Arhīva kalendārs
Ar īpašu karti rokās viesi dosies ceļojumā pa Kukulīša taku, lai iepazītu maizītes ceļu no labības tīruma līdz graudiem un gatavai maizei. Tur būs darbošanās, meistarošana, gudrošana, dziedāšana, rotaļas un danči, pārcilājot bagātīgo tautas tradīciju pūru un atminoties sen piemirsto. Maizes dienā būs gan Annas pankūku, gan Jēkabu mīļmaizītes cepšana un degustācija, Kukuļtirdziņš iepriecinās ar apkārtējo novadu maizes cepēju, siera sējēju, bitenieku, zāļu tēju vācēju un amatnieku darinājumiem. Klīst runas, ka pasākuma dienā tiks atklāts vietējo leģendu apvītais Āraišu ģērbonis. Šajā dienā dzirnavās pulcēsies vēstneši no teiksmainajiem Āraišu objektiem, lai atklātu ģērboņa stāstu. Katrs apmeklētājs tiks aicināts doties pa Āraišu leģendu taku un atklāt savu personīgo Āraišu sajūtu. Visus vietējo un ciemiņu stāstus apkopos Āraišu leģendu vācēji, kuri Āraišos turpmāk būs sastopami arvien biežāk. Ja neticiet, atbrauciet!
Vakarā pirms Maizes dienas, 6. augustā, plkst. 21:00 Āraišu ev. luteriskajā baznīcā notiks koncerts, kurā Kaspara Zemīša atskaņoto orģinālmūziku un aranžējumus ģitārai papildinās Evitas Zālītes dziedātās M.Džuliānī, R.Ortolani, Im.Kalniņa, J.Lūsēna un A.Paukšēna dziesmas. Leģenda vēsta, ka Āraišu baznīcā, kas celta ap 13. gs., reiz filmēti kadri filmai “Purva bridējs”.
Informāciju sagatavoja: No 4. līdz 7. augustam Alūksne ikvienu aicina uz pilsētas svētkiem, kam šogad izvēlēts vadmotīvs “Iemīlies Alūksnē!”, rosinot gan alūksniešus, gan svētku viesus iemīlēties skaistajā Ziemeļvidzemes pilsētā. Svētku sajūtas bagātināšanai, Alūksnes novada pašvaldība aicina pilsētas iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus šajās dienās pie saviem namīpašumiem pacelt Latvijas valsts karogu.
Būs satiksmes ierobežojumi Alūksnes pilsētas svētku laikā Ņemot vērā prognozējamo autotransporta skaita pieaugumu svētku laikā Alūksnē, aicinām alūksniešus uz svētku norišu vietām doties ar kājām, jo pilsētas centra ielas satiksmei būs slēgtas. Tāpat jāņem vērā tas, ka lielākajos pilsētas centrā esošajos automašīnu stāvlaukumos notiks svētku aktivitātes, tādēļ automašīnu novietošana pilsētas centrā būs apgrūtināta. Transportlīdzekļu kustībai svētku laikā būs slēgtas šādas ielas: No 5. augusta pulksten 8.00 līdz 7. augusta pulksten 8.00: Brūža iela posmā no Skolas ielas līdz Brūža ielai 7,
6. augustā no pulksten 6.00 līdz 16.00: Pils iela posmā no Lielā Ezera ielas līdz Rijukalna ielai, Ojāra Vācieša iela posmā no Dārza ielas līdz Pils ielai;
6. augustā no pulksten 6.00 līdz 19.00: Brūža iela posmā no Baznīcas ielas līdz Brūža ielai 7, Dzirnavu iela posmā no Dzirnavu ielas 3 visā garumā, Parka iela posmā no Parka ielas 4 līdz Dzirnavu ielai;
No 6. augusta pulksten 14.00 līdz 7. augusta pulksten 7.00: Dārza iela posmā no Tirgotāju ielas līdz Helēnas ielai;
No 6. augusta pulksten 20.00 līdz 7. augusta pulksten 7.00: Latgales iela posmā no Dārza ielas līdz Uzvaras ielai.
Kursēs bezmaksas autobusi uz kapsētu
Aicinām iedzīvotājus nokļūšanai kapsētā izvēlēties braucienu ar autobusu vai izmantot jauno Tempļakalna ielas gājēju tiltu, lai atslogotu satiksmi Miera ielā. Lūdzam iedzīvotājus būt saprotošiem un ņemt vērā to, ka Tempļakalna ielā notiek ielas rekonstrukcija un automašīnu novietošana tur būs apgrūtināta. No autoostas uz kapsētu un atpakaļ svētdien laika posmā no pulksten 9.00 līdz 15.00 Alūksnes novada pašvaldība nodrošinās papildus bezmaksas autobusu reisus. Tiem nebūs noteikti konkrēti atiešanas laiki, bet, ņemot vērā iepriekšējo gadu veiksmīgo pieredzi, tiklīdz autobuss būs pasažieru pilns, tas dosies uz kapsētu un tāpat varēs nokļūt arī atpakaļ. Arī vairākos pagastos iedzīvotājiem kapusvētku dienā organizēti būs iespēja nokļūt uz Alūksnes kapsētu un atpakaļ. No Jaunannas autobuss kursēs pēc šāda maršruta: Gundegas 9.30, Jaunanna 9.40, Rūķīši 9.50, Ievedne 9.55, Anna 10.05, no Mārkalnes - 9.00 no Ponkuļiem pa maršrutu Ponkuļi – Volkova – Blekteskalns – Mārkalne – Cirakalns – Zīles – Alūksnes kapsēta. Par braucienu uz Alūksnes kapsētu no Malienas pagasta aicinām interesēties pagasta pārvaldē personīgi vai pa tālruņiem 64354278, 29219720.
Alūksnes pilsētas svētku programma wwww.aluksne.lv.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Pasākuma laikā noritēs tikšanās ar Brīvkungu Klausu fon Rozenu (Hamburga, Vācija), kurš pirmo reizi uzrunās publiku ar īpaši sagatavotu stāstījumu par Rozenu dzimtas gaitām Straupē un tās apkaimē, kā arī Straupes vēsturi. Laipni aicināti visi Straupes vēstures interesenti!
Informācijas avots: www.pargaujasnovads.lv Leģendārā pilsētas kapela “Bumerangs” no Valkas šajā nedēļas nogalē svinēs 30 gadu jubileju. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā šie Valkas mūziķi bija popularitātes zenītā. Koncertu skaita un apmeklētības rekordu ziņā viņus spēja pārspēt vien pirmā “Čikāgas piecīšu” tūre Latvijā. Īpašu tautas mīlestību “Bumerangs” izpelnījās jau 1987. gadā, koncertos spēlējot līdz tam aizliegtas dziesmas, humoru un drosmi runāt par brīvu Latviju. Kapela kopumā ir nospēlējusi vairāk nekā 1500 koncertus, ne vien Latvijā, bet arī ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Igaunijā, Baškīrijā, Armēnijā un Krievijā. Kapelas kontā daudzi “dzīvie” koncerti Latvijas televīzijās un radio. 6. augustā Valkas brīvdabas estrādē Melodiskās mūzikas svētku “Vilciens Rīga - Valka” ietvarā notiks vienīgais kapelas “Bumerangs” 30 gadu jubilejas koncerts.
Vairāk par pasākumu lasiet: www.valka.lv Papildus informācija: V. A. Krauklis t. 26555955
Informāciju sagatavoja Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča Jau šo svētdien, 7. augustā plkst.11:00 Valkas – Lugažu ev. lut. baznīcā notiks Ziemeļlatvijas kameransambļa "Livonia" koncerts. Šī ir kļuvusi par skaistu tradīciju augusta sākumā sniegt koncertu Valkā. Programmā būs mūzika no gadsimtu dzīlēm līdz Raimondam Paulam. Koncertā izskanēs tādas tautā iemīļotas maestro komponētās melodijas kā “Ilgais ceļš kāpās”, “Mežrozīte” un citas. Ziemeļlatvijas kameransamblis ir profesionāls mūzikas kolektīvs, kuru dibinājusi Valkas pilsētas dome sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča
Savukārt centra skvērā notiks Cēsu Z(in)oo centra radošās darbnīcas bērniem un “Pikniks Strenču gaumē jeb Pikniks pilsētā”. Darbosies SIA “Irina&Madis” kārumu galds. Centīsimies ieviest jaunu tradīciju Strenču novadā, tiekoties pie kopīga galda vai uz līdzpaņemtā pleda, baudot svētku atmosfēru. Pārrunāsim savus piedzīvojumus un dalīsimies ar jaunām idejām. “Kārumu galda” jeb piknika ideja aizgūta no mazajām pilsētiņām Vācijā, kur to iedzīvotāji šādi pulcējas savos svētkos, galdā liekot līdzpaņemtos labumus. Vācieši šādi svin savu ciematu un mazo pilsētu svētkus. Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi savai labsajūtai nepieciešamo – pledus, uzkodas, atspirdzinošus dzērienus, jo piknika atmosfēra būs tik laba, cik labu paši to radīsim! Turpat centra skvērā norisināsies arī tradicionālā akcija “Kūku kūka 2016”, ko ik gadus organizē biedrība “Šūpolēs”. “Aicinām ļauties radošai iedvesmai un ar pašu rokām veidoto kārumu iepriecināt svētku dalībniekus un viesus. Jūsu gatavoto pārsteigumu gaidīsim 6. augustā no plkst. 10:00 "Kūku kūka 2016" teltī centra skvēriņā. Ar akcijā iegūtajiem līdzekļiem plānojam atjaunot "laika zoba saēstās" koka konstrukcijas Strenču "Birzītē"”, aicina biedrība “Šūpolēs”. Vēl jaunums šajos svētkos būs foto orientēšanās spēle #Strenčunovads, ar kuras palīdzību dalībnieki varēs iepazīt Strenču novada populārākos un arī mazāk zināmos tūrisma objektus. Informāciju par spēli varēs saņemt Strenču tūrisma informācijas centrā. Plkst. 11:00 sāksies koncerts “Madaru laiks”, kurā piedalīsies dāmu deju kopas no visas Vidzemes, kuras ieradīsies ciemos pie Strenču dāmām - deju kopas “Madaras”, kas novada svētku dienā svinēs savu 10 gadu jubileju. No plkst. 12:00 būs atvērts Rīgas – Tērbatas ceļa zirgu pasts “Strenze Krug” Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejā, kur varēs gan iepazīt Strenču vēsturi gan nobaudīt siltu ēdienu, uzkodas, alu, kvasu un visu pārējo, kā jau traktierī. Tiks piedāvāta arī iecienīta kafija ar izsmalcinātu garšu, klāt piekožot īpašu šokolādi. Jārēķinās ar nelieliem izdevumiem, valūtas kurss 17. gs. sākums pret 21. gadsimtu – 1rublis pret 1 eiro. Pēcpusdienā plkst. 14:00 brīvdabas estrādē sāksies deju festivāls “Madaras dienu vainagā smaidus, dziesmas un dejas pin”, kurā kolektīva pastāvēšanas 10 gadus kopā ar viesu kolektīviem izdejos dāmu deju kopa “Madaras”. Plkst. 18:00 visi svētku dalībnieki, viesi, pašdarbības kolektīvi, novada iestāžu un kolektīvu darbinieki un visi iedzīvotāji aicināti piedalīties svētku gājienā no Strenču novada kultūras centra uz brīvdabas estrādi, kur notiks konkursa “Strenču novada sakoptākā vieta 2016” laureātu godā celšana un pašdarbības kolektīvu koncertuzvedums “Brīnumzālīti meklējot”. Visas dienas garumā kopā ar mums svētkos būs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens. Pēc koncerta ļausimies romantiskām noskaņām klausoties Vakara mūziku uz Gaujas, kas skanēs no Gaujas tilta līdz estrādei, bet plkst. 22:00 estrādē sāksies zaļumballe kopā ar populāro grupu “Galaktika”. Ieeja uz balli 3 eiro. Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste T. 64715660; mob. 26312250 e-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv
Atzīmējot Valmieras 733. dzimšanas dienu, 13. augustā no plkst. 9.00 līdz 16.00 Valmieras muzeja teritoriju būs pārņēmusi ne tikai senatnīga svētku kņada, bet arī krāšņu aktivitāšu programma. Senpilsētā darbosies tradicionālais amatnieku un mājražotāju tirdziņš, kurā ik gadu pulcējas vairāki simti tirgotāju no visas Latvijas un ierodas viesi arī no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Savukārt pils iekšpagalmā darbosies laukums “Svētki pilī”, kurā varēs ne tikai aplūkot un iegādāties meistardarbus, kas darināti, izmantojot senās amatu prasmes un paņēmienus, bet arī paši “iemēģināt roku” kādā amatā. Būs iespēja izzināt senos maizes cepšanas paņēmienus un alus darīšanas procesu, atklāt grozu pīšanas meistarstiķus, kā arī piedalīties rotaslietu darināšanā un citu seno amatu prasmju izzināšanā. Drošsirdīgākie varēs pārbaudīt savas spējas, darbojoties ar zobenu un loka šaušanu. Muzeja iekšpagalms būs pārvērties līdz nepazīšanai – tajā ņirbēs grezni viduslaiku tērpi, skanēs tradicionāla svētku mūzika, kā īstā tirgus atmosfērā būs dzirdamas čalas, smiekli un ēverģēlības, laukumu piepildīs dažādu ēdienu un dzērienu smaržas un garšas. “Tirgošanās viduslaiku pilī allaž ir nozīmējusi svētkus – danči, mūzika, atrakcijas, spēles, grezni tērpi un jautrība. Tāpēc Valmieras muzejs būs parūpējies par to, lai apmeklētāji, ierodoties tirdziņā, spētu iejusties viduslaiku pilsētas noskaņā no matu galiņiem līdz pat papēžiem. Ikviens interesents varēs pielaikot viduslaiku ietērpu, doties viduslaiku rotaļās, iestiprināties ar saimnieču sarūpētiem gardumiem un parādīt savas kaulēšanās prasmes,” stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma. Svētku tirdziņā aktīvi iesaistīsies arī Beverīnas amatnieku tirgotava, kas gādās par to, lai apmeklētāji vairākās radošās darbnīcās izzinātu paša radītas lietas izgatavošanas prieku. Svētku laikā atvērtas būs arī Valmieras muzeja Izstāžu nama durvis – 13. augustā plkst. 12.00 tiks atklāta tēlnieka Matiasa Jansona skulptūru un fotogrāfiju personālizstāde. Savukārt savu meistara prasmi M.Jansons demonstrēs bronzas miniatūrskulptūru liešanas meistardarbnīcā no plkst.13.00 līdz 15.00. Valmieras pilsētas svētkus “Valmiera virmo!” organizē Valmieras pilsētas pašvaldība un Valmieras Kultūras centrs, informatīvi atbalsta portāli “Valmiera24.lv”, “Valmieras Ziņas” un reklāmas laikraksts Vidzemē “Tava Izvēle”. Plašāka svētku programma: www.valmiera.lv
Latvijas iedvesmas stāstu vietnē TUESI.LV publicēts video par biologu Ivaru Kažmeru no Dzirnavsila Jaungulbenē
http://tuesi.lv/2016/08/skatities-uz-prieksu/ “Es cilvēkos gribētu redzēt paškritiku un pašdisciplīnu. Tas Latvijai dotu lielu impulsu un izrāvienu,” ir pārliecināts biologs Ivars Kažmers no Dzirnavsila Jaungulbenē. “Latviskais ir spēja pieņemt dažādo un priecāties par to, ka mēs esam daudzveidīgi. Galvenais būt pašiem, nevajag sevi ielikt kaut kādos standartos vai rāmjos.” “Es vairāk skatos uz priekšu. Saknes ir svarīgas, bet tās parādās arī nākamajās paaudzēs. Ja ar saknēm viss ir kārtībā, tad arī ar nākamajām paaudzēm viss ir kārtībā,” atzīst Ivars. “Man nav jālielās ar savām saknēm, bet jārāda, cik lielu spēku saknes manī ir iedevušas. Ejot pa dzīvi un darot darbus es parādu, kas ir mani senči.” Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Video veidots projekta "TUESI.LV Latvijas simtgadei" ietvaros, kuru īsteno biedrība “NEXT” ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Biedrība “NEXT” tālr.22382139 info PIE nextyouth PUNKTS org No 26. jūnija līdz 9. jūlijam Vaidavas keramikas ražotnē norisinājās 1. Starptautiskais keramikas simpozijs “Mālēdiens”, kurā 20 keramikas mākslinieki no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Šveice, Beļģija, ASV, Spānija, Gruzija, Argentīna, Īrija, Norvēģija, Turcija, Jordānija, Krievija, Somija un Izraēla, darināja keramikas traukus no sarkanā Lodes māla. Simpozijs norisinājās keramikas mākslinieku Vinsenta Kempenaersa (Beļģija) un Initas Reimandovas (Latvija) vadībā. Simpozija mērķis ir veicināt Latvijas atpazīstamību saistībā ar vienu no aktuālākajām tendencēm gastronomijas pasaulē – ideju par “tīro ēšanu”, kuras pamatā ir vienkāršas, dabiskas un pēc iespējas mazāk pārveidotas pārtikas lietošanas princips. Šī ideja veicina pasaulē labākos restorānus atteikties no tradicionālajiem baltajiem porcelāna traukiem, aizstājot tos ar mākslinieku veidotiem “dabīgiem” māla traukiem. Ēšana vairs nav tikai gastronomiska bauda, bet arī vizuāla bauda, tāpēc simpozija galvenais uzdevums māksliniekiem bija garšu burvja, restorāna „Valmiermuižas pārstāvniecība Rīgā” šefpavāra Dzintara Kristovska veidotā 11 kārtu ēdienkarte, kur katrai vakariņu kārtai mākslinieki radīja noteikta izmēra, taču savas iztēles un iedvesmas vadītus, traukus. Radītie trauki nodoti lietošanai Valmiermuižas restorānam Rīgā. Pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam, 3. jūlijā Vaidavas ražotnē tika īstenota atvērto durvju diena jeb keramikas plenērs „3 cepļi”. Plenērā tika aicināti piedalīties gan vietējie Vidzemes keramiķi, gan ikviens interesents, lai iepazītos ar simpozija māksliniekiem un piedalītos papīra cepļu būvēšanas un dedzināšanas performancē. Papīra cepļos tika veikts dekoratīvs dedzinājums vairāk kā 30 keramikas darbiem, kas plenēra noslēgumā tika izstādīti Vaidavas amatniecības un kultūras centrā. Simpozija atvērto durvju dienas laikā ikvienam interesentam bija iespējams noklausīties mākslinieka Giorgija Pačkoria (Gruzija) prezentāciju par keramikas mākslu Gruzijā, vērot mākslinieces un keramikas profesores Perihanas San Aslanas (Turcija) paraugdemonstrējumus dažādu keramikas virsmu apdrukas tehnikās, kā arī pašiem piedalīties okarīnu jeb vēja instrumentu izgatavošanas darbnīcā, ko vadīja māksliniece Paula Suko (Argentīna). Bērniem visas dienas garumā bija iespējams spēlēties, veidot un eksperimentēt ar mālu. Simpozija noslēgumā 8. un 9. jūlijā tika organizētas vakariņas “Pilnbrieda garša. Latvijas vasara”. Vakariņas kā īpaša noskaņu, skaņu, smaržu, krāsu un garšu simbioze, kuras laikā šefpavāra Dzintara Kristovska gatavotie ēdieni tika pasniegti uz mākslinieku radītajiem traukiem, norisinājās brīvā dabā – pašā Vaidavas ezera krastā un pulcēja lielu gardēžu un keramikas mīļotāju skaitu. Pasākumus īstenoja biedrība “Radošuma meka”. Pasākumus atbalstīja „Vaidava Ceramics”, „Valmiermuižas alus”, Kocēnu novada dome, Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, „Kunturi”, „Nilsson Coffee” un „Bee in”. Informatīvais atbalstītājs – „Četras sezonas”.
