Arhīva kalendārs
Pasākumu plāns: 26.augusts Plkst.10.00 Pulcēšanās pie Kultūras centra izbraukšanai uz Stāmerienu. Plkst.16.00 Festivāla atklāšana,koncerts Plkst.17.00-18.30 Darbnīcu meistarklases: Teātra darbnīca,deju darbnīca,savstarpēja iepazīšanas ar kolektīvu pārstāvjiem, darbnīca cilvēkiem ar ierobežotām kustībām. Plkst.19.30 Festivāla dalībnieku sadraudzības diskotēka kultūras centrā Plkst.23.00 Uguns šovs (Polija)
27.augusts Plkst.9.00 Brokastis Plkst.10.00 Festivāls (teātra izrādes) 1. Goldapa (Polija) 2. LNB Balvu TO 3. Kenčina (Polija) 4. Mazurskije (Lietuva) 5. Gulbenes NIB 6. Madonas IB „Mēs saviem bērniem” 7. Alūksne un Apes NIB 8. VSAC Latgale Litenes filiāle 9. Madona bērnu, jauniešu centrs 10. Goldapa KC (Polija)
Informāciju sagatavoja: Gulbenes novada invalīdu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Kozlovskis
Jubilejas svinību ieskaņā komandas sacentīsies muzikāli-radošā orientēšanās sacensībā “Atrodi sevī Kokaru!”, kas notiks pa diriģentu bērnības takām ar intriģējošiem kontrolpunktiem . Savukārt cikliskā rapsodija-koncerts “BrāliBrāli” sāksies plkst.16:00. Tajā uzstāsies Latvijas Universitātes vīru koris “Dziedonis”, diriģents U.Kokars, Cēsu jauktais koris “Beverīna”, diriģents Ē. Derums, Gulbenes Mūzikas skolas pūtēju orķestris, diriģents D. Veikšāns, Gulbenes kultūras centra jauktais koris “Harmonija”, diriģente M. Mezīte, Lizuma jauktais koris, diriģents J.Āboliņš, Lejasciema jauktais koris “Kaprīze”, diriģente I. Maltavniece, Jaungulbenes sieviešu koris “Liede”, diriģente I.Matīsa, Tirzas sieviešu koris “ Tirzmalietes”, diriģente G.Apine. Koncertu vadīs Guntis Skrastiņš. Pasākuma svinīgajā daļā, protams, būs paša jubilāra Gido Kokara sveikšana un godināšana, konkursi, āķīgi jautājumi par diriģentu dzīvi, kā arī balvas “Gulbenes novada GODS” pasniegšana, ko šoreiz saņems Gido brāļa Imanta dēls Uldis Kokars, kurš arī ir diriģents. Balva “Gulbenes novada GODS” tiek pasniegta mūzikā, literatūrā, vizuālajā un skatuves mākslā ievērojamu novadnieku nozīmīgās jubilejās. Tās saņēmēji var būt bijušie un esošie gulbenieši un arī zināmi Latvijas kultūras darbinieki. “Gulbenes novada GODS” – tas ir goda un cieņas apliecinājumus par izcilo novadnieku darba turpināšanu un popularizēšanu. Pēc koncerta plkst.18:00 spoguļreprīze- saviesīgā daļa, kuras laikā būs cienāšanās ar 95 gadu jubilejas kūku, sirsnīgas sarunas, sadziedāšanās, dejas ragu mūzikas pavadījumā, spēlē Smiltenes pilsētas pūtēju orķestris. Jāpiebilst, ka 2014.gadā bijušās Ozolkalna (Blomes) pamatskolas telpās tika atklāta ekspozīcija, kas veltīta kordiriģentiem. Šī ir visplašākā ekspozīcija, kas veltīta brāļiem. Te ir apskatāmi tērpi, apbalvojumi, koru karogi, Imanta Kokara mēbeles, kā arī plašs informatīvais materiāls, kas apkopots stendos un vitrīnās. Pasākumu organizē: Gulbenes novada dome un Beļavas pagasta pārvalde. Laipni aicināti svinēt nozīmīgo dzīves jubileju kopā!
