Arhīva kalendārs
Vidzemes kultūras programmas 2016 ietvaros Smiltenes kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘’Ieviņa’’ iestudē trīs jaunas latviešu skatuviskās tautas dejas, pateicoties A/S “Latvijas valsts meži” atbalstam. Sadarbojoties etnomūzikas grupai ‘’Vairogi’’ un jaunajam horeogrāfam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūras absolventam, Reinim Rešetinam, šogad radītas trīs jaunas latviešu tautasdziesmu apdares, kas nāk no Vidzemes puses un ir īpaši piemērotas deju izveidei. Pašlaik norit darbs pie deju iestudēšanas. Pirmais koncerts plānots š.g. 22. oktobrī Smiltenē, kurā varēsiet redzēt daļu no jauniestudējuma, savukārt 4. decembrī Smiltenē būs iespēja vērot Vidzemes deju svītu jau visā tās krāšņumā. Pateicamies par sadarbību etnomūzikas grupai ‘’Vairogi’’ un par atbalstu A/S ‘’Latvijas valsts meži’’ un Vidzemes plānošanas reģionam. Informāciju sagatavoja: Projekta sabiedrisko attiecību koordinators Ilgvars Ābols Valmierā un tuvākajā apkārtnē no 7. līdz 9.oktobrim notiks Vidzemes stāstnieku festivāls "Stāsti krēslā”, akcentējot vienu no savdabīgākajām Vidzemes muzikālajām tradīcijām – ermoņiku "ieviņa” spēli – un muzikantus. Festivāls tiks atklāts piektdien, 7.oktobrī, plkst.12.00 Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā. Festivālā publisko pasākumu laikā Valmieras integrētajā bibliotēkā, Valmieras autoostā, Valmieras muzejā, Simjūda tirgū, Oleru muižā un "Valmiermuižas alus” darītavas klētī būs iespēja iepazīt arī citu Latvijas reģionu stāstniekus un tautas mutvārdu daiļradi dažādos Latvijas dialektos. Tāpat dalībnieki prasmes "spodrinās” meistardarbnīcās, šogad iepazīstot arī starptautisku pieredzi – Valmierā viesosies stāstniece no Šveices Rosvita Menke. Pēc festivāla atklāšanas 7.oktobrī plkst.13.00 Bērnu apkalpošanas nodaļā notiks aktivitāte "Toreiz mēs...”, iepazīstinot ar konkursa "Manas dzimtas stāsts par Valmieru” stāstiem. Plkst.15.10 interesenti aicināti pulcēties Valmieras autoostā. Tur teicēja lomu uzņemsies, kā arī ermoņiku skaņu pasaulē ievedīs "ieviņas” muzikants Juris Golvers un Vidzemes stāstniece Aelita Punkstiņa. Savukārt plkst.17.15 Valmieras integrētajā bibliotēkā notiks tikšanās ar izstādes "Lauku muzikanti un kapelas Vidzemē” veidotāju un Valmieras muzeja pētnieku Albertu Rokpelni. 8.oktobra rītā plkst.11.00 bibliotēku apmeklēt aicināti paši mazākie stāstu mīļotāji – Bērnu apkalpošanas nodaļā notiks pasaku rīts pirmsskolas vecuma bērniem un viņu vecākiem. Savukārt plkst.12.00 Valmieras muzeja Izstāžu nama 2.stāvā būs UNESCO LNK tīkla "Stāstu bibliotēkas” pasākums "Spēlē spēlmani! Ziemeļvidzemes spēlmaņi un viņu stāsti”. Plkst.13.00 Oskars Patjanko klausītājus iepazīstinās ar "ieviņas” stāstiem un melodijām, bet Simjūda tirgus īpašo noskaņu festivāla dalībnieki papildinās no plkst.12.00 līdz 13.00, pilsdrupu estrādē iepriecinot klātesošos ar raibiem tirgus stāstiem un atbilstošu muzikālo pavadījumu. Vidzemes stāstnieku festivāla noslēgums gaidāms 9.oktobrī, kad no plkst.11.00 līdz 12.00 "Valmiermuižas alus” darītavas klētī norisināsies "Stāstnieku stunda”. Festivāla mērķis ir veicināt stāstniecības tradīciju kā nozīmīgas nemateriālā kultūras mantojuma daļas saglabāšanu, attīstīšanu un tālāknodošanu nākamajām paaudzēm Latvijā, īpaši pievēršoties Vidzemes reģionam. Vidzemes stāstniecības attīstībā lielu darbu ar labiem panākumiem veic Valmieras integrētā bibliotēka, vācot, apkopojot un popularizējot valmieriešu stāstus. Valmieras bibliotēka ir arī viena no UNESCO LNK tīkla "Stāstu bibliotēkas” dalībniecēm. Savukārt biedrība "Haritas” 2014.gadā realizēja projektu "Stāstnieku skola Vidzemē”, kurā 18 dažādu nozaru cilvēki pilnveidoja stāstītprasmi, lai radītu priekšnosacījumus Stāstnieku festivālam Vidzemē, kas pirmo reizi notika 2015.gadā. Plašāka festivāla programma skatāma Valmieras integrētās bibliotēkas mājaslapā www.biblioteka.valmiera.lv. II Vidzemes stāstnieku festivālu "Stāsti krēslā” rīko Vidzemes kultūras un mākslas biedrība "Haritas” sadarbībā ar Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras muzeju, UNESCO LNK tīklu "Stāstu bibliotēkas”, Burtnieku novada pašvaldību, Oleru muižu un Vidzemes stāstniekiem. Atbalsts gūts arī Valmieras pilsētas pašvaldības organizētajā kultūras projektu konkursā.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410 Š.g. 11. oktobrī no plkst. 15:00 par godu Amatas novada Spāres muižas Rakstnieku parka iniciatora Aleksandra Čaka 115 dzimšanas dienai notiks “Rakstnieku pēcpusdiena”. Sadarbībā ar A. Čaka muzeju un biedrību, SIA “ZAAO” un Spāres internātpamatskolu, Amatas novada pašvaldība turpinās dzejnieka aizsākto parka ideju, šoreiz pēc literāta Valda Atāla ierosinājumam tiks veidots enerģētikas parks – koki tiks stādīti atbilstoši stādītāja horoskopa zīmēm. Pasākumā dalību jau apstiprinājuši dzejnieki un rakstnieki Edvīns Raups, Valdis Rūmnieks, Jānis Rokpelnis, Nora Ikstena, Inga Ābele, Valdis Atāls. Literāti stādīs kokus kopā ar speciālās Spāres internātpamatskolas bērniem. Koku stādīšanai sekos dzejas un prozas lasījumi, sarunas pie siltas tējas un ugunskura zupas. Kociņus dāvina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “ZAAO”. Pasākums ir pieteikts arī kā Amatas novada pašvaldības ieguldījums vides iniciatīvā „100 darbi Latvijai”, kas aicina ikvienu ceļā uz Latvijas simtgadi paveikt kādu vērtīgu vides labiekārtošanas, izdaiļošanas vai izglītības darbu. Par citiem labajiem vides darbiem var uzzināt, kā arī savu darbu pieteikt var mājas lapā www.100darbilatvijai.lv. Amatas novada Spāres muižas Rakstnieku parka ideja radās 1930. gada 4. maijā, kad toreizējo Spāres Valsts sešklasīgo skolu un patversmi pēc Kārļa un Alvīnes Skalbergu aicinājuma Aleksandra Čaka vadībā apmeklēja Trauksminieku grupas literāti – Arvīds Borincs, Arvīds Grigulis, Jānis Grots, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Emils Skujenieks, Austra Skujiņa, Adolfs Talcis, Jānis Trimda, Pāvels Vīlups un Elvīra Bramberga. Tika radīta arī himna un stādīto koku plāns, kas saglabājies vēl šodien. Pēc 30 gadiem tradīciju turpināja Arvīds Grigulis, iestādot vēl vienu kociņu, viņa piemēram sekoja Valdis Lukss, Laimonis Vāczemnieks un Jānis Plotnieks. 2014. gada 1. septembrī šo tradīciju atjaunoja speciālās Spāres internātpamatskolas bērni, atjaunojot liepu aleju, kas ved uz parku, uzstādot planšeti, kur attēlots Trauksminieku grupas zīmētais parka koku vēsturiskais plāns un sacerētā himna, kas radās līdz ar parku. Toreizējo Spāres skolas vadītāju Alvīnes un Kārļa Skalbergu meita Ieva Skalberga, kurai parka tapšanas laikā bijusi tikai gadu veca, ierisināja Rakstnieku parku papildināt ar vēl vienu kociņu, kas stādīts par godu Amatas novada rakstniecei un novadpētniecei Melānijai Vanagai.