Informāciju sagatavoja: Linda Stabiņa No 1. līdz 5. augustam, pateicoties valsts finansiālajam atbalstam, Burtnieku jauniešu centrā norisinās biedrības “Pāvulēni” rīkotā nometne Latvijas un diasporas bērniem “Raibās dienas Burtniekos”. Šīs nometnes mērķis ir rūpēsies par to, lai Latvijā un ārvalstīs dzīvojošie latviešu bērni veidotu jaunu draudzību ne tikai savā starpā, bet arī ar savu tēvzemi. Nometnes organizētāja Inese Karnāte no biedrības “Pāvulēni”: “Uz nometni Burtniekos šogad sabraukuši 18 diasporas bērni no visas Eiropas. Mums ir bērni no Īrijas un Lielbritānijas, Krievijas, Ukrainas, Šveices, Beļģijas, Luksemburgas un Igaunijas. Lai gan liela daļa no šiem bērniem ir dzimuši ārvalstīs, man ir ļoti liels prieks, ka viņi visi ļoti labi runā latviski. Jau vairākas dienas no diasporas bērniem es dzirdu, ka viņiem patīk viesoties dzimtenē un būt šajā skaistajā dabas nostūrī – Burtniekos. Tāpat nometnē piedalās arī 18 bērni no Latvijas, pārstāvot dažādus Latvijas reģionus, tostarp arī Burtnieku novadu. ” Biedrība “Pāvulēni” Burtnieku novadā nometni Latvijas un diasporas bērniem rīko jau vairākus gadus. Nometnes programma katru gadu atšķiras, tomēr galvenais uzdevums paliek nemainīgs – radošā, jautrā un aktīvā atmosfērā stiprināt diasporas bērnu saikni ar Latviju. Kopīgi darbojoties tiek stiprinātas latviešu valodas zināšanas, ar tautas dziesmu un deju palīdzību, bērni tiek vesti latvju kultūras mantojuma piedzīvojumā. Un, kas gan vēl labāk palīdz bērniem iemīlēt mūsu skaisto zemi, ja ne pašu acīm skatītas pļavas, meži un ezeri, un pašu ausīm dzirdēti stāsti un teikas. Kopumā teju nedēļas garumā nometnes dalībnieki apgūst latviešu tautas dejas un dziesmas, min mīklas, radošajās darbnīcās gatavo aproces no latvju spēka zīmēm, darina apgleznotu tautisku jostu. Tāpat nometnes dalībnieki iepazīt Burtnieku gleznaino apkārtni, un ir viesojušies Burtnieku zirgaudzētavā, ciemojās pie novada zvejniekiem un bitenieka Viestura Karlivāna, lai iepazītu senos arodus. Vienlaikus trešdienas, 3. augusta, vakarā bērni uz sarunu vakaru pie ugunskura ciemos bija uzaicinājuši Burtnieku novada domes deputātus un Saeimas deputāti Solvitu Āboltiņu. No deputātiem lieli un mazi nometnes dalībnieki vēlējās uzzināt, kā ir būt deputātam, cik liela alga ir tam un vai Latvija spēs sevi aizsargāt kara gadījumā. Savukārt nometnes noslēgumā, piektdien, 5.augustā, bērni iecerējuši veidot nelielu filmiņu par godu Latvijas simtgadei. Šajā filmiņā katrs nometnes dalībnieks vēlēs ko labu Latvijai tās dzimšanas dienā. Nometne “Raibās dienas Burtniekos” norisinās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Ārpusskolas pasākumu programma. Vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem” ietvaros. To organizē Burtnieku novada biedrība “Pāvulēni”, kopā ar sadarbības partneri Burtnieku novada multifunkcionālo jauniešu iniciatīvu centru.
Papildus informācija un jautājumi: Informāciju sagatavoja:
Festivālu piektdien Valmieras vecpilsētā aiz muzeja atklās Igaunijas projektu teātris Kell Kümme ar R.Blaumaņa laikabiedra A. Strindberga lugu „Jūlijas jaunkundze”, vecajā bānīša depo varēs noskatīties modes mākslinieku MAREUNROL’S, mūziķa Shipsea un režisora Elmāra Seņkova versiju par R.Blaumaņa balādi „Tālavas taurētājs”, Sajūtu parka pļavā pie Gaujas komponists Kristaps Pētersons veidos audiālu instalāciju koncerta formā – R.Blaumaņa "Purva bridējs", bet režisors Mārtiņš Eihe kopā ar grupu „Iļģi” senā muižas kompleksa laidarā Valmiermuižā piedāvās Raiņa „Spēlēju, dancoju”.
Teātra izrāžu programmu papildinās iestudējumi bērniem un jauniešiem „Nāc laukā!” un „Supsupsukas”, kas sestdien un svētdien norisināsies Valmieras daudzdzīvokļu namu pagalmos G.Apiņa un L.Laicena ielā, kā arī skeitparkā. Paralēli teātra izrādēm ik vakaru notiks kino un mūzikas vakari – sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF) Hanzas laukumā pēc saulrieta varēs noskatīties Ziemeļvalstu kino pērles: piektdien - islandiešu komēdiju „Lauku kāzas”, sestdien - Parīzē dzimušā islandiešu režisora Dagura Kari filmu „Labā sirds” un svētdien - norvēģu drāmu „Ne sava dabā”, kuras režisori ir Ūle Jēvers un Marte Volde. Valmiermuižas klēts pagalmā, savukārt, katru festivāla dienu pusnaktī noslēgs dažādu mūziķu koncerti: piektdien uzstāsies grupa „Tesa”, sestdien - Jēkabs Nīmanis ar grupu „Mūsdienas”, bet svētdienas pēcpusdienā muzicēs Anete Kozlovska, un festivāla noslēgumā pēc izrādes „Spēlēju, dancoju” klēts pagalmā būs danči ar grupu „Iļģi”. Gan bērnu un jauniešu izrādes, gan kino un mūzikas vakari būs pieejami bez maksas.
Festivāla laikā Hanzas laukumā darbosies Informācijas centrs, kurā apmeklētāji varēs saņemt festivāla programmu, norises vietu karti un informāciju par festivāla norisi. Piektdien Informācijas centrs būs atvērts no pulksten 16 līdz 22, bet sestdien un svētdien no 11 – 22. Apmeklētāju ērtībai vakaros pēc izrādes „Tālavas taurētājs” piektdien, sestdien un svētdien uz pilsētas centru (brīvdabas kino), Sajūtu parku ("Purva bridējs. Ciltskoks") un Valmiermuižu ("Spēlēju, dancoju") kursēs īpašais festivāla autobuss. Tajā varēs braukt bez maksas, uzrādot ieejas biļeti uz jebkuru no izrādēm. Lai novērtētu un iejustos festivāla norises vietu atmosfērā, uz izrādēm, kino un mūzikas vakariem skatītāji aicināti laicīgi – vismaz stundu agrāk. Valmiermuižas laidarā, Sajūtu parka pļavā, vecajā bānīša depo, Hanzas laukumā un Valmiermuižas Alus dārzā būs atvērts Valmiermuižas Latvijas garšu bārs, kur varēs veldzēties arī ar jauno, īpaši festivālam radīto alu.
Biļešu skaits uz teātra izrādēm ir ierobežots. Biļetes pieejamas visās „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv .
Plašāka informācija un festivāla programma www.valmierasfestivals.lv
Informācijas avots: visit.valmiera.lv
13. augustā Valmieras Kultūras centra lielajā zālē no plkst. 10.00 līdz plkst.18.00 visiem Valmieras pilsētas svētku viesiem būs iespēja apmeklēt Latvijas LEGO fanu kluba „Latlug” organizēto pasākumu „Klucīšu diena Valmierā". Kā lieli, tā mazi LEGO fani varēs aizraujoši pavadīt laiku gan aplūkojot LEGO modeļu izstādes, gan arī piedaloties dažādās būvēšanas aktivitātēs. Ieeja pasākumā bez maksas.
Pasākumā būs aplūkojama Latvijā lielākā LEGO pilsēta ar detalizētām ēkām, interesantām minifigūru dzīves ainiņām, oriģināliem Lego City sērijas automobiļiem un kustīgiem vilcienu modeļiem. Tehniskākie LEGO prāti varēs izpētīt plašu Lego Technic komplektu izstādi, kā arī dažus pašdarinātus kustīgi mehāniskus LEGO veidojumus. Auto fanu acis priecēs dažādu atpazīstamu modeļu replikas LEGO formātā. Zvaigžņu karu cienītāji varēs aplūkot LEGO Star Wars modeļu ekspozīciju. Kā jau īstā LEGO pasākumā pienākas, būs arī dažādas praktiskās klucīšu aktivitātes. Brīvās būvēšanās stūrītī bērni varēs izpaust savu fantāziju, radot savus, pašizdomātos LEGO veidojumus. Esam izveidojuši jaunu Lego Technic visurgājēju šķēršļu trasi - jaunie autovadītāji varēs pārbaudīt savas prasmes Technic džipu vadīšanā. Būs arī LEGO pilsētas mājiņu un auto būvniecības meistarklases. Sadarbībā ar AYE Latvia zinātkārie prāti varēs praktiski apgūt LEGO Mindstorms pamatus, kā arī notiks dažādas klucīšu sacensību disciplīnas, ar iespēju iegūt balvas. „Latlug” pastāv kopš 2013. gada, un savās rindās pulcē aktīvākos Latvijas LEGO piekritējus. Klubs regulāri rīko publiskus LEGO tematikas pasākumus dažādās Latvijas vietās, lai plašākam cilvēku lokam parādītu šī hobija daudzveidīgās iespējas. 2016. gada janvārī jau veiksmīgi aizvadījām „Klucīšu dienu" Valmieras integrētās bibliotēkas telpās, tādēļ esam priecīgi atkal atgriezties Valmierā ar vēl plašāku LEGO izstādi un dažādām praktiskajām klucīšu aktivitātēm.
Plašāka informācija: www.facebook.com/LatLUG Informāciju sagatavoja: Pēteris Sproģis, Latvijas LEGO fanu klubs „Latlug” Šo sestdien, 6. augustā plkst. 18:00 Valkas brīvdabas estrādi jau trešo gadu ieskandinās Melodiskās mūzikas svētki “Vilciens Rīga - Valka”. Šie būs īsti svētki, jo apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt nebeidzamu muzikālu buķeti. No plkst. 18:00 uzstāsies “Rock ‘n’ Berries”, “Melns uz Balta”, “Kokteilis” un “Mākoņstūmēji”.* Plkst. 20:00 kopā ar melodiskās mūzikas svētku vadītāju Imantu Stradu sagaidīsim svētku jubilārus - grupu “Bumerangs”, lai sāktu leģendārās grupas 30 gadu svinības. Ar apsveikumiem un priekšnesumiem, viesosies melodiskā mūzikas raidījuma “Vilciens Rīga-Valka” “Dziesmu parādes” uzvarētāji - grupa “Galaktika”, grupa “Ceļojums”, grupa “Velves”, “Apvedceļš” līderis Jānis Krūmiņš, kā arī Haralds Sīmanis. Uzvarētājus cildināt ieradīsies arī galvenais konduktors Armands. Dažādus žanru mūziku būs iespēja baudīt arī koncertā – ballē, kas sāksies plkst.21:30. Īpašu muzikālu pārsteigumu sagatavoši grupa “Bumerangs”, kuri sniegs vienīgo jubilejas koncertu. Skatītājus priecēs “Bordertown Beat” 2.vietas ieguvējs Artūrs Pūpols, atraktīvā grupa “Big Al & The Jokers”, “Kreicburgas ziķeri” un “Retro”, vēlāk dejas ar DJ Dzintaru. Stipra un ilgstoša lietus gadījumā pasākums notiks Valkas pilsētas kultūras namā. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties Valkas pilsētas kultūras nama kasē: biļetes cena 5 eiro. Pasākuma dienā biļetes cena 7 eiro. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bezmaksas. *Grupa “Rock ‘n’ Berries” pasākumā prezentēs savu debijas albumu ' ' Smoothie Call' ' , iepazīstinot skatītājus ar savu oriģināldziesmu daiļradi. Grupa “Melns uz Balta” jau vairākkārt viesojušies Valkā un pierādījuši, ka viņi ir rokmūzikas entuziasti. Grupai ir sava oriģināldziesma un viņu vēlme spēlēt un attīstīties kļūst arvien lielāka. Grupā “Kokteilis” ir apvienojušies četri muzikāli jaunieši, kuri kopā spēlē teju jau 3 gadus. Spēlē, lai iepriecinātu gan ballēs, gan koncertos, kā arī cita veida pasākumos. Jaunieši ir no Limbažiem. Viņi ir pārliecināti, ka tieši mūzika vienos mūziķus. "Mākoņstūmēji" - grupa, kas muzicē ar nenopietnu mērķi, bet nopietniem nolūkiem. Grupā apvienojušies 7 pieredzējuši mūziķi, lai katru uzstāšanos veidotu kā nelielu pozitīvās enerģijas priekšnesumu.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča Piektdien, 5. augustā, plkst. 16.00 Valmieras muzeja Izstāžu nama Velvju zālē atklās izstādi “Pasaules radīšana. Māls un porcelāns”. Tā interesentiem būs skatāma līdz nākamā gada Muzeju nakts norisēm. Tāpat arī dažāda vecuma muzeja apmeklētāji aicināti apmeklēt izglītojošas nodarbības māla iepazīšanai. Velvju zālē interesentiem būs skatāmi dažāda veida keramikas materiāla – gan sarkanā māla, gan porcelāna – izstrādājumi. Tie muzeja krājumos nonākuši dāvinājuma veidā, kā arī atrasti arheoloģiskajos izrakumos. Jāmin, ka liela daļa dāvināto priekšmetu ir pasaulē pazīstamās valmierietes, spāņu deju dejotājas Martas Alberingas Valmieras muzejam nodotās kolekcijas priekšmeti. Tāpat arī būs aplūkojami 2013.gadā Valmierā veiktajos izrakumos atrastās keramikas lauskas, no kurām dažas šovasar izdevies salīmēt, atjaunojot vairākus gadsimtus senus māla traukus. Izstādē lielākoties apskatāmi vietējie ražojumi, bet ir arī no tālākām vietām, piemēram, Indijas un Ķīnas, atceļojuši eksemplāri. “Pārsvarā ir 19. un 20. gadsimtā tapuši priekšmeti, kas, ja neskaita dažus izņēmumus, nav jaunāki par 1970.gadiem. Savukārt vecākie priekšmeti ir izrakumos atrastie, vairākus gadsimtus seni. Tomēr izstādes mērķis nebija parādīt māla izstrādājumus dažādos laikos vai ietvert pēc iespējas vairāk ražotāju, bet gan rādīt, kā cilvēks veido savu pasauli, rada sev vajadzīgo. Izstāde ir par māla priekšmetu dažādajām funkcijām,” skaidro Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere. Cik dažāds ir māla izstrādājumu pielietojums – no sadzīvē nepieciešamā līdz dekoratīvam baudījumam radīti – var aplūkot no māla radīto priekšmetu bagātajā izstādē. Dekoratīvie šķīvji, porcelāna rozītes, rotaļlietas, trauki, ķieģeļi, higiēnas priekšmeti, elektrības izolatori, gaisa mitrinātāji, krāsns podiņi - pat ar Mārtiņa Lutera attēlu, flīzes, caurules, dakstiņi, figurālie ķieģeļi, no kuriem veidotas ribu velves pilīs, konkrētiem ēdieniem paredzēti trauki, piemēram, desiņām, marinētām siļķēm, sardīnēm, gurķiem, porcelāna servīze, kas būtu piemērota karalisku viesu galdam, apgleznoti šķīvji, tieši tējai paredzētas tasītes – gandrīz caurspīdīgas ar lielu virsmu, lai šķidrums ātri atdzistu – daži no izstādē aplūkojamiem māla darinājumiem. “Arī dizains ir daudzpusīgs. Ir formas, glazūras izmantošana, ornamenti, gravējumi. Piemēram, šie apmēram no 1905. līdz 1910.gadam tapušie trauki - grūti noticēt, ka tie ir tik seni, jo viegli varam iztēloties tos mūsdienu mākslas salonu plauktos. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka īsta māksla nenoveco,” norāda I.Vīlistere. Katrs priekšmets ir sava laika liecinieks, atklājot toreizējās iespējas un dzīvesveidu. Piemēram, liela izmēra bļodā, kas tagad sadalījusies divās daļās, bet tādējādi ļaujot saprast, cik biezs trauks bijis, tika mīcīta mīkla maizei vai kliņģerim. Keramiķa Upes, kurš strādājis Limbažu ielas darbnīcā, veidojumi – līdztekus vienkāršiem krāsns podiņiem arī grezni trauki un vāzītes. Podi ievārījuma glabāšanai. “Senāk pēc maizes izcepšanas, kamēr krāsns vēl karsta, brūklenes vai mellenes salika māla podā un krāsnī iekšā. Tā tapa ievārījums, kuru glabāja bez cukura. Pēc tam podam pārsēja vaska papīru. Te var redzēt trauka augšpusē speciālu gropīti, lai var vieglāk aukliņu uzsiet. Šajā pašā podā ievārījumu arī glabāja visu ziemu. Trauku mājās nenesa, bet gāja uz šķūnīti ar mazāku bļodiņu un ar karoti ielika vajadzīgo daudzumu. Pirms ēšanas pielika medu vai cukuru, ja tāds mājās bija. Mums tagad ierastā ievārījuma vārīšana ar cukuru sākās tikai 20.gadsimtā.” Katram savs ēdiena trauks ir jaunākos laikos radusies nepieciešamība. 20. gadsimta pirmajā pusē un vietām arī pēc kara putru ar aizdaru – taukiem, sviestu vai gaļu - lika lielā bļodā galda vidū, bet katram ēdājam bija sava karote. Savukārt piens bija atsevišķā bļodiņā vai krūzē. Kad dzīves apstākļi uzlabojās, bija iespēja nopirkt katram ģimenes loceklim savus traukus. Par izmaiņām galda kultūrā liecina speciālu trauku parādīšanās. Piemēram, reljefas formas recināmiem ēdieniem. Uz godiem tika aicinātas mācītas saimnieces, kuras sagatavoja svētku maltīti. Izstādes laikā interesentiem visu gadu būs pieejamas arī izglītojošās programmas, kurās būs iespēja uzzināt vairāk par mālu, veidot no tā dažādus darinājumus, ornamentus, darboties ar plastiku. “Materiāls ir interesants. No sākuma tas ir mīksts un plastisks, pēc apdedzināšanas - izturīgs, bet vienlaicīgi trausls. Porcelāns, vairākkārt apdedzināts augstākā temperatūrā, ir izturīgāks. Māla trauki panes augstu temperatūru, spēj izolēt elektrisko strāvu, vienlaikus spēj būt funkcionāli un dekoratīvi.” Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada Muzeju nakts norisēm. Jāpiebilst, ka piektdien, 5. augustā, Valmieras Vasaras teātra festivāla laikā muzejs interesentiem būs atvērts ilgāk – līdz plkst. 20.00.
