Arhīva kalendārs

Piektdien, 29. septembrī, Valkā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Padomes locekļi tika iepazīstināti ar iespējām saņemt finansiālu atbalstu pašvaldībām un uzņēmējiem pārrobežu sadarbībai Interreg Igaunijas - Latvijas programmas ietvaros, kā arī notika diskusijas par veselības aprūpes jomas izaicinājumiem.

Valkas novads domes priekšsēdētāja Gita Avote, domes priekšsēdētājas vietnieks Viesturs Zariņš un pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns padomes locekļus iepazīstināja ar  situāciju Valkas novadā - infrastruktūras attīstībā, uzņēmējdarbība jomā un citās nozarēs. Pēc sēdes padomes locekļi klātienē iepazinās ar vairākiem infrastruktūras objektiem pilsētā.

VPR Attīstības padomes sēdes galvenais darba kārtības jautājums bija aktualitātes veselības aprūpes jomā, tostarp izmaiņas slimnīcu tīklā. Tādēļ sanāksmē bija aicināta piedalīties Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka un Valkas novadā praktizējošie ģimenes ārsti.

Apspriedē tika uzsvērta nepieciešamība palielināt ambulatoro un stacionāro pakalpojumi tarifus, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Veselības ministrijas pārstāve informēja, ka līdz ar izmaiņām finansējumā ir nepieciešams ieviest grozījumus, kas paredz katrā veselības aprūpes līmenī nodrošināt skaidri definētu pakalpojumu grozu, lai piešķirtie līdzekļu tiktu lietderīgāk izmantoti. Tiek domāts arī par vienotu datubāzi vizīšu pieteikšanai pie speciālistiem, kas varētu samazināt rindas. S. Janka arī pastāstīja, ka drīzumā paredzami uzlabojumi paliatīvās aprūpes jomā, nodrošinot valsts apmaksātus pakalpojumus pacienta dzīvesvietā.

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka līdzekļu trūkums un nepieciešamība sakārtot sistēmu nav vienīgie izaicinājumi. Liela problēma ir personāla trūkums. Vidzemē 40 procentu ģimenes ārstu pirmspensijas vecumā, tādēļ ir steidzami jārisina jautājums par jaunu speciālistu sagatavošanu un piesaistīšanu nozarei.

Valkas novada pašvaldības vadības pārstāvji aktualizēja jautājumu par pilsētas īpašo statusu saistībā ar medicīniskās aprūpes pieejamību pierobežas iedzīvotājiem un starpvalstu norēķiniem ar Igauniju par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem kaimiņvalstī.

Ģimenes ārsti uzsvēra ilgstošās problēmas ar nesakārtotajām datu sistēmām, kas apgrūtina mediķu darbu un rada papildu izdevumus kā ģimenes ārstiem, tā pacientiem. Kritika izskanēja gan attiecībā uz platformu “E-Veselība”, gan arī par to, ka pacientu izmeklējumu rezultātu glabāšanu nodrošina nevis valsts, bet privāts uzņēmums, par kura pakalpojumiem ir jāmaksā ģimenes ārstiem un pacientiem.

Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā, kas nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido tās lēmējorgāns – Attīstības padome un izpildinstitūcija – Administrācija. Pēc administratīvi  teritoriālās reformas no 2021. gada 1. jūlija Vidzemes plānošanas reģions valsts un starptautiskā līmenī pārstāv 11 Vidzemes novadus: Alūksnes novadu, Cēsu novadu, Gulbenes novadu, Limbažu novadu, Madonas novadu, Ogres novadu, Saulkrastu novadu, Smiltenes novadu, Valmieras novadu, Valkas novadu, Varakļānu novadu.

Attīstības padome ir reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulcē ievēlēta koleģiāla institūcija, kuru no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē uz vietējo pašvaldību pilnvaru laiku. No katras pašvaldības Attīstības padomē tiek izvirzīts viens pārstāvis.

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā

Foto: Vidzemes plānošanas reģions un Valkas novada pašvaldība

Trešdien, 25. oktobrī, kultūras centrā “Siguldas devons” no plkst. 10.00 līdz 16.00 norisināsies starptautisks forums “Misija: Bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”. Forumu organizē Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Pasākums būs veltīts pirmā bioreģiona izveidošanai Latvijā – Gaujas Nacionālajā parkā, kā arī pieredzes gūšanai.

Forumā pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevaldības un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti iepazīstinās dalībniekus ar bioreģiona izveides kontekstu un nozīmīgumu, kā arī dalīsies ar praktiskiem piemēriem par bioreģionu darbību Eiropā un pasaulē. Pasākuma noslēgumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, klātesošie – pašvaldības, valsts institūcijas, lauksaimnieku organizācijas, biedrības, nodibinājumi, iedzīvotāji un citas iesaistītās puses – būs aicināti parakstīt labās gribas memorandu.

Forumā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pieteikšanās forma ŠEIT.

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa uzsver: “Mēs esam atbildīgi par mūsu dabu, tās bagātību, sugu daudzveidību un to, kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm. Esot Gaujas Nacionālā parka centrā, mums jo īpaši jādomā par to, kā veicināt harmonisku un ilgtspējīgu attīstību. Bioreģiona izveide nešaubīgi veidos pašvaldību nākotnes redzējumu un pieeju klimata jautājumiem, tāpat tas var palīdzēt augt vietējai uzņēmējdarbībai un vairot tūrisma potenciālu reģionam. Priecājos, ka šis forums ir kopdarbs, jo tas pierāda, ka šis jautājums ir būtisks gan Vidzemes pašvaldībām, gan valsts iestādēm, gan ar vidi saistītām organizācijām. Lai top!”

