Arhīva kalendārs
7.decembrī plkst. 16.00, iestājoties krēslas laikam, pirmo reizi Valmieras vecpilsētas gaismas vārti ievedīs Ziemassvētku noskaņās pils pagalmā. Klātesošos priecēs “gaismas arka”, izgaismota “Vecā aptieka”, Hanzas namiņi un citas ēkas, greznotas svētku gaismiņās. Savukārt Izstāžu namā gaismas spēles turpināsies Vitālija Jermolajeva personālizstādē. Katra mākslinieka radītā glezna glabā noslēpumu. V.Jermolajevs šo efektu dēvē par “Inner light” jeb iekšējo gaismu. Īpašā apgaismojumā viņa darbi sāk mirdzēt, un skatītājam parādās katrā darbā paslēptais. Pāreja no “dienas” uz “nakts” gleznu var būt ļoti pakāpeniska, piedāvājot skatītājam milzīgu transformējošo tēlu daudzveidību. V.Jermolajeva gleznas ir pilnas ar romantiskām asociācijām. Daudzi darbi ir kā tilts, kas savieno apziņu ar zemapziņu. Gleznotājs veiksmīgi tradicionālo glezniecību papildinājis ar paša radīto “fluorescento tehniku”, savienojot ļoti senu vaska gleznošanu, kas bija pazīstama Ēģiptē pirms 5000 gadiem, ar mūsdienīgāko gaismu atstarojošo krāsu kompozīciju. Mākslinieks, dizainers, arhitekts, gleznotājs Vitālijs Jermolajevs dzimis Kazaņā. Kopš 1973. gada dzīvo un strādā Latvijā. Viņš ir Latvijas Arhitektu savienības biedrs, Itālijas katoļu baznīcas mākslinieku asociācijas biedrs, vairākkārtējs Pasaules mūzikas un mākslas fonda rīkotā starptautiskā konkursa “ART WEEK” laureāts, Pasaules mūzikas un mākslas fonda eksperts. Regulāri vada meistarklases Rīgā, Jūrmalā, Maskavā, Sanktpēterburgā, desmit gadus vadījis Latvijas krievu mākslinieku asociāciju, organizējis slāvu mākslas nedēļu Latvijā. Izveidojis starptautisku fluorescentās mākslas skolu “Inner light” Jūrmalā, kurā šo gleznošanas tehnoloģiju mācās gan profesionāļi, gan amatieri no dažādām valstīm. V.Jermolajevam bijušas vairāk nekā 50 personālizstādes dažādās pasaules valstīs, viņa darbi atrodami mākslas kolekcijās Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Izstāde būs skatāma līdz 14.janvārim. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece
Vaska sveču liešanas tradīcijas stāstīs un katram savu sveci izliet mācīs Zanda Krūmiņa. Vasku gādājam no vietējiem biteniekiem! 27.11. un 11.12. kopā ar floristi Anci Kristiānu Ezermali darināsim svētku dekorus. 04.12. smalku pērļu, mežģīņu un filca egļu rotu meistarklasi vadīs Dace Zaharova - Odiņa. Izstāde “Zvanu balsis” Zvani baznīcu torņos kristietībā ir ticības simbols, bet sākotnēji tie katrā pilsētā un ciemā aicināja ļaudis sākt darbu vai pulcēja kādas nelaimes brīdī. Gadsimtu gaitā mainījušās arī zvanu formas, pēc smalkiem aprēķiniem tie spēja skanēt dažādās balsīs un spēja atskaņot pat skaņdarbus. Izstāde "Zvanu balsis" vedīs dievnamu zvanu torņos un uz Valdaja zvanu muzeju, Ungurmuižā tā būs apskatāma līdz janvārim.
Būs iespēja iegādāties dāvanas no Ungurmuižas kolekcijas – porcelāna, stikla un papīra mākslas darbus, kā arī Daces Zaharovas Odiņas “vintage” rotas un egļu rotājumus. Radīsim Adventes noskaņām piepildītu laiku, lai iemācītos ko jaunu un izbaudītu muižas gaisotni! Aicinām pieteikties uz darbnīcām jau laicīgi pa t. 22007332. Savukārt Ungurmuižas restorāns darbnīcu apmeklētājiem piedāvās 10% atlaidi maltītei.
Ieeja: 15,00 EUR, bērniem līdz 7.g.vec.bez maksas. 11. decembrī plkst. 16.00 - Ziemassvētku laika baroka mūzikas koncerts “Sirds lūgšana”.