Līdz 25. augustam biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas Alūksnes novada pašvaldībā var iesniegt savus sabiedriski nozīmīgos projektus, lai pretendētu uz pašvaldības līdzfinansējumu. Iesniegtos pieteikumus pašvaldība izskatīs septembrī. Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr.32/2012 “Par Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu sabiedriski nozīmīgiem projektiem”, pašvaldība var līdzfinansēt biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sabiedriski nozīmīgas aktivitātes. Pašvaldības līdzfinansējums tiek paredzēts sabiedriski nozīmīgu projektu realizēšanai Alūksnes novadā šādās piecās jomās - izglītība, kultūra un māksla, sports, sociālā joma un veselība, kā arī vide. Pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu var organizācijas, kas reģistrētas Biedrību un nodibinājumu reģistrā vai Reliģisko organizāciju reģistrā, un kuru projekts tiks realizēts Alūksnes novadā. Pašvaldības līdzfinansējums vienam pretendentam gadījumā, ja projektam tiek piesaistīts Eiropas Savienības vai citu fondu un nodibinājumu finansējums, ir 10% no projekta kopējās tāmes, pārējiem projektiem – ne vairāk kā 50% no kopējās tāmes. Līdzfinansējumu pašvaldība nepiešķir projektiem, kas neatbilst saistošajos noteikumos paredzētajam mērķim, pretendentu uzturēšanas (darbības) izmaksu segšanai, nekustamā īpašuma iegādei, būvdarbiem, remontiem privātīpašumā (izņemot vides sakārtošanu objektiem, kuru īpašnieki nodrošina to publisku pieejamību), pabalstiem, dāvanām, balvām, ziediem vai citiem maksājumiem privātpersonām, aktivitātēm, kuru mērķis vai rezultāts ir gūt peļņu, politiskiem vai militāriem pasākumiem, mītiņiem, gājieniem, protesta akcijām, jau notikušu projektu vai pasākumu apmaksai, projektiem, kuri jau tiek atbalstīti citā pašvaldības izsludinātā konkursā, projektiem, kuros nav paredzēts pašu ieguldījums vai cits piesaistīts finansējums, saviesīgiem pasākumiem, kā arī projektiem, kuru mērķis nav vērsts uz paliekošu rezultātu. Pieteikuma dokumentus līdz 25. augustam var iesniegt personīgi vai nosūtot pa pastu (pasta zīmogs – 25. augusts) Alūksnes novada pašvaldībai Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā. Tie sastāv no pieteikuma veidlapas, tāmes un Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 313 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un uzskaites veidlapu paraugiem” 1. pielikuma “Uzskaites veidlapa par saņemto de minimis atbalstu” veidlapas”. Pašvaldības saistošie noteikumi, kas regulē līdzfinansējuma piešķiršanu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, un tajos iekļautās projekta finansējuma pieteikuma un tāmes veidlapas pieejamas www.aluksne.lv sadaļas “Normatīvie akti un dokumenti” apakšsadaļā “Pašvaldības saistošie noteikumi”.
Informāciju sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv
Vidzemes veiksmes stāsti ir VPR iedibināta tradīcija, atklāt aktīvus, radošus un uzņēmīgus vidzemniekus katrā Vidzemes novadā un pilsētā. Cilvēki, iemesli, nozares un darbi ir dažādi, bet tie visi ir par mūsu bezgalīgajām iespējām un neaptveramo spēku. Mājražotāji, amatnieki, saimniecības, tūrisma uzņēmēji, eksportspējīgie, ilgtspējīgie un sociālie, kā arī entuziastiskie uzņēmēji ir šī gada stāsti, kas ir mūsu – Vidzemes veiksmes pamats. Tieši viņi ir tie, kas palīdz attīstīt ekonomiku, uzturēt teritoriju un izglītot sabiedrību. Stāsti ir apkopoti Vidzemes veiksmes stāstu brošūrā, ko prezentēsim svētku laikā un kas no 17. augusta būs apskatāma arī VPR mājaslapā www.vidzeme.lv un VPR Facebook lapā. Vidzemes veiksmes stāstu tradīcijas aizsākumi meklējami 2012. gadā. Apzinoties, ka visā pasaulē un arī Vidzemē vērojama tendence iedzīvotājiem aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas, VPR nolēma apzināt tos, kuri ar savu entuziasmu palīdz un iedvesmo vietējos iedzīvotājus. Papildu informācija: Lelde Ābele, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, Mob.: +371 29266757, E-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv
PIEKTDIENA, 26. augusts “Ietērp savu ielu svētku rotā” No 15:00 līdz 19:00 ikviens – gan Skolas ielas māju iedzīvotāji, gan ģimenes, gan izglītības iestādes, gan darba kolēģi, gan amatierkolektīvi kopā ar Apes floristēm tiek aicināti pielikt savu artavu, lai sapostu Skolas ielu, izrotājot Delvigu laikā iestādītos ozolus.
“Svētbrīdis baznīcā” 18.00 Apes Svētā Mateja ev.lut. baznīcā aicinām pulcēties uz Svētbrīdi, veltītu Apes pilsētas svētkiem, vadīs mācītāja p.i. Vilnis Sliņķis.
Koncerts “Nāc blakus man” 20:00 pie Apes tautas nama mūziķi Inese Ērmane un Andris Ērglis aicina uz romantisku vakara koncertu “Nāc blakus man”. Pie klavierēm Juris Kristons. Koncertā tiks izpildītas sirsnīgas melodijas gan no Ineses Ērmanes jaunā albuma „Nāc blakus man”, gan skaistākās dziesmas no Andra Ērgļa repertuāra. Klausītāji ar franču zelta klasiku tiks aizvesti arī uz mīlētāju pilsētu Parīzi! Savukārt vasaras vakara romantiku un prieku izbaudīsiet, klausoties Raimonda Paula skaistākos un arī jautrākos duetus! Lai būtu omulīgāk, lūdzu, paņemiet līdzi „deķīti” vai plediņu. Vakara turpinājumā būs iespēja baudīt pilsētas romantiku sveču gaismā, labas mūzikas pavadībā. Ieeja koncertā - bez maksas.
SESTDIENA, 27. augusts “Mans Skolas ielas stāsts” Jau no 9:00 līdz 12:00 ikviens interesents tiek aicināts piestāt Skolas ielas tālākajā pusē – Apes arodskolas teritorijā, kur tiks vērtas durvis bijušās arodskolas ēkām. Gan Apes ļaudīm, gan skolas darbiniekiem, absolventiem, pilsētas ciemiņiem būs iespēja apskatīt dažādas vēstures liecības par arodskolas laikiem, kā arī iepazīt jaunos uzņēmējus, kuri arodskolas ēkās ir uzsākuši savu uzņēmējdarbību.
“Iet pa dzīvi un satikties” No 10:00 līdz 12:00 Apes pilsētas svētku rīts Apes arodskolā “Iet pa dzīvi un satikties”. Svētku rītu un Apes pilsētas svētkus atklās Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, un turpinājumā tiks izdzīvoti arodskolas vēstures nozīmīgākie mirkļi, to papildinot ar Apes amatierkolektīvu piedalīšanos, kuri toreiz, arodskolas darbības laikā, bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Apē dzīvojošie arodskolas darbinieki aicina bijušos darbiniekus, absolventus uz šo svētku mirkli, uz tikšanos, lai kopīgi atminētos un izstāstītu savus skolas stāstus. Mudiniet savus kolēģus, kursa biedrus, skolas biedrus atnākt uz šo pasākumu, lai tas izdotos atmiņām bagāts un piepildīts!
Apes iedzīvotāju, ciemiņu, arodu parāde No 12:00 Apes iedzīvotāju, ciemiņu, arodu parāde pa Skolas ielu. Šī ir tā reize, kad ikviens no mums var piedalīties parādē – gan ar bijušās arodskolas traktortehniku, kombainiem un citiem transportlīdzekļiem, kas saistāmi ar Apes arodskolu un tās pastāvēšanas laiku, gan mūsdienu autoparkiem, kas pieder tās absolventiem. Aicinām piedalīties arī mediķus, kuri daudzus gadus ir mērojuši ceļu uz darbu, ejot tieši pa šo ielu. Aicinām visus, visus piedalīties šajā gājienā, lai dejojot, muzicējot, smejoties, priecājoties un atceroties ienestu rosību un prieku pilsētā. Jūs to variet darīt gan individuāli, gan ar ģimeni, draugiem, darba kolektīvu. Īpaši aicinām visus iedzīvotājus, kuri dzīvo uz Skolas ielas un ikdienā pārvietojas pa šo ielu. Aicinām iedzīvotājus, arodskolas darbiniekus, uzņēmumus piedalīties šajā gājienā, radīt pozitīvas emocijas sev un citiem. Parāde sāksies no Apes arodskolas teritorijas (Apes zīmes) virzienā uz pilsētas centru, pulcēšanās parādei 12:00 uz “Zīļu” ceļa.
Bērnu stunda Apes novada mazo iedzīvotāju sveikšana 2. Mazuļu rāpošanas svētki 13:00 pilsētas centrā Apes novada domes vadība sveiks pašus mazākos iedzīvotājus gan no Gaujienas, Trapenes, Virešiem, gan Apes, kuri gada laikā no iepriekšējiem pilsētas svētkiem līdz šiem svētkiem ir piepulcējušies Apes novadam. Muzikāla izrādīte “Bizbizmāsiņa” Apes tautas nama bērnu un jauniešu vokālās grupas un tautisko deju kolektīva “Nebēdnieki” muzikāls sveiciens svētkos. Pēc sirsnīgajiem sveicieniem mazie novadnieki varēs piedalīties jau otrajos mazuļu rāpošanas svētkos.
Folkloras kopas “MARE“ koncerts 14:00 pilsētas centrā notiks folkloras kopas “MARE“ koncerts, kas veltīts Dāvja Ozoliņa 160. dzimšanas dienai. Apes iedzīvotājiem šī būs lieliska iespēja satikt Dāvja Ozoliņa mazmazmeitu Lailu Ozoliņu, kura kopā ar saviem domubiedriem - folkloras kopu ir sagatavojuši koncertprogrammu tikai ar Ozoliņtēva savāktajām tautasdziesmām, kuras apkopojusi mūsu skolotāja Rasma Harju savā grāmatā “Ar Dāvja Ozoliņa vārdu”.
Apes novada kūku cepēju kūku degustācija 15:00 “Mummas beķerejā” Skolas ielā 3 Apes novada kūku cepējas aicinās uz kūku degustāciju. Ikviens svētku apmeklētājs varēs nogaršot kādu gabaliņu svētku kūkas, parunāties ar Apes novada kūku cepējām, dalīties ar receptēm, kā arī apskatīt kūku kastīšu formas, kuras gadu laikā ir sakrājušas dažnedažādus stāstus.
Erudīcijas spēles “Prāta laboratorijas vasaras spēle” 18:00 Pasta ielas 23 pagalmā (lietus gadījumā spēle nenotiks) aicinām pavadīt jautru un azartisku vakaru erudīcijas spēlē. Aicinātas komandas 2-5 cilvēku sastāvā. Iepriekšēja pieteikšanās elektroniski: prata.laboratorija PIE gmail PUNKTS com vai 26110443 (A.Zvejniece). Dalības maksa – 8 EUR no cilvēka (līdzekļi tiks ziedoti vēsturiskā Vietrāža Rīga – Tartu - Pleskava atdzimšanai Apes pilsētā).
Izrāde “Salidojums” 20:00 Apes tautas namā aicinām visus bijušos skolniekus un skolu darbiniekus satikties jautrā muzikālā izrādē SALIDOJUMS. Izrāde teātra klubā “Austrumu robeža” ir spēlēta vairāk kā 280 reizes un guvusi nedalītu skatītāju piekrišanu. “Ir pagājuši 30 gadi kopš skolas absolvēšanas, un bijušie skolas biedri Margarita (Ruta Vītiņa), Arvīds ( Enriko Avots) un Antoņina (Anta Enģele) satiekas savas mīļās skolas salidojuma ballītē. Risinās spraigas sarunas par dzīvi, atmiņu stāsti par skolā piedzīvoto, saldas atmiņas, joki un dziesmas no viņu jaunības... Nē, tās būs dziesmas no mūsu pašu jaukajiem skolas gadiem, kad viss bija iespējams, kad zāle likās zaļāka un debesis zilākas....” Izrāde latviešu un krievu valodā, ar kopā dziedāšanu un dejošanu. Lai radītu tiešām draudzīgu atmosfēru, skatītāju vietas iekārtotas pie omulīgiem galdiņiem. Vietu skaits uz izrādi ierobežots, tādēļ lūgums pieteikt galdiņu līdz 24. augustam, zvanot Ilvai Sārei, tālrunis: 27823322. Ieeja uz izrādi 3.50 EUR.
Svētku balle 22:30 Apes tautas namā un skvērā pie tautas nama - svētku balle kopā ar grupu “Nakts ekspresis”. Grupas panākumu atslēga ir jautras dziesmas, fantastiskais latgaliešu temperaments un omulība, atraktīvi priekšnesumi un dažādas spēles ar publiku. Repertuārā latviešu un pasaules ballīšu mūzikas populārākās dziesmas, atrakcijas, lomu spēles... Ieeja uz balli bezmaksas.
Aktivitātes visas dienas garumā Mājražotāju un amatnieku tirdziņš No 8:00 līdz 15:00 Mājražotāju, amatnieku tirdziņš, Ganību ielā un Skolas ielā 6a. Mājražotājus un amatniekus aicinām pieteikties Apes tūrisma informācijas punktā, zvanot: 22037518.
Izstādes No 9:00 būs iespēja apskatīt vairākas izstādes: Apes tautas namā:
Bērnu rotaļu laukumā
Pludmales volejbols MIX komandām No 10.00 Loka ielas teritorijā. Izbraucieni ar elektromobili No 11.00 izbraucieni pa pilsētas ielām ar elektromobili. Pietura - pie Apes novada domes, Stacijas ielā 2. Satiec „100 darbi Latvijai” vēstnešus!
No 11:00 Apes pilsētas centrā būs iespēja satikt ZAAO vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” vēstnešus. Viņi informēs par 100 labajiem vides darbiem Latvijai un piedāvās asināt prātu vides jautājumos. Zinošākie un attapīgākie balvā saņems īpašu sēklu paciņu un piedalīsies izlozē par Tallink jūras ceļojumu uz Stokholmu 4 personām. Ar mērķi padarīt skaistāku savu apkārtējo vidi un Latviju, saņemtās sēklas jāiesēj puķu kastē, dārzā, pagalmā, ceļmalā vai kādā citā tām piemērotā vietā.
“Skološanās ne pa jokam” No 11.00 līdz 14:00 Skolas ielā 3 ikviens tiek aicināts piedalīties Jaunlaicenes muižas muzeja nodarbībā “Skološanās ne pa jokam”.
Apgleznošana, zīmējumi No 11:00 pilsētas skvērā seju apgleznošana bērniem, hennas zīmējumi. Sacensības svaru stieņa spiešanā guļus “Latvijas Spēcīgākā pilsēta” No 12:00 līdz 15:00 pirmo reizi Apes pilsētā notiks sacensības svaru stieņa spiešanā guļus uz reižu skaitu, piedaloties akcijā „Latvijas spēcīgākā pilsēta”. Dalībnieku uzdevums būs piedalīties sacensībās un pēc iespējas vairāk reižu uzspiest svaru stieni. Sacensības notiks trīs grupās, kur jauniešiem līdz 18 gadu vecumam un sievietēm svaru stienis svērs 20 kg, bet vīriem būs jāuzveic 50 kg smags svaru stienis. Sacensību dalībnieku kopā paveiktais veidos pilsētas rezultātu. Ikviens pilsētas iedzīvotājs un svētku ciemiņš tiek aicināts stāvlaukumā pie Apes tautas nama piedalīties šajās Latvijas Pauerliftinga federācijas sadarbībā ar Apes novada domi organizētajās sacensībās svaru stieņa spiešanā guļus, lai cīnītos par Latvijas spēcīgākās pilsētas titulu. Apbalvošanā tiks godināti labākie dalībnieki katrā grupā.REDRIFT Profesionālās Elektrovadāmās mašīnas No 11:00 līdz 15:00 pie Apes novada domes visiem interesentiem būs iespēja izbraukt ar REDRIFT Elektrovadāmajām mašīnām.
