Arhīva kalendārs
Cēsu Mākslas festivāls šogad atzīmē savu desmitgadi un noritēs no 15. jūlija līdz 20. augustam. Par programmas vienojošo vadmotīvu izvēlēta tēma “Ainava”. Jubilejas gadā apmeklētāji varēs baudīt mākslas izstādi “Laikmetīgā ainava”, noskatīties īpaši atlasītas pasaules kino filmas un pēdējā gada spilgtākās profesionālo teātru izrādes. Mūzikā pārsteigs koncerti ar jaunā talanta Georgija Osokina, lielāko Latvijas koru, slovēņu pianistes Kajas Draksleres un latviešu ģitārista Matīss Čudara piedalīšanos. Grandiozākais notikums, kā ierasts, gaidāms Cēsu pils parka estrādē – īpaši jubilejas reizei tiek gatavots slavenās Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums, kas tiks izrādīts tikai vienu reizi. Festivāla programma vienmēr tiek veidota ar mērķi piedāvāt apmeklētājiem mākslas, mūzikas, kino un teātra jomu spilgtākās parādības, kas atdzīvina ierasto kultūras notikumu ainavu. Desmit gadu laikā ainava, kurā dzīvojam un radām, ir ļoti mainījusies. Šo mākslas ainavas daudzpusību tad arī iecerēts atklāt jubilejas gadā. “Aizsākot festivālu, neticējām, ka tas tik veiksmīgi pastāvēs desmit gadus. Ne tikai pastāvēs, bet būs iekarojis stabilu un unikālu vietu vasaras kultūras pasākumu blīvajā piedāvājumā kā lielākais multidisciplinārais profesionālās mākslas festivāls ārpus Rīgas. Cēsu Mākslas festivāls iemantojis mākslinieku uzticību un ieguvis pastāvīgu apmeklētāju loku – katru gadu festivāla pasākumus apmeklē ap 15 000–20 000 cilvēku. Gadu gaitā ir izveidojies īpašais Cēsu Mākslas festivāla zīmols. Mūs atpazīst kā festivālu, kas savas programmas notikumos koncentrējas uz jauno, pārsteidzošo, neordināro un aktuālo mākslā kombinācijā ar klasiskām vērtībām, kuru aktualitāte nekad nenoveco. Esam pratuši aizstāvēt savu pirms gadiem definēto devīzi: “Eksperiments un izcilības”,” aizvadīto periodu vērtē festivāla direktors Juris Žagars. Desmitais Cēsu Mākslas festivāls tiks atklāts 15. jūlijā Alus brūzī ar izstādi “Laikmetīgā ainava”. Tā balstīta vēlmē aktualizēt ainavas žanru, kas šodienas kontekstā bieži vien tiek uztverts kā nepopulāra un sevi izsmēlusi parādība. Kā banalitāte, kas pārlieku disharmonē ar mūslaiku nervu. Šī ekspozīcija tiecas apliecināt faktu, ka ainava spēj būt viena no mūsdienu mākslas spilgtākajām, emocionāli un daudznozīmīgi ietilpīgākajām parādībām – gan tradicionālā izpratnē, gan transformētā veidolā. Izstādē ar jaunradītiem darbiem piedalīsies Latvijas mākslinieki Kristiāna Dimitere, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Romans Korovins, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Inga Meldere, tekstu grupa “Orbīta”, Krišs Salmanis un Anna Salmane, Paula Zariņa un Sergejs Davidovs. Izstādi papildinās vācu izcelsmes ASV mākslinieka, neatkarīgā kino režisora Džeimsa Benninga (James Benning, 1942) videodarbs jeb mākoņa instalācija Farocki, kas 2014. gadā tapusi par godu viņa draugam, leģendārajam režisoram Farūnam Haroki un ļoti izteiktā veidā reflektē ainavas mainīgumu un pastāvību vienlaikus. Atklāšanas vakara otrajā daļā koncertzālē “Cēsis” izskanēs arī pirmais festivāla koncerts – veltījums izcilajam latviešu komponistam Pēterim Vaskam jubilejā. Tajā tiks atskaņots meistara jaunākais darbs – Otrais koncerts čellam un orķestrim “Klātbūtne”, kura Latvijas pirmatskaņojumā solo spēlēja pasaulslavenā Sola Gabeta. Šajā koncertā būs iespēja novērtēt latviešu klasiskās mūzikas izpildītāju “zelta jaunatni” – čella solopartiju spēlēs strauju starptautisku karjeru veidojošais čellists Kristaps Bergs, viņu pavadīs jauno mūziķu–domubiedru orķestris “DD” ne mazāk veiksmīgā jaunā diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Mūzikas programmas turpinājumā Cēsu Sv. Jāņa baznīcā gaidāms koncerts “Koris “Latvija” un sakrālās mākslas svētki”. Tajā skanēs Aleksandra Grečaņinova (1864–1956) monumentālais lieldarbs “Ciešanu nedēļa”, kas ir ļoti rets viesis pasaules baznīcās un koncertnamos. Savukārt, respektējot šī gada festivāla tēmu “Ainava”, slovēņu pianiste Kaja Drakslere un latviešu ģitārists Matīss Čudars sadarbībā ar Latvijas Radio kora grupu un Kasparu Putniņu koncertā “Radio kora grupa, Matīss Čudars un skaņu ainavas” Cēsu Puķu tirgū ļausies organizētai improvizācijai, lai pārsteigtu klausītājus ar ko nedzirdētu. Koncertzālē “Cēsis” izskanēs arī Latvijas atskaņotājmākslas jaunākās sensācijas – Georgija Osokina – solokoncerts, kas vienlaikus būs pianista pirmā soloalbuma prezentācija. Koncerta programmā mūziķis iekļāvis Domeniko Skarlati, Sergeja Rahmaņinova, Aleksandra Skrjabina un Friderika Šopēna skaņdarbus. Vērienīgākais šī gada festivāla mūzikas notikums un vienlaikus dāvana uzticīgajiem skatītājiem būs amerikāņu komponista Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums, kas tapis ar ASV vēstniecības atbalstu. Unikālais brīvdabas uzvedums būs baudāms 6. augustā pulksten 21.00 Cēsu pils estrādē. Šī iestudējuma muzikālais vadītājs būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga. Par skatuvisko un vizuālo pusi rūpēsies režisors Viesturs Kairišs, kurš par iestudējumu saka tā: “Gēršvina “Porgijs un Besa” – afroamerikāņu eps, pilns kaisles, paradoksālas mīlestības un fatālas veselā saprāta ignorēšanas. Ar melnādainās Amerikas džeziskajiem motīviem tas ievelk sevī kā kāda pārdabiska maģija un iedarbojas visā tavā ķermenī ar savu kolorīto emocionālo sprāgstvielu. Gluži neparasta mūzika latviešu mentalitātei, jo attālums starp emociju un psiholoģisko reakciju gandrīz nepastāv, mūzika tevi pievar ātri un galīgi. Visā šajā džezoperā ir kāds garīgs pozitīvisms, draivs, kas pārņem tavu uzmanību pilnībā un neatlaiž ilgi. Interesants uzdevums nodarboties ar tik netipisku materiālu. Vienaldzīgu tas neatstās nevienu.” Saskaņā ar Džordža Gēršvina ieceri četras galvenās lomas operā jādzied melnādainiem solistiem, un, to respektējot, Cēsīs klausītājiem dziedās “Porgija un Besas” iestudējumos pasaulē atzinību guvuši solisti: Latonija Mūra (Latonia Moore) būs Besa un Džermeins Smits (Jermaine Smith) – Sportinlaifs. Savukārt Porgija lomā iejutīsies Lesters Linčs (Lester Lynch). Pārējās lomās redzēsim un dzirdēsim Latvijas dziedātājus – Sonoru Vaici, Mihailu Čuļpajevu, Margaritu Vilsoni, Ilonu Bageli, Rihardu Mačanovski, Andri Lapiņu, Emīlu Kivlenieku, Ievu Paršu un Rihardu Milleru. Kā allaž, festivālā būs ko redzēt arī kino gardēžiem. Ainava ir neatņemama kino sastāvdaļa, un kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa izveidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam. 16. jūlijā koncertzāles “Cēsis” kinozālē programmu atklās režisora Aivara Freimaņa filma “Ābols upē” (1974). Programmā iekļauta arī amerikāņu režisora Toma Andersena dokumentālās filma “Losandželosa spēlē pati sevi” (Los Angeles Plays Itself, 2003), kas pārsvarā sastāv no Holivudas filmu fragmentiem un izcili demonstrēs ainavas kā zīmes izmantošanu kinomākslā. Savukārt sacelšanās pret ainavu kā zīmi, tās pacelšana transcendentālā, t.i. neinterpretējamā, statusā ir kino tradīcija, ko mūsdienās pārstāv režisors Terenss Maliks. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja noskatīties viņa filmu “Debesu dienas” (Days of Heaven, 1978). Ar Japānas vēstniecības Latvijā atbalstu kino mīļi varēs baudīt arī režisora Kon Ičikava (Kon Ichikawa) filmu “Birmas arfa” (Burmese Harp, 1956). Cēsu Mākslas festivāls nav iedomājams bez teātra. Šī gada teātra programma GRAND PRIX piedāvās trīs Latvijas teātru piecas izrādes, kuras atlasījusi pieredzējusī teātra kritiķe un šī gada “Spēlmaņu nakts” balvas žūrijas komisijas locekle Silvija Radzobe. Visas izrādes pieder sezonas interesantākajiem skatuves darbiem – gan režijas novatorisma, gan spilgtu aktierdarbu ziņā. Liepājas teātra “Portreti. Vilki un avis” (rež. Viesturs Meikšāns) 19. gadsimta dramaturgu Aleksandru Ostrovski interpretē kā mūsdienu rakstnieku - ironiski, izcili asprātīgi un... noslēpumaini. Nacionālā teātra “Zēns” (rež. Elmārs Seņkovs) uzvests kā psiholoģisks detektīvs ar trillera iezīmēm, kas saistīs katru, kam interesē pedagoģijas, mākslas un kritikas attiecības. Kad skatās “Zēnu”, jāuzmanās, lai nesajauktu, kas realitāte, kas fantāzija – tik ļoti tās caurvij viena otru. Dailes teātra “Iespējamā tikšanās” (rež. Dmitrijs Petrenko) saistīs katru, kam tuvs slaveno aktrišu Olgas Dreģes un Lidijas Pupures talants. Mākslinieces temperamentīgi un asprātīgi izspēlē fantāziju par divu komponistu – Hendeļa un Baha – sacensību un sāncensību gan jaunrades, gan personiskās dzīves sfērā. Nacionālā teātra “Ak, tētīt...” (rež. Intars Rešetins), atspoguļojot Alheimera slimnieka traumēto apziņu, rāda apvērstu pasauli, skatītu vecā vīra acīm. Tas ir aizkustinošs un vienlaikus komisks stāsts, kur smieklīgo varoņu lomās – t.s. veselie. Galveno lomu gluži neticamā mākslinieciskā virtuozitātē spēlē Valdis Lūriņš. Vienas izrādes datums vēl tiks precizēts. Pirms izrādēm skatītājiem būs iespēja dzirdēt Silvijas Radzobes ievadlekcijas par dažādām ar teātri saistītām tēmām. "Šajā vasarā Cēsīs tiks rādītas izrādes, kurām netrūkst skatītāju, par kurām runā, raksta, strīdas, kurās nevar tikt iekšā, tādēļ sagaidāms tas pats, kas pagājušajā vasarā – skatītāji uz Cēsīm brauks gan no Rīgas, gan citām Latvijas pilsētām,” tā festivāla teātra programmu raksturo Silvija Radzobe. Desmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas –, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA “Alfor”, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības un Cēsu novada domes atbalstu. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv uz Cēsu Mākslas festivāla mūzikas notikumiem no 6. jūnija, bet uz teātra izrādēm no 13. jūnija. Biļetes būs pieejamas arī visās festivāla norises vietās.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com Valmieras muzeja Izstāžu namā 9. jūnijā plkst. 16.30 tiks atklāta Mētras Drulles grafikas darbu izstāde. Māksliniece – grafiķe M.Drulle darbos pievērsusies cilvēka un dabas pasaules mijiedarbībai. Viņai svarīgi atrast veidu, kā visprecīzāk atspoguļot sajūtas un emocijas mākslā, veidot skatījumu par jau esošām lietām, estetizējot notikumu, vietu, laiku un telpu. Vistuvākie izteiksmes līdzekļi M.Drulles radošajā darbībā ir kolagrāfija, linogriezums un monotipija. Eksperimentējot ar šīm grafikas tehnikām, autore tiecas uz robežas starp augstspiedumu un dobspiedumu nojaukšanu. Viņai svarīgi atrast veidu, kas spēj visprecīzāk atainot sajūtu materializēšanos kādā noteiktā formā. Māksliniece mēdz izmantot materiālus, kas neatbilst tradicionālam uzskatam par divdimensiju grafiku. Darbi netop ātri – ne tehniski, ne emocionāli. Galvenie tēli darbībā ir sieviete un daba. Svarīgs aspekts mākslinieces radošajā darbībā ir harmonija un miers, izteikti izvairoties no negāciju un agresijas atspoguļošanas. M.Drulle radoši darbojas galerijā “Mētras Māja” Aizputē un “Grafikas skola”, “Galerija Centrs" darbnīcā Rīgā. Māksliniece vada meistarklases grafikā, kā arī bijusi vizuālās mākslas un datorgrafikas pasniedzēja. M.Drulle aktīvi organizē personālizstādes, piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Izstāde Valmieras muzejā būs apskatām no 9. jūnija līdz 3. jūlijam. Atgādinām, ka Valmieras muzeja Izstāžu nama darba laiks jūnijā, jūlijā, augustā ir: otrdiena līdz sestdiena no plkst.10.00 līdz 17.00, svētdienās no plkst.10.00 līdz 15.00.
Burtnieku novada iedzīvotāji un novada viesi šovasar tiek aicināti piedalīties pašvaldības rīkotajā ikgadējā fotokonkursā. Šā gada konkursa tēma ir “Burtnieku novada nokrāsas” un tie, kuriem sirdij tuva ir skaisto mirkļu iemūžināšana, no 1.jūnija līdz 3.jūlijam var droši iesūtīt savus fotoattēlus konkursam. Lai veiksmīgi startētu konkursā, jāiesūta ir tikai tādas fotogrāfijas, kas uzņemtas Burtnieku novadā. Fotoattēlos var būt attēlotas gan elpu aizraujošas ainavas, gan ainiņas no novada sabiedriskās dzīves. Piemēram, konkursam kvalificēsies fotogrāfijas, kurās redzamas azartiskas sporta sacensības un jautri kultūras pasākumi vai kāds dabas objekts. Potenciālie konkursa dalībnieki sīkāk par fotokonkursa norisi var uzzināt Burtnieku novada pašvaldības mājaslapā sadaļā “Kultūras pasākumu nolikumi”. Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte, Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste. Informāciju sagatavoja: Ņemot vērā arvien pieaugošo interesi un to, ka biļetes uz dejas izrādi “No zobena saule lēca” (21. jūnijā plkst. 22.00) tika izpirktas pāris stundu laikā, Kocēnu novada dome organizē papildizrādi – vasaras Saulgriežos tieši pusnaktī (naktī no 21. uz 22. jūniju plkst. 00.00), piedāvājot izbaudīt īpašu Saulgriežu nakti Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos, kad pirmo reizi brīvdabā Vidzemes dejotāji un koristi ar mītisko un aizraujošo dejas izrādi kā spēcīgu rituālu iedvesmos klātesošos Latvijas simtgades priekšvakarā. Biļetes uz papildizrādi no 9. jūnijā plkst. 12.00 varēs iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. Biļešu cenas – 15 un 20 eiro. Bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) ieeja bez maksas - ar nosacījumu, ka bērns neaizņem atsevišķu sēdvietu. 21. jūnijā ieeja uz papildizrādi pasākuma norises teritorijā no plkst. 23.00, ieeja sēdvietu zonā no plkst. 23.45. Dejas izrāde “No zobena saule lēca”, meklējot jaunu attīstību, savu brīvdabas formu šogad atradusi Neikenkalna dabas koncertzālē Kocēnu novada Dikļos, vietā, kur 1864. gadā piedzima Dziesmu svētki. Neikenkalna dabas koncertzālē režisora Uģa Brikmaņa izrādes stāstu Agra Daņiļeviča horeogrāfijā krāšņā uzvedumā paudīs aptuveni 1500 dalībnieku - Vidzemes kori un deju ansambļi, bungu un dūdu mūzikas grupa „Auļi”, RTU vīru koris "Gaudeamus", etnomūziķi Zane Šmite, Ivars Cinkuss, Kristīne Ādmine, Sandra Budeviča, Liene Brence, Leanne Barbo. Izrādi muzikāli papildinās Ivara Cinkusa aranžējumi koriem, jo, gluži kā pirmajos Dziedāšanas svētkos, vēsturiskā Neikenkalna apkārtni pieskandinās arī koristu skanīgās balsis. Izrādes tapšanā iesaistījušies gan pieaugušo, gan bērnu un jauniešu kolektīvi no Rīgas un Valmieras, Kocēnu, Burtnieku, Rūjienas, Beverīnas, Naukšēnu, Mazsalacas un Smiltenes novada. Dejas izrādi “No zobena saule lēca” organizē Kocēnu novada dome. Uzvedumu veido profesionāla komanda: horeogrāfs Agris Daņiļevičs; režisors Uģis Brikmanis; muzikālais vadītājs Kaspars Bārbals, vokālie aranžējumi – Ivars Cinkuss un Zane Šmite, mūzika - bungu un dūdu mūzikas grupa Auļi. Projekta producents Edžus Arums (biedrība „TDA Katvari”).
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 26422411 Kocēnu novada Dikļos līdz 11. jūnijam norisinās Koktēlnieku plenērs. Pirmdien, 6. jūnijā, Vika pasaku parkā notika atklāšanas pasākums, bet laikā no 7. līdz 10. jūnijam Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra vasaras terasē norisināsies radošās darbnīcas, meistarklases un lekcijas, kuras vadīs Latvijas Amatnieku kameras prezidents, inženierzinātņu doktors, RTU asociētais profesors Vilnis Kazāks, koktēlnieks Haralds Gerts un dizaineris Raimonds Cīrulis. Radošajās apmācībās piedalīsies RTU studenti, Vidzemes amatu mācības pedagogi un skolēni, kā arī laipni aicināts iesaistīties ikviens interesents! Koktēlnieku plenēra laikā īpaši Vika pasaku parkam tiks veidotas aptuveni 10 jaunas koka skulptūras, kuru ideju skices ir veidojuši RTU studenti. Plenēra noslēgumā jaunā skulptūras tiks uzstādītas Vika pasaku parkā, lai turpmāk iepriecinātu ikvienu apmeklētāju. Jaunās figūras būs no rakstnieka Viktora Kalniņa (Viks) bērniem domātās daiļrades darbiem. Koktēlnieku plenēra noslēguma pasākums notiks 11. jūnijā plkst. 12.00. Pasākumā ar muzikāliem priekšnesumiem uzstāsies Dikļu pūtēju orķestris. Vika pasaku parks tika izveidots 2006. gadā, un ik gadu to apmeklē aptuveni 5000 viesu. Vika pasaku parkā var sastapt divdesmit astoņus Vika pasaku varoņus, kurus no koka darinājuši tēlnieki brāļi Rūrāni. Šeit savu mājvietu raduši gan Ness un Nessija, gan Rūņu Dūķītis, gan citi tēli. Vika pasaku parka vadmotīvs ir rosināt bērnus iepazīt viņiem domāto literatūru, tādējādi veicinot iztēles attīstību. Viks ir vairāku literāro balvu un prēmiju laureāts. Vairāk informācijas par Vika pasaku parku www.vikaparks.dikli.lv
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Kocēnu novada dome Tālr.: 26422411 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv
18. jūnijā Alūksnes Pilssalā aicinām uz trešo Alūksnes Zušu festivālu, kas apmeklētājiem piedāvās dažādas muzikālas un sportiskas izdarības, atraktīvus konkursus, andelēšanos tirdziņā un Jāņu ielīgošanu zaļumballē. Festivāls sāksies jau dienas pirmajā daļā, kad Alūksnes un Apes novada fonda Jauniešu ideju laboratorija aicina uz aktīvās atpūtas pasākumu “Zušu skrējiens” Pilssalas stadionā. Skrējiena rīkotāji dalībniekiem piedāvās divas distances. Pulksten 11.00 stadionā tiks dots starts 7 kilometru skrējienam lielākajiem dalībniekiem, savukārt pulksten 12.00 turpat stadionā notiks stafetes skrējiens bērniem līdz 13 gadu vecumam. Dalībnieki skrējieniem varēs reģistrēties no pulksten 10.00 līdz 10.50 norises vietā. Pasākuma laikā ikviens varēs ar savu ziedojumu atbalstīt projektu “Jauniešu projektu konkurss #2”. Skrējienu uzvarētājus gaida īpašas, svētkiem atbilstošas balvas. Pēcpusdienā pulksten 15.00 Pilssalas estrādē Zušu festivāla atklāšanā Alūksnes novada deju kolektīvi izdejos jestrus deju soļus koncertā “Precinieki nāk”. Savukārt no pulksten 17.00 līdz 19.30 Pilssalas teritorijā būs dažādas aktivitātes festivāla apmeklētājiem – te varēs izmēģināt savus spēkus vairākos konkursos, piemēram, zušu ātrēšanā, dziedāt skaistākās ziņģes ar muzikantiem Normundu Veļķeri un Arni Rappu, kā arī iegādāties sieru, alu, zušus un citus labumus amatnieku tirdziņā. Ieeja uz koncertu un festivāla aktivitātēm – bez maksas. Vakarā pulksten 20.00 Pilssalas estrādē uz koncertu “Ne silts, ne auksts” aicina novadnieka Laura Amantova vadītais muzikālais kolektīvs “Mirage Jazz orchestra”, Juris Vaivods un Dailes teātra dziedošie aktieri Ieva Segliņa, Ērika Eglija un Gints Andžāns. Savukārt pulksten 22.00 Pilssalas estrādē uz Jāņu ielīgošanas zaļumballi aicina Vilnis Dumpis un “Deju orķestris”. Ieejas biļetes uz vakara pasākumiem iepriekšpārdošanā var iegādāties par 5 eiro Alūksnes Kultūras centrā, pasākuma dienā tās maksās 7 eiro, savukārt uz zaļumballi – 5 eiro. Jāpiebilst, ka šajā dienā Alūksnes Pilssalā notiks arī piektās starptautiskās sacensības pludmales volejbolā “Katrīnas kauss”, kas šogad kā trešais posms iekļautas arī Latvijas Tautas sporta asociācijas čempionātā.
