Arhīva kalendārs
Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016 finansētā Projekta AMATS ZELTA PAMATS 2016 ietvaros, Dzērbenes pilī un AMATU MĀJĀ no 11. – 13. novembrim notiks pasākums RADOŠĀS BRĪVDIENAS RADI TE! Aicināti piedalīties apkārtnes skolēni, jaunieši, seniori, amatnieki, dizaineri, mākslinieki u.c. visi interesenti. Novembra RADOŠAJĀS BRĪVDIENĀS satiksies dizaineri un vietējie amatnieki un viens otram atrādīs savu nodarbošanos. Dzērbenes pilī dizaina studentiem, amatniekiem u.c. interesentiem projekta organizatori, Dzērbenē dzīvojošais dizainers Aigars Lenkevičs un māksliniece Ērika Māldere stāstīs par vasarā iepazīto Vecpiebalgas novada tradicionālo amatniecības vēsturi, patreizējo situāciju un apzinātajām mūsdienu iespējām laukos. Seminārā kā lektore un diskusiju vadītāja piedalīsies Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pasniedzēja, dizaina teorētiķe Aija Freimane (Beverīnas nov., Kauguru pag.). Būs iespējams noklausīties lekciju un diskusijas par tēmu „Dizains + amatniecība”, apgūt dažādas dizaina domāšanas/radīšanas metodes un iepazīties ar minēto dizaineru darba pieredzi. Īpaša būs aktivitāte RADI TE! Tiks organizēts darbs grupās, sadalot dizainerus kopā ar amatniekiem puduros pa 4-5, kam 1 dienas laikā pēc prāta vētras, būs jārada 1 vai vairākas idejas jauniem dizainparaugiem. Paredzēta arī aktivitāte JAUNAIS DIZAINERS – darbnīcas bērniem, skolniekiem, ļaujot iejusties dizainera izgudrotāja lomā un atrisinot īpašus uzdotos uzdevumus, piem., kā labāk iepakot olu. Projekta nobeigumā paredzēta visu dizaineru un amatnieku grupu radīto darbu PARĀDE ar savas domas aizstāvēšanu un nepieciešamības pierādījumu, kā arī visa kopprojekta rezultātu rezumējošs NOSLĒGUMS- pasākums Dzērbenes pilī. IEEJA BRĪVA. Kontaktpersona Ērika Māldere: 29424560
Mērķis: Pasākuma ietvaros izaicināt ikvienu esošu, topošu vai savā radošajā pārliecībā esošu dizaineri un amatnieku radīt spilgtas idejas jauniem neparastiem dizaina izstrādājumiem, pielietojamiem gan ikdienā, gan svētkos, apliecinot un uzsverot savu skatījumu un jaunradīto darbu citādību, neparastumu.
Informāciju sagatavoja: Ērika Māldere SIA "Lampu dizaina darbnīca" tel.: +371 29424560
Tēlnieka veidotais mākslas objekts, kas svinīgi tika atklāts sestdien, 29. novembrī, ir veltījums Burtnieku ezera apkārtnē esošajām akmens laikmeta dzīvesvietām – Zvejnieku, Ruņņukalna un Kaulēnkalna apmetnēm. Šīs apmetnes, kas atrodas pavisam netālu no Vecates, zināmas kā vienas no izcilākajām Eiropas mēroga akmens laikmeta apdzīvotajām vietām. Apmetnēs atrastie kapulauki, darbarīki, rotaslietas, zivju asakas, gliemežu vāki, dzīvnieku kauli un citas senlietas devušas nozīmīgas atziņas par Latvijas senāko vēsturi un dod priekšstatu par to, kā ir dzīvojuši mūsu senie senči. Vēstures zinātņu doktore un arheoloģe Ilga Zagorska seno akmens laikmeta apmetņu pētniecībai Burtnieku ezera apkārtnē veltījusi visu savu mūžu. Viņa teic, ka Burtnieku ezera apkārtne ir īsta akmens laikmeta atradumu paradīze: “Zvejnieku, Ruņņukalna un Kaulēnkalna apmetnes ir varenas ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Te atrastie materiāli ir patiešām unikāli, turklāt, atšķirībā no šādām atradnēm citviet Eiropā, apmetnes Burtnieku ezera krastos ir bijušas apdzīvotas vismaz piecus tūkstošus gadus visa akmens laikmeta garumā. Tās sniedz liecības par pirmajiem iedzīvotājiem Latvijā un ļauj izpētīt to, kā viņu dzīvesveids attīstījies līdz pat akmens laikmeta beigām. Tieši šo iemeslu dēļ Burtnieku novada vārds un Burtnieku ezera vārds visu laiku pasaulē tiek pieminēts. Augsta līmeņa pētnieki ārzemēs ļoti labi zina, kas ir Burtnieks un kas ir tā apmetnes. Eiropas zinātnieki grib šeit braukt un grib tās redzēt. Man ir ļoti liels prieks, ka tagad par godu šīm apmetnēm Vecatē uzstādīts tēlnieka Matiasa Jansona mākslas darbs. Tās ir to pelnījušas. Turklāt arī pati skulptūra, kas veidota kā akmens laikmeta cirvis, ir atbilstošs simbols, jo tieši šādi cirvji Burtnieku ezera apmetnē ir atrasti veseli četri.” Tēlnieks Matiass Jansons skulptūru “Vēstures liecinieks” veidojis Cēsīs, tēlnieku Jansonu dzimtas māju darbnīcā “Siļķēs”. Vietā, kurā savulaik tapuši tādi ievērības cienīgi pieminekļi, kā: “Latgales Māra” Rēzeknei, “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” Jelgavai un “Gadsimtiem ejot jeb Laika vecis” Cēsīm. Ideja par to, ka Vecatē ir nepieciešama skulptūra akmens laikmetam, kas neļautu aizmirst Burtnieku ezera apkārtnes lomu Latvijas