SVĒTDIENA, 28. augusts Elīnas Zālītes skulptūras atklāšana 11:00 pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas – rakstnieces, dzejnieces, prozaiķes, tulkotājas Elīnas Zālītes atjaunotās skulptūras atklāšanas ceremonija.
Kapusvētki 12:00 Kapusvētki Apes Pilsētas kapos. 14:00 Kapusvētki Apes Meža kapos.
Aicinām iedzīvotājus Apes pilsētas svētku dienās no 26.augusta līdz 28.augustam pie dzīvojamām mājām, ēkām izkārt Latvijas valsts karogu. Aicinām Skolas ielas iedzīvotājus skaisti sapost savas mājas svētkiem, gaidot ciemiņus!
Lai mums visiem kopā izdodas radīt un baudīt skaistus svētkus, ikvienam ļaujot ieskatīties Skolas ielas vēsturiskajās liecībās, vēstījumos, cilvēkos un viņu darbos laiku laikos.
Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, pasākumi tiks plānoti Apes tautas namā. Lūgums sekot aktuālākajai informācijai mājaslapā www.apesnovads.lv Informāciju sagatavoja: Ilze Ērmane
Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs notiks "Satori.lv" autoru radošā nometne un literārie lasījumi
Laikā no 11. līdz 14. augustam Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs notiks interneta žurnāla "Satori.lv" autoru radošā nometne, kur trīs dienu garumā norisināsies literārās meistarklases, bet noslēguma dienā, 14. augustā, plkst. 15:00 Ruckas parkā ikviens interesents ir aicināts novērtēt nometnē paveikto autoru darbu lasījumos. Arī šogad interneta žurnāla "Satori.lv" redakcija organizē savu autoru satikšanos kādā no Latvijas reģioniem, lai kopīgi rakstītu. Laikā no 11. līdz 14. augustam nometne notiks Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs, kur trīs dienu garumā norisināsies dzejnieces Annas Auziņas, rakstnieces Ievas Melgalves un literatūrzinātnieku Jāņa Ozoliņa un Andas Baklānes vadītas meistarklases. Nometnē piedalīsies gan "Satori.lv" esošie autori, gan Cēsu novada jaunie literāti. Daļa no nometnē radītajiem darbiem tiks iekļauti interneta žurnāla "Satori.lv" jaunajā grāmatžurnālā "Satori", kas grāmatnīcās nonāks šī gada izskaņā. Nometnes noslēguma dienā, 14. augustā, plkst. 15:00, ikviens interesents ir aicināts uz autoru darbu lasījumiem Ruckas parkā pie Ruckas mākslas rezidenču centra. Pasākuma laikā apmeklētāji varēs klausīties nometnes dalībnieku literāros darbus prozā un dzejā, piedalīties kopīgās sarunās ar literātiem, kā arī iegūt jaunāko interneta žurnāla "Satori.lv" Vasaras avīzi un citus izdevumus bez maksas. "Satori.lv" autoru radošā vasaras nometne notiks jau ceturto reizi. Tradīcija ar mērķi katru gadu organizēt interneta žurnāla rakstošo autoru satikšanos Latvijas reģionos aizsākās 2013. gada augustā. Pirmā "Satori.lv" vasaras nometne notika Vilhelma Purvīša dzimtajās mājās "Vecjaužos", kur kopā tika pulcēti 25 "Satori.lv" autori. Savukārt 2014. gadā "Satori.lv" vasaras nometne norisinājās Liepājā, bet 2015. gadā autori pulcējās Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī. Šogad nometne tiek organizēta ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu Interneta žurnāls “Satori.lv” ir kultūras un patstāvīgas domas portāls, kura mērķis ir uzturēt augstus standartus kultūras patēriņa un dialoga jomā.
Informāciju sagatavoja: Dace Bargā e-pasts: dace PIE satori PUNKTS lv dace PIE satori PUNKTS lvTālr. 27710081
Lai apkopotu visu Āraišu bagātību un piešķirtu šai vietai identitāti un vienotu tūrisma tēlu, tika radīts unikāls logo, Āraišu leģenda un leģendu taka. Vēlamies pasludināt un pilveidot Āraišus par leģendām bagātāko vietu Latvijā. Šī devīze atspoguļota jaunajā Āraišu logo, kurā redzami Āraišus raksturojošie objekti. Logo interaktīvā versija apskatāma Amatas novada tūrisma lapā: www.amata.lv/araisi.
Informāciju sagatavoja: Indra Paseka Amatas novada pašvaldības mob.tālr.: +371 26330366 e-pasts: indra.paseka PIE and PUNKTS lv
No 11. līdz 13. augustam Valmiera atzīmēs pilsētas 733. dzimšanas dienu. Arī šogad svētku programma būs plaša un daudzveidīga, lai ikviens var izvēlēties un apmeklēt piemērotākos pasākumus.
Ieskandinot Valmieras pilsētas svētkus, no 8. līdz 11. augustam interesenti aicināti četrus vakarus pavadīt, baudot brīvdabas kino seansus laukumā pie Hanzas sienas. Katra filma, kas ik vakaru no plkst.22.00 tiks demonstrēta laukumā pie Hanzas sienas, ir ar savu tematiku, tomēr tām ir arī kaut kas vienojošs – sasaiste ar Valmieru, tās cilvēkiem, nozīmīgiem notikumiem, pilsētu un tās apkārtni. Kino vakaros varēs noskatīties Rīgas kinostudijas mākslas filmu „Spēle” (1981) Arvīda Krieva režijā, “Sapņu komanda 1935” (2012) Aigara Graubas režijā, Lienes Laviņas-Kalnaellas filmu “Tev, Rūķi!” (2016), Jāņa Streiča filmu “Mans draugs - nenopietns cilvēks” (1975). Valmieras pilsētas svētki ceturtdien, 11. augustā plkst.20.00 sāksies ar romantisku atpūtas vakaru „Promenādes romantika” pie Dzirnavu ezeriņa. Klātesošie varēs baudīt mūziku Valmieras saksofonu kvarteta, dziedātājas Ineses Ērmanes un dziesminieka Haralda Sīmaņa izpildījumā. Savukārt no plkst.21.00 norisināsies brīvdabas kino vakars, kurā kinoteātra „Gaisma” stāvlaukumā tiks demonstrētas animācijas filmas „Lupatiņi un draugi”, „Zīļuks” un „Sārtulis” pašiem mazākajiem. Savukārt plkst.22.00 laukumā pie Hanzas sienas varēs noskatīties filmu „Mans draugs – nenopietns cilvēks”, bet kinoteātra „Gaisma” stāvlaukumā varēs vērot komēdijas „Deviņas dzīvības” un „Sakari franču gaumē”. Piektdien, 12. augustā no plkst.12.00 Valmieras Jaunatnes centrā „Vinda” notiks aktivitātes bērniem „Virmo Vindā ar Vinniju!”. Svētku organizatori sola aizraujošus un jautrus eksperimentus, izgudrojumus un pārsteigumus – būs peldoši kuģīši, kosmiskās raķetes, vējdzirnaviņas un citas aktivitātes bērniem. 12.augustā no plkst.15.00 līdz 18.00 laukumā starp Valmieras Kultūras centru un t/c “Valleta” notiks dažādas netradicionālas sporta atrakcijas pasākumā “Valmiera sporto!” ar futbola, basketbola, florbola, BMX un citu sporta veidu elementiem, ko organizē Valmieras Bērnu sporta skola sadarbībā ar basketbola klubu “Valmiera”, florbola klubu “Valmiera/ViA”, Valmieras futbola klubu un BMX klubu “Tālava”. Plānots, ka savu veiklību un precizitāti valmierieši un pilsētas viesi varēs pārbaudīt aptuveni 10 sporta stacijās. Tturpat, laukumā starp Valmieras Kultūras centru un t/c “Valleta”, notiks arī pilsētas svētku “Orientēšanās labirints”, kur pārbaudījumus būs sarūpējis Ziemeļvidzemes Orientēšanās centrs. Norobežotā teritorijā tiks izveidota labirinta sistēma ar kontrolpunktiem. 12. augustā plkst. 19.00 no Vienības laukuma līdz Hanzas sienai norisināsies gājiens „Valmiera lepojas”, kurā dalību pieteikuši jau vairāk nekā 90 organizāciju, uzņēmumu un iestāžu kolektīvi ar vairāk nekā 2000 dalībniekiem un vairāk nekā 50 tehnikas vienībām. Gājienā piedalīsies arī šogad un pagājušajā gadā dzimušo mazuļu vecāki ar savām atvasēm. Kolektīvi, kuri dažādu iemeslu dēļ nokavējuši pieteikšanās termiņu, bet vēlas piedalīties gājienā, aicināti sūtīt e-pastu: sintija.milberga PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanīt pa tālruni 64210873 (Sintija). Laipni aicinām pievienoties gājienam jebkuru interesentu arī pasākuma norises dienā! Pulcēšanās gājienam - no plkst.18.30 Vienības laukumā. Pēc gājiena laukumā pie Hanzas sienas notiks pilsētas svētku atklāšana. Tajā piedalīsies Valmieras Kultūras centra kori un solisti Anmary un Dainis Skutelis, bet no plkst.21.00 skanēs grupas „bet bet” koncerts. Svētku otro dienu noslēgs balle kopā ar grupu „Coco orķestris” un DJ. Svētku trešajā dienā, 13. augustā, valmierieši un pilsētas viesi jau tradicionāli varēs apmeklēt Svētku tirdziņu, kur ik gadu pulcējas vairāki simti tirgotāju. Vecpuišu parks pārtaps par Jauniešu parku, aicinot iesaistīties radošās darbnīcās un uzzināt vairāk par zaļo dzīvesveidu. Vienlaikus pilsētā notiks gan sportiskas, muzikālas, izklaidējošas, gan arī izglītojošas aktivitātes – suņu sacensības, izbraucieni ar laivām Dzirnavu ezeriņā, tematiskā ekskursija „Valmieras pils robežas meklējumos”, pilsētas svētku orientēšanās sacensības „Atklāj Valmieru!”, Valmieras tiltu skrējiens „Valmiera – RIO” un citas aktivitātes. Uz svētku centrālās skatuves laukumā pie Hanzas sienas no plkst.10.30 varēs vērot teātra izrādi bērniem „Sunītis un Kaķīte sporto”, dzirdēt vokālās studijas „Notiņas”, kamerkora „Kaķi” un bigbenda „Valmieras puikas” sniegumu, kā arī vērot deju priekšnesumus līnijdeju kolektīva „Accordance” un Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvu „Pastalnieki” un „Agrā rūsa”, kā arī TDA „Gauja” izpildījumā. No plkst.13.00 Valmieras skeitparkā notiks Latvijas čempionāts spēkavīriem. Svētku noslēgumā, 13. augusta vakarā, no plkst.20.00 laukumā pie Hanzas sienas skanēs Latvijā populāro grupu „Lādezers” un „Musiqq”. Plkst.23.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā notiks nakts koncerts „Laika gaismā”, kurā piedalīsies muzikālā apvienība „Cum laudem Deo”, izpildot oriģinālmūziku, dzeju un daloties pārdomu stāstos sveču gaismā. Savukārt laukumā pie Hanzas sienas no plkst.23.00 norisināsies svētku balle ar grupām „MC Orķestris” un „Mākoņstūmēji”, bet pusnaktī, svētku salūta laikā, Valmieras debesīs uzziedēs krāšņi uguns ziedi. Svētdien, 14. augustā, ikviens interesents varēs doties pastaigā pa pilsētu, vienlaikus izpildot īpaši sagatavotus uzdevumus un piedalīties nūjošanas pārgājienā. Tāpat 14. augustā plkst.13.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā skanēs ērģeļmūzikas koncerts „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē”. Valmieras pilsētas svētkus „Valmiera virmo!” organizē Valmieras pilsētas pašvaldība un Valmieras Kultūras centrs, informatīvi atbalsta portāli „Valmiera24.lv”, „Valmieras Ziņas” un reklāmas laikraksts Vidzemē „Tava Izvēle”. Plašāka svētku programma pieejama www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” – “Valmieras pilsētas svētki 2016”.
Informācijas avots: www.valmiera.lv Biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” realizētais projekts “Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana” ir noslēdzies. Vidzemes plānošanas reģiona Latvijas valsts mežu atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursa ietvaros piešķirtie 1000 eiro izmantoti, lai veiktu Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas arhīva grāmatu, fotomateriālu un citu māksliniecisko vērtību ekspertīzi, sāktu tā izpēti. Projekta īstenošanai piesaistītie eksperti daļai materiālu veikuši dezinfekciju un atputekļošanu. Draudzes locekļiem parādīts, kā iesākto turpināt pašu spēkiem. Ir apzināti un sistematizēti kolekcijas vērtīgākie iespieddarbi, veikta grāmatu un rokrakstu inventarizācija. Projekta ietvaros daudz darīts, lai popularizētu Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūrvēsturisko mantojumu un tā izpētē un sakārtošanā iesaistītu iespējami plašāku cilvēku loku. “Pasākuma “Baznīcu nakts” laikā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti vēsta – 48% respondentu gatavi baznīcas atjaunošanā un tās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ieguldīt savu darbu,” informē projekta vadītāja un biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Laima Šmite – Ūdre. “Vairums smilteniešu vēlētos, lai baznīca būtu atvērta katru dienu. Lielākā daļa aptaujāto ļaužu Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamu atzinuši par pievilcīgu tūrisma objektu. Domājot par baznīcas atjaunošanas prioritātēm, respondenti pirmajā vietā min dievnama jumtu, tad - apkures sistēmu, fasādes atjaunošanu un baznīcas dārza labiekārtošanu. Savukārt, nosaucot iemeslus, kas visbiežāk rosina apmeklēt dievnamu, vairākums atbildējuši, ka tie ir draudzes dievkalpojumi.” Mācītājs Reinis Kulbergs, tiekoties ar projekta dalībniekiem un vietējiem iedzīvotājiem, izteica prieku par to, ka jaunās ieceres ļāvušas satikties ļaudīm ar visdažādāko pieredzi. Viņš izteica cerību, ka kopīgās intereses palīdzēs uzturēt saikni un rosinās uz labu sadarbību arī turpmāk. Mācītājs klātesošos iepazīstināja ar interesantākajiem projekta realizēšanas laikā jaunatklātajiem materiāliem un pastāstīja par turpmākajām iecerēm. Paredzēta vērtīgāko materiālu digitalizācija, virtuālas izstādes veidošana, kā arī projekti, ar kuru palīdzību mēģinās piesaistīt līdzekļus ekspertu minētajām prasībām atbilstošas draudzes muzeja telpas ierīkošanai. “Secinājumi ir bargi – nedz atputekļošanai, nedz dezinfekcijai nav jēgas, ja baznīcas arhīvu pēc apstrādes nepārvietos uz tam piemērotam telpām. Pirms mazliet vairāk nekā mēneša rūpīgi apstrādātie izdevumi, uz kuriem jau atkal parādījusies pelējuma sēnīte, tam ir spilgts apliecinājums,” informē Reinis Kulbergs. Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes kultūrvēsturiskajam mantojumam priekšā vēl arī liels pētnieciskais darbs. Daudzām senajam fotogrāfijām nav atšifrējuma. Taču šī problēma, iespējams, atrisināsies, fotogrāfijas ievietojot portālā www.zudusilatvija.lv, kur cilvēki, atpazīstot bildēs redzamo personu, var rakstīt komentārus. Draudzes mācītājs domā, ka, rūpīgāk izpētot un atšifrējot senos rokrakstus, iespējams, atklāsies ne viens vien pārsteigums. “Ja starp šiem darbiem izdotos atrast dzejnieka, valodnieka un Smiltenes kādreizējā mācītāja Gustava Dīča darbus, tas būtu patiešām liels bibliogrāfisks atklājums. Interesanti, ka mācītājs Dīcis ir viens no pēdējiem draudzes ganiem, kas apglabāts Smiltenes baznīcā.” Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas galvenā bibliogrāfe Ināra Buce draudzes rīcībā nodeva seno rakstu atšifrēšanas paraugus, parādīja, kā pareizi atputekļot senās grāmatas. Viņa informēja arī par to, kā šo kultūrvēsturisko mantojumu vislabāk uzglabāt. Bibliogrāfe tuvāk iepazīstināja ar vērtīgākajiem izdevumiem un atzina, ka Smiltenes draudzei ir bagāta vēsture, kuras izzināšana varētu būt liels ieguvums ne tikai novadam, bet visai Latvijai. “To apliecina arī Latvijas universitātes studentu pētījumi par Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturi un mācītājiem, sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuru veikums sniedzas daudz tālāk par draudzes gana pienākumu pildīšanu. Projekta ietvaros iepazinusies ar Smilteni, Ināra Buce atzina, ka no sirds priecājas redzēt pilsētu tik skaistu un sakārtotu. “Baznīcā regulāri iegriežas tūristi, kuriem noteikti būtu interesanti aplūkot arī vēstures materiālus, kas šobrīd tiek atkaroti laika zobam.” Smiltenes mācītājs Kārlis Kundziņš - seniors, kurš bijis arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes loceklis un LELB Valkas apriņķa prāvests, jau mācoties Tērbatas universitātē, vadījis latviešu studentu literāros vakarus, publicējis rakstus par Latvijas vēsturi “Baltijas vēstnesī”. Kārlis Kundziņš pazīstams arī kā latviešu mācītāju atmodas kustības vadītājs. Zīmīgi, ka tieši viņš 1932. gadā uzaicināts iesvētīt Brīvības pieminekļa pamatakmeni Rīgā. Mācītāja dēls, profesors Kārlis Kundziņš - juniors bijis luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas prezidents. Augstāko izglītību ieguvis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātē, papildinājis zināšanas Berlīnes universitātē. Pirmā pasaules kara laikā strādājis par Sarkanā krusta nodaļas priekšnieka vietnieku. Pēc studijām kalpojis par Valmieras iecirkņa vikārmācītaju un guvis atzinību kā izcils pedagogs. Kārlis Kundziņš bijis Tērbatas un Latvijas universitātes mācībspēks, Filoloģijas fakultātes dekāns un viens no Teoloģijas fakultātes dibinātājiem. Vairākkārt ievēlēts par tās dekānu. Kārļa Kundziņa grāmatas un publikācijas guvušas atzinību ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Profesors ieņēmis vairākus nozīmīgus administratīvus amatus. Būdams Bērnu palīdzības savienības priekšnieks, atbalstījis daudzas grūtībās nonākušās ģimenes. Kārlis Kundziņš - juniors kalpošanu latviešu draudzēm un akadēmisko karjeru turpināja arī trimdā, kur 1962. gadā viņu ievēlēja par arhibīskapu. Kārļa Kundziņa - seniora otrs dēls, izcilais arhitekts Pauls Kundziņš, absolvējis Tērbatas pilsētas ģimnāziju, pēc tam ieguvis arhitektūras inženiera grādu Rīgas Politehniskajā institūtā. Strādājis par arhitektu savulaik slavenajā Eižena Laubes birojā. Bijis Latvijas universitātes mācībspēks un dekāns. Aktīvs Pieminekļu valdes loceklis. Ievērojamākie Paula Kundziņa projekti – Latvju sesto vispārējo dziesmu svētku brīvdabas estrāde Esplanādes laukumā, kā arī Ikšķiles un jaunā Usmas luterāņu baznīca. Smiltenes mācītājmuižā bērnību aizvadījušais arhitekts pazīstams arī kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja idejas autors un pirmais vadītājs. Pēc otrā pasaules kara viņš turpinājis pedagoģisko un zinātnisko darbību kā Baltijas universitātes dekāns Vācijā, vēlāk – strādājot Stokholmas Etnoloģijas institūtā un gatavojot nozīmīgas publikācijas par etnoloģiju un arhitektūru Kanādā. Pauls Kundziņš ir arī izcilās monogrāfijas “Latvju sēta” autors. Veicot baznīcas arhīva inventarizāciju, atrastas Paula Kundziņa skolas gadu skices, kas ļauj izsekot viņa profesionālās izaugsmes ceļam. Kopā ar draudzi gandarīta par paveikto ir arī biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Gita Mūrniece. Interesanti, ka viņas vectēvs bijis pusgraudnieks pie viena no brāļiem Drandēm. Baznīcas arhīvā aplūkojot podnieku meistara Drandes diplomu, viņai jādomā par to, cik ļoti mūsu visu likteņi savijas. “Mēs, latvieši, esam tikai nepilni divi miljoni. Tāpēc jāsaprot, ka neviens cits nenāks un par mūsu vērtībām neiestāsies. Mani senči vairākās paaudzēs bijuši saistīti ar šo pusi, nākuši uz šo baznīcu. Iespējams, pēc divdesmit gadiem vairs nebūs uzņēmuma, ko šobrīd vadu, bet joprojām būs Smiltenes baznīca un mums jāizdara viss iespējamais, lai tā tiktu saglabāta vēl vismaz divsimt gadu! Par dievnamu man vairāk vai mazāk drošs prāts. Pašvaldība tam neļaus sagrūt. Daudz vairāk satrauc Smiltenes macītājmuižas liktenis. Ja tuvākajā laikā neuzradīsies labā nozīmē traki entuziasti, tad tā var aiziet bojā. Tāpēc šobrīd meklējam iespējas, kā šo kādreiz tik skaisto, vēsturisko celtni glābt. Arī šī ēka taču glabā tik daudz stāstu un smilteniešu atmiņu.” Biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” pirmais lielākais projekts noslēdzies. Taču tie ir tikai pirmie soļi, lai nosargātu kultūrvēsturisko mantojumu un stiprinātu mūsu saknes, bez kurām pamazām zaudējam savu unikālo identitāti.
