Arhīva kalendārs

Neraugoties uz to, ka Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, tas tāpat kā Smiltenes mācītājmuiža ir briesmās. Sperot pirmos soļus pretī daudzo, samilzušo problēmu risinājumam, baznīcā līdz 15. augustam iecerēts realizēt projektu “Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana”. “Vidzemes plānošanas reģions Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016 projektu konkursa ietvaros ieceres realizēšanai piešķīris 1000 eiro,” informē projekta vadītāja un biedrības Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Laima Šmite – Ūdre.

Tas ir pirmais lielākais projekts, kuru īsteno pagājušajā gadā izveidotā biedrība “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai”. Tā dibināta ar mērķi – saglabāt un popularizēt draudzes kultūrvēsturisko mantojumu, rūpēties par šo vērtību pieejamību dievnama apmeklētājiem un plašākai sabiedrības daļai.

Biedrība pulcē kopā līdzīgi domājošus ļaudis, kuri vēlas iesaistīties draudzes pārziņā nodotā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Respektējot to, ka šie cilvēki var arī nebūt draudzes locekļi un regulāri dievkalpojumu apmeklētāji.

Veikta iedzīvotāju aptauja

“Jaunā projekta ietvaros noticis Baznīcu nakts pasākums, kura laikā veikta apmeklētāju aptauja par nepieciešamajām aktivitātēm dievnama vērtību popularizēšanā un viņu iespējamo līdzdalību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm,” informē Laima – Šmite – Ūdre. “Ar aptaujas rezultātiem varēs iepazīties svētdien, 17. jūlijā, plkst 14:0, kad visi interesenti aicināti baznīcā uz diskusiju. Tās laikā projektā iesaistītie eksperti informēs arī par savām galvenajām atziņām pēc Smiltenes evaņģēliski luteriskās  baznīcas grāmatu, fotomateriālu un arhitektoniski māksliniecisko vērtību apzināšanas un ekspertīzes.”

Ekspertu ieteikumi

Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto gramatu un rokrakstu eksperte Ināra Buce ir veikusi Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes grāmatu arhīva un rokrakstu inventarizāciju, izpēti un sistematizēšanu. Apmeklētāji ar daļu no tiem varēja iepazīties Baznīcu nakts laikā. Šobrīd tiek veidota jauna pastāvīgā ekspozīcija. Vērtīgākos un interesantākos materiālus attīra, digitalizē un darba gaitā publicēs portālā www.zudusilatvija.lv Iecerēts, ka tos varēs aplūkot arī virtuālā izstādē Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. “Eksponātu digitalizācija ir vienīgais veids, kā publiskot materiālus, kuri vecuma, dažādu bojājumu dēļ pēc zināma laika var vienkārši sairt,” stāsta draudzes mācītājs Reinis Kulbergs. “Tāpat daudzi senie izdevumi vairs nav tik labā stāvoklī, lai tos varētu dot šķirstīt katram interesentam. Jādomā par to, kā nodrošināt senajiem dokumentiem atbilstošus glabāšanas apstākļus.

Draudzes arhīvu tuvākajā laikā paredzēts nodalīt no ekspozīcijas un pārvietot uz atsevišķu telpu, kurā iespējams nodrošināt vajadzīgo mikroklimatu.

Projekta īstenošanā iesaistītie eksperti veikuši daļēju vērtīgāko materiālu dezinfekciju un informējuši par nepieciešamajiem pasākumiem, lai glābtu no aiziešanas nebūtībā senās grāmatas un rokrakstus.

Aktuālākās problēmas un nepatīkamākie pārsteigumi

Šobrīd vislielākās problēmas, kas prasa steidzamāko risinājumu – baznīcas jumta bojājumi un tas, ka draudzes arhīvs atrodas tam nepiemērotā vietā. Senos izdevumus nelabvēlīgi ietekmējusi ilgstoša atrašanās neapkurinātās telpās, kurās caur bojāto jumtu iekļuvis mitrums, daļā izdevumu rosinot pelējuma sēnītes attīstību un izplatīšanos.

Arhīva materiālus nepieciešams attīrīt  un dezinficēt. Draudzei vajadzīga seno dokumentu glabāšanai atbilstoši skapji un mapes.

Inventarizācijas laikā konstatēts, ka Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes arhīva materiālus mēģināts sistematizēt jau agrāk. Projekta īstenotāji ir ļoti pateicīgi smilteniešiem, draudzes locekļiem un vēstures studentiem par iepriekšējos gados veiktajiem pētījumiem. Tas ir liels ieguldījums arhīva vērtību apzināšanā. Tomēr secināts arī tas, ka vairāki vērtīgi materiāli ir arī pazuduši. Iespējams, ņemot vērā sociālisma laikam raksturīgo nesaudzīgo attieksmi pret kristīgajām vērtībām, pēc mācītāja Cimdiņa nāves zināma draudzes arhīva daļa nav no mācītājmuižas nav pārvesta uz baznīcu, bet izklīdusi.