vēsturē, dzima tieši tēlniekam Matiasam Jansonam. “Es, būdams mākslinieks, vienmēr domāju par to, kādu stāstu es varu izstāstīt ar saviem darbiem. Šoreiz, lai saglabātu un popularizētu novada vēsturi. Tāpēc šis granīta cirvis radīts, kā akmens laikmeta simbols. Lai tas pamudina ikvienu iepazīties ar stāstu par mūsu senčiem. Darbs “Vēstures liecinieks” lielā mērā ir arī stāsts par manu ģimeni. Mana vectēva (profesora tēlnieka Kārļa Jansona) mamma ir dzimusi “Zvejnieku” mājās, kur atrasti akmens laikmeta apbedījumi. Savā ziņā esmu “Vēstures liecinieks”, jo savā ģimenē esmu dzirdējis daudz stāstu par atrastiem kauliem un senlietām,” teic mākslinieks. Viņš norāda, ka darbs “Vēstures liecinieks” nav ticis radīts tikai par prieku pašam māksliniekam vai arheologiem: “Domāju, ka šī skulptūra ir arī funkcionāla. Tā liks ceļiniekiem apstāties un pēc tam ieraudzīt jaunatklāto informācijas stendu par turpat tuvumā esošajām akmens laikmeta apmetnēm, kuras vērts būtu iepazīt, kā arī ezeru tepat aiz parka, kurā var arī makšķerēt un atpūsties.” Arī Burtnieku novada domnieki par nupat uzstādīto skulptūru ir gandarīti. Tas ir pirmais mākslas objekts, kas novadā atklāts. Rūpējoties par to, lai vēsture neaiziet nebūtībā, tas tapis ar pašvaldības finansiālu atbalstu, tā godinot pirmos Burtnieku novada iedzīvotājus. Skulptūra “Vēstures liecinieks” ir skaists vides objekts, izcils mākslas darbs un piemiņa akmens laikmetam. Pašvaldībā cer, ka jaunais vides objekts veicinās tūristu pieplūdumu un kalpos kā ierosme apskatīt vēl neiepazītas vietas novadā.
Informāciju sagatavoja: Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Valsts Kultūrkapitāla fonda 3. projektu konkursā Tradicionālās kultūras nozarē atbalstu guvis Mazsalacas novada pašvaldības projekts "Danču nakts ar Sēļu muižas muzikantiem", kura ietvaros ikviens dancot gribētājs tiek aicināts iemācīties jaunas dejas. Projekts „Danču nakts ar Sēļu muižas muzikantiem” ir Mazsalacas novada Sēļu pagasta Tautas nama projekts, kur sadarbībā ar Sēļu muižas muzikantiem un tradicionālās kultūras nozares speciālistiem tiks piedāvātas trīs teorētiskās un praktiskās nodarbības latviešu danču un melodiju apgūšanai, popularizējot tautas muzicēšanas un dejošanas tradīciju. Projekta mērķauditorija ir kultūras nozares speciālisti, pedagogi, jaunieši, bērni un citi interesenti, kā arī Mazsalacas novada un tuvāko novadu folkloras kopu vadītāji un dalībnieki. Pirmā danču nakts ar Sēļu muižas muzikantiem notiks 11.11.2016. plkst.19:00 Sēļu muižas lielajā zālē, kur nodarbībās tiks apgūtas Krusta dejas. Otrā nodarbība notiks 17.12.2016. plkst.19:00, kurā mācīs Masku dejas, un trešā, noslēdzošā nodarbība paredzēta 18.02.2017 plkst. 19:00 Sēļu muižā, lai mācītos Vidzemes dejas. Dejas meistarklases vadīs Ernests Spīčs un tajās spēlēs Sēļu pagasta Tautas nama kapela "Sēļu muižas muzikanti" Ivetas Dukaļskas vadībā. Dejotājiem nav nepieciešamas priekšzināšanas, droši atnāc un izmēģini! Līdzi jāņem tikai labs noskaņojums, maiņas apavi un varbūt mazs cienasts pie tējas! Sīkāka informācija pa tālr. 26321158 (Ināra Blūma). Projekts tiek īstenots pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam 700 euro finansējumam. Projekta īstenošanas termiņš no 07.11.2016 līdz 31.03.2017.
Informāciju sagatavoja: Anete Gluha, Mazsalacas novada pa švaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ar jaunu programmu Ziemassvētku noskaņās 22. decembrī plkst. 19.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā uzstāsies mūziķu apvienība “Tev tuvumā” un aktieris Vilis Daudziņš. Arī šogad Latvijas mūziķi sadarbojas projektā "Tev tuvumā" un aicina ikkatru sajust sirds siltumu un dalīties ar to. Dievnamos visā Latvijā, tostarp arī Valmierā, skanēs Mārtiņa Brauna, Aivara Hermaņa, Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča, Imanta Kalniņa, Igo, Aigara Voitišķa, Valta Pūces un citu latviešu komponistu skaistākās Ziemassvētku dziesmu versijas akustiskās mūzikas izpildījumā, kā arī speciāli projektam radītas Marta Kristiāna Kalniņa dziesmas. Apvienībā pamatsolistu sastāvā būs Aija Andrejeva un Marts Kristiāns Kalniņš, savukārt īpašais viesis koncertā Valmierā būs aktieris Vilis Daudziņš. Tāpat apmeklētājus priecēs grupa "Putnu Balle", Agate Ozoliņa (čells), Jānis Miltiņš (klavieres), Valters Sprūdžs (bass) un Kaspars Kurdeko (sitamie instrumenti). Biļetes: Valmieras Kultūras centrā, Valmieras Drāmas teātrī un “Biļešu paradīze” mājaslapā. Plašāka informācija organizētāju Facebook kontā.