Informāciju sagatavoja: Baiba Vahere
7. septembrī plkst. 18:00 bibliotēkā viesosies duets – dziesminiece Helēna Kozlova un jaunā dzejniece Elīna Bākule – Veira. Dzejniece E. Bākule – Veira literatūrā darbojas jau kopš 2002. gada, taču pēc vairāku gadu publicēšanās dažādos latviešu un ārzemju periodiskajos izdevumos, 2015. gadā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājums “Zilonis okeāns”. Savukārt H. Kozlova ir latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore. Viņa uzstājusies gan solokoncertos, gan grupu sastāvos “Skumju akmeņi” un “Levīti”. Dzejas dienu mēnesis ir laiks, kad daba krāsojas īpaši liriskās noskaņās, tāpēc šī tikšanās būs viena no tām, kas īpaši iemīļotas. Akustiska mūzika, dzeja un sarunas. 14. septembrī plkst. 18:00 bibliotēkā notiks vēl līdz šim nebijusi aktivitāte – Dzejas slams. Citiem vārdiem, sacensība, kurā jaunie dzejnieki izpildīs savus oriģināldarbus auditorijas priekšā. Jaunie dzejnieki nebūt nav tikai tie, kuri gados jauni. Slama dalībnieki būs paaudžu mikslis, kurus vieno mīlestība pret dzeju un literāru jaunradi. Dzejniekus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs Lauris Mihailovs un Edžus Ķaukulis jeb grupa “Transleiteris”, un skatītāji. Kopīgā balsojumā tiks noteikts šīs sacensības uzvarētājs. 21. septembrī plkst. 18:00 bibliotēka aicina ikvienu interesentu uz muzikālu tikšanos ar Ievu un Aivaru Lapšāniem. Fakts, ka šo divu personu muzikālais devums ir atzīts cēsnieku un visas Latvijas vidū, ir neapšaubāms. Viņu meditatīvā lirika uzrunā un iedvesmo klausītājus. Godinot novadnieku, dzejnieku Edvardu Treimani – Zvārguli viņa 150. dzimšanas dienā, laikā no 30. septembra līdz 2. oktobrim norisināsies “Zvārguļa festivāls”. Gan Rīgas, gan Cēsu publikai tiks piedāvāts daudzveidīgs aktivitāšu klāsts, tai skaitā starptautiska akadēmiskā konference “Populārā kultūra 19. un 20. gadsimta mijā Baltijas reģionā”, kuras organizēšanā un norisē piedalīsies arī Cēsu Centrālā bibliotēka. Bibliotēkā būs apskatāma arī fotogrāfiju izstāde par aizvadītajiem dzejas un grāmatu dienu pasākumiem dzejnieka mājās „Leukādija”. Tie allaž norisinājušies tuvu dzejnieka jubilejas datumam – 2. oktobrim, tā godinot viņa piemiņu. Izstādi papildinās bibliotēkas Novadpētniecības krājuma materiāli par dzejnieku un viņa daiļradi. Par “Zvārguļa festivālu” sīkāka informācija atrodama: https://www.facebook.com/zvargulafestivals/. Bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļa dzejas mēnesī piedāvā apskatīt izstādi “Dzejoļiem ir rudens krāsas” un pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem pieteikt klasi uz literāro stundu “Dzejoļu krāsainā pasaule”. Savukārt Pieaugušo apkalpošanas nodaļa veidos izstādi, kurā būs apskatāmi latviešu autoru jaunākie dzejas izdevumi. Plašāka informācija par katru pasākumu tiks publicēta bibliotēkas mājas lapā - http://www.biblioteka.cesis.lv/ Ieeja visos pasākumos bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Cēsu Centrālās bibliotēkas Projektu speciāliste Krista Lauberga
Vidzemes veiksmes stāsti ir VPR iedibināta tradīcija, atklāt aktīvus, radošus un uzņēmīgus vidzemniekus katrā Vidzemes novadā un pilsētā. Cilvēki, iemesli, nozares un darbi ir dažādi, bet tie visi ir par mūsu bezgalīgajām iespējām un neaptveramo spēku. Mājražotāji, amatnieki, saimniecības, tūrisma uzņēmēji, eksportspējīgie, ilgtspējīgie un sociālie, kā arī entuziastiskie uzņēmēji ir šī gada stāsti, kas ir mūsu – Vidzemes veiksmes pamats. Tieši viņi ir tie, kas palīdz attīstīt ekonomiku, uzturēt teritoriju un izglītot sabiedrību. Stāsti ir apkopoti Vidzemes veiksmes stāstu brošūrā, ko prezentēsim svētku laikā un kas no 17. augusta būs apskatāma arī VPR mājaslapā www.vidzeme.lv un VPR Facebook lapā. Vidzemes veiksmes stāstu tradīcijas aizsākumi meklējami 2012. gadā. Apzinoties, ka visā pasaulē un arī Vidzemē vērojama tendence iedzīvotājiem aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas, VPR nolēma apzināt tos, kuri ar savu entuziasmu palīdz un iedvesmo vietējos iedzīvotājus. Papildu informācija: Lelde Ābele, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, Mob.: +371 29266757, E-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv 20. augustā jaunajā Cēsu Zinātnes un mākslas centrā "Brūzis" tiks atklāta laikmetīgās mākslas biennāles "Eiropas jaunrade" ceļojošā izstāde, informēja pasākuma pārstāve Gunta Dātava. Izstādē piedalās 56 jaunie mākslinieki no septiņām Eiropas valstīm – Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, Dānijas un šogad pirmo reizi arī no Latvijas. Biennāle norisinās jau astoto reizi. Tās mērķis ir dot atspēriena iespējas jaunās paaudzes mūsdienu māksliniekiem un veicināt to atpazīstamību pasaules mērogā. Zinātnes un mākslas centra "Brūzis" attīstītājs un Vides risinājumu institūta dibinātājs Gundars Skudriņš norāda: "Jaunos māksliniekus "Brūzī" izstādīt ir vispareizāk un labāk, jo viņi paši ir jauni un viņu radīšana ir jauna. "Brūvēt" pēc būtības nozīmē "domāt", "radīt". Ja laicīgās pasaules cukuru savieno ar raugu, kas ir radošā sadaļa, un vēl pievieno ūdeni – bez kā nevar, sanāk ļoti labas lietas." Viens no biennāles kuratoriem, Kaņepes kultūras centra (KKC) direktors Dāvis Kaņepe stāsta: "Biju dzirdējis, ka Cēsu "Brūzis" nonācis gādīgās rokās, un devos misijā pie tā īpašnieka Skudriņa kunga, kuru tobrīd vēl nepazinu. Pēc stundu garas sarunas par visu pasauli, grapu un mežiem viss bija sarunāts. Pusgadu vēlāk mākslinieks no Latvijas Klāvs Loris ir ieguvis biennāles "Grand Prix" balvu Parīzē, un biennāles kuluāros runā, ka Latvijas ekspozīcija ir starp trim labākajām!" Biennāles kartē Latvija iezīmē Austrumu un Ziemeļu galējo punktu, tādējādi paplašinot biennāles tīklu ne tikai ģeogrāfiskā ziņā, bet arī iedibinot jaunas tradīcijas un pienesot daudzpusīgākas tēmas biennāles izstādēs. Lai vēstītu par Starptautiskās mākslas biennāles "Eiropas jaunrade" atceļošanu no Francijas uz Cēsīm, Cēsu Vienības laukumā novietota KKC krāšņā lauva. Izstāde būs apskatāma līdz 18.septembrim.
Informācijas avots: www.diena.lv
Svētki sāksies plkst. 15.00 ar dižošanos, kur katrs pagasts parādīs to, ar ko tas ir unikāls. Būs gan novada amatnieku prasmju paraugdemonstrējumi, gan mājražotāju meistarstiķi, gan garšīgie novada uzņēmēju labumi. Tāpat katrs pagasts klās savu saimes galdu, uz galda liekot tos našķus, ar ko pagastā lepojas. Vienlaikus prasmīgākās pagastu saimnieces savu varēšanu rādīs garšīgākās zupas konkursā. Savukārt no plkst. 16.00 uz sadziedāšanos ielūdz Valmieras pagasta senioru vokālais ansamblis “Dziesmotā senatne”. Dziesmas dažādu tautu mēlēs izpildīs “Dziesmotās senatnes” draugi no Vācijas un Ventspils vācu kultūras biedrībām, kā arī Rīgas Ebreju biedrības vokālais ansamblis un baškīru vokālais ansamblis. Tāpat ar jautriem atgadījumiem no dzīves sanākušos izklaidēs Vidzemes stāstnieki. Taču plkst. 18.00 uz svētku skatuves ar skaistām melodijām priecēs jaunie ģitāristi, bet plkst. 19.00 danču vakarā pirmos soļus uz deju grīdas varēs iemēģināt kopā ar Ilgu Reiznieci un grupu “Iļģi”. Savukārt plkst. 21.00 uzstāsies Salaspils jauniešu deju grupa “Buras”, dāvājot neaizmirstamu modernās dejas priekšnesumu. Savukārt svētku kulminācijā būs zaļumballe kopā ar grupu “Lauku muzikanti”. Tāpat svētku laikā, lai stiprinātu kopības sajūtu visu sešu Burtnieku pagastu starpā, no dabas materiāliem tiks vīta milzīga bize. Katrs, kas piedalīsies bizes darināšanā, piedalīsies loterijā, kur varēs laimēt dažnedažādas balvas un pat kūpinātas Burtnieku ezera zivis. Uz pasākuma norises vietu no Ēveles, Rencēnu centra, kā arī no Matīšu baznīcas un Viesturlaukumā no veikala “Top”, un Valmiermuižā no veikala “Top” plkst. 14.30 kursēs pašvaldības autobusi. Savukārt plkst. 22.00 un plkst. 2.00 visi svinētāji, kam tas nepieciešams, no Burtniekiem ar pašvaldības ar autobusu tiks nogādāti mājās.
Informāciju sagatavoja: Rokfilmu festivāls, kas šogad noritēs 26.-28. augustā, ir klāt ar unikālu alternatīvo mūziku un kino apvienojošu programmu 3 dienu garumā, festivāla apmeklētājiem ļaujot nedēļas nogali pavadīt īstā „filmu Vudstokā”. No klasiskā roka saknēm līdz mežonīgam punk un ainaviskam folk metal, Rokfilmu festivāls piedāvās visiem, kam sirdī brīvība, aizraujošas filmas par un ap rokmūziku, kā arī filmu saturam īpaši piemeklētu pašmāju grupu koncertus. Par festivāla muzikālo programmu rūpēsies grupas The Pink Elephant, Green Novice, Židrūns, KISS of the DOLLS un Fonoplāns. Iesildīšanas koncerti notiks pirms filmām, kā arī plašāki koncerti starp filmām Tirgus paviljonā un sestdienas Afterparty mākslas telpā Mala. Brīvais mikrofons uz āra skatuves Rožu laukumā plānots visu 27.augustu. Aicināts piedalīties jebkurš, kam sirdī mājo roks un muzikāls eksperiments – interesenti var sūtīt pieteikumu uz e-pastu info PIE rockfilmfestival PUNKTS lv, norādot apvienības sastāvu, iecerētā priekšnesuma un iecerētā eksperimenta aprakstu, atbildīgās personas kontaktinformāciju. Visa festivāla laikā apmeklētāji tiks aicināti pievērsties plašam aktivitāšu lokam, sākot ar rokfilmu žanra klasikas vērošanu, beidzot ar pamatīgu ugāru Latvijas alternatīvās mūzikas grandu pavadībā plaša programmā visām gaumēm 3 dienu garumā, kas noslēdzas ar āra kinoseansiem Rožu laukumā un afterparty līdz rītam. Papildus seansiem un koncertiem, festivālā būs:
Pozitīvi festivālu novērtējis pazīstamais mūzikas žurnālists Uldis Rudaks. Arī viņš piekrīt, ka Cēsis ir īstā vieta, kur notikt šādam festivālam: „Rokfilmu festivāls tev ir burtiski paradīze, ja mīli rokmūziku un kaut kādu iemeslu dēļ arī kino. Brīnos, kā nevienam nebija ienācis prātā kaut ko tādu noorganizēt jau senāk. Un Cēsis - jā - tā ir ideāla vieta, kur tam notikt arī turpmāk.”
