Arhīva kalendārs
No 13.-15. maijam Valmierā un apkārtējos novados notiks Latvijā unikāls velo – kino festivāls “Kino Pedālis”. Pasākums aizsāks jaunu tradīciju ik gadu pulcināt kā lielus, tā mazus velo draugus, lai veselu nedēļas nogali izzinātu, izdzīvotu un izgaršotu riteņbraukšanu neparastā duetā ar kino. Festivāla “Kino Pedālis” mērķis ir pieteikt Valmieras pilsētu, Kocēnu un Burtnieku novadus kā riteņbraucējiem visdraudzīgāko galamērķi Latvijā, atklāt vasaras aktīvā tūrisma sezonu un piedāvāt kvalitatīvu atpūtu, sapludinot velo un kino robežas krāsainā brīvdienu piedzīvojumā. Festivāls vienlaikus norisināsies Kocēnu un Burtnieku novados, bet tā centrs būs Valmiera, kas līdz šim bija labi zināma kā BMX un citu sporta veidu pilsēta, bet nu ir gatava kļūt par VELO Valmieru, jo pilsēta un tās apkārtne ir lieliski piemērota dažādu riteņbraukšanas stilu piekritējiem – ir gan pilsētas līganie veloceliņi, gan priežu mežu sakņainās takas, gan garāki velo maršruti uz apkārtējiem novadiem, gan trase un rampas ekstrēmāku sajūtu gūšanai. Katrai no velo braucēju grupām un subkultūrām ir savas intereses, domubiedri, parādes un sacensības, bet tos visus vieno neviltots velo entuziasms un cieņa pret divriteni, tieši tādēļ “Kino Pedālis” aicina visus velo mīļus vienkopus izbaudīt festivālu! Piektdiena – “Kino nakts” Tā kā riteņbraucēji mīl arī kino, tad festivālā galvenais uzsvars tiks vērsts uz kino un velo kultūru mijiedarbību. Piektdien, 13.maijā, notiks “Kino nakts”, kuras laikā, pārvietojoties ar divriteņiem starp septiņiem neparastiem kinoteātriem, festivāla dalībnieki varēs sastādīt paši savu kino programmu un skatīt gan pašmāju, gan ārzemju filmas par un ap velo tēmu. Filmu programma vēl tiek papildināta, bet jau zināms, ka festivālu atklās filma “Pulksteņmeistars” par leģendāro latviešu velo mehāniķi Arkādiju Sveci, kurš savu mūžu veltījis velosipēdiem, un arī pats meistars ir apstiprinājis dalību pasākumā. Festivāla kinoteātri būs – kino “Gaisma”, Valmieras Kultūras centrs un Tautas Harmonijas centrs Valmierā, Kokmuižas alus pagrabs Kocēnos, atpūtas komplekss “Avoti” – BMX Slavas zāle Burtnieku novadā, “Siltumnīca” Beverīnas novadā, kā arī pagaidām vēl viens slepens kinoteātris tuvējā apkārtnē. “Kino nakts” programmā īpaša vieta ir paredzēta arī dažādu autoru iesūtīto filmu konkursam, tādēļ iesniegt savu darbu festivālam ir aicināti gan pieredzējuši kino veidotāji, gan jaunie režisori! Filmu konkursa galvenais nosacījums ir saturisks ekranizējums kādai no velo kultūras un riteņbraukšanas kā dzīvesveida šķautnēm. Filmu pieteikumi tiek gaidīti līdz 1.maijam. Galvenā balva – 500 eiro. Plašāka informācija par filmu iesniegšanu skatāma festivāla mājas lapā – www.kinopedalis.lv Sestdiena – “Velo brauciens” un “Velo bazārs” Sestdien, 14.maijā, gaidāms festivāla centrālais notikums – velo brauciens, kad dalībnieki varēs izlemt, kurā no trim piedzīvojumu velo maršrutiem vēlas doties – “Ģimeņu pedālī” (ap 9 km), “Puspedālī” (ap 15 km) vai “Dižpedālī” (ap 35 km). Šīs nebūs sacensības, bet gan veselīga atpūta un spēle, kas izvedīs pa Valmieras un novadu skaistākajam vietām un tūrisma objektiem līdz pat Valmiermuižai, Kocēniem, Sietiņiezim un Vaidavai. Festivāla velo maršruti būs pirmie Latvijā, kas veicami ar īpašas mobilās aplikācijas palīdzību. Brauciena dalībnieki, izmantojot savas viedierīces, dosies piedzīvojumu maršrutos, pa ceļam piestājot interaktīvajos punktos, lai krātu punktus noslēguma loterijai, kā arī lielākajās pieturvietās dalībniekus sagaidīs pārsteigumi un izklaides. Turklāt bez kino arī neiztikt! Maršrutus bagātinās ar kino saistītas pieturvietas un performances, kurās iespēja piedalīties būs ikvienam dalībniekam. Visas dienas garumā Valmieras centrā notiks arī “Velo bazārs”, vienkopus pulcinot plašu skaitu velo jomas pārstāvju, sakot ar velosipēdu un aksesuāru tirgotajiem līdz velo entuziastu grupām un subkultūru virzītajiem. Bet sestdienas vakarā Valmieras centru pieskandinās “Kino Pedāļa” ballīte ar kopīgu finišu, lielo loteriju, komiķiem, mūziķiem, video projekcijām, velo paraugdemonstrējumiem un citām atrakcijām, kas patiks kā lieliem, tā maziem velo draugiem. Svētdiena – “Velo brokastis” Svētdien, 15.maijā, “Kino Pedālis” aicina dalībniekus nesteidzīgi ripot uz laiskām vēlajām “Velo brokastīm” Valmiermuižā. Klētī, līdzas “Valmiermuižas alus” darītavai, festivāla dalībniekus sagaidīs īpašs brokastu piedāvājums, bagātīgi klāts galds un veselīgi atspirdzinājumi. Neiztrūks arī kino un kopīga atskatīšanās uz festivāla priekiem un piedzīvojumiem, bet līdzās esošajā Valmiermuižas pils parkā būs pieejamas zirgu izjādes un muižas rotaļu laukums bērniem. Brokastošanas noslēgumā interesenti varēs arī doties ekskursijā uz brūzi vai zirgu stalli. Noderīgi dalībniekiem Visas trīs festivāla dienas Valmieras apkārtnē dalībnieku ērtībām un priekam vietējie uzņēmēji gādās par atlaidēm un īpašiem piedāvājumiem maltītēm, nakšņošanai un citiem noderīgiem pakalpojumiem. Atpūtas kompleksā “Avoti” būs iekārtota festivāla telšu vieta, kā arī vairāki vietējie iedzīvotāji ir gatavi atvērt savu namu durvis festivāla dalībniekiem no citām pilsētām, lai sniegtu naktsmājas un kopīgi izbaudītu visas festivāla dienas. Savukārt ērtākai nokļūšanai uz Valmieru, sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens”, maršrutā Rīga – Valmiera kursēs specvagoni ar velo novietnēm. Biļetes uz festivālu ir jau pieejamas. Iepriekš pārdošanā visām trim festivāla dienām biļete 1 personai – 10,00 Eur, draugu biļete 4 personām – 33,00 Eur, ģimenes biļete 2 pieaugušajiem un 1 bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam – 25 Eur, ģimenes biļete 2 pieaugušajiem un 2 vai vairāk bērniem – 30 Eur. Pasākumu rīko aktīvā tūrisma centrs “Eži” ciešā sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Kocēnu novada pašvaldību, Burtnieku novada pašvaldību un “Valmiermuižas alus” darītavu. Plašāka informācija par festivālu – www.kinopedalis.lv.
Informāciju sagatavoja: Elīna Megne
Mājražotāju un amatnieku labumu tirdziņš „Ar Gardu Muti Valmiermuižā”
Zaļā zāle un lapas kokiem, ko atnes Ūsiņš, ir vasaras un dzīvības atkal atgriešanās apliecinājums. Arī tirgotāji un amatnieki ar jaunu sparu būs sarūpējuši dažādus gardumus un acis priecējošus labumus. Galdā tiks celti svaigi sieri, žāvētas zivis, pašu cepta maize, sulas, gardas karameles un atspirdzinoši pašmāju vīni. Bet pie amatniekiem varēs iegādāt smalkus izšuvumus, rotas, sveces un pinumus, kā arī lielākus meistardarbus – kalumus, keramiku un koka darinājumus
Tirgotāji aicināti pieteikties tirdziņam līdz 4.maijam: info PIE gardumuti PUNKTS lv vai pa tālr. 27337798 (Sabīne).
