vītola dzimšanas diena kā īpašs notikums ir ierakstīta arī UNESCO šā gada kalendārā, blakus viņa vienaudžu – rakstnieka, dramaturga Rūdolfa Blaumaņa un ķīmiķa Paula Valdena jubilejai. Kāpēc šāds pasākums notiek tieši Kārķos? Tāpēc, ka vairāk kā puse Kārķu pamatskolas skolēnu mācās Jāņa Cimzes Valkas Mūzikas skolas filiālē. Interesanti ir arī tas, ka J.Vītola dzimtas saknes ir pavisam netālu no Kārķiem – Jāzepa Vītola vecvecāki ir dzimuši Ēveles pagastā un apglabāti Ēveles kapos. Papildu informācija: Kārķu pagasta sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Pilskalne, 26391447 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