Informāciju sagatavoja: Anete Kalniņa, “Tev tuvumā” pārstāve Insignia mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” līdz 18. decembrim apskatāma franču mākslinieces Martinas Lafonas (Martine Lafon) izstāde “SARKANS – krāsas pludinājums. Veltījums Markam Rotko”. Kopš 1997. gada Martina Lafona strādā ar sarkano krāsu. 2009. gadā viņa veica pētījumu par krāsas klātesamību un ainavu Marka Rotko daiļradē, lai nodefinētu, kā tā ienākusi mākslinieka gleznās un kā bērnības ainavas ietekmējušas pieaugušā mākslinieka darbus. Māksliniece ir vairākas reizes apmeklējusi Latviju. Gluži tāpat kā Marku Rotko bērnībā, arī Martinu fascinē šejienes ainavas līdzsvarotā harmonija, ko viņa īpaši novērtējusi savas pēdējās viesošanās laikā, uzturoties Daugavpilī un Liepājā. Pēdējais “svētceļojums” uz Latviju un Marka Rotko mākslas centra rezidencē pavadītais laiks iedvesmoja autori veidot izstādi ”SARKANS - krāsas pludinājums. Veltījums Markam Rotko". Šajā kolekcijā fotogrāfijas un gleznas savstarpēji sasaucas, papildinot viena otru un veidojot atmiņā paliekošas asociācijas par ainavas un krāsas sintēzi. Mākslinieces radošos meklējumus neparastā veidā rosinājuši vērojumi un foto fiksācijas ceļojumos pa Latviju: aizsalušo ezeru un upju ūdeņi, līdzenumi un pakalni, viņas uzmanību piesaista ledus makšķernieki, jūrnieki, nepazīstamu cilvēku silueti uz jūras horizonta fona, Liepājas ostas mols, Karostas Pareizticīgo katedrāles iespaidīgais siluets, bet pāri visam tā ir sarkanā krāsa. Marka Rotko glezniecības krāsu paletē sarkanā krāsa ir ļoti nozīmīga. Meistara krāsa ir mūžīgi mainīga - plūstoša, vibrējoši kustīga, intensīvi piesātināta, baudkāri un jutekliski maiga kā izsmalcināts zīds. Tās ir kā mitruma atstāti nospiedumi uz audekla un papīra. Formas, kas izplūst: noslēpumainas garastāvokļu straumes, kas izplešas, burbuļo, viļņojas un glāsta. Arī Martinas Lafonas sarkanais atrodas nemitīgā kustībā. Tas traucē, dedzina, fascinē, apžilbina, iekvēlina, apbur, pavedina, pievilina un novirza no pareizā ceļa. Sarkanā krāsa pārvietojas, ceļo, klīst, dodas svētceļojumā un maldās. Tā ļaujas piedzīvojumiem, klaiņo un joņo. Marks Rotko 1953. gadā, gatavojoties vienai tikšanās reizei, savās piezīmēs ir pierakstījis sekojošo: „Izzūdoši horizonti, ainavas. Plankumi ir noteicošie elementi, bet tie nevar tikt nolasīti kā plankumi”. Šie „gaistošie horizonti” varbūt ir tas, ko Rotko paturējis atmiņā no savas bērnības Latvijā, no plašajiem kādreiz skatītajiem Latgales līdzenumiem. Pēdējā nepabeigtā Marka Rotko darba nosaukums ir „Sarkans uz sarkana”. Martinas Lafonas izstādi atbalsta Francijas Institūts Latvijā. Insignia mākslas galerija atrodas koncertzāles “Cēsīs” 1.stāvā un ir atvērta katru dienu no plkst. 12.00 – 18.00. Pasākumu norises dienās galerija atvērta līdz pasākumu beigām. Insignia mākslas galeriju atbalsta autoražotājs OPEL un tā oficiālais dīlercentrs Latvijā Auto Blitz.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Š.g. 11. novembrī Ieriķos, tāpat kā visā Latvijā tiks atzīmēta Lāčplēša diena. Ieriķos ir norisinājušies vēsturiski nozīmīgi notikumi, kas tiks atklāti visas dienas garumā caur dažādām aktivitātēm. Tāpat kā katru gadu, arī šogad vietējie ieriķieši dosies uz Nezināmā karavīra piemiņas vietu Pleskavas šosejas malā, kas neskatoties uz centieniem šo vietu iznīcināt padomju laikos, ir ticis atjaunots un vēl arvien turēts godā. Amatas pamatskolas zālē, kopā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti, gan lieli gan mazi varēs izdzīvot Brīvības cīņu notikumus, piedaloties īpašā interaktīvā galda spēlē, paralēli būs apskatāma arī tematiskā izstāde. Šī gada sākumā Ieriķos tika atvērts sabiedriskais centrs, kur šajā svētku dienā tiks demonstrētas filmas par Ieriķu dzelzceļa staciju un vēsturi, tiks izstādīta arī tematiskā ekspozīcija. Ikviens apmeklētājs varēs sapīt pats savu patriotu rokassprādzi.Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi priecēs ar patriotisku koncertu. Otrpus šosejai, novembra tumsa tiks kliedēta Ieriķu un Cecīļu dabas takās, kas līdz pat plkst. 21:00 būs izgaismotas un aicinās apmeklētājus bez maksas doties ziemīgās pastaigās. Pēc pastaigas uz siltu tēju un svētku desertu aicinām iegriezties kafejnīcā “Pie Dzirnakmeņa”. Visās dienas aktivitātēs ir aicināts piedalīties ikviens!