Latvisko Ūsiņdienas tradīciju izzināšana
Ūsiņš tiek saukts par „zirgu kungu” – viņš ierodas sētā, lai rūpētos par saimes zirgiem, tāpēc īpaša uzmanība tiks pievērsta Valmiermuižas staļļa zirgiem. Pils parkā tie izrādīs savas prasmes un izvizinās sanākušos. Tirdziņa viesiem būs iespēja pašiem no māla izveidot savu laimes pakavu. Ūsiņi ir svētki, kur valda skaļums un jautrība. Lai uzturētu možu un jestru garu, Valmiermuižā ciemosies folkloras kopa „Endzelīte”. Pēc latviešu tradīcijām Ūsiņdienas rītā dzen pirmo vagu, tāpēc aizrautīgie varēs piedalīties pirmajos zemes apstrādes darbos – sēšanas un dēstīšanas darbnīcā. Ūsiņi ir vīrišķīgākie gadskārtu svētki, tālab viesiem būs iespēja izmēģināt spēkus arī senajā amatu prasmē, darinot lokus un bultas.
„Valmiermuižas alus” brūvējumu un īpašu Ūsiņdienas ēdienu baudīšana
Šajās svinībās galdā tiks celti gardumi, ko sarūpējuši Valmiermuižas Alus virtuves pavāri – lielajā Saimes katlā burbuļos vistas un gaiļa zupa ar dārzeņiem un pannā cepsies biezās rauga pankūkas ar krējumu un ievārījumu. Neatņemama Ūsiņdienas svinību sastāvdaļa ir alus, tāpēc arī šoreiz būs iespēja nobaudīt jaunu Valmiermuižas alus darītavas brūvējumu – proves Vasaras alu No. 4, kas radīts, meklējot īsto vasaras garšu. Arī Valmiermuižas vēstniecības Rīgā šefpavārs Dzintars Kristovskis dosies garšu meklējumos, radot jaunus un neatkārtojamus gardēdības piedzīvojumus, izmantojot kaņepes un daloties ar savām zināšanām pavāra meistarklasē #zemesgarša.
/Ieeja bez maksas/
Gadskārtu svinības atbalsta SIA „Valmiermuižas alus”, Burtnieku novada pašvaldība, SIA „ZAAO”, garškopju kustība „Gardu Muti”.
Informatīvie atbalstītāji: Valmieras Kultūras centrs, t/c „Valleta”, laikraksts „Liesma”.
Plašāka informācija:
Sabīne Vandāna, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja
kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv
tālr. nr.: 27337798
ŪSIŅDIENAS SVINĪBU PROGRAMMA TIRDZIŅŠ „AR GARDU MUTI VALMIERMUIŽĀ”
TIRGOŠANĀS
11.00 – 15.00 Mājražotāju un amatnieku labumu tirdziņš
MIELOŠANĀS
11.00 – 15.00 Vistas un gaiļa zupa ar dārzeņiem, biezās rauga pankūkas ar krējumu un ievārījumu no Valmiermuižas Alus virtuves
11.00 – 15.00 Valmiermuižas proves Vasaras alus No.4 baudīšana
12.00 – 14.00 Garšu meistarklase #zemesgarša ar Valmiermuižas vēstniecības Rīgā šefpavāru Dzintaru Kristovski
LUSTĒŠANĀS
11.30 – 13.30 Ūsiņdienas tradīciju izzināšana, dziesmas un rotaļas ar folkloras kopu „Endzelīte”
DARBOŠANĀS
11.00 – 13.30 Veiksmes pakaviņu darināšana kopā ar Beverīnas amatniekiem
11.00 – 13.30 Sēšanas un dēstīšanas darbnīca
11.00 – 15.00 Loku un bultu darināšana
11.00 – 15.00 Zirgu izrādīšanās un izjādes Valmiermuižas pils parkā
/Ieeja bez maksas/
Nākamās svinības – Jāņu ielīgošana „Saulgriezis 2016” un tirdziņš „Ar Gardu Muti Valmiermuižā” 18. jūnijā!
Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība.
Informācijas avots: visit.valmiera.lv
“”Gredzenus mijot” būs stāsts par puisi un meitu, kurus vieno tik stipras jūtas, ka viņi ir izlēmuši veidot paši savu ģimeni. Ievērojot tradīcijas - ar Laimas un Māras svētību, kā arī vedēju un panāksnieku gādību, pāris tiks ievadīts jaunā dzīves cēlienā, ļaujot mums kļūt par daļu no šī, pāri laikam plūstošā stāsta. Kāzas jeb vedības ir apliecinājums mūsu tautas nākotnei, un uzveduma pamatā esošais režisora Jāņa Znotiņa stāsts par diviem cilvēkiem ļaus ikvienam izdzīvot mirkli pārdomās arī par savas dzīves svarīgākajiem brīžiem,” stāsta uzveduma mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne. Cēsu pils parka estrādes skatītāju laukums tiks pārvērsts par sētas pagalmu, bet skatītāji izvietosies sēdvietās pie Cēsu pils mūriem, tā pārredzot skaisto parka teritoriju ap dīķi. Uzvedumā “Gredzenus mijot” tiks izdejotas šim notikumam atlasītas, kā arī no jauna radītas dejas, kuras vienos Jēkaba Nīmaņa skaņu partitūra. Rasas Bugavičutes-Pēces radīto tekstu runās aktieris Kaspars Znotiņš. Uzveduma scenogrāfs ir Aigars Ozoliņš, tērpu māksliniece - Evija Dāboliņa. Uzveduma radošo grupu veido gan pieredzējuši Latvijas deju nozares speciālisti, gan jaunpienācēji: mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, režisors Jānis Znotiņš, galveno varoņu darbību veidos horeogrāfs Agris Daņiļēvičs, deju virsvadītāji Gints Baumanis, Dagmāra Leja, Gunta Raipala, Gunta Skuja, Agris Daņiļēvičs, projekta vadītāja Maruta Alpa. Uzvedums tapis Latvijas Nacionālajam kultūras centram sadarbojoties ar Cēsu novada domi. Uzveduma tapšanu atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs Swedbank, Valsts kultūrkapitāla fonds, Statoil. Informē Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, Lsm.lv, 1188.lv, Apollo.lv, Tvnet.lv un Latvijas Avīze. Deju uzvedums “Gredzenus mijot” notiks 28. maijā plkst. 21.00 (ieeja no plkst. 20.00) Cēsu pils parkā. Biļetes no 5. maija pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv/events/perf/11514. Biļešu cenas - no 5 līdz 15 eiro. Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv 21. maijā norisināsies Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu tūrisma objektu apceļošanas akcija. Visas dienas garumā varēs apceļot 12 vietas Piebalgā, kurās gaidīs dažādi piedzīvojumi. Dalībnieku kartes ar uzdevumiem tiks izsniegtas Vecpiebalgas novada Tūrisma informācijas punktā (TIP) un Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejā no 10.00–17.00. Akcijas dalībnieki: Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs, lauku sēta “Lielkrūzes”, zemnieku saimniecība “Mazvieķi”, aktīvās atpūtas vieta “Vanagkalns”, kafejnīca “Ūdensroze” un “Piebalgas kūpinātava”, Vecpiebalgas luterāņu baznīca, saimniecība “Piebalgā ievākts medus”, Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs “Kalna Kaibēni”, Muzejs “Vēveri” – Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija, Piebalgas porcelāna fabrikas galerija, Vecpiebalgas muiža un atpūtas komplekss “Chill up”. Papildus aktivitātes: 13.00 Lauku zupa “Lielkrūzēs” (Tālr. 29146397). 14.00 Gida ekskursija pa Vecpiebalgu Laumas Balodes vadībā (pieteikties pa tālr. 26132270) Eduards Vīķelis piedāvās izbraukt maršrutu ar velosipēdiem. (pieteikties pa tālr. 27001128) Dalībnieku kartes varēs nodot Vecpiebalgas novada TIP līdz 17.00 un Vecpiebalgā, kafejnīcā „Ūdensroze” no 17.30-19.00. Vakara programmā: 19.00 – 22.00 Danči kopā ar folkloras kopu “Dandari” Vecpiebalgā, šķūnī pie kafejnīcas „Ūdensroze”. 20.00 Balvu izloze akcijas dalībniekiem. 19.00 - 01.00 Muzeju nakts: "Ienāciet Piebalgā!" Piedalies ar savu fotogrāfiju Instagram #tavadienapiebalga FOTOKONKURSĀ! Tūrisma akcijas organizētāji: Agnese Zēbolde (26412962) un Andris Koks (26110724).