Biedrība aicina cilvēkus, kuru rīcībā nonācis kaut kas no minētā, atdot šos materiālus sabiedrībai: draudzei, Latvijas Valsts vēstures arhīvam vai Latvijas Nacionālajā bibliotēkai, kur tos digitalizēs un parūpēsies par senatnes liecību pieejamību ikvienam interesentam.

“Aptauju rezultāti vēsta, ka iedzīvotājus no visiem baznīcu arhīvu materiāliem visvairāk interesē senās baznīcu grāmatas, kurās cilvēki jau izsenis izmantojuši, lai izsekotu savus radurakstus. Taču arī citi senie izdevumi var būt nozīmīgi Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma un novada attīstības izpētē. Tāpēc būtu nekorekti tos savtīgos nolūkos paturēt mājas bibliotēkā,” uzskata Reinis Kulbergs.

Interesantākās laikmeta liecības

“Izpētot draudzes rīcībā esošos materiālus, atklāti vairāki, ļoti vērtīgi senie izdevumi, kas sniedz daudzpusīgu priekšstatu par Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes un tās mācītāju ieguldījumu novada attīstībā.

“Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sajūsminājās par Ķeizariskās Krievijas rīkojumu grāmatām, kas saglabājušās no laika, kad Vidzeme  tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā,” stāsta Reinis Kulbergs. “Šie, tāpat kā vairāki citi draudzes arhīva iespiedarbi, ir bibliogrāfiski retumi. Nozīmīga ir arī mācītāja Kārļa Kundziņa kultūrvēsturisko materiālu kolekcija, kas izveidota, kalpojot Smiltenes draudzē.

Visvairāk šajā bibliotēkā pārstāvētas dažādas dziesmu grāmatas, reliģiskā un filozofiskā literatūra, seni žurnāli un mākslas izdevumi, kas ļauj izpētīt Smiltenes mācītāju interešu loku, kā arī ir nozīmīga kultūrvēsturiska liecība.”

Pētot senatnes liecības, atrasts Jēkaba Drandes podnieku meistara diploms  un dažādi, ar Smilteni un mācītāju dzimtām saistīti fotoattēli. Draudzes pārziņā ir seni dokumenti, kuru atšifrēšana un izpēte vēl tikai priekšā. Tāpat novada vēstures izpētē nozīmīgas un interesantas ir arī senās kases un statistikas grāmatas, kurās apkopoti dievgaldnieku saraksti, informācija par sadarbību ar muižām, ziedojumiem un draudzes izdevumiem.

Apmeklētāji Smiltenes luterāņu baznīcas muzejā var aplūkot 20. gs. sākuma mūzikas instrumentus, kas piederējuši draudzes bazūņu orķestra mūziķiem. Pūšamo instrumentu majestātiskās skaņas priecējušas smilteniešus un viņu viesus gan priekšnesumos dievnamā, gan baznīcas dārzā un tornī. Orķestranti regulāri piedalījušies dievkalpojumos. 

Aicina uz sadarbību ikvienu

Reinis Kulbergs saka lielu paldies Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfei Aldai Liukei par palīdzību seno rokrakstu šifrēšanā un ieteikumiem draudzes arhīva tālākai izpētei. “Mūsu pārziņā ir arī materiāli, kas varētu interesēt citas draudzes. Tie varētu būt labs sākums turpmākai sadarbībai un sadraudzībai,” uzskata draudzes mācītājs. Viņš un tāpat arī projekta vadītāja Laima Šmite – Ūdre pārliecināti, ka iesāktais projekts ir tikai sākums lielam un skaistam darbam, kurā aicināts iesaistīties ikviens. Lai kopīgiem spēkiem neļautu aiziet bojā vērtībām, kas nosargātas visus skarbos padomju okupācijas gadus.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Vahere

Vidzemes plānošanas reģiona administrētajā "Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016" projektu konkursā tika atbalstīts Mazsalacas novada pašvaldības projekts “Salonmūzika Sēļu muižas dārza svētkos”. Projekta mērķis ir akcentēt Sēļu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, rosinot cilvēkus apmeklēt ne tikai novada centrus, bet ar augstvērtīgu kultūras programmas piedāvājumu ieinteresēt novērtēt senās muižas un parka īpašo auru, latviskās ainavas pievilcību, apzināties Latvijas pamatvērtības, veicinot kvalitatīvu un līdzsvarotu kultūras procesa pieejamību un kultūrtūrisma attīstību.