Informāciju sagatavoja: Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 Valmieras muzeja Pilskalna ielas ēkā 9.jūnijā plkst. 12.00 tiks atklāta ziedu izstāde “Īrisu svētki”. Īrisa izcelsmes vieta ir Vidusjūras apgabals. Ir zināmas 250 savvaļas īrisu sugas Āzijā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā. Arī Latvijā īrisi pazīstami jau sen. Vēl šodien sastopamas senas īrisu šķirnes, kuras no muižu parkiem latviešu zemnieku puķu dārziņos ieceļojušas 19.gadsimtā. Astoņdesmito gadu vidū, kad Rīgā tika sarīkotas pirmās lielās īrisu ziedu izstādes un plašāka publika ieraudzīja tā laika jaunākās amerikāņu selekcijas augsto bārdaino īrisu šķirnes, sākās īrisu “bums”. 20. gadsimta 30. gados Latvijā ieceļojušas Vācijā un Francijā selekcionētas īrisu šķirnes, taču ilgstoši īrisu audzēšana nebija populāra, priekšroku dodot tulpēm, narcisēm, gladiolām un dālijām, tāpēc interesants ir fakts, ka 80.gadu vidū pirmajā puķu stādu izsolē Latvijā tika piedāvāti tieši īrisu stādi. Dažus īrisu stādus izsolē pārdeva pat par 100 un vairāk rubļiem. Pēc “dzelzs priekškara” krišanas īrisu audzēšana kļuvusi arvien populārāka, tagad tie ir vasaras sākuma akcents gandrīz katrā dārzā. Īrisu ziediem ir bagātīga un daudzveidīga nokrāsa, tos kā kultūraugus kultivē jau divus tūkstošus gadu. Īrisus augstu vērtē ne tikai pēc to skaistajiem ziediem, smaržas, bet arī pēc sakņu aromāta. Īrisu sakņu izvilkumus lieto rūpnieciskajā parfimērijā, konditorejas izstrādājumos un alkoholisko dzērienu rūpniecībā. Īrisiem (Iris) nosaukumu ir devis Hipokrāts. Grieķu mitoloģijā īrisa vārds ir dievietei, kura nolaidās no Olimpa, lai cilvēkiem darītu zināmu dievu gribu. Sengrieķu vārds “iris” nozīmē varavīksne. Izstāde Valmieras muzejā tapusi sadarbībā ar Latvijas gladiolu un īrisu biedrību. Aptuveni 100 dažādu šķirņu īrisu ziedi būs apskatāmi 9., 10. un 11. jūnijā. Izstādes laikā par ziedu īpašībām, izcelsmi, vēsturi stāstīs biedrības pārstāvji. Interesenti varēs ne vien apskatīt un baudīt ziedu daudzkrāsainību, bet arī iegādāties stādu gumus. Izstāde būs atvērta 9.jūnijā no plkst. 12.00 līdz 19.00, 10.jūnijā no plkst. 10.00 līdz 19.00 un 11.jūnijā no plkst. 8.00 līdz 17.00.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.: 26443410
Šajā nedēļas nogalē – no 2016. gada 10. līdz 12. jūnijam Brīvdabas atpūtas parkā EGLE Vecrīgā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisināsies Novadu dienas. Latvijas daudzveidību ikviens varēs iepazīt, izdziedot skaistākās novadu dziesmas, nogaršojot raksturīgos ēdienus un iepazīstot amata meistaru darinājumus. 10. jūnija vakarā notiks Ziņģu vakars Brīvdabas atpūtas parkā EGLE (Kaļķu ielā 1a, Vecrīgā). No plkst. 17.00 nāc sadziedies ar Jūrkalnes, Kokneses, Nīcas, Rīgas, Saldus un Valkas ziņģētājiem skaistākās Kurzemes, Vidzemes un Zemgales dziesmas! Piedalās: Jūrkalnes MAĢIE SUITI, Kokneses URGAS, NĪCAS etnogrāfiskais ansamblis, Rīgas SKANDINIEKI, Saldus novada ZEMTURI un Valkas NĀBURGI. 11. un 12. jūnijā Novadu dienas norisināsies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (Brīvdabas ielā 21, Rīgā). No plkst. 11.00 līdz 18.00 Brīvdabas muzeja sētās skanēs dažādu novadu dziesmas, savas prasmes demonstrēs amatu meistari, un būs iespējams nobaudīt katra novada garšīgākos ēdienus. Novadu dienās būs sastopamas siera sējējas un sviesta kūlējas no Rucavas, maizes cepēji no Ventspils un Matīšiem, podnieki no Saldus un Rīgas, audējas no Baltinavas, Blomes, Tīnūžiem un Valkas, grozu pinēji no Irlavas un Vecvārkavas, amatnieki no Lizuma, un citi meistari. Arī Latgales sētā būs iespēja nobaudīt tradicionālos novada ēdienus – rabarberu plātsmaizi, sieru, pīrāgus un vārītas cūku pupas. Novadu dienās arī šoreiz notiks dziedāšanas konkurss “Man bij’ daudz skaistu dziesmu”, kurā dziedātāji centīsies noskaidrot, kurš zina visvairāk tautasdziesmu. Novadu dienu programma 10. jūnijs, Brīvdabas atpūtas parkā EGLE 17.00 Ziņģu vakars ar sadziedāšanos 11. jūnijs, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 12.00 - 18.00 Novadu programmas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales sētās 14.00 Pasākuma „Satiec savu meistaru! 2016” noslēgums Zemgales sētā 14.30 Tautasdziesmu konkurss „Man bij’ daudz skaistu dziesmu” Zemgales sētā 12. jūnijs, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 11.00 Garīgās dziesmas Usmas baznīcā dzied Medņevas, Mežvidu un Vaboles sievas 11.00 - 18.00 Novadu programmas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales sētās 14.00 Tautasdziesmu konkurss „Man bij’ daudz skaistu dziesmu” Zemgales sētā Novadu dienas rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Brīvdabas atpūtas parku EGLE.
Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Latvijas iedvesmas stāstu blogā TUESI.LV publicēts video par sveču ražotāju Unu Teteri-Teterovsku no Alūksnes: http://tuesi.lv/2016/06/miera-osta/ “Nekas nav neiespējams, ja patīk tas, ko tu dari. Es nedaru lietas, kas man nepatīk, tāpēc es nejūtu nogurumu,” saka Una Tetere-Teterovska, kura jau vairākus gadus nodarbojas ar sojas vaska sveču ražošanu Alūksnē. “Galvenais ir nebaidīties. Ja ir kaut kāda plūsma, kurā tu vari trāpīt – jālec iekšā! Ir birokrātija, ne visas durvis ir atvērtas, bet tas nenozīmē, ka tu nevari dabūt to, ko vēlies,” ir pārliecināta Una. “Alūksne ir mana mazā miera osta, te ir mierīgs dzīvesstils un zaļa dzīves vide. Mans galvenais dzīves mērķis ir, lai bērniem būtu labi, lai viņi būtu priecīgi un gūtu pārliecību, ka Alūksne ir mūsu dzimtā vieta,” uzsver Una. Latvijas simtgades projekts “TUESI.LV” rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Video veidots projekta "TUESI.LV Latvijas simtgadei" ietvaros, kuru īsteno biedrība “NEXT” ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Biedrība “NEXT” tālr. 22382139 info PIE nextyouth PUNKTS org
Amatas novada pašvaldība šā gada jūnijā, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona administrētā „Latvijas valsts mežu Vidzemes kultūras programmas 2016” projekta finansējumam, uzsāk vērienīgu darbu pie arheologu Apalu unikālu ģimenes arhīvā pieejamu materiālu apstrādes un saglabāšanas nākamajām paaudzēm. Vidzemes novads glabā ne vienu vien nacionālas nozīmes un arī starptautiskas nozīmes kultūras vēstures pērli, kam ir neatņemama vērtība Latvijas kultūrvides kontekstā. Viena no tām ir Āraišu ezerpils - viena no senākajām Latvijas vēstures liecībām, ja tiek runāts par latvietību un latvisko kultūrvidi. Āraišu vērtība ir gan vietā, gan cilvēkos, kas to veidojuši, gan 9. gadsimtā, gan 20. gadsimtā. Lielu ietekmi Latvijas kultūras vēstures kartē ir atstājis arheologs Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jānis Apals un viņa dzīvesbiedre, arheoloģe Zigrīda Apala, desmit arheoloģisko sezonu laikā ezera dzīlēs atklājot Latvijas vēstures bagātības. Pateicoties viņu radošajam darbam, Āraišiem ir iespēja šodien uzrunāt kultūras tūristus visā pasaulē, pievilinot ar unikālu, eksperimentālās arheoloģijas rezultātā rekonstruētu senu ezera mītni. Jānis Apals ir ne tikai veicis lielu arheoloģisku darbu, ieviesis jaunu terminu Latvijas arheoloģijā, bet arī bijis īstens sava darba patriots, Latvijas patriots, atstājot ļoti bagātīgu un unikālu materiālu apkopojumu, savu ieceru aprakstus, skices, zīmējumus, foto diapozitīvus, mērījums, izveidojot privātu ģimenes arhīvu. Ņemot vērā, ka tā laika informācijas saglabāšanas metodes, kad strādāja Jānis Apals, ir krietni citādākas, nekā tas iespējams šobrīd, kā arī, ņemot vērā, ka šādas informācijas dziestamība ir neizbēgama, ja tā netiks saglabāta atbilstoši mūsdienu iespējām un apstākļiem, projekta ietvaros vispirms tiks glābti no neatgriezeniskas izdzišanas Jāņa Apala arhīvā esošie krāsu diapozitīvi, kas iegūs papildus vērtību, tos aprakstot un datējot. Projektā ar savām zināšanām dalīsies arheoloģe Zigrīda Apala un viena no Āraišu arheoloģisko izrakumu dalībniecēm, vēsturniece, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne. Šis projekts ir pirmais solis uz arheologa Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jāņa Apala privātā arhīva ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, sistematizēšanu un saglabāšanu.
