Arhīva kalendārs
Valkas novadpētniecības muzejs, sākot ar 1994. gadu, regulāri rīko vietējo mākslinieku darbu izstādes. Kopš 2010. gada tās notiek katru gadu. Šīs izstādes apliecina, ka māksla novadā ir labā līmenī un spēj piesaistīt cilvēku uzmanību un apbrīnu. Novada mākslinieku darbu izstādes ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu vietējās kultūras dzīves norisēs. Gan pašas izstādes, gan to atklāšanas pasākumi ik gadu apliecina, ka cilvēki alkst pēc kaut kā vairāk par ikdienā nepieciešamajām praktiskajām lietām. Ieeja atklāšanas pasākumā ir bez maksas.
Izstāde apskatāma: līdz 7. maijam pirmdienās - piektdienās plkst. 10:00 – 17:00; sestdienās plkst. 10:00 – 16:00 Ieejas maksa: 0,75 €; pensionāriem, studentiem, skolēniem 0,30 € Valkas novada skolēniem ieeja bez maksas. Informāciju sagatavoja: Ligita Drubiņa, Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja (t. 647 22198) Sagaidot ievērojamā mācītāja, skolotāja un rakstnieka Jura Neikena 190 gadu jubileju, Kocēnu novada Dikļos Dziesmusvētku ekspozīcijas telpās izveidota izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Valmieras un Limbažu muzeju. Izstādes atklāšana notiks Neikena dzimšanas dienas datumā - trešdien, 6. aprīlī, plkst. 15.00. Izstādi ikviens interesents varēs aplūkot līdz 1. jūnijam. Savukārt svētdien, 10. aprīlī, plkst. 14.00 Dikļu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks Jura Neikena piemiņai veltīts dievkalpojums. Mācītājs, skolotājs un rakstnieks Juris Neikens (1826-1868) ir viena no izcilākajām personībām Latvijas kultūras vēsturē, kurš desmit gadu kalpojis Dikļu evaņģēliski luteriskajā draudzē (1857-1867). Juris Neikens 1864. gada trešajos Vasarsvētkos Dikļos sarīkoja pirmos Dziedāšanas svētkus, sapulcinot kopā sešus vīru korus no Limbažiem, Rūjienas, Mazsalacas, Lielsalacas, Straupes un Dikļiem. Ar Jura Neikena vārdu Dikļos saistītas vairākas vietas - Neikenkalns (Dziedāšanas svētku vieta), Neikena akmens (pusceļā starp baznīcu un mācītājmāju) un arī mācītāja krēsls, kas atrodas baznīcas sakristejā, tiek saukts par Neikena krēslu.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 26422411
Projektu konkursu rīko Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums ir saņemts valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” atbalstītajā Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā. 2016. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesa attīstību un pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šī mērķa sasniegšanai paredzēts finansiāli atbalstīti tādus reģionālas un vietējas nozīmes projektus, kuru īstenošanā noteiktas sekojošas prioritātes:
Papildu informācija: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, E-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, tel. Nr. 25670756; www.vidzeme.lv
Pašā Cēsu pilsētas centrā izveidota tikšanās vieta tiem, kuri vēlas aktīvi darboties Cēsīs - Koprades māja Skola6. Šis radošo industriju centrs tiks atklāts piektdien, 8.aprīlī, plkst.12.00 ar Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga uzrunu. Savukārt no plkst.13:00 līdz plkst.19.00 atvērto durvju dienas gaitā varēs uzzināt visu, ko Koprades māja piedāvā - iepazīties ar pašu māju un aprunāties ar cilvēkiem, kuri šeit jau strādā. Ikviens, kuru interesē darbs ārpus ierastā biroja vai apnicis strādāt mājās, aicināts izmēģināt jaunās Kopā strādāšanas telpas jau no plkst.9.00 Ar šo iniciatīvu Cēsis turpina iesākto radošo industriju potenciāla veicināšanai Cēsīs. 