Arhīva kalendārs
Darbs tapis, par pamatu ņemot senāko pieejamo pilsētas plānu no 16.gadsimta, atveidojot tur parādītās Cēsu ielas un nogabalus. Līdz ar to “Senajās Cēsīs” redzami arī objekti, kādi mūsdienās pilsētā vairs nav apskatāmi. Kā viens no tiem minams arī senā naudas kaltuve, kuras atrašanās vieta zināma tikai aptuveni, tāpēc tā attēlota senas monētas veidolā. Un, kā stāsta tēlnieks, darbam ir sava leģenda – kad uz monētas no cilvēku pieskārieniem parādīsies bruņinieks, Cēsīs atkal kals savu naudu. Tēlnieks atzīst, ka visabsolūtāko patiesību, atveidojot pilsētas plānu, sasniegt nav iespējams, bet šis vienalga esot pirmais pilnais viduslaiku pilsētas modelis Latvijā. “Šajā darbā gribēju akcentēt, ka Cēsis bija nocietinājuma pilsēta. Gribēju parādīt, cik nozīmīgu un fiziski lielu daļu no tās veidoja pils,” skaidro Jansons. Taču nav aizmirsts arī par priekšpilsētām uzreiz aiz senajiem pilsētas mūra vārtiem vai, piemēram, pilsētiņu, kas Riekstu kalna apkaimē kalpojusi Krievijas tirgotāju izmitināšanai. Pēc tēlnieka teiktā, darbs speciāli veidots tā, lai to varētu droši aiztikt ar rokām. Tādā veidā tas ir draudzīgs arī neredzīgiem cēsniekiem un pilsētas viesiem, kuri var gūt priekšstatu par pilsētas plānojumu. Darbi pie tēlniecības objekta skicēm sākās 2013.gada decembrī, pateicoties paziņam, arhitektam-tehniķim Raitim Lukaišam, kas ilga līdz nākamā gada pavasarim. Pēcāk darba plāns prezentēts pašvaldībai, un tagad atlicis vien pabeigto darbu pārvest un novietot Rožu laukumā. Pamatam izraudzītais akmens izvēlēts kā simbolisks bruģakmens, kas celsies ārā no vēsturiskā bruģa atseguma Rožu laukumā. “Senās Cēsis” tiks atklātas 22.jūlijā plkst.18. Kā ziņots, Cēsu 810 gadu jubilejas svētki šī gada 22.-24.jūlijā būs krāšņi un unikāli ar tradicionālās, modernās un gastronomiskās kultūras elementiem. Tas būs nacionāla mēroga kultūras pasākums, kura tapšanā roku varēs pielikt ikkatrs cēsnieks. Pilna programma pieejama novada mājaslapā www.cesis.lv Pērn Cēsu svētkos viesojās lielākais apmeklētāju skaits kopš 2006.gada. Kopumā Cēsu 809.jubileju svinēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Paredzams, ka šogad šis skaitlis varētu būt krietni lielāks un pat dubultoties. Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā.
Informāciju sagatavoja: Kārlis Pots, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Tālr.: 64121677; e-pasts: karlis.pots PIE cesis PUNKTS lv
Ar mērķi padarīt skaistāku savu apkārtējo vidi un Latviju, saņemtās sēklas jāiesēj puķu kastē, dārzā, pagalmā, ceļmalā, vai kādā citā tām piemērotā vietā. Lai piedalītos izlozē par jūras ceļojumu, līdz 30. jūlijam Cēsu svētku apmeklētājiem, bet līdz 31. jūlijam Mazsalacas svētku viesiem iniciatīvas mājas lapā www.100darbilatvijai.lv jāpiereģistrē sēklu paciņas numurs. 1. augustā paziņosim abus laimīgos uzvarētājus. Kopumā šovasar „100 darbi Latvijai” vēstneši apmeklēs 9 Vidzemes un Latgales puses pilsētu svētkos, un Tallink ceļojums 4 personām tiks izlozēts pēc katriem svētkiem. Vēl vēstnešus varēs sastapt:
Jau ziņots, ka gatavojoties Latvijas simtgadei, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir uzsācis vides iniciatīvu „100 darbi Latvijai” un aicina iedzīvotājus apvienot savas zināšanas, idejas, prasmīgās darba rokas un resursus, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un izglītībā. Savu labo vides darbu aicinām piereģistrēt iniciatīvas mājas lapā www.100darbilatvijai.lv. Visi darbu veicēji tiks iemūžināti „100 darbi Latvijai” liecībās, kas paliks vēsturē.
Informāciju sagatavoja: Līga Ivanova „100 darbi Latvijai” koordinatore 26464686 info PIE 100darbilatvijai PUNKTS lv Sestdien, 23. jūlijā, plkst. 18.00 Bērzaines ciema estrādē viesosies amatierteātris “Ramata”, kas skatītāju vērtējumam nodos Andra Niedzviedža lugu “Pēdējā griba” (režisore Gunta Maskaviča). Madei ir aizdomas, ka mirušais laulenis bijis viņai neuzticīgs, bet ne jau ar sievieti. Iespējams, vecais slēpis naudu, bet nomira neatklājis slēptuvi. Made atmetīs visam ar roku? Nu, nē, Made spiritiskā seansā izsauks mirušā vīra garu un liks tam atzīties, kur paslēpis naudu. Gars atnāk un uzdod Madei mīklu par naudas atrašanās vietu. Ja Made naudu atradīs, viņai būs jāizpilda vēl kāda gara vēlme, bet kāda? Vai Made būs gatava pildīt vīra pēdējo gribu? Tam visam pa vidu risinās arī pārējo pagasta ļaužu raibās dzīves. Kāds ir iemīlējies, bet neprot vai baidās atzīties. Kāda ieradusies, lai atrastu savam bērnam tēvu, bet kāda nepavisam neprot bučoties. Jautri un amizanti notikumi kolhoznieku dzīvēs. Lomās: Dainis Serma, Santa Ivanova, Mārīte Ķūrēna, Aigars Liepiņš, Ieva Kamale, Aiga Zaķe, Vasiļina Serma, Ojārs Gluhs, Līva Līga Zaķe, Gatis Brokāns, Jānis Tauriņš. Ieeja – bezmaksas.
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.:26115449 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“Cēsis 810” īpašo svētku programmu iesāks tikpat īpaša mākslas darba atklāšana – Matiasa Jansona veidots tēlniecības objekts “Senās Cēsis”, kurā atveidotas Cēsis tādas, kādas tās bijušas vēlīnajos viduslaikos.
Šīs nedēļas nogalē, 23. jūlijā „Cēsis 810” svētkos, un 24. jūlijā Mazsalacas pilsētas svētkos un velosvētkos „Ērenpreisam 125”, viesosies vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” vēstneši, kuri informēs par 100 labajiem vides darbiem Latvijai un piedāvās asināt prātu vides jautājumos. Zinošākie un attapīgākie balvā saņems īpašu sēklu paciņu un piedalīsies izlozē par Tallink jūras ceļojumu uz Stokholmu 4 personām.