.png)
|
Arhīva kalendārs
Š.g. 13. oktobrī Plovdivā, Bulgārija tika organizēts iniciatīvas atklāšanas pasākums. Tā ietvaros notika paneļdiskusija, kurā jomas pārstāvji un eksperti sprieda par to, kādi varētu būt reģionālo bioekonomikas un pārtikas sistēmu inovāciju ieleju darbības pamatprincipi. Pasākuma paneļdiskusijā kā inovāciju ielejas kandidātu aicināja piedalīties arī Vidzemes plānošanas reģionu (turpmāk arī VPR), kuru pārstāvēja VPR attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne. Viņa pastāstīja par Vidzemes reģiona bioekonomikas un pārtikas sistēmas attīstības gaitu, tostarp iepazīstināja ar reģiona profilu, priekšrocībām un izaicinājumiem. Pasākumā piedalījās augsta līmeņa Eiropas Savienības amatpersonas; ar savu klātbūtni pagodināja arī Bulgārijas premjerministrs Nikolajs Deņkovs (Nikolai Denkov). Apmeklētāju vidū bija arī pārstāvji no esošām un potenciāli augošām bioekonomikas un pārtikas sistēmu ielejām, svarīgākie bioekonomikas jomas spēlētāji un akadēmiskā sektora pārstāvji. VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja L. Gercāne paneļdiskusijā akcentēja pastāvošo sasaisti starp reģiona bioloģisko resursu prasmīgu apsaimniekošanu un vietējo iedzīvotāju labklājības līmeni. “Vidzeme ir bioloģiskajiem resursiem bagāts reģions, taču inovācijas plašākai attīstībai uzņēmumiem nepieciešama pieeja jaunākajiem pētījumiem, pasaules līmeņa ekspertīzei, inovāciju infrastruktūrai, un tiem jāveido ciešākas sadarbības saites savā starpā gan valsts līmenī, gan arī pāri robežām,” teica L. Gercāne.
Klātesošajiem stāstot par Vidzemes reģiona profilu un inovāciju ekosistēmas elementiem, tika iezīmēti virzieni, kuros Vidzemē uzsākta stabila attīstība: bioloģiskās pārtikas izejvielu un produktu attīstīšana, augu izcelsmes proteīnu ieguve, jaunu produktu izstrāde no ražošanas blakusproduktiem, inovatīva iepakojuma izstrāde, lauksaimniecības un lopkopības robotizācija, bioreģiona dibināšanas iniciatīva, digitalizācijas attīstība uzņēmumos, inovāciju laboratoriju izveide un darbība, hakatoni kā jaunu inovāciju radīšanas platforma. Vienlaikus VPR pārstāve norādīja, ka Vidzemē ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, kas var atsaukties uz produktivitāti, kā arī uz zināšanu, tehnoloģiju un inovāciju infrastruktūras pieejamību. Jau šobrīd izaicinājums tiek risināts, stiprinot sadarbību ar citiem reģioniem, izmantojot izpētes un attīstības centru piedāvātos pakalpojumus, meklējot un arī pašiem piedāvājot tirgū trūkstošās zināšanas, kā arī pārdomāti izmantojot pieejamos resursus un infrastruktūru.
Kontekstam Reģionālās bioekonomikas un pārtikas sistēmu inovācijas ieleja ir Eiropas Komisijas rosināta iniciatīva, kur par iepriekš nosaukto tematisko jomu inovācijas ielejām uzskatāmas teritorijas, kas apņēmušās ieguldījumus koncentrēt pētniecībā un inovācijā, piedalīties reģionālās politikas attīstības procesos un sadarboties starpreģionu inovācijas projektu attīstīšanas nolūkos. Jaunais Bioekonomikas un pārtikas sistēmu jomas inovāciju ielejas koncepts ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas izriet no Jaunās Eiropas Inovācijas programmas (angļu valodā - New European Innovation Agenda) uzstādījumiem un tika izveidots kopā ar ES dalībvalstīm Eiropas Bioekonomikas politikas foruma ietvaros. L. Gercāne uzskata: “Eiropas Komisija savā jaunajā inovāciju politikā apliecina vēlmi mazināt reģionu inovācijas attīstības negatīvās atšķirības. Taču būs liels izaicinājums panākt, ka tas patiesi realizējas.” Iniciatīvas aizsācēji uzskata, ka inovāciju ielejas slēpj sevī potenciālu atbalstīt un paātrināt bioekonomikas attīstību reģionos, kā arī izlīdzināt bioekonomikas attīstības dažādos līmeņus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopumā Eiropas Savienībā plānots izveidot vismaz 100 tematiskās inovāciju ielejas, procesā iesaistot arī tos reģionus, kuros jāstiprina inovācijas kapacitāte. Reģionālo inovācijas ieleju darbības atbalstam Eiropas Komisija paredzējusi novirzīt finanšu resursus 122 miljonu apmērā projektu ideju realizēšanai.