16. jūnijā plkst. 11.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs kopā ar Latviešu folkloras krātuvi organizē preses konferenci, kurā atklās „Simtgades burtnieku” digitālo platformu. Tajā ikviens tiks aicināts pārrakstīt krātuvē savāktās folkloras vienības, kuras līdz šim nav bijušas pieejamas plašākai sabiedrībai, tādējādi dāvinot savu laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei. Tuvojoties Latvijas simtgadei, kupls cilvēku skaits vietnē www.lv100.lv ir nolēmuši dāvināt savu laiku, lai iesaistoties svētkus padarītu krāšņākus un vērtīgākus. Tagad radusies izdevība savu apņemšanos realizēt. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē atrodas mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citas folkloras vienības latviešu, krievu, lībiešu, poļu, latgaliešu, lietuviešu un vēl citās valodās, kas lietotas Latvijas teritorijā. Lai šo dārgumu lādi ikviens varētu atvērt jebkurā pasaules malā un ar dažiem klikšķiem atrastu, piemēram, mīklas par zivīm poliski vai ticējumus par mežu jidišā, šie materiāli jāpārraksta jeb jāizburto. Kopā pārrakstīšanu gaida 100 000 lappušu latgaliešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, jidiša, poļu, čigānu, vācu un latviešu valodā. „Simtgades burtnieku” krājumus pirmie pārrakstīs – kultūras ministre Dace Melbārde, dzejnieks Sergejs Timofejevs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, muzeja „Ebreji Latvijā” direktora vietniece Marina Gehta un lībietis, lībiešu valodas un kultūras pētnieks, dzejnieks un mākslinieks Valts Ernštreits. Projektu veido un atbalsta: Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Radio, Latviešu folkloras krātuve un portāls draugiem.lv.
Informāciju sagatavoja: Inga Oliņa Latvijas valsts simtgades birojs mārketinga projekta vadītāja 29696669, Inga.Olina PIE km.gov PUNKTS lv www.medijiem.lv100.lv
Sportiskas norises lieliem un maziem Festivāla norises sāksies jau no pulksten 11.00 ar sportiskām aktivitātēm, ko rīkos Alūksnes un Apes novada fonda Jauniešu ideju laboratorija. Jaunieši ikvienu sportot gribētāju aicina uz aktīvās atpūtas pasākumu “Zušu skrējiens” Pilssalas stadionā. Pulksten 11.00 stadionā tiks dots starts 7 kilometru skrējienam lielākajiem dalībniekiem, savukārt pulksten 12.00 notiks stafetes skrējiens bērniem līdz 13 gadu vecumam. Dalībnieki skrējieniem varēs reģistrēties jau no pulksten 10.00 līdz 10.50 stadionā. Pasākuma laikā ikviens varēs ar savu ziedojumu atbalstīt projektu “Jauniešu projektu konkurss #2”. Skrējienu uzvarētājus gaida īpašas, svētkiem atbilstošas balvas.
Deju koncertā izdejos Viļņu Jāņa mīlasstāstu Pēcpusdienā pulksten 15.00 Pilssalas estrādē Zušu festivāla atklāšanā Alūksnes un Apes novada deju kolektīvi izdejos jestrus deju soļus koncertā “Precinieki nāk”. Dejotāji būs sarūpējuši skaistu koncertu, kuram par pamatu ņemtas Rūdolfa Blaumaņa komēdijas “Īsa pamācība mīlēšanā” norises – skatītāji deju rakstos varēs izdzīvot Viļņu Jāņa gaitas uzticamas un mīļas sievas meklējumos. Pie tam, dejotāji ne tikai izdejos dažādas dejas, bet arī iejutīsies aktieru lomās. To visu papildinās Jaunlaicenes folkloras kopa “Putnis”, kas gādās par muzikālo noformējumu, kolektīva dalībnieces Māra Svārupe, Inese Dārziņa un Dina Jāņekalne būs arī teicējas. Koncerta scenārija autore un režisore ir deju kolektīvu virsvadītāja Lāsma Skutāne.
Konkursu uzvarētājiem - kūpināts zutis Savukārt no pulksten 17.00 līdz 19.30 Pilssalas teritorijā notiks dažādas aktivitātes festivāla apmeklētājiem. Te varēs izmēģināt savus spēkus vairākos konkursos, kuru nosaukumi mazliet atklāj arī to būtību, piemēram, “Gardie zuši” un “Alus kausu tukšošana”, kur dalībnieki varēs mēroties spēkiem zušu ēšanā un alus dzeršanā, “Skanīgākā mute”, kur varēs apliecināt savus dziesmu krājumus, vai “Papardes zieda meklētāju atlase”, kur meitas būs iespēja dižoties ar garākajām bizēm un krāšņākajiem Jāņu vainagiem, bet puišus un vīrus vērtēs pēc izcilākajām sejas rotām – ūsām un bārdas. Jāteic, ka trijos no kopumā sešiem konkursiem uzvarētājiem būs iespēja tikt pie balvas – zuša. Noslēgumā no visiem konkursu dalībniekiem tiks izlozēts viens galvenās balvas ieguvējs un arī tam balvā būs kūpināts zutis. Bērniem šai laikā būs pieejamas savas bezmaksas aktivitātes - sacensības pie “Brīnumu kalējiem”, bet par maksu varēs izklaidēties piepūšamajās atrakcijās, braucot ar velokartiem un lēkājot batutos.
Tirdziņā dažādi kārumi – arī zuši Pasākuma apmeklētāju priekam pēcpusdienā muzicēs Normunds Veļķeris un Arnis Rappa, kā arī dziedās Alūksnes Kultūras centra jaunie dziedātāji. Protams, būs tirdziņš, kurā varēs iegādāties dažādus mājās tapušus rokdarbus un gardumus - sieru, alu, maizi, zivis, tostarp arī pašus pasākuma vaininiekus - zušus. Jāteic, ka šī gada pavasaris diemžēl nebija labvēlīgs zušu nozvejai Alūksnes ezerā, tādēļ ar pašmāju zušiem tirgošanai vien nepietiks un šis gardums būs sarūpēts arī no citām to nozvejas vietām. Pēcpusdienas pasākumu vadīs Valmieras Drāmas teātra aktieris Krišjānis Salmiņš, kurš aizstās iepriekš šim pienākumam plānoto teātra kolēģi Imantu Stradu. Jāpiebilst, ka uz deju koncertu un Zušu festivāla aktivitātes laikā no pulksten 17.00 līdz 19.30 ieeja būs bez maksas. Tiem, kuri kādu iemeslu dēļ tomēr šajā dienā nevarēs apmeklēt Zušu festivālu Alūksnē, varēs būs iespēja sekot līdzi laika posmā no 15.00 līdz 19.30 notiekošajām tā norisēm tiešraidē interneta vietnē www.fokuss.tv. Līdz ar Zušu festivāla norisēm neliels ieskats tiks sniegts arī pludmales volejbola sacensību “Katrīnas kauss” un Latvijas Čempionāta spiningošanā no laivas norisēs.