Projekta ietvaros 16. jūlijā Sēļu muižas dārza svētkos plkst. 21:00 notiks vakara salonmūzikas koncerts, kurā uzstāsies vairāki profesionālie mākslinieki: vīru koris „Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Andrejs Mūrnieks, diriģents Aivars Opincāns), Latvijas labākie ģitāras meistari – Guntars Ruņģis (Latvijas Nacionālās operas un baleta solists), Jānis Ruņģis un grupas „Gipsy Mania” mūziķi. Koncertā būs iespēja dzirdēt Emīla Dārziņa “Spāniešu romanci”, „Mūžam zili...”, Eduardo di Capua “Maria, Mari!” un citas iedvesmojošas dziesmas. Projekts realizēts, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmai un Valsts Kultūrkapitāla fondam. Profesionālās mākslas un mūzikas piesaiste projektā piešķirs sarīkojumam īpašu krāsainību un vērienīgumu, nodrošinot kvalitatīvu kultūras baudījumu Ziemeļvidzemē. Arī Barona laikos, rīkojot dārza svētkus, tika aicināti mūziķi, kas radīja īpašu gaisotni, priecējot muižas ciemiņus.

16. jūlijā Sēļu muižas dārza svētki apmeklētājus priecēs ne tikai vakara koncertā, bet visas dienas garumā. Plkst. 11:00 svētku atklāšanā uzstāsies Tautas mūzikas kopa “Sēļu muižas muzikanti” un Sēļu muižas dāmu deju kopa “Reveranss”. Svētki turpināsies ar amatnieku tirdziņu, mīļdzīvnieku sētu un vairāku izstāžu atklāšanu Sēļu muižā, klētīs un pagrabā. Sadarbībā ar Valmieras muzeju, krājuma glabātāju Indru Bērziņu un Vēstures nodaļas vadītāju Ingrīdu Zīriņu, apmeklētājiem savas durvis vērs izstāde “Sēļu muižas stāsts…”. No Valmieras muzeja krājuma būs apskatāmas Pētera Postaža gleznas, un izstādes atklāšanās piedalīsies arī pats mākslinieks. Vēlāk būs izklaides gan lieliem, gan maziem – muižas dārza spēles, vizināšanās ar katamarāniem un piepūšamās atrakcijas, kā arī zirgaudzētavas “Kocēni” jauno jātnieku paraugdemonstrējumi. Pēc Muižas dārza spēļu apbalvošanas sāksies muzikālās apvienības “4SOUND” koncerts. Plkst. 21:00 brīnišķīgā skanējumā projekta Salonmūzikas koncerts, pēc kura vakars turpināsies ar vīziju kuģi muižas dīķī, noskaņu radīs ielu muzikants Aleks Rasaskrēsliņš un pasākums noslēgsies svētku ballē kopā ar grupu “Pusnakts”. Aicinām ciemos!

Informāciju sagatavoja:

Anete Gluha,

Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Jau rīt, 15. jūlijā sāksies desmitais Cēsu Mākslas festivāls, kas līdz 14. augustam piedāvās vizuālās mākslas, mūzikas, kino un teātra jomu spilgtākos notikumus. Jubilejas festivāla pirmajā nedēļā gaidāma divu mākslas izstāžu atklāšana, divi muzikāli notikumi – izcilā latviešu komponista Pētera Vaska Otrais čellkoncerts “Klātbūtne”, kurā solo spēlēs jaunais latviešu mūziķis Kristaps Bergs, un Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea solo koncerts, kā arī pirmā kino programmas “Ainava” filma – Aivara Freimaņa “Ābols upē”. 

Desmitais Cēsu Mākslas festivāls tiks atklāts 15. jūlijā, Cēsu Alus brūzī ar izstādi “Laikmetīgā ainava”. Tā balstīta vēlmē aktualizēt ainavas žanru, kas šodienas kontekstā bieži vien tiek uztverts kā vecišķa un sevi izsmēlusi parādība. Šī ekspozīcija tiecas apliecināt faktu, ka ainava spēj būt viena no mūsdienu mākslas spilgtākajām, emocionāli un daudznozīmīgi ietilpīgākajām parādībām – gan tradicionālā izpratnē, gan transformētā veidolā.

Izstādes iedvesmas avots ir vācu izcelsmes ASV mākslinieka, neatkarīgā kino režisora Džeimsa Benninga (James Benning, 1942) videodarbs jeb mākoņa instalācija Farocki, kas 2014. gadā tapusi par godu viņa draugam, leģendārajam režisoram Farūnam Haroki un ļoti izteiktā veidā reflektē ainavas mainīgumu un pastāvību vienlaikus. Līdzās Benninga instalācijai, izstādē būs apskatāmi vienpadsmit Latvijas mākslinieku tieši Cēsu Mākslas festivālam jaunradīti darbi. Redzēsim Paulas Zariņas, Ievas Epneres, Romana Korovina, Kristapa Epnera, tekstu grupas "Orbīta", Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Ingas Melderes, Kristiānas Dimiteres, Sergeja Davidova, Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona darbus. Izstāde būs apskatāma katru dienu līdz pat 14. augustam.