Informāciju sagatavoja: Sestdien, 12. novembrī, plkst. 19.00, koncertzālē “Cēsis” gaidāms koklētājas Laimas Jansones un DJ Monsta (Uldis Cīrulis) koncertprogrammas “Zeme” pirmatskaņojums. Jaunās programmas atskaņojums Cēsīs būs vienīgais Latvijā pirms koncerttūres Japānā. Laima Jansone un DJ Monsta ir mūziķi, kuri gan savā solo darbībā, gan kopsadarbībā aizvien drosmīgāk šķērso žanru un tehnoloģiskās robežas. Mūzikā, tās skanējumā, reizēm Laimas Jansones kokle var skanēt tik ritmiski kā pieredzējuša DJ sets, savukārt DJ reizēm spēlējas ar tik izteiktiem minimālisma līdzekļiem, kā ūdens lāsēm, kopā radot neparastu un reizēm negaidītu skanējumu. Koncerta kompozicionāli muzikālais stāsts ir saruna ar Zemi - mūsu zemi Latviju, par tās dabas skaņām un tautas mūziku. Stāsts par pasaules zemēm, kuras iedvesmojušas mūzikai. Koncertā klausītājiem būs iespēja dzirdēt mūsdienīgi interpretētas tautas dziesmu tēmas un oriģinālskaņdarbus, ko Laima Jansone atskaņos gan uz elektroakustiskās, gan tradicionālās Latgales kokles. "Zeme ir mūsu mājas, patvērums, taču tajā pašā laikā, tā ir dzīva būtne, kura runā strauta, jūras, vēja, koku lapu, lietus, ripojošu oļu un citu skaņu valodā. Bieži vien cilvēki to sauc par klusumu. Es šajā klusuma harmonijā redzu sarežģītu sistēmu, ar dažādu likumu pilnu lietu kārtību, kas pastāv jau miljoniem gadu. Katrā zemē, daba skan savādāk, un tas ir sadzirdams tradicionālajā mūzikā," par jauno koncertprogrammu un saviem iedvesmas avotiem stāsta mūziķis Uldis Cīrulis. Īpaši šim koncertam tiks iekārtota arī koncertzāles “Cēsis” Lielā zāle – skatuve atradīsies parterā vidū un skatītāju sēdvietas būs izvietotas tai visapkārt, radot tuvības un kamermuzicēšanas atmosfēru. Pirms koncerta plkst. 18.00 interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu” koncertzāles Kamerzālē. Sarunu ar Laimu Jansoni par jaunās koncertprogrammas ideju, iedvesmas avotiem un atskaņojuma niansēm vadīs LR “Klasika” personība Liene Jakovļeva. Biļetes uz koncertu nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā. Mediju kontaktiem:
Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 Valmieras muzejā 15.novembrī plkst.11 notiks Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts" (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuves (LFK) seminārs “Vidzemes folkloras materiālu digitalizācija”. Aicināti folkloras un kultūrvēstures interesenti.
Seminārā LFK arhīvu glabātāja Māra Vīksna iepazīstinās ar izcilākajām Vidzemes folkloras kolekcijām, ko glabā LFK, savukārt LFK digitālā arhīva vadītāja Sanita Reinsone atklās Garamantas.lv piedāvātās iespējas folkloras materiālu izzināšana. Latviešu folkloras krātuve ir Latvijā lielākais folkloras vākšanas, izpētes un uzglabāšanas centrs, kurā atrodams ap 3 miljoniem folkloras vienību – rokraksti, zīmējumi, fotogrāfijas, skaņu un video ieraksti. Tie dokumentē mūsu tautas dzīvesveidu, vēsturi un valodu vairāku gadsimtu garumā, ļauj iepazīt dažādu sociālo slāņu un novadu folkloru, ko pierakstījuši, apkopojuši un LFK iesūtījuši gan entuziastiski novadpētnieki, gan citas Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personas, kā arī Latvijas skolu, augstskolu un citu organizāciju pārstāvji. Bez latviešu folkloras vākumiem LFK atrodamas arī citu Latvijā dzīvojošo tautu (lībiešu, krievu, vācu, ebreju, igauņu, čigānu un baltkrievu) folkloras kolekcijas. Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs Garamantas.lv ir atvērts ikvienam tradicionālās kultūras interesentam kopš 2014. gada nogales un ir pieejams bez maksas. Šobrīd jau digitalizēti ap 390 000 manuskriptu lappušu, ap 15 000 fotogrāfiju un zīmējumu, kā arī ap 5000 vēsturisku audio ierakstu – tautasdziesmas, ziņģes, nostāsti u.c. Latviešu folkloras krātuve piedāvā iespēju iepazīties ar bagāto tradicionālās kultūras materiālu krājumu digitālajā arhīvā, kā arī piedalīties tā satura pilnveidošanā – rokrakstu un audio ierakstu atšifrēšanā, teicēju un pierakstītāju atpazīšanā, informācijas precizēšanā, fotogrāfijās redzamo personu un vietu noskaidrošanā Seminārs tiek organizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Sanita Reinsone, LFK digitālā arhīva vadītāja
7.novembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” vienpadsmit Vidzemes vidusskolēnu komandas prezentēja Latvijas kultūras kanona nacionālās un vietējās vērtības, par kurām varētu tikt veidotas jaunas izglītojošas galda spēles. No Vidzemes dalībai konkursa nākamajā - nacionālajā kārtā tika izvirzītas Cēsu Valsts ģimnāzijas un E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas komandas. Konkursa pirmajā kārtā reģiona jauniešiem bija jāiedziļinās esošajā Latvijas Kultūras kanonā, izvēloties trīs viņiem vistuvākās vērtības, kā arī jāizvirza divas sava novada kultūras vērtības vai artefaktus, kuri nav iekļauti Kultūras kanonā, bet, kurus vēlētos īpaši godināt un izcelt Latvijas simtgadē. Ar šīm vērtībām bija jāiepazīstina žūrija, argumentējot savu izvēles pamatojumu. Domājot par vērtībām, skolēniem bija jāspēj iztēloties, kādā veidā un kuras no vērtībām būtu iespējams transformēt galda spēlē. Vidzemes skolēni no kultūras kanona vērtībām izcēla Dziesmu svētkus, latviešu tautas tērpus, Jāzepa Vītola dziesmu “Gaismas pils”, Lielvārdes jostu, lībiešu kultūru un valodu, Latvijas karogu u.c. novadu vērtības, kas līdz šim mazāk pazīstamas un zināmas. Konkursa nākamajā kārtā 10 skolēnu komandas no visas Latvijas tiksies radošā nometnē Rīgā. Šajā nometnē skolēni „Brain Games” uzņēmēju vadībā attīstīs galda spēļu jaunrades iemaņas un veidos izpratni par galda spēles koncepta un prototipa izstrādi. Konkursa finālā komandām būs jāprezentē savas Latvijas Kultūras kanona galda spēles koncepcija vai prototips. Ja kādas komandas spēles koncepcija būs atbilstoša „Brain Games” uzņēmēju biznesa koncepcijai, tad spēles ideja tiks komercializēta un tiražēta jaunas galda spēles formātā. Latvijas Kultūras kanona konkursu vidusskolēniem organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Valsts izglītības satura centru. Konkursu atbalsta „Brain Games”.