Informāciju sagatavoja: No 10. līdz 18.oktobrim tiks atzīmēta 25.gadadiena, kopš Latvija pievienojās Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai (UNESCO). Cildinot Latvijas dārgumus, gadadienu ar interesantiem pasākumiem atzīmēs arī Valmierā. Valmieras muzejā no 10. līdz 14.oktobrim notiks ekskursija “Vecā pūra lāde”, ļaujot iepazīt kultūras mantojuma bagātības, gūt zināšanas un “atrast” gadsimtiem glabātos dārgumus. Muzeja krājumā ielūkoties būs iespējams no plkst.10.00 līdz 16.00. Interesenti aicināti iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 64207637. Valmieras sākumskolā 1.-6.klašu skolēni 13.oktobrī no plkst.11.30 līdz 14.00 vienosies par desmit lietām, kas, viņuprāt, būtu jānovieto “Mantojuma skapī”. Idejas plakātu formātā būs apskatāmas izstādē skolas 2.stāvā no 14. līdz 21.oktobrim. Tāpat UNESCO nedēļas laikā skolēni un pedagogi tiksies ar ievērojamiem cilvēkiem: 10.oktobrī ar 2.klašu skolēniem par ornitoloģiju runās Vidzemes Augstskolas docents Andris Klepers, 11.oktobrī 4.klašu skolēniem Dace Rokena stāstīs par tūrismu un ceļošanu, 12.oktobrī 1.-6.klašu skolēnus ar jūrniecību iepazīstinās SIA “Novikontas jūras koledžas” darbinieki, 18.oktobrī ar 5.-6.klašu skolēniem tiksies Valmieras jaunsargu vienība un tās vadītājs, savukārt 20.oktobrī skolā viesosies grāmatas “Kā es ar opi apceļoju Latviju” autore Gundega Sēja. Valmieras Valsts ģimnāzijā 11.oktobrī pie vidusskolēniem viesosies Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, stāstot, kā Valmiera kļuva par pirmo pilsētu Latvijā, kas darbosies starptautiskajā “UNESCO Izglītības pilsētu tīklā”. Tāpat tiks skaidrots, kādus uzdevumus šī iesaistīšanās paredz pilsētai, nevalstiskajām organizācijām, mācību iestādēm un pašvaldībai. Diskusijā tiks apspriests izaicinājums nodrošināt iedzīvotājiem mūžmācīšanās iespējas, vienlaicīgi akcentējot pilsētas attīstības perspektīvas, īpaši jauniešus interesējošajās jomās. UNESCO svētku nedēļā aicina cildināt vērtības, kas vieno tautu, stiprina piederību, raksturo tradīcijas, vēsturi, valsts un sabiedrības attīstību, kā arī veido katra tās iedzīvotāja identitāti. 1991.gada 14.oktobrī oficiālā valsts uzņemšanas ceremonijā UNESCO galvenajā mītnē Parīzē tika ienests Latvijas karogs. Latvijas pievienošanās šai organizācijai bija nozīmīgs solis valsts tēla veidošanā un visai pasaulei apliecināja stingru apņemšanos turpmāk darboties miera, kultūras un starpkultūru dialoga sekmēšanā, nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā ar izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas palīdzību. UNESCO nedēļa tiek rīkota jau kopš 2011.gada. Tās mērķi ir aktualizēt organizācijas lomu un ieguldījumu sabiedrībā, izcelt vērtības un veicināt to izkopšanu ikdienā, informēt par UNESCO darbību Latvijā un pasaulē, skaidrot UNESCO ieguldījumu nacionālo jautājumu attīstībā, kā arī sniegt informāciju par jau paveikto. UNESCO nedēļa ir platforma dažādu institūciju un nozaru sadarbībai, starptautiskas un nacionālas pieredzes, viedokļu un ideju apmaiņai, kā arī jaunu iniciatīvu īstenošanai, iedvesmojoties no UNESCO izceltajām vērtībām gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
15. oktobrī Valkas pilsētas kultūras namā notiks koncerts "Dziedi". Piedalīsies RTU vīru koris GAUDEAMUS (mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss, diriģenti Rihards Rudzītis un Jānis Ungurs), SIA "Latvija Statoil" jauktais koris CANTUS FORTIS (mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss, diriģente Ilona Dzērve) un Valkas novada sieviešu koris ‘’Ziemeļstīga’’ (diriģente Karīna Pundzjus). RTU vīru koris „Gaudeamus” dibināts 1959. gadā un nu jau vairāk nekā desmit gadus ir Latvijas vadošais vīru koris. Pēdējā desmitgadē koris ir izdevis sešus kompaktdiskus ar latviešu koru klasikas, latviešu mūsdienu mūzikas, Rietumeiropas koru klasikas un krievu pareizticīgo baznīcas pērlēm, tostarp Sergeja Rahmaņinova monumentālo kora ciklu „Vesperes”. 2006. gadā izdotais pareizticīgo mūzikas albums „Manas dvēseles tērpu apskaidro” kā labākais akadēmiskās mūzikas albums tika izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu kompāniju Gada balvai. Savas darbības laikā „Gaudeamus” sniedzis vairāk nekā 800 koncertu dažādās Eiropas valstīs, ASV, Austrālijā, Dienvidāfrikā un Ķīnā, uzstājoties arī tādās pasaulslavenās koncertzālēs kā Vīnes „Musik Verein” un Pekinas imperatoru „Aizliegtās pilsētas” koncertzālē. Kopš 1989. gada koris ir piedalījies daudzos starptautiskos konkursos, kur ieguvis dažādas balvas un godalgas, tostarp zelta medaļu Pasaules koru olimpiādē Ķīnā 2006. gadā. 2014. gadā Pasaules koru olimpiādē Rīgā koris ieguva zelta medaļu vīru koru kategorijā un izcīnīja čempiona titulu. „Gaudeamus” vairākkārt sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, pēdējoreiz atskaņojot Ludviga van Bēthovena operas „Fidēlio” koncertversiju. Kopš 1999. gada kori saista regulāra muzikāla sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri, atskaņojot pasaules vīru koru repertuāra lielas formas darbus. Starp pēdējo gadu nozīmīgākajiem atskaņojumiem minami Luidži Kerubini „Rekviēms”, Kurta Vaila „Berlīnes rekviēma” Latvijas pirmatskaņojums, Jāņa Lūsēna „Magnifikāta” pasaules pirmatskaņojums, kā arī Johannesa Brāmsa kantātes „Rinaldo” Latvijas pirmatskaņojums. „Gaudeamus” īpaši rūpējas par jaunas latviešu vīru koru mūzikas rašanos. Pēdējās sezonās koris pasūtinājis un pirmatskaņojis vairāku mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbus. To autori ir Maija Einfelde, Uģis Prauliņš, Rihards Dubra, Edgars Račevskis, Andrejs Selickis, Niks Gothems un Juris Kulakovs. „Gaudeamus” pirmatskaņotie skaņdarbi ir nozīmīgs pienesums mūsdienu latviešu kora mūzikas literatūrā. Par savām radošajām aktivitātēm koris „Gaudeamus” un diriģents Ivars Cinkuss ir saņēmuši Rīgas domes 2005. gada balvu kora mūzikā. SIA „Latvija Statoil” jauktais koris "Cantus Fortis" reiz tika dibināts, gatavojoties Dziesmu svētkiem, lai jebkurš uzņēmumā strādājošs cilvēks varētu izbaudīt šo svētku kopības prieku. Prieks izrādījās tik liels, ka koris dzied vēl šobaltdien, arvien pieaudzējot gan prieku, gan muzikālās intereses un spējas. Valkas novada sieviešu koris ‘’Ziemeļstīga’’ dibināts 2011. gadā, bet savu skaisto nosaukumu cēli nes kopš 2013. gada. Korī dzied dalībnieces no Valkas pilsētas, Valkas, Zvārtavas un Kārķu pagastiem. Līdz 2015. gada vasarai kori vadīja Liene Babre, bet kopš 2016. gada- diriģente ir jaunā un talantīgā Karīna Pundzjus. Koncerta programmā mīlas lirika un garu pacilājoša latviešu mūzika. Biļešu iepriekšpārdošana. To cena: 2 eiro, skolēniem, pensionāriem 1 eiro, ģimenes biļetes 3 eiro.
Informāciju sagatavoja: Valkas pilsētas kultūras nama Kultūras metodiķe Līga Pandalone 30. septembrī Valkas pilsētas kultūras nama direktors Māris Žigats, kultūras pasākumu organizatore Līga Šnuka un saimnieks Ilvars Rullis devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Smiltenes pilsētas Kultūras centru. Galvenais mērķis bija iegūt jaunus iespaidus un idejas turpmākajam darbam, nodibināt kontaktus, lai veidotu sadarbības projektus. Diskusijas ietvaros par kultūras novitātēm un aktualitātēm novados, par kopīgo un atšķirīgo, tika gūts ieskats par vides un piederības sajūtas vietai daudzveidību un daudzšķautnainību. Valkas pārstāvji atzina, ka katrā novadā ir savi trūkumi un savas priekšrocības. Ja Smiltenes pilsētas Kultūras centrs var lepoties ar transformējamu zāli, kur iespējams apvienot divas telpas vienā, un modernu kinozāli, tad Valkas pilsētas kultūras nams – ar savu ārpus konkurences esošo ēkas dizainu un arhitektūru, kas īpaši piemērots klasiska stila pasākumiem. Paldies Smiltenes pilsētas Kultūras centra direktorei Ilzei Jēkabsonei un viņas komandai par saulaino un sirsnīgo uzņemšanu!