Vairāk informācijas: www.rockfilmfestival.lv
Pasākumu plāns: 26.augusts Plkst.10.00 Pulcēšanās pie Kultūras centra izbraukšanai uz Stāmerienu. Plkst.16.00 Festivāla atklāšana,koncerts Plkst.17.00-18.30 Darbnīcu meistarklases: Teātra darbnīca,deju darbnīca,savstarpēja iepazīšanas ar kolektīvu pārstāvjiem, darbnīca cilvēkiem ar ierobežotām kustībām. Plkst.19.30 Festivāla dalībnieku sadraudzības diskotēka kultūras centrā Plkst.23.00 Uguns šovs (Polija)
27.augusts Plkst.9.00 Brokastis Plkst.10.00 Festivāls (teātra izrādes) 1. Goldapa (Polija) 2. LNB Balvu TO 3. Kenčina (Polija) 4. Mazurskije (Lietuva) 5. Gulbenes NIB 6. Madonas IB „Mēs saviem bērniem” 7. Alūksne un Apes NIB 8. VSAC Latgale Litenes filiāle 9. Madona bērnu, jauniešu centrs 10. Goldapa KC (Polija)
Informāciju sagatavoja: Gulbenes novada invalīdu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Kozlovskis
Jubilejas svinību ieskaņā komandas sacentīsies muzikāli-radošā orientēšanās sacensībā “Atrodi sevī Kokaru!”, kas notiks pa diriģentu bērnības takām ar intriģējošiem kontrolpunktiem . Savukārt cikliskā rapsodija-koncerts “BrāliBrāli” sāksies plkst.16:00. Tajā uzstāsies Latvijas Universitātes vīru koris “Dziedonis”, diriģents U.Kokars, Cēsu jauktais koris “Beverīna”, diriģents Ē. Derums, Gulbenes Mūzikas skolas pūtēju orķestris, diriģents D. Veikšāns, Gulbenes kultūras centra jauktais koris “Harmonija”, diriģente M. Mezīte, Lizuma jauktais koris, diriģents J.Āboliņš, Lejasciema jauktais koris “Kaprīze”, diriģente I. Maltavniece, Jaungulbenes sieviešu koris “Liede”, diriģente I.Matīsa, Tirzas sieviešu koris “ Tirzmalietes”, diriģente G.Apine. Koncertu vadīs Guntis Skrastiņš. Pasākuma svinīgajā daļā, protams, būs paša jubilāra Gido Kokara sveikšana un godināšana, konkursi, āķīgi jautājumi par diriģentu dzīvi, kā arī balvas “Gulbenes novada GODS” pasniegšana, ko šoreiz saņems Gido brāļa Imanta dēls Uldis Kokars, kurš arī ir diriģents. Balva “Gulbenes novada GODS” tiek pasniegta mūzikā, literatūrā, vizuālajā un skatuves mākslā ievērojamu novadnieku nozīmīgās jubilejās. Tās saņēmēji var būt bijušie un esošie gulbenieši un arī zināmi Latvijas kultūras darbinieki. “Gulbenes novada GODS” – tas ir goda un cieņas apliecinājumus par izcilo novadnieku darba turpināšanu un popularizēšanu. Pēc koncerta plkst.18:00 spoguļreprīze- saviesīgā daļa, kuras laikā būs cienāšanās ar 95 gadu jubilejas kūku, sirsnīgas sarunas, sadziedāšanās, dejas ragu mūzikas pavadījumā, spēlē Smiltenes pilsētas pūtēju orķestris. Jāpiebilst, ka 2014.gadā bijušās Ozolkalna (Blomes) pamatskolas telpās tika atklāta ekspozīcija, kas veltīta kordiriģentiem. Šī ir visplašākā ekspozīcija, kas veltīta brāļiem. Te ir apskatāmi tērpi, apbalvojumi, koru karogi, Imanta Kokara mēbeles, kā arī plašs informatīvais materiāls, kas apkopots stendos un vitrīnās. Pasākumu organizē: Gulbenes novada dome un Beļavas pagasta pārvalde. Laipni aicināti svinēt nozīmīgo dzīves jubileju kopā!
Informāciju sagatavoja: Gunta Krevica Gulbenes novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste M.t.26191107 gunta.krevica PIE gulbene PUNKTS lv
Pirmo dzīvību atjaunotajā kompleksā ienesīs labi zināmais Straupes lauku labumu tirdziņš - tas pārcelsies uz Straupes zirgu pastu ar 21. augustu un būs atvērts katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā. Reizē ar Jurģu dienu Straupes tirdziņš atzīmēs vēl vienu svarīgu notikumu – pirmā tirgus reize jaunajā mājvietā notiks zem Earth Market – Zemes tirgus logo. Tādejādi tirdziņš kļūs par pirmo un pašlaik vienīgo zemnieku un mazo ražotāju tirdziņu Baltijas valstīs, kas, izpildot visus Slow Food International fonda kvalitātes kritērijus, iekļausies starptautiskajā Earth Market aliansē. Tas nozīmē, ka produkcija, kas nonāk tirdziņā, ir ražota atbilstoši Slow Food filozofijai – tā ir vietēja, droša un veselīga, kas audzēta godprātīgi, saudzējot dabas daudzveidību un domājot par vides ilgtspējību. 21.augustā Straupes tirdziņa apmeklētājus priecēs viens no Latvijas labākajiem pavāriem un restorānu īpašniekiem, novadnieks Ēriks Dreibants. Ārpus tirdziņa norisēm ēku komplekss nākotnē tiks izmantots gan amatniecības, gan mākslas darbu izstādēm, koncertiem, semināriem un lekcijām un citiem publiskiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļa būtību. Uzņēmēji plāno tajā iekārtot arī zirgu pasta kompleksa vēstures ekspozīciju. Kompleksa arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju veicis arhitekts Pēteris Blūms, tajā īpaši atzīmējot unikālo bruģa segumu, kas atklājies zirgu pasta kompleksā pēc tā atsegšanas no zemas slāņa. Straupes zirgu pasta kompleksa restaurāciju uzņēmušās privātpersonas Aija un Guntis Āboliņi-Āboltiņi, kuru dibinātā SIA “Brasla” 2014 .gadā iegādājas šo ēku kompleksu. “Mana inženiera daba un interese par Straupes novada vēsturisko mantojumu ir tas dzinulis, kādēļ esam uzsākuši šī unikālā objekta atjaunošanu. Iedvesmojos arī no Kalnciema ielas kvartāla, kurš zināmā mērā ir inspirējis Lielstraupes zirgu pasta nākotnes redzējumu.”, stāsta projekta attīstītājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš. Viņš uzsver, ka vīzija ir kultūras pieminekļa vēsturisko funkciju un būtības saglabāšana, maksimāli saglabājot ēku ārējo autentisko izskatu. Taču, lai nodrošinātu šī objekta dzīvotspēju, nepieciešams rast komerciālu risinājumu tā izmantošanai un apsaimniekošanai.
Esiet laipni aicināti uz Straupes zirgu pasta stacijas renovētā staļļa atklāšanu un pirmo Straupes lauku labumu tirdziņu 21. augustā, no pl. 11 līdz 15!
Papildus informācija: Astrīde Rozīte: astride PIE apollo PUNKTS lv ; tālr.29491475 Aija Āboltiņa-Āboliņa: aijaab PIE gmail PUNKTS com ; tālr. 26686465
“Desmitais festivāls nostiprināja pārliecību, ka mums ir sava publika, kas uzticas un nodrošina pilnas pasākumu auditorijas. Tik ātri kā šogad līdz šim biļetes nav bijušas izpārdotas ne uz koncertiem, ne Grand Prix skates teātra izrādēm, nemaz nerunājot par operas koncertiestudējumu, kur sēdvietas pilnībā beidzās jau labu laiku pirms pasākuma. Paldies apmeklētājiem par šo uzticību, tas mūs motivē strādāt tālāk! Esam guvuši arī jaunu pieredzi, ko nekur nevar iemācīties - šogad pirmo reizi 10 gadu laikā brīvdabas koncertuzveduma laikā uzlija lietus. Tas vienmēr bijis kā drauds " bet ja nu lietus, ko tad.... "! Visu var atrisināt: izrādās publika zina, ka drošībai jāņem līdzi lietusmēteļi un lietussargus nelieto, savukārt mēs tagad zinām, kā no lietus pasargāt gan orķestri, gan solistus, un kā parkā izvietot skatuves, lai nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ izrāde nav pat jāpārtrauc. Bet pats galvenais: arī nākošgad festivāla programmā būs lielais operas koncertiestudējums, šo tradīciju esam izlēmuši paturēt katru gadu!” jubilejas festivālu vērtē festivāla direktors Juris Žagars. Cēsu Mākslas festivāla neatņemama pamatvērtība ir laikmetīgā vizuālā māksla, un šogad tā bija apskatāma divās izstādēs. Kuratores Daigas Rudzātes veidotajā izstādē “Laikmetīgā ainava” apmeklētājiem bija iespēja apskatīt Latvijas mākslinieku Kristiānas Dimiteres, Ievas Epneres, Kristapa Epnera, Romana Korovina, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Ingas Melderes, tekstu grupas “Orbīta”, Kriša Salmaņa un Annas Salmanes, Paulas Zariņas un Sergeja Davidova speciāli Cēsu Mākslas festivālam jaunradītus darbus. Otru izstādi “Nākotnes retrospekcija” bija sarūpējis festivāla patrons SEB banka sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un tajā bija skatāmi talantīgo jauno latviešu mākslinieku darbi. Par “Laikmetīgo ainavu” Stella Pelše žurnālā “Studija” raksta šādi: “Cēsu Mākslas festivāla desmit gadu jubilejas izstādē skatītājiem tika piedāvāti īpaši pasūtīti darbi, kas nozīmēja garantēti jaunu pieredzi, nevis jau zināmu sasniegumu turneju provincē (...). Lai arī virknei darbu varēja salūkot kādus diskutablus aspektus, kopumā pasākums uzskatāms par izdevušos un uzmanības vērtu, iezīmējot Cēsis jau kā tradicionālu laikmetīgās mākslas pieturpunktu vasaras notikumu kartē.” Jubilejas festivāla lielākais notikums bija amerikāņu komponista Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums Cēsu pils parkā. "Protams, Cēsu pils estrādi nekādi nevar salīdzināt ar opernamu (lai gan apskaņošanai nebija ne vainas), taču Andra Pogas vadībā Latvijas Nacionālais orķestris darīja ļoti daudz, lai publika gūtu daudzmaz adekvātu priekšstatu par Gēršvina mūzikas kvalitātēm (...). Pats svarīgākais tomēr – uz Latviju ataicinātie amerikāņu viesmākslinieki nelika vilties. Sevišķi uzrunāja operas titulvaronis – Porgija loma Lestera Linča īstenojumā visas izrādes gaitā saistīja ar tembrālu izteiksmīgumu, vokālu stabilitāti, bagātīgu emocionālo izjūtu spektru. Līdzās atšķirīgas nianses un noskaņas ienesa baritona Rodnija Klārka uzstāšanās, tieši tāpat apliecinot spēju radīt muzikāli viengabalainu operas varoņa tēlu. Savukārt Džermeins Smits uzreiz pievērsa uzmanību ar grotesku raksturlomu, kuras pilnvērtīgā iedzīvinājumā, protams, nepieciešama arī vokālā meistarība, un tās solistam netrūka. Un, bez šaubām, operas izrāde nebūtu iedomājama bez Latonijas Mūras košā un valdzinošā soprāna tembra, kurš atbilstoši mūzikas rakstura maiņām plastiski izgaismojās gan lirisku, gan dramatisku pārdzīvojumu brīžos (...). Visbeidzot, “Porgija un Besas” koncertuzveduma uztverei nepārprotami nāca par labu režisora Viestura Kairiša spēja pat tik ierobežotos apstākļos panākt iespaidu par operas sižeta skatuvisko virzību. Sadarbībā ar kori un solistiem režisors pauda vairākas psiholoģiski trāpīgas atklāsmes un nelaida garām izdevību arī parādīt operas libretā iekodēto ironiju un humora izjūtu. Tas viss akcentēja Gēršvina mūzikas vēstījuma emocionālo dziļumu un daudzslāņainās dimensijas, " vēsta Armanda Znotiņa (Latvijas Avīze) recenzija par Cēsu Mākslas festivāla koncertiestudējumu. Otro gadu Cēsu Mākslas festivāls teātra cienītājiem piedāvāja GRAND PRIX skati, kuras ietvaros dažās nedēļas nogalēs bija iespēja noskatīties sezonas interesantākos skatuves darbus. Programmu veidoja teātra kritiķe un šī gada “Spēlmaņu nakts” balvas žūrijas komisijas locekle Silvija Radzobe un, viņasprāt, visas tajā iekļautās izrādes raksturo tas, ka par tām runā, raksta, strīdas, un skatītāju lielās intereses dēļ, biļetes jau ilgi uz priekšu ir izpārdotas. Tāpat notika arī Cēsu Mākslas festivālā – biļetes uz teātra izrādēm “kusa” visstraujāk. Piemēram, abu Nacionālā teātra izrāžu “Zēns” un “Ak, tētīt...” gadījumā skatītāju interese bija trīs reizes lielāka nekā pieejamo biļešu skaits. Tāpēc sadarbībā ar festivāla digitālo partneri LMT tika nodrošinātas abu izrāžu tiešraides un ar interneta starpniecību tās neklātienē noskatījās vairāk nekā 3500 cilvēku. Pateicoties SEB bankas atbalstam, pirms izrādēm skatītājiem bija iespēja bez maksas apmeklēt Silvijas Radzobes ievadlekcijas par dažādām ar teātri saistītām tēmām, kuras lietotnē LMT Straume bija iespēja vērot vēl plašākam interesentu lokam. Lekcijas joprojām iespējams noskatīties LMT Straume arhīvā: http://straume.lmt.lv/lv/video-saraksts/cesu-makslas-festivals.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com
Kaspars Perskis "Cilvēks, kurš soļo" Kaspara Perska daiļrades pamats ir aizraušanās ar cilvēka tēlu. Viņa darbos portretēti gan tuvākie draugi, gan arī mākslinieka fantāzijas radīti tēli un figurālas kompozīcijas. Kaspara Perska darbos vērojama cilvēka iekšējās pasaules pulsācija no trakojošas uz mierpilno. Tumšajos ahromatiskajos darbos jūtams metafizisks strāvojums, kas norāda uz autora virzību pretī neapzinātajam. Ekspresīvs klusums-melns,pelēks, balts. Kaspars Perskis studējis glezniecību un 2006. gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Kristapa Zariņa figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Izstādēs piedalās no 1994. gada. Mākslinieka darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV,Eiropas valstīs, Japānā u.c. Kristīne Rozenberga "Upe ir atgriešanās" "Izstāde ir veltījums manai pilsētai." Atgriešanās Cēsīs un dzīve pie Gaujas bija iedvesma veltīt izstādi upes un ūdens tēmai. Gaujas gleznainie skati ir iedvesmojuši dažādus māksliniekus, tai skaitā manu vectēvu - mākslinieku Jāni Rozenbergu un tēvu - mākslinieku Pēteri Rozenbergu. Gauja plūstoša, ne mierīga, ne viegla, bet vienmēr cita. Savos darbos centos nofiksēt, kādu būtisku mirkli, un pievienot nedaudz fantāzijas. "Izmantoju dažādu tonalitāti upes, ūdens noskaņai. Tehnika šoreiz izvēlēta pastelis un zīmulis, kā arī man pašai bija interesanti strādāt uz ādas.2 darbi ir gleznoti eļļas tehnikā, kas priekš manis bija jaunums, jo līdz šim esmu strādājusi tikai ar akvareli." Kristīne Rozenberga(1976). Dzimusi Cēsīs. Absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas grafikas maģistrantūru.Izstādēs piedalās kopš 1999.gada.Skolotāja Cēsu mākslas skolā. Inese Brants "Porcelāns. Virsglazūra" Inese Brants ir viena no Latvijas porcelāna zvaigznēm. Viņas specializācija ir porcelāna apgleznošana, ko Inese ne tikai praktizē, bet arī pēta teorētiski un māca citiem; ar to viņu pazīst ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas keramikas un porcelāna mākslas vidē. Savos darbos Inese Brants apcerīgas un klasiskas, plaši aprobētas tēmas spēj pasniegt oriģinālā mākslinieciskā risinājumā un augstvērtīgā tehniskā izpildījumā sarežģītās un darbietilpīgās porcelāna apgleznošanas tehnikās, radot bau¬dāmu rezultātu gan mākslas dekorativitātes mīļotājiem, gan filozofiska kodola meklētājiem. Izstāde savā ziņā ir atskaites punkts mākslinieces dzīvē, kad daudz ir piedzīvots, izdarīts, radīts, iemācīts un arī aprakstīts, un ir laiks paskatīties uz padarīto nodot citiem un paskatīties no malas. Izstādē „Porcelāns. Virsglazūra.” redzami pēdējo gadu darbi, no kuriem lielākā daļa bija apskatāmi arī 2015. gadā, mākslinieces perso¬nālizstādē Rīgas Porcelāna muzejā. Inese ir ne tikai porcelāna mākslas speciāliste, bet arī talantīga rakstītāja. Rīgas Porcelāna muzeja izdotajā monogrāfijā „Inese Brants. mīlestība uz mūžu. Apgleznots porcelāns” ietvertie porcelāna apgleznošanas tehniku apraksti saistošā veidā iepazīstina ar šī mākslas veida praktiskām un mākslinieciskām niansēm. Savukārt autores bagātīgā biogrāfija ir kultūrvēsturiski ietilpīga lasāmviela, kas sniedz ieskatu Ineses paaudzes mākslinieka dzīvē un iespējās Rīgā, Latvijā ar tās politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem; tā ir lielisks laikmeta raksturotājs. Bernadeta Alperna "Akmeņu otrā dzīve" Sinagogu ēkas, kas kādreiz bija organiska Eiropas ebreju kultūras un reliģiskās dzīves sastāvdaļa, joprojām atrodas vēsturiskajās Eiropas pilsētās. Šodien, esot pārbūvētā vai pussabrukuma stāvoklī, tās līdzinās tukšām čaulām, kam atņemtas to kādreizējās funkcijas. Dažkārt varenas, citkārt pieticīgas un funkcionālas, šīs ēkas, kas kādreiz kalpoja reliģiskai kopienai, tagad tiek izmantotas kā koncertzāle, muzejs, mēbeļu veikals, olimpiskais sporta centrs, policijas iecirknis, ugunsdzēsības stacija un pat ķīmiskā tīrītava. Divās no tām pat atradu katoļu baznīcu un mošeju. Mans projekts sākās ar dzimtas vēstures izpēti. 18 gadu vecumā mans vectēvs, dzīves apstākļu mudināts, bija spiests ar vecākiem no Šārbogārdas pārcelties uz Budapeštu. 65 gadu vecumā viņš lūdza manu tēvu doties uz Šarbogardu, lai atrastu savas bērnības mājas. 2002. gadā vectēvs aizgāja viņsaulē, nepagūdams īstenot šo ieceri. Pēc vairākiem gadiem, kad biju Kapošvāras universitātes studente, divu gadu garumā man nācās divreiz nedēļā šķērsot Šarbogardu. Par spīti tam, es nekad neizkāpu no vilciena, kaut arī iekšēji to vēlējos izdarīt. Beidzot, pēc pāris gadiem, es nokļuvu Dunaūjvārošā un sapratu, ka atrodos pavisam netālu no vectēva dzimtās pilsētas. Tā kā vectēvs bija pametis Šarbogārdu pirms 71 gada, pilsētas domes darbinieki nespēja man palīdzēt atrast māju, tomēr par laimi, man izdevās atrastu ielu, uz kuras šī māja savulaik atradās. Pilsētas vecā sinagoga atradās uz šīs pašas ielas. Kad ieraudzīju, ka tās telpas aizņem lietotu mēbeļu un apģērbu veikals, manī iekšēji kaut kas izmainījās. Šarbogārdas ebreju kopiena izveidojās 18. gadsimtā, bet sinagoga tika pabeigta 1879. gadā. Līdzās tai atradās pamatskola un rabīna dzīvoklis. Kopiena, kas sastāvēja no 500 cilvēkiem, tika iznīcināta 1944. gadā holokausta laikā. 235 Šarbogārdas ebreju vārdi ir ierakstīti Yad Vashem holokausta memoriāla upuru sarakstos. 34 izdzīvojušie Šarbogārdas ebreji pēc kara mēģināja atjaunot kopienu, tomēr bez panākumiem. 1960. gadā Šarbogārdas sinagoga tika pārdota. Ēkas bēniņos joprojām ir atrodamas reliģiskās grāmatas, kas netīrumu un putnu mēslu ietekmē pamazām iet bojā. Šodien celtnes īpašnieks ir kāds rumānu vīrs. Pirmajā stāvā teju nekas vairs neatgādina par ēkas sākotnējo izmantojumu, tomēr logi ir līdzīgi tiem, kas Jeruzalemē rotā Zelta vārtus. Tieši šeit, Šarbogardā tika radīta pirmā šī cikla fotogrāfija, pēc kuras, sadarbībā ar žurnālistu Ronenu Dorfanu tapa raksts avīzē Israel Hayom. 2013. gadā es saņēmu Eiropas Ebreju kultūras asociācijas stipendiju, lai dotos radošajā ceļojumā pa Eiropu, pētot un dokumentējot sinagogu ēkas, kas šodien kalpo citiem mērķiem. Bernadeta Alperna ir dzimusi 1987. gadā Budapeštā. 2012. gadā māksliniece beidza Kapošvāras Universitātes Mākslas fakultāti, saņemot preses fotogrāfa un fotoredaktora diplomu. Viņas fotogrāfiju cikli galvenokārt atspoguļo ceļojumos gūtos iespaidus. 2008. gadā viņa piedalījās “Sirius” stipendijas programmā Ziemeļdānijā, pēc kuras pārcēlās uz Angliju. Tur, pētot cilvēka un ainavas mijiedarbi, viņa radīja fotociklu “Identitāte ainavā”. Šī tēma tika vēlāk izvērsta mākslinieces diplomdarbā, ko viņa “MASA” stipendijas ietvaros turpināja veidot Izraēlā, pavadot tur pusgadu. Ceļojums pie savām ebreju saknēm izvērsās par plašākiem miera meklējumiem ainavā un nemiera skarto reģionu iedzivotāju dokumentāciju.