2015.gada augustā Cēsu novada pašvaldība mēneša garumā aicināja radošos cēsniekus un pašnodarbinātos profesionāļus viesoties un darboties Lielajā Skolas ielā 6, Cēsīs un kopīgi plānot bijušās Cēsu profesionālās vidusskolas mācību korpusa nākotni. Diskusiju un sarunu rezultātā, tika secināts, ka Cēsīs ir pieprasījums un ir nepieciešama vieta, kur darboties un pulcēties aktīvajiem cēsniekiem. Sākot ar šī gada janvāri notiek darbs pie Koprades centra Skola6 veidošanas un iekārtošanas. Pašvaldības noteiktie pamatdarbības virzieni Koprades mājā ir radošā un IT centra izveide, kā arī kopā strādāšanas telpu nodrošināšana. Līdz ar to Skola6 ēkā ir pieejamas telpas darbnīcām, kur darboties radošajiem uzņēmējiem un kopā strādāšanas telpas. Papildus tiks nodrošināts pirmsinkubācijas atbalsts jaunu uzņēmējdarbības ideju attīstībai. Darbnīcu telpas tiek iznomātas pašnodarbinātajiem vai uzņēmumiem, kuru darbība saistās ar radošajām industrijām - māksla, mūzika, dizains, amatniecība, u.c. Šobrīd darbnīcās jau strādā tērpu dizaineres, gleznotāji, mūziķi. Savukārt kopā strādāšanas telpa ir labiekārtots atvērtā tipa birojs, ar ierīkotām darba vietām, pieejamu bezvada internetu, biroja tehniku un atsevišķām telpām darba sarunām un atpūtai. Tā ir vieta, kur satikties dažādu jomu profesionāļiem ar noteiktu darba pieredzi, kur veidot jaunus kontaktus, rasties jaunām idejām un sadarbības projektiem. Sākot ar aprīļa mēnesi Koprades mājā notiks dažādi pasākumi, uz kuriem tiks aicināti aktīvie cēsnieki, kam ir idejas, grib dalīties ar tām un atrast līdzīgi domājošos, ar kuriem Cēsīs ieviest jaunas lietas. Regulāri notiks Ideju talkas, kur būs iespēja dalīties ar savām idejām, jauniem projektiem, kam meklējat sabiedrotos; vakara sarunas, kurās parunāt par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem; semināri par radošajiem uzņēmējiem aktuālajiem jautājumiem, u.c. pasākumi. Ja Tev ir interese darboties Koprades mājā ikdienā vai organizējot kādu interesantu diskusiju vai nomāt darbnīcu, vai tikai izmantot sarunu telpu, nāc ciemos uz Lielo Skolas ielu 6, rakstiskola6 PIE cesis PUNKTS lv vai www.facebook.com/skola6cesis vai zvani 26458414.
Skola6 vadītāja Dita Trapenciere dita PIE skola6 PUNKTS lv Svētdien, 10. aprīlī pulksten 15.00 Alūksnes Kultūras centrā pulcēsies novada netradicionālo žanru deju kolektīvi, lai noskaidrotu kolektīvu mākslinieciskās meistarības un jaunrades izaugsmi. Skates mērķis ir sekmēt dažādu deju žanru nepārtrauktības procesu Alūksnes novadā, rosināt sabiedrības interesi un veicināt tās līdzdalību nozares popularizēšanā, kā arī noteikt labākos netradicionālo žanru deju kolektīvus novadā. Plānots, ka deju skate šogad pulcēs kopumā 11 kolektīvus, un skatē katrs no tiem izpildīs divus priekšnesumus. Skatē piedalīsies Alūksnes Kultūras centra dāmu deju kopa “Sidraba pavediens”, Pededzes tautas nama sieviešu deju kopa “Tikai tā”, Kalncempju pagasta deju kopa “Dejotprieks”, Liepnas tautas nama dāmu deju kopa “Veldze”, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa tautas nama austrumu deju grupa “Džalila”, Veclaicenes līnijdeju grupa, Pededzes tautas nama deju kolektīvs “Pededzieši”, Mālupes sieviešu deju grupa “Nāc līdz”, Annas pagasta kultūras nama deju kopa “Anniņas”, Ilzenes eksotisko deju grupa “Luksora”, Zeltiņu tautas nama deju kopa “Alise”. Skati rīko Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļa sadarbībā ar Alūksnes Kultūras centru. Ieeja pasākumā bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv
Aicinām uz tikšanos Cēsu Izstāžu namā ikvienu! Piemiņas dienā Rīgas ielas 23 nama logos tiks atklāta izstāde ar mākslinieka darbu attēliem, kas būs eksponēta līdz jubilejas gada beigām. Kārlis Jansons (1896-1986) - viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, monumentālās un memoriālās tēlniecības klasiķis, spilgts individuālā stila meistars, ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Cēsu Goda pilsonis. Kārļa Jansona vārds zelta burtiem ierakstīts mūsu tēlniecības un kultūras mantojumā. Par meistara darbu ekspozīcijas telpu jāuzskata visa Latvija. K. Jansona veidotie pieminekļi ir Latvijas pilsētās un ciemos. Daudzas viņa dzīvē un latviešu mākslā nozīmīgas skulptūras atrodas kapsētās pie dižu cilvēku atdusas vietām – pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes, rakstnieku Augusta Deglava, Augusta Saulieša, latviešu strēlnieku ārsta, ķirurga Jāņa Jankovska. Esot Cēsīs, ikviens