Koncertā dzirdēsim solisti Aiju Veismani, kas ir viena no jaunajām, perspektīvākajām senās mūzikas izpildītājām Latvijā, kā arī senās mūzikas ansambli Inégalité Mystique, kuru sniegumu bieži dzirdam Latvijas koncertzālēs, pilīs un muižās. Ansamblis kopš pirmās uzstāšanās reizes ir meklējis savu izteiksmes veidu, profesionāli pilnveidojoties, mēģinot atklāt vispirms sev un tad arī klausītājiem, kāpēc mūziķi sevi izsaka tieši senajā mūzikā, vēsturiskajā izpildījumā. Koncertā skanēs pasaules slavenu komponistu mūzika - J. H. Kapsberger, A. Corelli, T. Merula, G. Platti, H. Purcell, G.F. Handel.
Koncertā piedalīsies: Aija Veismane / vokāls/ Anna Naudžūne / baroka vijole/ Danuta Ločmele / baroka čells/ Veronika Rinkule / klavesīns/ Biļetes 12.00 EUR nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs, vai, iepriekš rezervējot, pirms koncerta.
Sīkāka informācija www.ungurmuiza.lv
Informāciju sagatavoja: Ieva Malceniece t. 22007332 www.ungurmuiza.lv Twitter, Facebook: Ungurmuiza
7. decembrī plkst. 16.00, iestājoties krēslas laikam, brīnumaina noskaņa valdīs Valmieras muzeja pagalmā un Izstāžu namā. Pirmo reizi Valmieras vecpilsētas gaismas vārti ievedīs Ziemassvētku noskaņās, kas tur valdīs līdz pat jaunā gada sākumam, bet Izstāžu namā notiks divu ekspozīciju atklāšana. Gaismiņas pie muzeja ēkām ar skaistu priekšnesumu iedegs Lindas Mīļās mūsdienu deju grupa "Flash". Pirmo reizi muzeja pagalmā būs svētku eglīte, kuru ar tradicionāliem latviešu Ziemassvētku rotājumiem aicināts rotāt ikkatrs. Savukārt pēc tam interesenti "Gaismas svētkus Valmieras pilī" turpinās svinēt muzeja Izstāžu namā. "Ziemai piemīt sudraba enerģija. Tā ir garīgā enerģija, atšķirībā no zelta enerģijas, kas ir vasarā un nes darbību un materiālas vērtības. Šīs vibrācijas aicina sakārtot dvēseli, ģimenes sajūtas, pārdomāt notikušo un noskaņoties gaidāmajam. Sudraba enerģija rosina meklēt iekšējo gaismu, lai pēc ziemas miega atkal augšāmceltos. Paralēles gaismas gaidīšanai rodamas gan latviešu kultūrā, gan kristīgajā pasaulē. Arī muzeja pagalmā un izstāžu namā šis būs gaismu sajūtu vakars. Ārā gaismu iedegsim, bet muzejā tā būs meklējama mākslas pasaulē," skaidro Valmieras muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Guna Medne. Pēc gaismiņu iedegšanas pils pagalmā mākslinieka Vitālija Jermolajeva izstāde "Inner light. Mirdzošo gleznu teātris" rosinās "iedegt" savu iekšējo gaismu. "Jūrmalā dzīvojošā mākslinieka gleznas ir pārsteidzošas – tās atklājas līdz ar gaismas maiņu. Sākotnēji parastajā apgaismojumā redzamā glezna ir ar vienu sižeta zīmējumu vai pat balta, bet luminiscējošā apgaismojumā ieraugām pavisam citu gleznojumu," stāsta G.Medne. Mākslinieks īpašo gleznošanas tehniku patentējis. Turklāt darbu eksponēšanai muzejā pārkārtota gaismošanas sistēma, kas skatītājiem būs neierasta, jo apgaismojums nepārtraukti mainīsies, tā ļaujot ieraudzīt, kā gleznas no vienas pārtop citā. Savukārt otrajā stāvā ar izstādi "Šahs. Metamorfozes. Keramika" atgādinās par gaismu, ko spēj "iedegt" prāts. "Šahs piestāv ziemai. Ir beigusies aktīvā darbība vakaros ārpus mājas, laiks "asināt prātu". Izstādē varēs aplūkot, cik dažādas var būt šaha figūras – burtu formā, latvju zīmes, kā miniatūras meža zvēri, pat ēdamas. Mums pievienosies Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas šaha pulciņa vadītājs Elmārs Gulbis ar audzēkņiem. Aicināti visi šaha spēles mīļi un citi interesenti, jo tikai izstādes atklāšanas dienā varēs izmēģināt neparastās šaha figūras!" Īpašās sajūtas, ko muzeja pagalmā radīs gaismiņas un mūzika, vakara stundās līdz pat Zvaigznes dienai Jaunajā gadā varēs baudīt ikviens, kurš pastaigu maršrutā iekļaus Valmieras vecpilsētu. Jāpiemin, ka Valmieras muzeja Izstāžu nams jau desmito gadu būs atvērts arī Vecgada vakarā un gadumijā – no plkst.23.00 2016.gada 31.decembrī līdz 1.00 2017.gada 1.janvārī.