Informāciju sagatavoja: Aleksandrs Abramovs Komunikācijas speciālists Cēsu novada pašvaldība aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv 64121677; 27882118.
“Mūzika, kas nes svētkus. Tādas ir manas pirmās izjūtas, domājot par diviem spilgtiem un skanīgiem instrumentiem - trompeti un ērģelēm. Baznīcas velvēs prieka krāsas izskan visspēcīgāk, dievnama klusumā melodiju izdziedāt var visjūtīgāk. Mūzika, kas aicina apstādināt laika skrējienu, lai ieklausītos sevī, pasaulē mums apkārt un pār mums,” stāsta ērģelniece Ilze Reine. Trompetes un ērģeļu dueti pasaulē ir populāri un pieprasīti, šādam sastāvam komponēta oriģinālmūzika, kā arī veikti daudzi orķestra darbu pārlikumi. Tomēr Latvijas dievnamu koncertdzīvē retums ir spilgti un tehniski spēcīgi pūšaminstrumentu solisti – trompetisti. Jāņa Porieša, kurš koncertā spēlēs arī pikolo trompeti un flīgelhornu, meistarīgais sniegums, nemitīgā izaugsme un interese par spēli ar ērģelēm rosināja daudzveidīgas programmas izveidi - mūsdienu mūziku, kuras faktūras daudzveidību un noskaņu svārstības līdzsvaro baroka kompozīciju skaidrība. Programmā: J.S.Bahs, M.A.Šarpantje, M.Pretorius, I.Arne, R.Jermaks un A.Altmanis. Koncertu sāks un noslēgs ar “Te Deum/Tevi, Dievs, mēs slavējam” tematiku M.Pretoriusa baroka variācijās un M.A.Šarpantjē klasisko “Te Deum” prelūdiju, kas Jāņa Porieša interpretācijā iegūst bagātīgu ornamentāciju un virtuozitāti. Mūsdienu latviešu komponisti viskuplāk pārstāvēti ar Riharda Dubras ērģeļu Tokātu, I.Arnes koncertmūziku, šī gada jubilāra Romualda Jermaka maz atskaņotajiem Korāļiem trompetei un ērģelēm, Ilzes Reines un Jāņa Porieša rosinātajiem Alvila Altmaņa jaundarbiem Sanctus, Benedictus, kas 2015.gadā tapa ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tam līdzās – baroka spožums, prieks un kārtība J.S.Baha ērģeļmūzikā un Dž.Stableja “Voluntārijā”. Koncerts notiek Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā, to atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece
Pasākums sāksies pulksten 11.00 ar svinīgu Eiropas kultūras mantojuma dienu karoga pacelšanu pie Litenes muižas kungu mājas. Tiks atklāts Litenes muižas tējas paviljons Pededzes upes zaļajā promenādē. Ciemos tiek aicināti visu Latvijā esošo piļu un muižu pārstāvji, līdzi ņemot savas pils/ muižas fotoattēlu (ne mazāku par A4 formātu), lai pasākuma laikā kopīgi veidotu brīvdabas fotoizstādi “Muižas un pilis Latvijā”. Apmeklētāji varēs vērot romantisku dāvanu-pārsteigumu – “Litenes muižas muzikālie logi”. Ikviens interesents gidu pavadībā, gan ejot kājām, gan braucot ar retro auto, varēs doties ekskursijās, iepazīstot Litenes muižas kompleksu. Gan lieli, gan mazi tiks aicināti baudīt “Rīgas cirka” uzvedumu “Litenes muižas krāsaino sapņu lidojums”. Mazie pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties atraktīvā riteņbraukšanas pasākumā “Ar riteni uz Liteni – ieripo latviešu pasakās” (būs pieejami velosipēdi), darboties radošajās darbnīcās un vizināties ar ponijiem un zirgiem. Pulksten 14.30 pasākuma apmeklētājiem būs iespēja baudīt muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” īpašo sniegumu. Visi, kam ir vēlēšanās, uz pasākumu var ierasties baronešu, baronu vai muižas ļaužu apģērbā. Varēs fotografēties pie un uz Litenes riteņiem – senajiem un jaunajiem. Ikvienam pasākuma dalībniekam būs ekskluzīva un vienreizēja iespēja izkalt savu Litenes monētu. Litenes muižas svētku pasākumā pirmo reizi varēs nogaršot un iegādāties arī īpašās Litenes konfektes. Pasākuma laikā plānota amatnieku un mājražotāju izrādīšanās un tirgošanās. Pieteikties tirdziņam var pa tālruni 20277265. Darbosies arī āra kafejnīcas. Pasākuma programma atrodama mājaslapā “www.visitgulbene.lv”. Ieejas maksa pieaugušajiem – 2 eiro, skolēniem - 1 eiro, bērniem līdz skolas vecumam: ieeja brīva. Pasākumu organizē Gulbenes novada pašvaldības aģentūra "Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs" sadarbībā ar Litenes pagasta pārvaldi.
Informāciju sagatavoja: Gulbenes novada pašvaldības aģentūra "Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs' 10. septembrī norisināsies otrie Kokmuižas svētki, caurvijot senlaicīgo neobaroka laika atmosfēru savienojumā ar mūsdienu kultūru. Svētku ietvaros iecerēts veidot īpašu seno pastkaršu izstādi, tāpēc novada iedzīvotāji aicināti papildināt ekspozīciju ar savos krājumos esošām pastkartēm vai pastkaršu komplektiem, kas aptver kādu senāku laika posmu. Pastkartes lūgums nogādāt uz Kocēnu novada domi (1. stāvā Dokumentu pārvaldības un informācijas nodaļā). Pēc ekspozīcijas noslēguma visi priekšmeti tiks atdoti īpašniekiem. Jau vēstīts, ka 10. septembrī no plkst. 12.00 norisināsies iedvesmojošs pasākums – Kokmuižas svētki, kas visas dienas garumā piedāvās atpūtas iespējas ar plašu un daudzveidīgu programmu. Šī gada svētku tēma būs “Strēlnieki”. Svētku ietvaros notiks dažādi pasākumi ar skanīgiem, muzikāliem priekšnesumiem, koncertiem, rotaļīgām izpriecām, teātra un mākslas programmu, spartakiādi, radošām darbnīcām un meistarklasēm, aktivitātēm ģimenēm ar bērniem, muižas tirgu, ekskursijām Kokmuižā un tās apkārtnē, kā arī svētku balli. Kocēnu novada dome aicina sekot līdzi aktuālākajai informācijai par Kokmuižas svētku norisi! Uzzini vairāk www.kocenunovads.lv
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 26422411
Svētki Gulbenē sāksies pulksten 11.30. Svētku apmeklētājiem būs iespēja aplūkot gan fotoizstādi “Bānīša mirkļi” stacijā, gan arī izstādi “Bānīši” depo, varēs nofotografēties pie tvaika lokomotīves “Ferdinands” maketa, vizināties ar rokas drezīnu, ieklausīties stāstījumā par un ap vilciena griezuli un depo, doties ekskursijās ar elektrovilcieniņu pa pilsētu, kā arī baudīt pūšaminstrumentu ansambļa “Showbrass” mūziķu priekšnesumus. Pulksten 13.00 tvaika lokomotīve “Ferdinands” aties no Gulbenes uz Alūksni, pieturot Stāmerienā pulksten 13.30. Gatavojoties Bānīša svētkiem, šogad tika atjaunotas trīs mazās bānīša pieturvietas “Birze”, “Pūriņi” un “Dunduri”. Dodoties reisā Gulbene-Stāmeriena-Alūksne, brauciena dalībniekiem būs iespēja piedalīties pieturvietas “Pūriņi” atklāšanā. Stāmerienā svētku rosība sāksies jau no pulksten 11.45, kad viesi un svētku apmeklētāji tiks aicināti doties ekskursijā, lai apskatītu Stāmerienas pili, pils parku, Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcu, saimniecību “Pilssēta”, kā arī vizinātos ar ekskursiju kuģīti pa Stāmerienas ezeru. Pasākuma laikā darbosies radošās darbnīcas: “Stikla brīnumu rašanās” kopā ar meistaru Andreju Virbuli no Ventspils, “Dāvātprieks” kopā ar Gulbenes mākslas skolas skolotāju Rudīti Liepiņu, “Leļļu darbnīca” kopā ar meistari Evitu Zālīti no Gulbenes un citas. Ģimenes varēs jautri pavadīt laiku pie “Brīnumu kalējiem”, kā arī apskatīt un izmēģināt elektromobiļus. Bērnus iepriecinās izjādes ar zemnieku saimniecības “Pilssēta” zirgiem. Būs arī sportiskās aktivitātes – notiks skrējiens apkārt Stāmerienas ezeram, mazuļi piedalīsies rāpošanas sacensībās, vīri un dāmas tiks aicināti pārbaudīt roku spēku armrestlinga sacensībās. Gaidot Stāmerienes stacijā ierodamies gaviļnieku – bānīti, tiks atklāta fotoizstāde “Foto un laiks”, varēs dzirdēt arī dažādus atmiņu stāstījumus, ļaujot izsekot bānīša gaitām cauri vēstures līkločiem. Dienas gaitā svētku pasākumus kuplinās gan vietējo dziedošo un dejojošo mākslinieku, gan arī viesmākslinieku priekšnesumi. Latvijas Mazā teātra aktieri režisora Ivara Lūša vadībā ikvienam ļaus ielūkoties pasaku pasaulē, piedāvājot noskatīties jautru muzikālu pasaku visai ģimenei “3 ruksīši”. Svētku noslēgumā ikviens varēs lustēties svētku nakts zaļumballē kopā ar grupu “Galaktika” un DJ Ralfu Rubeni. Lai svētku sajūta būtu pilnīga, no pulksten 11.30 notiks Bānīša svētku dižandele, kurā varēs iegādāties lauku labumus un meistaru darbus jūsu priekam un mājai. Aicināti tirgoties amatnieki, metālkalēji, kokamatnieki, keramiķi, pinēji, rotkaļi, rokdarbnieki, zemnieki, maiznieki, aldari, bitenieki un citi mājražotāji. Andelei var pieteikties pa tālruņiem 29156681, 22017391.
Informāciju sagatavoja: Gulbenes novada pašvaldības aģentūra "Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs"
Bērni un jaunieši no Staiceles, Gaujienas, Dzērbenes, Alojas, Madonas, Smiltenes, Limbažiem, Ogres, Jaunpiebalgas, Valmieras un Cēsīm atskaņos daudzveidīgu un interesantu repertuāru krāšņā koncertā vairāk kā divu stundu garumā. “Koncerts “Vidzemes Talanti” ir kļuvis par nozīmīgu un prestižu notikumu. Tā ir lieliska iespēja bērniem parādīt sevi un ieraudzīt citus jaunos mūziķus. Koncerts sniedz iedvesmu un jaunus impulsus arī pedagogiem, lai pirms jaunā darba cēliena gūtu prieku un gandarījumu,” stāsta Vigo Račevskis, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors. Pasākums top ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada pašvaldības atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Ruta Krastiņa AKCMV projektu vadītāja
Madonas novada bibliotēka piedāvā „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” finansēto neformālās izglītības projektu ”Mācīsimies sadarbību jeb kopā varam vairāk”.
Mērķauditorija: 3 kultūras nozaru - bibliotēku, kultūras namu, muzeju darbinieki.
Projekta realizācijas vieta – Madonas novada bibliotēka, Madonas Kultūras nams.
Projekta ietvaros plānotas 3 dienu apmācības un noslēguma pasākums:
1. diena Iedvesmojošā diena 14.09.2016 Madonas novada bibliotēkā
Uldis Pāvuls - Iedvesmojoša un iesaistoša vadība, Personīgā efektivitāte un radošas pieejas sekmēšana uzņēmumā.
Par attīstītām komunikācijas prasmēm tiek uzskatīta spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem un sarunas partneriem, lai sasniegtu sev vēlamu rezultātu. Kolīdz attīstīsi savas komunikatīvās prasmes, vari aizmirst par klientu provokācijām uzsākt konfliktsituāciju! Kā izvairīties, kā un ko noklusēt un tieši pretēji – kā aizvirzīties no esoša konflikta uz mierpilnu izlīgumu?
2.diena Ekonomiskā diena 12. 10. 2016 Madonas novada bibliotēkā
Aigars Plotkāns - Cita ekonomika
Izaicinājums konservatīvajai domāšanai un nosūbējušām teorijām. Ekonomikai tiek norauts tās elitārais noslēpumainības plīvurs. Tas ir gan vienkāršs un katram saprotams ekonomisko procesu skaidrojums, gan loģiska reakcija uz šobrīd ekonomikā notiekošo.
Patērētāju psiholoģija un uzvedība. Kas mums par to jāzina? - Uz klientiem orientēta organizācijas kultūra.
3.diena Inovāciju diena 9.11. 2016 Madonas novada bibliotēkā
Pauls Irbins - Inovācijas un ideju vadība
Inovācijas ir kas vairāk, kā tikai radošas idejas: tām ir jārada pievienotā vērtība uzņēmuma darbībai, jārisina konkrētas uzņēmuma problēmas. Ideju vadībai jābūt sistemātiskai un regulārai. Tās pamatā ir inovāciju kultūras izveide uzņēmumā. Ideju radīšanas un procesu vadīšanas metodikas ir vienkāršas, tomēr veiksme ir atkarīga no regulāra darba un pacietības
4.diena Projekta noslēgums ’’Kopā varam vairāk” 23.11. 2016 Madonas Kultūras namā
Rezultātā tiks attīstītas un pilnveidotas prasmes un iemaņas savstarpējā komunikācijā, komandas darba organizācijā, tiks iegūtas jaunas zināšanas un materiāli par turpmākām sadarbības iespējām un iepazīta profesionālā pieredze, attīstot kopīgu sadarbības filozofiju.
Dalībnieki, kuri apmeklēs 2/3 no programmas, saņems Madonas Augstākās izglītības centra apliecības par 32 stundu neformālās izglītības apguvi (programma ietver kontaktstundas un patstāvīgo darbu).
Dažas vietas vēl brīvas.
Lūdzu pieteikties dalībai līdz 5.09. 2016
telefoniski 64821399, 26173465 – Imelda Saulīte
64820913- Daiga Puķīte;
elektroniski imelda.saulite PIE madona PUNKTS lv
daiga.pukite PIE inbox PUNKTS lv
Lektori
Uldis Pāvuls
Mans aicinājums “Iedvesmot attīstībai”
Organizāciju psihologs, personāla vadības konsultants, treneris. Kompetences attīstības konsultāciju uzņēmuma Energise partneris, specializējas korporatīvo mācību programmu izstrādē un vadīšanā, kā arī mācību sistēmas pilnveidošanā uzņēmumos. Vairāk kā 10 gadu pieredze personāla vadības konsultāciju jomā Fontes Latvija speciālistu komandā.
Uldis Pāvuls ieguvis maģistra grādu organizāciju psiholoģijā Stokholmas Universitātē un psiholoģijas doktora grādu Latvijas Universitātē. Šobrīd ir Latvijas Universitātes docents.
Kā konsultāciju grupas vadītājs un SIA Fontes Latvija valdes loceklis kopā ar kolēģiem palīdzējis vadošajiem Latvijas uzņēmumiem un Valsts pārvaldes iestādēm attīstīt personāla vadības funkcijas.
2007.gadā nodibinājis SIA Energise ar mērķi palīdzēt vadītājiem un personāla vadības speciālistiem veidot savās organizācijās izcilu vidi efektīvām mācībām.
Iedvesmojošākais personīgais sasniegums: noskrieti 496 km gar jūras krastu no Nidas līdz Ainažiem.