sastopas ar Kārļa Jansona diplomdarbu, beidzot Mākslas akadēmiju – “Cīņa ar kentauru” Maija parkā, piemineklis savu zemi mīlošo Cēsu skolnieku rotas zēniem, un “Zemes māte”. Daļu sava radošā spēka un zināšanu, ko guvis sūrā darbā un pārdomās, meistars teju četrdesmit gadus deva Mākslas akadēmijas studentiem. Atmiņās par profesoru dalās tagadējais Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas vadītājs Bruno Strautiņš: “Vasarās “Siļķu” mājas darbnīcā notika akadēmijas studentu prakse. Pēc prakses beigām profesors uzaicināja vienu otru studentu palīdzēt kalt un slīpēt viņa darbus. Tā bija papildus iespēja pārbaudīt sevi pie lielāku vai mazāku monumentu īstenošanas. Blakus padomam mākslā profesors “nabadzīgākajiem studentiem” izlīdzēja ar dažu labu kartupeļu spaini. Kārlim Jansonam piemita smalka humora izjūta, dzīvesprieks, jauneklīga enerģija, tolerance, spēja saprast un iedziļināties mūsu, toreiz jauno, problēmās”. Meistars arī ir teicis: “Ja piemineklis gatavs, tas jānoliek vietā.”
Informāciju sagatavoja:
Ekspertu komisija, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un lēma atbalstīt pavisam 48 projektus par kopējo summu 76 000 eiro. Atbalstīto projektu sarakstu skatīt šeit. No 2016. gada maija līdz decembrim ar Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas radošas un izglītojošas kultūras aktivitātes visā Vidzemē – aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes reģiona mājas lapā, sadaļā Vidzemes kultūras programma. Projektu pieteicēji tuvākajā laikā pa e-pastu saņems oficiālu ziņu par projektu konkursa rezultātiem. Atgādinām, ka atbalstu neieguvušie projektu sagatavotāji savus pieteikumus var iesniegt Valsts Kultūrkapitāla fonda otrajā projektu konkursā, kurš noslēdzas nākamās nedēļas beigās - 2016. gada 29. aprīlī plkst. 12.00 (sk. vairāk www.kkf.lv).
Papildu informācija: Ieva Vītola, programmas koordinatore, mob.t. 25670756, E-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv
2016.gada 21.aprīlī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notika Smiltenes novada fotogrāmatas atklāšana, kurā Smiltenes novada dome pateicās visiem fotogrāmatas veidošanā iesaistītajiem – fotogrāfiju autoriem, dizaina autorei un sastādītājiem. “Šī ir lieliska iespēja iepazīstināt citus un arī pašiem apzināties, kādi esam šobrīd, ko esam sasnieguši un ko izveidojuši. Paldies, Smiltenes novada rosīgajiem cilvēkiem, kuri bagātina novadu ar savu klātbūtni, stiprina esošās tradīcijas un veido Smiltenes novada vēsturi ar ierakstiem izglītībā, kultūrā, sportā, uzņēmējdarbībā un citās jomās! Pateicoties jums, varam būt lepni par savu novadu!” atklāšanā sacīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Par sirsnīgu muzikālo sveicienu rūpējās skaistās balss īpašniece, launkalniete Signe Baltere. Īpašs paldies par fotogrāmatas veidošanu dizaina autorei un maketētājai Gintai Špatei, kā arī fotogrāfiem Santai Sinkai un Agnim Melderim, kuri sniedza noderīgus padomus fotogrāmatas sastādītājiem, pašvaldības speciālistiem Līgai Hofmanei un Modrim Apsītim. Tūrisma informācijas centra vadītāja vietnieks Modris Apsītis atklāj, ka fotogrāmata ir sen lolots sapnis, kurš beidzot kļuvis par īstenību. Ideja par grāmatas veidošanu pašvaldībai radusies jau sen, taču, pateicoties Smiltenes fotoklubiņa izveidei, izveidojās laba fotogrāfiju bāze, no kuras izvēlēties vislabākās bildes ievietošanai novada fotogrāmatā. “Grāmata veidota, lai īstenotu divus mērķus – gan uzrunātu sadarbības partnerus Latvijā un ārzemēs, gan ļautu vietējiem iedzīvotājiem saglabāt atmiņā to, kāds šobrīd ir mūsu novads,” saka M.Apsītis. Smiltenes novada fotogrāmatas 88 lappusēs aplūkojama pilsēta, novada bagātīgās kultūras un sporta tradīcijas, izglītības iestādes un to darbība, uzņēmējdarbība, visi novada pagasti, kā arī Smiltenes novada daba visos četros gadalaikos. Smiltenes novada fotogrāmatu iespējams iegādāties Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā, Dārza ielā 3, Smiltenē.