Informāciju sagatavoja: Gunta Krevica Gulbenes novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste M.t.26191107 gunta.krevica PIE gulbene PUNKTS lv
Pirmo dzīvību atjaunotajā kompleksā ienesīs labi zināmais Straupes lauku labumu tirdziņš - tas pārcelsies uz Straupes zirgu pastu ar 21. augustu un būs atvērts katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā. Reizē ar Jurģu dienu Straupes tirdziņš atzīmēs vēl vienu svarīgu notikumu – pirmā tirgus reize jaunajā mājvietā notiks zem Earth Market – Zemes tirgus logo. Tādejādi tirdziņš kļūs par pirmo un pašlaik vienīgo zemnieku un mazo ražotāju tirdziņu Baltijas valstīs, kas, izpildot visus Slow Food International fonda kvalitātes kritērijus, iekļausies starptautiskajā Earth Market aliansē. Tas nozīmē, ka produkcija, kas nonāk tirdziņā, ir ražota atbilstoši Slow Food filozofijai – tā ir vietēja, droša un veselīga, kas audzēta godprātīgi, saudzējot dabas daudzveidību un domājot par vides ilgtspējību. 21.augustā Straupes tirdziņa apmeklētājus priecēs viens no Latvijas labākajiem pavāriem un restorānu īpašniekiem, novadnieks Ēriks Dreibants. Ārpus tirdziņa norisēm ēku komplekss nākotnē tiks izmantots gan amatniecības, gan mākslas darbu izstādēm, koncertiem, semināriem un lekcijām un citiem publiskiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļa būtību. Uzņēmēji plāno tajā iekārtot arī zirgu pasta kompleksa vēstures ekspozīciju. Kompleksa arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju veicis arhitekts Pēteris Blūms, tajā īpaši atzīmējot unikālo bruģa segumu, kas atklājies zirgu pasta kompleksā pēc tā atsegšanas no zemas slāņa. Straupes zirgu pasta kompleksa restaurāciju uzņēmušās privātpersonas Aija un Guntis Āboliņi-Āboltiņi, kuru dibinātā SIA “Brasla” 2014 .gadā iegādājas šo ēku kompleksu. “Mana inženiera daba un interese par Straupes novada vēsturisko mantojumu ir tas dzinulis, kādēļ esam uzsākuši šī unikālā objekta atjaunošanu. Iedvesmojos arī no Kalnciema ielas kvartāla, kurš zināmā mērā ir inspirējis Lielstraupes zirgu pasta nākotnes redzējumu.”, stāsta projekta attīstītājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš. Viņš uzsver, ka vīzija ir kultūras pieminekļa vēsturisko funkciju un būtības saglabāšana, maksimāli saglabājot ēku ārējo autentisko izskatu. Taču, lai nodrošinātu šī objekta dzīvotspēju, nepieciešams rast komerciālu risinājumu tā izmantošanai un apsaimniekošanai.
Esiet laipni aicināti uz Straupes zirgu pasta stacijas renovētā staļļa atklāšanu un pirmo Straupes lauku labumu tirdziņu 21. augustā, no pl. 11 līdz 15!
