Arhīva kalendārs
Latvijas iedvesmas stāstu blogā TUESI.LV publicēts video par sveču ražotāju Unu Teteri-Teterovsku no Alūksnes: http://tuesi.lv/2016/06/miera-osta/ “Nekas nav neiespējams, ja patīk tas, ko tu dari. Es nedaru lietas, kas man nepatīk, tāpēc es nejūtu nogurumu,” saka Una Tetere-Teterovska, kura jau vairākus gadus nodarbojas ar sojas vaska sveču ražošanu Alūksnē. “Galvenais ir nebaidīties. Ja ir kaut kāda plūsma, kurā tu vari trāpīt – jālec iekšā! Ir birokrātija, ne visas durvis ir atvērtas, bet tas nenozīmē, ka tu nevari dabūt to, ko vēlies,” ir pārliecināta Una. “Alūksne ir mana mazā miera osta, te ir mierīgs dzīvesstils un zaļa dzīves vide. Mans galvenais dzīves mērķis ir, lai bērniem būtu labi, lai viņi būtu priecīgi un gūtu pārliecību, ka Alūksne ir mūsu dzimtā vieta,” uzsver Una. Latvijas simtgades projekts “TUESI.LV” rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Video veidots projekta "TUESI.LV Latvijas simtgadei" ietvaros, kuru īsteno biedrība “NEXT” ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Biedrība “NEXT” tālr. 22382139 info PIE nextyouth PUNKTS org
Amatas novada pašvaldība šā gada jūnijā, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona administrētā „Latvijas valsts mežu Vidzemes kultūras programmas 2016” projekta finansējumam, uzsāk vērienīgu darbu pie arheologu Apalu unikālu ģimenes arhīvā pieejamu materiālu apstrādes un saglabāšanas nākamajām paaudzēm. Vidzemes novads glabā ne vienu vien nacionālas nozīmes un arī starptautiskas nozīmes kultūras vēstures pērli, kam ir neatņemama vērtība Latvijas kultūrvides kontekstā. Viena no tām ir Āraišu ezerpils - viena no senākajām Latvijas vēstures liecībām, ja tiek runāts par latvietību un latvisko kultūrvidi. Āraišu vērtība ir gan vietā, gan cilvēkos, kas to veidojuši, gan 9. gadsimtā, gan 20. gadsimtā. Lielu ietekmi Latvijas kultūras vēstures kartē ir atstājis arheologs Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jānis Apals un viņa dzīvesbiedre, arheoloģe Zigrīda Apala, desmit arheoloģisko sezonu laikā ezera dzīlēs atklājot Latvijas vēstures bagātības. Pateicoties viņu radošajam darbam, Āraišiem ir iespēja šodien uzrunāt kultūras tūristus visā pasaulē, pievilinot ar unikālu, eksperimentālās arheoloģijas rezultātā rekonstruētu senu ezera mītni. Jānis Apals ir ne tikai veicis lielu arheoloģisku darbu, ieviesis jaunu terminu Latvijas arheoloģijā, bet arī bijis īstens sava darba patriots, Latvijas patriots, atstājot ļoti bagātīgu un unikālu materiālu apkopojumu, savu ieceru aprakstus, skices, zīmējumus, foto diapozitīvus, mērījums, izveidojot privātu ģimenes arhīvu. Ņemot vērā, ka tā laika informācijas saglabāšanas metodes, kad strādāja Jānis Apals, ir krietni citādākas, nekā tas iespējams šobrīd, kā arī, ņemot vērā, ka šādas informācijas dziestamība ir neizbēgama, ja tā netiks saglabāta atbilstoši mūsdienu iespējām un apstākļiem, projekta ietvaros vispirms tiks glābti no neatgriezeniskas izdzišanas Jāņa Apala arhīvā esošie krāsu diapozitīvi, kas iegūs papildus vērtību, tos aprakstot un datējot. Projektā ar savām zināšanām dalīsies arheoloģe Zigrīda Apala un viena no Āraišu arheoloģisko izrakumu dalībniecēm, vēsturniece, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne. Šis projekts ir pirmais solis uz arheologa Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jāņa Apala privātā arhīva ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, sistematizēšanu un saglabāšanu.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||