Arhīva kalendārs
Valmieras muzeja Izstāžu namā 2. novembrī tiks atklātas divas izstādes. Plkst.16.00 atklās četru Latgales mākslinieču darbu izstādi “Laiks krāsās”, bet plkst.16.30 atklās Sandras Eglītes fotogrāfiju un Ilzes Dūdiņas stikla darbu izstādi "Svalbard. Pusnakts saules zeme“. Izstādes būs skatāmas līdz 3. decembrim. Par izstādi "Laiks krāsās" Pasaule sākas katra pagalmā, bet tur tā nebeidzas. Laikā, kad arvien lielāka vērība pievērsta Zemes un to iemītnieku aizsardzības jautājumiem, izstāde skatītājus iepazīstinās ar salu arhipelāgu. Tas nemaz nav tik tālu – pusceļā starp Norvēģijas sauszemi un Ziemeļpolu. Apmeklētāji uzzinās par Arktikas apbrīnojamo dabu, kaimiņtautu varonīgo polārpētnieku centieniem un mūsdienu aktivitātēm. Mākslinieces Sandras Eglītes dzīve cieši saistīta ar Skandināviju. Tur dzima ideja ziemeļu projektam par netālu no Ziemeļpola esošo Svalbāras salu arhipelāgu iemūžināšanu. Fotogrāfijas tapušas triju ceļojumu laikā, izstādē iekļaujot arī privātās kolekcijas daļu – grāmatas, pastmarkas, sīkplastika. Māksliniece aicina aizdomāties par ievainojamo pasauli un mūsu saistību ar to. Savukārt I.Dūdiņas stikla un akmens darbi tapuši īpaši šai izstādei. Tie rada pasakainu ziemeļu noskaņu – ledus, ūdens, klintis, ilgas. Ekspozīciju papildina arī Latvijas junioru iepriekšējās izstādēs atlasītie darbi. S.Eglīte ir dzimusi Sedā. Beigusi Valmieras Viestura vidusskolas pirmo eksperimentālo teātra klasi. Vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu, studējot Mākslas zinātnes nodaļā. No 1994.gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre, izstādēs piedalās kopš 1999.gada. Par Latvijas Foto mākslinieku savienības FIAP biedri kļuva 2004.gadā, ir arī National Geographic´s foto apvienības biedre. Daudzu kultūras un mākslas projektu autore, brīvmāksliniece Latvijas preses izdevumos. Vairākkārt piedalījusies starptautiskos fotoprojektos un konkursos Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā. I.Dūdiņa – stikla māksliniece, docente Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla mākslas katedrā. No 1998.gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 1992.gada. Viņas stikla darbi ir gan Latvijas muzeju, gan privātajās kolekcijās ASV, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Japānā, Lietuvā, Krievijā, Nīderlandē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā un citur.
Par izstādi "Svalbard. Pusnakts saules zeme" "Četrinieka" jeb radošās apvienības "V.I.V.A." – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa – kopīgās radošās gaitas sākās 2006.gadā. Tas ir apliecinājums gleznotāju personību stiprumam, jo tikai pārliecināti mākslinieki var tik ilgi strādāt kopā, papildināt cits citu, saglabājot un izkopjot individuālo raksturu. Katrā publiskajā darbu "atrādīšanā" apvienība apliecina, ka radošais individuālais rokraksts tiek izkopts arvien pilnīgāk. Vēsmas Ušpeles gleznieciskais spēks izpaužas dažādu izteiksmes līdzekļu mērķtiecīgā pielietojumā. Darbos dominē radošais stiprums, intuitīvas zināšanas par tēlu, vidi, objektu. Dzīvības spēka piepildītas kompozīcijas, kas tiek radītas gan ar intensīvi veidotām faktūrām, gan maigi izstrādātiem laukumiem. Ilzei Griezānei raksturīga izsvērtu, mierīgu kompozīciju veidošana uz gleznieciskas virsmas. Biezas faktūras radīšana kontrastā ar gandrīz caurspīdīgu, vieglu krāsu uzlikšanu. Viju Stupāni interesē gleznieciskā virsma kā kvalitāte, kuru savstarpējās spēlēs veido faktūru dažādie klājumi, laukumu saskaņa. Pārklāšanās vai kontrasti plaknē rada vibrācijas, kas izraisa pārdzīvojumu. Agras Ritiņas darbos krāsa, audekls, otas triepiens, krāsas uzlikšana ar špakteļu lāpstiņu mijiedarbojas un veido pārliecinošu, semantiskām zīmēm pildītu glezniecisku vidi. Radošā pieeja viegla, nepiespiesta, bet pārliecinoša. Gleznotājas studējušas Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Festivāla ietvaros jauktais koris “Imera”, tērpušies latviešu tautas tērpos, dosies svētku gājienā, kas