Laiks nav lineārs, bet telpisks, un tajā mēs varam reizē būt gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē. Tāpēc XIX Gaujas plostnieku svētki Strenčos 21. maijā noritēs ar devīzi “Cauri laikiem”. Svētki tiks ieskandināti 18. maijā pie Spicu tilta ar plosta siešanas skolu jaunajiem plostniekiem, makšķerēšanas sacensībām, “saldošanos” bērniem un “alošanos” pieaugušajiem, plostnieku zupas un putras vārīšanu un degustēšanu, plosta pušķošanu Plosta ceļam, sadziedāšanos un sadancošanos kopā ar grupas Dzelzs Vilks līderi Juri Kaukuli un Valkas KN folkloras un danču kopu “Sudmaliņas”. Darbosies “Valmiermuižas alus” tirgotava. 19., 20. maijā plosta ekspedīcija dosies lejup pa Gauju. 20. maijā Strenčos ieradīsies vikingi no Rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupas “Senzeme” un būvēs savu apmetni Gaujas krastā. 21. maijs – svētku diena iesāksies ar tradicionālo tirgošanos. Lielie un mazie svētku apmeklētāji varēs izbaudīt dažādas atrakcijas un izklaides – vizināšanos ar zirgiem, piepūšamās atrakcijas, fotografēšanos kopā ar multiplikācijas filmu tēliem, kārumu baudīšanu. Visas dienas garumā Gaujā notiks Strenču airēšanas maratons “Plosta ceļš 2016”. sacensību distance Gaujā 37,5 km garumā, starts pie Spicu tilta Gaujas labajā krastā. No plkst. 10:30 Plostnieku mielastu mednieku gaumē sāks gatavot Jānis Ence, ko vēlāk varēs nogaršot krodziņā “Pie Jāņa”, bet plkst. 11:00 sagaidīsim plostu ar plostniekiem, notiks svētku atklāšana, plostnieku godināšana un Smiltenes KC bērnu un jauniešu deju kolektīvu “Dadži” un “Dadzīši” koncerts “Senatne satiekas ar šodienu”. No plkst. 12:30 notiks dažādas aktivitātes un sacensības – automodelistu REDRIF sacensības, interaktīvā telts, plostu modeļu ātrumsacensības, vizināšanās ar plostu un vikingu laivu, sporta spēles plostnieku garā. No plkst. 19:00 varēs apmeklēt Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzeju, kurā notiks Muzeju nakts pasākums “Durvis”, kā arī aizbraukt uz netālo Sedu aplūkot pilsētas kultūrvēsturisko ekspozīciju kultūras namā pasākumā “Atvērtās durvis”. Vakarā plkst. 20:00 Strenču brīvdabas estrādē notiks krāšņs koncertuzvedums “Karmena”, bet pēc uzveduma pie laivu piestātnes mūzikas un gaismu spēles “Atspulgi ūdenī” kopā ar Latvijas vokālo ansambļu konkursa finālistēm grupu “4Sound”. Svētki izskanēs ar zaļumballi estrādē grupas “Rollmans Band” pavadījumā, ieeja 4 EUR.
Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste, T.26312250, e-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv
Sestdien, 2016.gada 14.maijā no plkst.11.00 Dabas pārvaldes dabas izglītības centrā „Vecupītes” Kocēnu novadā notiks izzinoša talka, kuras laikā interesentiem būs iespēja uzzināt par brīvprātīgā darba iespējām aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā un Eiropā, kā arī piedalīties teritorijas labiekārtošanā. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens, kuram ir vēlme atpūsties aktīvi, jēgpilni un iegūt jaunas zināšanas un pieredzi. Lai plānotu norisi, aicinām iepriekš pieteikties, rakstot e-pastu: baiba.livina PIE daba.gov PUNKTS lv vai zvanot tel.29433353. Papildus informācija: Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centrs „Vecupītes” Kocēnu novadā ierīkots senā mežziņa mājā, un apmeklētājiem piedāvā iepazīt Gaujas Nacionālā parka dabas daudzveidību. Centrā iespējams apskatīt izstādi, piedalīties dabas pētniecības nodarbībās, spēlēt vides spēles, organizēt seminārus un lekcijas. Pieejama arī literatūra un dažādi materiāli par dabu. „Vecupīšu” tuvumā sākas 2,8 km gara dabas taka, kurā redzamas dažādas ekosistēmas. Dabas takā var redzēt daudzas no Latvijā esošām koku sugām, Gauju un tās piekrastes mežu tipus, kā arī mītošos dzīvniekus. Dabas izglītības centrs un taka izveidota EstLatRus (Igaunija, Latvija, Krievija) projekta ietvaros. Ar Valmieras Novada fonda projektu konkursu “Sev, tev, novadam” dabas izglītības centrā “Vecupītes” šogad ierīkota ugunskura vieta. Talkas laikā plānots labiekārtot atpūtas un zaļās zonas teritoriju.
Informāciju sagatavoja: Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob. tel.: 26418755
Cēsu Mākslas festivāls un Liepājas mākslas forums šajā vasarā sarūpējuši īpašu mūzikas notikumu – Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējumu, kuru 6. augustā varēs baudīt Cēsu pils brīvdabas estrādē, bet 11. augustā jaunatklātajā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. Cēsu Mākslas festivāls šogad atzīmēs savu desmito gadskārtu. Džordža Gēršvina opera “Porgijs un Besa” neapšaubāmi ir visvairāk atskaņotā amerikāņu opera, un tā ir atpazīstama pēc tādiem ikoniskiem dziedājumiem kā Summertime, I Got Plenty o’ Nottin, Bess, You Is My Woman Now, It Ain’t Necessarily So u. c, kurus bieži atskaņo koncertos. Operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējuma muzikālais vadītājs būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga. Šo operu viņš pamatīgāk iepazinis laikā, kad strādāja par Bostonas simfoniskā orķestra asistentdiriģentu. “Operu uzskata par Eiropas mākslas formu, un vairumu dižāko operu radījuši tieši Eiropas komponisti, taču šis žanrs ir intriģējis arī Gēršvinu – mūziķi, kura radošais impulss un skaņuvaloda nāk no Amerikas daudzveidīgās un atšķirīgās kultūras. Šis Amerikas melnādaino stāsts patiesi ir operas cienīgs, un kurš gan vēl precīzāk būtu spējis to iedzīvināt skaņās, ja ne vīrs, kurš visu savu radošo mūžu pavadījis ciešās attiecībās gan ar džeza, gan akadēmisko tradīciju, konsekventi mēģinot tās satuvināt,” saka Andris Poga. Saskaņā ar Džordža Gēršvina ieceri četras galvenās lomas operā jādzied melnādainiem solistiem, un arī šīs vasaras koncertiestudējumā tas tiks ņemts vērā. Gan Cēsīs, gan Liepājā dziedās “Porgija un Besas” iestudējumos daudzviet pasaulē atzinību guvuši solisti: Latonija Mūra (Latonia Moore) būs Besa un Džermeins Smits (Jermaine Smith) – Sportinlaifs. Savukārt Porgija lomā iejutīsies Lesters Linčs (Lester Lynch). Pārējās lomās redzēsim un dzirdēsim Latvijas dziedātājus – Sonoru Vaici, Mihailu Čuļpajevu, Margaritu Vilsoni, Ilonu Bageli, Rihardu Mačanovski, Andri Lapiņu, Emīlu Kivlenieku, Ievu Paršu un Rihardu Milleru. “Porgija un Besas” daudzie un sižeta virzībai tik būtiskie kordziedājumi uzticēti jauniešu korim “Kamēr...”, kuru nozīmīgajam iestudējumam sagatavos kora galvenais diriģents Jānis Liepiņš. Par uzveduma skatuvisko un vizuālo pusi rūpēsies režisors Viesturs Kairišs: “Gēršvina “Porgijs un Besa” – afroamerikāņu eps, pilns kaisles, paradoksālas mīlestības un fatālas veselā saprāta