Arhīva kalendārs
Strenču kultūras namā 27. janvārī notiks vēl nebijis pasākums – kopā ar Strenču novada pašdarbības kolektīviem muzicēs pats Maestro Raimonds Pauls.
Kā zināms, 12. janvārī Raimonds Pauls svinēs sava mūža 77. gadskārtu. Kā veltījums šai nozīmīgajai jubilejai Latvijā notiek vairāki pasākumi. Sava jubilejas mēneša ietvaros, Maestro apsolījis ierasties arī Strenču novadā, lai priecētu klausītājus koncertā „KOPĀ AR MAESTRO”. Strenčos ciemosies un koncertā piedalīsies arī aktieris Jānis Paukštello, kurš ir viens no Paula iemīļotākajiem dziedošajiem aktieriem. Koncertā piedalīsies visu paaudžu Strenču novada pašdarbības kolektīvi – koristi, solisti, dejotāji, muzikanti, aktieri. Koncerta programma ir daudzveidīga un sola skatītājiem interesantus pārsteigumus, tajā izskanēs mūsu dzimtās zemes mīlestība, sapņi un romantika, drastiskums un jautrība – daudz kas no tā, ko Raimonds Pauls ielicis savos muzikālajos skaņdarbos.
Informāciju sagatavoja: Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī konferenču zālē no 12. janvāra apskatāma Latvijas Zinātņu akadēmijas izstāde „Četras svarīgākās latviešu trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā”. Izstāde ir stāsts par latviešu trimdas būtisko nozīmi Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā. Latvijas starptautiskās de jure atzīšanas dienā 26. janvārī plkst. 13:00 Jaunās pils konferenču zālē tikšanās ar izstādes autoriem, sabiedrībā pazīstamiem Latvijas neatkarības vēstures pētniekiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentu, akadēmiķi Tālavu Jundzi un ilggadējo Eiropas Komisijas darbinieku, filozofijas zinātņu doktoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas Stratēģisko pētījumu centra pētnieku Eduardu Bruno Deksni. Pirms 92 gadiem, 1921. gada 26. janvārī Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meirovicam un toreizējiem Latvijas diplomātiem izdevās iegūt Latvijai starptautiski atzītas valsts statusu, mainot pirmskara Eiropas lielvalstu priekšstatus par Latviju. Arī toreiz neatlaidīgu informatīvo darbu paveica Francijā un citās valstīs dzīvojošie latvieši, nesot vēstījumu par Latviju kā valsti, kas nobriedusi starptautiskajam politiskajam līmenim. Piecdesmit padomju okupācijas gadus (1940 - 1991) latviešu diplomāti ārzemēs nenogurstoši atgādināja pasaulei par Latvijas esamību un aizstāvēja tās intereses. 1940. gadā daudzas valstis neatzina notikušo Latvijas aneksiju un saskaņā ar starptautisko tiesību normām, Latvijas Republika pastāvēja de jure. Latvijas Republikas diplomātiskais dienests ārzemēs pastāvēja līdz valsts neatkarības atjaunošanai un to vadīja pārstāvniecību vadītāji Londonā un Vašingtonā. Pēc Otrā pasaules kara no Latvijas bēgļu gaitās devās ap 150 000 iedzīvotāju. Jaunajās mītnes zemēs Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Francijā un daudz kur citur trimdinieki veidoja savas organizācijas, kuras gādāja par kultūras un sabiedrisko dzīvi, izvērsa aktīvu politisko darbību ar mērķi panākt Latvijas un citu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Trimdinieki vērsa rietumu politiķu un sabiedrības uzmanību uz komunistu vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs, turpinot atgādināt, ka tās tikušas nelikumīgi okupētas. Starp daudzajām trimdas politiskajām akcijām mītnes zemju publiskajā telpā dažas iespējams izdalīt kā īpaši redzamas. Četrām nozīmīgākajām veltīta šī izstāde.
Izstādi sagatavoja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar tās Konsultatīvo padomi trimdas jautājumos. Izstādes tapšanā aktīvi piedalījušies padomes locekļi: Tālavs Jundzis, Oļģerts Pavlovskis, Eduards Bruno Deksnis, Uldis Grava, Kārlis Kangeris, Guntis Bērziņš, Valters Nollendorfs. Izstādes tapšanā palīdzējuši: Māris Graudiņš, Ģirts Zēgners, Valdis Pavlovskis, Valda Liepiņa, Uģis Bērziņš, Vilma Teness, Mudīte Krasts, Jānis Pāvuls, Vilis Krādziņš, Kristīne Beķere. Izstādē izmantoti materiāli no Austrālijas nacionālā arhīva, Jaunzēlandes nacionālā arhīva un Latvijas Nacionālā arhīva. Izstādes māksliniece noformētāja Ieva Lapiņa. Izstāde Cēsu Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 10. februārim! Informāciju sagatavoja: Līdz 2013. gada 25. janvārim pulksten 12.00 (sūtot pa pastu - līdz 21. janvārim (pasta zīmogs)) Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) pieņem projektus kultūras projektu konkursā:
Literatūras, Līdz 25. janvārim pulksten 12.00 (sūtot pa pastu - līdz 21. janvārim (pasta zīmogs)) VKKF pieņem projektus mērķprogrammas "Kamermūzika" konkursā. Līdz 1.februārim pulksten 12.00 (sūtot pa pastu - līdz 28. janvārim (pasta zīmogs)) VKKF pieņem projektus mērķprogrammu "Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts" , Projektu konkursos projekta pieteikumus var iesniegt fiziskas personas vai juridiskas personas, kas atbilst konkursu nolikuma prasībām. Sīkāku informāciju par projektu konkursiem un pieteikuma veidlapas var atrast VKKF mājas lapā internetā (www.vkkf.lv) vai saņemt VKKF birojā Rīgā, Vīlandes ielā 3 (3. stāvā), tālrunis 67503177, fakss 67503897, e-pasts kkf PIE kkf PUNKTS lv
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra” atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Finansiālais atbalsts paredzēts braucienam uz kādu no Ziemeļu vai Baltijas valstīm laika periodā no 1-10 dienām, tas sedz ceļa un uzturēšanās izmaksas. Braucieniem var pieteikties arī nelielas grupas (līdz 6 personām), ja visi grupas dalībnieki dodas uz vienu un to pašu vietu, vienā un tajā pašā laikā. Plašāka informācija: http://www.kulturkontaktnord.org/lang-en/forms-of-funding/nordic-baltic-mobility-programme-for-culture/mobility-support Pieteikšanās līdz 6. februārim Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: http://applications.kknord.org/user/register.php Kontaktinformācija:
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||