Arhīva kalendārs
2015. gada pavasarī Vācijā klajā nāca Ivetas Apkalnas jaunāko skaņu ieraksts Bach.Apkalna.Glass (Oehms Classics, 2015), kurā ieskaņoti visi amerikāņu komponista Filipa Glāsa ērģeļdarbi un Johana Sebastiāna Baha darbu izlase. Muzikologi šo programmu raksturo šādi: “Baha darbi Filipa Glāsa mūzikas kontekstā izklausās neparasti atsvaidzinoši. Negaidīti atklājas nevis atšķirīgais, bet līdzīgais abu meistaru veikumā. Turklāt šādā kombinācijā Baha mūzika izklausās pārsteidzoši moderni”. Koncertā Cēsīs dzirdēsim jaunā mūzikas dubultalbuma esenci, kurā skanēs tādi vācu baroka lielmeistara J.S. Baha darbi kā Fantāzija G-dur, Prelūdija un fūga D-dur, Pasakalja C-moll mijiedarbībā ar Filipa Glāsa ērģeļdarbiem. Amerikāņu mūzikas vēsturnieks Alekss Ross saka: “Glāsa mūzika izstaro gluži vai Ņujorkas Taimskvēra neona uguņu mirgu.” Un patiešām Glāsa opusiem piemīt hipnotizējošs maģiskums. Filips Glāss komponējis vairākas operas, rakstījis mūziku teātra izrādēm un kinofilmām. Ikvienam kinomīlim noteikti zināma kinolente “Stundas” ar izcilo aktrišu trio – Nikolu Kidmenu, Džulianu Mūru un Merilu Strīpu un tā neaizmirstamo filmas Filipa Glāsa skanisko motīvu. Ērģelniece Iveta Apkalna pārsteidz ar dziļu muzikalitāti un izcilu tehniku. Viņas misija ir atklāt ērģeļmūzikas spozmi tieši koncertzālēs. Apkalna ar izcilību absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Studējusi klavierspēli profesora Teofila Biķa klasē un ērģeļspēli pie profesora Tālivalža Dekšņa. Turpinājusi klavierspēles studijas Londonas Mūzikas un Drāmas augstskolā. Ar koncertiem uzstājusies slavenākajās Eiropas un Ziemeļamerikas katedrālēs, baznīcās un koncertzālēs, piedalījusies vadošajos mūzikas festivālos un saņēmusi mūzikas balvas un uzvaras nozīmīgos ērģeļmūzikas konkursos. Kļuvis zināms, ka Iveta Apkalna būs arī jaunās Hamburgas koncertzāles - Elbas Filharmonijas – galvenā ērģelniece (titulorganistin) un ar filharmonijas orķestri atklās šo Vācijas jauno, sen loloto koncertzāli 2017. gada sākumā. Iveta Apkalna turpmāk veidos Elbas filharmonijas ērģeļmūzikas māksliniecisko programmu. Biļetes var iegādāties koncertzāles “Cēsis” kasē, kā arī “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.
„Latviskās dvēseles raksti” ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti 26 tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Izstādes atklāšana notiks 21. oktobrī plkst. 16.00 Cēsu Izstāžu namā (Pils laukumā 3, Cēsīs).
Izstāde “Latviskās dvēseles raksti” iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. 2015. gadā izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, Neimisteres Abatijā Luksemburgā, kā arī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu Izstāžu namu. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs “Swedbank” un SIA “Circle K Latvia”.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Svētdien, 23. oktobrī, klausītājiem būs unikāla iespēja koncertzāles “Cēsis” lielajā zālē pirmo reizi dzirdēt skanam ērģeles. Koncertā starptautiski atzītā, izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna atskaņos baroka klasiķa J. S. Baha un amerikāņu komponista Filipa Glāsa ērģeļdarbus. 
No 2016. gada 22. oktobra līdz 20. novembrim Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”.