ignorēšanas. Ar melnādainās Amerikas džeziskajiem motīviem tas ievelk sevī kā kāda pārdabiska maģija un iedarbojas visā tavā ķermenī ar savu kolorīto emocionālo sprāgstvielu. Gluži neparasta mūzika latviešu mentalitātei, jo attālums starp emociju un psiholoģisko reakciju gandrīz nepastāv, mūzika tevi pievar ātri un galīgi. Visā šajā džezoperā ir kāds garīgs pozitīvisms, draivs, kas pārņem tavu uzmanību pilnībā un neatlaiž ilgi. Interesants uzdevums nodarboties ar tik netipisku materiālu. Vienaldzīgu tas neatstās nevienu.” Amerikāņu komponista Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” pirmizrāde notika 1935. gadā. Tas ir spilgtā muzikālā valodā izstāstīts stāsts par mīlestību, tās nepastāvīgumu, kaislību, noziedzību, sadzīves traģēdijām un vienkāršiem ikdienas priekiem. Latvijā šī opera pirmiestudējumu piedzīvoja 1973. gadā Latvijas Nacionālajā operā, un kopš tā laika starptautiski atzītais šedevrs atkārtoti nav uzvests. Cēsu Mākslas festivāla un Liepājas mākslas foruma organizatori nolēmuši mainīt šo situāciju un pēc ilgu gadu pārtraukuma Latvijas klausītājiem dāvāt iespēju baudīt šo Gēršvina šedevru. Iestudējums Cēsīs top ar Cēsu Mākslas festivāla patrona - SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA „Alfor”, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā un Cēsu novada domes atbalstu. Īpašs paldies. Liepājas mākslas foruma norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas projektam “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošinājums koncertzālē Lielais dzintars” piešķirtais finansējums. Biļetes uz koncertiestudējumu “Porgijs un Besa” Liepājā nopērkamas jau no 9. maija, bet to tirdzniecība uz brīvdabas koncertu Cēsīs sāksies 13. maijā no pulksten 16.00 “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās. Cēsu Mākslas festivāls šogad atzīmē savu desmito pastāvēšanas gadskārtu un notiks no 15. jūlija līdz 6. augustam. Jubilejas gadam tiek veidota īpaša vizuālās mākslas, mūzikas, kino un dramatisko teātru programma, kas tiks izziņota drīzumā. Kā iepriekš ziņots, Liepājas mākslas forums no 5.-13. augustam koncertzālē “Lielais dzintars” iezīmēs starpkultūru sinerģiju – tēlniecības un laikmetīgās mākslas izstādes, operas, blūza un džeza mūzikas žanrus, teātra performances, kā arī kino un klaviermūzikas vakarus. Informācija kontaktiem:
Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com
Elizabete Hartmane SIA “Lielais Dzintars” sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 25993399, e-pasts: elizabete.hartmane PIE greatamber PUNKTS lv
Radošā dizaina darbnīca notiks RTU Cēsu filiālē, Piebalgas ielā 3 no plkst. 9 līdz 13, uz to aicināts ikviens interesents, kurš vēlas iegūt praktiskas iemaņas funkcionāla produkta radīšanā, izmantojot dizaina domāšanas instrumentus. Darbnīca būs īpaši noderīga tiem, kuri savā ikdienā darbojas jaunu produktu attīstīšanā un to virzīšanā tirgū. Darbnīcu vadīs Čārlzs Bušmanis RTU Design Factory vadītājs un dizaina produktu konsultants. Čārlzs ikdienā strādā ar jaunajiem uzņēmējiem, konsultējot par dizaina instrumentiem, kurus izmantojot iespējams radīt veiksmīgu produktu. Dalībnieku skaits Dizaina darbnīcā ir ierobežots, tādēļ aicinām pieteikties laicīgi, aizpildot anketu, kas atrodama RTU Cēsu filiāles mājas lapā http://goo.gl/yfmSBv. Dizaina darbnīcas dalības maksa, piesakoties līdz 31.05.2016. – 10 EUR, piesakoties no 01.06. līdz 9.06.2016. – 15 EUR. Pasākums norisināsies angļu valodā. Dizaina dienas ietvaros no plkst. 14 līdz 17 Koprades mājā Skola6, Lielā Skolas ielā 6, Cēsīs apmeklētājiem tiks piedāvātas lekcijas par produktu dizaina nozares aktualitātēm, dizaina lomu mūsdienās un kā veiksmīgs dizains var uzlabot produkta pārdošanas apjomus. Tāpat būs iespēja apskatīt dizaina darbnīcas ietvaros radīto produktu prototipus, iepazīties ar produktiem, kuru izstrādē dizainam ir piešķirta būtiska loma un to pārdošanas rezultāti ir uzlabojušies. Dalība pasākumā bez maksas. Ar pasākuma programmu var iepazīties RTU Cēsu filiālēs mājas lapā www.cf.rtu.lv Funkcionālā dizaina diena aizsāks koprades mājas Skola6 pasākumu ciklu “Dizains”. Turpmāk Dizaina dienas Cēsīs notiks reizi trijos mēnešos, apskatot dažādas dizaina nozares. Šobrīd plānoti vairāki pasākumi par šādiem dizaina virzieniem: funkcionālais dizains, grafiskais dizains, modes dizains, digitālais dizains, dizains un amatniecība. Katrā pasākumā tiks piedāvātas lekcijas un praktiskas nodarbības, kuru ietvaros varēs uzlabot savas zināšanas un prasmes par dizainu, konsultēties ar profesionāļiem par sava produkta, pakalpojuma dizaina kvalitāti un uzlabošanas iespējām.
Informāciju sagatavoja: Dita Trapenciere 2016. gada 28. un 29. maijā robežpilsētās Valkā (Latvijā) un Valgā (Igaunijā) norisināsies XIX Latvijas tautas mūzikas svētki, kur pulcēsies kolektīvi no visiem Latvijas novadiem, kā arī viesi no Igaunijas, Lietuvas un Karēlijas republikas Krievijā. Vairākos koncertos tiks atskaņotas muzikāli un stilistiski daudzveidīgas programmas. Svētkos piedalīsies muzicējošās folkloras kopas ar senajiem tautas instrumentiem un danču priekšnesumiem, sadzīves mūzikas kapelas uzburs pagājušā gadsimta lauku balles noskaņas, tautas mūzikas orķestri piedāvās krāšņākās aranžētās tautas mūzikas pērles. “Tautas mūzikas nozares, tai skaitā nevalstisko organizāciju darbība, ir radījusi pievilcīgu vidi instrumentālās tautas mūzikas žanra attīstībai. Tautas mūzikas svētki pulcēs pēdējos gados lielāko dalībnieku skaitu – 40 kapelas un tautas mūzikas ansambļus no Latvijas un ārvalstīm. Svētku rīkotāju mērķis ir gan sarīkot bagātīgu, krāšņu pasākumu – kolektīvu individuālo programmu koncertu virkni pilsētvidē, gan radīt svētkus pašiem tautas mūzikas kolektīvu dalībniekiem,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas mūzikas ansambļu eksperts Ilmārs Pumpurs. Piektdien, 27. maijā svētkus ievadīs neformāls tradicionālo deju vakars Valkas kultūras namā ar folkloras deju ansambļiem “Sudmaliņas”, “Dandari” un “Karjala” no Petrozavodskas. Maratonkoncerts visas dienas garumā priecēs pilsētniekus, viesus un pašus dalībniekus Lugažu laukumā sestdien, 28.maijā. Svētdien, 29.maijā no plkst. 11.00 rītā klausītāji tiks gaidīti koncertā pie Valgas kultūras centra, bet Valkas brīvdabas estrādē svētkus noslēgs vērienīgs koncertuzvedums “Uzrausim danci Valkā!” ar tautas mūzikas grupu un deju ansambļu piedalīšanos. Svētku veidotāji – režisors Aivars Ikšelis, horeogrāfs Andris Daņilēvičs, scenogrāfs Ivars Noviks. Svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Valkas novada dome.
