Arhīva kalendārs
Latvijas iedvesmas stāstu vietnē TUESI.LV publicēts video par biologu Ivaru Kažmeru no Dzirnavsila Jaungulbenē
http://tuesi.lv/2016/08/skatities-uz-prieksu/ “Es cilvēkos gribētu redzēt paškritiku un pašdisciplīnu. Tas Latvijai dotu lielu impulsu un izrāvienu,” ir pārliecināts biologs Ivars Kažmers no Dzirnavsila Jaungulbenē. “Latviskais ir spēja pieņemt dažādo un priecāties par to, ka mēs esam daudzveidīgi. Galvenais būt pašiem, nevajag sevi ielikt kaut kādos standartos vai rāmjos.” “Es vairāk skatos uz priekšu. Saknes ir svarīgas, bet tās parādās arī nākamajās paaudzēs. Ja ar saknēm viss ir kārtībā, tad arī ar nākamajām paaudzēm viss ir kārtībā,” atzīst Ivars. “Man nav jālielās ar savām saknēm, bet jārāda, cik lielu spēku saknes manī ir iedevušas. Ejot pa dzīvi un darot darbus es parādu, kas ir mani senči.” Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Video veidots projekta "TUESI.LV Latvijas simtgadei" ietvaros, kuru īsteno biedrība “NEXT” ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Biedrība “NEXT” tālr.22382139 info PIE nextyouth PUNKTS org No 26. jūnija līdz 9. jūlijam Vaidavas keramikas ražotnē norisinājās 1. Starptautiskais keramikas simpozijs “Mālēdiens”, kurā 20 keramikas mākslinieki no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Šveice, Beļģija, ASV, Spānija, Gruzija, Argentīna, Īrija, Norvēģija, Turcija, Jordānija, Krievija, Somija un Izraēla, darināja keramikas traukus no sarkanā Lodes māla. Simpozijs norisinājās keramikas mākslinieku Vinsenta Kempenaersa (Beļģija) un Initas Reimandovas (Latvija) vadībā. Simpozija mērķis ir veicināt Latvijas atpazīstamību saistībā ar vienu no aktuālākajām tendencēm gastronomijas pasaulē – ideju par “tīro ēšanu”, kuras pamatā ir vienkāršas, dabiskas un pēc iespējas mazāk pārveidotas pārtikas lietošanas princips. Šī ideja veicina pasaulē labākos restorānus atteikties no tradicionālajiem baltajiem porcelāna traukiem, aizstājot tos ar mākslinieku veidotiem “dabīgiem” māla traukiem. Ēšana vairs nav tikai gastronomiska bauda, bet arī vizuāla bauda, tāpēc simpozija galvenais uzdevums māksliniekiem bija garšu burvja, restorāna „Valmiermuižas pārstāvniecība Rīgā” šefpavāra Dzintara Kristovska veidotā 11 kārtu ēdienkarte, kur katrai vakariņu kārtai mākslinieki radīja noteikta izmēra, taču savas iztēles un iedvesmas vadītus, traukus. Radītie trauki nodoti lietošanai Valmiermuižas restorānam Rīgā. Pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam, 3. jūlijā Vaidavas ražotnē tika īstenota atvērto durvju diena jeb keramikas plenērs „3 cepļi”. Plenērā tika aicināti piedalīties gan vietējie Vidzemes keramiķi, gan ikviens interesents, lai iepazītos ar simpozija māksliniekiem un piedalītos papīra cepļu būvēšanas un dedzināšanas performancē. Papīra cepļos tika veikts dekoratīvs dedzinājums vairāk kā 30 keramikas darbiem, kas plenēra noslēgumā tika izstādīti Vaidavas amatniecības un kultūras centrā. Simpozija atvērto durvju dienas laikā ikvienam interesentam bija iespējams noklausīties mākslinieka Giorgija Pačkoria (Gruzija) prezentāciju par keramikas mākslu Gruzijā, vērot mākslinieces un keramikas profesores Perihanas San Aslanas (Turcija) paraugdemonstrējumus dažādu keramikas virsmu apdrukas tehnikās, kā arī pašiem piedalīties okarīnu jeb vēja instrumentu izgatavošanas darbnīcā, ko vadīja māksliniece Paula Suko (Argentīna). Bērniem visas dienas garumā bija iespējams spēlēties, veidot un eksperimentēt ar mālu. Simpozija noslēgumā 8. un 9. jūlijā tika organizētas vakariņas “Pilnbrieda garša. Latvijas vasara”. Vakariņas kā īpaša noskaņu, skaņu, smaržu, krāsu un garšu simbioze, kuras laikā šefpavāra Dzintara Kristovska gatavotie ēdieni tika pasniegti uz mākslinieku radītajiem traukiem, norisinājās brīvā dabā – pašā Vaidavas ezera krastā un pulcēja lielu gardēžu un keramikas mīļotāju skaitu. Pasākumus īstenoja biedrība “Radošuma meka”. Pasākumus atbalstīja „Vaidava Ceramics”, „Valmiermuižas alus”, Kocēnu novada dome, Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, „Kunturi”, „Nilsson Coffee” un „Bee in”. Informatīvais atbalstītājs – „Četras sezonas”.