Dailes teātra aktieri un “Mirage Jazz orchestra” ielīgos Jāņus Pulksten 20.00 Pilssalas estrādē īstas Līgo lustes sagaidāmas koncertā “Ne silts, ne auksts”, uz kuru aicina novadnieka Laura Amantova vadītais un alūksniešu mīlētais muzikālais kolektīvs “Mirage Jazz orchestra”, Juris Vaivods un brīnišķīgie Dailes teātra dziedošie aktieri Ieva Segliņa, Ērika Eglija un Gints Andžāns. Pulksten 22.00 turpat estrādē Jāņu ielīgošanas zaļumballē spēlēs Vilnis Dumpis un “Deju orķestris”. Ieejas biļetes uz vakara pasākumiem (koncertu 20.00 un zaļumballi 22.00) iepriekšpārdošanā var iegādāties par 5 eiro Alūksnes Kultūras centrā, pasākuma dienā tās maksās 7 eiro, savukārt, ja pasākuma dienā apmeklēsiet tikai zaļumballi – tās ieejas biļetes cena būs 5 eiro. Jāpiebilst, ka šajā dienā Alūksnes Pilssalā notiks arī piektās starptautiskās sacensības pludmales volejbolā “Katrīnas kauss”, kas šogad kā trešais posms iekļautas arī Latvijas Tautas sporta asociācijas čempionātā. Informējam, ka sakarā ar sestdien Pilssalā notiekošajiem pasākumiem Pilssalas iela un arī pati Pilssala transportlīdzekļu kustībai būs slēgta laika posmā no pulksten 8.00 līdz 20.00 (izņemot ar caurlaidēm). SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Uzreiz pēc Jāņiem, no 26. jūnija līdz 1. jūlijam, Madonas novadā notiks Latvijas Kultūras akadēmijas organizēta ekspedīcija Sāvienas ezera krastos. Ekspedīcijā, kuru vadīs arheologs, profesors Juris Urtāns, piedalīsies Latvijas kultūras akadēmijas tradicionālās kultūras studenti un pasniedzēji, kā arī biedrības „Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija” pārstāvji. Ekspedīcijas laikā paredzēts veikt kompleksus pētījumus, izzinot gan arheoloģisko, gan zemūdens, gan mutvārdu mantojumu Sāvienas ezerā un tā krastos. Ekspedīcijas dienās iecerēts satikt vietējos iedzīvotājus un uzzināt dažādus stāstus par un ap ezeru, kā arī Sāvienas apkārtnes vietu nosaukumus. Notiks arī ezera krastu apsekošana, izzinot kultūrvēsturiskās ainavas attīstību Sāvienā. Nopietnākais darbs paredzēts zemūdens izpētē. Iepriekš apkopotās ziņas ļauj izteikt prognozes, ka Sāvienas ezers pirms vairākiem gadu simtiem ir bijis cieši saistīts ar cilvēku klātbūtni. Līdz šim Sāvienas ezerā ir atrasti koka konstrukciju fragmenti un vairākas senlietas, kas nodotas glabāšanā Madonas muzejam. Šovasar sadarbībā ar Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociāciju plānots veikt pamatīgākus pētījumus ezerā, izmantojot zemūdens sūkni – ežektoru. Ar ežektoru pagaidām Latvijā zemūdens arheoloģiskajā izpētē vēl nav strādāts, taču šādas tehnikas izmantošana paver daudz plašākas iespējas rezultātu atklāšanā. Zemūdens pētījumus Sāvienas ezerā atbalsta uzņēmējs Kaspars Aleksandrovs, kurš, uzzinot par plānoto ekspedīciju un izprotot ierobežotās tehniskās iespējas, kā arī paredzamo izpētes darbu nozīmīgumu, uzdāvināja visu nepieciešamo zemūdens sūknim. Ežektors jau šobrīd darbam ir gatavs, Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijas tehniskais eksperts Laimnesis Markuuns sūkni ir salicis kopā, papildinot ar vajadzīgajām detaļām. Plānots, ka īstenotie pētījumi Sāvienas ezera krastos dos jaunas ziņas par senā dzīves modeļa izpratni un sniegs nozīmīgu ieguldījumu Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā. Kā zināms, tikai Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam ir piederīgs savdabīgs arheoloģisko dzīvesvietu veids Latvijā – senās ezermītnes jeb ezerpilis. Tās savulaik, 20.gs. 50. – 60 gados, Vidzemes centrālajā daļā starp Cēsīm, Madonu un Gulbeni atklāja leģendārais arheologs Jānis Apals. Plašāk pētītā un pazīstamā ezerpils starp līdz šim zināmajām 10 ezermītnēm Vidzemē atrodas Āraišu ezerā. Vai Sāvienas ezerā arī kādreiz ir bijusi ezermītne, tas atklāsies ekspedīcijas dienās. Ekspedīcija notiek Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīta projekta “Sāvienas ezera kultūrvēsturiskais mantojums” ietvaros. Plānots, ka rudens pusē vietējie iedzīvotāji tiks iepazīstināti plašāk ar ekspedīcijas rezultātiem, rīkojot pasākumu Madonas novadā.
Informāciju sagatavoja: Juris Urtāns juris.urtans PIE lka.edu PUNKTS lv; 67114816, 29485326
Valmieras Tūrisma informācijas centrs šā gada jūnijā ir izdevis jaunu ceļvedi „Māksla un arhitektūra”, kurā apkopota informācija par mākslas un arhitektūras objektiem, īpašām vērtībām Valmieras pilsētā.
Jaunajā ceļvedī iekļauta informācija par skulptūrām, pieminekļiem, vides objektiem, kā arī arhitektoniski vērtīgām un vēsturiski nozīmīgām ēkām. Mākslas zinātņu doktors, ceļveža tekstu autors Jānis Kalnačs ievadvārdos raksta: „Šis ceļvedis veidots, lai pamudinātu apstāties un ieskatīties laika liecībās, novērtēt aizgājušo laiku ieceres un iespējas, gaumi un reprezentācijas tieksmes.”
Ceļvedī esošā informācija ļaus izzināt daudzu objektu un ēku vēsturi, piemēram, par Valmieras muzeja ēku kompleksu – kas tajās ir atradies agrāk un kādu funkciju tās pilda šodien. Ceļvedī vērsta uzmanība arī uz mūsdienās joprojām nenovērtēto kultūras mantojuma daļu. Tas atklās zinātkārajiem interesantus faktus par objektiem un ēkām, kurām ikdienā, ejot garām, iespējams, pat nepievēršam uzmanību.
Izdevums papildināts ar objektu un ēku fotogrāfijām, kā arī pie objektu aprakstiem pievienotas audio gida ikonas, kas ceļveža lasītājam dos iespēju uzzināt par konkrēto objektu vairāk. Lai noklausītos audio informāciju par kādu objektu vai ēku, aicinām zvanīt 64222322 vai 25440011.
Jāpiebilst, ka Valmierai īpaši postoša bija Otrā pasaules kara nogale un 1944.gada septembris, kad nodega gandrīz viss Valmieras vēsturiskais centrs. No pilsētas senākās vēstures saglabājušies tikai daži objekti: Valmieras Svēta Sīmaņa baznīca, viduslaiku pilsdrupas un Valmieras muzeja ēku komplekss.
Ceļvedis ir izdots latviešu valodā un pieejams Valmieras tūrisma informācijas centrā. Tā elektroniskā versija lejupielādei pieejama interneta vietnēhttp://ejuz.lv/96k.
Informāciju sagatavoja:
Aiga Akmentiņa
Valmieras Tūrisma informācijas centra
tūrisma projektu vadītāja
Mob. tālr.: 26308785
aiga.akmentina PIE valmiera PUNKTS lv No 1. jūnija līdz 8. oktobrim Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) sadarbībā ar Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadiem, kā arī Cēsu un Viljandi (Igaunija) pilsētām aicina ikvienu – individuālu ceļotāju, ģimenes ar bērniem, draugu kompānijas, ceļotāju grupas – piedalīties vasaras tūrisma akcijā “Ceļo līdz 100!/Reisi 100-ni!”. Lai piedalītos akcijā, interesentam jādodas pēc akcijas bukleta uz Valmieras TIC, Cēsu TIC, Viljandi TIC, kādu no apkārtējo novadu tūrisma informācijas punktiem vai akcijā iesaistītajiem apskates objektiem. Ceļotājiem līdz 8.oktobrim, kad Valmierā noritēs slavenais Simjūda tirgus, jāapmeklē vismaz desmit no 30 objektiem, viesojoties katrā novadā un pilsētā kaut vienu reizi un izmantojot tur piedāvātos tūrisma pakalpojumus. Ciemojoties apskates vietā, akcijas dalībniekiem jābūt īpaši vērīgiem, jo jānoskaidro arī pareizā atbilde uz jautājumu, kas minēts bukletā pie katra apskates objekta. Piemēram, kāda ir visbiežāk sastopamā koku suga Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā? Kas agrākos laikos mita Valmiermuižas zirgu stallī? Cik augsts ir Viljandi vecais ūdenstornis? Par pareizu atbildi uz jautājumu saņemsiet īpašu uzlīmi, kas jāielīmē akcijas bukletā. Kad apceļoti vismaz desmit no 30 objektiem, aizpildītais akcijas buklets līdz 22. oktobrim jāaiznes vai jānosūta pa pastu uz Valmieras TIC Rīgas ielā 10 (Valmiera), uz Cēsu TIC Pils laukumā 9 (Cēsis) vai Viljandi TIC Vabaduse plats 6 (Viljandi). Akcijas noslēguma pasākums plānots 5. novembrī, kad 31 ceļotājs pēc nejaušības principa saņems veicināšanas balvas no tūrisma akcijā iesaistītajiem uzņēmumiem un galveno pārsteigumu – tūristu velosipēdu, ko sarūpējusi Valmieras pilsētas pašvaldības, Viljandi pilsētas pašvaldība, tūrisma un aktīvās atpūtas inventāra veikals “Gandrs” un pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs”. Vasaras tūrisma akciju “Ceļo līdz 100!/Reisi 100-ni!” atbalsta: Valmieras muzejs, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks, kinoteātris “Gaisma”, Gaujas tramvajs, piemājas saimniecība “Vīnkalni”, “R Chocolate”, Brenguļu alus darītava, Inga Logina, zemnieku saimniecības “Abullāči” un “Adzelvieši”, SIA “Valmiermuižas alus”, Burtnieku Tūrisma informācijas punkts, atpūtas kompleksi “Avoti” un “Mazais Ansis”, Vaidavas keramikas ražotne, “Zirgaudzētava Kocēni”, Valmiermuižas stallis, šķirnes trušu audzētava “Mežiņi”, Mucu muzejs “Nu, liela muiža!”, Cēsu Vīna bārs, ZOO “Rakši”, aktīvās atpūtas centrs “Supervāvere”, Cēsu viduslaiku pils, “Mazā Brīnumzeme”, Kondase Mākslas centrs, Viljandi muzejs, Bonifatiuse ģilde, Olustveres muiža un Viljandi vecais ūdenstornis. Valmieras TIC vasaras tūrisma akciju organizē jau ceturto gadu, šogad aicinot iepazīt arī Valmieras sena un laba drauga, Hanzas pilsētas Viljandi un novada tūrisma piedāvājumu. Tāpat akcijas laikā iespējams izzināt Hanzas pilsētas – Cēsu – tūrisma piedāvājumu un, protams, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu vilinājumu. Akcijas mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas iepazīšanu, jo jau 2018.gadā tiks atzīmēta Latvijas un Igaunijas valstu 100 gadu jubileja. Tādējādi arī akcijas nosaukums nav nejaušs – tas mudina turpināt iepazīt dzimto zemi, izzināt skaistākās vietas, viesmīlīgākos saimniekus, gardākos ēdienus un gadu simtiem mantotās kultūras, amatniecības tradīcijas un citas zintis. Tādējādi akcija mudina mūs ceļot līdz pat sirmam vecumam, gūstot pozitīvas emocijas, jaunu pieredzi un prieku, ko sniedz skaistas vietas, laipni atvērtas durvis un cilvēku sirds siltums. Informācija par akciju tūrisma vortālos www.visit.valmiera.lv, www.visit.cesis.lv un www.visitestonia.com. Informāciju sagatavoja:
Inita Kūlīte
Valmieras Tūrisma informācijas centrs
Tūrisma informācijas konsultante
Mob. tālr.: 25664420 Šī gada 12. un 13. jūlijā Limbažu novada Limbažu pagasta Tūrisma un atpūtas kompleksā “Meža Salas” notiks vērienīgs pasākums – Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Vidzemes nodaļas 19. saiets-konference. Tā mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apguve, lai veicinātu bibliotēku tālāku attīstību. Konference akcentēs bibliotekārā darba daudzpusību, īpašu lomu atvēlot darbam ar konkrētām mērķauditorijām, labākajiem piemēriem Latvijā un ārzemēs, kā arī pašu bibliotekāru radošumam. LBB Vidzemes nodaļa jau tradicionāli ik vasaru organizē Vidzemes bibliotekāru ikgadējās konferences ar mērķi pilnveidot profesionālās iemaņas, ieviest bibliotēku darbā jaunus inovatīvus pakalpojums, īstenot ideju par bibliotēku kā vietu, labi justies un saturīgi pavadīt brīvo laiku. Ik gadu konference pulcē ap 100 dalībniekiem no Vidzemes reģiona – kas ir primārā projekta mērķauditorija, bet galvenie ieguvēji ir Vidzemes reģiona bibliotēku apmeklētāji. 2016. gada 12. – 13. jūlijā LBB Vidzemes nodaļas 19. konferenci “Visi ceļi ved uz bibliotēku – daudzkrāsainu Gaismas pili” organizē Limbažu Galvenā bibliotēka (LGB), sadarbībā ar Vidzemes reģiona galvenajām bibliotēkām un LBB valdi. Programmu skat. saitē LGB mājas lapā: Apmeklētājiem divu dienu garumā būs iespēja klausīties lekcijas, darboties radošajā ideju darbnīcā, modelējot savu krāsaino nākotnes bibliotēku. Pirmās dienas vakarā – baudīt kopības sajūtu un izklaides programmu. Savukārt pēc saieta – apceļot Limbažu novada skaistākās vietas. 12. jūnijā 10:30 kopā ar LGB, LBB, Limbažu novada pašvaldības pārstāvjiem un “Meža Salu” saimnieci notiks pasākuma atklāšana. Klātesošie varēs noskatīties prezentāciju “Limbažu novads – senais un mainīgais”. 2016. gada vasaras konferences pamatideja – runāt, mācīties, diskutēt par bibliotēku pasākumu daudzveidību, mārketinga politiku, inovatīvu pakalpojumu attīstību, jaunu klientu piesaistīšanu, veiksmīgu komunikāciju ar dažādām mērķauditorijām. Lekciju tēmas sadalītas krāsu grupās, tā simboliski iezīmējot prioritārās lietas bibliotēku daudzkrāsaino pakalpojumu kopumā, kas dod atbildi uz jautājumu – kāpēc visi ceļi ved uz bibliotēku? Šoreiz akcentēsim bibliotēku infrastruktūras nozīmīgumu, inovatīvus pakalpojumus, pozitīvu komunikāciju bibliotēkā ar bērniem un pusaudžiem, ārzemju pieredzi, kā arī dosim iespēju bibliotekāriem izpausties radošajā ideju darbnīcā “Visi ceļi ved uz bibliotēku”, ieskicējot nākotnes bibliotēkas pakalpojumus, kas ir saistoši iedzīvotājiem. Par bibliotēku funkcijām un mārketingu stāstīs LNB direktors Andris Vilks, par bibliotēku infrastruktūru – arhitekti Jānis Dripe un Sarmīte Pāvilaite. Inovācijas Latvijas un ārzemju bibliotēkās “iekrāsos” LNB Bibliotēku attīstības centra speciālistes Māra Jēkabsone un Ilze Kļaviņa, Vidzemes bibliotēku speciālisti, kā arī LGB Datu apstrādes nodaļas vadītāja Irina Briede kopā ar viešņu no Viborgas reģiona centrālās bibliotēkas Irinu Semjonovu. Par prasmēm bibliotēkās veiksmīgi integrēt bērnus un pusaudžus runās psiholoģes Elīna Zelčāne un Kristīne Mozerte. Pirmās dienas izskaņā muzicēs Limbažu pagasta vīru vokālais ansamblis “Dziļezers” un mūziķis Normunds Ķietis. Konferences noslēgumā dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja doties ekskursijās pa Limbažu novadu, apskatot kultūras iestādes pagastā un Limbažu pilsētā, kā arī vietējās ražotnes, kas vairo Limbažu novada labo slavu.
Informāciju sagatavoja: Broņislava Sauka Limbažu Galvenās bibliotēkas Apmācību un profesionālās sadarbības centra vadītāja Tālrunis: +371 29283652 E – pasts: bronislava.sauka PIE limbazi PUNKTS lv Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra aicina ikvienu jaunieti vecumā no 16 līdz 30 gadiem piedalīties “Starpkultūru vasaras saulgriežu radošajās darbnīcās”. Tajās būs iespēja klātienē iepazīties ar jauniešiem no Vācijas, Spānijas, Ukrainas, Itālijas, Rumānijas un citām valstīm, lai uzzinātu, kā viņi kļuvuši par Eiropas Brīvprātīgā darba veicējiem Latvijā, kā arī iepazītu citas programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” un Eurodesk sniegtās iespējas. Starpkultūru vasaras saulgriežu radošās darbnīcas un vainaga pīšana notiks 21. jūnijā no plkst. 15:00 līdz plkst. 18:00 Rīgas jauniešu centrā “Kaņieris” (Kaņiera ielā 15, Rīgā). Ieeja pasākumā – bez maksas. Radošās darbnīcas vadīs paši Eiropas brīvprātīgie. Ikvienam klātesošajam būs iespēja pagatavot savu pretstresa bumbiņu, vienlaikus izzinot, kā vasaras saulgriežus svin Vācijā, Spānijā un Ungārijā, jo tieši šo valstu jaunieši - Andreu Monfà Banyeres, Csaba Fabian un Jantje Schwark – būs šīs darbnīcas vadītāji. Carlotta Frascadore no Itālijas latviešu jauniešiem mācīs vienkāršas itāļu dziesmas, Diego Barbero no Spānijas organizēs emociju fotosesijas. Tāpat ikvienam klātesošajam būs iespēja uzspēlēt galda spēles, uzzīmēt atmiņā paliekošu zīmējumu ar hennu, noskatīties īsfilmas par Eiropas Brīvprātīgo darbu un jauniešu pieredzēm, piedalīties Latvijas institūta īstenotajā darbnīcā “Latvijas stāstu stāstīšana” un, protams, uzzināt sīkāk par starptautiskajām iespējām, kuras piedāvā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” programma, tostarp, kā kļūt par Eiropas brīvprātīgo. Starpkultūru vasaras saulgriežu radošajās darbnīcās varēs satikt Eiropas Brīvprātīgā darba veicējus Latvijā: Andreu Monfà Banyeres (Spānija, Eiropas asociācija “Pasaule mūsu mājas”), Csaba Fabian (Ungārija, Eiropas asociācija “Pasaule mūsu mājas”), Jantje Schwark (Vācija, Tīnūžu pamatskola, Ikšķiles novadā), Diego Barbero (Spānija, nodibinājums “Baltijas Reģionālais fonds”), Carlotta Frascadore (Itālija, biedrība “AFS”), Antonina Bandurka (Ukraina, Valmieras novada fonds), Katalin Illés (Ungārija, biedrība “Homo ecos:”), Berit Haupt (Vācija, Ādažu Brīvā Valdorfa skola ĀBVS), Alice Tafuri no biedrības “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai”, Minushe Kallashi (Grieķija, Saldus JIC “Šķūnis”), Stefan Tudor (Rumānija, Saldus JIC “Šķūnis”). Svētku programma: 15:00 – 15:15 – atklāšanas uzrunas, iesildīšanās radošajām darbnīcām; 15:15 – 16:30 – aktivitātes radošajās darbnīcās; 16:30 – 18:00 – aktivitāte “Iepin savu kultūru Latvijas vasaras saulgriežu vainagā”, neformālas sarunas, lielformāta spēles spēlēšana “Zini vai mini”, vainaga mērīšana, individuālās un grupu fotosesijas. Lai pasākuma organizatori varētu apzināt pasākuma dalībnieku skaitu, lūdzam savu dalību pasākumā pieteikt līdz 20. jūnija plkst. 15:00. Pieteikšanās anketa tiešsaistē: http://bit.ly/24ghu9D. Visi, kas aizpildījuši pieteikuma anketu, tiek gaidīti pasākumā. Atsevišķs apstiprinājuma e-pasts dalībai “Starpkultūru vasaras saulgriežu radošajās darbnīcās” netiks sūtīts. Jau ziņots, ka programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” Eiropas Brīvprātīgā darba projekti šogad svin 20 gadu jubileju. Šie projekti jauniešiem piedāvā iespēju uz laiku līdz 1 gadam piedalīties sev interesējošas tēmas projektā, veikt brīvprātīgo darbu, iegūstot, iespējams, savu pirmo darba pieredzi, kas pēcāk noder savas darba dzīves uzsākšanā. Brīvprātīgais par veikto darbu nesaņem atalgojumu, taču viņam tiek segti ceļa izdevumi uz izvēlēto valsti, uzturēšanās izdevumi (dzīvesvieta un pārtika), vietējā transporta izdevumi, kā arī viņam tiek nodrošināta darbam nepieciešamā apmācība, vietējās valsts valodas apmācība, atbalsta persona, veselības un dzīvības apdrošināšana, kabatas nauda personiskajiem tēriņiem. Pasākumā aicināti piedalīties jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem (ja jauniešiem ir interese, var uz pasākumu nākt arī tad, ja nav sasniegts 16 gadu vecums). Lai uzpītu starpkultūru Latvijas vasaras saulgriežu vainagu, ikviens pasākuma apmeklētājs aicināts līdzi ņemt pļavā plūktas Jāņuzāles (taču būsim dabas draugi un neplūksim aizsargājamo augu sarakstā iekļautos ziedus). Par “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektiem 2016. gads ir jau trešais gads programmas “Erasmus+” ciklā, kas kopumā ilgst no 2014. līdz 2020. gadam. Programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem, jaunatnes darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbā ar jaunatni, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, pašiem veidojot un īstenojot projektus. Programma “Erasmus+” sniedz iespēju darboties neformāli, veidot un īstenot projektus starptautiskā līmenī, sadarboties ar citu valstu jauniešiem, iegūt nozīmīgas prasmes un iemaņas, attīstot jaunatnes jomu Eiropā un Latvijā. Programmas mērķis ir veicināt Eiropas pilsonības apzināšanos un iesaistīt jauniešus Eiropas nākotnes veidošanā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Erasmus+” īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Erasmus+”. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā “Erasmus+”. Par Eurodesk Šobrīd jau vairāk kā 1200 jaunatnes speciālistu strādā Eurodesk tīklā visā Eiropā. Šī tīkla mērķis ir informēt jauniešus par mobilitātes iespējām Eiropā, kā arī veicināt jauniešu aktīvu līdzdarbošanos sabiedriski politiskajā dzīvē. Eurodesk ar savu darbību atbalsta “Erasmus+” programmu, informējot jauniešus par viņu plašajām iespējām. Eurodesk speciālisti vienmēr pārliecinās, lai informācija, kuru viņi izplata, ir aktuāla. Ar Eurodesk informācijas punktiem var iepazīties un saņemt plašāku informāciju www.eurodesk.eu tīmekļa vietnē.