Informāciju sagatavoja: Valkas pilsētas kultūras nama Kultūras pasākumu organizatore Līga Šnuka 8. oktobrī, plkst. 19.00, un 9. oktobrī, plkst. 18.00, koncertzālē “Cēsis” izskanēs Borisa Grebenščikova jaunais projekts BG “Symphonia”, kurā slavenais krievu rokmūziķis izpildīs savas dziesmas simfoniskā orķestra pavadījumā un, kā ierasts, būs klausītājiem sarūpējis arī kādu īpašu pārsteigumu. Tikai pirms nedēļas, 28. septembrī, projekts “BG Symphonia” izskanēja Sankt-Pēterburgas Akadēmiskajā Kapelā un kā vēsta koncerta recenzija: “Tie, kas domāja, ka Grebenščikovs sevi jau pilnībā sajutis kā klasiķi, nācās vilties. BG spēlēja tā, it kā visi rokenrola dievi būtu iemiesojušies simfoniskajā orķestrī “. Zināmas un populāras Borisa Grebenščikova un grupas “Akvarium” dziesmas skanēja pilnīgi jaunā aranžijā, piešķirot tām jaunu elpu. “Meditatīvā Grebenščikova lirika lieliski sader ar vijolēm un klarnetēm. Sen zināmās dziesmas orķestra izpildījumā skan tik bagātīgos toņos un tik vareni, kā pagrīdes laikos pat nevarējām sapņot, “ pauž mūzikas kritiķi. Savienojums – Boriss Grebenščikovs un simfoniskā mūzika tikai no pirmā acu uzmetiena šķiet neierasts. Vēl 80-tajos gados viņš rakstīja dziesmas, kuras izpildīja konservatorijas vijolnieki un pat pieaicinātas stīgu grupas. Savukārt 1987. gadā notika grupas “Akvarium” koncerts ar orķestri. Un šajā nedēļas nogalē divus vakarus, 8. un 9. oktobrī, “BG Symphonia” būs dzirdams arī koncertzālē “Cēsis”. Kopā ar Borisu Grebenščikovu un orķestri uz skatuves kāps arī grupas "Akvarium" leģendārais basģitārists Aleksandrs Titovs un solo-ģitārists Aleksejs Zubarevs, kā arī īru flautists Braians Finegans (Brian Finnegan) un bundzinieks Liams Bredli (Liam Bradley). Biļetes uz 8. oktobra koncertu vēl nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē un Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Sērija pievēršas personām, kuras paliek ārpus uzmanības perifērijas, bet ir ārkārtīgi nozīmīgas ikdienas darbību sekmēšanai. “Es vēlos izcelt nezināmos sabiedrības un pilsētas balstus, kas gluži kā nakts un rīta putni, klusībā teicami izpilda dabas uzticētos pienākumus. Projekta mērķis nebija celt gaismā katru sabiedrības locekli, kas darbojas aizkulisēs. Tā vietā, radīti darbi, kur subjekti nevar līdz galam tapt identificēti, rezultātā veidojas intriga un ikvienam ir iespēja kļūt par fotogrāfijā attēloto anonīmo stūrakmeni,” komentē autors. “Šī neziņas apziņa īpaši manifestējās uzmanībā pret līdzcilvēkiem pilsētā, kur liela daļa iedzīvotāju viens ar otru ir personīgi pazīstami.” Projekts tapis strādājot Ruckas mākslas rezidenču centrā. Kopdarbība ar Cēsu slimnīcas personālu, Cēsu policiju, medniekiem un citiem profesiju pārstāvjiem ir rezultējusies materiālā, kas veido Toma Harjo pirmo personālizstādi. Autors izsaka dziļāko pateicību visiem, kas atsaucās uz dalības aicinājumu projektā. Toms Harjo (1996) ar fotogrāfiju nodarbojas 2 gadus, studē ISSP 2. kursā un sadarbībā ar portālu Foto Kvartāls veido FK Artist video sēriju. Izstāde būs skatāma līdz 31. oktobrim. Foto izstāde tapusi Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētās Latvijas valsts mežu atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2016” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Ieva Dreibante Ruckas mākslas rezidenču centrs
„Latviskās dvēseles raksti” ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti 26 tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Izstādes atklāšana notiks 21. oktobrī plkst. 16.00 Cēsu Izstāžu namā (Pils laukumā 3, Cēsīs). Izstāde “Latviskās dvēseles raksti” iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. 2015. gadā izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, Neimisteres Abatijā Luksemburgā, kā arī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu Izstāžu namu. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs “Swedbank” un SIA “Circle K Latvia”. Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv
Atainotie Valmieras amatu meistari sarūpējuši vaska rituļus, kaņepju virves, zvērādas, medu un labību, ko iemainīt pret citu tirgotāju labumiem. Lai sasniegtu Valmieru, tirgotāji zirga mugurā devās pa apsargātiem ceļiem vai arī kuģoja pāri jūrai un pēc tam pa Gaujas “ceļu”. Valmieras vārds tālās zemēs tika daudzināts par iespēju te dabūt labāko vasku ziemeļu zemēs un svaigu medu ik sezonu. Valmiera tika slavēta, ka te mītot izcili zvērādu meistari, kaņepju virvju vijēji un čakli labības kūlēji. Tālajiem viesiem Valmieras preces patika, un pilsētu sāka apmeklēt aizvien lielāki upju kuģi. Jau drīz Valmieru iekļāva Baltijas un Ziemeļu jūras lielākajā tirdzniecības organizācijā – Hanzas savienībā. Valmiera kļuva par zināmu, politiski un ekonomiski aktīvu pilsētu Livonijā. Dizaina siena izstrādāta projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienības Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem Hanzas motīva dizaina sienas izstrādi veica SIA “Base.lv” par kopējo summu EUR 1687,95.
Lai veicinātu Rīgas – Gaujas reģiona gastronomisko suvenīru jaunradi, nodibinājums “Rīgas tūrisma Attīstības birojs” (zīmols “Live Riga”) sadarbībā ar Siguldas, Cēsu un Valmieras pašvaldībām, kā arī Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri rīko konkursu “Rīgas – Gaujas reģiona – 2017. gada Eiropas Gastronomijas reģiona oficiālais suvenīrs”. 2017. gada Eiropas Gastronomijas reģiona suvenīram ir jābūt orģināldarbam, reģionu reprezentējošam gastronomiskam suvenīram – ēdienam vai bezalkoholiskam dzērienam – atbilstoši izvēlētajai tēmai “Ar dabu šķīvī”, divās cenu kategorijās – no 3 līdz 5 eiro un no 10 līdz 15 eiro. Konkursa uzvarētājam būs jānodrošina piedāvājums sešu Rīgas, Siguldas, Valmieras un Cēsu tūrisma informācijas centru un pašvaldību reprezentācijas vajadzībām. Konkursā aicināta piedalīties jebkura juridiska persona. Lai piedalītos konkursā, dalībniekiem jāatbilst konkursa nolikuma noteikumiem un vismaz divus gadus jānodrošina citu līdzvērtīgu produktu ražošana Rīgas – Gaujas reģionā. Nolikums lasāms Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapā www.valmiera.lv: http://www.valmiera.lv/images/userfiles/ERG_suven%C4%ABra_konkursa%20nolikums_Sept_2016.pdf Piedāvājumus konkursam var iesniegt no 1.novembra līdz 15.novembrim Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā Ausekļa ielā 6, Siguldā, katru darba dienu no plkst.9.00 – 19.00. Konkursa norises laiks ir no 2016.gada 12.oktobra līdz 25.novembrim. Veiksmīgi aizstāvot pieteikto kandidatūru starptautiskai žūrijai, Rīgas - Gaujas reģions ieguvis iespēju 2017.gadā kļūt par Eiropas gastronomijas reģionu (European Region of Gastronomy). Projekts galvenokārt vērsts uz gastronomijas tūrisma veicināšanu un Gaujas Nacionālā parka kā tūrisma galamērķa stiprināšanu. Vienlaikus projektā vērība tiks pievērsta izglītībai, pilsētu un lauku mijiedarbībai, veselīgas pārtikas un uztura jautājumiem, ēdienu tradīcijām, restorānu un viesmīlības nozīmei un kultūrai, uzņēmējdarbībai, inovāciju nozīmei gastronomijā, ko īstenos katrs no projekta partneriem. Papildu informācija par konkursa norisi pieejama, zvanot pa tālruni 28357158 vai nosūtot jautājumus uz e-pastu: laura.skrodele PIE sigulda PUNKTS lv (kontaktpersona P/A “Siguldas Attīstības aģentūra” direktore Laura Skrodele).
Informāciju sagatavoja: Laura Skrodele, P/A “Siguldas Attīstības aģentūra” direktore Jau ceturto gadu Cēsu pilī tiek rīkota informācijas diena gidiem. Šogad 4. novembrī tiek gaidīti visi gidi, kuri kopā ar grupām vai individuālajiem ceļotājiem apmeklē vai plāno apmeklēt Cēsis un Cēsu Pils kompleksu.
Pēc restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem Cēsu Viduslaiku pils Rietumu tornis ir atvērts apmeklētājiem ar daudziem uzlabojumiem un papildinājumiem. Gidiem būs iespēja ar tiem iepazīties klātienē Viduslaiku pils speciālistu pavadībā. Pēc ekskursijas pasākumu dalībnieki uzzinās par gaidāmajiem jaunumiem gan Viduslaiku pilī, gan Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī tiks sniegta informācija par aktualitātēm tūrisma piedāvājumā Cēsīs un Cēsu apkārtnē.
Emlērs ar mūziku jau iepazīstas bērnībā apgūstot klavierspēli. 8. gadu vecumā par Emlēra klavierskolotāju kļūst Marī-Luīze Boelmane, kuras vadībā viņš iemīlēja mūziku un muzikālo improvizāciju. Studiju gados, Parīzes konservatorijā, Emlērs iepazīstas ar džezu. 1989. gadā Emlērs kopā ar 8 sava laika spilgtākajiem improvizatoriem nodibina grupu MegaOctet, kura ieguva Django d’Or balvu kā gada labāka džeza grupa Francijā, atstājot lielu iespaidu un 90to gadu skatuves mūziku. Piedāvājot klausītājam enerģisku un dzīvespriecīgu kocertprogrammu, grupa iekaroja klausītāju sirdis. Emlērs kļuva pieprasīts arī kā komponists, strādājot kopā gan ar profesionāļiem, gan amatieriem. Šī gada rudenī Endijs Emlērs ielūdz mūs gremdēties savā veltījumā Morisa Ravēla daiļradei. Ar šo programmu Endijs apliecina mīlestību 20. gadsimta sākuma komponistiem, ļaujot simts gadus vēlāk baudīt šo brīnišķīgo mūziku jau mūsdienīgā interpretācijā. Izvēlētais nosaukums „Mans Ravēls” nešaubīgi modinās interesi visos mūzikas mīļotājos. Informāciju sagatavoja: Francijas institūta Kultūras projektu administratore Dita Podskočija
20. oktobrī Smiltenē un 8. novembrī Valmierā notiks projekta "Tubas un eifonija spēles meistarklase un koncerts Vidzemes mūzikas skolu audzēkņiem" pasākumi. Koncerti un meistarklases notiek Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētās Latvijas valsts mežu atbalstītās "Vidzemes kultūras programmas 2016" ietvaros.