Informāciju sagatavoja: Linda Stabiņa No 1. līdz 5. augustam, pateicoties valsts finansiālajam atbalstam, Burtnieku jauniešu centrā norisinās biedrības “Pāvulēni” rīkotā nometne Latvijas un diasporas bērniem “Raibās dienas Burtniekos”. Šīs nometnes mērķis ir rūpēsies par to, lai Latvijā un ārvalstīs dzīvojošie latviešu bērni veidotu jaunu draudzību ne tikai savā starpā, bet arī ar savu tēvzemi. Nometnes organizētāja Inese Karnāte no biedrības “Pāvulēni”: “Uz nometni Burtniekos šogad sabraukuši 18 diasporas bērni no visas Eiropas. Mums ir bērni no Īrijas un Lielbritānijas, Krievijas, Ukrainas, Šveices, Beļģijas, Luksemburgas un Igaunijas. Lai gan liela daļa no šiem bērniem ir dzimuši ārvalstīs, man ir ļoti liels prieks, ka viņi visi ļoti labi runā latviski. Jau vairākas dienas no diasporas bērniem es dzirdu, ka viņiem patīk viesoties dzimtenē un būt šajā skaistajā dabas nostūrī – Burtniekos. Tāpat nometnē piedalās arī 18 bērni no Latvijas, pārstāvot dažādus Latvijas reģionus, tostarp arī Burtnieku novadu. ” Biedrība “Pāvulēni” Burtnieku novadā nometni Latvijas un diasporas bērniem rīko jau vairākus gadus. Nometnes programma katru gadu atšķiras, tomēr galvenais uzdevums paliek nemainīgs – radošā, jautrā un aktīvā atmosfērā stiprināt diasporas bērnu saikni ar Latviju. Kopīgi darbojoties tiek stiprinātas latviešu valodas zināšanas, ar tautas dziesmu un deju palīdzību, bērni tiek vesti latvju kultūras mantojuma piedzīvojumā. Un, kas gan vēl labāk palīdz bērniem iemīlēt mūsu skaisto zemi, ja ne pašu acīm skatītas pļavas, meži un ezeri, un pašu ausīm dzirdēti stāsti un teikas. Kopumā teju nedēļas garumā nometnes dalībnieki apgūst latviešu tautas dejas un dziesmas, min mīklas, radošajās darbnīcās gatavo aproces no latvju spēka zīmēm, darina apgleznotu tautisku jostu. Tāpat nometnes dalībnieki iepazīt Burtnieku gleznaino apkārtni, un ir viesojušies Burtnieku zirgaudzētavā, ciemojās pie novada zvejniekiem un bitenieka Viestura Karlivāna, lai iepazītu senos arodus. Vienlaikus trešdienas, 3. augusta, vakarā bērni uz sarunu vakaru pie ugunskura ciemos bija uzaicinājuši Burtnieku novada domes deputātus un Saeimas deputāti Solvitu Āboltiņu. No deputātiem lieli un mazi nometnes dalībnieki vēlējās uzzināt, kā ir būt deputātam, cik liela alga ir tam un vai Latvija spēs sevi aizsargāt kara gadījumā. Savukārt nometnes noslēgumā, piektdien, 5.augustā, bērni iecerējuši veidot nelielu filmiņu par godu Latvijas simtgadei. Šajā filmiņā katrs nometnes dalībnieks vēlēs ko labu Latvijai tās dzimšanas dienā. Nometne “Raibās dienas Burtniekos” norisinās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Ārpusskolas pasākumu programma. Vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem” ietvaros. To organizē Burtnieku novada biedrība “Pāvulēni”, kopā ar sadarbības partneri Burtnieku novada multifunkcionālo jauniešu iniciatīvu centru.