Forums tiks atklāts plkst. 10.00 un sastāvēs no trīs daļām. Ievadā runāsim par Eiropas un pasaules valstu praksi bioreģionu izveidošanā, bioloģiskās pārtikas ražošanu un tā tirgu. Otrajā daļā iepazīsimies ar ieguvumiem no ilgtspējīgās resursu pārvaldības – veselīga pārtika izglītības iestādēs, kooperāciju loma bioloģiskās saimniecības attīstībai, lēnais tūrisms un bezatkritumu pieeja resursu apsaimniekošanā. Savukārt forumā noslēdzošajā daļā runāsim par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā un labās gribas memoranda tapšanas procesu.

Gaujas Nacionālais parks ir lielākā, vecākā un pazīstamākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas jau izsenis zināma kā izcila ainaviska teritorija ar lielu dabas daudzveidību un bagātu kultūrvēsturisko mantojumu. Jau šodien parka teritorijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības ir lielākas nekā vidēji Latvijā, un šeit strādā daudz nelielu saimniecību un uzņēmumu, kas ražo un pārstrādā augstvērtīgu pārtiku, uztur tradicionālo lauku vidi, dzīvesveidu un arī ainavu. Kopīgi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, vēlamies veidot ilgtspējīgu, tīru, uz izaugsmi un attīstību virzītu vidi – gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.

Šāds uzņemtais kurss nostiprināts arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos, kur par vienu no būtiskākajiem attīstības mērķiem izvirzīta dabas ekosistēmu un resursu  saglabāšana un gudra apsaimniekošana, kas realizējama sadarbībā, plānojot un īstenojot rīcības mērķa sasniegšanai.

Tīklošanās seminārs bioreģiona foruma ietvaros tiek organizēts Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmas projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, kuru līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Forumu līdzfinansē arī Vidzemes plānošanas reģiona īstenotie Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programas projekti “We Make Transition” un “KISMET”, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “CITIES2030".

Baltijas jūras reģiona projekta “BioBoosters” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA “Aloja Starkelsen” aicina tehnoloģiju uzņēmumus, IT produktu vadītājus un plānotājus, loģistikas, noliktavas un ražošanas iekārtu apkalpošanas un plānošanas speciālistus, studentu komandas un pētniekus piedalīties hakatona izaicinājuma uzsaukuma informatīvajā vebinārā, kas norisināsies 12. oktobrī. 

Pievienojies iepazīšanās pasākumam un iepazīsties ar izaicinājumu, lai to atrisinātu un izstrādātu efektīvu iekārtu apkalpošanas un rezerves daļu noliktavas uzturēšanas sistēmu!

Vebināra laikā “Aloja Starkelsen” plašāk iepazīstinās ar uzņēmumu un izaicinājumu “CMMS sistēmas uzlabojumu izstrāde, efektīvākas iekārtu apkalpošanas un rezerves daļu noliktavas uzturēšanai”. Izaicinājuma mērķis ir efektivizēt un nodrošināt ilgspējīgu ražošanas procesu, to nodrošinot ar plānotu un loģisku iekārtu apkalpošanas stratēģiju vai plānu, reizē veidojot racionālu un ērti ekspluatējamu rezerves daļu, ražošanas materiālu noliktavu, tādējādi ietaupot dabas, materiālu un cilvēku resursus, padarot produktu konkurētspējīgu un zaļāku. 

Hakatona rezultātā uzņēmums vēlas iegūt tehnisko specifikāciju jeb darba uzdevumu programnodrošinājuma izstrādātājam, kas kopēja darba rezultātā izveidotu strādājošu, ērti lietojamu sistēmu. Hakatona uzvarētāju komanda iegūs tiesības parakstīt sistēmas piegādes līgumu ar “Aloja Starkelsen”.

Vebināra norises datums: 12. oktobris, no plkst.: 13:00 - 15:00 

Norises vieta: Tiešsaistē, Zoom platformā

Vebināra reģistrācijas saite: https://forms.office.com/e/xg7Db77zhn

Hakatona norises laiks: 2023. gada 30. novembris un 1. decembris

*Pasākuma norise angļu valodā

Iepazīšanās vebināra programma:

13:00 – 13:20 Atklāšana un ievads, Vidzemes plānošanas reģions, JAMK Lietišķo zinātņu universitāte

13:20 – 13:45 Loģistikas plānošana, kvalitātes un risku vadība, projektu vadība, piegādes ķēdes vadība un iepirkumi, vecākā lektore Anna Hintikka, JAMK Lietišķo zinātņu universitāte

13:45 – 14:05 Noliktavas plānošana un uzturēšana, EDIC atbalsts, runātājs tiks precizēts

14:05 – 14:35 Aloja Starkelsen hakatona izaicinājums, Jānis Blaumanis, tehniskais direktors;

14:35 Jautājumi un atbildes, noslēguma vārdi

Vairāk informācijas par “Aloja Starkelsen” hakatonu šeit.

Vairāk informācijas par dalību hakatonā: Laima Engere-Levina, Laima.Engere PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis saziņai: +371 28376912

Visi projekta partneri pēc vienotas metodoloģijas īstenos hakatonus, kam par pamatu ņemta projekta vadošā partnera Jamkas Lietišķo zinātņu universitātes (JAMK) 12 hakatonu īstenošanas pieredze.

Projekts  “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.

Pamatinformācija par projektu:

http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters 

Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396