Dienas turpinājumā, pulksten 19.00, Cēsu Izstāžu namā tiks atklāta otra festivāla mākslas izstāde “Nākotnes retrospekcija”, ko sarūpējis festivāla patrons SEB banka sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Tajā būs izstādīti talantīgo un aizrautīgo jauno mākslinieku – Neonilla Medvedeva, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Laimdotas Steķes, Klāva Lorisa, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles – projekta “SEB stipendija glezniecībā” ietvaros tapušie darbi.

Atklāšanas vakara noslēgumā, plkst. 20.00, koncertzālē “Cēsis” izskanēs pirmais festivāla koncerts – veltījums izcilajam latviešu komponistam Pēterim Vaskam jubilejā. Tajā tiks atskaņots viens no meistara jaunākajiem darbiem – Otrais koncerts čellam un orķestrim “Klātbūtne”, kura pirmatskaņojumā solo spēlēja pasaulslavenā Sola Gabeta. Šajā koncertā būs iespēja novērtēt latviešu klasiskās mūzikas “zelta jaunatni” – solo partiju spēlēs strauju starptautisku karjeru veidojošais čellists Kristaps Bergs, kurš nupat kļuvis par Briseles filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistaru. Viņu pavadīs jauno mūziķu-domubiedru orķestris “DD” ne mazāk veiksmīgā jaunā diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.

Sestdien, 16. jūlijā, pulksten 18.00 koncertzāles “Cēsis” kino zālē tiks atklāta festivāla kino programma “Ainava”. Ainava ir neatņemama šī mākslas žanra sastāvdaļa, un kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam. To atklās režisora Aivara Freimaņa filma “Ābols upē” (1974), kas ir stāsts par Daugavas salu – Zaķusalu – tās vidi un cilvēkiem, kurā pamazām ielaužas industrializācijas laikmeta iezīmes. Uz šī fona attēlotas Anitas un Jankas attiecības. Lomās Ivars Kalniņš un Akvelīna Līvmane.

Vakara turpinājumā pulksten 20.00, koncertzālē “Cēsis” uzstāsies Jānis Šipkēvics jeb Shipsea. Šis koncerts ir noslēdzošais viņa koncertsērijā par godu pirmā soloieraksta izdošanai un tajā piedalīsies arī Jāņa māsa Tīna. Programmā iekļautas dziesmas ar Aspazijas, Raiņa, Ojāra Vācieša, Agneses Krivades un tautas vārdiem, kā arī Filipa Glāsa klaviermūzika.

Vakara koncerti nav paredzēti pirmsskolas vecuma bērniem, tādēļ to laikā koncertzālē “Cēsis” darbosies radošā bērnu istaba. Pieteikt vietu savam mazulim iespējams zvanot pa tālruni 29400102 vai pirms pasākuma koncertzāles kasē. SEB bankas klientiem bērnu istabas pakalpojums ir pieejams bez maksas.

Desmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas –, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA “Alfor”, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības, Cēsu novada domes un koncertzāles “Cēsis” atbalstu.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

Ar pilnu Cēsu Mākslas festivāla programmu iespējams iepazīties www.cesufestivals.lv.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com

Valmieras muzeja Izstāžu namā piektdien, 15.jūlijā, plkst. 16.00 atklās Vinetas Briškas-Kambalas apgleznota zīda darbu izstādi “Visums ziedos”.

Māksliniece norāda, ka apgleznota šalle arī var būt un ir vēstījums - taustāms, jūtams un uzvelkams. Tā gan ikdienā, gan svētku reizē var iedvesmot un iepriecināt, uzlabot garastāvokli, rosināt komplimentu izteikšanu un pat apvienot šķietami nesaderīgas apģērbu krāsas.

“Šo darbu un izstādes mērķis ir vērst uzmanību, parādīt šīs smalkās mākslas veidu, tās neierobežotās iespējas, jo tai, pretstatā augstajai modei, ir vieta katra lietpratēja ikdienā. Un nav būtiskas nozīmes, vai tā ir šalle, lakats, mutautiņš, spilvendrāna vai ņieburs,” pauž māksliniece.

Lielākā daļa darbu veikti jauktā tehnikā, pie sava “rokraksta” nonākot laika gaitā.

“Mans mērķis ir iedvesmot skatītāju kombinēt krāsas arī ikdienā, spēt atrast Visumu ziedos un, kā teica kāds darbu cienītājs, “baudīt apgarotu zīda mākslu”. Šīs izstādes darbiem iedvesmu radu savā peoniju kolekcijā, kas šogad uzziedēja 15. maijā,” norāda V. Briška-Kambala.

Izstāde apskatāma līdz 3.septembrim.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410