Iedvesmojošā diena
Saturs:
1. Iedvesmojoša un iesaistoša vadība
2. Personīgā efektivitāte
3. Iniciatīvas un radošas pieejas sekmēšana uzņēmumā
Aigars Plotkāns
“Cita ekonomika" - Izaicinājums konservatīvajai domāšanai un nosūbējušām teorijām. Ekonomikai tiek norauts tās elitārais noslēpumainības plīvurs. Tas ir gan vienkāršs un katram saprotams ekonomisko procesu skaidrojums, gan loģiska reakcija uz šobrīd ekonomikā notiekošo.
Ekonomists, biznesa konsultants un pedagogs. Gandrīz 20 gadu pedagoģiskā pieredze vairākās Latvijas augstskolās, 16 dažādu uzņēmējdarbības priekšmetu pasniegšana, konsultāciju prakse un biznesa treniņu vadīšana ir ļāvusi autoram savākt iespaidīgu ekonomisko atziņu kolekciju. Pēc 9 mācību grāmatu uzrakstīšanas autors ir pievērsies arī plašākam interesentu lokam. "Cita ekonomika" ir Aigara Plotkāna benefice uz Latvijas ekonomiskās domas skatuves.
Ekonomiskā diena
Saturs:
1. Patērētāju psiholoģija un uzvedība. Kas mums par to jāzina? (Uz klientiem orientēta organizācijas kultūra
Doma vai apgalvojums, ka pircējs ir karalis, šķiet loģiska. Pircējs ar savu naudu balso par viņaprāt labāko izvēli tirgū. Izvēli tradicionāli nosaka vajadzības, to apmierināšanas alternatīvas, produktu cenas, pieejamība, servisa līmenis un virkne emocionālu faktoru. Realitātē pircējs ir vergs un ar atkarību sirgstoša persona.
2. Ekonomikas globalizācijas procesi. Draugs vai ienaidnieks?
“Vēlaties iemūžināt kādu problēmu, bezgalīgi novilcināt lēmuma pieņemšanu vai iegrimt neauglīgā un ilgstošā viedokļu apmaiņā? Tad izveidojiet darba grupu vai komisiju!”
3 Citas ekonomikas meklējumi
“Radošums nav risinājums mūsu iegribu un vēlmju apmierināšanai, tā ir mēness otrā puse. Negaidīta, pārsteidzoša un varbūt pat biedējoša. Tomēr Pasaule šodien visaugstāk novērtē un apmaksā radošos produktus. Radošais ir pievienotā vērtība jebkuram produktam”
Pauls Irbins
Inovācijas ir kas vairāk, kā tikai radošas idejas: tām ir jārada pievienotā vērtība uzņēmuma darbībai, jārisina konkrētas uzņēmuma problēmas. Ideju vadībai jābūt sistemātiskai un regulārai. Tās pamatā ir inovāciju kultūras izveide uzņēmumā. Ideju radīšanas un procesu vadīšanas metodikas ir vienkāršas, tomēr veiksme ir atkarīga no regulāra darba un pacietības.
Pasniedzējs un starptautiski sertificēts TOC konsultants ražošanas un piegāžu ķēdes optimizācijas jautājumos.
Augstāko izglītību uzņēmējdarbības ekonomikā ieguvis Latvijas Universitātē. Saņēmis TOCICO (Theory of Constraints International Certification Organization) sertifikātu “TOC Application Expert” (Goldratt School). Šobrīd Pauls ir mentors Zaļo tehnoloģiju inkubatorā un uzņēmuma “PI projekti” īpašnieks un konsultants. Savas profesionālās darbības laikā bijis Cēsu novada pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas vadītājs, Ltd. “Emprower Management” (Malaizija) un SIA “TOC Solutions” konsultants, Ltd. “Ting Tai Constructions Co.” (Taivāna) projektu un mārketinga konsultants, SIA “GRANDEG” direktora vietnieks, SIA “Sāga” starptautisko attiecību menedžeris, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktora vietnieks, AS “Laima” eksporta menedžeris, AS “BKD” Nassau tirdzniecības nodaļas vadītājs, AS “Valpro Corporation” prezidenta vietnieks un AIESEC dibinātājs, izstrādājis un vadījis Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) programmu “Business Creativity”. Izveidojis bērnu zinātnes centrus “Z(in)oo” Cēsīs, “Zili Brīnumi” Rīgā, “Lielvārdi” Lielvārdē un organizējis pirmās Latvijas kosmiskās zondes “Zinoo-1” palaišanu. Ir pirmā Baltijas kosmosa festivāla organizators.
Guvis vairāk nekā 10 gadu darba pieredzi pārdošanas un kvalitātes jautājumu risināšanā ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos Latvijā un ārpus tās (Lietuva, Igaunija, Krievija, Taivāna, Malaizija, Japāna, Ķīna un Indija). Pateicoties praktiski iegūtajām zināšanām, spēj iedziļināties katra klienta vajadzībās un piemeklēt precīzākos risinājumus.
Klienti visaugstāk novērtē viņa praktisko pieredzi un kompetenci, kas ļauj plašas un sarežģītas tēmas izskaidrot kompaktā, vienkāršā un viegli uztveramā formā.
Inovāciju diena
Saturs
1. Radošums – talants vai iemaņas? Smadzeņu puslodes un to loma radošumā.
2. Ideju vadības sistēmas pamati: mērķi - problēmas - risinājumi.
3. Ideju ģenerēšanas paņēmieni un metodikas.
4. Ideju atlase, kombinēšana un pārveidošana.
5. Inovāciju kultūras veidošana uzņēmumā.
Informāciju sagatavoja I. Saulīte 26173465
Čells ir mūzikas instruments, kas apveltīts ar dziļu un samtainu, cilvēka balsij ļoti tuvu skaņu. Tieši tāpēc tas spēj apburt teju ikvienu klausītāju un Cēsu koncertzāles akustika ir kā radīta čella piesātinātajam tembram. Pasaulē ir tikai nedaudz festivālu, kas veltīti tieši šim mūzikas instrumentam, un “Čello Cēsis” tāds ir vienīgais Baltijā. Pirmajā “Čello Cēsis” festivālā klausītājiem bija iespēja dzirdēt tādas pasaules zvaigznes kā vācu čellistu Nikolasu Altštetu, Marko Ilonenu no Somijas, latviešu čellistus Guntu Ābeli, Ēriku Kiršfeldu un Kārli Klotiņu. Koncerts “Čella zvaigznes un Sinfonietta Rīga” tika nominēts augstākajam valsts apbalvojumam mūzikā - Latvijas Lielās mūzikas balvai kategorijā „Gada koncerts”. Piektdien, 16. septembrī, plkst. 19.00, koncertzālē “Cēsis” festivāla atklāšanas koncertā “Čells. Francijas elpa” klausītāji varēs baudīt viena no mūslaiku vadošajiem čellistiem - Marka Kopē sniegumu. Čellists muzicē kopā ar vadošajiem pasaules orķestriem, uzstājas prestižākajās pasaules koncertzālēs, kā arī par vairākiem mūzikas ierakstiem saņēmis kritiķu augstāko atzinību. Koncertā Cēsīs Marks Kopē atskaņos ģeniālo komponistu Bēthovena un Brāmsa sonātes čellam un klavierēm un franču komponistu skaņdarbus čellam, tostarp Kamila SenSānsa miniatūras pērli “Gulbis”. Krievijā dzīvojošā igauņu pianista Petra Laula spožā tehnika, apbrīnojamā muzikalitāte un smalkais pieskāriens bagātinās abu mākslinieku kopspēli, padarot to neaizmirstamu. Sestdien, 17. septembrī gaidāmi divi koncerti. Plkst. 15.00 Cēsu Jaunās pils salona īpašajā, kamermūzikai atbilstošajā atmosfērā iejutīsies programmas “Koncerts čellam un balsij pils salonā” mūziķes - šarmantā čelliste Silvija Ilvesa un dziedātāja Ksenija Kučukova no Igaunijas, un latviešu čelliste Māra Botmane. Abu valstu mūziķu veidotajā programmā, kas tapusi īpaši festivālam Cēsīs, skanēs itāļu komponista Alessandro Viales jaundarbs “Pavasara dziesmas”, kā arī latviešu un igauņu komponistu darbi čellam solo un čellu duetam. Savukārt sestdienas vakarā, plkst. 19.00, koncertzālē “Cēsis” gaidāms festivāla lielākais notikums – koncerts “Čella dīvas un Sinfonietta Rīga”. Klausītājiem tiks sniegta unikāla iespēja uz vienas skatuves dzirdēt dzimtenē ne tik bieži koncertējošās latviešu čellistes Kristīni Blaumani un Martu Sudrabu. Latviešu un britu skolas labākajās tradīcijās izskolotā Kristīne Blaumane ir daudzu prestižu konkursu uzvarētāja. Jau 22 gadu vecumā kļūstot par orķestra Amsterdamas Sinfonietta pirmo čellisti, kopš 2007. gada ir Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas vadītāja. Kristīne Blaumane ir 2005. gada Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte. Dzīvojot un strādājot mūzikas metropolē Vīnē, čelliste Marta Sudraba ir Vīnes operteātra un arīdzan Vīnes filharmonijas orķestra čelliste. Ilgus gadus sava spilgtā talanta šķautnes slīpējusi, muzicējot kopā ar Gidonu Krēmeru un viņa veidoto orķestri Kremerata Baltica. Abu dīvu izpildījumā koncertā skanēs lieldarbi – Brāmsa Koncerts vijolei čellam un orķestrim la minorā ar Kristīni Blaumani un vijolnieku Borisu Brovcinu un Šostakoviča Pirmais čellkoncerts Martas Sudrabas sniegumā. Itāļu čellista un komponista Džovanni Solimas opuss “Violoncelles vibrez” klausītājiem sniegs iespēju dzirdēt abas lieliskās čellistes dueta saspēlē. Arī šogad, mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Normunda Šnē vadīts, čellu festivāla orķestris būs Sinfonietta Rīga.
Sestdien, pirms vakara koncerta “Čella dīvas un Sinfonietta Rīga”, pulksten 18.00, koncertzāles “Cēsis” Kamerzālē interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu”, kurā Radio Klasika personība, muzikoloģe Liene Jakovļeva un diriģents Normunds Šnē atklās interesantus vēsturiskus faktus par koncertā iekļautajiem skaņdarbiem, to rašanās gaitu un izpildījuma niansēm. Dalība pasākumā bez maksas. Padomāts ir arī par pašiem mazākajiem klausītājiem. Festivāla noslēguma dienā, 18. septembrī, plkst. 12.00, koncertzālē “Cēsis” ģimenes ar bērniem tiek gaidītas uz krāšņu un atraktīvu koncertuzvedumu “Čella pasakas”. Tajā čellu grupa Melo-M kopā ar mazajiem klausītājiem dosies aizraujošā, muzikālā ceļojumā kosmosā, kura laikā visus sagaida neparasti notikumi, brīnumskaistas planētas un galaktikas. Kādas neizskaidrojamas parādības atklāsies esot tālu prom no zilās planētas - mūsu mājām - par to bērni varēs pārliecināties, klausoties čella pasakas ar Melo-M mūziku un kosmiskām skaņām. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē un “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Leģenda vēsta, ka Āraišu vējdzirnavās, pēc restaurācijas melderis plikām rokām pieķēries pie dzirnavu spārna un apgriezies 3 apļus. Ik gadu šajā vietā pulcējas gan maizes cepēji, gan baudītāji, lai kopīgi svinētu Maizes dienu. Arī šogad 7. augustā no plkst. 12:00 Āraišos viesosies ciemiņi no tuvākas un tālākas apkārtnes. 
Nedēļas izskaņā svētkus svinēs arī Strenču novada iedzīvotāji. Novada svētkos 6. augustā sagaidāmas tradicionālas norises un arī jaunumi. Svētki iesāksies plkst. 9:00 ar tirgošanos Strenču centra skvērā, bet plkst. 10:00 svētki sāksies Strenču novada vidusskolas sporta laukumā, kur visas dienas garumā tiks izspēlēti volejbola un strītbola turnīri.
17. augustā Jumurdas muižā, Ērgļu novadā plkst. 12:30 Vidzemes plānošanas reģions (VPR) rīkos ikgadējos Vidzemnieku dārza svētkus, kuros godinās 26 Vidzemes veiksmes stāstu varoņus - uzņēmīgus un entuziastiskus cilvēkus, kas nav bijušies darba, uzsākot savu uzņēmējdarbību, un ar savu degsmi un aizrautību ir spējuši iedvesmot arī citus biznesa uzsākšanā.
Šogad Apes pilsētas svētki “Apei - 88” no 26. līdz 28. augustam tiks izdzīvoti izglītības zīmē ar galveno motīvu “Mans Skolas ielas stāsts”, atzīmējot gan Dāvim Ozoliņam 160, gan baronam Delvigam 145. jubileju, gan izpētot Apes arodskolas vēsturi un tās cilvēkus un izzinot Skolas ielu, kura ir nozīmīgākā mūsu pilsētas iela, bagāta ar senu vēsturi un stāstiem.
Mēs katrs esam saistīti ar šo ielu, mēs dzīvojam, strādājam, pārvietojamies pa šo ielu, veidojot arī savu stāstu, savu dzīves grāmatu.
Š.g. 7. augustā ikgadējo Āraišu vējdzirnavu “Maizes dienu” ietvarā notika jaunā Āraišu tūrisma zīmola prezentācija.
Jau tradicionāli Cēsu Centrālā bibliotēka septembri veltīs Dzejas dienām. Ar “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” palīdzību bibliotēka organizēs literāras aktivitātes un aicina ikvienu interesentu iepazīties ar šī gada Dzejas dienu programmu.
Sestdien, 20.augustā, kā lieli, tā mazi novadnieki no visiem sešiem Burtnieku novada pagastiem, kā arī viesi no citiem novadiem tiek aicināti uz Burtnieku pagasta parku, kur krāšņi tiks svinēti Burtnieku novada svētki. Šogad svētkiem dots nosaukums “Vasaras bize Burtniekos” un tie tiek rīkoti tādēļ, lai mēs visi satiktos Burtnieku ezera krastā uz vienām kārtīgām, lustīgām svinībām.
Gulbenē no 26. līdz 27. augustam notiks starptautisks amatierteātru festivāls
20.augustā Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, izcilo diriģentu Imanta un Gido Kokaru dzimtās Blomes skolas apkārtnē, risināsies kormūzikas fanu, dziedātāju un personību saiets “BrāliBrāli”. Pasākums veltīts diriģentu 95 gadu jubilejai. Šajā reizē klāt būs arī pats gaviļnieks – Gido Kokars.
Šajā nedēļas nogalē – 21.augustā plkst. 11.00 - pēc renovācijas būs pieejama Straupes zirgu pasta stacija. Šis unikālais kultūrvēsturiskais ēku komplekss atrodas Straupes pagastā, lielceļa Inčukalns - Valmiera 30. kilometrā. Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija Latvijā, kura sglabājusies kā vienots ēku komplekss un savus pirmsākumus rod 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata-Rīga. Straupes zirgu pasta stacijas komplekss tiek atjaunots par privātiem līdzekļiem.
Noslēdzies desmitais Cēsu Mākslas festivāls, kas mēneša garumā piedāvāja 22 vizuālās mākslas, mūzikas, kino un teātra mākslas pasākumus, kurus apmeklēja 14 000 skatītāju un klausītāju. Laikmetīgās mākslas izstādi Cēsu alus brūzī apmeklēja 4500, bet festivāla patrona SEB bankas piedāvāto izstādi - 3000 interesenti. Jubilejas festivāla centrālo notikumu, kas spoži izskanēja 6. augustā - Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējumu Cēsu pils parkā, noskatījās 2500 skatītāji.
No 19.augusta līdz 11.septembrim Cēsu Izstāžu namā apskatāmas 4 izstādes - Kaspars Perskis "Cilvēks, kurš soļo"; Kristīnes Rozenbergas izstāde "Upe ir atgriešanās"; Inese Brants darbu izstāde "Porcelāns. Virsglazūra" un Bernadetas Alpernas izstāde "Akmeņu otrā dzīve".
Valmieras Sv.Sīmaņa ev.lut. baznīcā 10.septembrī plkst. 18.00 uzstāsies ērģelniece Ilze Reine un trompetists Jānis Porietis. Koncerta moto - “Te Deum/ Tevi, Dievs, mēs slavējam!” – apliecinot svētku prieku, svinīgumu un diženumu.
Katru gadu septembrī notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas ļauj pilnveidot saikni ar paaudžu paaudzēs atstāto kultūras mantojumu, iepazīstot to neikdienišķā veidā. 11.septembrī ikviens tiek aicināts apmeklēt pasākumu Litenē - “Litenes muiža vēstures līkločos”.
Lai godinātu mazo Gulbenes-Alūksnes bānīti, kas šogad svin jau 113.jubileju, 3.septembrī ikviens tiek aicināts apmeklēt Bānīša svētkus “Pie sliedēm dzīve mana”. Bānīša svētku pasākumi iesāksies Gulbenē un turpināsies Stāmerienā, ļaujot iepazīt mazā vilcieniņa ikdienas gaitas un baudot skaistu svētku atmosfēru.
2016.gada 4.septembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” norisināsies nu jau par tradīciju kļuvušais koncerts “Vidzemes Talanti”. Koncertā piedalīsies 20 talantīgākie Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi, kuri uz Lielās zāles skatuves muzicēs kopā ar Vidzemes Kamerorķestri, diriģenta Andra Veismaņa vadībā.
Koncertzāle “Cēsis” jauno sezonu atklās ar otro starptautisko festivālu Čello Cēsis, kas notiks no 16. līdz 18. septembrim. Festivāla četros koncertos muzicēs viessolisti no Francijas, Igaunijas, Krievijas un Latvijas. To vidū būs viens no pasaulē atzītākajiem čellistiem Marks Kopē no Francijas, kurš savulaik spēlējis kopā ar mūslaiku mūzikas grandiem Mstislavu Rostropoviču un Jehudi Menuhinu. Koncerta “Čellu dīvas un Sinfonietta Rīga” solistes būs divas spožākās latviešu čellistes Marta Sudraba un Kristīne Blaumane. Mazākajiem klausītājiem tapusi īpaša festivāla programma ar čellu trio Melo-M.