Svētku programma 28. maijā 12.00 XIX Latvijas tautas mūzikas svētku atklāšanas pasākums Valkas muzeja dārzā 13.00 – 18.00 Maratonkoncerts dalībnieku individuālās programmas Lugažu laukumā No 19.00 Dalībnieku saieta vakars Lugažu muižā
29. maijā 11.00 - 16.00 Dienas koncerts laukumā pie Valgas kultūras centra 17.00 Svētku koncerts „Uzrausim danci Valkā!” Valkas brīvdabas estrādē
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv
Šobrīd koru un pūtēju orķestru svētkiem Alūksnē pieteikušies gandrīz 70 kori no Aizkraukles, Alūksnes/Balvu/Gulbenes, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Saldus, Jelgavas, Jēkabpils, Ogres, Pierīgas, Rēzeknes/Ludzas, Rīgas, Siguldas, Talsu, Valmieras/Valkas un pat Ventspils/Kuldīgas koru apriņķiem. Savukārt pūtēju orķestru pulkā būs 14 kolektīvi no Vidzemes – Smiltenes, Alūksnes, Inčukalna, Cēsīm, Valmieras, Limbažiem, Gulbenes, Birzgales, Strenčiem, Rūjienas, Lejasciema, Salaspils un Cesvaines, kā arī 10 pūtēju orķestri no Latgales reģiona – Balviem, Rēzeknes, Preiļiem, Krustpils, Dekšāres, Kārsavas, Jēkabpils, Ludzas un Maltas. Vairāki pūtēju orķestri, pirms gājiena no pulksten 16.30 muzicēs ielu koncertos pilsētā – laukumā pie administratīvās ēkas Dārza ielā, Tirgotāju ielā (blakus “Narvesen” kioskam), skvērā Lielā Ezera ielā, pie veikala “Maks”, Pilssalas tilta un Pilssalā. Savukārt pulksten 17.30 svētku dalībnieki dosies gājienā no Dārza ielas uz Pilssalas estrādi, kur pulksten 18.00 sāksies koncerts “Uguns sirdī kursies tev”. Svētku dalībnieku gājiens uz Pilssalu dosies pa Dārza, Tirgotāju, Lielā Ezera, Pils, Ojāra Vācieša un Pilssalas ielu. Koncertā piedalīsies 70 Latvijas jauktie kori un 24 pūtēju orķestri, Latvijas Nacionālās operas un baleta soliste Marlēna Keine, komponists Jānis Lūsēns (taustiņi), Jānis Lūsēns juniors (basģitāra), Rihards Goba (ģitāra), Harijs Gūtmanis (sitamie instrumenti), deju kolektīvs “Enku drenku”. Kopkoncerta mākslinieciskie vadītāji ir Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķa virsdiriģents Roberts Liepiņš, Vidzemes un Latgales pūtēju orķestru virsdiriģenti Egons Salmanis, Guntis Kumačevs un Pēteris Vilks, koncerta režisore - Edīte Siļķēna. Svētku koncertu vadīs Latvijas Nacionālās operas un baleta solists, aktieris Juris Jope un Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa. Koncertā kori un pūtēju orķestri muzicēs gan kopā, gan atsevišķi. Repertuārā izvēlēti skaņdarbi, kas apliecina mīlestību pret savu tēvzemi – Latviju. Tā koru un orķestru kopīgā priekšnesumā izskanēs K. Baumaņa “Dievs, svētī Latviju”, J. Mediņa un V. Plūdoņa “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, Ē. Ešenvalda un A. Cīruļa “Aicinājums”. Kori skandēs tādus skaņdarbus kā L. Garūtas “Mūsu Tēvs”, M. Brauna un Raiņa “Saule, Pērkons, Daugava”, E. Dārziņa un Raiņa “Lauztās priedes”, J. Lūsēna un M. Zālītes “Sapnis un mīlestība”, M. Brauna un J. Petera “Mīla ir kā uguns”, J. Lūsēna un I. Zanderes “Rieta lūgšana”, latviešu tautas dziesmu apdares un citi skaņdarbi. Savukārt Latgales un Vidzemes pūtēju orķestri koncerta apmeklētājus priecēs ar atsevišķām programmām, atskaņojot J. Ivanova, P. Butāna, R. Paula, A. Baloža un G. Ordelovska skaņdarbus. Pēc koncerta, pulksten 21.00 Pilssalā visi aicināti uz zaļumballi, kurā par deju mūziku rūpēsies Smiltenes kultūras centra pūtēju orķestris “Smiltene” un grupa “Galaktika”. Ieeja gan uz koncertu, gan zaļumballi būs bez maksas. Svētkus organizē Alūksnes novada pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Papildus informācija: Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, sanita.eglite PIE aluksne PUNKTS lv">sanita.eglite PIE aluksne PUNKTS lv ; 64381512, 26335234.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Sestdien, 21. maijā, visā Latvijās atzīmēs Muzeju nakti, un kā katru gadu, arī šogad ikvienam interesentam Kocēnu novadā būs iespēja baudīt daudzveidīgu kultūras programmu. Šogad Kocēnos Kokmuižas pils parterā būs iespēja vērot dejas un mūzikas mijiedarbību un baudīt naksnīgas pastaigas īpaši šim vakaram izgaismotajā pils kompleksā. Plkst. 21.00 Kokmuižas pils parterā Kocēnu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Savieši” un Kocēnu pamatskolas skolēnu deju kolektīvs “Saulītes” izdejos fragmentus no vērienīgā deju un dziesmu lieluzveduma “No zobena saule lēca”, kas Saulgriežos, 21. jūnijā, būs skatāma Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos. Plkst. 22.00 maija nakts romantiku īpašā koncertprogrammā aicinās baudīt dziedātājs Ingus Pētersons un pianists Ventis Zilberts. Muzeju naktī Dikļu pilī apmeklētāji būs aicināti vērīgi palūkoties uz pils dažādajām durvīm un starp visām atrast divas vissenākās, kā arī ieskatīties “Dikļu pils metamorfozēs”. Pils Cigāru zālē būs skatāma video projekcija par Dikļu muižas pārtapšanu no pamestas traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas līdz vienai no skaistākajām celtnēm mūsdienu Latvijā. Pasākuma jaunākajiem dalībniekiem būs iespēja piedalīties zīmējumu konkursā “Kas slēpjas aiz Šarlottes durvīm?”. Visa vakara garumā – plkst. 19.00, 21.00 un 23.00 – norisināsies bezmaksas ekskursijas, kuru laikā gida pavadībā interesenti varēs aplūkot pili, tajā esošo grezno kamīnu kolekciju un Atmodas laika mākslinieku darbu kolekciju, izzināt pils vēsturi un ar to saistītās leģendas. Dikļos Muzeju nakts aktivitātes sāksies jau plkst. 16.00, kad durvis vērs Dikļu pirmo Dziesmu svētku ekspozīcija, kur apskatāma vienas no izcilākajām personībām Latvijas kultūras vēsturē - mācītāja, skolotāja un rakstnieka Jura Neikena 190 gadu jubilejai veltīta izstāde. Juris Neikens 1864. gada trešajos Vasarsvētkos Dikļos sarīkoja pirmos Dziedāšanas svētkus, sapulcinot kopā sešus vīru korus no Limbažiem, Rūjienas, Mazsalacas, Lielsalacas, Straupes un Dikļiem. Plkst. 18.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā izskanēs Valmieras mūzikas skolas jaunāko klašu kora koncertuzvedums “Sapņu tilti”, plkst. 21.00 koncertuzvedums “Dzīve ir skaistums – apbrīno to. Dzīve ir mīlestība – baudi to!”, kurā piedalīsies komponists Māris Lasmanis, aktrise Anita Grūbe, dziedātāja Ingūna Lagzdiņa – Kalniņa, savukārt no plkst. 22.30 pie kultūras un tūrisma informācijas centra būs apskatāmi sveču gaismās izgaismoti vides objekti. Muzeju nakts ieskaņā šodien, 19. maijā, plkst. 16.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra Mazajā zālē ar interesentiem tiksies literāte un žurnāliste Eva Mārtuža, rakstnieks Jānis Siliņš un domubiedri. Muzeju nakts pasākumu Kocēnu novadā apmeklējums ir bezmaksas. Visi laipni aicināti!
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Kocēnu novada dome Tālr.: 26115449 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv
No plkst. 12.00 līdz 17.00 laukumā starp Valmieras Kultūras centru un tirdzniecības centru “Valleta” būs iespēja piedalīties radošās pilsētiņas “Mēs Latvijai” radošajās darbnīcās. Savukārt no plkst.13.00 pie Valmieras muzeja un Valmieras Kultūras centra notiks ielu koncerti. Tajos piedalīsies deju kolektīvi no Saldus, Valkas, Strenčiem, Grobiņas, Jūrmalas, Kuldīgas, Burtnieku novada, Rīgas, Rugājiem, Vaiņodes, Bauskas, Ķeguma, Ikšķiles, Ventspils, Dundagas un Valmieras. Kopumā koncertos piedalīsies aptuveni 2500 dalībnieku. Neatņemama festivāla sastāvdaļa ir svētku dalībnieku gājiens. Tā sākums paredzēts plkst.17.00 no Valmieras Kultūras centra. Gājiena dalībnieki dosies uz Valmieras estrādi, kur plkst.18.00 gaidāms festivāla noslēguma koncerts “Deju soļiem cauri Latvijai”. Tajā piedalīsies dejotāji no Valmieras pilsētas un Saldus, Amatas, Cēsu, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Vecpiebalgas, Valkas, Strenču, Brocēnu un Talsu novadiem. Koncerta režisors – Jānis Znotiņš, scenāriste – Rasa Bugavičute-Pēce, komponists – Jēkabs Nīmanis, scenogrāfs – Artūrs Arnis. Festivāla mērķis ir iesaistīt bērnus un jauniešus Dziesmu un deju svētku procesā un tradīcijas ilgtspējas saglabāšanā, tādējādi veicinot un popularizējot ne tikai Latvijas bērnu deju kolektīvu radošās aktivitātes, bet arī apzinot deju kolektīvu māksliniecisko sniegumu un deju iestudējumu kvalitāti, kā arī sekmējot festivāla norises vietu kultūrvides attīstību un vietējās kopienas iesaisti. Festivāla vēsture aizsākusies ar nelielu koncertu 1990.gadā Rīgā “Mazajā Ģildē”, kur piedalījās 22 kolektīvi un 600 dalībnieku. Šobrīd festivāls “izaudzis” līdz vērienīgam pasākumam, kas katru gadu notiek kādā no republikas pilsētām, un tajā ik gadu piedalās vairāki tūkstoši mazo dejotāju. Valmieras pilsētai pirmajai ticis gods šo pasākumu organizēt otro reizi. Pirmo reizi festivāls Valmierā notika 1999.gadā. Festivāla norisi atbalsta SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Liepkalni”, AS “Swedbank”, SIA “Artifex” un koncertzāle “Valmiera”.