Informāciju sagatavoja: projekta vadītāja Agnija Grāvīte Aivis Saulītis, uzņēmuma IK Latvju sēta īpašnieks, ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu, Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016. projekta ietvaros, izgatavojis autentiskas 102 gadus senas, unikālas stelles un uzdāvinājis tās Aronas pagastam. Lai aušanas tradīcija spēj turpināties. Ap 1914. gadu Berta Pauline Svile saņem dāvanu – īpaši viņai izgatavotas stelles. Tā ir dārga dāvana. Vēlāk, šo steļļu vērtība tikai aug, jo katrs mūžs, kas pie tām pavadīts, iezīmē steļļu cenu dārgāku par zeltu. Mūžs ar dienām, minūtēm un brīžiem ir vērtīgākais, kas ir uz pasaules. Berta pavada visu dzīvi aužot rakstus, radot palagus, segas un dvieļus. Viņa atstāj stelles mantojumā savai meitai Marijai. Marija ir izdomas bagāta, lepna un neatlaidīga. Viņa izdomā rakstus pati. Auž krāsas un formas kopā kā brīnumainā dabas parādībā. Ne karš, ne vīra izsūtījums, ne slēpšanās līķu pilnā grāvī, kur pēc apsaldēšanās un infekcijas paliek kājas klibas uz mūžu, Mariju nepiespiež pamest savas uzticamās stelles. Pārējie pazīst viņu kā Stradiņmāti – klibu sirmu māmuļu, kuras rokasspiediens ir tik ciešs un stingrs, ka paliek neērti. Marija aiziet, mantojums gandrīz izput, jo nevienam neinteresē necilās, vecās stelles. Tieši desmit gadus pēc Marijas Stradiņas došanās Viņsaulē, stelles nonāk pie viņas mazdēla. Pateicoties Vidzemes plānošanas reģionam, Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016. projekta ietvaros, tiek rasts finansējums vecvecmāmiņas steļļu rekonstrukcijai. Sākas izpētes un informācijas vākšanas posms, izrādās, Latvijā nav steļļu meistara, kurš rokas instrumentiem izgatavotu stelles. Vēl vairāk – nav Latvijā īsta steļļu meistara, pie kura doties apmācībās. Ir kāds pavecs vīrs, kurš varot palīdzēt vairs tikai ar padomu un arī tad – tikai padomju laiku izgatavoto steļļu mehānismā. Jāmācās pašam. Daudz informācijas sniedz muzeju apmeklējumi, informācija padomju laika izdotajās grāmatās, taču visvairāk – mācekļa pavadītā bērnība Stradiņmātes virtuvē starp stellēm, pie kā vecmāmiņa auž un maizes krāsni, no kā nupat izņemts karsts, uz kļavas lapām kūpošs rupjmaizes kukulis. Stelles ir komplicēts meistardarbs, jo satur koka un metāla detaļas. Nākas apgūt kā viena, tā otra izgatavošanu. Projekts tapa četrus mēnešus. Gala rezultāts spēj patiesi iepriecināt! Madonas novada Aronas pagasta Lauteres kultūras namā tiek uzstādītas autentiskās Bertas Sviles stelles, kas izgatavotas ar rokas instrumentiem. Tās ir uzdāvinātas Aronas pagasta ļaudīm, lai turpinās aušanas mūžs, jo mūžs ar dienām, stundām un brīžiem ir vērtīgākais, kas mums pieder.
No 7. novembra līdz 30. decembrim Valkas novadpētniecības muzejā būs apskatāma izstāde “Latviešu mediķi 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās”. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstādes “Latviešu mediķi 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās” mērķis ir godināt ārstu un citu medicīnas darbinieku darbību un viņu ieguldījumu Latvijas Valsts Neatkarības dibināšanā. Izstāde vēsta par latviešu medicīnas darbiniekiem – ārstiem, žēlsirdīgajām māsām un citiem, kuri atradās Latviešu strēlnieku bataljonos un Latviešu lazaretēs 1. pasaules karā un Latvijas Armijas sanitārā dienesta struktūrā. Izstādes autors Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja galvenais speciālists Mārtiņš Vesperis atspoguļojis viņu darba apstākļus un rezultātus. Viens no svarīgākajiem ārsta uzdevumiem bija, ir un būs palīdzēt līdzcilvēkiem, tostarp glābt viņu dzīvības. Viena no vietām, kur tiešā veidā ārsti glābj cietušos, ir karalauks. Vispostošākās kaujas cilvēces vēsturē bija 1. pasaules kara laikā, kur vienas kaujas laikā tika nogalināti vairāki 10 tūkstoši un ievainoti vai sakropļoti tika daudz vairāk karavīru. Tieši ārsti un citi medicīnas darbinieki – feldšeri, sanitāri, farmaceiti, žēlsirdīgas māsas – bija tie, kas kaujas spelgonī un pēc tās uzņēmās smago darbu glābt cilvēku dzīvības. Izstāde papildināta ar Valkas novadpētniecības muzeja krājumu. Ieejas maksa: 0,75 €; pensionāriem, studentiem, skolēniem 0,30 Izstāde atvērta: pirmdienās - piektdienās plkst. 10:00 – 17:00; sestdienās plkst. 10:00 – 16:00 17. novembrī plkst. 10:00 – 16:00 18. novembrī plkst. 10:00 – 15:00. Ieeja visiem bez maksas!
Informāciju sagatavoja: Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Ligita Drubiņa
Trio sastāvā spēlē Rūdolfs Vanks (klavieres), Marta Spārniņa (vijole) un Guna Šnē (čells). Koncertā skanēs Ludviga van Bēthovena un Dmitrija Šostakoviča mūzika. Koncerts ar trio “GuRu-M” uzstāšanos ir otrais pasākums, kas iespējams, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Svētki “Pilsētā, kurā esi gaidīts!” finansējumam. Tā ir dāvana muzeja apmeklētājiem pilsētas 90 gadu jubilejā, tādēļ apmeklējums ir bezmaksas. Aicinām vēl šajā nedēļā izņemt bezmaksas ielūgumus Madonas muzeja Izstāžu zālēs (Skolas ielā 10a).
Informāciju sagatavoja: Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Zane Grīnvalde
2015. gada pavasarī Vācijā klajā nāca Ivetas Apkalnas jaunāko skaņu ieraksts Bach.Apkalna.Glass (Oehms Classics, 2015), kurā ieskaņoti visi amerikāņu komponista Filipa Glāsa ērģeļdarbi un Johana Sebastiāna Baha darbu izlase. Muzikologi šo programmu raksturo šādi: “Baha darbi Filipa Glāsa mūzikas kontekstā izklausās neparasti atsvaidzinoši. Negaidīti atklājas nevis atšķirīgais, bet līdzīgais abu meistaru veikumā. Turklāt šādā kombinācijā Baha mūzika izklausās pārsteidzoši moderni”. Koncertā Cēsīs dzirdēsim jaunā mūzikas dubultalbuma esenci, kurā skanēs tādi vācu baroka lielmeistara J.S. Baha darbi kā Fantāzija G-dur, Prelūdija un fūga D-dur, Pasakalja C-moll mijiedarbībā ar Filipa Glāsa ērģeļdarbiem. Amerikāņu mūzikas vēsturnieks Alekss Ross saka: “Glāsa mūzika izstaro gluži vai Ņujorkas Taimskvēra neona uguņu mirgu.” Un patiešām Glāsa opusiem piemīt hipnotizējošs maģiskums. Filips Glāss komponējis vairākas operas, rakstījis mūziku teātra izrādēm un kinofilmām. Ikvienam kinomīlim noteikti zināma kinolente “Stundas” ar izcilo aktrišu trio – Nikolu Kidmenu, Džulianu Mūru un Merilu Strīpu un tā neaizmirstamo filmas Filipa Glāsa skanisko motīvu. Ērģelniece Iveta Apkalna pārsteidz ar dziļu muzikalitāti un izcilu tehniku. Viņas misija ir atklāt ērģeļmūzikas spozmi tieši koncertzālēs. Apkalna ar izcilību absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Studējusi klavierspēli profesora Teofila Biķa klasē un ērģeļspēli pie profesora Tālivalža Dekšņa. Turpinājusi klavierspēles studijas Londonas Mūzikas un Drāmas augstskolā. Ar koncertiem uzstājusies slavenākajās Eiropas un Ziemeļamerikas katedrālēs, baznīcās un koncertzālēs, piedalījusies vadošajos mūzikas festivālos un saņēmusi mūzikas balvas un uzvaras nozīmīgos ērģeļmūzikas konkursos. Kļuvis zināms, ka Iveta Apkalna būs arī jaunās Hamburgas koncertzāles - Elbas Filharmonijas – galvenā ērģelniece (titulorganistin) un ar filharmonijas orķestri atklās šo Vācijas jauno, sen loloto koncertzāli 2017. gada sākumā. Iveta Apkalna turpmāk veidos Elbas filharmonijas ērģeļmūzikas māksliniecisko programmu. Biļetes var iegādāties koncertzāles “Cēsis” kasē, kā arī “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.
„Latviskās dvēseles raksti” ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti 26 tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Izstādes atklāšana notiks 21. oktobrī plkst. 16.00 Cēsu Izstāžu namā (Pils laukumā 3, Cēsīs).
Izstāde “Latviskās dvēseles raksti” iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. 2015. gadā izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, Neimisteres Abatijā Luksemburgā, kā arī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu Izstāžu namu. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs “Swedbank” un SIA “Circle K Latvia”.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Piektdien, 21. oktobrī plkst. 16.00 Cēsu Izstāžu namā (Pils laukumā 3, Cēsīs) notiks latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītas izstādes „Latviskās dvēseles raksti” atklāšana. „Latviskās dvēseles raksti” ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti 26 tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta līdz 20. novembrim. Izstāde “Latviskās dvēseles raksti” iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. 2015. gadā izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, Neimisteres Abatijā Luksemburgā, kā arī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu Izstāžu namu. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs “Swedbank” un SIA “Circle K Latvia”.
Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv 21.oktobra plkst. 16.00 Cēsu izstāžu nama otrajā stāvā tiks atklāta laikmetīgo rotu izstāde “3’2’1’“. Tajā apvienojušās trīs jaunās rotu mākslinieces - Una Mikuda, Ilze Egle un Rasma Pušpure. Izstāde apskatāma līdz 20. novembrim.
Mākslinieces vieno studijas Latvijas Mākslas akadēmijā un aktīva darbība rotu mākslas jomā. Izstādes ekspozīcijā aplūkojamie darbi ir gan studiju gaitā tapušās oriģinālrotas, gan arī dažādas rotu kolekcijas, kurās ietvertas tādas tēmas kā latvietība, Latvijas daba - flora un fauna, pasaku tēli, tirgus, sieviete un viņas būtība u.c. Par svarīgu izstādes ekspozīcijas sastāvdaļu jāmin autoru diplomdarbu kolekcijas. Ilzei un Unai tie ir bakalaura, bet Rasmai maģistra programmas diplomdarbi, ar kuriem autores septembra beigās pārstāvēja Latvijas Mākslas akadēmiju Starptautiskā rotu mesē JOYA Barcelona, Spānijā. Izstāde ļaus plašākai publikai iepazīties ar mākslinieču dažādajiem rokrakstiem un radošajām idejām, kuras ietvertas oriģināli veidotās rotu kompozīcijās. Ekspozīciju papildinās fotogrāfijas ar rotām to dabīgajā vidē – rotājot sievieti. Nosaukums “ 3’ 2’ 1’“ izvēlēts kā daudznozīmīgs apzīmējums. Tas ne vien raksturo izstādes uzbūvi, bet arī simboliski apzīmē izstādi kā mākslinieču atskaites punktu tālākam radošās attīstības ceļam.
Informāciju sagatavoja: Aleksandrs Abramovs Komunikācijas speciālists Cēsu novada pašvaldība aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv 64121677; 27882118. Šī gada 5. novembrī plkst. 17:00 Ikšķiles tautas namā otro gadu pēc kārtas norisināsies jauno mūzikas izpildītāju konkurss "Gaisa Trīce". Arī šogad jaunajiem mūziķiem tiks sniegta iespēja izpildīt sevis un citu radītu mūziku, pierādīt sevi žūrijas un publikas priekšā kā spēcīgu jauno mūzikas izpildītāju. Gads ir pagājis, un, lai arī pirmā Gaisa Trīce tik tikko kā mitējusi vibrēt, ir pienācis laiks nākamajai. Šogad jaunajiem mūzikas censoņiem no visas Latvijas būs dota iespēja sacensties par galveno balvu - mūzikas ierakstu profesionālā skaņu studijā, kā arī citām vērtīgām balvām. Konkursā ir iespēja piedalīties ikvienam interesentam - jaunietim vecumā no 14 līdz 27 gadiem, kas aizraujas ar mūzikas instrumentu spēli, dziedāšanu, dziesmu radīšanu. Lai pieteiktu savu dalību konkursam, līdz 27. oktobrim jāaizpilda anketu, kura atrodama šeit: https://goo.gl/forms/6oF3PU5hOByd1dmc2 Jauno mūzikas izpildītāju uzstāšanos vērtēs pieredzējuši Latvijas mūzikas industrijas pārstāvji, kas ir ieinteresēti un motivēti jauno talantu attīstībā. Žūriju pārstāvēs talantīgais un sabiedrībā plaši pazīstamais diriģents Edgars Vītols, mūzikas jomas pārzinātāja un pārstāve no Ikškiles Linda Ivanova, kā arī īpašais viesis, kas pagaidam tiek atstāts noslēpumā. Neliels ieskats pagājušā gada Gaisa Trīcē: https://www.youtube.com/watch?v=wrpo0NPXKUs Aktuālāko informāciju par Gaisa Trīci varat iegūt ielūkojoties Ikšķiles jauniešu lapā www.ikjauniesi.lv, IKJauniešu sociālo tīklu kontos Twitter un Facebook (@IKJauniesi), vai rakstot uz e-pastu IK.jauniesudome PIE gmail PUNKTS com Projekts tiek īstenots ar Ikšķiles novada pašvaldības līdzfinansējumu.
Informāciju sagatavoja: Agnese Jankuna No 21. oktobra līdz 24. oktobrim Lietuvas galvaspilsētā Viļņā norisināsies 7. Starptautiskais teātru festivāls „Viļņas rampa - 2016 ”, kas ir par vienu nedēļu ātrāk, kā bija izsludināts iepriekš. Uz šo festivālu ielūgti teātri no Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Dānijas un Kanādas. Festivālā un konferencē Latviju pārstāves Valkas pilsētas teātris ar Aspazijas nepabeigto drāmu “Ragana”.
Valcēnieši savu iestudējumu izrādīs 23. oktobrī plkst. 16.00 Viļņas Krievu drāmas teātrī. Visas festivāla izrādes vērtēs starptautiska teātra kritiķu žūrija. Paralēli izrādēm notiks vairākas meistarklases. Uz festivālu Lietuvā Valkas pilsētas teātra kolektīvs dosies 6 cilv Papildus informācija: Valkas pilsētas teātra režisors Aivars Ikšelis.ēku sastāvā. Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis LNSO 90. jubilejas trešais lielkoncerts ar Hektora Berlioza dramatisko leģendu “Fausta pazudināšana” 29. oktobrī, plkst. 19.00 gaidāms arī koncertzālē “Cēsis”. Fausta lomā – Eiropas vadošajos opernamos pieprasītais čehu tenors Pāvels Černohs, savukārt Margeritu atveidos starptautiskās karjeras īpašniece Oļesja Petrova no Sanktpēterburgas. Pie diriģenta pults - Vasilijs Sinaiskis. Vasilijs Sinaiskis ir Eiropas mērogā ievērojams operu un simfonisko koncertu diriģents ar plašu pieredzi vērā ņemamos opernamos un koncertzālēs. LNSO mūžā – viens no izcilākajiem galvenajiem diriģentiem, slavējams latviešu komponistu darbu iestudētājs. Vasilijs Sinaiskis bija LNSO mākslinieciskais vadītājs no 1975. līdz 1987. gadam, un viņa atgriešanos Rīgā orķestris un klausītāji gaida ar lielu prieku un nepacietību. Berlioza “Fausta pazudināšana”, neraugoties uz pabaiso nosaukumu, ir aizraujošs romantisma mūzikas paraugs, būtībā opera, kurā pazīstamais stāsts par Fausta dvēseli un Mefistofeļa kārdinājumu izklāstīts ar īsteni francisku vērienu un eleganci. Gan saturā, gan idejā grandiozs darbs, kas nespēs nevienu atstāt vienaldzīgu, jo īpaši Vasilija Sinaiska degsmīgā temperamenta dēļ. Visapjomīgākais dziedājums te ir Faustam, tāpēc īpašs prieks, ka savu vokālo klātbūtni apsolījis Latvijā iemīļotais un jau vairākus gadus Eiropas vadošajos opernamos pieprasītais čehu tenors Pāvels Černohs. Margerita būs sulīgās, ļoti skaistās balss un veiksmīgas starptautiskās karjeras īpašniece Oļesja Petrova no Sanktpēterburgas. Petrova LNOB dziedājusi Amnerisu un Azučenu, savukārt kopā ar LNSO Andra Pogas vadībā uzstājusies Mālera Trešās simfonijas atskaņojumā Cēsīs un Verdi Rekviēma atskaņojumā Parīzes Elizejas lauku teātrī. Mefistofeļa lomā dzirdēsim LNOB solistu Armandu Siliņu, un studentu Branderu dziedās LNOB solists Rihards Mačanovskis. Berlioza leģendas atskaņojumā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Rīgas Doma zēnu koris, kas pārtaps par zemniekiem, baznīcēniem, krogusgājējiem, gnomiem, silfīdām, studentiem, kareivjiem, maldugunīm, dēmoniem un debesu gariem. Pirms Berlioza opusa skanēs 2016. gada jubilāra Pētera Vaska skaistais darbs stīginstrumentiem Cantabile. 1979. gadā Alfrēda Kalniņa 100. jubilejai veltītā orķestra darbu konkursā Pēteris Vasks ar šo opusu kļuva par vienu no laureātiem. Pēc tam Cantabile kļuva par vienu no Vaska daiļrades pamatzīmēm – savu sakāmo teikt spēkpilni un vienkārši. Koncerta “Fausta pazudināšana” pirmatskaņojums notiks 28. oktobrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Biļetes uz koncertu nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 Šī gada 29. oktobrī pilis un muižas dažādos Latvijas novados aicinās viesus baudīt īpašu gaisotni un aizraujošus pasākumus tradicionālajā Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizētajā Leģendu naktī. Latvijas pilīs un muižās no bēniņiem un pils torņiem līdz pat pagrabiem degs sveču gaismas, kursies kamīni, skanēs romantiska mūzika, tiks stāstīti stāsti, teikas un leģendas, dejotas senas dejas, un greznajās zālēs, pagalmos un parkos atkal būs sastopami baroni, grāfi, muižkungi un viņu daiļās kundzes. Strenču novadā Leģendu naktī durvis vērs Jērcēnmuiža, kur no plkst. 19:00 varēs iepazīt muižu un ieklausīties muižas gides Ilvijas stāstos. Ceļojumā tiks iepazītas Jērcēnmuižas telpas, arī kādreizējā muižas klētī ierīkotā Mednieku biedrības “Jērcēni” izstāžu zāle – šautuve, kurā šoreiz greznosies Ķirbju izstāde – skaistumkonkurss "Celsim godā saules brāli - ķirbi!" Ķirbjus izstādei vēl var atripināt uz Jērcēnu pagasta bibliotēku līdz 28. oktobrim. Apmeklētājiem būs iespēja novērtēt izstādē izvietotos eksponātus un izvēlēties dižākos, krāsainākos, formīgākos un interesantākos. Varēs nobaudīt arī dažādus ķirbju ēdienus. Ceļojums krēslas stundā turpināsies plkst. 21:00, kad muzikālā ceļojumā klausītājus vedīs Strazdumuižas pūtēju ansamblis Armanda Ozola vadībā. Ciemos būs arī Salacgrīvas teātra studija “Visa veida versijas”. Viņu sniegumā dzirdēsim režisores Ineses Jerānes veidoto uzvedumu “Vēstules sniegā”, kurā skanēs Valda Atāla dziesmas un mūsdienu latviešu dzejnieku mīlas lirika. Vakara izskaņā saviesīgas sarunas pie kafijas un tējas tases. Apmeklējot pasākumu jārēķinās ar nelieliem finansiāliem izdevumiem kūciņām un kafijai. Kontaktinformācija : Ilvija Ķimse , Jērcēnmuižas gids, mob. 28645054, e-pasts ilvija.kimse PIE strencunovads PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, T. 644715660, mob. 26312250, e-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursa ietvaros atbalstīja Salacgrīvas novada domes Salacgrīvas novada bibliotēkas iesniegto projektu “Latvji, brauciet jūriņā, Krājiet zeltu pūriņā!”