Jautājumiem: Laila Gercāne, VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Kā pirmā pieturvieta pieredzes apmaiņas brauciena sākumā - “Rekovas dzirnavas”, kur godā tiek turēts Latgales kulinārais mantojums un galvenā ēdienu sastāvdaļa ir zemnieku saimniecības “Kotiņi” saražotā produkcija. Uz pašu saimniecību ceļš ved arī tālāk, tur uzņēmuma pārstāve iepazīstināja ar “Kotiņu” produktu audzēšanas un pārstrādes procesu. Zemnieku saimniecība dibināta 1992. gadā un sākotnēji tā atradusies vien 2 kilometrus no robežas, Šķilbēnu pagasta “Upītēs”, kur tā pašreizējais un vienīgais īpašnieks Aldis Ločmelis kopā ar savu tēvu uzsāka uzņēmējdarbību. Astoņus gadus vēlāk - 2000. gadā, uzņēmums pārcēlās uz tagadējām telpām, kur pamazām attīstījās un šobrīd ir viena no lielākajam saimniecībām Latvijā un Baltijā, kas audzē sertificētas sēklas. Uzņēmums izstrādājis arī bezatlikumu saimniekošanas tehnoloģiju, kur blakus pamatproduktam radītais blakusprodukts tiek izmantots citās saimniecības nozarēs, piemēram, lopbarībai. Šobrīd saimniecība apsaimnieko vairāk nekā 4000 hektārus zemes un audzē 19 kultūras.
Lai lauksaimniecība reģionā un arī Latvijā zeltu, jaunos speciālistus sagatavo Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra “LBTU Malnavas koledža”, kas bija nākamā pieturvieta. Šeit Sandra Ežmale, koledžas direktore, pastāstīja par izglītības iestādi, tās darbības virzieniem un nozīmi reģionā, kā arī īstenotajiem invetīciju projektiem. Vizītes laikā tika iepazītas arī mācību telpas - jūlijā atklātā augkopības laboratorija, lauksaimniecības tehnikas, autotransporta un siltumnīcas laboratorijas.
Kārsavas novadā reģionu speciālisti apmeklēja “Mežvidu” siltumnīcu kompleksu, izzinot tomātu audzēšanas noslēpumus un izaicinājumus. Savu produkciju uzņēmums pozicionē kā ekoloģisku, Premium produktu, jo audzēšana tiek nodrošināta bez ķīmisku aizsardzības līdzekļu lietošanas, tikai ar bioloģiskām metodēm un tomātus apputeksnē ar dabisku metodi – izmantojot kamenes. Lai gūtu labāku ražu, kā arī samazinātu ikmēneša rēķinus, uzņēmums investējis energoefektīvās LED gaismošanas sistēmās, rekuperācijas sistēmās un augu svēršanas sistēmās. Lielāko daļu no ieguldījumiem veido bankas finansējums un pašu piesaistītie līdzekļi, bet daļa ir Eiropas Savienības atbalsts.
Dienas noslēgumā Latgales uzņēmējdarbības centra (LUC) vadītājs Andris Kucins iepazīstināja ar centra galvenajiem darbības virzieniem, aktivitātēm, sadarbībām, kā arī īstenotajiem un aktīvajiem uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Latgales plānošanas reģionā. Apmaiņas braucienam turpinoties “Griķu Rezidencē”, kur saimnieko zīmolu “Griksi” un “Liepkalns” radītāji Jūlija un Aleksejs Daņiļini, reģionu speciālisti iepazinās ar bioloģiskās saimniecības ražotajiem produktiem, uzņēmuma darbības virzieniem un atbalsta iespējām, kas laika gaitā piesaistītas, lai veicinātu attīstību. Kā pastāstīja J. Daņiļina, uzņēmumā šobrīd strādā tikai 4 darbinieki, jo produkcija tiek ražota automatizēti – ar iekārtu palīdzību. 30% no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Rumāniju, Poliju, Nīderlandi un Zviedriju, drīzumā piegādes tiks veiktas arī uz Lielbritāniju. Uzņēmums saņēmis ilgtspējīga lauksaimnieka sertifikātu, kā arī piesaistījis finansējumu dažādās Eiropas programmās un no četriem LEADER projektiem.
Inovācijās un zinātnē balstīta pieredze reģionu speciālistiem bija “Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā”, kas ir Austrumlatvijas vadošais tehnoloģiju centrs ar 33 dažādām studiju programmām. Savukārt, iedvesmojoša un garšas kārpiņu atraisoša vizīte bija kafijas koncepta veikalā “KUUP”, kur zīmola radītājs Oskars Maculevičs pastāstīja par pirmās augstākās kvalitātes kafijas grauzdētavas izveidi Latgalē. Uzņēmums dibināts 2019. Gadā kā maza apjoma grauzdētava un galvenokārt strādā ar Latvijas tirgu. Kafijas pupiņas, kuras tiek grauzdētas, lielākoties tiek iepirktas no Dienvidamerikas - Brazīlijas un Kolumbijas, kā arī no Etiopijas, Austrumāfrikā. Aglonā tika iepazīts maizes tapšanas process. “Maizes muzejā”, kur jau 25 gadus saimnieko un viesus uzņem namamāte Vija Kudiņa, atrodas simtiem lietu un foto, kas saistītas ar graudu pārstrādi un maizes cepšanu. Muzeja veidotāja reģionu speciālistus sagaida latgaliešu tautas tērpā ar latgalisku uzrunu un stāstiem par maizes ēšanas kultūru.
Viens no lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Latgalē SIA “Varpa”, tika iepazīts, dodoties uz Krāslavu, kur valdes priekšsēdētājs Edvards Baranovskis parādīja uzņēmuma teritoriju un ražošanas telpas, iepazīstināja ar galvenajiem darbības virzieniem un ieguldījumiem, kas veikti uzņēmuma attīstībai. Uzņēmums dibināts 1993. gadā un tajā strādā 68 darbinieki, tā galvenie darbības virzieni ir mežisstrāde, kokapstrāde un dārza mēbeļu ražošana, produkcija galvenokārt tiek eksportēta ārpus Latvijas. No koksnes atlikumiem uzņēmums ražo koksnes granulas, kas arī lielākoties tiek eksportētas. Šobrīd uzņēmums strādā uz pusslodzi elektrības jaudas samazinājuma dēļ, ko izraisījusi nespēja vienoties ar A/S Sadales tīkli. Apmaiņas brauciena noslēgumā reģionu speciālisti viesojās Daugavpilī bāzētā uzņēmumā, SIA “Regula Baltija”, kas dibināts 1992. gadā un nodarbojas ar drošības iekārtu izstrādi un ražošanu, kas paredzētas dokumentu nolasīšanai, transporta un ieroču pārbaudei. Kā pastāstīja uzņēmuma tirgvedības vadītājs Māris Kaminskis, Latvijā paliek tikai 3 - 4% saražotās iekārtas, jo liekākā daļa tiek eksportētas uz ārzemēm. Uzņēmums šobrīd strādā 170 valstīs un tā klienti galvenokārt ir valsts struktūras, bet daļa iekārtu nonāk arī privātajā sektorā, piemēram, viesnīcās, bankās, avikompānijās, ostās un citur.
Ar vēsturiski tehnokrātisku vietu iepazīstināja Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra “Inženieru arsenāls” pārstāvis. Centrs izvietots 19. gadsimta ēkā, Daugavpils cietoksnī, un tā saistīta ar inženierijas vēsturi, tehniku un tās attīstību. Ēka apmkelētājiem atvērta nepilnus 5 mēnešus un tajā izvietotas četras ekspozīcijas ar industriālā dizaina vēstures un spectehnikas, padomju spēkratu, mototehnikas un rietumu retro automobiļiem. Savukārt, izzinoša, uz STEM jomu balstīta izglītojoša vide apmaiņas brauciena noslēgumā sagaidīja Daugavpils Inovāciju centrā. Tur izvietotas interaktīvas ekspozīcijas, nodarbības un pasākumi bērniem un jauniešiem, kas ļauj iepazīt, izprast fiziku, ķīmiju, bioloģiju un citas zinātnes. “Lai arī vairākus gadus dzīvoju un darbojos Vidzemes plānošanas reģionā, pieredzes apmaiņas vizīte Latgalē noteikti bija īpaša arī personīgi, jo pati nāku no šī reģiona. Brauciena laikā iepazinām ļoti dažādus uzņēmums no mazajiem ražotājiem līdz lieliem rūpnieciskiem uzņēmumiem, kas spējuši ielauzties eksporta tirgos. Reizēm pat nenojaušam, ka Latvijā darbojas pasaules līmeņa unikāli uzņēmumi kā “Regula Baltija”. Sarunas ar uzņēmējiem iezīmēja arī uzņēmējdarbības skaudro pusi – uzņēmēji ir spiesti cīnīties ar valsts monopola pakalpojumu sniedzējiem un tas spēcīgi ietekmē uzņēmumu darbību, kā situācijā ar kokapstrādes uzņēmumu “Varpa”. Latgales uzņēmēji noteikti ir neatlaidīgi, inovatīvi un viesmīlīgi,” apmaiņas vizītes nozīmīgumu uzsvēra Inguna Kucina, Projekta SMEPRO REG vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. Plašāka informācija: Projekta SMEPRO REG vadītāja Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Krista Blūma, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv
12. oktobrī norisinājās Aloja Starkelsen hakatona izaicinājuma uzsaukuma vebinārs, kura laikā uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs prezentēja pašreizējo sistēmas darbību, pielietojumus un izaicinājumu, kura rezultātā nepieciešams iegūt strādājošu, ērti lietojamu sistēmu, kas ļautu ietaupīt dabas, materiālu un cilvēku resursus, tādējādi padarot Aloja Starkelsen produktus konkurētspējīgākus un zaļākus. Šī brīža pasaules tendences un pētījumi pierāda, ka tieši investīcijas inovācijās, kas ļauj prognozēt potenciālos iekārtu apkopes un ikdienas uzturēšanas darbus, ir viens no aspektiem, kas veicina uzņēmumu izaugsmi. Aicinām Jūs piedalīties Aloja Starkelsen hakatonā, lai atrisinātu izaicinājumu un izstrādātu efektīvu un inovatīvu iekārtu apkalpošanas un rezerves daļu noliktavas uzturēšanas sistēmu! Piesaki savu komandu līdz 9. novembrim: https://link.webropolsurveys.com/S/8054CF9B22F44F43 “Uzņēmums spēris soli pārmaiņu virzienā, jo palielinām savu produktu klāstu un tādējādi arī saražotās produkcijas apjomus, kas arī ir šī izaicinājuma pamats. Ņemot vērā to, ka Aloja Starkelsen nav liels, globāls uzņēmums, šobrīd nav iespējas atļauties starptautiski izstrādātus un dārgus IT risinājumus, bet tajā pašā laikā, neesam arī mazs lokālais uzņēmums, kas var strādāt ar pašreizējo sistēmu. Ar izaicinājuma palīdzību vēlamies atrast veidu, kā iegūt paredzamu un profilaktisku rezerves daļu, instrumentu un ražošanas aprīkojuma apkopes sistēmu, kas strādātu saskaņā ar mūsu uzņēmuma pamatnostādnēm, sadarbotos ar citām struktūrvienībām – grāmatvedību, ražošanas līniju un noliktavas sistēmu, kā arī spētu paredzēt nepieciešamās līniju apkopes un remonta vajadzības,” atklāj J. Garančs. Aloja Starkelsen jaunajā sistēmā vēlas iekļaut arī uzņēmuma ēkas un infrastruktūras objektus, saistīt aprīkojumu ar ārpakalpojumu sniedzējiem un rezerves daļu piegādātājiem, nodrošināt ātru reakcijas laiku un risinājumus konkrētiem servisa uzdevumiem, kā arī apkopot statistiku un dažādu procesu vizualizācijas. Risinājumi, ko hakatona rezultātā vēlas iegūt Aloja Starkelsen:
Vairāk par izaicinājumu uzzini noskatoties vebināra ierakstu: https://youtu.be/ac9L4ZXVsQY?si=J4lZ15TDaIzhF7Z6 Reģistrēšanās hakatonam atvērta līdz 9. novembrim. Pieteikšanās izmantojot saiti: https://link.webropolsurveys.com/S/8054CF9B22F44F43
Hakatona norises nozīmīgākie datumi:
Kas ir SIA “Aloja Starkelsen”? Uzņēmums SIA “Aloja Starkelsen” nodarbojas ar pārtikas izejvielu ražošanu, uzsvaru liekot uz pākšaugu proteīna, cietes un kartupeļu cietes dažādu specifikāciju izejvielām, kā arī pārtikas (lopbarības) risinājumu izstrādi, kuru pamatā ir sastāvdaļas, kas iegūtas, izmantojot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un maigu apstrādi, samazinot ietekmi uz vidi un maksimāli saglabājot izejvielas dabiskās īpašības galaproduktā. Vairāk par uzņēmumu: https://alojas.lv Hakatona dalībnieki Hakatonā piedalīties aicinātas visas ieinteresētās komandas: tehnoloģiju uzņēmumi, IT produktu vadītāji un plānotāji, loģistikas, noliktavas un ražošanas iekārtu apkalpošanas un plānošanas speciālisti, studentu komandas un pētnieki. Kāpēc piedalīties Aloja Starkelsen hakatonā? Hakatona uzvarētāju komanda iegūs tiesības parakstīt sistēmas piegādes līgumu ar SIA “Aloja Starkelsen”. Turklāt būs iespēja:
Vairāk informācijas par dalību hakatonā un precizējoši jautājumi par izaicinājumu: Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis saziņai: +371 26598678 Hakatons tiek organizēts sadarbībā ar: Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Pamatinformācija par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters
Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396
Šāds profils pašreizējās formālās izglītības struktūrās nepastāv un Byp4Dev galvenais mērķis ir tā integrācija profesionālās izglītības programmās, vienlaikus reaģējot uz darba tirgus un bioproduktu ražošanas iespējām un vajadzībām. Kurss paredzēts profesionālās izglītības un augstskolu studentiem un strādājošiem profesionāļiem, kuri vēlas papildināt savas zināšanas. Tā ilgums ir 55 stundas un kursā tiks apskatīti tādi tēmu bloki kā:
Kurss apgūstams pašvadītas mācīšanās ceļā – sev ērtā laikā un vietā. Šī ir vienreizēja iespēja būt vienam no pirmajiem kursa lietotājiem, mācību noslēgumā saņemot apliecinājumu par tā apguvi. Ņemot vērā, ka mācību saturs vēl tiek testēts, kursa apguvēji ir īpaši aicināti arī sniegt savu vērtējumu, rekomendācijas vai jebkādu citu atgriezenisko saiti kursa uzlabošanai, informējot par to projekta ByP4Dev vadītāju Vidzemes plānošanas reģionā Maiju Riekstu, rakstot uz e-pastu maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv">maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv. Kursa saturu ir izstrādājuši konsorcija Byp4Dev dalībnieki: Vidzemes plānošanas reģions, FUNDECYT Zinātnes un tehnoloģiju parks Spānijā, Hāmes Lietišķo zinātņu universitāte Somijā, uzņēmums EXELIA Grieķijā un Portugāles centra reģiona Agro industriālo klasteru asociācija InovCluster. ByP4Dev līdzfinansē ERASMUS+ sadarbības partnerības profesionālajā izglītībā un apmācībā. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli. Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
13. oktobrī Smiltenē pulcējās ap 50 uzņēmējiem no Vidzemes reģiona, lai iegūtu informāciju par uzņēmumu digitalizācijas iespējām un pieejamo konsultatīvo un finanšu atbalstu aktivitāšu realizēšanai. Semināru "Uzņēmumu digitalizācija. Risinājumi, pieredze un pieejamais atbalsts" rīkoja Eiropas Digitālās Inovācijas Centra (EDIC) Vidzemes kontaktpunkts sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un Smiltenes novada pašvaldību.
Semināra informatīvajā daļā EDIC, Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA), Finanšu institūcijas ALTUM un Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pārstāvji pastāstīja par dažādām atbalsta iespējām uzņēmumiem. Savukārt, pasākuma otrajā daļā dalībniekiem bija lieliska iespēja dzirdēt praktiskus padomus no uzņēmējiem, kuri jau ir guvuši panākumus, pateicoties digitalizācijai, un digitālo risinājumu piedāvātājiem.
Pasākuma ievadā semināra dalībniekus uzrunāja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, uzsverot moderno tehnoloģiju lielo nozīmi uzņēmumu attīstībā un konkurētspējas uzlabošanā, kā arī novēlot, lai seminārs sniedz praktiskus ieguvumus tā dalībniekiem.
Uzsākot semināra informatīvo daļu, Ieva Kreile, EDIC Vidzemes kontaktpunkta pārstāve, dalījās ar informāciju par atbalstu procesu digitalizācijai. Viņa aicināja uzņēmējus aktīvi izmantot piedāvātās iespējas un uzsvēra, ka digitalizācija ir uzņēmējdarbības konkurētspējas un produktivitātes atslēga. Zelda Žagariņa, LIAA Valmieras inkubatora vecākā projektu vadītāja, iepazīstināja uzņēmējus ar LIAA atbalsta programmām digitalizācijas projektiem, kas dod plašas iespējas uzņēmumu attīstībai. Savukārt, Iveta Dzērve, ALTUM Vidzemes reģiona vecākā klientu darījumu vadītāja, informēja par ALTUM atbalsta programmām, kas piedāvā aizdevumus ar kapitāla atlaidi uzņēmumiem, kuri vēlas ieviest digitālos risinājumus. Inese Nikopensius, Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas konsultante, pastāstīja par šīs programmas atbalsta iespējām inovācijai maziem un vidējiem uzņēmumiem, ko var izmantot tostarp arī dažādu digitālo risinājumu ieviešanai.
Semināra otrajā daļā uzņēmējiem bija iespēja uzzināt Ingusa Pavasara pieredzi digitālās transformācijas ieviešanā “Pavasars Group” uzņēmumos. Uzņēmējs atklāja, kā “Pavasars Group” mērķtiecīgi virzās uz digitalizāciju visās jomās un kādas konkurences priekšrocības tā nodrošina modulāro māju ražošanas nozarē. Haralds Vīgants, SIA "Graanul Invest" izpilddirektors, skaidroja, kā viņa pārstāvētais uzņēmums ir izmantojis digitalizācijas priekšrocības kokskaidu granulu ražošanas jomā un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras digitālo risinājumu ieviešanā uzņēmumā, tostarp no darbinieku puses. Savukārt, Rolands Birģelis, SIA "Advangrid" eksporta vadītājs, dalījās ar svarīgiem padomiem par efektīvu resursu pārvaldību un kā digitālie monitoringa rīki var uzlabot šos procesus.
Seminārs sniedza lielisku iespēju uzņēmējiem iepazīt digitālās transformācijas priekšrocības un uzzināt, kā ar digitāliem risinājumiem var uzlabot uzņēmējdarbības efektivitāti un nodrošināt konkurētspēju mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē.
Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro. Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā:
Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Vidzemē tie atrodas Valmierā un Cēsīs. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions ir iesniedzis pieteikumu Eiropas Komisijā, apliecinot savu interesi un gatavību kļūt par reģionālu inovācijas ieleju ar specializāciju bioekonomikas un pārtikas sistēmu jomā. Pieteikums ir pieņemts, un šobrīd notiek izvērtēšana, kas noslēgsies 2024. gada martā.
No 20. – 22. septembrim Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti, kopā ar citu Latvijas plānošanas reģionu uzņēmējdarbības speciālistiem, projekta SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, viesojās Latgalē. Trīs dienu laikā tika baudīta Latgales viesmīlība, apmeklēti un iepazīti daži no lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības, kokapstrādes, tehnoloģiju un tūrisma nozarēs, kā arī nozīmīgākās izglītības iestādes. Lai arī ikdienā netrūkst dažādu izaicinājumu, uzņēmēji Latgalē patiesi lepojas ar saviem sasniegumiem un iespējām, ko šis reģions piedāvā.
Lai rastu labāko risinājumu un inovācijas CMMS sistēmas darbības uzlabošanā, atvērta reģistrācija Aloja Starkelsen hakatona izaicinājuma risināšanai. 
Projekta “Profesionālā pilnveide pārtikas jomas blakusproduktu izmantošanā” (ByP4Dev) partneri no Spānijas, Somijas, Grieķijas, Latvijas un Portugāles aicina izmēģināt tiešsaistes kursu angļu valodā, lai iegūtu agrorūpniecības sektora blakusproduktu pilnvērtīgākās izmantošanas jeb valorizācijas eksperta profesionālajam profilam atbilstošas zināšanas. Reģistrēties bezmaksas kursam iespējams šeit: 
Pasākums notika projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983) ietvaros.
“Latvijas Digitālais akselerators” (
“Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” (