Papildus informācija: Astrīde Rozīte: astride PIE apollo PUNKTS lv ; tālr.29491475 Aija Āboltiņa-Āboliņa: aijaab PIE gmail PUNKTS com ; tālr. 26686465
“Desmitais festivāls nostiprināja pārliecību, ka mums ir sava publika, kas uzticas un nodrošina pilnas pasākumu auditorijas. Tik ātri kā šogad līdz šim biļetes nav bijušas izpārdotas ne uz koncertiem, ne Grand Prix skates teātra izrādēm, nemaz nerunājot par operas koncertiestudējumu, kur sēdvietas pilnībā beidzās jau labu laiku pirms pasākuma. Paldies apmeklētājiem par šo uzticību, tas mūs motivē strādāt tālāk! Esam guvuši arī jaunu pieredzi, ko nekur nevar iemācīties - šogad pirmo reizi 10 gadu laikā brīvdabas koncertuzveduma laikā uzlija lietus. Tas vienmēr bijis kā drauds " bet ja nu lietus, ko tad.... "! Visu var atrisināt: izrādās publika zina, ka drošībai jāņem līdzi lietusmēteļi un lietussargus nelieto, savukārt mēs tagad zinām, kā no lietus pasargāt gan orķestri, gan solistus, un kā parkā izvietot skatuves, lai nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ izrāde nav pat jāpārtrauc. Bet pats galvenais: arī nākošgad festivāla programmā būs lielais operas koncertiestudējums, šo tradīciju esam izlēmuši paturēt katru gadu!” jubilejas festivālu vērtē festivāla direktors Juris Žagars. Cēsu Mākslas festivāla neatņemama pamatvērtība ir laikmetīgā vizuālā māksla, un šogad tā bija apskatāma divās izstādēs. Kuratores Daigas Rudzātes veidotajā izstādē “Laikmetīgā ainava” apmeklētājiem bija iespēja apskatīt Latvijas mākslinieku Kristiānas Dimiteres, Ievas Epneres, Kristapa Epnera, Romana Korovina, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Ingas Melderes, tekstu grupas “Orbīta”, Kriša Salmaņa un Annas Salmanes, Paulas Zariņas un Sergeja Davidova speciāli Cēsu Mākslas festivālam jaunradītus darbus. Otru izstādi “Nākotnes retrospekcija” bija sarūpējis festivāla patrons SEB banka sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un tajā bija skatāmi talantīgo jauno latviešu mākslinieku darbi. Par “Laikmetīgo ainavu” Stella Pelše žurnālā “Studija” raksta šādi: “Cēsu Mākslas festivāla desmit gadu jubilejas izstādē skatītājiem tika piedāvāti īpaši pasūtīti darbi, kas nozīmēja garantēti jaunu pieredzi, nevis jau zināmu sasniegumu turneju provincē (...). Lai arī virknei darbu varēja salūkot kādus diskutablus aspektus, kopumā pasākums uzskatāms par izdevušos un uzmanības vērtu, iezīmējot Cēsis jau kā tradicionālu laikmetīgās mākslas pieturpunktu vasaras notikumu kartē.” Jubilejas festivāla lielākais notikums bija amerikāņu komponista Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums Cēsu pils parkā. "Protams, Cēsu pils estrādi nekādi nevar salīdzināt ar opernamu (lai gan apskaņošanai nebija ne vainas), taču Andra Pogas vadībā Latvijas Nacionālais orķestris darīja ļoti daudz, lai publika gūtu daudzmaz adekvātu priekšstatu par Gēršvina mūzikas kvalitātēm (...). Pats svarīgākais tomēr – uz Latviju ataicinātie amerikāņu viesmākslinieki nelika vilties. Sevišķi uzrunāja operas titulvaronis – Porgija loma Lestera Linča īstenojumā visas izrādes gaitā saistīja ar tembrālu izteiksmīgumu, vokālu stabilitāti, bagātīgu emocionālo izjūtu spektru. Līdzās atšķirīgas nianses un noskaņas ienesa baritona Rodnija Klārka uzstāšanās, tieši tāpat apliecinot spēju radīt muzikāli viengabalainu operas varoņa tēlu. Savukārt Džermeins Smits uzreiz pievērsa uzmanību ar grotesku raksturlomu, kuras pilnvērtīgā iedzīvinājumā, protams, nepieciešama arī vokālā meistarība, un tās