ir neatņemama fetsivāla sastāvdaļa, un koncertā izpildīs latviešu tautas mūziku, kā arī dziesmas no klasiskā latviešu kora mūzikas repertuāra. Gatavojoties dalībai festivālā, “Imeras” dalībnieki ir iemācījušies arī dziesmas no gruzīņu tautas repertuāra - “Morbis Aragvi” (“Straujā Aragva”) un “Suliko”. Kā pastāstīja kora “Imera” mākslinieciskais vadītājs Imants Točs, dalība festivālā ir pašu iniciatīva, būtisku ieguldījumu brauciena organizēšanā igeuldījusi Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" kamerkora "Vidus" dziedātāja Lana Aduka, kura brauciena laikā būs kopā ar kori “Imera” kā gids un pavadonis. Festivāls “Telavqalaqoba” norisinās katru gadu un tas tiek rīkots par godu gruzīņu monarhijas karalim Hērāklijam II. Tas ir īpašs notikums katram Telavi pilsētas iedzīvotājam, piedāvājot daudzveidīgu un plašu pasākumu un aktivitāšu programmu. Uzaicinājumā jauktajam korim “Imera” Telavi pilsētas mērs uzsver, ka pašvaldībai būs liels gods dzirdēt un redzēt latviešu tautas kultūru, kas padarīs festivālu vēl daudzveidīgāku un krāšņāku. Atbalstu kora dalībai festivālā sniegusi Kocēnu novada dome, nodrošinot transportu nokļūšanai uz lidostu “Rīga” un atpakaļ, ievērojamu atlaidi piešķīrusi Ukrainas aviokompānija “Ukraine International Airlines".
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Kocēnu novada dome Tālr.: 26115449 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv
“Nav daudz tādu vietu Latvijā, par kurām var teikt, ka cilvēki tur dzīvojuši kopš vissenākajiem laikiem. Burtnieku ezera apkārtne ir viena no izcilākajām Eiropas mēroga akmens laikmeta apdzīvotajām vietām. Tieši tāpēc, lai pievērstu šai vietai novada iedzīvotāju, viesu un vēstures entuziastu uzmanību, Riņņukalna akmens laikmeta apmetnē tiks uzstādīts mans veidotais, granītā kaltais mākslas darbs,” stāsta tēlnieks Matiass Janosns, kurš šo darbu veidojis, iedvesmojoties gan no dabas, gan no vēstures liecībām, kuras glabā Riņņukalns. Riņņukalna akmens laikmeta apmetne, kas atrodas Salacas kreisajā krastā pie iztekas no ezera, ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas 2015.gadā izpelnījās gada arheoloģijas pieminekļa godu. Tā ir arī viena no pirmajām atrastajām akmens laikmeta apmetnes vietām Latvijā, kas zinātniski pētīta jau no 19. gs. Pirmos arheoloģiskos izrakumus 1874. un 1875. gadā šajā vietā veica vietējais senatnes mīļotājs grāfs Karls Georgs Zīvērss. Pēc tam Riņņuklanu pētījuši arī citi, bet mūsu laikos akmens laikmeta apmetni vētījusi gan Latvijas Vēstures institūta arheoloģe Ilga Zagorska, gan Lundas universitātes profesors Lars Larsons, gan pētnieki no Ķīles universitātes Vācijā. Riņņukalns ir īpašs ar to, ka tur atrasts līdz šim Austrumbaltijā vienīgais akmens laikmeta uzkalniņš, kurš veidojies no pārtikas pārpalikumiem. Apmetnē lielos daudzumos atrastās zivju asakas, gliemežu vāki, dzīvnieku kauli un citas senlietas devušas nozīmīgas atziņas par Latvijas senāko vēsturi un dod priekšstatu par to, kā ir dzīvojuši un ko ir ēduši mūsu attālākie senči. Tēlnieka veidotais māksla darbs “Vēstures liecinieks” tiks svinīgi tiks atklāts sestdien, 29.oktobrī, plkst.12.00 Vecates centrā pie kultūras nama. Atklāšanas pasākumā varēs ne vien savām acīm skatīt mākslinieka Matiasa Jansona darbu, bet arī kopā ar vēstures zinātņu doktori un arheoloģi Ilgu Zagorsku būs iespēja izzināt šīs senās apmetnes noslēpumus. Mākslas darbs “Vēstures liecinieks” Riņņukalnā tiks uzstādīts ar Burtnieku novada pašvaldības finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Novembra sākumā Kocēnu kultūras nama jauktais koris “Imera” dosies uz Gruziju, lai 7. novembrī piedalītos Telavi pilsētas tradicionālajā festivālā “Telavqalaqoba”.
Sestdien, 29.oktobrī, plkst. 12.00 Burtnieku novada Vecates pagastā tiks atklāts jaunais talantīgā tēlnieka Matiasa Jansona mākslas darbs. Mākslas objekts, kam dots nosaukums “Vēsture liecinieks”, ir veltījums ievērojamākajai Ziemeļeiropas akmens laikmeta apmetnei – Riņņukalnam.