Informāciju sagatavoja: Valkas pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Satiksmes un Kultūras ministrijām ar ierosinājumu iekļaut Latvijas simtgades pasākumu plānā akciju “Neatkarības vilciens. Pirmajā akcijas posmā vienu no atjaunotajiem pasažieru dīzeļvilcieniem noformētu Latvijas valsts karoga krāsās, izmantojot arī citus nacionālos simbolus. Par šo noformējuma ideju varētu rīkot konkursu. Otrajā akcijas posmā jau 2017. gadā rīkotu divu, īpašu “Neatkarības vilciena” reisus: Rīga – Rēzekne un Rīga – Valka, kur vieglā saprotamā veidā caur dziesmām, mūziku, dejām un nelielu pārvietojamu ekspozīciju tiktu stāstīti 1917. gadā notikušie notikumi Latvijas Neatkarības ceļā. Vilciens piestātu katrā lielākajā stacijā, kur notiktu pasākums – koncerts vietējiem iedzīvotājiem, kuru caurvij stāsts par Latgales kongresu (Rēzeknes braucienā) un LPNP (Valkas braucienā). Nākamajos gados šo vilcienu līdzīgā veidā izmantotu maršrutos Rīga – Liepāja (valdības laiks Liepājā), Rīga – Cēsis (Cēsu kaujas), Rīga – Jelgava (Bermonta padzīšana). Pārējā laikā vilciens tiktu izmantots regulārajos maršrutos, tādējādi popularizējot Latvijas valsts jubileju. Valkas pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis skaidro: “Esam pārliecināti, ka jāmeklē tādas pasākumu formas, kas ļauj demokrātiskā, visiem saprotamā veidā stāstīt par Latvijas neatkarības tapšanu arī tai sabiedrības daļai, kura ikdienā par vēsturi, politiku neinteresējas. Mūsuprāt, tam lieliski noderētu dzelzceļš un pasažieru vilciens, jo vairāk tāpēc, ka neatkarības cīņu laikā vilciens bija galvenais pārvietošanās līdzeklis, un ir saglabājušās tās maģistrālās līnijas, kuras izmantoja 1917. – 1920.gados Latvijas tapšanas laikā.”
Informāciju sagatavoja: Gundega Veinberga, 29113379
7.maijā plkst.13.00 Valmieras muzeja Izstāžu nama 2.stāvā tiks atklāta fotomākslinieka Raimonda Renča fotogrāfiju izstāde “Sieviete sievietes gados”. Fotogrāfa Raimonda Renča biogrāfijā ir divas galvenās prioritātes – daba ar tās pirmreizību un sieviete. Darbiem pamatā ir vizuālais tēls, nevis konkrēts cilvēks. Šajā izstādē mākslinieks mēģinājis savienot šīs tēmas vienā veselumā. Sievietē sintezējas dabas un cilvēka radītas vides skaistums. Laiks maina sievieti, varbūt tādēļ autors meklē saskarsmi ar dabu, ar sievietes īsto vietu mežā, jūras krastā, upē, smiltīs. “Šīs lietas ir pastāvīgas, lai arī mainīgas tūkstošiem gadu garumā. Svarīga ir vienota kompozīcija. Sievietes augums ir dabas dots augstākais mākslas darbs, tādēļ prātam un acīm jābūt tīrām, raugoties uz to,” skaidro R. Rencis. Izstāde būs apskatāma līdz 5.jūnijam.
Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.: 26186068 4. maijā Alūksnes Kultūras centrā notiks Alūksnes, Gulbenes un Balvu kora apriņķa amatieru koru skate, kuru aicinām apmeklēt arī ikvienu interesentu, jo vienlaikus ar skati notiks arī “Baltā galdauta svētki”, atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Koru skatē piedalīsies trīs senioru, pieci sieviešu un deviņi jauktie kori no Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķa, kas aptver bijušās šo rajonu teritorijas. Jauktie kori skatē izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles skaņdarbu no 2018. gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta repertuāra vai valsts nozīmes pasākuma, kurā koris piedalās 2016. gadā, kā arī vienu brīvas izvēles skaņdarbu bez muzikālā pavadījuma. Līdzīgi arī sieviešu kori izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles skaņdarbu no Latvijas sieviešu un vīru koru salidojuma repertuāra, kā arī brīvas izvēles dziesmu bez pavadījuma. Savukārt senioru kori žūrijas vērtējumam nodos vienu izlozes un vienu izvēles skaņdarbu no Senioru koru svētku repertuāra un vienu brīvas izvēles skaņdarbu. Skate notiks divās daļās. Pirmā no tām sāksies pulksten 12.00, kad savu sniegumu demonstrēs senioru un sieviešu kori. Pēc skates, ap 13.40 notiks Baltā galdauta svētki, kuros aicināts piedalīties ikviens iedzīvotājs. Cerams, ka laikapstākļi būs labvēlīgi, un Alūksnes Kultūras centra pagalmā pie baltā saimes galda varēs stāties gan koristi, gan alūksnieši, lai mielotos ar Alūksnes maizi, medu un ievārījumu un kopā dziedātu skanīgākās latviešu tautas dziesmas. Skates otrā daļa sāksies pulksten 15.15, kad tiks paziņoti pirmās daļas rezultāti un uz Alūksnes Kultūras centra Lielās zāles skatuves kāps jauktie kori, lai žūrijas vērtējumam nodotu savu muzikālo varējumu. Jaukto koru skatei sekos jaukto koru kopkora mēģinājums un kopkora dziedājums žūrijai, kā arī rezultātu paziņošana. Pēc tam, pulksten 18.00, uz Baltā galdauta svētkiem pulcēsies jauktie kori un arī šai reizē aicināti pievienoties alūksnieši, kas mūsu valsts Neatkarības atjaunošanas dienas svētkus vēlas nosvinēt, draudzīgā kopkorī dziedot skaistākās dziesmas un mielojoties ar maizi, medu un ievārījumu. Arī citviet novadā 4. maijā notiks Baltā galdauta svētki. Tā Jaunlaicenes pagastā šai dienā paredzēta Opekalna evaņģēliski luteriskās baznīcas, kas ir kultūras piemineklis, sakopšanas talka, kas turpat noslēgsies ar sadraudzību pie balti apklāta galda, cienāšanos ar ugunskurā vārītu zupu, draudzīgām sarunām un dziesmām. Savukārt Zeltiņu tautas namā 4. maijā pulksten 16.00 notiks pasākums bērniem „Baltā galdauta svētki mazajam Latvietim”, kas būs izglītojoša un izklaides programma ar rotaļām, dziesmām, vecmāmiņas cepto pankūku un zāļu tējas baudīšanu. Ieeja uz šo pasākumu būs bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2. aprīlī plkst. 15:00 interesenti tiek laipni aicināti uz Valkas novada mākslinieku darbu izstādes „Eksperiments – mākslas skābeklis” atklāšanu Valkas novadpētniecības muzejā. Šogad izstādē ar saviem darbiem piedalās 38 autori. Starp viņiem ir 7 autori, kuri piedalās pirmo reizi. Pārstāvēti dažādi tēlotājmākslas žanri.
“Latvijas valsts mežu atbalstītajā Vidzemes kultūras programmā 2016” šogad rekordliels pieteikumu skaits. Kultūras projektu konkursā iesniegti 155 projektu pieteikumi par kopējo summu EUR 520 647,18. Šogad konkurence ir sīva, jo konkursa ietvaros tiks sadalīts vien EUR 76 000 finansējums. Rezultāti būs zināmi pēc 2016. gada 22. aprīļa.
Piektdien, 22. aprīlī plkst. 15.00 Cēsu Izstāžu namā notiks tēlnieka Kārļa Jansona piemiņas pasākums, kurā piedalīsies viņa bijušie studenti tēlnieki, mākslas zinātniece Ruta Čaupova. Pasākumā piedalīsies arī jaunā mākslas zinātniece Māra Lāss, kurai ir iecere rakstīt grāmatu par tēlnieku, meistara ģimeni, kurā tēlnieku dinastiju turpina mazdēls Matiass Jansons. Matiass Jansons ar patriotismu un cieņu nes Cēsu tēlnieku dinastijas piemiņu, strādājot vectēva darbnīcā.