Informāciju sagatavoja: Kintija Bulava Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Komunikācijas daļas vecākā referente Tālr.nr. 67356247 e-pasts: kintija.bulava PIE jaunatne.gov PUNKTS lv
Valmierā, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novados šogad tiek piedāvātas daudzveidīgas vasaras saulgriežu svinēšanas iespējas ar senu tradīciju godināšanu, krāšņām izrādēm un līksmām zaļumballēm. Valmieras estrādi 18. jūnijā plkst. 20:00 pieskandinās dižizrāde “Skroderdienas Silmačos”, kurā saspēlēsies Valmieras Drāmas, Dailes, Nacionālā un Liepājas teātra aktieri. Iestudējumu kuplinās arī vietējie deju un koru kolektīvi. Biļetes uz izrādi nopērkamas “Biļešu Paradīze” kasēs. Valmiermuižas pils parkā 18.jūnijā, sākot no plkst. 12:00, norisināsies tradicionālā ielīgošana “Saulgriezis 2016” ar lauku gardumu un amatnieku labumu tirdziņu “Ar Gardu Muti Valmiermuižā”, Jāņu tradīciju darbnīcām un latviešu tautas deju koncertu. Vakarā viesi varēs baudīt uguns un spēka rituālu un koncertu ar postfolkloras grupu “Trad.Attack!” (Igaunija), “Iļģi” un “Dārdi” piedalīšanos. Rīgas Danču kluba dejotāji svētku dalībniekiem ierādīs kādreiz Vidzemē izplatītus tradicionālos dančus. Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos 21.jūnijā notiks vērienīga dejas izrāde “No zobena saule lēca”. Režisora Uģa Brikmaņa un horeogrāfa Agra Daņiļeviča uzvedums piesaistījis tik daudz interesentu, ka biļetes uz izrādēm jau savlaicīgi izpārdotas. 22. jūnijā Neikenkalna dabas koncertzāle Kocēnu novadā gaidīs apmeklētājus ielīgošanas pasākumā ar Dikļu pūtēju orķestri, folkloras kopu “Endzelīte”, sieviešu kori “Lira”, deju grupu “Maģija”, amatierteātri un Ozolmuižas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Ozoli”. Pasākuma sākums plkst. 19:00, vakarā – balle. Beverīnas novada Mūrmuižas estrādē 22. jūnijā plkst. 20:00 būs skatāmas amatierteātra “Vīzija” A.Upīša izrādes “Dzimumdienas rīts” un “Ragana”, bet pēc izrādēm zaļumballē spēlēs grupa “Blēži”. Dažādi saulgriežu pasākumi 22.jūnijā norisināsies Burtnieku novadā: plkst. 18:00 sāksies "Saulgriežu svētki" Lizdēnu ciema centrā, plkst. 20:00 – Jāņu ielīgošanas koncerts un zaļumballe Matīšu pagasta estrādē, plkst. 21:00 – "Līgosim Rencēnos" Rencēnu ciema centrā, plkst. 22:00 – Jāņu ielīgošana ar grupu “Kokteilis” Vecates estrādē. Savukārt 23.jūnijā Burtnieku ciema estrādē notiks Līgo nakts zaļumballe ar grupu “Alianse”, sākums – plkst. 23:00. 23. jūnijā no plkst. 22:00 ikviens aicināts uz kopīgu Līgo svētku svinēšanu Valmieras estrādē. Svētku ballē spēlēs grupas “Ballīšu orķestris” un “Pagrabs”. Svētkiem atbilstošu noskaņu radīs īpaši veidots “Papardes ziedu mežs”, Jāņu ugunskurs un uguns muca. Balles laikā darbosies bufetes. Valmieras Tūrisma informācijas centrs Rīgas ielā 10, Valmierā 18.jūnijā būs atvērts no plkst. 10:00 līdz 17:00, 19.jūnijā no plkst.10:00 līdz 15:00, 20. un 21.jūnijā no plkst.9:00 līdz 18:00, 22.jūnijā no plkst.9:00 līdz 17:00, bet 23. un 24.jūnijā – slēgts. Informācijas gūšanai par saulgriežu svinību, atpūtas un izklaides iespējām Valmieras pilsētā, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novados aicinām izmantot Valmieras Tūrisma informācijas centra mājaslapu www.visit.valmiera.lv.
Projekta „Radām novadam” Vidzemes Augstskolas komanda „Jauniešu vētra”, Mazsalacas novadā rīkojusi jau vairākas dabas izziņas aktivitātes. Pasākums „Piliens dabas” norisināsies otro gadu un ir iecerēts to attīstīt kā labu tradīciju ar mērķi radīt vidi dabas izzināšanai, izprast to, gūt idejas un iemaņas kā uzlabot un saglabāt vides kvalitāti ikviena ikdienā. 20.augustā būs iespēja aktīvi pavadīt dienu profesionāļu pavadībā, kur galvenokārt pievērsta uzmanība ūdens un smilšakmens tēmām. „Salacas baseina smilšakmens atsegumi ir kā datu nesēji par Zemes ģeoloģisko uzbūvi, un ir mājvieta retām augu un dzīvnieku sugām. Tāpēc svarīgi to apzināties un īstenot vides aizsardzības pasākumus”, stāsta pasākuma organizatore Ilze Sauša. Savukārt Liene Mistere saka: „Dabas izziņas pasākumi ir lieliska ierosme pašiem dodoties dabā būt vērīgākiem un ar jauniegūtajām vai atsvaidzinātajām zināšanām pēcāk bagātināt savus pārgājienus. Latvijas simtgadi taču vēlamies sagaidīt ar lepnumu sirdī par mūsu dabas vērtībām! Lai katram sirdī ir kaut piliens izpratnes un par mūsu zemes dabas vērtībām!” Dienas daļā no 16:00 tiks piedāvātas dažādas tematiskās darbnīcas, atraktīvas nodarbes dabā. Ģeologs Dainis Ozols vadīs dabas izziņas darbnīcu par smilšakmens atsegumu veidošanos. Kā notiek ūdens kvalitātes izpēte būs iespējams uzzināt no biedrības “Ūdensaina” hidrobiologiem. Izzināt varēs arī putnus sadarbojoties ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Kopā ar Vidzemes klinšu kāpšanas attīstības biedrību trenēt līdzsvaru, kā arī pildīt orientēšanās uzdevumus. Par radošajām darbnīcām un pašu līdzdarbošanos parūpēsies Mazsalacas Mākslas skolas radošais pulks. Vakara daļā no 21:00 Valtenberģu muižas parks iegūs citas krāsas un noskaņu. Ģitārspēles koncertu pasākuma viesiem dāvās mūziķis Mikus Frišfelds. Gaidāma sikspārņu izpēte, „kukaiņu spīdēšana”, kā arī mākslinieciski priekšnesumi dabas tematikā – ūdens glezniecības šovs un ēnu teātris. Dabas izziņas pasākuma „Piliens dabas” precizēta programma drīzumā būs pieejama www.mazsalaca.lv, kā arī organizācijas „Jauniešu vētra” profilos draugiem.lv/jauniesuvetra un facebook.com – ej.uz/jauniesuvetra. Dabas izziņas pasākums „Piliens dabas” apmeklētājiem pieejams bez maksas pateicoties finansiālam atbalstam no Latvijas Vides aizsardzības fonda un Mazsalacas novada pašvaldības. Informāciju sagatavoja: Laila Skujiņa Biedrība „Jauniešu vētra” E-pasts: jauniesuvetra PIE gmail PUNKTS com Tālr.: +371 26458267 FB lapa: http://ej.uz/jauniesuvetra Draugiem.lv lapa: http://www.draugiem.lv/jauniesuvetra Jūnija beigās Vaidavā ieradušies 20 mākslinieki no dažādām pasaules malām - no Argentīnas līdz pat Sibīrijai, un no Norvēģijas līdz pat Jordānijai, lai "Vaidava Ceramics" ražotnē demonstrētu savu labāko sniegumu, strādājot ar vietējo sarkano mālu. Simpozijs "Mālēdiens" Divu nedēļu garumā (26.06.-9.07) SIA „Vaidava Ceramics” ražotnē norisinās 1.Starptautiskais keramikas simpozijs „Mālēdiens”, kurā 20 keramikas mākslinieki no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Šveice, Beļģija, ASV, Spānija, Gruzija, Argentīna, Īrija, Norvēģija, Turcija, Jordānija, Krievija, Somija un Izraēla, darinās keramikas traukus no sarkanā Lodes māla. Kā Simpozija vadītāji piesaistīti divi izcili keramiķi – Vincents Kempenajers (Vincent Kampenaers) no Beļģijas un Inita Reimandova no Latvijas. Atvērto durvju diena - plenērs 3 Cepļi Pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam, 3.jūlijā Vaidavas ražotne tiks atvērta gan vietējiem keramiķiem, gan sabiedrībai, lai iepazītos ar simpozija māksliniekiem un piedalītos papīra cepļu dedzināšanas performancē. Jau no plkst 11:00 varēs vērot cepļu būvēšanu un pildīšanu ar keramikas darbiem, savukārt ap 12:00 sāksies pats dedzināšanas process. Pēcpusdienā ap plkst 16:00 plānota cepļu atvēršana, kam sekos viesmākslinieku prezentācijas un meistarklases. Visa pasākuma garumā tiks padomāts arī par bērniem, sniedzot iespēju spēlēties, veidot un eksperimentēt ar mālu. Brīvdabas vakariņas Vaidavas ezera krastā Simpozija noslēgumā 8. un 9.jūlijā Vaidavas ezera krastā tiks organizētas vakariņas „Pilnbrieda garša. Latvijas vasara”. Vakariņas notiks brīvā dabā apmēram 3,5 stundu garumā. Vakariņas būt īpaša noskaņu, skaņu, smaržu, krāsu un garšu simbioze, kuras laikā šefpavāra uz vietas gatavotie ēdieni tiks pasniegti uz mākslinieku radītajiem traukiem.