Sestdien, 17. decembrī, plkst.19:00 koncertzālē “Cēsis” izskanēs koncerts “Hymn á l’amour”, kurā franču šansona zelta klasiku izpildīs franču dziedātāja, aktrise Mouron. Programmā dzirdēsim populāras un klausītāju iemīļotas Edītes Piafas, Šarla Aznavūra, Žaka Brela, Serža Geinsbūra un Barbaras dziesmas. Uzaugusi laikā, kad valdīja šansona zelta laikmets, Mouron iemīlēja šo mūzikas žanru, un jau divpadsmit gadu vecumā pati sāka rakstīt savus šansonus. Dziedātājas solo karjera aizsākās 80tajos gados. Iepazīstoties ar vācu kabarē zvaigzni Teriju Traku, kopīgi izveidojot vairākas koncertprogrammas un apceļojot Franciju, Vāciju un Āzijas valstis, viņas popularitāte strauji auga. Jau vairāk nekā desmit gadus Mouron ir franču šansona vēstniece visā pasaulē. Klausītājus apbur mākslinieces siltā, vibrējošā balss un tikai viņai raksturīgais aizkustinošais dziedājums. Koncertā Cēsīs kopā ar Mouron uz skatuves būs arī viņas ilggadējais skatuves partneris, pianists Terijs Traks un īpaši izveidots latviešu mūziķu orķestris. Programmā iekļauti divdesmit pašas Mouron izvēlēti franču šansoni, kuriem piešķirts mūsdienīgs un māksliniecisks ietvars. Dzirdēsim tādas publikas iemīļotas dziesmas kā Edītes Piafas “La vie en rose” un “Hymn a l’amour”, Šarla Aznavūra “La bohème”, Žaka Brela “Ne me quite pas” un citas. Franču dziesmas jeb šansoni (chanson) ir romantiskas balādes, kurām raksturīga savdabīga, vienā harmonijā ieturēta lirika - stāstījuma forma, ar romantiskas smeldzes pieskaņu. Par šī mūzikas žanra ziedoni uzskatāmi 20.gs. 50tie gadi, kad Francijā un citās franciski runājošās valstīs savu karjeru sāka daudz talantīgu dziedātāju, kuru vārdi zelta burtiem ierakstīti franču mūzikas vēsturē. Koncertu Cēsīs atbalsta Francijas Institūts Latvijā. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Mārketinga un komunikācijas vadītāja Tālr.: +371 26171151
Īpašais koncerts - sarunu un mūzikas vakars notiks 8.decembrī plkst. 19.00 Amatas kultūras centrā, kur ar saviem starptautiskajiem priekšnesumiem klausītājus priecēs septiņi profesionāli mūziķi, kuru vārdi koncerta apmeklētājiem tiks atklāti tikai noslēgumā, izskanot pēdējām koncerta notīm. Koncerts tumsā akcentēs projekta galveno būtību – „Starpkultūru dialogs”, akcentējot mākslas, mūzikas nozīmi komunikācijas veidošanas procesā. Koncerta ietvaros tā dalībniekiem un apmeklētājiem būs iespēja iepazīt dažādu tautu kultūras daudzveidību, kas veidota uz vieniem un tiem pašiem pīlāriem (simboliem), kas pieejami visā pasaulē – mūzikas notis. Pēc koncerta apmeklētājiem būs iespēja iepazīt dažādu tautu mūzikas instrumentus, ko mākslinieki būs izmantojuši koncerta laikā, kā arī iepazīties ar mūziķu starptautisko pieredzi. Kopumā koncertā 7 mūziķi spēlēs uz 20 dažādiem mūzikas instrumentiem. Koncertā piedalīsies tiešām atpazīstami mūziķi, kas ar savu muzikālo pieredzi ir ieguvuši plašu un sirsnīgu atpazīstamību. Par koncertu - https://www.facebook.com/events/562868357236148/