Papildus informācija un jautājumi: Informāciju sagatavoja:
Festivālu piektdien Valmieras vecpilsētā aiz muzeja atklās Igaunijas projektu teātris Kell Kümme ar R.Blaumaņa laikabiedra A. Strindberga lugu „Jūlijas jaunkundze”, vecajā bānīša depo varēs noskatīties modes mākslinieku MAREUNROL’S, mūziķa Shipsea un režisora Elmāra Seņkova versiju par R.Blaumaņa balādi „Tālavas taurētājs”, Sajūtu parka pļavā pie Gaujas komponists Kristaps Pētersons veidos audiālu instalāciju koncerta formā – R.Blaumaņa "Purva bridējs", bet režisors Mārtiņš Eihe kopā ar grupu „Iļģi” senā muižas kompleksa laidarā Valmiermuižā piedāvās Raiņa „Spēlēju, dancoju”.
Teātra izrāžu programmu papildinās iestudējumi bērniem un jauniešiem „Nāc laukā!” un „Supsupsukas”, kas sestdien un svētdien norisināsies Valmieras daudzdzīvokļu namu pagalmos G.Apiņa un L.Laicena ielā, kā arī skeitparkā. Paralēli teātra izrādēm ik vakaru notiks kino un mūzikas vakari – sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF) Hanzas laukumā pēc saulrieta varēs noskatīties Ziemeļvalstu kino pērles: piektdien - islandiešu komēdiju „Lauku kāzas”, sestdien - Parīzē dzimušā islandiešu režisora Dagura Kari filmu „Labā sirds” un svētdien - norvēģu drāmu „Ne sava dabā”, kuras režisori ir Ūle Jēvers un Marte Volde. Valmiermuižas klēts pagalmā, savukārt, katru festivāla dienu pusnaktī noslēgs dažādu mūziķu koncerti: piektdien uzstāsies grupa „Tesa”, sestdien - Jēkabs Nīmanis ar grupu „Mūsdienas”, bet svētdienas pēcpusdienā muzicēs Anete Kozlovska, un festivāla noslēgumā pēc izrādes „Spēlēju, dancoju” klēts pagalmā būs danči ar grupu „Iļģi”. Gan bērnu un jauniešu izrādes, gan kino un mūzikas vakari būs pieejami bez maksas.
Festivāla laikā Hanzas laukumā darbosies Informācijas centrs, kurā apmeklētāji varēs saņemt festivāla programmu, norises vietu karti un informāciju par festivāla norisi. Piektdien Informācijas centrs būs atvērts no pulksten 16 līdz 22, bet sestdien un svētdien no 11 – 22. Apmeklētāju ērtībai vakaros pēc izrādes „Tālavas taurētājs” piektdien, sestdien un svētdien uz pilsētas centru (brīvdabas kino), Sajūtu parku ("Purva bridējs. Ciltskoks") un Valmiermuižu ("Spēlēju, dancoju") kursēs īpašais festivāla autobuss. Tajā varēs braukt bez maksas, uzrādot ieejas biļeti uz jebkuru no izrādēm. Lai novērtētu un iejustos festivāla norises vietu atmosfērā, uz izrādēm, kino un mūzikas vakariem skatītāji aicināti laicīgi – vismaz stundu agrāk. Valmiermuižas laidarā, Sajūtu parka pļavā, vecajā bānīša depo, Hanzas laukumā un Valmiermuižas Alus dārzā būs atvērts Valmiermuižas Latvijas garšu bārs, kur varēs veldzēties arī ar jauno, īpaši festivālam radīto alu.
Biļešu skaits uz teātra izrādēm ir ierobežots. Biļetes pieejamas visās „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv .
Plašāka informācija un festivāla programma www.valmierasfestivals.lv
Informācijas avots: visit.valmiera.lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||