solistam netrūka. Un, bez šaubām, operas izrāde nebūtu iedomājama bez Latonijas Mūras košā un valdzinošā soprāna tembra, kurš atbilstoši mūzikas rakstura maiņām plastiski izgaismojās gan lirisku, gan dramatisku pārdzīvojumu brīžos (...). Visbeidzot, “Porgija un Besas” koncertuzveduma uztverei nepārprotami nāca par labu režisora Viestura Kairiša spēja pat tik ierobežotos apstākļos panākt iespaidu par operas sižeta skatuvisko virzību. Sadarbībā ar kori un solistiem režisors pauda vairākas psiholoģiski trāpīgas atklāsmes un nelaida garām izdevību arī parādīt operas libretā iekodēto ironiju un humora izjūtu. Tas viss akcentēja Gēršvina mūzikas vēstījuma emocionālo dziļumu un daudzslāņainās dimensijas, " vēsta Armanda Znotiņa (Latvijas Avīze) recenzija par Cēsu Mākslas festivāla koncertiestudējumu. Otro gadu Cēsu Mākslas festivāls teātra cienītājiem piedāvāja GRAND PRIX skati, kuras ietvaros dažās nedēļas nogalēs bija iespēja noskatīties sezonas interesantākos skatuves darbus. Programmu veidoja teātra kritiķe un šī gada “Spēlmaņu nakts” balvas žūrijas komisijas locekle Silvija Radzobe un, viņasprāt, visas tajā iekļautās izrādes raksturo tas, ka par tām runā, raksta, strīdas, un skatītāju lielās intereses dēļ, biļetes jau ilgi uz priekšu ir izpārdotas. Tāpat notika arī Cēsu Mākslas festivālā – biļetes uz teātra izrādēm “kusa” visstraujāk. Piemēram, abu Nacionālā teātra izrāžu “Zēns” un “Ak, tētīt...” gadījumā skatītāju interese bija trīs reizes lielāka nekā pieejamo biļešu skaits. Tāpēc sadarbībā ar festivāla digitālo partneri LMT tika nodrošinātas abu izrāžu tiešraides un ar interneta starpniecību tās neklātienē noskatījās vairāk nekā 3500 cilvēku. Pateicoties SEB bankas atbalstam, pirms izrādēm skatītājiem bija iespēja bez maksas apmeklēt Silvijas Radzobes ievadlekcijas par dažādām ar teātri saistītām tēmām, kuras lietotnē LMT Straume bija iespēja vērot vēl plašākam interesentu lokam. Lekcijas joprojām iespējams noskatīties LMT Straume arhīvā: http://straume.lmt.lv/lv/video-saraksts/cesu-makslas-festivals.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Gulbenē no 26. līdz 27. augustam notiks starptautisks amatierteātru festivāls
20.augustā Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, izcilo diriģentu Imanta un Gido Kokaru dzimtās Blomes skolas apkārtnē, risināsies kormūzikas fanu, dziedātāju un personību saiets “BrāliBrāli”. Pasākums veltīts diriģentu 95 gadu jubilejai. Šajā reizē klāt būs arī pats gaviļnieks – Gido Kokars.
Šajā nedēļas nogalē – 21.augustā plkst. 11.00 - pēc renovācijas būs pieejama Straupes zirgu pasta stacija. Šis unikālais kultūrvēsturiskais ēku komplekss atrodas Straupes pagastā, lielceļa Inčukalns - Valmiera 30. kilometrā. Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija Latvijā, kura sglabājusies kā vienots ēku komplekss un savus pirmsākumus rod 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata-Rīga. Straupes zirgu pasta stacijas komplekss tiek atjaunots par privātiem līdzekļiem.
Noslēdzies desmitais Cēsu Mākslas festivāls, kas mēneša garumā piedāvāja 22 vizuālās mākslas, mūzikas, kino un teātra mākslas pasākumus, kurus apmeklēja 14 000 skatītāju un klausītāju. Laikmetīgās mākslas izstādi Cēsu alus brūzī apmeklēja 4500, bet festivāla patrona SEB bankas piedāvāto izstādi - 3000 interesenti. Jubilejas festivāla centrālo notikumu, kas spoži izskanēja 6. augustā - Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējumu Cēsu pils parkā, noskatījās 2500 skatītāji.