Par projektu „7 notis – viena valoda” Āraišu biedrība sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību šā gada nogalē realizē projektu „7 notis – viena valoda”. Projekts tiek rīkots ar Valmieras novada fonda un Kultūras ministrijas atbalstu, piesaistot projektu konkursa “Starpkultūru dialogs Vidzemē 2016” finansējumu. Projekta mērķi ir - Veicināt starpkultūru dialogu, ļaujot plašākai sabiedrībai iepazīt dažādu tautu kultūru, vienlaicīgi mazinot neiecietību pret dažādu tautu pārstāvjiem; - Ļaut sabiedrībai iepazīt mūzikas valodu, kurā svarīgais akcents ir mūzikas saturs un kvalitāte, nevis tautība un dzimums; Projekta īstenošanas laikā ir vēlēšanās parādīt, ka starpkultūru dialogs veidojas, ja akcents jeb galvenā uzmanība ir pievērsta dialoga saturam nevis formai. Projekta galvenie notikumi - 3 sarunu cikls par cittautiešu un latviešu mijiedarbību kultūrā, iepazīstinot ar dažādām kultūrām, tradīcijām, izvirzot kā galveno sarunu tēmu – DAŽĀDU TAUTU MŪZIKAS BAGĀTĪBA. Šā gada 20.oktobrī Nītaures Kultūras namā norisinājās pirmais sarunu un mūzikas vakars. Pasākums darbdienas vakarā pulcināja kuplu klausītāju skaitu – gan Amatas novada mūzikas un mākslas skolas audzēkņus un viņu vecākus, pedagogus, draugus un vietējos iedzīvotājus. Pasākuma pirmajā daļā klausītāji varēja iepazīt multimākslinieka, profesionāla bundzinieka Reiņa Reķa muzikālo pieredzi, dzirdēt viņa izpildījumā dažādu tautu mūzikas instrumentu skanējumu un redzēt Reiņa virtuozos paraugdemonstrējumus, spēlējot dažādu veidu un tautu mūzikas instrumentus. Pasākuma laikā Reinim tika uzdoti vairāki jautājumi par starpkultūru atšķirībām un līdzībām. Uz jautājumu – „Vai tautībai ir nozīme, radot mūziku?”, Reinis Reķis pauda viedokli, ka tautībai nav nozīmes, mūzika vieno visus. Vakara otrajā daļā ar saviem talantiem un prasmēm klausītājus iepriecināja Amatas novada mūzikas un mākslas audzēkņi. Jaunie mūziķi izpildīja gan latviešu tautas dziesmas, gan latviešu oriģinālskaņdarbus, gan arī krievu mūzikas skaņdarbu. Otrais sarunu cikla pasākums notika 21.novembrī Ieriķos, Amatas pamatskolas telpās, kur savā muzikālajā un radošajā pieredzē dalījās Latvijā dzīvojošs lietuviešu multimākslinieks Vilius Matutis. Viņš demonstrēja savas prasmes ar pūšamiem instrumentiem, gan dūdām, gan dažādu tautu stabulēm, gan dienvidu zemju mūzikas instrumentiem. Vilius pastāstīja gan par kopīgām un atšķirīgām mūzikas instrumentu iezīmēm Lietuvā un Latvijā. Viņš klausītājiem vērsa arī uzmanību par nacionalitāšu kopīgām mūzikas vērtībām. Vilius mudināja iepazīt tautu kultūras un mūzikas, jo tas veicina savstarpēju saprašanos un draudzību. Viņa pieredzē ir ne tikai latviešu un lietuviešu mūzikas spēle, bet arī skotu, krievu, ukraiņu, igauņu. Arī šajā tikšanās reizē Amatas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi bija sagatavojuši īso koncertprogrammu ar dažādu tautu melodijām. Uzstājās bērni gan no kora klasēm, gan no klavierklasēm.
Informāciju sagatavoja:
Tajā piedalījās 87 bibliotēku, kultūras namu, muzeju darbinieki no 10 Vidzemes novadiem. 82 dalībnieki, kuri apmeklēja 2/3 no programmas, saņēma Madonas Augstākās izglītības centra apliecības par 32 stundu neformālās izglītības apguvi. Par attīstītām komunikācijas prasmēm tiek uzskatīta spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem un sarunas partneriem, lai sasniegtu sev vēlamu rezultātu. Izaicinājums konservatīvajai domāšanai un nosūbējušām teorijām, vienkāršs un katram saprotams ekonomisko procesu skaidrojums par šobrīd ekonomikā notiekošo. Patērētāju psiholoģija un uzvedība. Inovāciju kultūras izveide uzņēmumā. Ideju radīšanas un procesu vadīšanas metodika, jo veiksme ir atkarīga no regulāra darba un pacietības. Tie ir jautājumi teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām. Rezultātā attīstītas un pilnveidotas prasmes un iemaņas savstarpējā komunikācijā, komandas darba organizācijā, iegūtas jaunas zināšanas un materiāli par turpmākām sadarbības iespējām un iepazīta profesionālā pieredze, attīstot kopīgu sadarbības filozofiju.
Informāciju sagatavoja: Projekta vadītāja Imelda Saulīte
Deju video pieejami VPDK ‘’Ieviņa’’ YouTube kanālā : https://www.youtube.com/playlist?list=PLzQUegr-SEkQJHtLup4vqdEYlMpKLGpm2 Deju apraksti pieejami interneta saitē : https://drive.google.com/drive/folders/0B6F8oThgn7yeYUtxV091OWxuQXc Pateicamies par sadarbību etnomūzikas grupai ‘’Vairogi’’, horeogrāfam Reinim Rešetinam, par atbalstu A/S ‘’Latvijas valsts meži’’, Valsts kultūrkapitāla fondam un Vidzemes plānošanas reģionam.
Projekta sabiedrisko attiecību koordinators Ilgvars Ābols
Grāmatā ir pieminēti visi 13 Gulbenes novada pagasti un Gulbenes pilsēta. Katram pagastam ir atvēlēta sava lapa, kas atklāj to interesantāko par konkrēto vietu, piemēram, teikas, mīklas, tautasdziesmas, šai vietai raksturīgus sakāmvārdus vai parunas, kā arī interesantus, izzinošus vēstures faktus un vietu raksturojošus kultūrvēsturiskos objektus. Grāmatai cauri vijas Gulbenes bērnu bibliotēkas neatņemamais simbols – runcis Misiņš. Par grāmatas tekstiem parūpējās Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas vadītāja Sanita Jurkāne, bet par ilustrācijām - Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas bibliotekāre Inga Caunīte.
"Ideja par šādas grāmatas izveidošanu radās pirms diviem gadiem, kad vajadzēja sagatavot materiālu par Gulbenes novadu mūsu mazākajiem lasītājiem. Informācijas par Gulbenes novadu ir ļoti daudz - gan mūsu novadpētniecības lasītavā, gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā bibliotēkā. Lielākās grūtības sagādāja esošā informācijas apjoma sakārtošana divos trīs teikumos, kuros būtu pateikts pilnīgi viss. Grāmatas tapšanas procesā mēs tikāmies arī ar vēstures skolotājiem. Viņi bija ļoti priecīgi par šādu grāmatu, jo tā kalpos kā praktisks materiāls, ko varēs izmantot darbā ar sākumskolas skolēniem. Šobrīd apdomājam ieteikumu par līdzīga materiāla izveidošanu vecākiem bērniem, kurā ietvertu vairāk stāstu, vairāk uzdevumu," stāsta grāmatas tekstu autore Sanita Jurkāne. Lai pārbaudītu vai izvēlētie teksti un zīmējumi ir saprotami bērniem, tika veidotas ekspertu grupas. Nodarbību laikā Gulbenes bērnu bibliotēkā, Gulbenes vidusskolā un Gulbenes 3.pirmsskolas izglītības iestādē bērni iepazina interesantus faktus un stāstus par Gulbenes novadu, kā arī pildīja grāmatā iekļautos uzdevumus