Arhīva kalendārs

« November 2023 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 

Piektdien, 3. novembrī plkst.10.00 (pēc Latvijas laika) aicinām interesentus pieslēgties ikmēneša brokastu vebināram; pusotras stundas diskusijas fokusā būs jautājums –  ko tieši no ūdeņraža uzpildes staciju tīkla darbības sagaida pārvadātāji un potenciālie klienti. Atbildes palīdzēs definēt vienotas ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveides priekšnoteikumus, kas ir viens no starptautiskā HyTruck konsorcija mērķiem. Diskusijā kopā ar auditoriju iesaistīsies četri speciālisti-eksperti no Polijas un Somijas, pārstāvot dažādu līmeņu spēlētājus - loģistikas uzņēmumu, pašvaldību, universitāti un enerģijas ražotāju.

Pieslēgšanās saite dalībai 3. novembra seminārā. Darba valoda - angļu.

Vebināros, ko organizē HyTruck konsorcijs, regulāri tiekas nozares pārstāvji, lai apmainītos ar aktuālāko informāciju par ūdeņradi kā alternatīvu degvielas veidu un spriestu, kā efektīvāk veidot vienotu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu Eiropā, tostarp arī Latvijā


PROGRAMMA (.pdf)

 

Kas ir HyTruck brokastu vebināri?

Vebināri tiek organizēti regulāri kopš 2023. gada septembra. Tas ir pasākums, kas pulcē interesentus tiešsaistē no visas Eiropas, piedāvājot viņiem uzklausīt ekspertu un praktiķu viedokļus un vērojumus par ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveides potenciālu un aspektiem, ar kuriem jārēķinās plānošanas un ieviešanas procesos. Dalība ir bez maksas.


Kā pieteikties?

Reģistrēšanās pasākumiem šeit (dalība jāreģistrē vienu reizi;  turpmāk uz norādīto epasta adresi tiks nosūtīta informācija par visiem nākamajiem pasākumiem un tēmām, kā arī pasākuma saite).

Jautājumu gadījumā, interesenti aicināti sazināties ar pasākumu koordinatoru, Somijas uzņēmuma CLIC Innovation Oy pārstāvi Oleg Todorov (oleg.todorov PIE clicinnovation PUNKTS fi).

 

Kas ir HyTruck?

Projektā HyTruck (pilnais projekta nosaukums – “Starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveide kravas automobiļiem”) iesaistījušies partneri no Vācijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas; Latviju projektā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.

Projekts HyTruck tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros no 2023. gada līdz 2025. gadam. Tā mērķis - atbalstīt valsts institūcijas starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidē kravas automobiļiem Ziemeļjūras -Baltijas jūras TEN-T koridora austrumu daļā ar saskaņotiem jeb vienotiem starptautiskiem tehnoloģiskiem standartiem.

Plašāka informācija par HyTruck projektu: https://interreg-baltic.eu/project/hytruck/

 

Vērtīgi!

Starptautiska platforma - ūdeņraža tirgus, kurā reģistrētie dalībnieki atrod klientus, pakalpojuma sniedzējus, risinājumus, sadarbības partnerus biznesa attīstībai un ūdeņraža kā alternatīvās degvielas īpatsvara palielināšanai tirgū. 

Dalība reģistrētajiem dalībniekiem ir bez maksas. Ievadot datus un definējot, ko interesents meklē, sistēma automātiski piedāvā potenciālos sadarbības partnerus tālākai individuālai saziņai. Sistēmas ieteikumu rezultātā īstenošanā ir jau vairāki kopsadarbības rezultātā izstrādāti projekti. Platformu uztur Somijā bāzēts uzņēmums. 

Saziņai: Rita Merca, projekta HyTruck vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions iesaistījies projektā “We Make Transition!*” jau kopš pagājušā gada, apgūstot jaunu  līdzdalīgas pārvaldības metodi ­– “pārmaiņu arēna” (transition arena, no angļu valodas), kas praktiski tiks izmēģināta arī Vidzemē – Cēsīs, ar mērķi sekmēt bioreģiona koncepta attīstīšanu, procesā iesaistot pēc iespējas plašāku pilsoniskās sabiedrības daļu.

Kā zināms, tikai pirms nedēļas, 2023. gada 25. oktobrī Siguldā pulcējās teju 250 cilvēku, lai apmeklētu starptautisku forumu, kas bija veltīts pirmā bioreģiona izveidei Vidzemē, Latvijā un vienlaikus arī Baltijā. Pasākuma laikā svinīgā ceremonijā labas gribas memorandu parakstīja pirmie 13 institucionālie partneri, apliecinot gribu un vēlmi iesaistīties idejas realizēšanā.

Foto: Bioreģiona forums, labās gribas memoranda parakstīšana 25.10.2023 / S.Sinka

Jāpiebilst, ka tieši projekta WeMakeTransition! ietvaros š.g. 26. aprīlī  tika organizētas diskusijas, ar mērķi pulcēt kopā svarīgus spēlētājus, kuriem būtu interese un zināšanas atbalstīt bioreģiona koncepta attīstīšanu. Diskusiju laikā notika ideju apmaiņa, definējot, ko katrs saprot ar bioreģionu, kādas vērtības izceļamas un kādus priekšnoteikumus prasa šāda koncepta iedzīvināšana praksē. Definējot kopā, ko vidzemniekam nozīmē bioreģions, izkristalizējās vairāki atslēgas vārdi – pašpietiekams, neatkarīgs no citiem, veselīgs, laba vieta dzīvei, inteliģentas un ilgtspējas virzienā domājošas sabiedrības apveltīts. Tika meklēti virzieni, kuros bioreģions varētu attīstīties – bioloģiskā lauksaimniecība un  tūrisms bija loģiskas izvēles, tomēr dalībnieki secināja, ka Vidzemei ir potenciāls specializēties vides izglītības piedāvājuma bagātināšanā.

Foto: Diskusijas - "pārmaiņu arēnas" metodes ieviešanas aizsākumi Cēsu novadā / 26.04.2023

Klātesošie organizāciju pārstāvji jau diskusijas laikā atrada katrs savu lomu bioreģiona attīstības veicināšanai – diskusijās piedalījās gan ar dabas pārvaldību saistītas organizācijas, gan pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji un augstskolu pārstāvji, klātesošs bija arī nevalstiskais sektors. Dalībnieki secināja, ka sākums ir izaicinājumu pilns, un tieši tāpēc daudzsološs – jo iepriekšējas pieredzes nav. Vienlaikus – būtiski iegūt politisko atbalstu un mērķtiecīgi strādāt arī pie finansiālā atbalsta piesaistes.

Arī šajās diskusijās izskanēja ideja par labas gribas memoranda izstrādes nepieciešamību, lai idejas sāktu realizēties, tāpēc  tika pieņemts lēmums – nevis turpināt diskutēt par to, vai bioreģiona izveide ir nepieciešama, bet meklēt atbildes uz jautājumu –  kā attīstīt bioreģionu.

Paredzams, ka darbagrupas par bioreģiona koncepta attīstīšanas plāniem tiksies arī turpmāk, daļu no šī procesa vadīs Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “We Make transition!” komanda, izmantojot pārmaiņu arēnas iespējas.

Kontekstam

Pārmaiņu arēna ir metode, kuras pamatā ir koprades darbnīcu cikls, kas iesākas ar iepriekš izvēlētā ilgtspējas izaicinājuma analizēšanu un formulēšanu tālākam darbam, tostarp, lai kopā ar arēnas dalībniekiem definētu  ilgtspējas vīziju. Nākamais solis – izstrādāt iespējamos darba virzienus, kā arī nosakot konkrētus soļus, kā līdz vīzijai nonāksim, līdz, visbeidzot, top plāns ar konkrētām rīcībām, nosakot pienākumus un atbildības. Projekta “We make transition!” galvenais mērķis ir šādā procesā iesaistīt pēc iespējas plašāku vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku, jo, lai piemeklētu risinājumus ilgtspējas izaicinājumiem, ir nepieciešamas dažādas perspektīvas un idejas no visām sabiedrības grupām.

Projekta partneri plāno organizēt vietēja mēroga pārmaiņu arēnas seminārus sadarbībā ar 12 pilsētām un pašvaldībām sešās Baltijas jūras reģiona valstīs. Visi procesi ir balstīti uz fokusgrupu diskusijām un to rezultātiem, kas iepriekš projekta ietvaros tika organizētas katrā no valstīm.

Katrā no valstīm tiks attīstīta sava tēma:

SOMIJĀ

  1. Tampere: ilgtspējīgs dzīvesveids, mobilitāte un bioloģiskā daudzveidība
  2. Hämeenkyrö: ilgtspējīga lauksaimniecība
  3. Helsinki-Uusimaa: aprites ekonomika, ilgtspējīga pārtika
  4. Uusikaupunki: ilgtspējīga vietējā ekonomika un bioloģiskā daudzveidība
  5. Kimitoön: jaunatnes iesaiste 

IGAUNIJĀ

  1. Tartu apriņķis: aprites ekonomika
  2. Lääne-Harju: atjaunīgās enerģijas kopienas

LATVIJĀ

  1. Cēsis: Bioloģiskā lauksaimniecība un bioreģiona attīstība

POLIJĀ

  1. Gdiņa: līdzdalības un ilgtspējīga patēriņa zaļās zonas

NORVĒĢIJĀ

  1. Namdalen: eko-sociāla ilgtspēja
  2. Trondheim: pārtika un tekstils

VĀCIJĀ

  1. Brēmene: ilgtspējīgas pārtikas ražošana

 

Projekta “We make transition!” partneri š.g. 10. oktobrī tikās Tallinā, Telliskivi radošajā centrā, lai kopā praktiski apgūtu pārmaiņu arēnas metodi un izspēlētu dažādas simulācijas, pirms tās izmantot pašmāju definēto izaicinājumu risināšanai.

Foto: Projekta We Make Transition! projekta komanda tiekas Tallinā, 10.10.2023

*Projekta pilnais nosaukums latviešu valodā – “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju (We Make Transition!”.

 

Projekts “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju” (We Make Transition) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. - 2027. gadam ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt sabiedrības noturību un eko-sociālo ilgtspēju, pielāgojot pārejas pārvaldības metodoloģiju, kuras pamatā ir sociālās un vides vajadzības. Vairāk: šeit.

 

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

No 24. - 25. oktobrim Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti viesojās Potenzas provincē Itālijā, kur norisinājās Interreg Europe pārrobežu projekta “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā” (CIBioGo) starptautisko partneru tikšanās. Sanāksmes mērķis bija paplašināt zināšanas par iedzīvotāju un citu iesaistīto pušu iesaistīšanas metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Sanāksmē piedalījās projekta partneri no 7 valstīm – Rumānijas, Slovēnijas, Ungārijas, Spānijas, Beļģijas, Itālijas un Latvijas.

Partneru tikšanās laikā tika organizēta arī Potenzas provinces amatpersonu, projekta koordinatoru un citu iesaistīto pušu publiskā sesija, kuras laikā runātāji pieskārās izaicinājumiem, kas šobrīd aktuāli līdzdalīgā vides pārvaldībā provinces ietvaros, kā arī uzsvēra projekta nozīmi starptautiski kopēju mērķu sasniegšanā dabas daudzveidības saglabāšanā, kā arī sabiedrības kopējās izpratnes veicināšanā par aizsargājamām dabas teritorijām.

Publiskās sesijas ietvaros arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar reģionu un izaicinājumiem, kas skar dabas daudzveidības un dabas tūrisma vajadzību sabalansēšanu, kā arī izvirzītajiem mērķiem projekta ietvaros. Noslēdzoties publiskajai daļai un diskusijām, katrs projekta partneris iepazīstināja ar to apkopotajām labajām praksēm, kas reprezentē veiksmīgus piemērus līdzdalīgai pieejai kādā vides un bioloģiskās daudzveidības pārvaldības aspektā. Vidzemes plānošanas reģions partnerus iepazīstināja ar Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izstrādāto dabas tūrista ētikas kodeksu. Ētikas kodekss ir strukturēts un viegli lasāms materiāls, vadlīnijas ikvienam dabas tūristam, dodoties dažādās dabas vidēs – aizsargājamās dabas teritorijās, dabas parkos, mežos, pie dabīgajām ūdenstilpnēm, purvos, lauksaimniecības zemēs un citur.

Kā otru labās prakses piemēru Vidzemes plānošanas reģions prezentēja “Dabas aizsardzības pārvaldes” īstenoto aktivitāti invazīvo sugu identificēšanai, kā arī ziņošanai par tām. Minētā iniciatīva reprezentē plašu līdzdalīgas  pārvaldības pieeju, iekļaujot gan dažādu iesaistīto pušu sadarbību, sekmīgu publisko kampaņu, sabiedrības zinātnes elementus, kā arī digitālu risinājumu pielietošanu, izveidojot platformu, kur iedzīvotājiem ziņot par identificētajiem “svešiniekiem”. 

Partneru sanāksmes turpinājās ar diskusijām, kur katra partnerreģiona pārstāvji analizēja un meklēja piemērotākos rīkus no citu partneru prezentētajām labajām praksēm, kurās saskatāms potenciāls to adaptēšanai un ieviešanai savā reģionā. 

Projekts “Sabiedrības līdzdalība bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā” CIBioGo (Nr. 01C0246) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā no 2023.-2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 1 707,833.00 EUR, no tā ERAF līdzfinansējums ir 1,347,440.20 EUR, Vidzmes Plānošanas reģiona budžets ir 209,664.00 EUR un no tā ERAF līdzfinansējums ir 167,731.20 EUR.

Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Plašāka informācija: Projekta CIBioGo vadītāja Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Krista Blūma, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai iepazītu uzņēmējdarbības vidi, tās attīstības iespējas, kā arī pieejamos atbalsta mehānismus, no 1. - 3. novembrim Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti, projekta SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgas plānošanas reģionu. Trīs dienu laikā tika apmeklēti un iepazīti uzņēmumi, kas darbojas kokapstrādes, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju un tūrisma nozarēs, kā arī izglītības jomās. 

“Rīgas plānošanas reģiona vizīte noteikti atšķīrās mēroga ziņā – to sevišķi varējām pieredzēt sarunā par Rīgas metropoles plānojumu un ambīcijām, metropoles robežām sasniedzot citu plānošanas reģionu lielākās pilsētas kā stratēģiskos punktus infrastruktūras un mobilitātes aspektā. Noslēdzošā plānošanas reģionu pieredzes apmaiņas vizīte bija ļoti piepildīta, dodot iespēju satikt ne tikai pašvaldību speciālistus un inkubatoru pārstāvjus, bet arī lielākus un mazākus uzņēmumus, kas darbojas projektam prioritārajās nozarēs. Ja ikdienā, piemēram, Siguldu esam pieraduši uztvert kā Vidzemes daļu, vizītes laikā bija interesanti redzēt, kā pilsēta un novads sevi redz kontekstā ar piederību Rīgas plānošanas reģionam” par pieredzes apmaiņu dalās SMEPRO REG projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Inguna Kucina. 

Pieredzes apmaiņas brauciens tika uzsākts ar viesošanos Siguldā, kur Attīstības aģentūras Uzņēmējdarbības atbalsta punkta vadītāja Kristīne Zaķe un pašvaldības Investīciju nodaļas vadītājs Gatis Konrāds pastāstīja par uzņēmējdarbības vides plānošanu, īstenotajiem projektiem un atbalsta pasākumiem uzņēmējiem. Vizītei turpinoties, tika iepazītas Siguldas radošā kvartāla amatnieku darbnīcas un sociālais uzņēmums “Visi var”, kura darbības mērķis ir personu ar invaliditāti, viņu tuvinieku un sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātības veicināšana. Peļņa no ienākumiem tiek ieguldīta labdarības projektu un sociālā atbalsta īstenošanai.

No radošas un iekļaujošas vides uz ražošanas telpām Mālpils pagastā, viesošanās turpinājās SIA “KVIST”, kas ir viens no lielākajiem dizaina mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Siguldas novadā un Latvijā. Uzņēmums ir daļa no AS ”Kvist Industries”, kas dibināts 1896. gadā Dānijā un paplašinājis savu darbību Latvijā, 2011. gadā izveidojot ražotni Mālpils pagasta “Upmalās”. Šobrīd uzņēmuma ražotnē “Upmalās” nodarbināti 700 darbinieki, savukārt Liepājā, kur nesen atvērta vēl viena filiāle, strādā 20 cilvēku. Uzņēmums ieguvis arī nomināciju “Novada eksportētājs”. 

Veiksmīgu, inovatīvu un uz eksportu vērstu produktu - Latvijā ražotus papīra salmiņus, reģiona speciālisti iepazinauzņēmumā SIA “Live Paper”. Kā pastāstīja uzņēmuma vadītājs ražošanā tiek izmantoti tikai augstas kvalitātes sertificēti materiāli, kas atbilst ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem, salmiņi sadalās dabā, ir pārstrādājami, kā arī nesatur alergēnus. Klientiem tiek piedāvāta iespēja pielāgot individuālu salmiņu krāsu, dizainu, apdruku, izmērus, kā arī iepakojumu. Uzņēmums saņēmis arī finansiālu atbalstu SEB bankas programmā attīstības īstenošanai. 

Rīgā reģiona speciālisti apmeklēja Āgenskalna tirgu, kas ir lielākais un senākais tirgus Daugavas kreisajā krastā un ir ieguvis valsts kultūras pieminekļa statusu. 2022. gadā tirgus vēsturiskais paviljons tika rekonstruēts un tas izveidots kā multifunkcionāla vide, kurā satiekas tirgotāji, ēdinātāji un kultūras pasākumu baudītāji. 

Apmaiņas braucienam turpinoties, Carnikavas pagasta vēsture un kultūras mantojuma liecības tika iepazītas novadpētniecības centrā, savukārt, nēģu zvejas tradīcijas, kas tiek turpinātas arī mūsdienās, izzinātas Carnikavā bāzētā uzņēmumā SIA “Krupis”. Uzņēmums dibināts 1995. gadā un ar nēģu zveju un pārstrādi nodarbojas jau trešajā paaudzē. Kā pastāstīja Eduards Skavenecs, nēģu cepšanas prasmes viņš pārņēmis no sava tēva un abi kopā ar sievu Zigrīdu uzņēmumu vada jau trīsdesmit gadu, pārstrādājot līdz 12 tonnām nēģu gadā. 

Tālāk ceļš veda uz Bulduru tehnikumu jeb bijušo Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šeit kopš 1910. gada izglītojas topošie dārzkopības un kokkopības nozares speciālisti, kā arī ainavu dārzniecības, būvniecības, floristikas, tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas nozaru speciālisti. Tehnikumā iekārtotas augu biotehnoloģiju, molekulārās bioloģijas un agroķīmijas laboratorijas. Bulduru tehnikums ir vienīgā profesionālās izglītības iestāde Latvijā, kurā ir iekārtotas šāda tipa laboratorijas. 

Iedvesmojoša tikšanās reģiona speciālistiem bija Jūrmalas Biznesa inkubatorā, kur tā vadītājs Rihards Zariņš pastāstīja par atbalstu uzņēmējiem un uzņēmējdarbības vidi Jūrmalā. Viesošanās laikā tika iepazīti arī daži no uzņēmumiem, kas izmanto biznesa inkubatora atbalstu - SIA “Cake Fab” saldētu musa kūku un saldo ēdienu ražotājs, SIA “Ķemeru dūņas” kosmētiku no dūņām, SIA “THATDAY” mēnesreižu apakšveļa un SIA “maxaa” mūsdienīgi un digitāli kases aparāti.

Apmaiņas brauciena noslēdzošajā dienā reģiona speciālisti viesojās LIAA Radošo industriju inkubatorā, kur tā vadītāja Karine Kalniņa pastāstīja par atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, pieejamajām konsultācijām un apmācībām, mentoru atbalstu, kā arī grantu līdzfinansējuma atbalstu komersantu darbības izmaksām. “Business Garden Rīga”, kas ir viens no modernākajiem biznesa parkiem reģionā, Rīgas plānošanas reģiona speciālisti pastāstīja par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem un veiksmes stāstiem, kā arī iepazīstināja ar Rīgas metropoles konceptu un konkurētspējas redzējumu.

Ar plašo aviācijas apmācību pakalpojumu klāstu Rīgas reģionā iepazīstināja airBaltic Training centra vecākā pārdošanas speciāliste Ance Grava. Pilotu akadēmijā reģiona speciālisti izzināja mūsdienīgo apmācību centru, kas aprīkots ar Airbus A220 pilna lidojuma simulatoru, daudzfunkcionālu salona apkalpes trenažieri, kā arī citām datorizētām un ērtām klasēm, lai sagatavotu topošos aviācijas speciālistus. Reģiona speciālistiem bija iespēja piedzīvot avārijas situācijas modelēšanu, kuras laikā tika veikta cilvēku evakuācija no lidmašīnas simulatora.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Plašāka informācija: Projekta SMEPRO REG vadītāja Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Krista Blūma, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv

8. novembrī Vidzemes Augstskolas telpās, projektu “Uzņēmējdarbība Vidzemē” un SMEPRO REG ietvaros, norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētais seminārs Vidzemes pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta, komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistiem, kā arī koprades telpu koordinatoriem.

Semināra laikā Liepājas digitālo inovāciju parka valdes locekles Agates Ambutes vadībā dalībnieki apguva mākslīgā intelekta - ChatGPT pielietojumu, kas ir ērts digitālais rīks ikdienas pienākumu veikšanai. ChatGPT apguves laikā speciālisti uzdeva precizējošus jautājumus un iesaistījās diskusijās par tā piedāvātajām iespējām, maksas versijas priekšrocībām, kā arī vizuālās identitātes un oficiālo materiālu sagatavošanas vajadzībām.

Lai trenētu prasmes, kas nepieciešamas izcilai sadarbībai un komunikācijai ar klientiem, uzņēmējiem un kolēģiem, atlikušajā semināra daļā speciālisti spēlēja galda spēli, kuru vadīja Valdis Puriņš, uzņēmuma SIA “Nordic Group” pārstāvis. Spēle sastāvēja no divām daļām – konceptuālās daļas, kas ar praktiskiem piemēriem sniedz zināšanas par labiem sadarbības un komunikācijas pamatprincipiem un otras, situāciju izspēles daļas, kas trenē ikdienas darbā nepieciešamās uzvedības, sadarbības un komunikācijas prasmes, ietverot nozarei specifiskas, reālas klientu apkalpošanas un citas darba vidē sastopamas problēmsituācijas. 

Spēles laikā speciālisti iepazīstināja ar sevi, savām ikdienas atbildībām un organizāciju, kuru pārstāv. Aktīvi iesaistoties savstarpējās diskusijās, tika skaidrotas dažādas situācijas un dalībnieku redzējums par rīcību tajās.

Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja Ineta Tauriņa atzīmēja, ka seminārs ir bijusi lieliska izdevība savest kopā visas Vidzemes pašvaldību darbiniekus, kas pamatā strādā ar uzņēmējiem tikai savas pašvaldības ietvaros, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt jaunas, ikdienā pielietojamas zināšanas, dalīties pieredzē, uzlabot prasmes sadarbībai ar uzņēmējiem, kā arī uzzināt aktuālo informāciju. 

Semināru organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.Plašāka informācija par projektu: https://ej.uz/9mbo


Spēle ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu Pārrobežu sadarbības programmas 2014.- 2020. gadam projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII- 056) ietvaros. Plašāka informācija par projektu: https://ej.uz/onu2


Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Gatavojoties deinstitucionalizācijas projektu noslēgumam, Vidzemes plānošanas reģions kopīgi ar pašvaldību pārstāvjiem aicināja uz sarunām bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākus, lai pārspriestu saņemto atbalstu, kā arī turpmāk nepieciešamos pakalpojumus.

Kopš deinstitucionalizācijas projektu uzsākšanas reģionos 2016. gadā, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros nodrošināti nozīmīgi pakalpojumi gan pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Pēc projekta uzsākšanas tā budžets ir palielināties vairāk nekā divkārši, kas lielā mērā ļāva palielināt arī saņemamo pakalpojumu apjomu un klāstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ja sākotnēji bija plānots projektā iesaistīt  356 bērnus ar invaliditāti, šobrīd ir apzināti  717 bērnu vajadzības pēc pakalpojumiem un tie sniegti vairāk nekā 500 bērniem Vidzemē.

Sarunās Valmierā, Madonā, Gulbenē, Cēsīs un Alūksnē bērnu vecākus interesēja dažādu pakalpojumu saturs, taujājot, piemēram, par pakalpojumiem, ko nodrošinās dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vecāki interesējās par pakalpojumiem pašiem vecākiem, piemēram, atbalsta grupām. Daļa vecāku izcēla, ka, viņuprāt, vienas no svarīgākajām terapijām, kas būtu jānodrošina arī turpmāk, ir ABA terapija, mākslu terapiju, kanisterapija, kā arī  psihologa pakalpojumi.

Vecāki pauda neapmierinātību par to, ka pašvaldībām nav pienākums nodrošināt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, fizioterapiju, ārstnieciskās masāžas, jo nepieciešamība pēc tiem ir ļoti liela. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, kuriem ir sarežģīti pierast pie jauniem speciālistiem un kuri ilgstoši apmeklē kādu konkrētu speciālistu, taču šis speciālists nesniedz valsts apmaksātus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.

Dažu bērnu, kuriem noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība, vecāki izcēla pārlieku mazo atalgojumu asistentiem, aprūpētājiem. Tāpat vecāki vēlējās uzzināt, kā atrast profesionālus asistentus, aprūpētājus, uzsverot, ka šādu speciālistu pieejamība būtu jānodrošina pašvaldībai. Projekta “Vidzeme iekļauj” pārstāvji skaidroja, ka daļēji asistentu un aprūpētāju trūkumu var kompensēt, pēc būtības izmantojot jaunizveidotos pakalpojumus. Piemēram, tā vietā, lai bērns saņemtu aprūpētāja pakalpojumus, ir iespējams izmantot dienas aprūpes centru pakalpojumu, kur bērns ir pieskatīts, aprūpēts, kā arī socializējas ar citiem bērniem.

Vecāki pauda, ka nereti trūkst informācijas par pieejamajiem pakalpojumiem un būtu nepieciešams organizēt līdzīgas tikšanās ar sociālo dienestu pārstāvjiem vai citām iesaistītajām organizācijām (piemēram, rehabilitācijas centriem, slimnīcām), lai cilvēki būtu informēti par pakalpojumu saņemšanas iespējām. 

Šobrīd pašvaldībās tiek izstrādāti saistošie noteikumi, kas turpmāk noteiks saņemamo pakalpojumu klāstu, to saņemšanas un apmaksas kārtību no 2024. gada. Lai arī tik nozīmīgu atbalstu, kā tas bija projekta laikā, saņemt nebūs iespējams, tomēr ikviena pašvaldība sava budžeta iespēju robežās turpmāk plāno atbalsta pasākumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Diskusijas notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ 

Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions

Saulkrastu novada kultūras namā “Zvejniekciems” 7. novembrī norisinājās Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (turpmāk – “Accessible Hiking Trails”) darbseminārs. To rīkoja projekta sadarbības partneri  - Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” un Vidzemes plānošanas reģions. Pasākums vienkopus pulcēja gan valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, tūrisma speciālistus, gidus, gan nevalstisko organizāciju pilnvarotos un citus interesentus ne vien no Vidzemes, Rīgas un Pierīgas, bet arī no citiem Latvijas reģioniem un Igaunijas.

Semināra mērķis bija diskutēt par Mežtakas un Jūrtakas pieejamības uzlabošanu. Šīm pārgājiena takām jābūt pieejamām un drošām ikvienam dabu mīlošam cilvēkam - ne tikai aktīvajiem un labi trenētajiem, bet arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ģimenēm ar maziem bērniem, senioriem.

Darbseminārs Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošanai Saulkrastu novada kultūras namā “Zvejniekciems” 

Semināru atklāja biedrības “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele. Viņa iepazīstināja ar projektu “Accessible Hiking Trails” un tajā plānotajiem risinājumiem Latvijā un Igaunijā, lai iesaistītu sociālās grupas, kurām līdz šim bijušas ierobežotas iespējas doties dabā.

Seminārā  dalībnieki varēja uzzināt vairāk par Eiropā gūto praktisko pieredzi pieejamības uzlabošanai dabas takās un apskates vietās. Tajā dalījās ārvalstu eksperti no Norvēģijas, Itālijas, Lielbritānijas un Igaunijas. Christian Hellevang no Norvēģijas vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas iepazīstināja ar Norvēģijas apņemšanos pilnībā ieviest universālo dizainu līdz 2025. gadam. Viņu pašvaldības un novadi neatlaidīgi strādā pie tā, lai ēkas, ārtelpa, un atpūtas vietas brīvā dabā atbilstu universālā dizaina principiem. Pieredzes apmaiņā svarīgi ir pašvaldību tīklojumi. Izskanēja doma, ka universālais dizains uzlabo pieejamību visiem, tas neattiecas tikai uz cilvēkiem ar invaliditāti. Bieži cilvēki pat nepamana, ka daudzviet ir nodrošināts universālais dizains – tas vienkārši tur ir un veido labu pieredzi ikvienam.

Atšķirībā no Norvēģijas, kur pielāgo vidi, Itālijā turpretī vairāk domā par apmeklētāju iespēju pielāgošanu un specifiskiem tehniskiem risinājumiem, piemēram, vadāmiem ratiņiem, lai padarītu pieejamas apskates vietas un takas. Par šo savu pieredzi pastāstīja Angelo M. Latorre no Itālijas pārgājienu federācijas. Viņš arī iepazīstināja klātesošos ar Itālijas dabas taku klasifikācijas sistēmu. Tur taku atbilstība pieejamības prasībām tiek izteikta 10 punktu skalā, norādot, kādām sabiedrības grupām takas ir piemērotas.

Meelis Joost no Igaunijas cilvēku ar invaliditāti organizāciju apvienības iepazīstināja ar dažādu sabiedrības grupu gaidām un vajadzībām, kā arī iespējām samazināt barjeras, kas traucē pieejamībai, piemēram, kultūrvēsturiskās vietās. Viņš arī pastāstīja par Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu “Access Routes”, kas ir vērsts uz taku un apskates vietu pieejamību.

Jack Cornish no labdarības organizācijas “Ramblers” Lielbritānijā stāstīja par savu organizāciju, kura apvieno pastaigu un garo pārgājienu cienītājus. Šai organizācijai ir svarīga loma taku tīkla aizsargāšanā,  paplašināšanā un uzlabošanā, veidojot to visiem pieejamu. Tā daudz strādā kopā ar vietējām pašvaldībām un brīvprātīgajiem. Organizācija veic dabas taku monitoringu ar mērķi fiksēt aktuālo stāvokli, gājēju skaitu un citas lietas. Tas palīdzēs veikt nepieciešamos uzlabojumus. Runātājs uzsvēra, ka iešana dabā ir nodrošinājums katra veselībai, un arī ieguvums valsts ekonomikai. Lielbritānijā to lēš 2 miljardu eiro apmērā ik gadu.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Steen Kobberø-Hansen no Eiropas kājāmgājēju asociācijas. Šī organizācija 2023. gadu ir pasludinājusi par garo distanču pārgājienu maršruta E9 gadu. Maršruts sākas pie Sv. Vincenta raga Portugālē un beidzas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, bet Jūrtaka ir E9 daļa Baltijas valstīs. 

Vakara pārgājiena dalībnieki Saulkrastos 

Semināra dalībniekiem bija iespēja piedalīties divos pārgājienos. Vakara pārgājienā dalībnieki devās gar jūru Saulkrastos, bet nākamajā dienā, 8. novembrī, mēroja garāku ceļu no Lilastes līdz Carnikavai. Pārgājiena dalībnieki varēja baudīt jūras piekrastes dažādību 10 kilometru garumā. Pārgājiena noslēgumā Carnikavas Novadpētniecības centrā visus gaidīja uz ugunskura vārīta zupa, un muzeja vadītāja Olga Rinkus pastāstīja par Carnikavu, zvejniekiem un viņu dzīvesveidu laiku lokos.

Pārgājiens no Lilastes līdz Carnikavai 

_____

Vairāk par projektu un aktivitātēm: Eva Meijere, projekta “Accessible Hiking Trails” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25665567, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (EE-LV00013). Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atbalstu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Šī gada 29. novembrī Valkā, Beverīnas ielā 3, notiks darbseminārs pašvaldību speciālistiem un energopārvaldniekiem. Tā ietvaros uzmanība tiks vērsta uz privātā sektora iesaisti pašvaldību ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānu izstrādē un ieviešanā. Aicinām citus interesentus pieteikt savu dalību, aizpildot reģistrācijas saiti līdz 27. novembrim  plkst. 11:00 https://forms.gle/RMwhC32mg8ziwNKs5

 Darbsemināra pasākuma programma pieejama ŠEIT.

Pašvaldību sagatavotie ilgtspējīgas enerģijas un klimata plāni (turpmāk arī SECAP plāni) visbiežāk fokusējas uz tām rīcībām un pasākumiem, kas ir pašvaldību kompetencē. Tā, piemēram, enerģijas patēriņa dati tiek apkopoti par pašvaldībai piederošajām ēkām (skolas, bērnudārzi, administrācijas ēkas u.c.), ielu apgaismojumu, sabiedrisko transportu, pašvaldību kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas nodrošināšanai un atkritumu apsaimniekošanā u.c.  Taču SECAP plāniem jākoncentrējas visu pašvaldības ģeogrāfisko teritoriju, paredzot rīcības, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazinātu/pielāgotos klimata pārmaiņām. Enerģijas patēriņa dati jāapkopo, ilgtspējības mērķi jāizvirza, iekļaujot pēc iespējas vairāk informāciju arī par privāto sektoru - dzīvojamais sektors, pakalpojumu (terciārais) sektors, rūpniecība, privātais transports, lauksaimniecība (arī zemnieku saimniecības).

Par to, kā veiksmīgāk SECAP plānu sagatavošanas posmā uzrunāt un iekļaut būtiskāko informāciju arī par privāto sektoru, 29. novembrī Valkā stāstīs VPR Vecākā eksperte, zinātņu doktore Laura Dzelzkalēja. Darbseminārā piedalīsies Rīgas Tehniskās Universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (turpmāk arī VASSI) Vadošā pētniece, profesore Ieva Pakere. I.Pakere dalīsies zināšanās par individuālo enerģijas patēriņa datu uzskaites metodēm un analīzi. Praktiskajā daļā darbsemināra dalībnieki būs aicināti piedalīties VASSI sagatavotajā spēlē par enerģijas kopienām. Tās laikā tiks izmantots digitāls rīks, kas tapis projekta BRIDGE ietvaros. Simulācijas rīks ļauj uzzināt vairāk par dažādu faktoru ietekmi uz dzīvojamās ēkas kopējo enerģijas patēriņu, kā arī labāk izprast, kuri ikdienas paradumi un nākotnes lēmumi var nodrošināt ne tikai lielāku ekonomisko izdevīgumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, bet arī veicina klimatatbildīgu rīcību un dzīves kvalitātes paaugstināšanos nākotnē.

Par CEESEU-DIGIT darbsemināriem

Sākot ar šī gada 4. oktobri vairākās Vidzemes vietās notiks darbsemināri pašvaldību speciālistiem ar mērķi veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. Pirmais darbseminārs notika 4.oktobrī Kocēnos, kura fokusā bija pašvaldību enerģijas un klimata rīcības plāni kontekstā ar nacionālo un Eiropas enerģētikas un klimata politiku. Turklāt CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma.

Gan darbsemināri, gan arī reģionālais plāns tiks izstrādāts Eiropas Savienības “Life” programmas projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (turpmāk arī CEESEU-DIGIT) ietvaros. CEESEU-DIGIT galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem.

Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Trešdien,  29. novembrī Rīgā (Domus Auditorialis, Zunda krastmalā 8 1. stāvs, 108. auditorija) notiks konference “Labākā prakse kūdras atradņu atjaunošanā”. Konferences mērķis ir apzināt un izplatīt informāciju par kūdras atradņu atjaunošanas nozīmi, labāko praksi un stratēģijām atjaunošanas iespēju plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Pasākumu aicināti apmeklēt valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvji, kuri atbild par reģionālo attīstību lauksaimniecības, vides, klimata un teritoriālās plānošanas jomās Latvijā, kā arī privātā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvjus un akadēmiskās aprindas.

Konferencē, piedaloties gan pašmāju, gan ārvalstu ekspertiem,  tiks aktualizēta diskusija par klimata mērķiem mežsaimniecības un lauksaimniecības sektoros un par praksi un izaicinājumiem emisiju mērīšanā un degradācijas līmeņu novērtēšanā. Vienlaikus tiks vērtētas arī  optimālas stratēģijas un pieejas kūdras atradņu atjaunošanai.

Pasākuma noslēgumā būs iespēja uzzināt par īstenošanā esošiem projektiem, kas tiek ieviesti ar mērķi atjaunot kūdras atradnes Latvijas teritorijā.

 

>> PROGRAMMA (.pdf)

>> Reģistrēšanās atvērta līdz š.g. 27. novembrim. (Pasākuma darba valoda – angļu; tiks nodrošināts sinhronais tulkojums).

 

Konference tiek organizēta Taisnīgas Pārkārtošanās platformas Tehniskās palīdzības ietvaros (JTP Groundwork) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

 

Jautājumiem: Elīna Račko, telpiskās plānošanas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, elina.racko PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes restorānu pārstāvjiem ir iespēja piedalīties jaunā projektā, kas palīdzēs samazināt atkritumu daudzumu un veicināt resursu efektīvu izmantošanu ēdināšanas nozarē. Projekts “Ce4Re” (Aprites ekonomikas risinājumi restorānos) tika atklāts 8. novembrī Līgatnē, restorānā "Pavāru māja", kur notika informatīvais seminārs.

 

 

“Ce4Re” ir starptautisks sadarbības projekts, kuru īsteno Satakuntas lietišķo zinātņu augstskola un tās Tūrisma uzņēmējdarbības attīstības centrs kopā ar partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona Latvijā, Ekomatcentrum Zviedrijā un Pyhäjärvi institūtu Somijā.

Projekta mērķis ir izstrādāt vienotus aprites ekonomikas risinājumus restorāniem, kas ietver pārtikas iegādes, gatavošanas un pasniegšanas posmus. Sadarbībā ar restorāniem un nozares ekspertiem tiks izstrādāti digitālie rīki, kas palīdz izveidot aprites ekonomikas principiem atbilstošas ēdienkartes un ļauj samazināt atkritumu apjomu.

Projekta ietvaros piedalīsies 300 restorāni, un vairāk nekā 60 no tiem aktīvi piedalīsies risinājumu izstrādē un testēšanā.

Atklāšanas seminārā restorānu pārstāvji varēja uzzināt vairāk par projektu un aprites ekonomikas principu ieviešanu restorānu nozarē. Viņi arī dzirdēja pieredzes stāstus no restorānu biedrības prezidenta Jāņa Jenža, Vides izglītības fonda vadītāja Jāņa Ulmes, Pavāru kluba vadītājas Svetlanas Riškovas un šefpavāra un restorāna "Pavāru māja" īpašnieka Ērika Dreibanta.

Projekta “Ce4Re” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Lienīte Priedāja-Klepere aicina restorānu pārstāvjus pieteikties dalībai projektā, kas sniegs viņiem iespēju uzlabot savu uzņēmējdarbības ilgtspēju un konkurētspēju. "Projekts Ce4Re ir lieliska iespēja restorāniem iegūt jaunas zināšanas un prasmes par aprites ekonomikas principiem un to, kā tos piemērot savā darbībā. Projekts arī sniegs restorāniem zināšanas un praktisku pieredzi izmaksu samazināšanā, kvalitātes, zīmola atpazīstamības un pievilcības uzlabošanā, kā arī vides aizsardzības un sociālās atbildības veicināšanā," viņa saka.

Projekta ieviešanas laiks: 01.09.2023. – 30.06.2026. Projekta kopējais budžets – 1 117 759,60 EUR, Vidzemes plānošanas reģiona budžets – 195 859,20 EUR

Seminārs tika organizēts Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projekta „Ce4Re” (Aprites ekonomikas risinājumi restorānos) (projekta Nr. #CB0100058) ietvaros.

"Ce4Re" ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projekts, ko finansē Eiropas Savienība un tā projekta partneri. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lai iegūtu vairāk informācijas par projektu “Ce4Re”, apmeklējiet tīmekļa vietni: https://ej.uz/ce4re

 

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere,  projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 26133028

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 28246484

Vidzemes plānošanas reģions Valmierā uzņēmis 12 partnerorganizācijas no 7 valstīm, kas projekta “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmu atbalstoša vide” (KISMET) ietvaros strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem vietējās pārtikas sistēmās  visā Baltijas jūras reģionā.

Vizītes ietvaros partneri tika iepazīstināti ar Vidzemes reģiona ekonomiskajiem pīlāriem, akcentējot kokrūpniecības, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas lomu. Tika veikts ieskats Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera darbībā un jaunizveidotā Gaujas Nacionālā parka bioreģiona konceptā, kas ir apņemšanās kopīgiem spēkiem visos iesaistes līmeņos veidot Gaujas Nacionālo parku dabai un klimatam draudzīgu, resursu taupīgu, dažādu sabiedrības grupu iekļaujošu un aprites ekonomikā balstītas uzņēmējdarbības atbalstošu.

Tika prezentēti arī tādi projekti kā "Cities 2030" un "Ce4Re Project", kas demonstrē apņemšanos pārveidot vietējās pārtikas sistēmas un ieviest aprites ekonomikai piemērotākas ēdienkartes restorānos, lai cīnītos pret pārtikas izšķērdēšanu. Ievērību partneru vidū izpelnījās REKO tirgus Valmierā, platforma, kas savieno vietējos ražotājus ar pircēju pieprasījumu, kā arī tādas unikālas iniciatīvas kā Mājas kafejnīcu dienas un rudens Restorānu nedēļa, kas koncentrējas uz vietējās un sezonālās pārtikas popularizēšanu.

Partneri atzina, ka vietējās alus darītavas “Valmiermuiža”, ilgtspējīga augsto dobju dārza “LAUX” un Grasbergu ģimenes saimniecības “Zilūži” apmeklējums un iepazīšanās ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajiem projektiem un iniciatīvām ir uzskatāmi par labiem piemēriem, kā pašvaldībās un reģionos attīstīt ilgtspējīgas pārtikas sistēmas.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

KISMET ir sadarbības iniciatīva, kas vērsta uz ilgtspējīgas pārtikas vides veicināšanu visā Baltijas jūras reģionā, un to finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021.-2027.gadam. Apvienojot dažādas ieinteresētās puses, KISMET mērķis ir radīt ilgstošus risinājumus, kas veicina videi draudzīgu praksi, kā arī noturīgu un ilgtspējīgu nākotni.

Par projektu vairāk uzzināt iespējams šeit: https://interreg-baltic.eu/project/kismet/

 

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” (turpmāk – Konkurss). Tā mērķis ir noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu no 2024. līdz 2026. gadam. Pieejamais finansējums: 168 000 euro šādā sadalījumā: 2024. gadā - 64 000 euro, 2025. gadā – 56 000 euro, 2026. gadā – 48 000 euro.


Finansējuma saņemšanai var pieteikties Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, lai organizētu grantu konkursus uzņēmējdarbībai. Pašvaldības atbalstu piešķirs uzņēmumiem, kuri rada jaunas darbavietas remigrantiem, un/vai jaunizveidotiem remigrantu uzņēmumiem.

Katra pašvaldība var iesniegt vienu Konkursa dalībnieka pieteikumu. Vienu kopīgu pieteikumu var gatavot arī vairākas pašvaldības kopā. Atbalsta apmērs vienai pašvaldībai – 8000 līdz 168 000 eiro.  Konkursa finansējums būs pieejams no 2024. gada 2. janvāra.

Pieteikumus Konkursam var iesniegt no š. g. 16. novembra līdz 13.decembrim. Tos vērtēs Vērtēšanas komisija divu nedēļu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Konkursa rezultātus paredzēts paziņot janvāra mēnesī.

Ar Konkursa nolikumu, pieteikuma veidlapu un atskaites formu var iepazīties šeit

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums  “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”

Papildu informācijai: Zelma Mičule, projektu eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: zelma.micule PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos Inga Madžule piedalījās Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. Pasākums, kas norisinājās 18. novembrī Berlīnē, pulcēja ap 200 dalībniekiem.

 

 

 

Pasākumu atklāja Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības vadītāja Vinnija Folkmane. Svinībās piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniecības Vācija konsulārās nodaļas vadītāja Maija Bilsena.

Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrība bija sagatavojusi krāšņu programmu, kur piedalījās gan Berlīnes latviešu mākslinieki – Lauma Skride, Agita Rando, Monta Wehrmanai, Gunārs Upatnieks, gan pašdarbības kolektīvi - Berlīnes koris, folkloras kopa “Rīta Rasa”, koklētāju ansamblis un Berlīnes latviešu skolas bērni. Svinību otrajā daļā notika danči un diskotēka, piedāvājot neformālu un priecīgu noskaņu.

Inga Madžule un viņas kolēģe Agnese Bokta no Zemgales plānošanas reģiona devās uz pasākumu, lai sniegtu informāciju un atbildes par remigrāciju Latvijā. Abām tika nodrošināts galds, kur viņas izvietoja bukletus un informatīvos materiālus, lai dalītos ar interesentiem.

I. Madžule stāsta ar pieredzi un secinājumiem pēc pasākuma: "Tiekoties ar tautiešiem, mani iepriecināja cilvēku atvērtība un atsaucība. Tomēr, runājot par atgriešanos Latvijā ar dažādiem cilvēkiem, vairākums nebija ieinteresēti šajā jautājumā, jo viņiem ir labs darbs un atalgojums. Cilvēki ir apmierināti ar dzīvi Vācijā. Taču iepriecina tas, ka daudzi Berlīnes latviešu regulāri, pat reizi trijos mēnešos, apmeklē Latviju, izmantojot ekonomiski izdevīgos lidojumus.

Mani arī iepriecināja patriotiskā noskaņa, kas bija jūtama pasākumā. Koncertā piedalījās viena no slavenajām māsām Skridēm – pašlaik Berlīnē dzīvojošā Lauma Skride, ar kuru izdevās aprunāties. Tāpat izveidoju vērtīgus kontaktus ar Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības vadītāju Vinniju Folkmani, kā arī ar vēstniecības konsulārās nodaļas vadītāju Maiju Bilsenu.

Patīkama iepazīšanās bija ar cēsnieci Aiju Uščinu, kura dzīvo netālu no Berlīnes un tirgo savā veikaliņā latviešu produktus, ko iepērk Latvijā no vietējiem ražotājiem. Aija regulāri brauc uz Latviju, tādēļ es piedāvāju iespēju satikties Cēsīs, kad viņa atkal viesosies dzimtenē.

Berlīnes latviešu rīkotais pasākums ne tikai piedāvāja kultūras baudījumu, bet arī veicināja informācijas apmaiņu un dialogu par dzīvi Latvijā, atvērti un silti uzņemot ikvienu, kurš izjūt saikni ar Latviju un tās kultūru.”

_____________

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".      

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484

Limbažos 2.decembrī notiks seminārs “Kā rūpēties par daudzdzīvokļu māju un samazināt enerģijas izmaksas?”, kurā aicināti piedalīties iedzīvotāji, daudzdzīvokļu ēku apsaimniekotāji un citi interesenti, kuriem rūp ēku energoefektivitāte, enerģijas patēriņa un izmaksu samazināšana, kā arī citi ēku atjaunošanas jautājumi. Seminārā padomos dalīsies Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Limbažu novada pašvaldību, Elektrum Energoefektivitātes centru un Attīstības finanšu institūciju Altum.

Seminārs notiks 2. decembrī laikā no plkst. 11:00 līdz 14:30 Limbažos, domes ēkā Rīgas ielā 16. Pasākuma programma pieejama ŠEIT. Aicinām līdz 29. novembrim plkst. 17:00 pieteikt savu dalību, aizpildot reģistrācijas anketu. Dalību semināram iespējams pieteikt arī sūtot īsziņu ar savu vārdu un uzvārdu vai zvanot uz tālruni Vidzemes plānošanas reģiona Projekta vadītājai Maijai Riekstai mob. tel.  +371 26099521

Seminārā Elektrum Energoefektivitātes centrs vērsīs uzmanību uz to, kā katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs var pats rūpēties par savu privātīpašumu, ieviešot paradumus un risinājumus enerģijas patēriņa un izmaksu samazināšanai. Aplūkosim vairākus iemeslus, kāpēc dzīvokļu īpašniekiem nepieļaut mājas nonākšanu līdz avārijas stāvoklim un kāpēc ir svarīgi atjaunot ēku. Par pieejamo atbalstu stāstīs Attīstības finanšu institūcija Altum un Limbažu novada pašvaldība. Ar pieredzes stāstu un veiktajiem soļiem, izaicinājumiem dalīsies mājas vecākā no Cēsu pilsētas.

Semināru organizē EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT).  Visu atbildību par semināra saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Baltijas jūras reģiona projekta “BioBoosters” ietvaros aizvadītajā nedēļā, 16. novembrī, norisinājās “Aloja Starkelsen” hakatona “Kick-off” vebinārs, kurā piedalījās atlasītās komandas, Latvijas un ārvalstu mentori, kā arī uzņēmuma SIA “Aloja Starkelsen” pārstāvji ar sava izaicinājuma prezentāciju.

Vebināra laikā komandas iepazīstināja ar sevi un risinājumiem, kurus plāno attīstīt, lai uzlabotu uzņēmuma SIA “Alojas Starkelsen” CMMS sistēmas darbību. Lai padziļinātāk izprastu izaicinājumu un labāk sagatavotos gaidāmajam hakatonam, prezentāciju laikā gan komandām, gan SIA “Aloja Starkelsen” pārstāvjiem bija iespēja uzdot precizējošus jautājumus par nepieciešamajiem, kā arī jau izstrādes posmā esošajiem risinājumiem. 

Savu novērtējumu par komandu sagatavotajām prezentācijām vebināra noslēgumā izteica arī pieaicinātie mentori, kuri atzina, ka komandu izstrādātie risinājumi ir ļoti atšķrīgi, bet ar lielisku potenciālu ne tikai hakatona ietvaros, bet arī nākotnes CMMS sistēmu risinājumiem.

Kopumā dalībai “Aloja Starkelsen” hakatonā pieteicās deviņas komandas, no kurām atlasītas tika piecas - trīs no Latvijas (VITCAKE Ltd., SIA Ecommerce Technologies, AllDevice oficiālais pārstāvis Latvijā SIA Filter) un pa vienai no Vācijas (Fraunhofer IGP) un Somijas (Pinja Digital Oy). Lai iegūtu galveno balvu - iespēju parakstīt sistēmas piegādes līgumu ar SIA “Aloja Starkelsen”, izstrādātajam risinājumam jāatbilst vairākiem vērtēšanas kritērijiem: idejas realizācijas iespējamība; ietekme uz izaicinājumu; izmaksu efektivitāte; komandas veiktspēja; radošums; efektivitāte un risinājumu pieejamība. 

Hakatona izaicinājums

“Uzņēmums spēris soli pārmaiņu virzienā, jo palielinām savu produktu klāstu un tādējādi arī saražotās produkcijas apjomus, kas arī ir šī izaicinājuma pamats. Ņemot vērā to, ka Aloja Starkelsen nav liels, globāls uzņēmums, šobrīd nav iespējas atļauties starptautiski izstrādātus un dārgus IT risinājumus, bet tajā pašā laikā, neesam arī mazs lokālais uzņēmums, kas var strādāt ar pašreizējo sistēmu. Ar izaicinājuma palīdzību vēlamies atrast veidu, kā iegūt prognozējošu un profilaktisku rezerves daļu, instrumentu un ražošanas aprīkojuma apkopes sistēmu, kas strādātu saskaņā ar mūsu uzņēmuma pamatnostādnēm, sadarbotos ar citām struktūrvienībām – grāmatvedību, ražošanas līniju un noliktavas sistēmu, kā arī spētu paredzēt nepieciešamās līniju apkopes un remonta vajadzības,” atklāj J. Garančs.

Vairāk par hakatona norisi un izaicinājumu: https://ej.uz/imyf

Hakatons tiek organizēts sadarbībā ar:

Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.

Pamatinformācija par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters

Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396

Aizvadītajā nedēļā, no 14. līdz 15. novembrim, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Latvijas Lauku foruma (LLF) pārstāvji piedalījās konferencē “Digitālās tehnoloģijas ilgtspējīgas pārtikas sistēmās”, kas notika Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē. Pasākumu organizēja starptautiskā projekta CITIES2030 partneri Ziemeļmaķedonijā “Green Growth Platform” un “AgFutura Technologies”. Divu dienu konference bija veltīta digitālo risinājumu izmantošanai lauksaimniecībā un to ietekmei uz noturīgām pārmaiņām pārtikas sistēmās.

Divu dienu garumā pārstāvji no akadēmisko un inovāciju jomas, lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, politikas plānotāji un ieviesēji iepazīstināja ar savām atziņām par digitālo transformāciju dažādās nozarēs, tai skaitā valsts pārvaldē, izglītībā un lauksaimniecībā. Konferencē bija pārstāvēti dažādi redzējumi un viedokļi. Eksperti uzstājās ar iedvesmas runām, notika prezentācijas un paneļdiskusijas. Auditorijā un dalībnieku vidū bija pārstāvji gan no Eiropas Savienības, gan Balkānu valstīm.

Klausītājiem bija iespēja uzzināt vairāk par digitālo lauksaimniecību un tās tehniskajiem risinājumiem, kuru vidū ir arī dronu tehnoloģija un mākslīgais intelekts (AI). Tehnoloģijas ļauj pieņemt datos balstītus, ekonomiski izdevīgus lēmumus. Vienlaikus samazinās ražošanas izmaksas, bet produktu ražošanas apjomi pieaug. Tā kā var labāk kontrolēt lauksaimniecībā izmantojamo ķīmiju, tad mazinās tās ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Dabas resursi tiek prasmīgāk izmantoti. Tehnoloģiskās inovācijas turpina attīstīties, un arī lauksaimniecībai ir jāmainās tām līdzi. Pāreja uz savādāku - ilgtspējīgu un digitālu - lauksaimniecību būs ieguvums visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem - gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem. Šīs tehnoloģiskās inovācijas iespaidos pārtikas kvalitāti, drošību un izsekojamību.

Konferencē iezīmējās arī daudzveidīgs risināmo problēmu loks - digitālo tehnoloģiju izraisītās pārmaiņas ir straujas un nesaudzīgas, tās maina izpratni par lauksaimniecības būtību; patlaban ir vērojama liela plaisa starp dažādiem digitāliem rīkiem un lauksaimnieku prasmēm tās lietot; jāiegulda liels izglītojošs darbs, lai panāktu, ka lauksaimnieki maina savu uztveri par tehnoloģijām un ievieš tās savās saimniecībās; jārunā par lauksaimniecības prestižu un pārmaiņām, kad tā no roku darba strauji kļūst par “smadzeņu” darbu; jāveicina jaunās, digitālās paaudzes atgriešanās laukos.

“Dalība konferencē un citu valstu pieredzes uzklausīšana saistībā ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā bija noderīga abiem Cities2030 pilotteritorijas Vidzemē partneriem - Vidzemes plānošanas reģionam un Latvijas Lauku forumam,” vērtē Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja VPR. “Arvien vairāk izmantojot digitālos risinājumus, sākot no ražošanas līdz pat patēriņam, mēs pakāpeniski tuvojamies lielajam mērķim par pārtikas sistēmas izmaiņām, un tam, ka tā kļūst videi un cilvēka veselībai draudzīgāka.”

* Publikācijā izmantotas fotogrāfijas no AgFutura Technologies arhīva.

 _____

Projekts "CITIES2030" ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640. Ar plašāku informāciju par projektu "CITIES2030" iespējams iepazīties ŠEIT.

Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS

.

Jau šogad noslēdzas apjomīgie deinstitucionalizācijas projekti reģionos, tādēļ 1. decembrī Vidzemes plānošanas reģions organizē projekta “Vidzeme iekļauj” noslēguma konferenci. Tajā atskatīsies uz deinstitucionalizācijas procesā paveikto, radītajām izmaiņām cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanā, dažādu pakalpojumu sniedzēju veiksmēm un izaicinājumiem, kā arī vēlreiz aktualizēs nepieciešamību pēc valsts atbalsta sociālo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu segšanai.

Konferencē piedalās projektā iesaistīto Vidzemes pašvaldību vadītāji un sociālo dienestu pārstāvji, sociālo pakalpojumu sniedzēji, Labklājības ministrijas pārstāvji un citi speciālisti. Tā tiks atklāta ar Labklājības ministra Ulda Auguļa video uzrunu, savukārt Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti prezentēs pārskatu ar sniegtā atbalsta apmēru pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti kopš deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” uzsākšanas 2016. gadā, kā arī rosinātajiem dzīves kvalitātes uzlabojumiem, pārejot no institucionālās aprūpes uz dzīvi sabiedrībā.

Lai pārspriestu katras pašvaldības redzējumu, kā turpmāk nodrošināt sociālos pakalpojumus un izvērtētu padarīto, radot nozīmīgus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus, notiks pašvaldību vadītāju paneļdiskusija “Deinstitucionalizācijas dzirnakmeņos”.

Konference notiks 1. decembrī no plkst. 10:30 koncertzālē “Valmiera” (Leona Paegles iela 10, Valmiera) un vienlaikus būs arī projekta "Vidzeme iekļauj" apjomīgā projekta noslēgums.

Tajā ir iespēja piedalīties jebkuram interesentam, lai saņemtu aktuālo informāciju par deinstitucionalizācijas procesu pašvaldībās un valstī kopumā. Dalība tikai ar iepriekšēju pieteikšanos, rakstot uz e-pastu ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv līdz 27. novembrim.

Par deinstitucionalizāciju reģionos

Līdz ar gada nogali noslēdzas arī būtisks sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides un ieviešanas jeb deinstitucionalizācijas procesa posms, kā ietvaros kopš 2016. gada pašvaldībās izveidota apjomīga pakalpojumu infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šo gadu gaitā izdevumi par pakalpojumu sniegšanu kompensēti no ES fondu līdzekļiem, savukārt, sākot jau ar šī gada nogali, pašvaldībām jāparedz būtiski līdzekļi izveidoto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu segšanai.

Šobrīd pašvaldībās tiek izstrādāti saistošie noteikumi, kas turpmāk noteiks saņemamo pakalpojumu klāstu, to saņemšanas un apmaksas kārtību no 2024. gada. Lai arī tik nozīmīgu atbalstu, kā tas bija projekta laikā, saņemt nebūs iespējams, tomēr ikviena pašvaldība sava budžeta iespēju robežās turpmāk plāno atbalsta pasākumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Pasākums notiks deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/

Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions

Š.g. novembrī tika uzsākts tiešsaistes semināru cikls, kurā  sešu intensīvu nodarbību laikā vairāk nekā 250 speciālistu no visām 11 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām pilnveido savas komunikācijas prasmes ikdienas darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai. Kuplais semināru dalībnieku skaits liecina, ka piedāvātā mācību tēma pašvaldības speciālistiem ir aktuāla un ir vēlme pilnveidot savas komunikācijas prasmes efektīvākai publisko pakalpojumu sniegšanai savas pašvaldības iedzīvotājiem, tostarp uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti pēc nesenās administratīvi teritoriālās reformas.

Kopš mācību uzsākšanās pašvaldību speciālisti tikušies jau trīs reizes, kurās stiprinājuši izpratni par pašvaldības un tās darbinieku misiju un mērķiem, meklējuši saskares punktus individuālajai un kolektīvajai atbildībai pašvaldības mērķu sasniegšanā un ikdienas komunikācijā ar pašvaldības iedzīvotājiem, kā arī pievērsuši uzmanību lojalitātei un atbildībai, kas jāievēro ikdienas saziņā ar apkārtējiem. Mācības vada uzņēmuma “WIN partners” treneru komanda.

Plānots, ka pašvaldību speciālisti tuvāko mēnešu laikā tiksies vēl trīs reizes – š.g. 1. decembrī, kā arī nākamgad – 2024. gada  12. un 19. janvārī, lai apgūtu vēl divas nozīmīgas tēmas: par motivāciju pozitīvai un sekmīgai komunikācijai un kā efektīvi sazināties e-pastos gan ar iedzīvotājiem, gan kolēģiem.

Atsevišķas mācības tiks organizētas arī pašvaldību izpilddirektoriem un vietniekiem, lai pilnveidotu viņu prasmes pārmaiņu vadībā un atbalstītu vadītājus dažādu risinājumu meklējumos.  

Mācību saturs veidots ar mērķi stiprināt pašvaldību speciālistu kapacitāti, īpaši pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas ienesa pārmaiņas arī pašvaldību speciālistu ikdienā.

Kā atzinuši pašvaldību pārstāvji – administratīvi teritoriālā reforma līdzi nesusi virkni izaicinājumu, t.sk. gan ārējā, gan iekšējā komunikācijā; ir ietekmēta sadarbības kvalitāte, arī darbinieku motivācija. Secināts, ka nereti pašvaldību darbiniekiem ir atšķirīga izpratne par pašvaldības misiju un darbības mērķiem, trūkst piederības sajūtas jaunajam novadam, ir šķietami pazaudēta identitātes sajūta, kas pastarpināti ietekmē arī pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un efektivitāti.

Mācības organizē Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm. Projekta ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (projekta vadošais partneris) kā finansējuma saņēmējs veiks publisko pakalpojumu novērtējumu, lai noskaidrotu, ar kādiem izaicinājumiem pašvaldības sastopas ikdienā un kādos jautājumos tām būtu nepieciešams stiprināt savu kapacitāti. Savukārt plānošanas reģioni, balstoties uz identificētajiem problēmjautājumiem, līdz pat 2026. gada vidum organizēs kapacitāti stiprinošus pasākumus – mācības, seminārus, pieredzes apmaiņas vizītes u.c. aktivitātes.


Jautājumiem: Ieva Dzalbe, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.dzalbe PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 25491165.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29454752.

Vidzemes reģiona pašvaldību speciālisti un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji – delegācija 25 cilvēku sastāvā –  š.g. 27.-29. novembrī dosies pieredzes apmaiņas vizītē uz Pērnavu Igaunijā. Dalībai pieredzes apmaiņas braucienā deleģēti pašvaldību speciālisti, kuri ikdienā strādā ar uzņēmējdarbības atbalsta, attīstības, plānošanas, kā arī attiecīgo jomu juridiskā ietvara jautājumiem.

Vizītes mērķis ir, vērojot citu pašvaldību darbu, gūt jaunu pieredzi, teorētiskas un praktiskas zināšanas, kā arī iepazīties ar jaunām metodēm profesionālās darbības pilnveidei un aizgūt idejas viedākai saimniekošanai Vidzemes pašvaldībās. Tāpat sagaidāms, ka šāda aktivitāte stiprinās Vidzemes pašvaldību speciālistu kapacitāti labas pārvaldības un publisko pakalpojumu jautājumos. Viesojoties Pērnavā,  īpaša uzmanība tiks pievērsta labajai praksei par pašvaldību sadarbības modeļiem  un uzņēmējdarbības atbalsta formām.

Vizīte tiek organizēta Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.

Vidzemnieki viesosies Pērnavas apriņķa attīstības centrā, lai  izzinātu pašvaldību sadarbības formas Igaunijā un iepazītu publiskos pakalpojumus, ko sekmīgi var piedāvāt vairākas pašvaldības kopsadarbībā. Tiks skaidroti izmantotie finansēšanas modeļi un ieviestās normatīvā regulējuma izmaiņas, kas ļauj sekmīgi īstenot šādu sadarbību un pilnveidot uz uzņēmējdarbības atbalstu un veicināšanu vērstu publisko pakalpojumu sniegšanu.

Vizītes laikā dalībnieki tiksies ar uzņēmējdarbības un biznesa klastera “KOBAR” pārstāvjiem, lai iepazītos detaļās ar t.s. četrkāršās spirāles (starptautiski pazīstams arī kā Quadraple Helix) stratēģijas ieguvumiem, kad pie inovāciju, konkurētspējas un reģionālās un ekonomiskās attīstības strādā četri partneri – uzņēmējs, augstskola, pašvaldība un vietējā kopiena. Igauņu kolēģi pastāstīs par biznesa inkubatoru darbību kaimiņos, atsevišķu uzmanību pievēršot augstākās izglītības iestāžu ietekmei uz pētniecību un attīstību vietējā līmenī. Paredzēts arī Tartu Universitātes Pērnavas koledžas apmeklējums un tikšanās ar iestādes vadību.

Vizītes programmā iekļauts arī dizaindomāšanas laboratorijas un Pērnavas biznesa parka apmeklējums. Savukārt Pērnavas pilsētas pašvaldības pārstāvji dalīsies pieredzē par pilsētas mārketinga stratēģijas izstrādi, kas mērķēta uz investīciju un jaunu investoru piesaisti, kā arī eksporta attīstību veicinošu aktivitāšu realizēšanu.

Pērnavas pašvaldība izvēlēta kā labās prakses piemērs vairāku apstākļu dēļ: 1) Igaunija robežojas ar plānošanas reģiona teritoriju Vidzemes ziemeļos, kopumā apstākļi ir salīdzināmi un pieredzes savstarpēji pielāgojamas un pielietojamas, 2) arī Vidzemē ir pašvaldības, kas atrodas pie Baltijas jūras un kurām jāspēj efektīvi pārvaldīt zilās ekonomikas resursus, atklājot ūdeņos atrodamo resursu potenciālu,   3) Igaunijā 2017. gadā noslēdzās otrā līmeņa administratīvi teritoriālā reforma, kas ne tikai ietekmēja pašvaldību ierasto darba kārtību, bet izmainīja arī uzņēmējdarbības profilu, rosinot pārplānot rīcības investīciju piesaistei, industriālās teritorijas attīstībai, u.c. aktivitātes uzņēmējdarbības sektora attīstībai jaunajās robežās.

Pieredzes apmaiņas vizīti uz Pērnavu organizē Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm. Projekta ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā projekta vadošais partneris un finansējuma saņēmējs veiks publisko pakalpojumu novērtējumu, lai noskaidrotu, ar kādiem izaicinājumiem pašvaldības sastopas ikdienā un kādos jautājumos tām būtu nepieciešams stiprināt savu kapacitāti. Savukārt plānošanas reģioni, balstoties uz identificētajiem problēmjautājumiem, līdz pat 2026. gada vidum organizēs kapacitāti stiprinošus pasākumus – mācības, seminārus, pieredzes apmaiņas vizītes u.c. aktivitātes.

Foto: visitPärnu.com arhīvs

Jautājumiem: Ieva Dzalbe, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.dzalbe PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 25491165.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29454752.

 

Vidzemes plānošanas reģions aicina ikvienu ģimeni, kurā aug bērns ar invaliditāti, pievienoties īpašā “Vidzeme iekļauj” noslēguma pasākumā. Piecos pasākumos dažādās vietās Vidzemē decembrī tiks aizvadītas kopīgas jautras, muzikālas un saliedējošas aktivitātes.

Pasākuma laikā dalībniekus priecēs koncerts “Pa pēdām”, savukārt īpašu un iesaistošu muzikālu kopdarbu būs sarūpējis bundzinieks un perkusionists Reinis Reķis. Dalībnieki iesaistīsies jautrā kopīgā eksperimentā, lai izzinātu ieguvumus, kas laika gaitā rasti projektā. Rūpējoties par to, lai mirkļi paliek atmiņā ne tikai projekta komandai,  bet ikvienam bērnam un ģimenei, organizators sarūpējis pārsteigumu emociju iemūžināšanai.

Pasākumu plāns:

5. decembrī no plkst. 14.00-17.00 bērniem no Cēsu novada (norises vieta: Priekuļu kultūras nams, Selekcijas iela 6A, Priekuļi).

7. decembrī no plkst. 14.00-17.00 bērniem no Madonas un Varakļānu novada (norises vieta: Madonas pilsētas kultūras nams, Raiņa iela 12, Madona).

8. decembrī no plkst. 14.00-17.00 bērniem no Gulbenes un Alūksnes novada (norises vieta: Gulbenes novada jauniešu centrs “Bāze”, Brīvības iela 22, Gulbene).

11. decembrī no plkst. 14.00-17.00 bērniem no Smiltenes un Valkas novada (norises vieta: Smiltenes kultūras centrs, Gaujas iela 1, Smiltene).

12. decembrī no plkst. 14.00-18.00 bērniem no Valmieras novada (norises vieta: Kocēnu kultūras nams, Alejas iela 3, Kocēni).

Pieteikšanās, rakstot e-pastā ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām nekavēties ar pieteikumu.

Jau ziņots, šogad noslēdzas deinstitucionalizācijas projekts “Vidzeme iekļauj”, tādēļ decembra sākumā Vidzemes plānošanas reģions organizē virkni pasākumu gan reģiona pašvaldību pārstāvjiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, gan pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti. Pasākumos atskatīsies uz deinstitucionalizācijas procesā paveikto, radītajām izmaiņām cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanā, dažādu pakalpojumu sniedzēju veiksmēm un izaicinājumiem, kā arī vēlreiz aktualizēs nepieciešamību pēc valsts atbalsta sociālo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu segšanai.

Pasākumi notiks deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/

Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions

Nākamgad februāra pēdējā nedēļā no 26. februāra līdz 1. martam jau sesto gadu pēc kārtas norisināsies Vidzemē plašākais notikums inovācijas jomā: Vidzemes inovāciju nedēļa 2024. Par tās virstēmu šoreiz izvēlēta dažādība.

Augstu vērtējot līdzšinējo sadarbības nozīmi un iepriekšējos gados saņemto pieteikumu skaitu, arī šogad Vidzemes plānošanas reģions aicina uzņēmumus, pašvaldības, universitātes un pētniecības centrus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas un valsts iestādes, kā arī citus interesentus ne tikai apmeklēt pasākumus, bet arī rīkot savus, tādejādi kļūstot par Vidzemes inovāciju nedēļas līdzorganizatoriem. Piesakot savu pasākumu Vidzemes inovāciju nedēļai, tā pieteicējs apstiprina savu interesi aktualizēt ar inovāciju saistītu tematiku, dalīties un akumulēt zināšanas inovētspējas stiprināšanai Vidzemē un ārpus tās.

Pasākumus varēs pieteikt no 2023. gada 10. decembra līdz 2024. gada 19. janvārim Vidzemes inovāciju nedēļas vietnē https://innovation.vidzeme.lv. Pasākuma organizatoriem, kā arī pasākuma apmeklētājiem dalība Vidzemes inovāciju nedēļā ir bez maksas.

Dažādība kā Vidzemes inovāciju nedēļas virstēma 2024. gadā izvēlēta, aktualizējot dažādības un inovācijas sakarību. Inovētspēja ir cieši saistīta ar prasmi un spēju savienot dažādas pieredzes, zināšanas un ambīcijas – vienādi prāti ražo vienādas idejas, bet atšķirīgs redzējums viens otru papildina. Vidzemes inovāciju nedēļā dažādība tiks aplūkota gan no uzņēmēju, gan politikas veidotāju un valsts pārvaldes speciālistu skatupunkta, pastarpināti rosinot diskusiju par to, kur dažādība labāk iederas, kā to pareizi vadīt un kur tās potenciālu jau šobrīd aktīvi izmanto tie, kas gatavi unikālai pieredzei.

Ar dažādības koncepta plašāku skaidrojumu aicinām iepazīties ŠEIT.

Arī 2024. gadā centrālā inovācijas entuziastu tikšanās vieta būs Vidzemes inovāciju nedēļas tīmekļa vietne https://innovation.vidzeme.lv. Tajā vienkopus būs redzama informācija par visiem pasākumiem, kas piecu dienu laikā tiks organizēti dažādās vietās Vidzemē gan klātienē, gan attālināti.

Kā katru gadu, arī šogad Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros organizēs ikgadējo inovācijas konferenci. Tās laikā dažādības tēma tiks padziļināti aplūkota tieši uzņēmējdarbības kontekstā. Uzstāsies runātāji, diskutēs uzņēmēji, pašvaldību, valsts iestāžu un nevalstiskā sektora pārstāvji. Plānots, ka konference notiks trešdien, 28. februārī Cēsīs.

Jautājumiem:

Atbalsts pasākumu organizatoriem: Marta Riekstiņa (marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 25865495)

Komunikācija un sabiedriskās attiecības: Sabīne Mieze (sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29475722)

Koncepts: Laila Gercāne (laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv,  +371 29120536)

 

Par Vidzemes inovāciju nedēļu

Vidzemes inovāciju nedēļa pirmo reizi notika 2019. gadā, un tās mērķis ir nemainīgs –  stiprināt vidzemnieku inovācijas garu un veidot auglīgu vidi jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, sadarbībai un ideju apmaiņai starp izglītības un pētniecības sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, nozaru līderiem un sabiedrību, ideju radītājiem un finansētājiem.

Visas aktivitātes nedēļas ietvaros tiek balstītas uz  trīs nemainīgiem stūrakmeņiem – Uzdrīkstēties! Zināt kā! Rīkoties! Tie simbolizē drosmi palūkoties uz produktiem un procesiem no cita skatupunkta, atmest konkurenci un meklēt kopīgus saskarsmes punktus, krāt zināšanas, pieredzi, idejas un kontaktus, lai to visu aktīvi izmantotu ikdienas darbā, labumu dodot arī vietējai kopienai, pašvaldībai, reģionam un valstij.

Vidzemes inovāciju nedēļas pasākumu organizēšanā ik gadu iesaistās arvien vairāk iestādes, organizācijas un uzņēmumi. 2023. gadā pasākumus pieteica 30 dažādi organizatori, kas interesentiem Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros piedāvāja apmeklēt38 pasākumus – konferences, seminārus, darbnīcas, atvērtās durvis un paraugdemonstrācijas, konsultācijas, tīklošanās pasākumus, gadatirgus un digitālos brančus. Pasākumus klātienē un attālināti ik gadu apmeklē vidēji 3000-4000 interesentu no visas Latvijas.

 

Informāciju sagatavojusi: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis: 29475722.

 

.