Radošās Eiropas birojs Latvijā aicina uzņēmējus, NVO, pašvaldību, institūciju pārstāvjus, kuri darbojas kultūras un radošajās nozarēs apmeklēt semināru "Radošās Eiropas birojs piedāvā: Seminārs par jaunajiem biznesa modeļiem kultūrā un radošajās industrijās"!
Lai informētu kultūras un radošo sektoru pārstāvjus par vienu no Eiropas Savienības programmas „Radošā Eiropa” prioritātēm - jauniem biznesa modeļiem – Radošās Eiropas birojs aicina apmeklēt semināru un uzzināt, kas ir jaunie biznesa modeļi un kā to ieviešana kultūras un radošo sektoru ikdienas darbā veicina spēju kvalitatīvi darboties globalizācijas un digitalizācijas radīto izaicinājumu kontekstā. Vitas Brakovskas kompetences pamatā ir vairāk kā 15 gadu pieredze NVO sektorā un ikdienas darbā ar jaundibinātiem un attīstībā esošiem radošo industriju uzņēmumiem, kas ļauj padziļināti izvērtēt abu sektoru darbības modeļu spēcīgās puses un sekmēt zināšanu pārnesi. Vitas kompetences atzinīgi novērtējušas tādas organizācijas un uzņēmumi kā Britu padome, Valsts Kanceleja, Nordea (Nordea Biznesa skola), Lattelecom, SEB, žurnāls „Ir”, Jauno uzņēmēju centrs, Sorosa Fonds – Latvija, reģionālie biznesa inkubatori, valsts un privātās augstskolas, pieaugušo izglītības centri u.c. Plašāka informācija pieejama www.zinis.lv un www.brakovska.lv Linda Beath ir Itālijas kompānijas Ideal Filmworks Italia dibinātāja un biznesa un stratēģiskās plānošanas projektu īstenotāja. Paralēli Linda kā finanšu eksperte darbojas starptautiskā organizācijā European Audiovisual Entrepreneurs, kurā konsultē organizācijas par projektu finansēšanas un stratēģiskā biznesa plāna veidošanu mūsdienās, kad ar digitalizācijas straujo attīstīšanos, būtiski mainās arī projektu finansēšanas iespējas. Plašāka informācija pieejamawww.eave.org/network/finance/ 10:30 – 11:00 Ierašanās, reģistrācija
Informācijas avots: km.gov.lv
2016. gada 10. maijā tika aizvadīta filmas “Reiz Ungurmuižā” pirmizrāde. Filmā Ungurmuiža aicina – aizlidot no ikdienas steigas, satikt klusumu un rimti ieklausīties muižā un tās apkārtnē.
Lai arī Jums izdodas neaizmirstama saruna ar muižu kādu to uzbūra radošie jaunieši. Jau 2015. gadā veidojās ļoti veiksmīga un radoša sadarbība starp Limbažu Bērnu un jauniešu centru un Pārgaujas novada Ungurmuižu projektā “Lustīgi, kustīgi Ungurmuižā”, kā rezultātā tapa pat veselas 2 filmas: bērnu veidotā animācijas filma “Lustīgi, kustīgi Ungurmuižā” (pirmizrāde 2015. gada 3. oktobrī) un dokumentālais stāsts “Reiz Ungurmuižā” (pirmizrāde 2016. gada 10. maijā). Stalbes vidusskolas skolēni kopā ar skolotāju Zandu Krūmiņu un salaspiliete, 12. klases skolniece Polīnas Vitkovska, patīkami pārsteidza projekta organizētājus paralēli darbam pie animācijas filmas, nofilmējot arī dokumentālu filmu-stātu par vienu radošu dienu Ungurmuižā. 2016. gada sākumā topošā režisore Polīna Vitkovska sadarbībā ar konsultanti režisori Māru Liniņu strādāja pie filmas montāžas, lai varētu filmu 2016. gada pavasarī prezentēt Ungurmuižas viesiem. Ungurmuižas vadītāja Ieva Malceniece – “Esmu ļoti priecīga par šo radošo projektu. Paldies Limbažu Bērnu un jauniešu centram un arī visiem pārējiem radošajās darbnīcās iesaistītajiem dalībniekiem – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, Stalbes vidusskolai, Salaspils Mūzikas un mākslas skolai, Cēsu pilsētas Mākslas skolai, animācijas filmu studijai SIA „JetMedia” un skaņu ierakstu studijai „Lauska”, kuri nodrošināja sekmīgu projekta norisi un kultūrvēsturiskā mantojuma Ungurmuižas popularizēšanu. Īpašs sveiciens filmā izmantotās dziesmas autorei Antrai Piekalnītei, kura uzdāvināja savu dziesmu filmas “Reiz Ungurmuižā” radošajiem jauniešiem.” Projekta vadītāja animātore Dace Liepa un mākslas vēsturniece Ingūna Podžuka uzskata – “Ja vēlamies padziļināt bērnos izpratni un interesi par kultūrvēsturi, ir jāapvieno zināšanas un prasmes no dažādām jomām un skolas mācību priekšmetiem. Darbnīcas notika rotaļīgā gaisotnē, caur jokiem runājot par nopietno – kultūrvēsturi, restaurēšanu, mākslu, kino, animāciju un mūziku. Tā ir laba iespēja, katram skolēnam ārpus skolas mācību procesa vispusīgi pilnveidoties, tā attīstot savus talantus un arī atklājot kaut ko jaunu.”
https://www.youtube.com/watch?v=_PgDEmdVfAw https://www.youtube.com/watch?v=QiCuG2XbvcU Projekts tika realizēts „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015" projektu ietvaros ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda, A/S LVM, Ungurmuižas, Limbažu novada pašvaldības, Limbažu BJC, Salaspils novada domes, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, studiju “JetMedia” un “Lauska” atbalstu.
Informāciju sagatavoja: projekta vadītāja Maija sākumā Vecpiebalgas novada Dzērbenē tika uzsākts Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas projekts “Amats zelta pamats – 2016”. Tā ietvaros Dzērbenes pilī līdz 1. jūnijam notiek gadskārtējā vietējo amatnieku darbu izstāde – pārdošana, kuru laipni aicināts apmeklēt ikviens interesents. Projekta ietvaros tika noorganizēts cimdu konkurss „Sasildi Dzērbeni!”. Konkursam bija jāiesniedz cimdi ar klāt pievienotiem stāstiem. Starp cēliem debesu zvaigžņu rakstu cimdiem vidzemnieciskās šatierēs, žūrijas vērtējumam tika nodoti arī vijīgu augu motīvu pašsaceres un asprātības, gluži kā pašas Tautas daiļamatmeistares, vietējās dzērbenietes Cimdu Jettiņas garā (1924-2007). Konksursam tika iesniegti, piemēram, Skaistumkopšanas salona cimdi, Dzērbenes ezeru niedru velna nagu pirkstaiņi, lieli un mazi Čiekuriņu cimdi, Pētera slēpošanas cimdi, Augstā kalna slavinājums, gan rūpīgo valdziņu etnogrāfiskie cimdi un pašas Jettiņas cimdu kopijas. Izstādes pārsteigums - vecpiebaldzēnietes Vitas Elksnes vienas ziemas adījuma daļa, pavisam 40 cimdu pāri! 8.maijā, Jettes dienas svinībās, žūrija paziņoja konkursa rezultātus. Galvenajai balvai katrs žūrijas pārstāvis izvirzīja savu favorītu, tāpēc uzvarētājus lozēja Jettiņas cimdā tērpta roka: Marutas Grasmanes grāmata "Latvieša cimdi" ar autogrāfu tika pasniegta Dacei Caunei, bet Vecpiebalgas novada pašvaldības dāvanu karte 50 eiro vērtībā - Dzidrai Balodei. Žūrija bija necerēti vienota, sadalot citas dāvanu kartes, un par Radošākā cimda autori atzina Olgu Stībeli, bet labākās Jettiņas cimdu kopijas darinātājas gods tika Līvijai Miezei. Žūrijā darbojās konkursa organizatore, māksliniece Ērika Māldere, Tautas nama vadītāja Daina Šmite, čaklā cimdu adītāja Vita Elksne, rakstnieku Edvarda Virzas un Elzas Stērstes muzeja māju „Billītes” tiešā mantiniece, arī „Latvijas avīzes” žurnāliste Diāna Jance un Cimdu Jettiņas cimdu un „Lejnieku” māju mantiniece Elīna Apsīte. Pēc fotogrāfa Gunāra Janaiša iemūžināto Cimdu Jettiņas dzīves mirkļu un viņas īpašo darbu apskates sekoja Elīnas Apsītes dokumentālās esejas „Kafeja pie Cimdu Jettiņas” pirmizrāde. Tajā piedalījās Elīna Apsīte, aktieri Edgars un Lilija Lipori un mūziķe Maija Švēdenberga. Projekta “Amats zelta pamats – 2016” īstenotāji, mākslinieki Ērika Māldere un Aigars Lenkēvičs pasākuma laikā apzināja vietējo amatnieku prasmes. Šādu darbu izstādi un Cimdu konkursu plānots organizēt arī nākošgad. Projekta ietvaros līdz rudenim turpināsies izpētes darbs un gatavošanās rudens aktivitātēm, kas notiks no 3. Līdz 6.novembrim Dzērbenē, Sabiedriskā centra Amatu mājā. Pasākumā, kas sauksies “Radošās brīvdienas” pieredzē dalīsies Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas pedagoģe, dizaina teorētiķe Aija Freimane ar studentiem un vietējie ieinteresētie amatnieki. Radošajās brīvdienās tiks diskutēts, smelta savstarpēja ierosme un kopīgi realizēta projekta aktivitāte „Radi te!”