Informāciju sagatavoja: Ilona Asare Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs Tālr.27878275 e- pasts: Ilona.Asare PIE cesis PUNKTS lv Valmieras muzeja Izstāžu namā 15.novembrī plkst.19.00 ar īpaši Latvijas valsts svētkiem veidotu koncertprogrammu ”Latvieši un viņu draugi” uzstāsies saksofonu kvartets “Atomos”. Jaundibinātā apvienība atskaņos skaņdarbus, kuru autori ir gan klausītāju iemīļoti latviešu komponisti, gan arī ārzemju autori, kuriem ir cieša saikne ar mūsu valsti un latviešu mūzikas kultūru. Klausītāji dzirdēs divu izcilu Baltijas garīgās mūzikas meistaru – Riharda Dubras un Arvo Perta – kompozīcijas, savukārt eklektisks žanru sajaukums ar džeza “piesitienu” būs klausāms britu izcelsmes komponistu Gabriela Džeksona un Nika Gothama mūzikā.
”Patīkams izaicinājums mums būs izdziedāt izcilo melodiķu Jāņa Ivanova, Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa vokālos un vokāli instrumentālos skaņdarbus,” stāsta mākslinieki. Koncertprogrammas skaņdarbi ir gan speciāli radīti saksofonu kvarteta sastāvam, gan arī ”pārdzimuši” aranžējumos, kuru autori ir saksofonu kvarteta “Atomos” dalībnieki. Ieeja – bez maksas. Par saksofonu kvartetu Atomos Viens no profesionālākajiem un radoši ziņkārīgākajiem Latvijas saksofonistiem Arvīds Kazlausks ir sapulcinājis uz saspēli dažus daudzsološus jaunās paaudzes saksofonistus: Aigaru Raumani, Edgaru Trapanu un Eduardu Lāci. Visi jaundibinātā kvarteta dalībnieki ir vairāku profesionālās izpildītājmākslas konkursu laureāti, kā arī aktīvi koncertējoši mūziķi. “Saksofonu kvarteta nosaukumu izraudzījāmies no sengrieķu valodas krājuma. Tajā ar vārdu atomos (άτομος) apzīmēja tādas kvalitātes kā individualitāte un nedalāmība. Tās vēlamies iedzīvināt arī sava ansambļa idejiskajā būtībā,” stāsta Arvīds Kazlausks. “Atomos” piedāvā svaigu un kvalitatīvu saksofonmūzikas skanējumu, kā arī ir atvērts radošiem izaicinājumiem mūzikā un starpžanros. Šajā un arī turpmākajās koncertprogrammās tiks atskaņoti ne vien speciāli saksofonu kvartetam radīti skaņdarbi, bet arī pašu mūziķu veidotas aranžijas. Jāņa Ivanova Vokalīzes jauktajam korim ir tikai viens no šādiem paraugiem, kas līdz šim saksofonu izpildījumā nebija klausāms. Dalībnieki Arvīds Kazlausks (soprāna saksofons) - vairāku starptautisko konkursu laureāts, piedalījies pasaules vadošo klasisko saksofonistu meistarklasēs. Aktīvi koncertē ar dažādiem akadēmiskās un alternatīvās mūzikas sastāviem (Urban Trio, Endless Roar, Sinfonietta Rīga pušaminstrumentu kvintetu u.c.), muzicē orķestrī Rīga, kā arī pasniedz saksofona spēli J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vairāk: www.arvydaskazlauskas.com. Plašāka publika jauno mūziķi Aigaru Raumani (alta saksofons) iepazina kā LTV1 šova “Radīti mūzikai” dalībnieku. Pērn Aigars ieguva pirmo vietu divos konkursos: “Ineses Galantes talanti” un Valsts konkursā saksofonspēlē. Kā solists ir uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Lietuvas Nacionālo filharmonijas kamerorķestri “Musica Humana Juventus”, Nacionālo bruņoto spēku orķestri un koklētāju ansambli “Cantata”. Aigars ir regulāri koncertējošs mūziķis, arvien biežāk sevi apliecina arī kā komponists. Nākamgad absolvēs J.Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu. Edgars Trapans (tenora saksofons) pašlaik studē J.Vītola Latvija Mūzikas akadēmijas 4.kursā pie A.Kazlauska. Ar panākumiem piedalījies Teodora Reitera konkursā (3.vieta, 2011), konkursā “Saxophonia” (1.vieta, 2011.) un pilnveidojis saksofona spēles prasmes vairāku pasaules vadošo saksofonistu meistarklasēs. “Erasmus“ programmas ietvaros studējis pie diviem izciliem Eiropas saksofonistiem - Larsa Mlekuša un Pekas Savijoki. Edgars pasniedz saksofona spēli Valmieras Mūzikas skolā un muzicē Zemessardzes orķestrī. Eduards Lācis (baritona saksofons) ir viens no aizrautīgākajiem aranžējumu veidotājiem kvartetā. Interesējas arī par džeza mūziku, kā arī labprāt to atskaņo. Eduards ir vairāku konkursu laureāts (3.vieta 10.starptautiskajā koka un metāla pūšaminstrumentu konkursā Polijā, 2014.; 1.vieta Valsts konkursa saksofonspēlē vecākajā grupā, 2015.; 3.vieta konkursā “Ineses Galantes talanti”, 2015.). Ir apmeklējis vairāku izcilu ārzemju profesoru meistarklases. Šobrīd ir J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410 Šovasar ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda “Latvijas Valsts