un krāsoja zīmējumus. Ņemot vērā saņemtās atsauksmes un ierosinājumus, tapusi grāmatas gala versija. "Kolēģi bibliotēkā secinājuši, ka pēdējos gados skolēni arvien mazāk raksta zinātniski pētniecisko darbus par novadpētniecības tēmām, par to, kas saistās ar mūsu novada vēsturi. Radās arī jautājums, cik liela uzmanība skolās tiek pievērsta novada vēsturei. Šie ir daži iemesli, kāpēc nolēmām izveidot šādu materiālu. Bibliotēkas darbinieki grāmatas tapšanā ir ielikuši mīlestību pret savu novadu. Paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem Sanita un Inga atrada laiku, lai varētu sameklēt materiālus, zīmēt ilustrācijas, sagatavot to visu publicēšanai. Ļoti ceru, ka skolotāji sākumskolās un audzinātājas bērnudārzu vecākajās grupiņās izmantos to kā radošo materiālu nodarbībās," grāmatas atvēršanas pasākumā atklāja Gulbenes novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne. Grāmata "Gulbenes novada pērles" izdota 1000 eksemplāros. Tā nav paredzēta pārdošanai, taču būs pieejama visās Gulbenes novada skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs un bibliotēkās, kur to ikviens interesents varēs nokopēt. Drīzumā grāmata bezmaksas lejupielādēšanai būs pieejama arī Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā. Gulbenes novada bibliotēka Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā projektu konkursā "Vidzemes kultūras programma 2016" guva atbalstu projektam "Krāsojamā grāmata bērniem "Gulbenes novada pērles"". Piešķirtais finansējums izmantots grāmatas maketēšanai un izdošanai.
Informāciju sagatavoja: Gunta Krevica,
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs (LMS muzejs), aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, aicina ielūkoties visgaistošākās mākslas – skatuves mākslas „dvēselītē” – scenogrāfijas dekoratīvos metos. Jāatzīmē, ka pateicoties tālredzīgai 20.gs.2.puses mākslas saglabāšanas kultūrpolitikai tika radīta nozīmīga LMS muzeja scenogrāfijas kolekcija, kura ir unikāls vēstures liecinieks, kas vēstī ne tikai par skatuves mākslas dažādajiem stilistiskajiem procesiem, bet par mākslinieku radošo domu un laikmeta garu. Scenogrāfija ir viens no mākslas veidiem, kas ir ļoti saistīts ar daudziem nosacījumiem, un ikkatrs dekorācijas mets ir kā liecība par attiecīgo laiku, teātri, kurā norisinājās izrāde, skatuvi, teātra galveno režisoru, izrādes režisoru, teātra galveno mākslinieku, un tikai nedaudzi vairs atcerēsies cik precīzi mākslinieka ideja tika „uzlikta” uz skatuves. Izstādes idejas autors Igors Dobičins akcentē mākslinieka radošo rokrakstu un laikmeta iezīmes mākslas valodas attīstībā, kas ir bijusi kā svarīgs nosacījums LMS muzeja kolekcijas veidošanas stratēģijā un joprojām tiek akcentēts. Latvijas scenogrāfijai ir stabili izteikta mākslinieciskā valoda: monumentalitāte, filozofisks vispārinājums un metaforām piepildīta tēlainība, ko attīstījuši izcili scenogrāfi, prasmīgi pedagogi, un tādēļ joprojām J.Kugas, O.Skulmes, G.Zemgala, A. Freiberga stilistika ir aktuāla arī mūsdienu skatuves mākslā. Scenogrāfija, mijiedarbībā ar dramaturģiju, režiju, aktiermākslu, vizuālās mākslas veidu kontekstā, veido savdabīgu un iluzoru vides arhitektūru, vienlaikus spilgti uzrādot katra autora individuālo rokrakstu. Norises vieta: Vidzemes koncertzāle Cēsis, Insignia mākslas galerija Vidzemes koncertzālē Cēsis, Raunas iela 12, Cēsis Norises laiks: 27.12.2016. - 04.03.2017.
Informāciju sagatavoja: Igors Dobičins, tel. 26628302
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, aicina ielūkoties scenogrāfijas dekoratīvos metos izstādē „Sarkanais un melnais”. LMS muzejā izveidota nozīmīga scenogrāfijas kolekcija, kura ir unikāls vēstures liecinieks, kas vēstī ne tikai par skatuves mākslas dažādajiem stilistiskajiem procesiem, bet par mākslinieku radošo domu un laikmeta garu. Dekorāciju metos scenogrāfi ar otas palīdzību radījuši savpatnas ideju pasaules, kurās var vērot latviešu scenogrāfijas skolas iezīmes 20.gs. 50.-60.gados, kad dominēja mitoloģiskā tēlainība, etnogrāfiskās folkloras motīvu apdare, piem. Artura Lapiņa dekorāciju skicē Š. Guno operai „Fausts”” (1975), nacionālā pašapziņa Kārļa Freimaņa dekorāciju skicēs Raiņa lugai „Uguns un nakts” (1967), Vladimira Kirkupa ironiskie motīvi dekorāciju metos B. Brehta "Puntila kungs un viņa kalps Matti”” (1964). Mainoties teātra stilistikai 70. gados, vērojamas pārmaiņas kā teātrī, tā arī scenogrāfijā. Šajā laikā kā dominējošais mākslinieciskais strāvojums aktualizējās abstraktā tēlainība, bet dekorāciju skicēs parādījās asamblāžas un kolāžas tehnikas. Kā laikmeta piemērus varētu minēt Gunara Zemgala dekorācijas pēc V. Šekspīra lugas veidotajai izrādei „Jautrās vindzorietes” (1985), Ilmāra Blumberga dekorāciju skices Servantesa lugai „Dons Kihots” (1983). 80. gados ar intensīviem centieniem notika jaunās realitātes veidošana postmodernisma stilistikā, scenogrāfijā parādījās fotomontāža un performance – Indulis Gailāns, Andris Breže „Odiseja ceļojums” pagalma teātrim (1985), Leonards Laganovskis, Imants Žodžiks, Hārdijs Lediņš, „Akcija Nr. 4 „Pārcelšanās”” (1982). Scenogrāfija, mijiedarbībā ar dramaturģiju, režiju, aktiermākslu, vizuālās mākslas veidu kontekstā, veido savdabīgu un iluzoru vides arhitektūru, vienlaikus spilgti uzrādot katra autora individuālo rokrakstu. Izstādes idejas autors ir tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents. Izstādes dizaina veidotāji - Igors Dobičins un Ansis Dobičins. Izstādi “Sarkanais un melnais” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, koncertzāle „Cēsis”, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”. Insignia mākslas galerija atrodas koncertzāles “Cēsīs” 1.stāvā un ir atvērta katru dienu no plkst. 12.00 – 18.00. Pasākumu norises dienās galerija atvērta līdz pasākumu beigām.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Mārketinga un komunikācijas vadītāja |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmieras muzeja Izstāžu namā no 7.decembra būs skatāma mākslinieka Vitālija Jermolajeva savdabīgā izstāde “Inner light. Mirdzošo gleznu teātris”. Mainoties apgaismojumam, arī gleznās atainotais pārveidojas.
Adventes svētdienās no plkst. 12.00 – 16.00 Ungurmuižu piepildīs sveču liešanas, dekoru gatavošanas un dāvanu saiņošanas darbnīcas, gidu stāstījumi par muižas vēsturi, karstvīns, tēja, našķi un piparkūkas.
Madonas novada bibliotēkā ir noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona organizētās "Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016" finansētais neformālās izglītības projekts ”Mācīsimies sadarbību jeb kopā varam vairāk”.
Vidzemes kultūras programmas 2016 ietvaros Smiltenes kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘’Ieviņa’’ iestudējis trīs jaunas latviešu skatuviskās tautas dejas, pateicoties A/S “Latvijas valsts meži” atbalstam. Sadarbojoties etnomūzikas grupai ‘’Vairogi’’ un jaunajam horeogrāfam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūras absolventam, Reinim Rešetinam, vasarā radītas trīs jaunas latviešu tautasdziesmu apdares, kas nāk no Vidzemes puses un bija īpaši piemērotas deju izveidei.
Rudens mēnešos notika intensīvs darbs pie deju iestudēšanas. Šobrīd tās iekļautas VPDK ‘’Ieviņa’’ repertuārā un nodejotas pirmajos koncertos.
14. decembrī Gulbenes novada bibliotēkas darbinieki bija sarūpējuši izzinošas krāsojamās grāmatas bērniem "Gulbenes novada pērles" atvēršanas svētkus. Vidzemes plānošanas reģiona organizētās 
27.decembrī plkst. 18.30 Vidzemes koncertzālē „Cēsis” tiks atklāta Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde „Sarkanais un melnais”.
No 27. decembra līdz 2017. gada 4. martam Insignia mākslas galerijā koncertzālē "Cēsis" apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) scenogrāfijas dekoratīvo metu izstāde "Sarkanais un Melnais".