. Sagatavoja projekta “Amats zelta pamats – 2016” vadītāja Ērika Māldere. Sestdien, 2016.gada 4.jūnijā plkst.17.00 Oleru muižā uzstāsies senās mūzikas ansamblis "Lirum" ar koncertprogrammu "Canzoni Di Primavera" (Pavasara dziesmas). Koncertā - ievērojamāko itāļu renesanses mūzikas komponistu Orazio Vecchi, Orlando di Lasso, Giovanni Gastoldi, Claudio Monteverdi u.c. mākslinieku skaņdarbi. Senās mūzikas ansamblis "Lirum" dibināts 2003. gada rudenī sanākot kopā mūziķiem, kurus vieno interese par renesanses laika mūziku. Ansambļa repertuārā ietilpst gan Eiropas tautu mūzika, gan renesanses laika komponistu sarakstītie skaņdarbi (14.-16.gs.). Ar Jūsu ziedojumiem atbalstīsim ansambli "LIRUM". Pasākumu rīko biedrība "Oleru muiža". Ierēķiniet laiku arī Muižas dārzā apskatei - ir uzstādīti jauni soliņi! 2016. gada 4. jūnijā plkst. 19.00 Cēsu Pils parka estrādē izskanēs Latvijas sieviešu un vīru koru salidojuma lielkoncerts. Cēsīs tiksies 79 Latvijas sieviešu un 24 vīru kori, kopskaitā ap 2600 dziedātāju. Salidojuma repertuārā iekļauti gan latviešu koru mūzikas klasiskie darbi, tostarp Valtera Kaminska “Mūžu mūžos būs dziesma” un Emīla Dārziņa “Mūžam zili”, gan mūsdienu komponistu Valta Pūces, Jura Vaivoda, Ilonas Rupaines un citu dziesmas. Raimonds Tiguls un Rasa Bugavičute īpaši šim koncertam radījuši jaundarbu “Rīta un vakara dziesma”. Koncertā piedalīsies Pūces Etnogrāfiskais orķestris, kā arī solisti Kristīne Zadovska, Ivars Cinkuss un Andris Ērglis. Virsdiriģentu godā būs Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Tālivaldis Gulbis, Mārtiņš Klišāns, Anda Lipska, Gunta Malēvica, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Anitra Niedre, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Ilze Valce, Inga Zirne un Jānis Zirnis. Koncerta veidotāji - mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, režisore Inese Mičule un scenogrāfe Ieva Kauliņa. Latvijas sieviešu un vīru koru salidojums ir tradīcija, kas reizi piecos gados kopā pulcina visus Latvijas sieviešu un vīru korus. Tradīcija aizsākās ar pirmo sieviešu koru salidojumu 1959. gadā Smiltenē un vīru koru salidojumu 1960. gadā Jelgavā. Šīs vasaras Latvijas sieviešu un vīru koru salidojums izskan ceļā uz Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem 2018. gadā. Biļetes uz koncertu pieejamas SIA „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena – 3 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem un Cēsu Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot kasē) – 1,5 EUR. Latvijas sieviešu un vīru koru salidojumu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Piektdien, 27. maijā koncertzāle “Cēsis” savu divu gadu pastāvēšanas gadadienu un sezonas noslēgumu atzīmēs ar Latvijas Nacionālās operas zvaigžņu koncertu, kurā skanēs skaistākās mīlas ārijas no pasaulslavenām operām un mūzikliem. Svētku nekad nevar būt par daudz, tāpēc koncertzāle “Cēsis” arī šogad iecerējusi savu dzimšanas dienu atzīmēt ar krāšņu un skaistu koncertu saviem uzticamajiem klausītājiem. Par tradīciju veidojas iecere koncertzāles jubileju atzīmēt tieši ar opermūziku. Latvijas Nacionālās operas solistu Ilonas Bageles, Kristīnes Gailītes, Evijas Martinsones, Dināras Rudānes, Ingas Šļubovskas-Kancēvičas, Mihaila Čuļpajeva, Jura Jopes, Kalvja Kalniņa, Riharda Mačanovska un Riharda Millera izpildījumā skanēs mūzika, kas veltīta mīlestībai. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim itāļu un franču klasikas un romantisko mūziku - izcilākos operu duetus un ārijas. Savukārt, otrajā daļā klausītājus priecēs fragmenti no operetēm un mūzikliem. Koncertam krāšņumu piešķirs Latvijas Nacionālās operas orķestris Andra Veismaņa vadībā un īpašais viesis būs mazais brīnumbērns – vijolnieks Daniils Bulajevs. Koncertzālē “Cēsis” aizvadīta mākslas notikumiem bagāta otrā sezona. Apmeklētājiem bijusi iespēja dzirdēt tādu pasaulē atzītu mākslinieku kā vijolnieka Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica sniegumu jūnija festivāla koncertos, čellistu Marko Ilonena un Nikolasa Alšteta spēli koncertzāles jaunradītajā čellu festivālā “Čello Cēsis”, basbaritona Egila Siliņa un pianista Māra Skujas unikālo koncertprogrammu, kurā dziedātājs pirmo reizi dziedāja pilnu latviešu vokālās lirikas programmu, pianista Reiņa Zariņa neaizmirstamo solo koncertu un daudzus citus spilgtus muzikālus notikumus. Vairāki pagājušajā gadā koncertzālē “Cēsis” izskanējušie koncerti tika nominēti Lielajai mūzikas balvai, par ko esam ļoti gandarīti. Vislielākais paldies par aizvadīto sezonu ir mūsu publikai, jo tieši tā, novērtējot piedāvāto programmu, dāvā koncertzālei dzīvīgumu, motivē paplašināt redzesloku un veidot arvien jaunus un raksturos dažādus projektus. "Mūzika ir tas neizsīkstošs avots, kas skar cilvēka garīgo pasauli. Tā spēj ikvienam sniegt emocionālu pārdzīvojumu, kas bagātina sajūtu pasauli. Mūsu tehnoloģiju pārsātinātajā laikmetā cilvēki meklē veidus, kā rast līdzsvaru ikdienas straujajā ritmā, un ar ko veldzēt savu dvēseli. To redzam arī mūsu koncertzāles apmeklētāju tūkstošos – tiekšanos pēc īstām, patiesām vērtībām,” vērtē koncertzāles “Cēsis” programmu direktore Inese Zagorska. Vidzemes koncertzāle “Cēsis” durvis apmeklētājiem vēra 2014. gada 31. maijā kā otrā Latvijas reģionālā koncertzāle – gadu pēc savas vecākās māsas Latgales vēstniecības “Gors”.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 Jau šo sestdien, 28. maijā, Alūksnē uz kopīgiem svētkiem pulcēsies 72 kori un 24 pūtēju orķestri no Vidzemes un Latgales, kopumā vairāk nekā 2500 dziedātāji un mūziķi. Svētku dalībnieku pulkā būs kori no Aizkraukles, Alūksnes/Balvu/Gulbenes, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Saldus, Jelgavas, Jēkabpils, Ogres, Pierīgas, Rēzeknes/Ludzas, Rīgas, Siguldas, Talsu, Valmieras/Valkas un pat Ventspils/Kuldīgas koru apriņķiem. Savukārt pūtēju orķestru pulkā būs 14 kolektīvi no Vidzemes – Smiltenes, Alūksnes, Inčukalna, Cēsīm, Valmieras, Limbažiem, Gulbenes, Birzgales, Strenčiem, Rūjienas, Lejasciema, Salaspils un Cesvaines, kā arī 10 pūtēju orķestri no Latgales reģiona – Balviem, Rēzeknes, Preiļiem, Krustpils, Dekšāres, Kārsavas, Jēkabpils, Ludzas un Maltas. Vairāki pūtēju orķestri pirms gājiena muzicēs ielu koncertos pilsētā. Tā pulksten 16.00 pie Alūksnes Jaunās pils muzicēs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris. No pulksten 16.30 laukumā pie administratīvās ēkas Dārza ielā