mežu Vidzemes kultūras programmas 2016” finansiālu atbalstu aktrise Zane Jančevska apmeklēja vairākas Vidzemes vietas, meklējot pēdas stāstiem par dzimtu un vietu likteņiem. Līdzi viņai devās mūziķi, ar kuriem aktrise jau izveidojusi koncertprogrammu “Dziesmu dance”. Tā tapusi, liekot kopā mazāk dzirdētas dziesmas un stāstus no visas Latvijas. Taču uzstājoties dažādās Latvijas pilsētās, nostiprinājās vēlme un interese iepazīt tās vēl tuvāk, tāpēc dzima ideja par “Vidzemes dziesmu danci” – atsevišķu programmu, kurā apvienoti dziesmas un stāsti, kas saglabājušies vidzemnieku atmiņā. “Braucieni uz Vidzemes mazpilsētām un ciemiem katru reizi bija piedzīvojums. Šķita, ka gandarītas ir abas puses, gan mēs - jautātāji, gan ļaudis, ko iztaujājām. Bieži šķiet, ka Rīga un Latvijas provinces ir diezgan atdalītas. Katra dzīvo savu dzīvi. Galvaspilsētā it kā ir visas iespējas: gan izglītības, gan kultūras un izklaides. Laukos un mazpilsētās cilvēki dzīvo klusāk, neuzkrītošāk, nesteidzīgāk, toties velta vairāk laika cits citam. Kad aizbraucam un lūdzam ko pastāstīt, cilvēki atplaukst un sāk risināt atmiņu kamolus. Taču ne uzreiz. Gandrīz vienmēr pāris stundas paiet mulsumā. Bieži šķiet, ka tas un tas jau nav nekas īpašs, bet mēs jūtam - tieši tas ir stāstīšanas un pieminēšanas vērts. Viens no jaukākajiem brīžiem bija Smiltenē, kad bibliotēkas vadītāja teica mums:' ' Paldies, ka atbraucāt! Cilvēkiem sanākot kopā un runājoties, mēs tik daudz jauna uzzinājām par savu novadu.' ' , saka Zane Jančevska. Šajā vasarā piedzīvotais uzskatāms kā sākums un atskaites punkts, jo tikpat daudz kā stāstu ir ziņas par cilvēkiem, pie kuriem vēl steigšus jāaizbrauc, lai mūsu kopējā atmiņu mozaīkā varētu ielikt pa kādam neatkārtojamam gabalam.
Informāciju sagatavoja: Zinaida Bērza, nodibinājums “Smiltenes muzeja fonds”
Noslēdzošajā meistarklases sadaļā - koncerts, ar jaunu aktuālu koncerta programmu, kurā uzstāsies meistarklases vadītāji tubas un eifonija spēles profesionāļi (Tubu kvartets Magic 4). Koncerta programma apmeklētājiem plānota ne vien izklaidējoša, bet arī izglītojoša. Iespēja redzēt un saklausīt instrumenta (Tubas un eifonija) dažādo skanējumu, tehniskās iespējas. Ieeja pasākumos bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Projekta vadītāja Agnija Grāvīte Trešdien, 30.novembrī, plkst.16.00 Cēsu Izstāžu namā notiks grāmatas "Latvijas Leģendas VI" atvēršanas svētki. Gatavojoties mūsu valsts simtajai gadadienai, “Jumava” nolēmusi Latvijas jaunajai paaudzei — latviešu tradīciju pārmantotājiem — pastāstīt par 100 leģendārajām Latvijas personībām un notikumiem. Par grāmatu tās idejas autors Andrejs Ēķis saka: “Personības veido vēsturi. Tāpēc mums jāzina savas Latvijas leģendas. Tās rūpīgi jāpieraksta un jāliek grāmatās, lai nebūtu neviena Latvijā dzīvojoša cilvēka, kas Latvijas leģendas nezinātu. Tad Latvija būs mūžīga”. Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis grāmatas priekšvārdā raksta: ““Latvijas leģendas” ir par cilvēkiem, kuri ar savu darbu, talantu un uzdrīkstēšanos ir radījuši būtiskas un nezūdošas vērtības Latvijas kultūrā, tautsaimniecībā, sportā un sabiedrībā. “Kas zina, ko grib, — spēj, ko grib! Centīgs gars ir latvju tautai!”, savulaik kā zīmīgu apstiprinājumu tam ir rakstījis viens no viņiem, mūsu tautas lielais dižgars Rainis.” “Ir būtiski neaizmirst par unikālajam Latvijas personībām un interesantajiem faktiem, par Latvijas leģendām. Jo tās iedvesmo. Tās ceļ mūsu patriotismu. Un dažkārt mūsu visnegaidītāko līdzcilvēku veikums ir tik liels un dižs, ka tas ceļ arī mūsu nacionālo pašapziņu. Jo viņu darbs jau tik skaļi runā pats par sevi, ka atliek vien pasaulei atgādināt, ka viņi ir no Latvijas. Tāpēc novēlu ikkatram šīs grāmatas lasītājam stiprināt tos, kuri jau ir ceļā, lai kļūtu par leģendām, un gūt iedvesmu, lai par tādām kļūtu paši!” uzsver Janis Rozenbergs, Cēsu novada priekšsēdētājs. Gaidīsim Latvijas 100.gadadienu ar jaunāko “Latvijas leģendu” grāmatu, kuras autori ir Pāvils Raudonis, Arvīds Deģis, Kristīne Ducmane, Ilona Bērziņa, Lia Guļevska, Elita Veidemane, Juris Visockis un Imants Liepiņš. Šajās leģendās lasīsim par tādām spilgtām personībām kā mākslinieci Džemmu Skulmi, aktieri Jāni Kubili, komponistu maestro Raimondu Paulu un šķēpmetēju Jāni Lūsi. Iespēja iegādāties Leģendu sesto grāmatu, kā arī Melānijas Vanagas "Veļupes krastā" par īpašām cenām.
Svētdien, 4. decembrī, plkst. 18.00 koncertzālē “Cēsis” kopā ar pasaulslavenā diriģenta Gidona Krēmera izveidoto orķestri Kremerata Baltica uzstāsies modernā akordeona vēstnese un publikas mīlule Ksenija Sidorova. Koncerta programmā dzirdēsim romantisma pārstāvju Franča Šūberta un Roberta Šūmaņa mūziku, baroka dižgara Johana Sebastiāna Baha koncerta pārlikumu akordeonam, kā arī Artūra Maskata jauno opusu “Pusnakts Rīgā”. Kremerata Baltica ir Cēsu koncertzāles biežs viesis, muzicējot kopā ar spožiem solistiem, kā arī ikvasaras festivāla koncertos. Šoreiz orķestra programmas soliste būs šarmantā akordeoniste Ksenija Sidorova - mūziķe, kura lauž iesīkstējušus stereotipus par savu instrumentu klasiskās mūzikas vidē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim skaistu romantisma laikmeta mūziku, kuru pārstāvēs viens no pirmajiem romantiķiem – komponistiem Francis Šūberts. Komponists radījis neticami vieglu un vienlaikus bezdibenīgi dziļu mūziku, ko var apbrīnot un mīlēt. Koncertā Cēsīs skanēs viņa menueti un kvarteti. Dzirdēsim arī otra izcilā romantisma laika komponista Roberta Šūmaņa “Austrumu ainas”. Ciklu veido seši imprompti, kas radušies, iedvesmojoties no arābu viduslaiku dzejnieka Basras Al-Hariri opusiem, un tie stāsta par Abū Saīda jeb arābu Tila Pūcesspieģeļa varoņdarbiem. Koncerta otrajā daļā uz skatuves sagaidīsim Kseniju Sidorovu, kas kopā ar Kremerata Baltica atskaņos Johana Sebastiāna Baha koncertu. Ja kāds Baha klavesīnkoncerts skan soloklavieru versijā, tas saucams par jaunākiem laikiem pielāgotu Johana Sebastiāna mūzikas aranžējumu un tā skanējums ir ausīm pierasts. To gluži nevar teikt par Baha koncertu pārlikumiem akordeonam, tāpēc šis atskaņojums būs jaunatklājums klausītājiem un gaidāms ar lielu interesi. Vakara izskaņā dzirdēsim arī Artura Maskata jauno opusu “Pusnakts Rīgā”. Tas ir veltījums Žanim Lipkem un viņa dzīvesbiedrei Johannai – spilgtām personībām, kuras vieno uzticība, mīlestība un pašaizliedzība mūža garumā. Komponists saka: “Žaņa Lipkes muzejā esmu pavadījis skaistus, garīgi intensīvus brīžus, taču nevaru teikt, ka viss, ko esmu uzzinājis, tiešā veidā pārceļojis skaņās. Vairāk esmu zīmējis 30. gadu Rīgas atmosfēru ar bohēmiskajiem brīžiem. Tās ir manas pārdomas par šo laiku un paaudzi.” Pirms koncerta, plkst. 17.00, interesenti tiek aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu”, kurā būs iespēja klātienē sastapt koncerta solisti, akordeonisti Kseniju Sidorovu, uzzināt viņas sajūtas un pārdomas par koncertā iekļautajiem skaņdarbiem un to atskaņojumu, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus. Sarunu vadīs Latvijas Radio “Klasika” personība, muzikologs Orests Silabriedis. Dalība pasākumā bez maksas. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv
Vairāk informācijas:
Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Mūziķi jau labu laiku pazīstami džeza, progresīvā roka, postfolkloras un akadēmiskās mūzikas aprindās Latvijā, kā arī aiz tās robežām. Kopīgi sadarbojušies Uģa Prauliņa opusu “Odi et amo”, “Pagānu gadagrāmata” un “Opera Ficta” uzvedumos. Šādā sastāvā trio Ērmaņu muižā koncertēs pirmoreiz. Koncerta programmā Uģa Prauliņa oriģinālmūzika un džeza standarti.
Andris Grunte - leģendārs basa spēles meistars, kurš savā darbībā savienojis klasisko un mūsdienu mūziķu paaudzes. Vairāk info: http://www.jazzmusic.lv/tag/andris-grunte/ Artis Orubs - pieprasītākais ritmisko mūzikas žanru sitamo instrumentu speciālists Latvijā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējs, izglītību ieguvis Amsterdamas Karaliskajā konservatorijā. Komponists Uģis Prauliņš ar dzīvo muzicēšanu (taustiņinstrumenti) saistīts jau no leģendārās progresīvā roka grupas “Salve” laikiem un ārtroka grupu “Vecās mājas”, kurās galveno vietu ieņēma oriģināldarbi un izvērstas improvizācijas. Vairāk info: http://musiclatvia.lv/lv/music/artists/146
Koncertu atbalsta Alūksnes novada pašvaldība. Ērmaņu muiža atrodas Pededzes līdzenumā starp Liteni un Alūksni (ceļš: Vecanna – Brenci). Kontakti: Uģis Prauliņš, biedrība “Ērmaņu muiža” 29286537, praulins PIE latnet PUNKTS lv https://www.facebook.com/ErmanuMuiza Foto (c) 2015 Jānis Vidmants Kalniņš
Kā galvenais notikums bija iespēja iepazīties ar projekta “Dizaina plenērs “Ieceres Pār - Vērtības”” laikā tapušajiem darbiem un gūt ieskatu par tiem, improvizētā modes skatē. Projektam noslēdzoties ir tapušas trīs tērpu kolekcijas “Lietus neskartie”, “Es tiešām mīlu Madonu”, “Madonas Skeitparks”. Visus modeļus vieno viens uzdevums un iecere pētīt un iedvesmoties no Madonas puses uzņēmējiem. VKKF, Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas un Madonas mākslas skolas atbalsta biedrības realizētā projekta “Dizaina plenērs “Ieceres Pār – Vērtības” izvirzītais mērķis - vākt iespaidus ārpus savas komforta zonas, analizēt Madonas novadā ražotos produktus un meklēt jaunus dizaina risinājumus - ir sasniegts! Ar projekta laikā tapušajiem darbiem varēja arī iepazīties Madonas novada uzņēmēju parādē. Šobrīd turpinās VKKF atbalstītais projekts “Dizaina Balss Madonā” un plānots, ka 2017. gada 1. februārī, plkst. 17.00, Madonas kultūras namā notiks modes skate konkurss, kurā aicināti piedalīties Latvijas dizaina un mākslas vidusskolu audzēkņi, starp viņiem varēsim redzēt arī projekta “Dizaina plenērs “Ieceres Pār – Vērtības” laikā paveikto. http://businessmadona.lv/uznemeju-parade-madona-fotoatskats/
Projekta vadītāja Kristīne Šulce 28615694 m_maksla PIE inbox PUNKTS lv
Siguldas Mākslu skola BALTAIS FLĪĢELIS, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru, šoruden organizē bērnu un jauniešu vizuālās mākslas konkursu grafikā „SIGULDAS LĪNIJA’’. Šis ir pirmais gads, kad tiek aizsākta šī iniciatīva, bet to iecerēts turpināt, ik gadu izsludinot atšķirīgu konkursa tēmu. Šīgada tēma – Mana Grāmata.
Sigulda - viena no skaistākajām Latvijas pilsētām, lepojas ne tikai ar skaisto dabu, bet arī ar daudziem īpašiem, Latvijā un ārpus tās zināmiem radošiem cilvēkiem. Par siguldieti sevi vienmēr uzskatījis latviešu grafikas klasiķis, ilggadīgais Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Zigurds Zuze. Lai popularizētu grafikas tradīcijas, grafikas tehniku daudzveidību un godinātu latviešu grafikas klasiķus, tiek organizēts Latvijas mākslas skolu audzēkņu vizuālās mākslas konkurss „SIGULDAS LĪNIJA”. Tas ir pirmais grafikas konkurss Latvijas mākslas skolām. Jau pirmajā gadā guvām milzīgu atsaucību - uz konkursu tika iesūtīti tuvu pie pieciem simtiem darbu no 45 Latvijas mākslas skolām. Žūrijai, kurā strādāja izcilais grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Juris Petraškevičs, siguldietes - LMA pasniedzēja Ausma Šmite un “Baltā Flīģeļa” grafikas skolotāja Agita Zālīte, kā arī Latvijas Nacionālā Kultūras centra vizuālās mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča, nudien nebija viegli sīvajā konkurencē izsvērt uzvarētājus 4 vecuma un 2 darbu kategorijās (stājgrafika un ex libris). Bet patiesībā jau uzvarētāji ir visi – lielākā daļa darbu ir augstvērtīgi, visdažādākajās grafikas tehnikās, ļoti interesanti skatītājam. 25. novembrī notika konkursa noslēgums, izstādes atklāšana, uzvarētāju apbalvošana un grafikas meistarklases, kuru norisi atbalstīja VKKF. Meistarklases vadīja LMA profesors Juris Petraškevičs, LMA pasniedzēja Ausma Šmite un grafiķe Agita Zālīte. Meistarklasēs piedalījās gandrīz visi konkursa uzvarētāji un atzinības ieguvušie – kopskaitā vairāk kā 50 bērni un jaunieši. Izstāde būs apskatāma Mākslu skolā Baltais Flīģelis līdz 2017. gada 31. janvārim.
Maija Avota, Mākslu skolas BALTAIS FLĪĢELIS Mākslas nodaļas vadītāja Tel. 29505407 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Burtnieku novada Vecatē atklāts, iespējams, visā Baltijā lielākais akmens cirvis. Blakus esošā Burtnieku ezera akmens laikmeta apmetņu izrakumos, atrasti dažādi senie cirvji, bet nu pašā Vecates ciemata centrā, šosejas Matīši-Mazsalaca malā, atklāts vairāk kā divus metrus augstais un sešas tonnas smagais granīta “Vēstures liecinieks” – tēlnieka Matiasa Jansona skulptūra.
Rūjienā 23. novembrī projekta „Tubas un eifonija spēles meistarklase un koncerts Vidzemes mūzikas skolu audzēkņiem” ietvaros tiks realizētas tubu kvarteta „Magic 4” meistarklases un to noslēgumā aizraujošs koncerts.
Meistarklašu vadītāji, tubu kvarteta „Magic 4” dalībnieki (Jānis Retenias – tuba, Raivis Māgurs – tuba, Jānis Pusplatais – eifonijs, Kārlis Krapauskis – eifonijs) ir izstrādājuši meistarklases plānu, kuras laikā dalībniekiem būtu iespēja ielūkoties jaunākajās instrumenta spēles tendencēs, paplašināt instrumenta spēles tehniskās iespējas. Meistarklases programma ir izveidota, lai audzēkņiem būtu interesanti aktīvi darboties līdz, veikt dažādus praktiskus uzdevumus. 
Sestdien, 3. decembrī, pulksten 16:00 Ērmaņu muižas 2016. gada koncertsezonu noslēgs trio Prauliņš, Grunte & Orubs.
26. novembrī Madonas novada uzņēmēju parādē, Madonas pilsētas sporta hallē Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņi apmeklētājiem piedāvāja interesantu programmu. Bija iespēja piedalīties modes ilustrācijas, stila un imidža darbnīcā, kartona tērpu un aksesuāru izgatavošanas, kā arī auduma apgleznošanas darbnīcā.