Projekta mērķis bija Vidzemes piekrastes iedzīvotāju lokālās identitātes stiprināšana, jūrniecības, kuģubūves atdzimšana. Laikā no 2016. gada 15. maija līdz 15. oktobrim pasākumi notika Vidzemes piekrastē – Ainažos, Kuivižos, Salacgrīvā, Svētciemā, Tūjā, Skultē, Zvejniekciemā, Andrejostā Rīgā, kuros tikšanās ar Latvijas mežu speciālistiem, režisoru Jāni Streiču, Krišjāņa Valdemāra dzīves un darba pētnieku Gintu Šīmani, jaunajiem jūrniekiem, vecajiem jūrniekiem, Jūras akadēmijas pārstāvjiem, jūras skautiem ieskicēja piederības sajūtu Latvijai, uzmundrināja pašiniciatīvu atraisīšanos un patriotisko audzināšanu. Atbilstoši plānotajam projekta aktivitātēs piedalījās aptuveni 800 cilvēki. Pasākumu dalībnieki, apmeklētāji ieguva kaut nelielas zināšanas par Latvijas bagātībām – jūru, mežiem, jūrniecību, Krišjāni Valdemāru. Uzzināja par iespējām mācīties Jūras akadēmijā, iestāties Jūras skautu organizācijā. Esošajiem, topošajiem uzņēmējiem tika stāstīts par iespējām saistīt savu darbību ar kuģu (laivu) būvi. Pasākumu scenārijus, saturu veidoja Jānis Streičs un Gints Šīmanis. Emocionālas bija tikšanās ar šīm divām personībām. Tāpat saistoši, īpaši jaunajai paaudzei, bija redzēt jahtas, jollas (mazas buru laiviņas). Katrā tikšanās vietā tika demonstrētas filmas par Vidzemes piekrasti, buriniekiem, slaveniem jūrniekiem. Astoņās piekrastes vietās tika iestādītas Rīgas priedes, kuras laiku laikos tika izmantotas kuģu būvēšanai, kuģu mastiem. Par projekta aktivitātēm izveidota ceļojoša fotogrāfiju izstāde, kura šobrīd atrodas Salacgrīvas novada bibliotēkas telpās, bet nākotnē ceļos pa citām bibliotēkām, kultūras iestādēm. Projekta iespaidā tika nodibināts Jūrniecības pulciņš Salacgrīvas vidusskolā, tāpat Vidzemes 7. Patriotiskā dzejas festivāla “Latvji, brauciet jūriņā !” ietvaros 2016. gada 11. novembrī Salacgrīvā jūras krastā jaunieši tiks uzņemti jaunajos kuģu Jungās.
Informāciju sagatavoja: Projekta vadītāja Hedviga Inese Podziņa 29. oktobrī plkst.17:00 Jaunpiebalgas kultūras namā šajā pusē vēl nebijušas Viduslaiku dzīres Jaunpiebalgā, ko izspēlēs seno meldiju zinātāji Līga, Māris, Lenards un izdejos deju soļu pratēji no Livonijas un pat Rīgas. Ieeja bezmaksas. Pasākums notiks Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētās "Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016" ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Agnese Zēbolde Zināmas nākamās četras filmas, kas krāšņos koncertzāle “Cēsis” un kinoprojekta “Spektrs” Kino gardēžu kluba repertuāru. Visas lentas bija skatāmas tikko aizvadītajā “Rīgas starptautiskajā kinofestivālā” un Cēsīs būs skatāmas ekskluzīvi katra tikai vienu reizi. Turpinot Kino gardēžu kluba rudens sezonu, skatītājiem tiks piedāvātas četras lieliskas filmas, kas guvušas atzinību dažādos kinofestivālos. Kā ierasts, projekta seansi koncertzālē “Cēsis” notiks katru otro trešdienu pulksten 19.00, un pirms tiem būs iespēja dzirdēt kinoprojekta “Spektrs” pārstāvju ieskatu un viedokli par katru no filmām. 2. novembrī būs skatāma režisora Tomasa Vinterberga filma “Komūna” (The Commune), kas jau saņēmusi Sudraba lāci Berlīnes kino festivālā. Tas ir stāsts Dānija, 70-tie gadi. Kāds inteliģents pāris iegādājas lielu savrupmāju un nolemj tajā nodibināt radošu personību komūnu. “Komūna” ir filma, kurā smieklīgais mijas ar dramatisko, nostalģiskais ar mūsdienīgo. Sirsnīgs un smeldzīgs režisora veltījums savu vecāku jaunībai, 70. gadiem un Dānijas tā laika inteliģencei. Skatītāju iecienīto filmu “Medības”, “Svinības” un “Tālu no trokšņainā pūļa” režisors ir viens no Larsa Fon Trīra tuvākajiem sabiedrotajiem. 16. novembrī mūs gaida jaunā kanādiešu režijas brīnumbērna Ksavjē Dolana jaunākā filma “Tas ir tikai pasaules gals” (It' s Only the End of the World), kas maijā ieguvusi Kannu kinofestivāla Grand Prix. Filmā darbojas spožs franču aktieru ansamblis: Mariona Kotijāra, Natālija Beja, Lea Seidū un Vensāns Kasels. Pazudušais dēls rakstnieks (Gaspārs Uljels) pēc daudziem gadiem apciemo savu ģimeni, lai pavēstītu ārkārtīgi svarīgu ziņu. Radu burzmā, uzmācīgajā troksnī, kad runā visi un nedzird neviens, emocijas un kaislības mutuļo, bet svarīgais tā arī paliek nepateikts. Ksavjē Dolans veido autorkino ar oriģinālu vizuālo risinājumu, arī šī filma nav izņēmums – tajā milzīga uzmanība ir pievērsta tuvplāniem. Cilvēku sejas iegūst īpašu nozīmi, tāpat kā varoņu emocijas un to nianses. Dolāna filmu “”Māmiņa” mūsu skatītājiem jau bija iespēja noskatīties koncertzāles “Cēsis” Kino gardēžu kluba pirmajā sezonā. 30. novembrī iepazīstināsim ar irāņu kino – filma “Komivojažieris” (The Salesman), kas ir divu Kannu kinofestivāla balvu ieguvēja - par labāko scenāriju un aktiera darbu. Filmas darbība cieši mijas ar Artūra Millera slaveno lugu “Death of a Salesman”. Režisora Asgara Farhadi virtuozā režija un prasme pārvērst ikdienišķo trillera spriedzē ir līdzpārdzīvojuma vērta. 14. decembrī aicinām noskatīties Francijas, Vācijas kopražojuma filmu “Gaišā nākotne” (L’avenir), kas nopelnījusi Sudraba lāci par labāko režiju Berlīnes kinofestivālā. Galvenajā lomā slavenā franču kino aktrise Izabella Ipēra. “Gaišā nākotne” ir stāsts par piecdesmitgadnieci Natāliju, kura pasniedz filozofiju kādā Parīzes augstskolā, mīl savu darbu un izbauda katru mirkli. Precējusies divu bērnu mamma, viņa dala savu laiku starp darbu, ģimeni, studentiem un valdonīgu māti. Tomēr kādā dienā viņas māte pēkšņi nomirst, viņa tiek atlaista no darba, bet vīrs paziņo, ka aiziet pie citas… Šķietami stabilā dzīve sāk irt. Biļetes uz Kino gardēžu kluba seansiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 Rudens ir briežu dzimtas dzīvnieku bauru jeb kāzu laiks! Aļņiem galvā "pavasaris" un dižošanās ar karaliskajiem ragiem. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde sestdien, 2016. gada 29. oktobrī, aicina uz Līgatnes dabas takām uz Karaliskā aļņa dienu. Līgatnes dabas takās esošajā dabas izglītības centrā "Pauguri" no plkst. 13:00 līdz 16:00 ikviens varēs iepazīt aļņu dzīvesveidu un paradumus, dodoties izzinošā pārgājienā, darbojoties radošās darbnīcās un piedaloties spēlēs. Pie dabas izglītības centra būs apskatāma arī aļņa ragu izstāde. Zootehniķe un ilggadējā Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes dabas taku aļņiem. Visi, kam vārdā vai uzvārdā ir kāda saistība ar alni, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas!
Informāciju sagatavoja: Sarmīte Usāne P/A "Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs" direktore Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) izsludinājis pieteikšanos trīs mērķprogrammās. VKKF pieņem pieteikumus 2017. gada mērķprogrammā "Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts" Literatūras, Mūzikas un dejas mākslas, Teātra mākslas, Dizaina un arhitektūras, Filmu mākslas, Vizuālās mākslas, Kultūras mantojuma, Tradicionālās kultūras un Starpdisciplināru projektu nozarēs. VKKF pieņem pieteikumus arī 2017. gada mērķprogrammā "Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos". Līdz šā gada 17. novembrim pulksten 12.00 (sūtot pa pastu - līdz 14.11.2016. (pasta zīmogs) VKKF pieņem pieteikumus Mūža stipendiju programmā un mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi". Mērķprogrammas "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi" nolikuma punkti nr. 1.3.; 1.4. un 6.1.3. precizēti 20.10.2016. VKKF padomes sēdē, lai paplašinātu programmā iesniedzamo projektu loku. Visu izsludināto konkursu rezultāti būs zināmi pēc 22.12.2016.
Informāciju sagatavoja: VKKF Sestdien, 29. oktobrī, Kokmuižā (Kocēnu novads) un Sēļu muižā (Mazsalacas novads) notiks Leģendu nakts pasākumi.
Plkst. 17.00 Kokmuižā (Kocēnu pamatskolā) norisināsies Leģendu nakts pasākums. Pasākuma programma:
Pasākuma apmeklējums - bez maksas.
Mazsalacas novada Sēļu pagasta Sēļu muižā plkst. 20:00 tiks atklātas izstādes "Patafoni un gramofoni" un "Jāņa Vīlanda koka figūriņas". Pētījumu „Nemateriālais kultūras mantojums Mazsalacas novada Sēļu pagastā” prezentēs Mg.philol.Iveta Dukaļska un Mg.philol. Aldis Pūtelis. Leģendu naktī piedalās – Sēļu pagasta Tautas nama Sēļu muižas folkloras kopa un kapela „Sēļu muižas muzikanti”. Vēl līdz 30.novembrim Sēļu muižā ir apskatāma arī Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa gaismas attēlu izstāde "Ābola stāsts".
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Kocēnu novada dome Tālr.: 26115449 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv www.kocenunovads.lv
un
Anete Gluha Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 28753236 Ceturtdien, 27. oktobrī, plkst. 18.00 Kocēnu pagasta 1. bibliotēkā Kocēnos Velvju zālē izskanēs koncertprogramma “Pieskarties pasaulei”.
Koncertprogramma “Pieskarties pasaulei” ir stāsts – saruna par cilvēka jūtu pasauli, savstarpējām attiecībām un pasaules uzbūves sakarībām. Tajā uzstāsies Santa Sāre-Gerža (balss un flauta), Ģirts Ripa (klavieres) un Mārcis Kalniņš (bungas un perkusijas). Ieeja – bez maksas. Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Kocēnu novada dome Tālr.: 26115449 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv Šā gada 22. oktobrī, Lubānā viesojās Cesvaines novada amatiermākslas kolektīvi ar koncertu „Iepazīsim kaimiņus – Cesvaines novadu”. Šis ir jauns pasākums, kas šogad notika pirmo reizi – ierastā muzicējošo pašvaldību vadītāju saieta vietā, kas 2015. gada oktobrī izskanēja pēdējo reizi. Šajā koncertā piedalījās 120 dalībnieki no 7 Cesvaines novada amatiermākslas kolektīvem. Skatītājus priecēja: jauktais koris, „Cesvaine”, kuri pārsteidza skatītājus ar kuplo dalībnieku skaitu un skanīgajām balsīm (diriģente Ija Voiniča), senioru koris „Virši”, kuri par sevi saka „Kamēr vēl nav gadi 100, tikmēr mēs dziedāsim” (diriģente Antra Āboltiņa), dāmu deju grupa „Kamenes”, kura uzstājās skaistos tērpos un raitos deju ritmos (vadītāja Marika Šķēle), folkloras kopa „Krauklēnieši”, kuri dziesmas izdziedājā citādākos ritmos (vadītāja Baiba Putniņa), Cesvaines Tautas teātris skatītājiem nodemonstrēja nelielu ainiņu, lai iepazīstinātu ar sevi un gaidītu uzaicinājumu no lubāniešiem – nospēlēt kādu izrādi Lubānā (režisore Alda Alberte), jauniešu deju kolektīvs izvēlējās nedejot tradicionālās tautiskās dejas, bet sevi pārādīja nedaudz no citas puses un skatītājus pārsteidza ar Mežoņu deju (vadītājs Jānis Šķēle), Cesvaines pūtēju orķestris priecēja visus ar skanīgām un skaistām melodijām (diriģents Oļģerts Ozols). Pirms koncerta viesiem bija iespēja aplūkot Cesvaines Kultūras nama mākslas studijas darbu izstādi, kas priecēja ar skaistām un krāšņām gleznām. Koncerts „Iepazīsim kaimiņus – Cesvaines novadu” aizsāka jaunu tradīciju, kuru turpināsim arī nākošajos gados – aicinot un iepazīstot citus Lubānas novada kaimiņus. Koncerts iesākās ar Cesvaines pūtēju orķestri, kam sekoja neliela filmiņa par Cesvaines novadu. Pasākumu vadīja aktīvie cesvainieši Marika un Jānis Sķēles, kuru saknes un jaunības gadi iezīmējas Lubānas novadā. Vēlamies teikt lielu paldies par atsaukšanos un piedalīšanos pirmajā šāda veida koncertā. Paldies visiem dalībniekiem, kolektīvu vadītājiem, Cesvaines kultūras namam, Cesvaines novada pašvaldībai – visiem, kuri ieradās un nodrošināja šī pasākuma norisi.
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Čačka Lubānas novada pašvaldība t. 28389333, e-pasts: admin PIE lubana PUNKTS lv, renate.cacka PIE lubana PUNKTS lv
Šogad aprit 135.gadu jubileja kopš 1881.gadā baroni Luīze un Gotlībs fon Ferzeni (von Fersen) pabeidza pils celtniecību, un tādēļ īpaši aicinām mākslas, vēstures interesentus apmeklēt Zvārtavas pili, kuras oriģinālā substance ir veiksmīgi saglabāta, bet īpaši jāakcentē neogotikas interjers, kas Latvijas muižu arhitektūrā ir unikāls. Kopš 1970. gada Zvārtavas muižas komplekss ar pili, saimniecības ēkām, dzirnavām un parku pieder Latvijas Mākslinieku savienībai, kura šeit rīko mākslas simpozijus, akcijas, un šobrīd pils interjerā eksponēti 20.gadsimta 70.-80.gadu mākslinieku (Maija Tabaka, Egils Rozenbergs, Aina Muze, Igors Vasiļjevs, Indulis Zariņš, Imants Vecozols, Biruta Delle u.c.) radošais sniegums ar interesantiem izteiksmes veidiem un vizuāliem tēliem. Zvārtavas pils romantika un sveču gaismas noslēpumainība gaidīs ikvienu 2016.gada 29.oktobrī no plkst. 19.00 līdz 23.00!
Informāciju sagatavoja: biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents Igors Dobičins Valmieras muzeja Izstāžu namā 2. novembrī tiks atklātas divas izstādes. Plkst.16.00 atklās četru Latgales mākslinieču darbu izstādi “Laiks krāsās”, bet plkst.16.30 atklās Sandras Eglītes fotogrāfiju un Ilzes Dūdiņas stikla darbu izstādi "Svalbard. Pusnakts saules zeme“. Izstādes būs skatāmas līdz 3. decembrim. Par izstādi "Laiks krāsās" Pasaule sākas katra pagalmā, bet tur tā nebeidzas. Laikā, kad arvien lielāka vērība pievērsta Zemes un to iemītnieku aizsardzības jautājumiem, izstāde skatītājus iepazīstinās ar salu arhipelāgu. Tas nemaz nav tik tālu – pusceļā starp Norvēģijas sauszemi un Ziemeļpolu. Apmeklētāji uzzinās par Arktikas apbrīnojamo dabu, kaimiņtautu varonīgo polārpētnieku centieniem un mūsdienu aktivitātēm. Mākslinieces Sandras Eglītes dzīve cieši saistīta ar Skandināviju. Tur dzima ideja ziemeļu projektam par netālu no Ziemeļpola esošo Svalbāras salu arhipelāgu iemūžināšanu. Fotogrāfijas tapušas triju ceļojumu laikā, izstādē iekļaujot arī privātās kolekcijas daļu – grāmatas, pastmarkas, sīkplastika. Māksliniece aicina aizdomāties par ievainojamo pasauli un mūsu saistību ar to. Savukārt I.Dūdiņas stikla un akmens darbi tapuši īpaši šai izstādei. Tie rada pasakainu ziemeļu noskaņu – ledus, ūdens, klintis, ilgas. Ekspozīciju papildina arī Latvijas junioru iepriekšējās izstādēs atlasītie darbi. S.Eglīte ir dzimusi Sedā. Beigusi Valmieras Viestura vidusskolas pirmo eksperimentālo teātra klasi. Vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu, studējot Mākslas zinātnes nodaļā. No 1994.gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre, izstādēs piedalās kopš 1999.gada. Par Latvijas Foto mākslinieku savienības FIAP biedri kļuva 2004.gadā, ir arī National Geographic´s foto apvienības biedre. Daudzu kultūras un mākslas projektu autore, brīvmāksliniece Latvijas preses izdevumos. Vairākkārt piedalījusies starptautiskos fotoprojektos un konkursos Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā. I.Dūdiņa – stikla māksliniece, docente Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla mākslas katedrā. No 1998.gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 1992.gada. Viņas stikla darbi ir gan Latvijas muzeju, gan privātajās kolekcijās ASV, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Japānā, Lietuvā, Krievijā, Nīderlandē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā un citur.
Par izstādi "Svalbard. Pusnakts saules zeme" "Četrinieka" jeb radošās apvienības "V.I.V.A." – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa – kopīgās radošās gaitas sākās 2006.gadā. Tas ir apliecinājums gleznotāju personību stiprumam, jo tikai pārliecināti mākslinieki var tik ilgi strādāt kopā, papildināt cits citu, saglabājot un izkopjot individuālo raksturu. Katrā publiskajā darbu "atrādīšanā" apvienība apliecina, ka radošais individuālais rokraksts tiek izkopts arvien pilnīgāk. Vēsmas Ušpeles gleznieciskais spēks izpaužas dažādu izteiksmes līdzekļu mērķtiecīgā pielietojumā. Darbos dominē radošais stiprums, intuitīvas zināšanas par tēlu, vidi, objektu. Dzīvības spēka piepildītas kompozīcijas, kas tiek radītas gan ar intensīvi veidotām faktūrām, gan maigi izstrādātiem laukumiem. Ilzei Griezānei raksturīga izsvērtu, mierīgu kompozīciju veidošana uz gleznieciskas virsmas. Biezas faktūras radīšana kontrastā ar gandrīz caurspīdīgu, vieglu krāsu uzlikšanu. Viju Stupāni interesē gleznieciskā virsma kā kvalitāte, kuru savstarpējās spēlēs veido faktūru dažādie klājumi, laukumu saskaņa. Pārklāšanās vai kontrasti plaknē rada vibrācijas, kas izraisa pārdzīvojumu. Agras Ritiņas darbos krāsa, audekls, otas triepiens, krāsas uzlikšana ar špakteļu lāpstiņu mijiedarbojas un veido pārliecinošu, semantiskām zīmēm pildītu glezniecisku vidi. Radošā pieeja viegla, nepiespiesta, bet pārliecinoša. Gleznotājas studējušas Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Festivāla ietvaros jauktais koris “Imera”, tērpušies latviešu tautas tērpos, dosies svētku gājienā, kas ir neatņemama fetsivāla sastāvdaļa, un koncertā izpildīs latviešu tautas mūziku, kā arī dziesmas no klasiskā latviešu kora mūzikas repertuāra. Gatavojoties dalībai festivālā, “Imeras” dalībnieki ir iemācījušies arī dziesmas no gruzīņu tautas repertuāra - “Morbis Aragvi” (“Straujā Aragva”) un “Suliko”. Kā pastāstīja kora “Imera” mākslinieciskais vadītājs Imants Točs, dalība festivālā ir pašu iniciatīva, būtisku ieguldījumu brauciena organizēšanā igeuldījusi Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" kamerkora "Vidus" dziedātāja Lana Aduka, kura brauciena laikā būs kopā ar kori “Imera” kā gids un pavadonis. Festivāls “Telavqalaqoba” norisinās katru gadu un tas tiek rīkots par godu gruzīņu monarhijas karalim Hērāklijam II. Tas ir īpašs notikums katram Telavi pilsētas iedzīvotājam, piedāvājot daudzveidīgu un plašu pasākumu un aktivitāšu programmu. Uzaicinājumā jauktajam korim “Imera” Telavi pilsētas mērs uzsver, ka pašvaldībai būs liels gods dzirdēt un redzēt latviešu tautas kultūru, kas padarīs festivālu vēl daudzveidīgāku un krāšņāku. Atbalstu kora dalībai festivālā sniegusi Kocēnu novada dome, nodrošinot transportu nokļūšanai uz lidostu “Rīga” un atpakaļ, ievērojamu atlaidi piešķīrusi Ukrainas aviokompānija “Ukraine International Airlines".
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Kocēnu novada dome Tālr.: 26115449 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv
“Nav daudz tādu vietu Latvijā, par kurām var teikt, ka cilvēki tur dzīvojuši kopš vissenākajiem laikiem. Burtnieku ezera apkārtne ir viena no izcilākajām Eiropas mēroga akmens laikmeta apdzīvotajām vietām. Tieši tāpēc, lai pievērstu šai vietai novada iedzīvotāju, viesu un vēstures entuziastu uzmanību, Riņņukalna akmens laikmeta apmetnē tiks uzstādīts mans veidotais, granītā kaltais mākslas darbs,” stāsta tēlnieks Matiass Janosns, kurš šo darbu veidojis, iedvesmojoties gan no dabas, gan no vēstures liecībām, kuras glabā Riņņukalns. Riņņukalna akmens laikmeta apmetne, kas atrodas Salacas kreisajā krastā pie iztekas no ezera, ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas 2015.gadā izpelnījās gada arheoloģijas pieminekļa godu. Tā ir arī viena no pirmajām atrastajām akmens laikmeta apmetnes vietām Latvijā, kas zinātniski pētīta jau no 19. gs. Pirmos arheoloģiskos izrakumus 1874. un 1875. gadā šajā vietā veica vietējais senatnes mīļotājs grāfs Karls Georgs Zīvērss. Pēc tam Riņņuklanu pētījuši arī citi, bet mūsu laikos akmens laikmeta apmetni vētījusi gan Latvijas Vēstures institūta arheoloģe Ilga Zagorska, gan Lundas universitātes profesors Lars Larsons, gan pētnieki no Ķīles universitātes Vācijā. Riņņukalns ir īpašs ar to, ka tur atrasts līdz šim Austrumbaltijā vienīgais akmens laikmeta uzkalniņš, kurš veidojies no pārtikas pārpalikumiem. Apmetnē lielos daudzumos atrastās zivju asakas, gliemežu vāki, dzīvnieku kauli un citas senlietas devušas nozīmīgas atziņas par Latvijas senāko vēsturi un dod priekšstatu par to, kā ir dzīvojuši un ko ir ēduši mūsu attālākie senči. Tēlnieka veidotais māksla darbs “Vēstures liecinieks” tiks svinīgi tiks atklāts sestdien, 29.oktobrī, plkst.12.00 Vecates centrā pie kultūras nama. Atklāšanas pasākumā varēs ne vien savām acīm skatīt mākslinieka Matiasa Jansona darbu, bet arī kopā ar vēstures zinātņu doktori un arheoloģi Ilgu Zagorsku būs iespēja izzināt šīs senās apmetnes noslēpumus. Mākslas darbs “Vēstures liecinieks” Riņņukalnā tiks uzstādīts ar Burtnieku novada pašvaldības finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 11. oktobra Cēsīs, kafejnīcas Pie Raunas vārtiem skatlogos Rīgas ielā tiks eksponēta Toma Harjo veidotā fotogrāfiju sērija Neredzamie sargi. Autors veidojis anonīmus portretus ar Cēsu iedzīvotājiem, kas tieši vai netieši nodrošina sabiedrības funkcionēšanu un stratēģiju īstenošanos.
No 2016. gada 22. oktobra līdz 20. novembrim Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”.
Valmieras Tūrisma informācijas centra interjers ir papildināts ar dizaina sienu, atainojot Valmieras pilsētu Hanzas laikos. Jaunā dizaina siena palīdzēs stāstīt par vēstures notikumiem, Valmieras pilsētas aktīvo un rosīgo dzīvi viduslaikos, ļaujot interesentiem arī iejusties Hanzas laiku tirgotāja lomā.
19. oktobrī plkst. 17:30 J.Cimzes Valkas Mūzikas skolā notiks franču pianista koncerts.
Mūzikas skolas skolēniem un skolotājiem ieeja brīva, pārējiem ieeja 3 euro.
Madonas muzeja Izstāžu zālēs kopš 17.septembra skatāma daudzkrāsaina un sievišķīga mākslinieces Anitas Melderes personālizstāde “Satikšanās". Izstādes ietvaros aicina 23.oktobrī pulksten 15.00 uz brīnišķīgu trio “GuRu-M” koncertu.
Svētdien, 23. oktobrī, klausītājiem būs unikāla iespēja koncertzāles “Cēsis” lielajā zālē pirmo reizi dzirdēt skanam ērģeles. Koncertā starptautiski atzītā, izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna atskaņos baroka klasiķa J. S. Baha un amerikāņu komponista Filipa Glāsa ērģeļdarbus. 
No 2016. gada 22. oktobra līdz 20. novembrim Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”.
Laikā, kad daudzās muižās „atdzīvosies” leģendas, arī biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” 2016.gada 29.oktobrī aicina uz tās īpašumā esošo Zvārtavas pili Apes novadā. No plkst. 19.00 līdz 23.00 apmeklētājiem būs iespēja iepazīt pili, klausīties stāstos par tās vēsturi un apskatīt pils telpās izstādītās ekspozīcijas, kurās redzamas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja gleznas, tēlniecības, tekstila darbi un vērienīga porcelāna trauku kolekcija.
Novembra sākumā Kocēnu kultūras nama jauktais koris “Imera” dosies uz Gruziju, lai 7. novembrī piedalītos Telavi pilsētas tradicionālajā festivālā “Telavqalaqoba”.
Sestdien, 29.oktobrī, plkst. 12.00 Burtnieku novada Vecates pagastā tiks atklāts jaunais talantīgā tēlnieka Matiasa Jansona mākslas darbs. Mākslas objekts, kam dots nosaukums “Vēsture liecinieks”, ir veltījums ievērojamākajai Ziemeļeiropas akmens laikmeta apmetnei – Riņņukalnam.