muzicēs Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, Tirgotāju ielā (blakus “Narvesen” kioskam) – Strenču pūtēju orķestris, skvērā Lielā Ezera ielā – Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris “Vitamīns”. Divi pūtēju orķestri - “Signāls” un “Cēsis” klausītājus priecēs, muzicējot pie veikala “Maks”, savukārt pūtēju orķestris “Krustpils” spēlēs pie Pilssalas tilta, bet Pilssalā – Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestris. Pulksten 17.30 svētku dalībnieki dosies gājienā no Dārza ielas uz Pilssalas estrādi, kur pulksten 18.00 sāksies koncerts “Uguns sirdī kursies tev”. Svētku dalībnieku gājiens uz Pilssalu dosies pa Dārza, Tirgotāju, Lielā Ezera, Pils, Ojāra Vācieša un Pilssalas ielu. Svētku dalībnieku gājienu pavadīs arī vairāk nekā 30 motociklisti no visas Latvijas, tradicionāla motociklistu brālības pasākuma “Rullē ar Roli” dalībnieki, kuri par savu saieta vietu šajā vasarā izvēlējušies Alūksni. Aicinām alūksniešus gājiena maršrutā sveikt svētku dalībniekus! Svētku koncertā līdz ar koriem un pūtēju orķestriem piedalīsies Latvijas Nacionālās operas un baleta soliste Marlēna Keine, komponists Jānis Lūsēns (taustiņi), Jānis Lūsēns juniors (basģitāra), Rihards Goba (ģitāra), Harijs Gūtmanis (sitamie instrumenti), deju kolektīvs “Enku drenku”. Svētku koncertu vadīs Latvijas Nacionālās operas un baleta solists, aktieris Juris Jope un Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa. Viņu izpildījumā skanēs arī dzejnieka Ojāra Vācieša brīnišķīgā dzeja. Kori un pūtēju orķestri muzicēs gan kopā, gan atsevišķi. Visi svētku koncertam izvēlētie skaņdarbi ir emocionāli nozīmīgi un apliecina mīlestību pret savu tēvzemi – Latviju. Tā koru un orķestru kopīgā priekšnesumā izskanēs K. Baumaņa “Dievs, svētī Latviju”, J. Mediņa un V. Plūdoņa “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, Ē. Ešenvalda un A. Cīruļa “Aicinājums”. Kori skandēs tādus skaņdarbus kā L. Garūtas “Mūsu Tēvs”, M. Brauna un Raiņa “Saule, Pērkons, Daugava”, E. Dārziņa un Raiņa “Lauztās priedes”, J. Lūsēna un M. Zālītes “Sapnis un mīlestība”, M. Brauna un J. Petera “Mīla ir kā uguns”, J. Lūsēna un I. Zanderes “Rieta lūgšana”, latviešu tautas dziesmu apdares un citi skaņdarbi. Savukārt Latgales un Vidzemes pūtēju orķestri koncerta apmeklētājus priecēs ar atsevišķām programmām, atskaņojot J. Ivanova, P. Butāna, R. Paula, A. Baloža un G. Ordelovska skaņdarbus. Pēc koncerta, pulksten 21.00, Pilssalā visi aicināti uz šīs vasaras pirmo zaļumballi, kurā par deju mūziku rūpēsies Smiltenes kultūras centra pūtēju orķestris “Smiltene” un grupa “Galaktika”. Ieeja gan uz koncertu, gan zaļumballi būs bez maksas. Svētkus organizē Alūksnes novada pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 1.jūnijā sāksies fotokonkursa “Valmiera fotogrāfijās” 2.kārta “Vasara Valmierā”, kas ilgs līdz 31.augustam. Aicinām profesionālus fotogrāfus aktīvi piedalīties fotokonkursā, lai tā noslēgumā kopīgi būtu radīta grāmata – fotoalbums par Valmieras pilsētu, kas reprezentētu Valmieru un valmieriešus. Tā kā grāmatas autori būs fotogrāfi, kuri piedalīsies fotokonkursā, jūs būsiet radījuši vēsturē paliekošu vērtību, par ko leposies vēl daudzas valmieriešu paaudzes. Fotokonkurss “Valmiera fotogrāfijās” tiek organizēts trīs kārtās: 1.kārta “Ziema un pavasaris Valmierā” norisinās no 1.marta līdz 31.maijam; 2.kārta “Vasara Valmierā” notiks no 1.jūnija līdz 31.augustam; 3.kārta “Rudens Valmierā” ilgs no 1.septembra līdz 31.oktobrim. Fotoattēlus aicinām iesniegt elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu un tos augšupielādējot Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Valmieras fotokonkurss” – “Fotogrāfiju iesniegšana”. Katrs fotogrāfs konkursa norises laikā var iesniegt neierobežotu fotogrāfiju skaitu, taču jāievēro kārtu termiņi: fotoattēli, kas atbilst ziemas un pavasara tēmai, iesniedzami līdz 31.maijam; fotoattēli, kas atbilst vasaras tēmai, iesniedzami līdz 31.augustam; fotoattēli, kas atbilst rudens tēmai, iesniedzami līdz 31.oktobrim. Ja autors vēlas iesniegt lielu fotogrāfiju skaitu, ērtības labad rosinām to darīt personīgi, izmantojot zibatmiņu, CD vai ārējo cieto disku, iepriekš sazinoties e-pastā info PIE valmiera PUNKTS lv vai pa tālruni 64207136. Būtiski – iesniedzamās fotogrāfijas nedrīkst būt vecākas par 2015.gada 1.janvāri. Jāpiemin, ka iesniegtās fotogrāfijas atbilstoši koncepcijai izvērtēs grāmatas mākslinieks, atlasot aptuveni 600 fotoattēlu. Fotokonkursa dalībnieki, kuru fotoattēli konkursa kārtībā tiks atlasīti, saņems naudas balvu proporcionāli izvēlēto fotogrāfiju skaitam: 1.vieta (autors, kuram būs visvairāk atlasīto fotogrāfiju) saņems 520 EUR; 2.vieta (autors, kuram būs otrais lielākais atlasīto fotoattēlu skaits) saņems 390 EUR; 3.vieta (autors, kuram būs trešais lielākais atlasīto fotoattēlu skaits) saņems 260 EUR. Ar fotokonkursa “Valmiera fotogrāfijās” nolikumu, tai skaitā darba uzdevumu var iepazīties mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Valmieras fotokonkurss” vai sūtot pieprasījumu uz e-pastu info PIE valmiera PUNKTS lv.
Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.: 26186068
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Atzīmējot pavasara beigas un vasaras sākumu, 7. maijā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Valmiermuižas pils parkā norisināsies Ūsiņdienas svinības un tirdziņš „Ar Gardu Muti Valmiermuižā”. Vienuviet sabrauks kupls mājražotāju un amatnieku pulks, lai andelētos ar smeķīgiem gardumiem un meistardarbiem. Garšu meistarklasē kopā ar (Valmiermuižas vēstniecības Rīgā) šefpavāru Dzintaru Kristovski varēs izzināt uzturā tik vērtīgās kaņepes. Būs arī svētku tradīciju darbnīcas, zirgu izjādes, citas lustes un izdarības kā lieliem, tā maziem.
2016. gada 28. maijā Cēsu pils parkā notiks deju uzvedums “Gredzenus mijot”, kur stāstu par kāzām jeb vedībām izdejos vairāk nekā 1000 dejotāju no Latvijas labākajiem (A grupas) deju kolektīviem. Uzvedums notiks Cēsu pils parkam neierastā novietojumā ar skatu uz skaisto parka ainavu.
Koprades māja Skola6, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiāle un RTU Design Factory piektdien, 10. jūnijā, aicina uz Funkcionālo dizaina dienu. Tās ietvaros interesenti aicināti piedalīties dizaina darbnīcā, kur izmantojot dizaina domāšanas metodes, būs iespēja izstrādāt funkcionālu produktu, kā arī apmeklēt lekcijas par dizaina nozīmi produkta izveides procesā, tehnoloģiju attīstību un ideju cikliem.
28. maijā Alūksnē notiks Vidzemes un Latgales koru un pūtēju orķestru svētki, kuros piedalīsies vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku – dziedātāji un pūtēju orķestru mūziķi.
Jau daudzus gadus jūnijā, sagaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, tiek rīkots festivāls “Latvju bērni danci veda”, kas šogad 4.jūnijā norisināsies Valmierā. Pasākumu organizē Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras Kultūras centru un Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”.
“Kā vēlos klusuma un ar Tevi parunāt”…