16.un 17. jūlijā Valkas novadā Otrajā Ieviņa ermoņiku spēlmaņu saietā tiksies ermoņiku spēles vecmeistari un tradīcijas mantinieki. Viena no savdabīgākajām Vidzemes muzikālajām tradīcijām – Ieviņa ermoņiku spēle, vēl nesen šķita teju izzudusi. Tomēr, pateicoties dažu tautas mūzikas entuziastu ieguldījumam un biedrības “Skaņumāja” veikumam, savdabīgajam vietējo meistaru būvētajam instrumentam ir cerības atgūt nepelnīti zaudēto vietu mūsu mūzikas dzīvē. Sestdien 16. jūlijā plkst. 17.00 svētkus ieskandinās koncerts Kārķu estrādē - Dabas koncertzālē, kur muzicēs Valdis Andersons un kapela "Ieviņas", kapela “Hāgenskalna muzikanti”, Oskara Patjanko kapela, Līga Tīsiņa un Ķekavas Ieviņu draugi, kā arī spēlmaņi Juris Golvers, Juris Dūmiņš, Varis Auziņš, Ilona Dzērve, Arnis Ābelīte un Rūta Lūse. Pēc koncerta līdz pusnaktij muzicēšanu retro noskaņās turpinās zaļumballe ar kapelu “Hāgenskalna muzikanti”. Svētdien 17. jūlijā no plkst. 11.00 interesenti aicināti uz Ērģemes pagasta Lejaskukriem, kur Valmieras muzeja speciālists Alberts Rokpelnis stāstīs par ieviņu ziedu laiku mūzikas repertuāru, Oskars Patjanko piedāvās iepazīties un pilnveidot ermoņikas spēles prasmes, kā arī būs iespēja spēlmaņiem un meistariem, kam ir pieredze ermoņiku labošanā, dalīties ar savām prasmēm un atklājumiem.
Informāciju sagatavoja: Biedrības “Skaņu māja” valdes priekšsēdētāja Sandra Lipska
Tādā veidā tas veicinās jauniešu zināšanas par dejas kultūru, gan aicinot viņus kļūt aktīvākiem un stiprināt pārliecību par savām spējām, kas ir ļoti svarīgi, jo lauku bērniem profesionālo pedagogu pieejamība ir ierobežota. Tas stiprinās jauniešu piederības apziņu savai zemei, savām dzimtajām mājām tuvojoties Latvijas valsts simtgadei. Projektā piedalīsie 80 Burtnieku novada un 20 Dzirnu bērni.
Informāciju sagatavoja: Inese Karnāte projekta vadītāja 29343463 Europa Nostra aicina dalīties ar panākumiem un labās prakses piemēriem kultūras mantojuma nozarē, līdz 1. oktobrim piesakoties Eiropas Savienības kultūras mantojuma balvai Europa Nostra. Eiropas Savienības Europa Nostra kultūras mantojuma balva ir kultūras mantojuma nozares prestižākā balva, kas Eiropas mērogā godina ievērojamākos sasniegumus. Tā novērtē arhitektu, amatnieku, kultūras mantojuma speciālistu, brīvprātīgo, skolu, vietējo kopienu, kultūras pieminekļu īpašnieku un mediju izcilu un pašaizliedzīgu darbu. Balva ar lielisku piemēru palīdzību iedvesmo radošumam, inovācijām un jauniem sasniegumiem. Eiropas Savienības kultūras mantojuma balva Europa Nostra tiek piešķirta šādās jomās: arhitektūras mantojums, industriālais mantojums, kultūrainavas, vēsturiskie parki un dārzi, arheoloģiskais mantojums, mākslas darbi un to kolekcijas, nemateriālā kultūras mantojuma prakses un izpausmes un kultūras mantojuma digitalizācija. Balvu piešķir četrās kategorijās:
No saņemtajiem pieteikumiem speciāli izveidota neatkarīgu ekspertu žūrija izvēlēsies līdz 30 laureātiem, no kuriem 6 apbalvošanas ceremonijā saņems Lielo balvu 10 000 eiro apmērā un atzinības rakstu. Viens no laureātiem tiešsaistes balsojumā saņems Publikas simpātiju balvu. Pirms balvas pasniegšanas ceremonijas tiek paziņotas arī žūrijas atzinības – izcili sasniegumi, kas nav iekļuvuši laureātu sarakstā 2016. gadā žūrijas atzinību saņēma Jāņa Krastiņa Liepājas jūgendstila arhitektūras izpēte. Žūrija novērtēja to, ka projekts izceļ ļoti nozīmīgu arhitektūras mantojumu. Četru gadu laikā veiktā pētījuma rezultāti 2015. gadā izdoti grāmatā “Liepāja. Jūgendstila arhitektūra”. 2013. gadā nominācijā “Izglītība, apmācība un izpratnes veidošana” laureātu vidū bija Kuldīgas novada pašvaldības Restaurācijas centrs, 2004. gadā nominācijā “Saglabāšana” diplomu saņēma Bauskas pils un 2002. gadā nominācijā “Pašaizliedzīgs darbs” Rundāles pils muzejs. Eiropas Savienības kultūras mantojuma un “Europa Nostra” balvas piešķiršanu kopš 2002. gada rīko organizācija “Europa Nostra” un Eiropas Komisija. “Europa Nostra” ir nevalstiskā organizācija, kura darbojas kultūras mantojuma labā. Tajā pārstāvētas 250 nevalstiskās un bezpeļņas organizācijas no vairāk nekā 50 Eiropas valstīm, kopumā iesaistot vismaz 5 miljoni pilsoņu. To atbalsta arī vairāk nekā 150 asociēto valsts iestāžu un korporāciju un vairāk nekā 1500 individuālu dalībnieku. Tās plašais speciālistu un brīvprātīgo tīkls cenšas saglabāt Eiropas kultūras mantojumu šai un nākamajām paaudzēm. Informācija par pieteikšanos balvai: http://www.europanostra.org/apply-for-an-award-2017/ 2016. gada laureāti: http://www.europanostra.org/laureates-2016/
Informāciju sagatavoja: Alma Kaurāte-Java Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pārvaldības un komunikāciju daļas speciāliste alma.kaurate-java PIE mantojums PUNKTS lv, 66164783 No 2. līdz 23. jūlijam notiks Valkas un Valgas četru baznīcu Vasaras mūzikas festivāls. Šis būs starptautisks pasākums, jo koncerti notiks gan Valkas, gan Valgas baznīcās. Tajā piedalīsies mūziķi no Igaunijas, kā arī Šveices. Šī būs lieliska iespēja ne tikai dzirdēt brīnišķīgus un profesionālus māksliniekus, bet arī iepazīt abu dvīņu pilsētu dievnamus. Festivāla atklāšana notiks 2. jūlijā plkst.17:00 Svētā Izidora Valgas Pareizticīgo baznīcā ar koncertu “Dziedam tev”. Tajā uzstāsies vokālais ansamblis “Orthodox singers”. Ieejas maksa 5-7 EUR. Nākamais koncerts gaidāms 8. jūlijā plkst.18:00 Valkas Lugažu Ev. Luteriskā baznīcā, tajā koncertu sniegs tenors Andrei Bogatš, klarnetists Madis Kari un klavieres spēlēs Piia Paemurru. Ieejas maksa 4-5 EUR. Savukārt Valgas Sv. Jāņa baznīcā notiks četri koncerti. Pirmais būs 9. jūlijā plkst. 13:00, kurā uzstāsies Arete Teemets (soprāns), Neeme Ots (trompete), Tiia Tenno (ērģeles). Ieejas maksa šajā koncertā 4-5 EUR. Otrais koncerts notiks 15. jūlijā plkst. 18:00. Tajā klausītājus priecēs Šveices mākslinieki: flautiste Varen Steffen un ērģelnieks Olivier Eisenmann. Ieejas maksa 4-5 EUR. 16. jūlijā plkst.17:00 atkal uzstāsies ērģelnieks no Šveices Olivier Eisenmann. Ieejas maksa šajā koncertā arī 4-5 EUR. Savukārt ceturtais koncerts notiks 17. jūlijā plkst. 21:00, tajā koncertu sniegs čellu kvartets “C JAM”. Ieejas biļetes 15 EUR. Koncertcikls noslēgsies 23. jūlijā ar koncertu Valgas Romas katoļu Svētā gara baznīcā plkst.17:00. Tajā uzstāsies čellists Andreas Lend un akardeonists Allan Jakobi. Biļetes var iegādāties stundu pirms koncerta. Vairāk informācijas www.valga.ee
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Smane |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jau sestdien, 18. jūnijā Alūksnes Pilssalā aicinām uz Lielajām Līgo lustēm Trešajā Zušu festivālā.
Šovasar, 20.augustā Mazsalacā, gleznainās Salacas upes krastā pie Valtenberģu muižas, notiks dabas izziņas pasākums „Piliens dabas”. Brīvdabas pasākuma vadmotīvus – ūdens vidi un smilšakmens atsegumus – varēs iepazīt darbnīcās un mākslinieciskos priekšnesumos no plkst.16:00 līdz pat pusnaktij.
Projekta „Mēs dejojām vasaru Burtniekos” ietvaros biedrība “Latvijas jaunatnes radošās iniciatīvas un kultūras projektu atbalsta centrs” ar māksliniecisko vadītāju un horeogrāfu Agri Daņiļēviču un Burtnieku novada deju kolektīvu audzēkņiem meistarklasē sešas dienas no 04.07.-09.07.2016. iestudēs uzvedumu „Viņi dejoja vienu vasaru” un nobeigumā sniegs koncertu Burtnieku pagastā Burtnieku novada un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem.