Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģions spēris pirmo soli investīciju piesaistes kampaņas sagatavošanā. Izstrādāta Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija Vidzemes plānošanas reģiona prioritārajām viedās specializācijas jomām 2022.-2027. gadam. Tās uzdevums ir veidot pamatu, lai ārvalstu investorus uzrunātu efektīvi un mērķtiecīgi. Ar stratēģiju iepazīties iespējams ŠEIT.

Viedās specializācijas jomas ir noteiktas Vidzemes plānošanas reģiona Viedās specializācijas stratēģijā 2022. – 2030. gadam, kurā par prioritārajām izvirzītas: kokapstrāde, iekļaujot mēbeļu ražošanu; pārtikas un dzērienu ražošana; mežsaimniecība; lauksaimniecība, iekļaujot lopkopību; zilā bioekonomika, iekļaujot zivsaimniecību – visas tehnoloģiju un eksporta ietilpīgas, ilgtspējīgas.

Savukārt, analizējot potenciālo investoru izcelsmi, kā ārējās tiešo investīciju piesaistes mērķa valstis definētas: Igaunija, Vācija, Somija, Ķīna, Zviedrija, Dānija, Norvēģija, ASV, Nīderlande, Austrija, Lielbritānija, Lietuva, Dienvidkoreja, katrā no viedās specializācijas jomām nosakot atšķirīgas valstis ar augstu prioritāti.

Kopumā investīciju piesaistes stratēģijā paredzēts popularizēt 14 investīciju piesaistes teritorijas, katru no tām attiecinot uz kādu no prioritārajām viedās specializācijas jomām un ievērojot vienlīdzības principu starp visiem Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošajiem novadiem. Šī stratēģija kalpos kā pamats mārketinga kampaņai, kā ietvaros tiks izstrādāta Vidzemes uzņēmējdarbības vides atpazīstamības zīme, investīciju piesaistes video un digitāls informatīvs materiāls. Ar dažādiem komunikācijas rīkiem Vidzeme tiks reklamēta kā investoriem pievilcīgs reģions.

Stratēģija izstrādāta Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Vairāk informācijas: Lienīte Priedāja-Klepere, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv 

Kopš pavasara Vidzemes plānošanas reģions īstenojis vairāku pasākumu kopumu – “Vīru brokastis”, tajos pulcējot sociālā darba speciālistus – vīriešus, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Aktivitātes kalpojušas par platformu vērtīgai pieredzes apmaiņai par šobrīd sociālajā darbā aktuālo un jaunu kontaktu dibināšanai, kas lietderīgi turpmākajā darbā.

Katrs no trim pasākumiem tematiski veltīts dažādām tēmām, kur vienā no tiem tika runāts par komandas nozīmi sociālo pakalpojumu sniegšanā, citā – par kvalitatīvu produktu radīšanu kopīgi ar cilvēkiem ar invaliditāti. Savukārt noslēdzošajā pasākumā “Vīru brokastis” runāts par sociālo uzņēmējdarbību kā vienu no veidiem, kā specializētajās darbnīcās ražotos produktus realizēt.

Dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās Gulbenes novadā notikušajā pasākumā ar savu stāstu par sociālā uzņēmuma dibināšanu dalījās uzņēmuma SIA "4 vēji" vadītājs Arnis Vējš. Uzņēmumā kopā ar Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” dalībniekiem piedāvā sagatavot dažādus produktus – ziepes, to komplektus dāvanām, keramikas krūzes, bļodas un citus rokdarbus. Produkti ir roku darbs, ko specializētajā darbnīcā un sociālā uzņēmuma ražotnē izgatavo cilvēki ar invaliditāti.

 A. Vējš dalījās pārdomās par sociālā uzņēmuma vadīšanu. Viņš uzsvēra, ka, iesaistot nodarbinātībā cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, iespējams sasniegt labus rezultātus, bet būtiska ir elastība – sapratne un spēja ievērot, kā arī ņemt vērā katra individuālās spējas un prasmes, darba tempu un citus faktorus.

Ikvienā no pasākumiem “Vīru brokastis” dalībnieki darbojās praktiski un arī noslēdzošais pasākums nebija izņēmums. Tā laikā rekordātri tapa pamatīgas koka šūpoles, ko turpmāk izmantos sociālo pakalpojumu Gulbenē iedzīvotāji. Gulbenes specializēto darbnīcu koka darbnīcu nodarbību vadītājs Elmārs Liniņš, kurš ikdienā strādā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un māca viņiem amata prasmes, piedalījies visos pasākumos un saka, ka ļoti vērtīgi bijis uzzināt par līdzīgu pakalpojumu darbību. “Iespēja aprunāties un uzzināt dažādos skatījumus no citiem vīriem, kuri strādā šādās darbnīcās, bija visvērtīgākais. Ikdienā darbojamies šeit un reizēm pat nezinām to mērogu, kādi un cik daudz dažādu šādu vajadzīgu pakalpojumu ir apkārt. Uzzinājām, kā citur darbs tiek organizēts, kāda ir ikdiena. Interesanti bija uzzināt, kādus produktus gatavo citās darbnīcās. Man šobrīd nav tik saistoša sociālās uzņēmējdarbības tēma, jo es pats neredzu iespēju to attīstīt bez kādas jau esošas un peļņu nesošas pamatdarbības formas, savukārt patika idejas par labu produktu ražošanu. Pirmajā nodarbībā kopīgi veidojām pārvietojamas augu kastes, saredzu, ka mēs varētu tādas līdzīgas izveidot.”

Pasākumos piedalījās dažādi speciālisti – gan pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji, sociālo pakalpojumu vadītāji, gan specializēto darbnīcu nodarbību vadītāji. Papildus ikvienā pasākumā aicināti līdzdarboties bija sociālo pakalpojumu izmantotāji – cilvēki ar invaliditāti.

Jau ziņots, “Vīru brokastis” organizētas, lai stiprinātu vīriešu lomu sociālā darba jomā, kā arī veicinātu vērtīgu gūtās pieredzes apmaiņu sociālo pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Sociālā darba joma ir viena no tām, kur vīriešu speciālistu īpatsvars ir nesalīdzināmi mazāks, salīdzinot ar sieviešu skaitu. Tomēr gan Vidzemē, gan citviet Latvijā ir sociālā darba speciālisti, kuri daļu savas ikdienas, papildus pamatdarbam, vai visu laiku un profesionālo darbību velta darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tajā skaitā, strādājot sabiedrībā  balstītos sociālajos pakalpojumos. 

Pasākumi notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/

Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions

Piektdien, 29. septembrī, Valkā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Padomes locekļi tika iepazīstināti ar iespējām saņemt finansiālu atbalstu pašvaldībām un uzņēmējiem pārrobežu sadarbībai Interreg Igaunijas - Latvijas programmas ietvaros, kā arī notika diskusijas par veselības aprūpes jomas izaicinājumiem.

Valkas novads domes priekšsēdētāja Gita Avote, domes priekšsēdētājas vietnieks Viesturs Zariņš un pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns padomes locekļus iepazīstināja ar  situāciju Valkas novadā - infrastruktūras attīstībā, uzņēmējdarbība jomā un citās nozarēs. Pēc sēdes padomes locekļi klātienē iepazinās ar vairākiem infrastruktūras objektiem pilsētā.

VPR Attīstības padomes sēdes galvenais darba kārtības jautājums bija aktualitātes veselības aprūpes jomā, tostarp izmaiņas slimnīcu tīklā. Tādēļ sanāksmē bija aicināta piedalīties Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka un Valkas novadā praktizējošie ģimenes ārsti.

Apspriedē tika uzsvērta nepieciešamība palielināt ambulatoro un stacionāro pakalpojumi tarifus, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Veselības ministrijas pārstāve informēja, ka līdz ar izmaiņām finansējumā ir nepieciešams ieviest grozījumus, kas paredz katrā veselības aprūpes līmenī nodrošināt skaidri definētu pakalpojumu grozu, lai piešķirtie līdzekļu tiktu lietderīgāk izmantoti. Tiek domāts arī par vienotu datubāzi vizīšu pieteikšanai pie speciālistiem, kas varētu samazināt rindas. S. Janka arī pastāstīja, ka drīzumā paredzami uzlabojumi paliatīvās aprūpes jomā, nodrošinot valsts apmaksātus pakalpojumus pacienta dzīvesvietā.

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka līdzekļu trūkums un nepieciešamība sakārtot sistēmu nav vienīgie izaicinājumi. Liela problēma ir personāla trūkums. Vidzemē 40 procentu ģimenes ārstu pirmspensijas vecumā, tādēļ ir steidzami jārisina jautājums par jaunu speciālistu sagatavošanu un piesaistīšanu nozarei.

Valkas novada pašvaldības vadības pārstāvji aktualizēja jautājumu par pilsētas īpašo statusu saistībā ar medicīniskās aprūpes pieejamību pierobežas iedzīvotājiem un starpvalstu norēķiniem ar Igauniju par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem kaimiņvalstī.

Ģimenes ārsti uzsvēra ilgstošās problēmas ar nesakārtotajām datu sistēmām, kas apgrūtina mediķu darbu un rada papildu izdevumus kā ģimenes ārstiem, tā pacientiem. Kritika izskanēja gan attiecībā uz platformu “E-Veselība”, gan arī par to, ka pacientu izmeklējumu rezultātu glabāšanu nodrošina nevis valsts, bet privāts uzņēmums, par kura pakalpojumiem ir jāmaksā ģimenes ārstiem un pacientiem.

Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā, kas nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido tās lēmējorgāns – Attīstības padome un izpildinstitūcija – Administrācija. Pēc administratīvi  teritoriālās reformas no 2021. gada 1. jūlija Vidzemes plānošanas reģions valsts un starptautiskā līmenī pārstāv 11 Vidzemes novadus: Alūksnes novadu, Cēsu novadu, Gulbenes novadu, Limbažu novadu, Madonas novadu, Ogres novadu, Saulkrastu novadu, Smiltenes novadu, Valmieras novadu, Valkas novadu, Varakļānu novadu.

Attīstības padome ir reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulcē ievēlēta koleģiāla institūcija, kuru no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē uz vietējo pašvaldību pilnvaru laiku. No katras pašvaldības Attīstības padomē tiek izvirzīts viens pārstāvis.

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā

Foto: Vidzemes plānošanas reģions un Valkas novada pašvaldība

Trešdien, 25. oktobrī, kultūras centrā “Siguldas devons” no plkst. 10.00 līdz 16.00 norisināsies starptautisks forums “Misija: Bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”. Forumu organizē Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Pasākums būs veltīts pirmā bioreģiona izveidošanai Latvijā – Gaujas Nacionālajā parkā, kā arī pieredzes gūšanai.

Forumā pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevaldības un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti iepazīstinās dalībniekus ar bioreģiona izveides kontekstu un nozīmīgumu, kā arī dalīsies ar praktiskiem piemēriem par bioreģionu darbību Eiropā un pasaulē. Pasākuma noslēgumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, klātesošie – pašvaldības, valsts institūcijas, lauksaimnieku organizācijas, biedrības, nodibinājumi, iedzīvotāji un citas iesaistītās puses – būs aicināti parakstīt labās gribas memorandu.

Forumā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pieteikšanās forma ŠEIT.

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa uzsver: “Mēs esam atbildīgi par mūsu dabu, tās bagātību, sugu daudzveidību un to, kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm. Esot Gaujas Nacionālā parka centrā, mums jo īpaši jādomā par to, kā veicināt harmonisku un ilgtspējīgu attīstību. Bioreģiona izveide nešaubīgi veidos pašvaldību nākotnes redzējumu un pieeju klimata jautājumiem, tāpat tas var palīdzēt augt vietējai uzņēmējdarbībai un vairot tūrisma potenciālu reģionam. Priecājos, ka šis forums ir kopdarbs, jo tas pierāda, ka šis jautājums ir būtisks gan Vidzemes pašvaldībām, gan valsts iestādēm, gan ar vidi saistītām organizācijām. Lai top!”

Forums tiks atklāts plkst. 10.00 un sastāvēs no trīs daļām. Ievadā runāsim par Eiropas un pasaules valstu praksi bioreģionu izveidošanā, bioloģiskās pārtikas ražošanu un tā tirgu. Otrajā daļā iepazīsimies ar ieguvumiem no ilgtspējīgās resursu pārvaldības – veselīga pārtika izglītības iestādēs, kooperāciju loma bioloģiskās saimniecības attīstībai, lēnais tūrisms un bezatkritumu pieeja resursu apsaimniekošanā. Savukārt forumā noslēdzošajā daļā runāsim par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā un labās gribas memoranda tapšanas procesu.

Gaujas Nacionālais parks ir lielākā, vecākā un pazīstamākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas jau izsenis zināma kā izcila ainaviska teritorija ar lielu dabas daudzveidību un bagātu kultūrvēsturisko mantojumu. Jau šodien parka teritorijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības ir lielākas nekā vidēji Latvijā, un šeit strādā daudz nelielu saimniecību un uzņēmumu, kas ražo un pārstrādā augstvērtīgu pārtiku, uztur tradicionālo lauku vidi, dzīvesveidu un arī ainavu. Kopīgi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, vēlamies veidot ilgtspējīgu, tīru, uz izaugsmi un attīstību virzītu vidi – gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.

Šāds uzņemtais kurss nostiprināts arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos, kur par vienu no būtiskākajiem attīstības mērķiem izvirzīta dabas ekosistēmu un resursu  saglabāšana un gudra apsaimniekošana, kas realizējama sadarbībā, plānojot un īstenojot rīcības mērķa sasniegšanai.

Tīklošanās seminārs bioreģiona foruma ietvaros tiek organizēts Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmas projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, kuru līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Forumu līdzfinansē arī Vidzemes plānošanas reģiona īstenotie Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programas projekti “We Make Transition” un “KISMET”, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “CITIES2030".

Baltijas jūras reģiona projekta “BioBoosters” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA “Aloja Starkelsen” aicina tehnoloģiju uzņēmumus, IT produktu vadītājus un plānotājus, loģistikas, noliktavas un ražošanas iekārtu apkalpošanas un plānošanas speciālistus, studentu komandas un pētniekus piedalīties hakatona izaicinājuma uzsaukuma informatīvajā vebinārā, kas norisināsies 12. oktobrī. 

Pievienojies iepazīšanās pasākumam un iepazīsties ar izaicinājumu, lai to atrisinātu un izstrādātu efektīvu iekārtu apkalpošanas un rezerves daļu noliktavas uzturēšanas sistēmu!

Vebināra laikā “Aloja Starkelsen” plašāk iepazīstinās ar uzņēmumu un izaicinājumu “CMMS sistēmas uzlabojumu izstrāde, efektīvākas iekārtu apkalpošanas un rezerves daļu noliktavas uzturēšanai”. Izaicinājuma mērķis ir efektivizēt un nodrošināt ilgspējīgu ražošanas procesu, to nodrošinot ar plānotu un loģisku iekārtu apkalpošanas stratēģiju vai plānu, reizē veidojot racionālu un ērti ekspluatējamu rezerves daļu, ražošanas materiālu noliktavu, tādējādi ietaupot dabas, materiālu un cilvēku resursus, padarot produktu konkurētspējīgu un zaļāku. 

Hakatona rezultātā uzņēmums vēlas iegūt tehnisko specifikāciju jeb darba uzdevumu programnodrošinājuma izstrādātājam, kas kopēja darba rezultātā izveidotu strādājošu, ērti lietojamu sistēmu. Hakatona uzvarētāju komanda iegūs tiesības parakstīt sistēmas piegādes līgumu ar “Aloja Starkelsen”.

Vebināra norises datums: 12. oktobris, no plkst.: 13:00 - 15:00 

Norises vieta: Tiešsaistē, Zoom platformā

Vebināra reģistrācijas saite: https://forms.office.com/e/xg7Db77zhn

Hakatona norises laiks: 2023. gada 30. novembris un 1. decembris

*Pasākuma norise angļu valodā

Iepazīšanās vebināra programma:

13:00 – 13:20 Atklāšana un ievads, Vidzemes plānošanas reģions, JAMK Lietišķo zinātņu universitāte

13:20 – 13:45 Loģistikas plānošana, kvalitātes un risku vadība, projektu vadība, piegādes ķēdes vadība un iepirkumi, vecākā lektore Anna Hintikka, JAMK Lietišķo zinātņu universitāte

13:45 – 14:05 Noliktavas plānošana un uzturēšana, EDIC atbalsts, runātājs tiks precizēts

14:05 – 14:35 Aloja Starkelsen hakatona izaicinājums, Jānis Blaumanis, tehniskais direktors;

14:35 Jautājumi un atbildes, noslēguma vārdi

Vairāk informācijas par “Aloja Starkelsen” hakatonu šeit.

Vairāk informācijas par dalību hakatonā: Laima Engere-Levina, Laima.Engere PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis saziņai: +371 28376912

Visi projekta partneri pēc vienotas metodoloģijas īstenos hakatonus, kam par pamatu ņemta projekta vadošā partnera Jamkas Lietišķo zinātņu universitātes (JAMK) 12 hakatonu īstenošanas pieredze.

Projekts  “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.

Pamatinformācija par projektu:

http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters 

Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396

Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) aicina uzņēmējus un uzņēmumu īpašniekus piedalīties "Kickstart" digitālajos transformācijas treniņos, kas notiks Madonā. Šie treniņi ir paredzēti, lai piedāvātu detalizētas un radošas zināšanas par digitālās transformācijas jēdzieniem un praktiskām prasmēm, kā arī piedāvātu iespēju mācīties no vadošiem digitālās izglītības ekspertiem.

Treniņu saturs

"Kickstart" programma ir sadalīta divos dažādos apmācību posmos, lai piedāvātu pielāgotas zināšanas un pieeju uzņēmējiem atkarībā no to uzņēmuma izmēra:

“Kickstart” mikro / mazajiem uzņēmumiem:

Šis treniņš ir piemērots mikro un maziem uzņēmumiem, notiek četru dienu laikā klātienē ar aptuveni vienas nedēļas pārtraukumiem. Šajā treniņā dalībnieki apgūst digitālās transformācijas būtību, analizē savus biznesa procesus, iepazīst dažādus digitalizācijas virzienus, kas palīdzēs Digitālās attīstības ceļa kartes izveidē.

“Kickstart” treniņa mikro / mazajiem uzņēmumiem norises laiks:

1.tikšanās - 19.10.2023.

2.tikšanās - 27.10.2023.

3.tikšanās - 03.11.2023.

4.tikšanās - 09.11.2023.

Dalība "Kickstart" treniņā

Dalība "Kickstart" treniņos notiek bez maksas, de minimis atbalsta ietvaros. Treniņi notiek Madonā, un uz tiem var pieteikties uzņēmēji no visām Latvijas pilsētām.

Mentori un uzņēmumu pieredze

Treniņu dalībniekiem vadību un padomus sniegs vadošie digitālās izglītības eksperti:

ALEKSANDRS ĻUBINSKIS - EDIC eksperts un reģionālais koordinators, nodibinājuma “Cēsu Digitālais centrs” vadītāja vietnieks.

VITA BRAKOVSKA - biedrības “Zināšanu un inovācijas sabiedrība” valdes priekšsēdētāja.

Lektori piedāvās savu bagāto pieredzi un zināšanas, lai palīdzētu dalībniekiem attīstīt digitālo stratēģiju un efektīvi izmantot digitālos rīkus. Mentori palīdzēs dalībniekiem precizēt savu Digitālās attīstības ceļa karti un izstrādāt stratēģiju uzņēmuma digitālajai attīstībai.

Papildus "Kickstart" treniņos piedalīsies arī uzņēmumi, kuri dalīsies ar savām pieredzes stāstiem un iegūtajām zināšanām digitālās transformācijas jomā.

Lai uzzinātu vairāk un pieteiktos "Kickstart" digitālajiem transformācijas treniņiem, lūdzu, apmeklējiet tīmekļa vietni www.kickstart.lv!

Kopā mēs izveidosim digitālu nākotni jūsu uzņēmumam un palīdzēsim jums būt konkurētspējīgiem digitālajā vidē!

__________________________________________________________________________

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv

Otro gadu Vidzemē notikušajos pasākumos Iekļaujošās nedēļas ietvaros ikvienam bija iespēja ielūkoties sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ikdienā, kurus izmanto cilvēki ar invaliditāti. Lai arī projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros pasākumi notika noslēdzošo reizi, jo noslēdzas arī vērienīgais projekts, vairāki sociālo pakalpojumu pārstāvji saredz iespēju un arī motivāciju turpināt šo Vidzemes plānošanas reģiona aizsākto iniciatīvu arī turpmāk.

Šogad nedēļas laikā aizvadīti pavisam 16 pasākumi dažādos sabiedrībā balstītos sociālajos pakalpojumos Vidzemē – specializētajās darbnīcās, dienas aprūpes centros un grupu dzīvokļos.

Radošajā dienā Rūjienas dienas aprūpes centrā un grupu dzīvokļa pakalpojumā viesi darbojās koka un dekupēšanas nodarbībās, savukārt par muzikālo  pārsteigumu parūpējās Arturs Gruzdiņš. Sadraudzības dienā Atbalsta centrā “Pērle” Cēsīs notika gan dažādas darbnīcas, gan kopīgs koncerts ar Cēsu Kultūras centra jaukto kori “Vidzeme”. Arī paši Centra dalībnieki bija sagatavojuši siltus muzikālus priekšnesumus.

Alūksnes novada dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas kopīgi ar biedrību “Brīnummāja” aicināja iepazīt centru un tā dalībniekus, pie reizes baudīt zinātnes šovu kopā ar "Labaratorium", piedalīties aušanas nodarbībā ar Alūksnes Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” meistariem. Savukārt Valmieras pusē Fonds "Iespēju tilts" aicināja uz Miķeļdienas tirdziņu, piedāvājot iegādāties dažādus gardumus.

Grupu mājā Tirzā un Valkā, un dienas aprūpes centrā Mazsalacā dienas laikā notika dažādi radošuma paraugdemonstrējumi – košu ziepju izgatavošana, dāvanu maisiņu apgleznošana, gardas zupas vārīšana uz ugunskura. Pasākumā Valkā par muzikālo piesātinājumu rūpējās dziedātājs Ainars Bumbieris.

Pasākumā Madonas sociālajos pakalpojumos Madonas Bērnu un jauniešu centra jaunieši priekšnesumā demonstrēja, cik sarežģīta ir improvizācijas māksla. Savukārt specializētajās darbnīcās “Mazaldari” Naukšēnos notika bareljefa nodarbības, kur ikvienam bija iespēja izveidot sev suvenīru uz ģipša flīzēm ar dabīgo augu nospiedumiem un baudīt ārā gatavotu ēdienu. Dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Gulbenē piedāvāja radošu darbošanos dažādās darbnīcās.

Grupu dzīvokļos Valmierā notika sveču liešana, picu baudīšana, kā arī īpašo uzņēmuma “Labas saknes” saldu un sāļu našķu degustēšana, kā arī rokas iemēģināšana veselīgu saldumu gatavošanā pašiem. Īpašais viesis – perkusiju meistars un bundzinieks Reinis Reķis novadīja dinamisku mūzikas nodarbību.

Grupu mājas Cēsīs iedzīvotājiem un viesiem notika dažādas lielformāta āra spēles, triki, kā arī muzikāli priekšnesumi mūziķa Kaspara Gulbja izpildījumā. Savukārt dienas aprūpes centru “Veseta” Kalsnavas pagastā bija pārņēmuši sulīgi smiekli un burvju triki, kā arī akustiskais solo dziedātāja Didža Meldera izpildījumā.

Specializētās darbnīcas “Kārkli” pārstāvji bija padomājuši par izaicinošu nodarbi ikvienam, kas paslēpusies zem nosaukuma "Sasien pats", kā arī par gardu pusdienu zupu – bumbiņzupu. Par mūziku rūpējās dīdžejs – DJ SAIRAM. Dienas aprūpes centrā “Eglāji” Indrānu pagastā notika radošas nodarbes ziepju un sveču liešanas darbnīcās. Smaidu apmeklētāju sejās radīja Latvijas Nacionālā teātra aktrises Indras Burkovskas teatrāli radošā improvizācija.

Savukārt pakalpojumos Spāres muižā bija iespēja uzzināt vairāk par mākslas terapiju, Canis terapiju un piedalīties tajās, kā arī nu jau par tradīciju kļuvušais dažādu izstrādājumu tirdziņš.

Kā uzsvēra biedrības “Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina: “Aprunājoties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem no Smiltenes, Alūksnes, Gulbenes, Valkas novadiem, vienojāmies šādu tradīciju turpināt un arī 2024. gadā, kopīgi organizēt satikšanos un tirdziņu. Iespējams, mazliet mainīsim norises laiku, jo par tradīciju ir kļuvis arī lietus mūsu pasākuma laikā.”

Iekļaujošā nedēļa ir pasākumu kopums, kas nedēļas laikā vienlaicīgi notiek vairākās vietās Vidzemē, kad ikviens var ielūkoties un mazliet vairāk izprast sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ikdienu. Šo aktivitāšu mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz līdz šim paveikto dažādu nepieciešamu pakalpojumu izveidē pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas noris valstī īstenotā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros.

Vidzemes iekļaujošo nedēļu kā pasākumu kopumu organizēja Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Projekta mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions

Trešdien, 25. oktobrī, kultūras centrā “Siguldas devons” ar izglītojošiem stāstiem un praktiskiem piemēriem par bioreģionu izveidi un nozīmīgumu norisināsies starptautisks forums “Misija – Bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”. Tajā piedalīsies pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevaldības un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti, apskatot nozīmīgākos aspektus veiksmīga, ilgtspējīga bioreģiona izveidei. Aicinām reģistrēt savu dalību forumā līdz 20. oktobrim šeit. Forumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, klātesošās organizācijas un iedzīvotāji būs aicināti parakstīt labas gribas memorandu.

“Bioreģiona izveide un darbība nostiprinās arī Vidzemes plānošanas reģiona stratēģisko attīstību, kur par vienu no būtiskākajiem mērķiem izvirzīta dabas ekosistēmu un resursu saglabāšana un tālredzīga apsaimniekošana. Lielus mērķus iespējams īstenot tikai kopā, un bioreģiona iniciatīva ir apliecinājums, ka spējam un esam gatavi sadarboties, lai Vidzeme kļūtu par paraugu ilgtspējīgai attīstībai, iekārojamu dzīves vietu ilgtspējīgi domājošiem iedzīvotājiem un pievilcīga vieta zaļām un iekļaujošām investīcijām,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.

Forums tiks atklāts plkst. 10.00. Galvenie akcenti tiks likti uz Eiropas un pasaules valstu praksi bioreģionu izveidošanā, bioloģiskās pārtikas ražošanu un tirgu. Pasākuma dalībnieki iepazīsies ar ieguvumiem no ilgtspējīgās resursu pārvaldības – veselīga pārtika izglītības iestādēs, kooperāciju loma bioloģiskās saimniecības attīstībai, lēnais tūrisms un bezatkritumu pieeja resursu apsaimniekošanā. Foruma noslēgumā paredzēta plaša publiska diskusija ar klātesošajiem par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā un labas gribas memoranda tapšanas procesu.

Programma pilnā izmērā skatāma >> ŠEIT. 

Dalība forumā – bez maksas.

Gaujas Nacionālais parks ir lielākā, vecākā un pazīstamākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas jau izsenis zināma kā izcila ainaviska teritorija ar lielu dabas daudzveidību un bagātu kultūrvēsturisko mantojumu.

^{Foto: entergauja.com} 

Jau šodien parka teritorijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības ir lielākas nekā vidēji Latvijā, un šeit strādā daudz nelielu saimniecību un uzņēmumu, kas ražo un pārstrādā augstvērtīgu pārtiku, uztur tradicionālo lauku vidi, dzīvesveidu un arī ainavu. Kopīgi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, vēlamies veidot ilgtspējīgu, tīru, uz izaugsmi un attīstību virzītu vidi – gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.

>> Forumu organizē Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Forumu finansiāli atbalsta Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekti “We Make Transition!” un “KISMET”, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “CITIES2030”.

KONTEKSTAM

Foruma aizsākumi meklējami vietējo Vidzemes reģiona pašvaldību un organizāciju motivācijā un gribā brīvprātīgi veidot kustību, kurā iesaistītos plašs interesentu loks – reģiona pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, organizācijas, pētniecības un izglītības iestādes, kopienu pārstāvji, biedrības, individuāli iedzīvotāji – ikviens, kas apzinās, ka Vidzemes reģiona ilgtspējīga attīstība nodrošināma pusēm sadarbojoties un apvienojot resursus, zināšanas un pieredzi.

Pilotējot praksē līdzdalības metodi – pārmaiņu arēna (transition arena) – , Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Cēsu novada pašvaldību 2023. gada martā un aprīlī fokusgrupu diskusijās pulcēja nozīmīgus spēlētājus, kas ar savu ikdienas darbu stiprina reģiona attīstību.

^{Foto: WeMakeTransition! iniciētās fokusgrupu diskusijas 2023. gada martā un aprīlī. Diskutējamās tēmas - bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioreģiona izveide Vidzemē.} 

Diskusiju rezultātā dalībnieki vienprātīgi lēma uzsākt darbu pie pirmā bioreģiona izveides Latvijā, kas vienlaikus būtu arī pirmais bioreģions Baltijas valstīs, t.i. teritorija, kurā kopīgi tiek strādāts pie vietējo resursu ilgtspējīgas pārvaldības, palielinot teritorijas ekonomisko un sociāli kulturālo potenciālu.

Organizētā foruma ietvaros, š.g. 25. oktobrī Siguldā plašā auditorijā tiks diskutēts par bioreģiona konceptu un starptautiskā bioreģionu tīklojuma ieguvumiem. Foruma dalībnieki savu gribu apliecinās, parakstot labas gribas memorandu un definējot virzienus, kuros bioreģiona attīstība primāri nostiprināma.

Apsolījums tiks stiprināts ar konkrētām rīcībām un aktivitātēm, kas būs saistošas visām pusēm, kas memorandu parakstījušas.

Aktivitāšu kopums, kas aizsācies Vidzemē, ievēro t.s. bottom-up  jeb augšupejas pieejas principus, kas ir arī “pārmaiņu arēnas” metodes fokusā – veicināt jaunu stratēģiskās domāšanas veidu teritorijas attīstībai, iedrošinot pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un indivīdus iesaistīties procesa plānošanā un īstenošanā.

Pārmaiņu arēnās dalībnieki kopīgi veido nākotnes vīziju un meklē pareizos ceļus un instrumentus, kā mērķi sasniegt, apliecinot ne tikai savu iesaistes nozīmību, bet arī plānojot ilgtspējīgu attīstību.

“Pārmaiņu arēnas” metode padziļināti tiek analizēta un pielāgota vietējām situācijām Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekta “WeMakeTransition!” ietvaros. 

Tīklošanās seminārs bioreģiona foruma ietvaros tiek organizēts Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmas projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, kuru līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Forumu līdzfinansē arī Vidzemes plānošanas reģiona īstenotie Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programas projekti “We Make Transition” un “KISMET”, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “CITIES2030".

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta "WeMakeTransition!" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26133028

Informāciju sagatavoja:

Zane Leimane, Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja, zane.leimane PIE sigulda PUNKTS lv 

Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv 

Divu gadu garumā Latvija, Igaunija un Lietuva, sadarbībā ar Ziemeļvalstu partneriem, ieviesušas projektu BioBaltic, veiksmīgi strādājot pie tā virsmērķa – izveidota un padziļināta bio un aprites ekonomikā iesaistīto pušu sadarbība Baltijas valstīs, kā arī starp Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Pēdējā no projekta pieredzes vizītēm norisinājās Lahti, Somijā, kur tika gūtas gan akadēmisku pētniecības iespēju zināšanas, apmeklējot mācību iestādes un pilotražotni, gan praktiskas zināšanas ražošanā. Vizītē piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, kā arī Latvijas Pārtikas bioekonomikas klastera biedri no uzņēmumiem SIA “Felici”, SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Aloja Starkelsen” un Latvijas Agroresursu un ekonomikas institūta. Somijā viesus uzņēma un pavadīja Lahti reģiona padomes projektu vadītājs Harri Kuusala, kurš saredz augstu sadarbības potenciālu starp Lahti un Vidzemes reģioniem.

Divu dienu laikā dalībnieki apmeklēja Lahti reģionālo padomi, Fazer bezglutēna produktu ražotni, Teerenpeli alus un destilāta ražotni, Hartwall dzērienu ražotni, Lahti universitāti, kā arī tika iepazīstināti ar Lahti reģiona skolu ēdināšanas sistēmu, kur galvenie atslēgas vārdi ir – veselīgs, ilgtspējīgs.

Atklājās, ka Lahti reģions īpaši ir vērsts uz vietējā produkta attīstīšanu un maksimālu tā nonākšanu vietējā patēriņā, veicinot īsās pārtikas piegādes ķēdes. “Reģiona atbalsta programmas un pētniecība vērsta uz aktīvu sadarbību ar uzņēmumiem dažādos jautājumos, tai skaitā cilvēkresursu apmācībā un infrastruktūras objektu attīstībā. Tika nodrošināta profesionāla zināšanu apmaiņa, aktīva darba kārtība un labas iespējas iegūt jaunus sadarbības partnerus,” norāda Ieva Ozolanta, biedrības “Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris” pārstāve, SIA “Aloja Starkelsen” pārdošanas direktore.

Lahti universitātē apskatāma bija arī pārtikas izpētes laboratorija. Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece, biedrības “Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris” pārstāve Vita Šterna atzīst, ka brauciena iespaidā institūts saredz sadarbību gan miežu šķirņu audzēšanas izmēģinājumos, gan blakusproduktu izmantošanā un bezglutēna produktu ražošanā. Institūtā jau daudzus gadus notiek graudaugu selekcija un pētījumi par graudaugu lietošanu pārtikā, īpaši funkcionālo produktu sastāvā.

“Tika apskatīti gan nišas pārtikas produktu ražošanas piemēri pēc augstiem kvalitātes standartiem ar tradicionālām metodēm, gan augstas digitalizācijas pakāpes ražošanas un loģistikas piemēri, kas deva ne tikai iespējas zināšanu pārnesei par pārtiku un cikla saimniekošanu, bet arī iedvesmoja turpināt tiekties uz izcilību,” tā brauciena dalībniece Alise Graci, biedrības “Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris” pārstāve, SIA “Felici” valdes priekšsēdētāja.

Projekta ietvaros izstrādāta arī stāstu karte, kas sniedz iespēju iepazīt ne tikai bioekonomikas status quo, bet arī tās attīstības priekšnoteikumus Vidzemē, kā piemēram, dziļi iesakņojušās lauksaimniecības tradīcijas un esošo bioresursu ekonomisko pielietojumu. Ar Latvijas stāstu iepazīties iespējams ŠEIT.

Pieredzes apmaiņas vizīte norisinājās Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja sadarbības projektu programmas projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio un aprites ekonomikas veicināšanai” (BioBaltic) ietvaros. Projekta mērķis ir padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību bioaprites ekonomikas jomā. Projekta vadošais partneris - Nordregio.

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Oktobra sākumā Valmieras novada Kocēnos notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) darbseminārs pašvaldību energopārvaldniekiem un citiem speciālistiem, kuri strādā ar enerģētikas un klimata jautājumiem. Darbsemināra dalībnieki dalījās savā pieredzē par energopārvaldnieka lomu pašvaldībā, savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska iepazīstināja pašvaldību speciālistus ar aktualitātēm klimata un enerģētikas politikā Latvijā.

Darbseminārā Kocēnos speciālisti dalījās ar savu pieredzi, ieviešot energopārvaldības sistēmu un IT risinājumus enerģijas patēriņa datu apkopošanai, to analīzei. Tas ir būtisks pamats pašvaldību ilgtermiņa mērķu noteikšanai, gan paaugstinot energoefektivitāti, gan arī mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šobrīd ne visās pašvaldībās ir speciālists – energopārvaldnieks, kā arī daudzviet vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma. Energopārvaldības sistēma ir instruments racionālai un efektīvai enerģijas izmantošanai un pārvaldībai. Būvniecības valsts kontroles birojs ir izstrādājis metodiskos norādījumus energopārvaldības sistēmas ieviešanai, tajos atgādinot, ka energopārvaldības sistēmai ir jābūt atbilstošai iestādes vai pašvaldības enerģijas patēriņam un tajā jāietver: 1) enerģijas ietaupījumu mērķi vai mērķi atsevišķos sektoros (piemēram, ēku apsildīšanā un telpu apgaismojumā, ielu apgaismojumā, pašvaldības transportā u.c.); 2) apņemšanos ieviest pasākumus nepārtrauktai energoefektivitātes uzlabošanai; 3) apņemšanos nodrošināt finanšu resursus pieņemto mērķu sasniegšanai; 4) apņemšanos nodrošināt enerģijas patēriņa datu vākšanu, to apstrādi un regulāru sabiedrības informēšanu par virzību uz noteikto mērķu sasniegšanu.

Klātesošie energopārvaldnieki atklāja, ka visbiežāk to ikdienas pienākumos visvairāk laika aizņem objektu apsekošana, kļūdu novēršana un tikai tad centieni veidot enerģijas patēriņa datu bāzi. Auditorijā izskan, ka energopārvaldnieks nav datu masīva veidotājs, bet gan enerģijas patēriņa dati ir jāapkopo, izmantojot attālinātās nolasīšanas iekārtas objektos un tos apvienojot vienotā uzskaites sistēmā. Turklāt energopārvaldnieka  uzdevums ir analizēt šos datus, sniegt datos balstītus ierosinājumus ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, reaģēt brīžos, kad energopārvaldības programmatūrā uzrādās neierasta situācija, kādai tai nevajadzētu būt konkrētās diennakts stundās. Piemēram, skolas ēkā brīvdienās uzrādās netipiski liels siltuma vai elektrības patēriņš, tad energopārvaldniekam ir jānoskaidro, vai skolā ir bijis kāds pasākums vai tomēr siltuma padeve nav noregulēta uz mazāku temperatūru. Ieviešot attālinātās datu nolasīšanas sistēmas, ir iespējams uzreiz pamanīt un attālināti novērst kļūdas daudz īsākā laika periodā.

Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk arī KEM) Valsts sekretāre Līga Kurevska seminārā uzsvēra galvenos izaicinājumus klimata politikas mērķu sasniegšanā Latvijā. Latvijas autoparkā augstu īpatsvaru (37%) veido novecojuši transportlīdzekļi, kuri kļūst mazāk ekonomiski un piesārņo gaisu, radot lielu siltumnīcefektu gāzu emisiju apjomu. Savukārt lauku reģionos viens no izaicinājumiem ir sabiedriskā transporta attīstība, kas aptver gan elektroauto, gan hibrīdtransporta īpatsvara palielināšanu kopējā transporta sektorā. Klimata politikas mērķu sasniegšanā vienlīdz būtiska ir energoefektivitātes pasākumu īstenošana daudzīvokļu ēkās.

"Klimata mērķu īstenošanai ir nepieciešams visu tautsaimniecības nozaru pienesums. Nozīmīgi ir tas, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, ražojam un patērējam. Savu artavu var dot ikviens, pietuvojoties vienu soli tuvāk kopīgajam mērķim samazināt siltumnīcefektu gāzu emisiju apjomu, sākot jau ar ikdienas patēriņa un mobilitātes paradumu maiņu, līdz ar to sabiedrības izpratnes veicināšana par klimata pārmaiņām un pielāgošanos klimata pārmaiņu radītājām sekām ir vienlīdz būtisks izaicinājums," uzsvēra L. Kurevska.

Lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei, ir izveidota mērķēta atbalsta sistēma mājsaimniecībām energoresursu sadārdzinājuma segšanai. Šobrīd ministrija strādā pie trīs tiesību aktu izstrādes – Klimata likums; Transporta enerģijas likums; Nacionālais klimata un enerģētikas plāns.  Klimata likumā paredzēts, ka plānošanas reģioni  plānošanas dokumentos nosaka mērķus, prioritātes un nosacījumus klimata pārmaiņu jomā. Publiskā apspriešana par klimata likumu ir noslēgusies, un jau 12. oktobrī notiks sanāksme, kuras laikā tiks apspriesti publiskās apspriešanas laikā saņemtie iebildumi un priekšlikumi, kā arī KEM sniegtie skaidrojumi. Klimata likumu plānots apstiprināt Saeimā līdz 2023. gada beigām.

Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions CEESEU-DIGIT ietvaros ar 11 pašvaldību konsultatīvo atbalstu līdz nākamā gada rudenim izstrādās Reģionālo enerģijas un klimata rīcības plānu 2030. gadam, semināra dalībniekiem stāstīja VPR Projektu vadītāja Maija Rieksta. 

Savukārt Transporta enerģijas likuma mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu, veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Drīzumā gaidāma sabiedriskā apspriešana. Atjaunotā redakcija Nacionālajam klimata un enerģētikas plānam (turpmāk arī NEKP) šobrīd tiek virzīta uz pirmreizējo iesniegšanu Eiropas Komisijai. NEKP būs būtisks pamats reģionāla līmeņa enerģētikas un klimata plānošanas dokumenta izstrādei. L. Kurevska aicina gan pašvaldības, gan plānošanas reģionus piedalīties ministrijas e-mācību kursā “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām”.

Ievadsemināra ierakstu tiešsaistē iespējams noskatīties Klimata un enerģētikas ministrijas Facebook lapā: https://www.facebook.com/events/1299794857372703/?ref=newsfeed

VPR vecākā eksperte Laura Dzelzkalēja vērsa pašvaldību speciālistu uzmanību uz Latvijas klimatam tipiskākajiem klimata pārmaiņu riskiem, kuru iespējamību un ietekmi novērtēt savos ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānos un kuriem paredzēt konkrētus pasākumus to mazināšanai vai novēršanai.

Piemēram,  ekstremāls karstums/aukstums; lieli nokrišņi, plūdi un strauja ūdenslīmeņa celšanās; sausums, ugunsgrēki; vētras; zemes masu kustība (nogruvumi, noslīdējumi, izskalotie ceļi); ķīmiskās izmaiņas (ūdeņu paskābināšanās, atmosfēras sastāva izmaiņas); bioloģiskie draudi (pandēmijas, slimības); ietekme uz saimniecisko darbību; ietekme uz veselību; ietekme uz bioloģisko daudzveidību, dabas vidi (šī brīža piemērs par mizgraužiem).

SIA Adven Latvia pārstāvji Māris Kānītis un Egils Kampuss semināra dalībniekus iepazīstināja ar Valmieras pilsētas pieredzi ceļā uz enerģētisko neatkarību pilsētas siltumapgādē. Kā arī klātienē aplūkojām šķeldas katlu māju Valmierā, Dakstiņu ielā 1. Katlu māja savu darbību uzsāka 2020. gada oktobrī un tajā uzstādīti šobrīd Latvijā inovatīvākie tehnoloģiskie risinājumi, ļaujot siltumenerģijas ražošanā dedzināt lētāku, zemākas kvalitātes šķeldu.

Katlu mājā uzstādīti vairāki risinājumi, lai samazinātu arī gaisa piesārņojumu un iegūtu maksimālu siltuma atdevi.

Nākamais Vidzemes plānošanas reģiona organizētais darbseminārs notiks 29. novembrī Valkas novadā. Aicinām interesentus aktuālajai informācijai sekot līdzi VPR mājas lapā, sadaļā Energoefektivitātes jaunumi: http://www.vidzeme.lv/lv/energoefektivitates_jaunumi

Darbsemināri tiek organizēti Eiropas Savienības “Life” programmas projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (turpmāk arī CEESEU-DIGIT) ietvaros. CEESEU-DIGIT galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem.

Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Šobrīd Smiltenē top nozīmīgi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Plānots, ka jau šī gada nogalē Smiltenē, Dakteru ielā 14A atklās vērienīgu daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru.

Tajā plānots izveidot dienas aprūpes centru un specializētas darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, dienas aprūpes centru bērniem un sociālās rehabilitācijas centru, kur bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Lai gan pakalpojums vēl tikai top, jau šobrīd cilvēki saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus - citās pašvaldībās, citās rehabilitācijas pakalpojumu vietās.

Smiltenietis Uldis Lauris ir aktīvs pilsētas iedzīvotājs, kurš labprāt zīmē, fotografē un nodarbojas ar riteņbraukšanu. Viņš ir viens no tiem, kurš ļoti gaida jaunā centra atvēršanu, lai dažādus nepieciešamos pakalpojumus saņemtu plašākā klāstā un arī šeit pat – savā dzimtajā pilsētā.

Kamēr sociālo pakalpojumu centrs un grupu dzīvokļi Smiltenē vēl tikai top, Uldis ik pa laikam ikdienā dodas uz “Kārkliem” Drustu pagastā, lai darbotos specializētajās darbnīcās. “Kārklos” darbojas gan koka apstrādes, gan māla apstrādes darbnīcas, tāpat pieejami grupu dzīvokļi. Līdz brīdim, kamēr Smiltenes pakalpojumi sāks pilnvērtīgi darboties, Uldis apsver iespēju arī apmesties uz dzīvi grupu dzīvoklī “Kārklos”.  

Aicinām doties nelielā ceļojumā kopīgi ar Uldi un režisoru Kārli Anitenu, lai iepazītos ar jau paveikto Smiltenē un uzzinātu vairāk par Ulda šī brīža gaitām.

Pārgājienu entuziastu kopiena turpina augt, tādēļ Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” nākusi klajā ar iniciatīvu padarīt garās distances pārgājienu maršrutus “Mežtaka” un “Jūrtaka” pieejamākus dažādām sabiedrības grupām, iekļaujot ģimenes ar maziem bērniem, seniorus, cilvēkus ar pārvietošanās grūtībām vai citiem ierobežojumiem. Sadarbībā ar šo sabiedrības grupu organizācijām un projekta partneriem no Latvijas un Igaunijas, tiks izstrādāti vides pieejamības risinājumi, dodot iespēju baudīt pārgājienu pieredzi plašākam sabiedrības lokam.

Pārgājieni paplašina robežas
Ikvienam zināms, ka došanās dabā un pārgājieni ir lieliska aktivitāte fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai. Taču mūsu sabiedrībā dažkārt šī aktivitāte nav pieejama tieši tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama. Eiropā un pasaulē pārgājienos dodas arī cilvēki ratiņkrēslos, ar dzirdes un redzes traucējumiem, arī seniori, kuriem ir savi spēju izaicinājumi, jaunās ģimenes, kuras mazuļa dēļ nevēlas atteikties no pārgājieniem. Lai šīs sabiedrības grupas varētu paplašināt savu iespēju robežas un  iekļauties pārgājienu entuziastu kopienā, pastāv visdažādākie risinājumi, kas pārgājienu vidi padara tām pieejamu, patīkamu, un drošu. Šādus risinājumus ieviest noteiktos Mežtakas un Jūrtakas posmos ir abu pārgājienu maršrutu veidotāju aktuāls uzdevums, ko projekta "Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” partneri no Latvijas un Igaunijas uzsāka veikt, tiekoties šogad Rīgā 18. un 19. septembrī. 

Kopīgi pieejamības risinājumi
Sadarbojoties ar dažādām sociālo grupu organizācijām, vietējām kopienām, gidiem, uzņēmumiem un pašvaldībām, ir paredzēts izstrādāt vairākus pilotrisinājumus pieejamības uzlabošanai atsevišķos Mežtakas un Jūrtakas posmos.

Tie ir: 1) ratiņkrēslu pieejamības risinājumi, lai atvieglotu pārgājienus/pārvietošanos ar ratiņkrēsliem pa dažādām virsmām; 2) pieejamības risinājumi cilvēkiem ar redzes traucējumiem (audiogidi, īpašas norādes, braila raksta iekļaušana u. c.); 3) tīmekļa kameru pieejamības risinājumi takas pašreizējā stāvokļa vizualizācijai pirms pārgājiena (droša pārgājiena plānošana senioriem, ģimenēm ar maziem bērniem); 4) pieejamības risinājumi, kas pielāgo pārgājienus ģimenēm ar maziem bērniem (īsas distances, pārgājienu cilpas takās, atraktīvas un dabas izglītojošas spēles, 3D objekti pārgājiena laikā); 5) uzlabot pārgājienu veidošanas prasmes skolu jauniešiem; 6) pārgājienu pielāgošana ārvalstnieku un starpkultūru sociālajām grupām; 7) pārgājieni gida pavadībā cilvēkiem ar invaliditāti. 

Projektā plānota arī šo risinājumu praktiska izmēģināšana kopā ar iesaistītajām pusēm un rekomendāciju sagatavošana risinājumu pārņemšanai citās vietās. Īstenošanas vietas Latvijā ir Apšuciems, Jūrmala, Carnikava, kā arī atsevišķi “Mežtakas” un “Jūrtakas” posmi Limbažu un Valmieras novados. Plānota dažādu noderīgu materiālu izstrāde un praktiskas apmācības tūrisma pakalpojumu sniedzējiem par iekļaujošu tūrismu. 

Darbseminārs "Mežtakas" un "Jūrtakas" pieejamības uzlabošanai un pārgājieni
7. novembrī Zvejniekciema kultūras namā Saulkrastu novadā notiks darbseminārs, kurā dalībnieki no Norvēģijas, Anglijas, Itālijas, Igaunijas un Latvijas dalīsies praktiskā pieredzē un risinājumos pārgājienu vides pieejamības uzlabošanai dažādām sabiedrības grupām. Norvēģijas Pašvaldību savienības pārstāvis stāstīs par to, kā pašvaldībās plāno un īsteno teritoriju pieejamību. Seminārā piedalīsies arī pārstāvis no Eiropas garo distanču pārgājienu asociācijas. Šī organizācija 2023. gadu ir pasludinājusi par garo distanču pārgājienu maršruta E9 gadu, īpaši to popularizējot. Jūrtaka ir E9 daļa Baltijas valstīs. Pēc prezentācijām un diskusijām 7. novembra vakarā dalībnieki dosies pārgājienā Jūrtakas posmā Saulkrastos. Savukārt, 8. novembrī paredzēts pārgājiens posmā no Lilastes līdz Carnikavai, kur projekta ietvaros tiks izveidots pārgājienu vides pieejamības risinājums cilvēkiem ratiņkrēslos. Pārgājienā tiek aicināts ikviens interesents, īpaši dalībnieki no projektā iekļautajām mērķa grupām, lai kopīgi izzināto šo grupu vajadzības vides pielāgošanai. Pasākums top, sadarbojoties "Lauku ceļotājam" un Vidzemes plānošanas reģionam. 

>> Darbsemināra un pārgājienu programma (angļu valodā)

Pasākuma darba valoda - angļu.

Reģistrēšanās līdz 1. novembrim, aizpildot tiešsaistes pieteikšanās formu: https://forms.gle/BwcPc8dt5jgcuAcH7 

_____

Par projektu
Projekts "Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” tiek veikts ar ES Interreg EstL-Lat programmas atbalstu trīs gadu laikā - no 2023 gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam. No Latvijas projektā piedalās "Lauku Ceļotājs", Vidzemes plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions un "Movement Spontaneous". 

Vairāk par projektu un aktivitātēm: Eva Meijere, projekta "Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25665567, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju publicējusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, izmantojot "Lauku Ceļotāja" sagatavoto informāciju. 

Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (EE-LV00013). Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atblastu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

.

Š.g. 13. oktobrī, pārstāvot Vidzemes plānošanas reģionu, eksperte Lienīte Priedāja-Klepere par publiskā sektora iesaisti Vidzemes vietējās pārtikas sistēmas attīstībā iepazīstina Moldovas ministriju, ar pārtikas jomu un uzņēmējdarbības attīstību saistītu organizāciju un vietējo pašvaldību pārstāvjus. Tikšanās notiek Zviedrijas vēstniecībā Moldovā Zviedrijas institūta iniciēta un līdzfinansēta projekta "PEAS" ietvaros, kurā no Latvijas iesaistījies Vidzemes plānošanas reģions.

Vidzemes plānošanas reģions dalījās pieredzē par dažādām aktivitātēm Latvijā, piemēram,  Mājas kafejnīcu dienu aktivitāti Latvijā, t.sk. higiēnas un pārtikas drošības prasību ievērošanas pasākumu organizēšanu, Restorāna nedēļas pasākuma konceptu, mājražotāju tirdziņu organizēšanu un normatīvo regulējumu, REKO tirdziņa iniciatīvu Valmierā,  zaļā iepirkuma organizēšanas kārtību izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībās, vietējās izcelsmes pārtikas zīmola “Novada garša” darbību  u.c.  Tāpat klātesošie tika informēti par pavisam drīzu pirmā bioreģiona izveidi Baltijas valstīs, kas sākotnēji iekļausies Gaujas Nacionālā parka robežās, tomēr ar potenciālu paplašināties.

Delegāciju uzņem Zviedrijas vēstniece Moldovā Katarinu Fraidu (Katarina Fried), klātesot arī pārstāvjiem no Moldovas Lauksaimniecības un pārtikas industrijas ministrijas, Ekonomiskās attīstības un digitalizācijas ministrijas un Mazo un vidējo uzņēmumu alianses.

Partnerība no Zviedrijas, Latvijas, Igaunijas un Moldovas šobrīd padziļināti izpēta vietējo situāciju un apstākļus katrā no valstīm, analizē, cik ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālnoturīgas ir vietējās pārtikas sistēmas, kā arī definē kopīgus izaicinājumus un apzina, vai kādam no partneriem ir īpaši vērtīga pieredze, no kuras mācīties un ieviest pašmāju sistēmas uzlabošanai.

Tikšanās laikā Moldovas pārstāvji stāsta par EcoLocal asociācijas aktivitātēm un iespējām pilnveidot ilgtspējīgas pārtikas ķēdes, kā arī risināt ar pārtikas drošību saistītu jautājumus. Viņus īpaši interesē citu valstu pieredze mājražotāju tirdziņu organizēšanā pašvaldībās – Moldovā šī brīža regulējums tādas būtiskas vietējas nozīmēs uzņēmējdarbības aktivitātes neparedz.

Zviedru partneri dalās pieredzē, kā vietējos tirdziņos līdz patērētājiem tiek nogādāta vietējo ražotāju audzētā produkcija, savukārt kolēģi no Igaunijas stāsta par bioloģiskās saimniekošanas nozīmi ilgtspējīgas pārtikas sistēmas uzturēšanā un kāds bijis Igaunijas attīstības ceļš.

Iegūtā informācija tiks izmantota projekta pieteikuma izstrādē, iesniedzot kvalitatīvu un faktos balstītu ilgtspējīgas pārtikas sistēmas attīstības projekta idejas pieteikumu, ar mērķi pretendēt uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem aktivitāšu ieviešanai.

Partnerībā uzaicināti piedalīties arī pārstāvji no Moldovas, tā kā  šādu projektu izstrādes virsmērķis ir sniegt atbalstu tām valstīm, kas pārskatāmā nākotnē vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.

^{Foto: Moldovas ciema ainava 2023. gada oktobrī}

Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) aicina uzņēmējus un uzņēmumu īpašniekus piedalīties "Kickstart" digitālajos transformācijas treniņos, kas notiks Valmierā. Šie treniņi ir paredzēti, lai piedāvātu detalizētas un radošas zināšanas par digitālās transformācijas jēdzieniem un praktiskām prasmēm, kā arī piedāvātu iespēju mācīties no vadošiem digitālās izglītības ekspertiem.

Treniņu saturs

"Kickstart" programma ir sadalīta divos dažādos apmācību posmos, lai piedāvātu pielāgotas zināšanas un pieeju uzņēmējiem atkarībā no to uzņēmuma izmēra.

“Kickstart” mikro / mazajiem uzņēmumiem:

Šis treniņš ir piemērots mikro un maziem uzņēmumiem, notiek četru dienu laikā klātienē ar aptuveni vienas nedēļas pārtraukumiem. Šajā treniņā dalībnieki apgūst digitālās transformācijas būtību, analizē savus biznesa procesus, iepazīst dažādus digitalizācijas virzienus, kas palīdzēs Digitālās attīstības ceļa kartes izveidē.

“Kickstart” treniņa mikro / mazajiem uzņēmumiem norises laiks:

1.tikšanās - 19.10.2023.

2.tikšanās - 27.10.2023.

3.tikšanās - 03.11.2023.

4.tikšanās - 09.11.2023.

Dalība "Kickstart" treniņā

Dalība "Kickstart" treniņos notiek bez maksas, de minimis atbalsta ietvaros. Treniņi notiks Valmierā, un uz tiem var pieteikties uzņēmēji no visām Latvijas pilsētām.

Mentori un uzņēmumu pieredze

Treniņu dalībniekiem vadību un padomus sniegs vadošie digitālās izglītības eksperti:

ALEKSANDRS ĻUBINSKIS - EDIC eksperts un reģionālais koordinators, nodibinājuma “Cēsu Digitālais centrs” vadītāja vietnieks.

VITA BRAKOVSKA - biedrības “Zināšanu un inovācijas sabiedrība” valdes priekšsēdētāja.

Lektori piedāvās savu bagāto pieredzi un zināšanas, lai palīdzētu dalībniekiem attīstīt digitālo stratēģiju un efektīvi izmantot digitālos rīkus. Mentori palīdzēs dalībniekiem precizēt savu Digitālās attīstības ceļa karti un izstrādāt stratēģiju uzņēmuma digitālajai attīstībai.

Papildus "Kickstart" treniņos piedalīsies arī uzņēmumi, kuri dalīsies ar savām pieredzes stāstiem un iegūtajām zināšanām digitālās transformācijas jomā.

Lai uzzinātu vairāk un pieteiktos "Kickstart" digitālajiem transformācijas treniņiem, lūdzu, apmeklējiet tīmekļa vietni www.kickstart.lv!

Kopā mēs izveidosim digitālu nākotni jūsu uzņēmumam un palīdzēsim jums būt konkurētspējīgiem digitālajā vidē!

__________________________________________________________________________

Jautājumiem: Aleksandrs Ļubinskis, EDIC eksperts un reģionālais koordinators, aleksandrs.lubinskis@cdc.lv, t. 26181851

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions ir iesniedzis pieteikumu Eiropas Komisijā, apliecinot savu interesi un gatavību kļūt par reģionālu inovācijas ieleju ar specializāciju bioekonomikas un pārtikas sistēmu jomā. Pieteikums ir pieņemts, un  šobrīd notiek izvērtēšana, kas noslēgsies 2024. gada martā.

Š.g. 13. oktobrī Plovdivā, Bulgārija tika organizēts iniciatīvas atklāšanas pasākums. Tā ietvaros notika paneļdiskusija, kurā jomas pārstāvji un eksperti sprieda par to, kādi varētu būt reģionālo bioekonomikas un pārtikas sistēmu inovāciju ieleju darbības pamatprincipi. Pasākuma paneļdiskusijā kā inovāciju ielejas kandidātu aicināja piedalīties arī Vidzemes plānošanas reģionu (turpmāk arī VPR), kuru pārstāvēja VPR attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne. Viņa pastāstīja par Vidzemes reģiona bioekonomikas un pārtikas sistēmas attīstības gaitu, tostarp iepazīstināja ar reģiona profilu, priekšrocībām un izaicinājumiem.

Pasākumā piedalījās  augsta līmeņa Eiropas Savienības amatpersonas; ar savu klātbūtni pagodināja arī Bulgārijas premjerministrs Nikolajs Deņkovs (Nikolai Denkov). Apmeklētāju vidū bija arī pārstāvji no esošām un potenciāli augošām bioekonomikas un pārtikas sistēmu ielejām, svarīgākie bioekonomikas jomas spēlētāji un akadēmiskā sektora pārstāvji.

VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja L. Gercāne paneļdiskusijā akcentēja pastāvošo sasaisti starp reģiona bioloģisko resursu prasmīgu apsaimniekošanu un vietējo iedzīvotāju labklājības līmeni.  “Vidzeme ir bioloģiskajiem resursiem bagāts reģions, taču inovācijas plašākai attīstībai uzņēmumiem nepieciešama pieeja jaunākajiem pētījumiem, pasaules līmeņa ekspertīzei, inovāciju infrastruktūrai, un tiem jāveido ciešākas sadarbības saites savā starpā gan valsts līmenī, gan arī pāri robežām,” teica L. Gercāne.  

Klātesošajiem stāstot par Vidzemes reģiona profilu un inovāciju ekosistēmas elementiem, tika iezīmēti virzieni, kuros Vidzemē uzsākta stabila attīstība: bioloģiskās pārtikas izejvielu un produktu attīstīšana, augu izcelsmes proteīnu ieguve, jaunu produktu izstrāde no ražošanas blakusproduktiem, inovatīva iepakojuma izstrāde, lauksaimniecības un lopkopības robotizācija, bioreģiona dibināšanas iniciatīva, digitalizācijas attīstība uzņēmumos, inovāciju laboratoriju izveide un darbība, hakatoni kā jaunu inovāciju radīšanas platforma.  

Vienlaikus VPR pārstāve norādīja, ka Vidzemē ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, kas var atsaukties uz produktivitāti, kā arī uz zināšanu, tehnoloģiju un inovāciju infrastruktūras pieejamību. Jau šobrīd izaicinājums tiek risināts, stiprinot sadarbību ar citiem reģioniem, izmantojot izpētes un attīstības centru piedāvātos pakalpojumus, meklējot un arī pašiem piedāvājot tirgū trūkstošās zināšanas, kā arī pārdomāti izmantojot pieejamos resursus un infrastruktūru.

Kontekstam

Reģionālās bioekonomikas un pārtikas sistēmu inovācijas ieleja ir Eiropas Komisijas rosināta iniciatīva, kur par iepriekš nosaukto tematisko jomu inovācijas ielejām uzskatāmas teritorijas, kas apņēmušās ieguldījumus koncentrēt pētniecībā un inovācijā, piedalīties reģionālās politikas attīstības procesos un sadarboties starpreģionu inovācijas projektu attīstīšanas nolūkos. Jaunais Bioekonomikas un pārtikas sistēmu jomas inovāciju ielejas koncepts ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas izriet no Jaunās Eiropas Inovācijas programmas (angļu valodā - New European Innovation Agenda) uzstādījumiem un tika izveidots kopā ar ES dalībvalstīm Eiropas Bioekonomikas politikas foruma ietvaros.

L. Gercāne uzskata: “Eiropas Komisija savā jaunajā inovāciju politikā apliecina vēlmi mazināt reģionu inovācijas attīstības negatīvās atšķirības. Taču būs liels izaicinājums panākt, ka tas patiesi realizējas.”

Iniciatīvas aizsācēji uzskata, ka inovāciju ielejas slēpj sevī potenciālu atbalstīt un paātrināt bioekonomikas attīstību reģionos, kā arī izlīdzināt bioekonomikas attīstības dažādos līmeņus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kopumā Eiropas Savienībā plānots izveidot vismaz 100 tematiskās inovāciju ielejas, procesā iesaistot arī tos reģionus, kuros jāstiprina inovācijas kapacitāte. Reģionālo inovācijas ieleju darbības atbalstam Eiropas Komisija paredzējusi novirzīt finanšu resursus 122 miljonu apmērā projektu ideju realizēšanai.

Jautājumiem: Laila Gercāne, VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

No 20. – 22. septembrim Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti, kopā ar citu Latvijas plānošanas reģionu uzņēmējdarbības speciālistiem, projekta SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, viesojās Latgalē. Trīs dienu laikā tika baudīta Latgales viesmīlība, apmeklēti un iepazīti daži no lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības, kokapstrādes, tehnoloģiju un tūrisma nozarēs, kā arī nozīmīgākās izglītības iestādes. Lai arī ikdienā netrūkst dažādu izaicinājumu, uzņēmēji Latgalē patiesi lepojas ar saviem sasniegumiem un iespējām, ko šis reģions piedāvā.

Kā pirmā pieturvieta pieredzes apmaiņas brauciena sākumā - “Rekovas dzirnavas”, kur godā tiek turēts Latgales kulinārais mantojums un galvenā ēdienu sastāvdaļa ir zemnieku saimniecības “Kotiņi” saražotā produkcija.

Uz pašu saimniecību ceļš ved arī tālāk, tur uzņēmuma pārstāve iepazīstināja ar “Kotiņu” produktu audzēšanas un pārstrādes procesu. Zemnieku saimniecība dibināta 1992. gadā un sākotnēji tā atradusies vien 2 kilometrus no robežas, Šķilbēnu pagasta “Upītēs”, kur tā pašreizējais un vienīgais īpašnieks Aldis Ločmelis kopā ar savu tēvu uzsāka uzņēmējdarbību. Astoņus gadus vēlāk - 2000. gadā, uzņēmums pārcēlās uz tagadējām telpām, kur pamazām attīstījās un šobrīd ir viena no lielākajam saimniecībām Latvijā un Baltijā, kas audzē sertificētas sēklas. Uzņēmums izstrādājis arī bezatlikumu saimniekošanas tehnoloģiju, kur blakus pamatproduktam radītais blakusprodukts tiek izmantots citās saimniecības nozarēs, piemēram, lopbarībai. Šobrīd saimniecība apsaimnieko vairāk nekā 4000 hektārus zemes un audzē 19 kultūras. 

Lai lauksaimniecība reģionā un arī Latvijā zeltu, jaunos speciālistus sagatavo Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra “LBTU Malnavas koledža”, kas bija nākamā pieturvieta. Šeit Sandra Ežmale, koledžas direktore, pastāstīja par izglītības iestādi, tās darbības virzieniem un nozīmi reģionā, kā arī īstenotajiem invetīciju projektiem. Vizītes laikā tika iepazītas arī mācību telpas - jūlijā atklātā augkopības laboratorija, lauksaimniecības tehnikas, autotransporta un siltumnīcas laboratorijas.

Kārsavas novadā reģionu speciālisti apmeklēja “Mežvidu” siltumnīcu kompleksu, izzinot tomātu audzēšanas noslēpumus un izaicinājumus. Savu produkciju uzņēmums pozicionē kā ekoloģisku, Premium produktu, jo audzēšana tiek nodrošināta bez ķīmisku aizsardzības līdzekļu lietošanas, tikai ar bioloģiskām metodēm un tomātus apputeksnē ar dabisku metodi – izmantojot kamenes. Lai gūtu labāku ražu, kā arī samazinātu ikmēneša rēķinus, uzņēmums investējis energoefektīvās LED gaismošanas sistēmās, rekuperācijas sistēmās un augu svēršanas sistēmās. Lielāko daļu no ieguldījumiem veido bankas finansējums un pašu piesaistītie līdzekļi, bet daļa ir Eiropas Savienības atbalsts.

Dienas noslēgumā Latgales uzņēmējdarbības centra (LUC) vadītājs Andris Kucins iepazīstināja ar centra galvenajiem darbības virzieniem, aktivitātēm, sadarbībām, kā arī īstenotajiem un aktīvajiem uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Latgales plānošanas reģionā.

Apmaiņas braucienam turpinoties “Griķu Rezidencē”, kur saimnieko zīmolu “Griksi” un “Liepkalns” radītāji Jūlija un Aleksejs Daņiļini, reģionu speciālisti iepazinās ar bioloģiskās saimniecības ražotajiem produktiem, uzņēmuma darbības virzieniem un atbalsta iespējām, kas laika gaitā piesaistītas, lai veicinātu attīstību. Kā pastāstīja J. Daņiļina, uzņēmumā šobrīd strādā tikai 4 darbinieki, jo produkcija tiek ražota automatizēti – ar iekārtu palīdzību. 30% no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Rumāniju, Poliju, Nīderlandi un Zviedriju, drīzumā piegādes tiks veiktas arī uz Lielbritāniju. Uzņēmums saņēmis ilgtspējīga lauksaimnieka sertifikātu, kā arī piesaistījis finansējumu dažādās Eiropas programmās un no četriem LEADER projektiem. 

Inovācijās un zinātnē balstīta pieredze reģionu speciālistiem bija “Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā”, kas ir Austrumlatvijas vadošais tehnoloģiju centrs ar 33 dažādām studiju programmām. Savukārt, iedvesmojoša un garšas kārpiņu atraisoša vizīte bija kafijas koncepta veikalā “KUUP”, kur zīmola radītājs Oskars Maculevičs pastāstīja par pirmās augstākās kvalitātes kafijas grauzdētavas izveidi Latgalē. Uzņēmums dibināts 2019. Gadā kā maza apjoma grauzdētava un galvenokārt strādā ar Latvijas tirgu. Kafijas pupiņas, kuras tiek grauzdētas, lielākoties tiek iepirktas no Dienvidamerikas - Brazīlijas un Kolumbijas, kā arī no Etiopijas, Austrumāfrikā.

Aglonā tika iepazīts maizes tapšanas process. “Maizes muzejā”, kur jau 25 gadus saimnieko un viesus uzņem namamāte Vija Kudiņa, atrodas simtiem lietu un foto, kas saistītas ar graudu pārstrādi un maizes cepšanu. Muzeja veidotāja reģionu speciālistus sagaida latgaliešu tautas tērpā ar latgalisku uzrunu un stāstiem par maizes ēšanas kultūru. 

Viens no lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Latgalē SIA “Varpa”, tika iepazīts, dodoties uz Krāslavu, kur valdes priekšsēdētājs Edvards Baranovskis parādīja uzņēmuma teritoriju un ražošanas telpas, iepazīstināja ar galvenajiem darbības virzieniem un ieguldījumiem, kas veikti uzņēmuma attīstībai. Uzņēmums dibināts 1993. gadā un tajā strādā 68 darbinieki, tā galvenie darbības virzieni ir mežisstrāde, kokapstrāde un dārza mēbeļu ražošana, produkcija galvenokārt tiek eksportēta ārpus Latvijas. No koksnes atlikumiem uzņēmums ražo koksnes granulas, kas arī lielākoties tiek eksportētas. Šobrīd uzņēmums strādā uz pusslodzi elektrības jaudas samazinājuma dēļ, ko izraisījusi nespēja vienoties ar A/S Sadales tīkli. 

Apmaiņas brauciena noslēgumā reģionu speciālisti viesojās Daugavpilī bāzētā uzņēmumā, SIA “Regula Baltija”, kas dibināts 1992. gadā un nodarbojas ar drošības iekārtu izstrādi un ražošanu, kas paredzētas dokumentu nolasīšanai, transporta un ieroču pārbaudei. Kā pastāstīja uzņēmuma tirgvedības vadītājs Māris Kaminskis, Latvijā paliek tikai 3 - 4% saražotās iekārtas, jo liekākā daļa tiek eksportētas uz ārzemēm. Uzņēmums šobrīd strādā 170 valstīs un tā klienti galvenokārt ir valsts struktūras, bet daļa iekārtu nonāk arī privātajā sektorā, piemēram, viesnīcās, bankās, avikompānijās, ostās un citur. 

Ar vēsturiski tehnokrātisku vietu iepazīstināja Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra “Inženieru arsenāls” pārstāvis. Centrs izvietots 19. gadsimta ēkā, Daugavpils cietoksnī, un tā saistīta ar inženierijas vēsturi, tehniku un tās attīstību. Ēka apmkelētājiem atvērta nepilnus 5 mēnešus un tajā izvietotas četras ekspozīcijas ar industriālā dizaina vēstures un spectehnikas, padomju spēkratu, mototehnikas un rietumu retro automobiļiem. Savukārt, izzinoša, uz STEM jomu balstīta izglītojoša vide apmaiņas brauciena noslēgumā sagaidīja Daugavpils Inovāciju centrā. Tur izvietotas interaktīvas ekspozīcijas, nodarbības un pasākumi bērniem un jauniešiem, kas ļauj iepazīt, izprast fiziku, ķīmiju, bioloģiju un citas zinātnes. 

“Lai arī vairākus gadus dzīvoju un darbojos Vidzemes plānošanas reģionā, pieredzes apmaiņas vizīte Latgalē noteikti bija īpaša arī personīgi, jo pati nāku no šī reģiona. Brauciena laikā iepazinām ļoti dažādus uzņēmums no mazajiem ražotājiem līdz lieliem rūpnieciskiem uzņēmumiem, kas spējuši ielauzties eksporta tirgos. Reizēm pat nenojaušam, ka Latvijā darbojas pasaules līmeņa unikāli uzņēmumi kā “Regula Baltija”. Sarunas ar uzņēmējiem iezīmēja arī uzņēmējdarbības skaudro pusi – uzņēmēji ir spiesti cīnīties ar valsts monopola pakalpojumu sniedzējiem un tas spēcīgi ietekmē uzņēmumu darbību, kā situācijā ar kokapstrādes uzņēmumu “Varpa”. Latgales uzņēmēji noteikti ir neatlaidīgi, inovatīvi un viesmīlīgi,” apmaiņas vizītes nozīmīgumu uzsvēra Inguna Kucina, Projekta SMEPRO REG vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Plašāka informācija: Projekta SMEPRO REG vadītāja Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Krista Blūma, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai rastu labāko risinājumu un inovācijas CMMS sistēmas darbības uzlabošanā, atvērta reģistrācija Aloja Starkelsen hakatona izaicinājuma risināšanai.

12. oktobrī norisinājās Aloja Starkelsen hakatona izaicinājuma uzsaukuma vebinārs, kura laikā uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs prezentēja pašreizējo sistēmas darbību, pielietojumus un izaicinājumu, kura rezultātā nepieciešams iegūt strādājošu, ērti lietojamu sistēmu, kas ļautu ietaupīt dabas, materiālu un cilvēku resursus, tādējādi padarot Aloja Starkelsen produktus konkurētspējīgākus un zaļākus.

Šī brīža pasaules tendences un pētījumi pierāda, ka tieši investīcijas inovācijās, kas ļauj prognozēt potenciālos iekārtu apkopes un ikdienas uzturēšanas darbus, ir viens no aspektiem, kas veicina uzņēmumu izaugsmi. 

Aicinām Jūs piedalīties Aloja Starkelsen hakatonā, lai atrisinātu izaicinājumu un izstrādātu efektīvu un inovatīvu iekārtu apkalpošanas un rezerves daļu noliktavas uzturēšanas sistēmu!

Piesaki savu komandu līdz 9. novembrim: https://link.webropolsurveys.com/S/8054CF9B22F44F43

“Uzņēmums spēris soli pārmaiņu virzienā, jo palielinām savu produktu klāstu un tādējādi arī saražotās produkcijas apjomus, kas arī ir šī izaicinājuma pamats. Ņemot vērā to, ka Aloja Starkelsen nav liels, globāls uzņēmums, šobrīd nav iespējas atļauties starptautiski izstrādātus un dārgus IT risinājumus, bet tajā pašā laikā, neesam arī mazs lokālais uzņēmums, kas var strādāt ar pašreizējo sistēmu. Ar izaicinājuma palīdzību vēlamies atrast veidu, kā iegūt paredzamu un profilaktisku rezerves daļu, instrumentu un ražošanas aprīkojuma apkopes sistēmu, kas strādātu saskaņā ar mūsu uzņēmuma pamatnostādnēm, sadarbotos ar citām struktūrvienībām – grāmatvedību, ražošanas līniju un noliktavas sistēmu, kā arī spētu paredzēt nepieciešamās līniju apkopes un remonta vajadzības,” atklāj J. Garančs.

Aloja Starkelsen jaunajā sistēmā vēlas iekļaut arī uzņēmuma ēkas un infrastruktūras objektus, saistīt aprīkojumu ar ārpakalpojumu sniedzējiem un rezerves daļu piegādātājiem, nodrošināt ātru reakcijas laiku un risinājumus konkrētiem servisa uzdevumiem, kā arī apkopot statistiku un dažādu procesu vizualizācijas.

Risinājumi, ko hakatona rezultātā vēlas iegūt Aloja Starkelsen:

• Plānveida iekārtu apkopes sistēma;
• Statistika par iekārtu dīkstāvi un iemesliem;
• Optimāla rezerves daļu līdzsvara uzturēšana ar automātiskiem pasūtīšanas uzdevumiem;
• Darba uzdevumu iedalīšana kategorijās pēc prioritātes un grupas;
• Darba apjoms ar nepieciešamo cilvēku skaitu, paredzamo laika patēriņu, izmantojamajiem instrumentiem;
• Uzdevumi un darbinieku sadalījums atbilstoši darba veikšanai nepieciešamajām kompetencēm;
• Noteiktas sistēmas lietotāju lomas un piekļuves līmeņi.

Vairāk par izaicinājumu uzzini noskatoties vebināra ierakstu: https://youtu.be/ac9L4ZXVsQY?si=J4lZ15TDaIzhF7Z6

Reģistrēšanās hakatonam atvērta līdz 9. novembrim. Pieteikšanās izmantojot saiti: https://link.webropolsurveys.com/S/8054CF9B22F44F43

Hakatona norises nozīmīgākie datumi:

• 9. NOVEMBRIS: Komandu pieteikumu iesniegšanas termiņš
• 10. - 15. NOVEMBRIS:  Komandu atlase 
• 16. NOVEMBRIS: Kick-off pasākums, kurā tiksies iesaistītās komandas un izaicinājuma devēja, Aloja Starkelsenpārstāvji. Pasākuma laikā atlasītās komandas saņems detalizētāku informāciju par izaicinājumu un varēs uzsākt sagatavošanās darbus. 
• 30. NOVEMBRIS - 1. DECEMBRIS: Hakatona dienas (2 dienu pasākums). Dienas beigās tiks izvēlēta(-as) uzvarētāju komanda(-as).

Kas ir SIA “Aloja Starkelsen”?

Uzņēmums SIA “Aloja Starkelsen” nodarbojas ar pārtikas izejvielu ražošanu, uzsvaru liekot uz pākšaugu proteīna, cietes un kartupeļu cietes dažādu specifikāciju izejvielām, kā arī pārtikas (lopbarības) risinājumu izstrādi, kuru pamatā ir sastāvdaļas, kas iegūtas, izmantojot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un maigu apstrādi, samazinot ietekmi uz vidi un maksimāli saglabājot izejvielas dabiskās īpašības galaproduktā. 

Vairāk par uzņēmumu: https://alojas.lv

Hakatona dalībnieki

Hakatonā piedalīties aicinātas visas ieinteresētās komandas: tehnoloģiju uzņēmumi, IT produktu vadītāji un plānotāji, loģistikas, noliktavas un ražošanas iekārtu apkalpošanas un plānošanas speciālisti, studentu komandas un pētnieki.

Kāpēc piedalīties Aloja Starkelsen hakatonā?

Hakatona uzvarētāju komanda iegūs tiesības parakstīt sistēmas piegādes līgumu ar SIA “Aloja Starkelsen”. Turklāt būs iespēja:

• veidot sadarbību un kontaktus ar citiem uzņēmumiem un speciālistiem, kuriem ir interese par šo jomu;
• nodibināt starptautiskus kontaktus un sakarus jūsu interesējošajā jomā;
• pārbaudīt savu ideju ar tiešu atgriezenisko saiti no potenciālā klienta un uzzināt, kā savu risinājumu ideju pielāgot galalietotāju vajadzībām; 
• attīstīt savas idejas komercializācijas potenciālu un atklāt jaunas uzņēmējdarbības iespējas ar ekspertu mentoru atbalstu;
• gūt starptautisku atzinību un atpazīstamību.

Vairāk informācijas par dalību hakatonā un precizējoši jautājumi par izaicinājumu: 

Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis saziņai: +371 26598678

Hakatons tiek organizēts sadarbībā ar:

Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.

Pamatinformācija par projektu:

http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters

Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396

Projekta “Profesionālā pilnveide pārtikas jomas blakusproduktu izmantošanā” (ByP4Dev) partneri no Spānijas, Somijas, Grieķijas, Latvijas un Portugāles aicina izmēģināt tiešsaistes kursu angļu valodā, lai iegūtu agrorūpniecības sektora blakusproduktu pilnvērtīgākās izmantošanas jeb valorizācijas eksperta profesionālajam profilam atbilstošas zināšanas. Reģistrēties bezmaksas kursam iespējams šeit: www.byp4dev.eu/mooc/

Šāds profils pašreizējās formālās izglītības struktūrās nepastāv un Byp4Dev galvenais mērķis ir tā integrācija profesionālās izglītības programmās, vienlaikus reaģējot uz darba tirgus un bioproduktu ražošanas iespējām un vajadzībām.

Kurss paredzēts profesionālās izglītības un augstskolu studentiem un strādājošiem profesionāļiem, kuri vēlas papildināt savas zināšanas. Tā ilgums ir 55 stundas un kursā tiks apskatīti tādi tēmu bloki kā:

• aprites ekonomika un bioekonomika;
• jaunās tendences un tirgus iespējas blakusproduktu izstrādē;
• lauksaimniecības, lopkopības un pārtikas rūpniecības atlikumvielu valorizācija;
• valorizācijas tehnoloģijas;
• biokompozītmateriāli un visaptveroša pieeja resursu izmantošanai, tai skatā biomasas un bioproduktu vērtību ķēdes;
•  biznesa stratēģijas.

Kurss apgūstams pašvadītas mācīšanās ceļā – sev ērtā laikā un vietā.

Šī ir vienreizēja iespēja būt vienam no pirmajiem kursa lietotājiem, mācību noslēgumā saņemot apliecinājumu par tā apguvi. Ņemot vērā, ka mācību saturs vēl tiek testēts, kursa apguvēji ir īpaši aicināti arī sniegt savu vērtējumu, rekomendācijas vai jebkādu citu atgriezenisko saiti kursa uzlabošanai, informējot par to projekta ByP4Dev vadītāju Vidzemes plānošanas reģionā Maiju Riekstu, rakstot uz e-pastu maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv">maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.

Kursa saturu ir izstrādājuši konsorcija Byp4Dev dalībnieki: Vidzemes plānošanas reģions, FUNDECYT Zinātnes un tehnoloģiju parks Spānijā, Hāmes Lietišķo zinātņu universitāte Somijā, uzņēmums EXELIA Grieķijā un Portugāles centra reģiona Agro industriālo klasteru asociācija InovCluster.

ByP4Dev līdzfinansē ERASMUS+ sadarbības partnerības profesionālajā izglītībā un apmācībā. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

13. oktobrī Smiltenē pulcējās ap 50 uzņēmējiem no Vidzemes reģiona, lai iegūtu informāciju par uzņēmumu digitalizācijas iespējām un pieejamo konsultatīvo un finanšu atbalstu aktivitāšu realizēšanai. Semināru "Uzņēmumu digitalizācija. Risinājumi, pieredze un pieejamais atbalsts" rīkoja Eiropas Digitālās Inovācijas Centra (EDIC) Vidzemes kontaktpunkts sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un Smiltenes novada pašvaldību.

Semināra informatīvajā daļā EDIC, Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA), Finanšu institūcijas ALTUM un Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pārstāvji pastāstīja par dažādām atbalsta iespējām uzņēmumiem. Savukārt, pasākuma otrajā daļā dalībniekiem bija lieliska iespēja dzirdēt praktiskus padomus no uzņēmējiem, kuri jau ir guvuši panākumus, pateicoties digitalizācijai, un digitālo risinājumu piedāvātājiem.

Pasākuma ievadā semināra dalībniekus uzrunāja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, uzsverot moderno tehnoloģiju lielo nozīmi uzņēmumu attīstībā un konkurētspējas uzlabošanā, kā arī novēlot, lai seminārs sniedz praktiskus ieguvumus tā dalībniekiem.

Uzsākot semināra informatīvo daļu, Ieva Kreile, EDIC Vidzemes kontaktpunkta pārstāve, dalījās ar informāciju par atbalstu procesu digitalizācijai. Viņa aicināja uzņēmējus aktīvi izmantot piedāvātās iespējas un uzsvēra, ka digitalizācija ir uzņēmējdarbības konkurētspējas un produktivitātes atslēga. Zelda Žagariņa, LIAA Valmieras inkubatora vecākā projektu vadītāja, iepazīstināja uzņēmējus ar LIAA atbalsta programmām digitalizācijas projektiem, kas dod plašas iespējas uzņēmumu attīstībai. Savukārt, Iveta Dzērve, ALTUM Vidzemes reģiona vecākā klientu darījumu vadītāja, informēja par ALTUM atbalsta programmām, kas piedāvā aizdevumus ar kapitāla atlaidi uzņēmumiem, kuri vēlas ieviest digitālos risinājumus. Inese Nikopensius, Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas konsultante, pastāstīja par šīs programmas atbalsta iespējām inovācijai maziem un vidējiem uzņēmumiem, ko var izmantot tostarp arī dažādu digitālo risinājumu ieviešanai.

Semināra otrajā daļā uzņēmējiem bija iespēja uzzināt Ingusa Pavasara pieredzi digitālās transformācijas ieviešanā “Pavasars Group” uzņēmumos. Uzņēmējs atklāja, kā “Pavasars Group” mērķtiecīgi virzās uz digitalizāciju visās jomās un kādas konkurences priekšrocības tā nodrošina modulāro māju ražošanas nozarē. Haralds Vīgants, SIA "Graanul Invest" izpilddirektors, skaidroja, kā viņa pārstāvētais uzņēmums ir izmantojis digitalizācijas priekšrocības kokskaidu granulu ražošanas jomā un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras digitālo risinājumu ieviešanā uzņēmumā, tostarp no darbinieku puses. Savukārt, Rolands Birģelis, SIA "Advangrid" eksporta vadītājs, dalījās ar svarīgiem padomiem par efektīvu resursu pārvaldību un kā digitālie monitoringa rīki var uzlabot šos procesus.

Seminārs sniedza lielisku iespēju uzņēmējiem iepazīt digitālās transformācijas priekšrocības un uzzināt, kā ar digitāliem risinājumiem var uzlabot uzņēmējdarbības efektivitāti un nodrošināt konkurētspēju mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē.

Pasākums notika projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983) ietvaros.

Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. 

Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā

Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā:

“Latvijas Digitālais akselerators” (https://www.digitallatvia.lv) fokusējas uz produktu inovācijām, sniedzot atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, testēšanai un ieviešanai ražošanā,

 “Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” (https://www.dih.lv) koncentrējas uz atbalstu uzņēmumu esošo procesu pilnveidei, mārketinga un inovatīvu digitalizācijas risinājumu ieviešanai un attīstībai.

Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Vidzemē tie atrodas Valmierā un Cēsīs.

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē, kas notika tiešsaistē š.g. 13. oktobrī, padomes locekļi konceptuāli vienojās par prioritāri realizējamām projektu idejām publiskās ārtelpas attīstībai. Prioritāro projektu saraksts būs svarīgs, pašvaldībām pretendējot uz Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Ar Attīstības padomes lēmumu, Vidzemes reģionam prioritāri attīstāmo projektu saraksts iekļauts Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas aktualizētajā redakcijā. Šāda vienošanās uzskatāma par Vidzemes pašvaldību gribu veicināt vienlīdzīgu attīstību visā reģiona teritorijā.

Sēdē padomes locekļi lēma deleģēt Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju parakstīt labas gribas memorandu par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Eiropas Komisija aicinājusi reģionus un pašvaldības veidot bioapgabalus, kuros ieinteresētās puses vienotos par bioloģisko resursu gudru apsaimniekošanu. Ideja par bioreģiona izveidi Vidzemē virmojusi jau kopš 2017. gada, taču tieši 2023. gads bijis pagrieziena punkts straujai idejas attīstībai, kam savu atbalstu paudušas neskaitāmas organizācijas un institūcijas, kā arī uzņēmumi un citi interesenti. Vidzemes plānošanas reģions labās gribas memorandu parakstīs š.g. 25. oktobrī Siguldā, starptautiskā foruma “ Misija – Bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā” ietvaros. Forumu organizē Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Jāatzīmē, ka šobrīd Baltijas valstīs šis būs pirmais bioreģions, kas ir būtisks sasniegums un starta punkts iesaistei plašā bioreģionu tīklojumā ar  zināšanu un finanšu resursu atbalsta potenciālu. Bioreģiona teritorijā iekļausies trīs pašvaldību teritorijas no Vidzemes plānošanas reģiona – Cēsu novada, Valmieras novada un Saulkrastu novada pašvaldības teritorijas pilnā vai daļējā apmērā –, kā arī Siguldas novada pašvaldība Rīgas plānošanas reģionā.

Papildus, sēdes ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome atbalstīja lēmumu slēgt sadarbības līgumu ar Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri “Enter Gauja” partnerības stiprināšanai un jaunu attīstības projektu izstrādei nākotnē. “Enter Gauja” šobrīd ir vienīgais tūrisma klasteris Latvijā ar aptuveni 60 biedriem, kas mērķtiecīgi strādā uz reģiona uzņēmumu izaugsmes un eksportspējas veicināšanu, paaugstinot to konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Vidzemes plānošanas reģiona dalība klasterī pavērs abām pusēm jaunas iespējas sekmēt uzņēmējdarbības sektora attīstību reģionā, turpinot attīstīt tūrisma galamērķi ārpus Rīgas.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldību un vietējo rīcības grupu pārstāvjus, uzņēmumu, kuri nodarbojas ar izglītības iestāžu ēdināšanu, pārstāvjus un citus interesentus pieteikties tematiskai diskusijai "Bioloģiskā pārtika skolu un bērnudārzu ēdināšanā. Vai tiešām tik dārgi? Praktiska pieredze Eiropā". Moderēta diskusija notiks angļu valodā. Tā risināsies 26. oktobrī no plkst. 10.00-13.00 Cēsīs, Cēsu novada pašvaldības ēkā, Raunas ielā 8.

Diskusijā mēģinās rast atbildes uz vairākiem jautājumiem. Galvenie no tiem būs – kā panākt bioloģiskās pārtikas iekļaušanu izglītības iestāžu ēdienkartēs, vai vienmēr bioloģiskā pārtika ir krietni dārgāka nekā nebioloģiskā jeb konvencionālā pārtika, vai pastāv ciešs sakars starp produktu cenu un kvalitāti. Diskusijā uzstāsies "Organic Cities Network Europe" direktors Dr. Klaudio Serafini no Itālijas. Iepriekšējā dienā, 25. oktobrī, runātājs uzstāsies starptautiskajā forumā “Misija – Bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā” kultūras centrā “Siguldas devons”.  Tematiskās diskusijas klausītājiem būs iespēja dzirdēt viņa praktiskos piemērus un ieteikumus par to, kā panākt lielāku bioloģiskās pārtikas īpatsvaru skolu un bērnudārzu maltītēs.

Diskusiju vadīs Zane Siliņa, Latvijas Lauku foruma projektu vadītāja, uz sarunu aicinot arī citus nozares ekspertus. Diskusiju ievadīs Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve Agnese Radžele-Šulce, kura pastāstīs par bioloģiskās pārtikas iepirkumiem Latvijas izglītības iestādēs. Viens no diskusijas dalībniekiem pievienosies attālināti – tas būs Jans Kolmillers, Ilgtspējīga uztura kompetences centra izveides koordinators “BioStadt Bremen”, no Vācijas.

Klātesošajiem būs dota iespēja iesaistīties diskusijā un uzdot jautājumus ekspertiem.

Dalība diskusijā ir bez maksas. Interesentus aicinām pieteikties līdz 25. oktobrim, aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu https://ej.uz/pieteikums_diskusijai_26102023

Atbalstu pasākuma rīkošanā sniedz Cēsu novada pašvaldība.

Diskusija norisinās programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) ietvaros. Projekta atslēgas tēmas ir aprites ekonomika un veselīga, ilgtspējīga pārtika. Diskusija ir viena no tām aktivitātēm, kuras tiek īstenotas projekta CITIES2030 Vidzemes dzīvās prakses laboratorijā (living lab). Šī laboratorija radīta, sadarbojoties diviem Latvijas partneriem - Vidzemes plānošanas reģionam un Latvijas lauku forumam.

* Ilustrācijai izmantotā foto autori: Mārtiņš Taube, Annija Ratniece.

_____

Projekts "CITIES2030" ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640. 

Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS

.

Projekta SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, no 11. – 13. oktobrim Vidzemes plānošanas reģions uzņēma visu Latvijas plānošanas reģionu uzņēmējdarbības speciālistus, lai kopīgi apmeklētu gan lielus, gan mazus uzņēmumus Alūksnes, Madonas un Cēsu novados, kas darbojas pārtikas ražošanas, kokapstrādes un viesmīlības nozarēs. Līdzās uzņēmumiem tika iepazītas arī uzņēmējdarbības vides atbalsta iespējas un vienības Vidzemē. Reģiona uzņēmēji speciālistiem pauda pārliecību, ka, izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus un ieguldot neatlaidīgu darbu, iespējams izpildīt mērķus, kas sākotnēji šķiet arī nesasniedzami.

Apmaiņas brauciens tika uzsākts ar viesošanos jaunatklātajā Alūksnes Biznesa stacijā, kurā saimnieko četri uzņēmumi - Amatu alus darītava “Alūksnes alus”, “Alūksnes ezera zutis”, “IMPRESS Print” un darbnīca “BOTTERA”. Biznesa stacija izveidota, sadarbojoties Alūksnes pilsētas pašvaldībai ar Alūksnes Lauku partnerību mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam, nodrošinot ražošanas un tirdzniecības telpas uzņēmumu darbībai un attīstībai. Kā atklāja Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere, stacijas izveidei finansējums tika apgūts no apjomīga ERAF fondu finansējuma un pašvaldības ieguldījuma.

Alūksnē reģionu speciālisti viesojās arī vēsturiskajā dzelzceļa stacijas bagāžas šķūnī, kur izvietota multimediālā ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”. Unikālā šaursliežu dzelzceļa interaktīvais stāsts ļauj doties virtuālā un mūsdienīgā ceļojumā, dzīvesstāstos, fotogrāfijās un videosižetos atklāt vienīgā regulāri kursējošā šaursliežu vilciena Baltijā stāstu. 2022. gadā Alūksnes Bānīša stacija iekļauta Eiropas 60 labāko un interesantāko muzeju gada balvas nominantu sarakstā.

Ar degustācijām un stāstu par vīna gatavošanu vairākās paaudzēs Madonā uzņēma Astra un Ilze Riekstiņas, kuras turpina vīnkopja Kārļa Dumbrāja vismaz 60 gadu garumā koptās mājas vīna gatavošanas tradīcijas. 2012. gadā viņas izveidoja savu ģimenes uzņēmumu SIA “Domu pietura” un darina vairāk nekā 20 veidu mājas vīnus no ogām, kas atrodamas gan Latvijas mežos, gan izaudzētas dārzos. 

Savukārt, ar uzņēmējdarbības vides atbalsta iespējām un īstenotajiem projektiem reģionu speciālistus iepazināja Iveta Vabule, LIAA Madonas Biznesa inkubatora vadītāja, un Madonas pilsētas pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja, uzņēmējdarbības atbalsta jomā, Ilze Vogina, kā arī Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere-Levina, kura arī uzsvēra vizītes nozīmi: “Šādi pieredzes apmaiņas braucieni, uzņēmējdarbības atbalsta jomā strādājošiem, ļauj iepazīt un izprast faktiskās uzņēmēju vajadzības un izaicinājumus, kā arī rodas izpratne par reģionālajām atšķirībām. Šādu vizīšu laikā raisās diskusijas par uzņēmēju vajadzībām, ko, savukārt, jau tālāk varam izmantot darbā.”

Kokapstrādes tradīcijas un inovācijas tika iepazītas uzņēmumā SIA “Timber ART”, kas bāzēts Madonā un ir atpazīstams ar mucveida un karkasa pirtiņu, mikro māju, kā arī citu, līdzīgu produktu ražošanu. Uzņēmums dibināts 2019.gadā un, kā atklāja tā vadītājs Aivis Lejiņš, bija viens no pirmajiem, kas aizsāka termokoksnes pirtiņu ražošanu Latvijā. SIA “Timber ART” produkciju iecienījuši arī klienti no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, kā arī citur Eiropā. Uzņēmums attīstības veicināšanai izmantojis arī LIAA inkubācijas atbalsta saņemšanu, kā arī Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Apmaiņas braucienam turpinoties, ar veselīgām un uzturvērtībām bagātām, sāļām un arī saldām uzkodām, kā arī to ražošanu iepazīstināja uzņēmums SIA “Letari”, kas izveidojis zīmolu O’BYTE. Uzņēmums dibināts 2019. gadā un, lai izveidotu piemērotas telpas pārtikas pārstrādei, veiksmīgi piesaistījis gan privāto, gan publisko finansējumu - LEADER un LIAA biznesa inkubatora finansiālo atbalstu. Savus produktus ražotājs pozicionē kā veselīgus našķus, jo to sastāvā ir dažādi pilngraudi, galvenokārt, rīsi un kukurūza kā arī kartupeļi, lēcas un citi pākšaugi. Produktu pagatavošanai ieviesta inovatīva ražošanas tehnoloģija, cepšana aizstāta ar gaisa spiediena un smidzināšanas metodi, tādejādi iegūstot galaproduktu bez konservantiem, mākslīgajām krāsvielām, garšas pastiprinātājiem un bez ģenētiski modificētiem organismiem.

Kā noslēdzošā pieturvieta Madonas novadā - augstākās kvalitātes kompozītbloku un palešu dēļu ražotājs, uzņēmums SIA “Baltic Block”, ar kuru iepazīstināja tā valdes loceklis Gints Radziņš. Uzņēmums ir izstrādājis ilgstpējīgu produktu palešu sastāvdaļu ražošanā, kā arī spēj nodrošināt bezatlikumu ražošanu, jo visi koksnes pārpalikumi, kas rodas ražošanas procesā tiek sadedzināti, lai nodrošinātu ražošanas vajadzībām nepieciešamo siltumenerģiju, kas koģenerācijas režīmā spēj saražot elektroenerģiju neatkarīgai rūpnīcas darbībai.

Ar viesmīlību, prieku un vietu, kur bauda gan atpūtu, gan kultūru, sagaidīja Cēsu novada Līgatnē izveidotais, radošais kvartāls “ZEIT”. Šeit ar stāstu par atpūtas kompleksa pirmsākumiem un attīstības ceļu iepazīstināja Marģers Zeitmanis, kurš bija arī radošā kvartāla idejas autors. Uzņēmums savu darbību pamestajās Līgatnes ķiveru ceha telpās uzsāka 2017. gadā, kad atklāja pirmo tīklu parku Latvijā, bet jau 2019. gadā, saglabājot arī nedaudz no vēstures elpas, atklāta visa kompleksa ēka.

Pieredzes apmaiņas brauciens noslēdzās radošā un iedvesmojošā stāstā koprades mājā “Skola6”, Cēsīs, kas izveidota ar pašvaldības iesaisti, lai atbalstītu mazos uzņēmējus un dotu telpas viņu attīstībai. Kā pastāstīja “Skola6” vadītāja Amanda Strīģele, šobrīd kopienā darbojas 58 uzņēmēji, kas lielākoties pārstāv radošās industrijas. 

Par satikšanos ar Vidzemes uzņēmējiem un pieredzes apmaiņas brauciena pozitīvajiem ieguvumiem viedokli izteica arī Inguna Kucina, Projekta SMEPRO REG vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā: “Vidzemes plānošanas reģiona teritorija ir plaša un šeit darbojas liels skaits inovatīvu, ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu uzņēmumu, kas pārstāv projekta nozares, tādēļ uzņēmumu atlase nebija vienkārša, taču esmu pārliecināta, ka iepazīstinājām ar tiešām labiem un spilgtiem piemēriem Alūksnes, Madonas un Cēsu novados. Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji atzinīgi vērtēja gan uzņēmēju neatlaidību, gan to, ka uzņēmēju un pašvaldību vai uzņēmējdarbības atbalsta speciālistu teiktajā nav pretrunu veiksmīgai sadarbībai – atbalsts tiek nodrošināts un uzņēmumi to sekmīgi izmanto. Katra apmeklētā uzņēmuma lielākā panākumu atslēga ir stāsts, ko tie kopā ar savu produktu spēj pārdot, piešķirot papildus pievienoto vērtību.”

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Plašāka informācija: Projekta SMEPRO REG vadītāja Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Krista Blūma, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv

CEESEN ir atpazīstams un nostiprinājies ilgtspējīgas enerģijas sadarbības tīklojums  Centrālajā un Austrumeiropā, kas bez maksas reģistrētajiem biedriem piedāvā piekļuvi dažādiem informatīvajiem materiāliem, tostarp uzsākt jaunas sadarbības projektu kopīgai īstenošanai.

Šobrīd biedru skaits turpina pieaugt, īpaši pēc tīklojuma dibinātāju kopīgi īstenotā projekta CEESEU aktivitātēm, kura īstenošanai tika piesaistīts Apvārsnis 2020 programmas finansējums.

Projekta ietvaros tika izstrādāti mācību materiāli pašvaldībām ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu izstrādei vai pilnveidei, ļaujot tām arvien sekmīgāk tuvoties Eiropas Savienībā izvirzītajam 2050. gada ambiciozajam klimatneitralitātes mērķim. Tāpat projekta ietvaros vairāk nekā 10 pašvaldībās dažādās Eiropas valstīs tika izstrādāti vai atjaunoti ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plāni (SECAP), kā arī pašvaldības atjaunoja statusu vai no jauna pievienojās brīvprātīgai Eiropas līmeņa kustībai – Pilsētas mēru paktam. SECAP plānus Vidzemē izstrādāja Cēsu pilsētas un Valmieras pilsētas pašvaldības.

Pamatā CEESEN tīklojums veidots četrām galvenajām mērķauditorijām – vietēja līmeņa pašvaldībām, politikas veidotājiem, vietējās sabiedrības pārstāvjiem, enerģētikas aģentūrām un konsultantiem.

Reģistrējoties, pašvaldību speciālisti saņems informāciju par dažādiem labās prakses piemēriem citviet Eiropā. Pieredzes apmaiņa noderēs, lai aizgūtu idejas un pārņemtu praksi, pielāgojot to vietējiem apstākļiem. Tīklojuma biedra statuss nodrošinās piekļuvi dažādiem materiāliem, kas būs noderīgi enerģētiskās drošības un noturības stiprināšanai vietējā līmenī.

Arī politikas veidotājiem ir būtiski smelties piemērus – arvien vairāk valsts pārvaldē ir gadījumi, kad veiksmīgi izdevies īstenot zaļo pāreju. Turklāt, jo īpaši svarīgi ir veicināt sadarbību starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, tostarp nacionālo un vietējo, lai kopīgi strādātu vienam mērķim enerģētikā.

Vietējām kopienām šī ir lieliska iespēja stiprināt savu kapacitāti, lai īstenotu dažādas vietēja līmeņa aktivitātes saviem spēkiem, kā arī, lai ievērojami stiprinātu savu zināšanu līmeni, kļūstot par viedu un prasīgu sabiedrību, kas virzās uz klimatneitrālu nākotni.

Enerģētikas aģentūrām un konsultāciju birojiem dalība CEESEN ir iespēja vienviet noskaidrot par finansēšanas modeļiem, pastāvošajām iniciatīvām un aktuālajiem projektu uzsaukumiem, tāpat – dibināt jaunas partnerības kopīgu projektu īstenošanai un pirmajiem uzzināt aktuālāko informāciju par enerģētikas jautājumiem Eiropas Savienībā.

CEESEN virsmērķis ir pulcēt dažādus enerģētikas jomas spēlētājus (sākot ar patērētājiem un beidzot ar politikas veidotājiem), lai ne tikai dalītos pieredzē un piedāvātu pilnveidot zināšanas, bet arī uzsāktu dialogu, veicinātu jaunu partnerību un sadarbības projektu rašanos, kā arī sniegtu ieguldījumu 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā. Tīklojuma dibinātāji cer paaugstināt pašvaldību/reģionālā līmeņa ilgtspējīgas enerģijas speciālistu zināšanas, lai spētu efektīvi plānot, finansēt, īstenot un uzturēt ilgtspējīgas un taisnīgas enerģētikas iniciatīvas.

Papildus tam CEESEN tīkls darbojas kā CentrālEiropas un AustrumEiropas reģiona interešu pārstāvis, informējot par vietēja līmeņa izaicinājumiem, lai Eiropas Savienības un citu organizāciju īstenotā politika un iniciatīvas atbilstu reģionu interesēm.

Pievienojieties mūsu tīklam un esiet daļa no mūsu kopienas!

Plašāka informācija par CEESEN:

https://ceesen.org/en/about-ceesen/

https://www.facebook.com/sustainable.municipalities

---

Projekts "Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība" (CEESEU) tiek ieviests programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Projekta mērķis ir pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu spējas Centrāleiropā un Austrumeiropā izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP), kas veicina paaugstinātu energoefektivitāti, ilgtspējīgu enerģiju, samazinātu oglekļa emisijas un uzlabotu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, palīdzot reģionam dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Projektu īsteno 11 partneri visā Eiropā, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions Latvijā.

Jautājumiem: Baiba Šelkovska, projekta CEESEU vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

No 24. oktobra līdz 25. oktobrim Vidzemē viesosies starptautiskais 3F Green Model konsorcijs, lai aizvadītu divu dienu darba sanāksmes, kā arī apmeklētu divus uzņēmumus Vidzemē – SIA ZAAO Daibē un Vides risinājumu institūtu Priekuļos. Darba vizītes ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Inguna Kucina valstu pārstāvjiem stāstīs par mežsaimniecības attīstību Latvijā, kā arī detalizētāk iepazīstinās ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) darbību. Zināms, ka institūts nodrošina gan testēšanas pakalpojumus, gan arī veic zinātniskos pētījumus un organizē dažāda līmeņa neformālās izglītības programmas – seminārus, apmācību kursus dažādām mērķgrupām (kokapstrādes uzņēmumu vadītājiem, darbiniekiem, nozares speciālistiem, kā arī saistīto nozaru pārstāvjiem). Šis izvēlēts kā veiksmīgs piemērs, parādot, kā uzņēmumam fokusēti darbojoties, iespējams attīstīt nozari kopumā.

Vizīte Vidzemē notiek Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta ietvaros.

Vidzemes plānošanas reģions kā projekta partneris, balstoties uz nozares ekspertu zināšanām un starpvalstu pieredzes apmaiņu, apņēmies pilnveidot Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022-2027 dokumentu, fokusējoties tieši uz mežsaimniecības un koksnes atkritumu apsaimniekošanu un pielietošanu.  

Aktivitātes un projekta virsmērķis ir risināt izaicinājumus, kas saistīti ar lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pielāgošanu Eiropas zaļajam kursam un Eiropas Savienības aprites ekonomikas stratēģijai. Pamatā padziļināti tiks izmantoti aprites bioekonomikas principi tiem blakusproduktiem un atkritumiem, kas rodas lauksaimniecības un mežsaimniecības vērtības ķēdēs.

Projekta konsorcijā paredzēti vēl citi fokusi, piemēram, atkritumu apsaimniekošana lopkopībā un lauksaimniecībā kopumā, atjaunīgās enerģijas iegūšana no lauksaimniecībā un mežsaimniecībā radītajiem atkritumiem, uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas aprites ekonomikā lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarē.

Projekts “Nākotnes modeļi pārtikas un mežsaimniecības sektora vērtību ķēžu adaptācijai Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikai” (starptautiski zināms kā 3F Green Model) tiek īstenots ar programmas Interreg Europe 2021-2027 atbalstu.  Tā partneri – Astūrijas Firstiste (Spānija), Sicīlijas reģiona lauksaimniecības departaments (Itālija), Pannonas Biznesa tīklu asociācija (Ungārija), Minsteres Tehnoloģiju universitāte (Īrija). Projekta konsorcija dalībnieks ir arī Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis - politikas instrumentu uzlabošana partnervalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pielāgošanas Eiropas zaļajam kursam un ES aprites ekonomikas stratēģijai izaicinājumu risināšanai. Paredzams, ka projekta partneri atlasīs vismaz 3 labās prakses piemērus aprites ekonomikai lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarēs, identificējot bioatkritumu izmantošanu un apsaimniekošanu, to atkārtotu iekļaušanu citos rūpnieciskos procesos, kā arī uzņēmējdarbību iespējas, kas varētu rasties no šiem pielietojumiem. Tāpat tiks organizētas starpreģionu apmācības, piedaloties mācību vizītēs, visbeidzot veicot politikas instrumentu pilnveidi, iesaistot nozares spēlētājus, kā arī cieši strādājot ar stratēģiskā dokumenta veidotājiem.

^{Foto: Markus Spiske / Unsplash}

Jautājumiem: Inguna Kucina, projekta 3F Green Model vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes kokrūpniecības nozares uzņēmēji kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem viesojās Oslo, Norvēģijā, lai piedalītos pieredzes un kontaktu apmaiņā ar kokapstrādes jomas uzņēmumiem.

Uzņēmējus un projekta komandu sagaidīja projekta partneris Norvēģijā – Elverum pašvaldība, savukārt, vizītes programma sastādīta sadarbojoties ar koksnes un inovāciju jomas ekspertu, uzņēmuma Tretorget izpilddirektoru Ola Rostad. Programmas galvenais mērķis bija iepazīstināt ar Norvēģijas koka būvniecības un kokapstrādes tendencēm un inovācijām, kā arī tirgu.

Vizītes dalībnieki trīs dienu laikā apmeklēja vairākas koka ēkas, kas būvētas ņemot vērā ilgtspējas un labsajūtas principus, apritīgo resursu centru, starptautisku būvniecības izstādi, kā arī Ziemeļvalstīs lielāko koka māju un kabīņu ekspozīciju. Katrā no apskates vietām īpašs uzsvars tika likts uz koka labajām īpašībām – apritīgumu, pozitīvo iespaidu uz cilvēka veselību un labsajūtu, spēju absorbēt mitrumu, lai ievērojami uzlabotu gaisa kvalitāti u.c.

Pirmā no apskates vietām bija Valle Wood – 2019. gadā uzcelta unikāla koka biroju ēka, kas būvēta fokusējoties uz dabu un norvēģu tradīcijām. Tā veidota  krusteniski līmētā koka būvniecības tehnoloģijā (CLT), kā arī izmantojot masīvkoku un nepārprotami atšķiras no citām biroju ēkām gan formas, gan funkciju ziņā. Masīvkoksne un CLT izvēlēti kā klimatam draudzīga būvniecības metode, kas saudzē vidi, samazinot emisijas, paātrinot celtniecību un veidojot videi draudzīgāku būvniecības procesu. Šajā ēkā izmantotie būvmateriāli ir piemēroti gan āra, gan iekštelpu videi. Svarīgi, ka koksne ir 100% atjaunojama un uzglabā CO2 visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Tam sekoja vizīte Hasle Tre, ko veidojuši Valle Wood (biroju ēkas) arhitekti. Iespaidīgā koka ēka ir demontējama, lai materiālus atkārtoti varētu izmantot jaunos projektos. Šis ir kļuvis par mūsdienu koka būvniecības paraugu, kur ievēroti visi apritīguma principi. “Hasle Tre interjeru raksturo dabīgi materiāli, piemēram, koks, vilna un augi. Tas nodrošina mājīgu, siltu un viesmīlīgu atmosfēru, turklāt, neviens materiāls nenoveco tik cēli un skaisti kā koks,” atzīst ēkas arhitekte Ona Flindall, Oslotre izpilddirektore. “Vidēji 85% savas dzīves norvēģi pavada telpās un ir skaidrs, ka telpu klimats ietekmē veselību un garastāvokli. Balstoties uz novērojumiem, dabīgie materiāli būtiski samazina arī slimošanas biežumu.”

Vizītes laikā uzņēmēji apmeklēja arī starptautisko izstādi Bygg Reis deg, kas atzīta par nozīmīgāko būvniecības uzņēmumu tikšanās vietu Norvēģijā. Tā notiek reizi divos gados Lillestrēmā jau kopš 1954. gada. Šajā izstādē apskatāmi dažādi būvniecības risinājumi un tā pulcē ap 500 izstādes dalībnieku un vairāk nekā 40 000 apmeklētāju.

Vizītes laikā Latvijas uzņēmēji aktīvi veidoja kontaktus un sadarbības gan savā starpā, gan ar norvēģiem un atgriezās Latvijā ar sev noderīgiem kontaktiem. “Uzņēmums SIA “WoodHeart“ regulāri eksportē uz Norvēģiju mēbeles un durvis. Oslo varējām apskatīt koka ēku modernās arhitektūras, kokapstrādes izstādi un satikties ar koka māju ražotājiem. Iegūta vērtīga pieredze, ko varēsim izmantot plašāk ieejot Norvēģijas tirgū,” tā uzņēmuma SIA “WoodHeart” vadītājs Tālis Grīnbergs.

 “Ļoti vērtīgi redzēt kā uzņēmējdarbības process notiek citviet – Vidzemē un Norvēģijā. Tas dod iespēju ne tikai smelties idejas ko pielietot pašu uzņēmumā, bet arī iegūt jaunus kontaktus un sadarbības partnerus,” atklāj SIA “EKJU” valdes priekšsēdētājs Māris Danieks. “Mans šīs tirdzniecības misijas galvenais ieguvums – izstādes ietvaros aprunājos ar piedspadsmit uzņēmumiem, no kuriem ar astoņiem izdevās izveidot arī tālākās sadarbības plānus. Piedāvāju kalkulēt, rasēt viņu sortimentu un tuvākajā laikā sazināsimies par cenu piedāvājumiem.”

Šajā pieredzes vizītē kopā ar projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” komandas pārstāvjiem devās uzņēmumi/zīmoli: SIA “EKJU”, SIA “WOODHEART”, SIA “WOOD OP”, SIA “Timber Art”, SIA “BOLE”, SIA “Vidzemes būvgaldnieks”, SIA “HUS.LV ECO HOUSES” un Koksnes tehnoloģiju hakatona 2023 uzvarētāji, pārstāvji no uzņēmumiem SIA “Wing Space”, SIA “Dores Fabrika”, SIA “EWART WOODS”, kā arī Ronalds Breikšs, Linda Murāne un Emīls Jansons.

_____________________________________

Pieredzes brauciens pie projekta partnera Elverum pašvaldībā un vizītes vietējos uzņēmumos ir projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā" aktivitāte. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aizvadītajā nedēļā, 21. oktobrī, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule kopā ar pārējo plānošanas reģionu remigrācijas koordinatorēm viesojās Latvijas Republikas vēstniecībā Londonā. Tur norisinājās jau 11. Latvijas diasporas Apvienotajā Karalistē organizāciju un skolu pārstāvju tikšanās.

Sanāksmē piedalījās vairāk nekā piecdesmit dalībnieku, kuri pārstāvēja dažādas Latvijas un Lielbritānijas organizācijas, institūcijas un biedrības. Sanāksmes mērķis bija turpināt veidot ciešāku sadarbību to starpā, jo Apvienotajā Karalistē ir lielākā un aktīvākā diaspora ārpus Latvijas. Tās organizācijas - biedrības un skolas līdz šim ir paveikušas lielu un nesavtīgu darbu latvietības saglabāšanā un uzturēšanā. Latviešu skolas diasporas bērnos no agras bērnības stiprina piederības sajūtu Latvijai. Tā ir svarīga  remigrācijas un mobilitātes procesos, jo daudzi ārvalstu jaunieši vēlāk izvēlas studēt un dzīvot Latvijā.

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Ivita Burmistre, uzrunājot sanāksmes dalībniekus

Latvijas vēstniece Lielbritānijā un Ziemeļīrijā Ivita Burmistre, uzrunājot pasākuma dalībniekus, akcentēja, ka vēstniecības vēlme ir ar ikgadējās sanāksmes starpniecību klātesošajiem un viņu pārstāvētajām organizācijām dot pievienoto vērtību. "Gribam "iesēt sēklu", lai jūs vai ģimenes locekļi atgrieztos Latvijā," viņa norādīja.

VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule

Savukārt piecu reģionu remigrācijas koordinatores sanākušos dažādu organizāciju pārstāvjus - "vēstnešus" to organizācijās, lai iedrošinātu atgriezties Latvijā un pārcelšanās būtu veiksmīga, iepazīstināja ar dažādiem atbalsta instrumentiem un pozitīvajiem pārcelšanās stāstiem. VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule stāstīja gan par remigrācijas statistiku Vidzemē, gan sniegto atbalstu remigrantiem - mājokli, vietu izglītības iestādēs, latviešu valodas kursiem, kā arī citiem atbalsta pasākumiem 11 Vidzemes reģiona pašvaldībās. Viņa sniedza ieskatu savā darbā ar diasporu un pastāstīja par rīkotajiem pasākumiem remigrantu atbalstam. Ne vienā vien remigrācijas koordinatoru uzrunā izskanēja, ka saziņas gaitā koordinators kļūst par remigranta uzticības personu, nozīmīgs ir arī psiholoģiskais kontakts viņu starpā. Tāpat ir svarīgi radīt sajūtu, ka cilvēki  Latvijā tiek gaidīti.  

Latvijas piecu plānošanas reģionu remigrācijas koordinatores

Latvijas vēstniece I. Burmistre, vērtējot remigrācijas koordinatoru stāstīto, teica: "Paldies par personisko attieksmi, var redzēt, ka jums sirds deg! Tas, ka pašas esat atgriezušās [Latvijā], vislabāk ļauj izprast vajadzības. Statistikas skaitļi - tas nav par skaitļiem, tas ir par dzīviem cilvēkiem un viņu likteņiem!"

Sanāksmē prezentācijas sniedza arī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele un diasporas projektu koordinators Toms Pāvils, Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji un citi dalībnieki. Pārrunāto jautājumu tematika skāra gan nodarbinātību, uzņēmējdarbību un diasporas pārstāvju ekonomisko pienesumu un aktivitāti, pieejamo finansējumu diasporas projektiem un norisēm. Tāpat notika disaporas organizāciju paveiktā izvērtēšana. Sanāksmes dalībnieki arī tika iepazīstināti ar jaunas organizācijas izveidošanu – Latviešu Pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē.

11. ikgadējās Latvijas diasporas Apvienotajā Karalistē organizāciju un skolu pārstāvju tikšanās dalībnieki

VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule stāsta: “Tā kā Apvienotajā Karalistē ir lielākā latviešu diaspora, tad būt klāt tādā sanāksmē, kurā piedalās tās biedrību un organizāciju pārstāvji, ir lieliska iespēja.” Viņa ir varējusi satikties ar latviešiem, kuri tur dzīvo, uzrunāt tos un nodot aktuālo informāciju par remigrāciju. Šī informācija tālāk nonāks pie viņu ģimenes locekļiem, draugiem, paziņām, latviešu organizācijām. “Tas ir labs veids, kā sajust diasporas noskaņojumu, uzklausīt tās locekļu pārdomas un bažas, kuras ir saistītas ar izvēli atgriezties Latvijā. Svarīgs ir arī izveidotais personīgais kontakts starp remigrācijas koordinatoru un tautiešiem. Tā iespējams radīt uzticību un pozitīvi noskaņot remigrācijas procesam,” atklāj I. Madžule.

Raksta ievadfoto: Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Ivita Burmistre (no kreisās) un VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule.

_____

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".      

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

.

Š.g. 8. novembrī Līgatnē, restorānā “Pavāru māja” notiks projekta "Ce4Re" (Aprites ekonomikas risinājumi restorānos) atklāšanas seminārs, kurā aicināti piedalīties Vidzemes restorānu pārstāvji.

Projekta "Ce4Re" uzdevums ir veicināt pārdomātu resursu patēriņu un atkritumu samazināšanu ēdināšanas nozares uzņēmumos Centrālā Baltijas jūras reģionā. Šī mērķa īstenošanai tiks izstrādāti vienoti aprites ekonomikas risinājumi restorāniem, kas ietver pārtikas iegādes, gatavošanas un pasniegšanas posmus.

Projekta "Ce4Re" ietvaros piedalīsies 300 restorāni, un vairāk nekā 60 no tiem aktīvi piedalīsies risinājumu izstrādē un testēšanā. Ar projekta palīdzību restorāni varēs samazināt atkritumu daudzumu, veicināt resursu efektīvu izmantošanu un uzņēmējdarbības ilgtspēju.

Projektu "Ce4Re" īsteno Satakuntas lietišķo zinātņu augstskola un tās Tūrisma uzņēmējdarbības attīstības centrs kopā ar partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona Latvijā, Ekomatcentrum Zviedrijā un Pyhäjärvi institūtu Somijā.

Atklāšanas seminārā restorānu pārstāvji varēs uzzināt vairāk par projektu un aprites ekonomikas principu ieviešanu restorānu nozarē. Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Lienīte Priedāja-Klepere pastāstīs par projekta mērķiem, aktivitātēm un plānotajiem rezultātiem. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis dalīsies informācijā par ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principu ievērošanu restorānu sektorā. Savukārt Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme sniegs izklāstu par tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu ekosertifikācijas sistēmu "Zaļā atslēga". Turpinājumā Pavāru kluba vadītāja Svetlana Riškova pastāstīs par atkritumu samazināšanu ēdināšanas uzņēmumos un to virtuves darba efektivitātes uzlabošanu. Visbeidzot, šefpavārs un restorāna "Pavāru māja" īpašnieks Ēriks Dreibants dalīsies ar savu pieredzes stāstu par aprites ekonomikas principu ieviešanu restorānā "Pavāru māja".

Reģistrācija semināram līdz 3. novembrim vietnē:  https://forms.gle/Ss3JEZaRi3WuxmuZA

Lai iegūtu vairāk informācijas par projektu “Ce4Re”, apmeklējiet tīmekļa vietni: https://ej.uz/ce4re

Seminārs tiek organizēts Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projekta „Ce4Re” (Aprites ekonomikas risinājumi restorānos) (projekta Nr. #CB0100058) ietvaros.

"Ce4Re" ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projekts, ko finansē Eiropas Savienība un tā projekta partneri. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Š.g. 25. oktobrī Briselē,  8. Taisnīgas pārkārtošanās platformas konferences ietvaros organizētajā paneļdiskusijā telpiskās plānošanas speciāliste Elīna Račko plašai publikai pastāstīja par īstenotajām aktivitātēm vēsturisko kūdras atradņu vietu rekultivācijas sekmēšanai Vidzemes plānošanas reģionā, kas tiek realizētas,  saņemot Eiropas Komisijas piedāvāto Tehnisko palīdzību (JTP Groundwork) taisnīgas pārkārtošanās teritorijām. Eiropas Komisijas Tehnisko palīdzību kopumā saņem Taisnīgas pārkārtošanās teritorijas sešās valstīs. Latvijā – Vidzeme un Latgale, kā arī vēl piecas teritorijas no Čehijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Zviedrijas.

Konferences paneļdiskusijā piedalījās vēl divu citu taisnīgas pārkārtošanās teritoriju pārstāvji, daloties sasniegumos par Tehniskās palīdzības izlietojumu Polijā un Čehijā, kur vienā no valstīm – Polijā – tiek izstrādāta īpaši pielāgota mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta shēma, savukārt Čehijā atbalsts tiek izmantots stratēģiskās komunikācijas nodrošināšanā un ieinteresēto pušu iesaistē.

2023. gadā Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu un Rīgas Tehnisko universitāti iesniedza pieteikumu  Tehniskās palīdzības saņemšanai ar mērķi veicināt vēsturisko kūdras atradņu vietu rekultivāciju. 2023. gada maijā uzsākās darbs pie plānoto aktivitāšu realizēšanas, no kurām būtiskākā –  lēmumu pieņemšanas atbalsta rīka izstrāde, kas vēlāk tiks nodots lietošanā vēsturisko kūdras atradņu vietu īpašniekiem,  kuri, kā paredzams, būs tiesīgi pieteikties atbalsta saņemšanai kūdras purvu rekultivācijai. Rīks paredz lēmumupieņemšanu dalīt posmos, kas atbilst degradēto kūdras purvu novērtēšanas un rekultivācijas veida noteikšanas procesa etapiem, ietverot datu ieguvi,  SEG emisiju, ekosistēmu pakalpojumu un socioekonomiskās ietekmes  novērtējumu.

E. Račko atzinīgi vērtē sadarbību ar pētniecības sektoru: “Rīgas Tehniskās universitātes klātbūtne un iesaiste aktivitātēs devusi lielu pievienoto vērtību Tehniskās palīdzības mērķa sasniegšanā. Vērojam, kā mūsu kopdarba rezultātā veidojas sasaiste  starp teoriju un reālo dzīvi. Akadēmiskās zināšanas palīdz ieviest sarežģītus procesus, tos padarot saprotamus ikdienas lietotājam, savukārt zinātnisko institūciju iesaiste reālu problēmjautājumu risināšanā palielina pētniecības praktiskā pielietojuma īpatsvaru.”

Papildus rīka izstrādei, Vidzemē  ar Tehniskās palīdzības atbalstu noorganizēts arī divu dienu seminārs tiem pašvaldību speciālistiem, kuri iesaistīti degradētu kūdras atradņu teritoriju pārvaldībā. Semināra saturs ļāva vispusīgi paplašināt profesionālās zināšanas purvu apsaimniekošanā, kas, kā atzīst pašvaldību speciālisti, ir pietiekami specifiska tēma, par kuru zināšanas nav pietiekamas.

8. Taisnīgas pārkārtošanās platformas konference norisinājās Briselē no 24. oktobra līdz 25. oktobrim. Konference ik gadu tiek organizēta viedokļu un pieredzes apmaiņai par taisnīgu pāreju, īpašu uzmanību pievēršot jau paveiktajām aktivitātēm, izvērtējot sasniegtos rezultātus. Šogad tika diskutēts par tādām tēmām kā enerģijas uzglabāšana, neaizsargāto grupu iesaistes palielināšana, komunikācija, universitāšu loma u.c. Konferencē ar savu klātbūtni pagodināja Elīza Ferreira, Eiropas Komisijas kohēzijas un reformu komisāre, kas gan teica uzrunu, gan arī vēlāk piedalījās stundu garā jautājumu un atbilžu sesijā, aicinot konferences apmeklētājus uzdot sev interesējošos jautājumus.

Jautājumiem: Elīna Račko, telpiskās plānošanas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, elina.racko PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Laika posmā no 2023. gada 3. novembra līdz 2024. gada 19. janvārim norisināsies vebināru cikls “Pašvaldību darbinieku efektīva komunikācija publisko pakalpojumu sniegšanā pēc administratīvi teritoriālās reformas", kurā savas komunikācijas prasmes stiprinās teju 300 Vidzemes pašvaldību speciālisti. Vebināru cikls tiek organizēts ar mērķi atbalstīt pašvaldību speciālistus, stiprinot viņu zināšanas un prasmes, lai pašvaldībās sniegtie pakalpojumi būtu kvalitatīvi, kamēr paši speciālisti apzinātos savu lomu un nozīmi pašvaldības ikdienas darba nodrošināšanā.

Tiešsaistes nodarbībās tiks aplūkotas tēmas, kas skars komunikācijas jautājumus apvienojumā ar  misijas un mērķu izpratni ikdienas darbā, individuālo un kolektīvo atbildību pašvaldības mērķu sasniegšanā, lojalitāti, atbildību un motivāciju. Liela uzmanība tiks pievērsta efektīvai e-pastu komunikācijas praksei.

24.-25. oktobrī Vidzemē viesojās pārstāvji no Itālijas, Īrijas, Spānijas un  Ungārijas ar mērķi padziļināti izzināt Eiropas valstu pieredzes koksnes pārstrādes un lauksaimniecības darbu procesā radīto atkritumu apsaimniekošanā un pārpalikumu izmantošanā aprites ekonomikā. Vizīte tika organizēta projekta “3F Green Model” ietvaros, un, papildus darba sanāksmēm, ārvalstu partneri Vidzemē viesojās arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā SIA ZAAO un pētniecības un inovāciju organizācijā “Vides risinājumu institūts”. 

Katrai no piecām valstīm projekta īstenošanas laikā jāidentificē vismaz trīs veiksmīgi piemēri, kas ne tikai palīdzētu attīstīties pašmāju mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēm, bet kas vienlaikus būtu praktiski izmantojami arī citās valstīs, palīdzot abām nozarēm pielāgoties Eiropas zaļā kursa un Eiropas Savienības Aprites ekonomikas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem.

Uzklausot partneru pieredzi, īpaši izceļamas vairākas iniciatīvas. Tā, piemēram, Īrijā platforma CIRCULÉIRE ir pirmais inovācijas starpnozaru sadarbības tīkls, kas ir privātā-publiskā sektora kopā izveidota atbalsta programma, lai sekmētu aprites ekonomikas paātrinājumu ražošanas sektorā. CIRCULÉIRE ietvaros tiek radīti inovatīvi risinājumi lauksaimniecības pārtikas, farmācijas, otrreizējās pārstrādes, medicīnas ierīču, IKT nozarēs. CIRCULÉIRE sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku no Īrijas inovāciju ekosistēmas. Viens no izaicinājumiem, kas tiek risināts ar platformas starpniecību – kā ražošanas atkritumus novirzīt jaunu biznesu radīšanai.

Cita vērtīga labā prakse, ar kuru iepazīstināja kolēģi no Īrijas, apliecināja digitālu rīku lietderību un lietojamību lauksaimniecībā. Zāles mērīšanas rīks PastureBaseIreland atzīts par labu digitālo palīgu Īrijas piena un gaļas liellopu, kā arī aitu audzētājiem zāles kā barības resursa apsaimniekošanā. Ņemot vērā, ka zāle ir lētākais barības veids, īpaši būtiski ir prast to pilnvērtīgi izmantot. Tīmeklī bāzētais rīks palīdz pieņemt atbilstošus lēmumus, prognozējot ar augstu precizitāti sagaidāmo ražu. Turklāt pētījumi rāda, ka saimniecības, kas ikdienas darbā izmanto programmas pakalpojumus, daudz veiksmīgāk ataudzē aplokos zāli un spēj ar to nodrošināt ganāmpulkus daudz pilnvērtīgāk.

Projekta partneri no Ungārijas fokusējās uz labajām praksēm mežsaimniecībā un kokapstrādē. Uzņēmums Falco ir labs paraugs piegādes ķēžu īsināšanā kokrūpniecības sektorā – produkcija tiek saražota no koksnes atkritumiem zāģētavās un citiem zemas kvalitātes koksnes atlikumiem, mazizmēra apaļkokiem un pārstrādāta kokmateriāla. Šie resursi attīstījuši uzņēmuma darbību, produktu klāstam pievienojot tehniski progresīvus inženierijas produktus.

Vienlaikus pārstāvji no Ungārijas informēja, ka no 2023. gada valstī stājies spēkā normatīvais regulējums par atkritumu apsaimniekošanu, kas ir būtisks pagrieziena punkts atkritumu apsaimniekošanas sektoram. Ņemot vērā, ka sabiedrība šobrīd saražo ļoti daudz atkritumu,  nepieciešama profesionāla apsaimniekošanas pieeja, tomēr to paveikt efektīvi kļūst arvien dārgāk. Eiropas Savienības atkritumu politika ir noteikusi skaidru virzienu, ka par atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas veicamas produkta dzīves cikla beigās – piemēram, savākšana, apstrāde, pārstrāde, iznīcināšana – ir produkta ražotāju atbildība, tostarp tas attiecas arī uz izmaksām.

Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Inguna Kucina klātesošos iepazīstināja ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta darbību (MeKA), kas kompetenti un atbildīgi risina meža un koksnes produktu attīstības un profesionālās izglītības pilnveidošanas jautājumus Latvijā. Institūtu 2004. gadā dibināja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (toreiz Latvijas Lauksaimniecības universitāte),  AS “Latvijas Valsts meži” un Latvijas Kokrūpniecības federācija, ar mērķi apvienot augstskolas un nozares uzņēmēju spēkus, lai celtu meža nozares konkurētspēju Baltijā. Institūts nodrošina gan testēšanas pakalpojumus, gan arī veic zinātniskos pētījumus un organizē dažāda līmeņa neformālās izglītības programmas – seminārus, apmācību kursus dažādām mērķgrupām (kokapstrādes uzņēmumu vadītājiem, darbiniekiem, nozares speciālistiem, kā arī saistīto nozaru pārstāvjiem). Šis izvēlēts kā veiksmīgs Latvijas piemērs, parādot, kā uzņēmumam, fokusēti darbojoties, iespējams attīstīt nozari kopumā.

Projekta ietvaros paredzēts uzlabot dažādus politikas dokumentus reģionālā un nacionālā līmenī. Vidzemes plānošanas reģionā plānots pilnveidot Attīstības plānošanas programmu 2022.-2027. gadam, lai stiprinātu aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs Vidzemē, koncentrējoties uz šajās nozarēs radīto atkritumu potenciāla pilnīgi izmantošanu jaunu biznesa produktu radīšanā.

Projekts “Nākotnes modeļi pārtikas un mežsaimniecības sektora vērtību ķēžu adaptācijai Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikai” (starptautiski zināms kā 3F Green Model) tiek īstenots ar programmas Interreg Europe 2021-2027 atbalstu.  Tā partneri – Astūrijas Firstiste (Spānija), Sicīlijas reģiona lauksaimniecības departaments (Itālija), Pannonas Biznesa tīklu asociācija (Ungārija), Minsteres Tehnoloģiju universitāte (Īrija). Projekta konsorcija dalībnieks ir arī Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis - politikas instrumentu uzlabošana partnervalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pielāgošanas Eiropas zaļajam kursam un ES aprites ekonomikas stratēģijai izaicinājumu risināšanai. Paredzams, ka projekta partneri atlasīs vismaz 3 labās prakses piemērus aprites ekonomikai lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarēs, identificējot bioatkritumu izmantošanu un apsaimniekošanu, to atkārtotu iekļaušanu citos rūpnieciskos procesos, kā arī uzņēmējdarbību iespējas, kas varētu rasties no šiem pielietojumiem. Tāpat tiks organizētas starpreģionu apmācības, piedaloties mācību vizītēs, visbeidzot veicot politikas instrumentu pilnveidi, iesaistot nozares spēlētājus, kā arī cieši strādājot ar stratēģiskā dokumenta veidotājiem.

Jautājumiem: Inguna Kucina, projekta 3F Green Model vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv; t. +371 26598678.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29454752. 

Ēdināšanas nozare ir pirmā nozare Latvijā, kas, balstoties uz pašiniciētu plašu un  padziļinātu pētījumu un detalizētiem kritērijiem, ir noteikusi sev turpmākos darbības principus, lai nodrošinātu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības kritērijus ēdināšanas nozarē Latvijā.  Šodien, 31. oktobrī, Rīgā tika parakstīts memorands starp nozares uzņēmējiem, darba devējiem, augstākās izglītības iestādēm, tostarp Vidzemes Augstskolu, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Vidzemes plānošanas reģionu, tādā veidā demonstrējot visu pušu gatavību ievērot un atbalstīt noteiktos principus un virzīties uz caurspīdīgu, godīgu, zaļu un ilgtspējīgu ēdināšanas jomu Latvijā.   

Ēdināšanas nozare daudzpakāpju procesā - intervijas ar dažādu segmentu ēdināšanas uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, starptautiskās pieredzes izpēte, darba grupas - pati ir izstrādājusi pašnovērtēšanās kritērijus, kas aptver plašu korporatīvās sociālās atbildības jautājumu loku. Kritēriju izstrādes procesā apskatīti ietekmes uz vidi jautājumi, atbildība pret sabiedrību, sociālā atbildība pret saviem darbiniekiem, ēnu ekonomikas mazināšana nozarē un citi jautājumi. 

“Sabiedriskās ēdināšanas nozare ir pirmā nozare Latvijā, kas ir sākusi apsvērt un aktīvi darboties, lai uzlabotu ilgtspējas aspektus savā darbībā. Ekonomikas ministrija no savas puses atbalstīs nozari tās centienos stiprināt ne tikai vides aizsardzību, bet arī sociālo taisnīgumu, ekonomisko dzīvotspēju, konkurētspēju un inovācijas, kā arī lielāku sabiedrisko uzticēšanos,“ norāda Viktors Valainis, ekonomikas ministrs.

“Ikdienā mēs pat neaizdomājamies, ka atbildīgi sagatavota maltīte nozīmē arī atbildību par bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu, stāšanos pretī klimata pārmaiņām un "ekoloģiskās pēdas" samazināšanu. Tāpēc novērtēju šo iniciatīvu, kurā iesaistītās puses var sniegt savu ieguldījumu ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, veicinot pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu un atkritumu pārstrādes palielināšanu,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

“Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030 un Attīstības programmu 2021 – 2027, aprites ekonomikas attīstībai uzņēmējdarbībā ir atvēlēta būtiska nozīme. Sekojot šiem plānošanas dokumentiem, VPR mērķtiecīgi veicina aprites ekonomikas principu ieviešanu reģionā, pievienojoties labas gribas memorandam par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kā arī īstenojot Eiropas Savienības atbalstītos projektus. Pašlaik VPR ir uzsācis jaunu projektu "Ce4Re", kura uzdevums ir veicināt pārdomātu resursu patēriņu un atkritumu samazināšanu ēdināšanas nozares uzņēmumos Centrālā Baltijas jūras reģionā. Pievienošanās Memorandam par apņemšanos īstenot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību ēdināšanas pakalpojumu nozarē ir vēl viens solis ceļā uz mūsu nosprausto mērķi. Esmu pārliecināts, ka, apvienojot spēkus, mēs to varēsim to sasniegt ātrāk un efektīvāk,” pauda Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.

"Šobrīd, kad saskaramies ar nepieredzētām vides problēmām un sabiedrības atšķirībām, ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jēdziens pasaulē ir kļuvis par vadošo principu, kas simbolizē progresu un uzņēmējdarbības nākotni. Pēdējie 4 gadi ir bijuši izaicinājumiem bagāti mūsu nozare. Neskatoties uz to, mēs domājam par nākotni, skatāmies Ziemeļvalstu virzienā, kur cilvēki dzīvo labklājībā, ir atbildīgi pret vidi, pret līdzcilvēkiem, pret valsti. Un arī mēs redzam mūsu nākotni šādu. Esmu pateicīgs gan KSA Latvija ekspertiem, gan mūsu nozares uzņēmējiem, kuri nesavtīgi ieguldīja savu laiku, lai izstrādātu plašu kritēriju loku nozarei, kas palīdzēs praktiski ieviest ilgtspējas virzienu mūsu uzņēmumiem, “ skaidro Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents. 

Kā skaidro Jānis Jenzis, tālāk nozares uzņēmumiem paredzētas apmācības un uzņēmēju un patērētāju izglītošana . Tāpat tiks veidota pašnovērtēšanas sistēma un iespējams sertifikācija.

Memorands ietver apņemšanos uzņēmējiem investēt "zaļajās tehnoloģijās" jaunos produktos un pakalpojumos, ieviest atvērtās pārvaldības principus, publicējot informāciju par tā īpašniekiem un definējot uzvedības normas ētikas kodeksā, dažādus darbinieku veselībai, izglītībai un darba videi nozīmīgus aspektus, un tamlīdzīgi.

Memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformu (CSR Latvia), ņemot vērā pasaulē atzītus nozares ilgtspējas aspektus un labās prakses piemērus.

Memorandu parakstījušas 13 organizācijas, tostarp EM, VARAM, Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, CSR Latvia, Biznesa augstskola "Turība", Vidzemes augstskola, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, SIA "Gemoss", SIA "Cido grupa", "Augļu serviss" un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite-Svarinska

Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv

Foto: Biznesa augstskolas Turība

Š.g. 25. oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs līdz ar vēl 12 citu organizāciju pārstāvjiem parakstīja labas gribas memorandu, tādējādi paužot Vidzemes plānošanas reģiona gatavību iesaistīties Gaujas Nacionālā parka kā pirmā bioreģiona Latvijā izveidē.

Labas gribas memorandu svinīgā ceremonijā parakstīja 13 institucionālie partneri, kuri cieši saistīti ar memorandā nostiprinātajiem bioreģiona darbības virzieniem: biedrības "Greenfest" valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Romans Auziņš, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece, Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas bioloģiskās lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins, biedrības "Gaujas Nacionālā tūrisma biedrība" valdes priekšsēdētāja Solvita Muižniece, SIA "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, kā arī Globālās bioloģisko reģionu alianses izpilddirektors Josteins Hertvigs no Norvēģijas.

Memorandam pievienojās arī klātesošie foruma dalībnieki.

Labas gribas memorands ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kuri ir vērsti uz to, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu reģionā, nodrošinātu dabas saglabāšanu un atjaunošanu, mazinātu atkritumu rašanos sadzīvē un saimniekošanā, veicinātu vietējā apritē balstītu ekonomiku, veicinātu pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, atbalstītu saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu un attīstītu tūrismu, kas piedāvā autentisku pieredzi.

Labas gribas memorandam ir aicināta pievienoties ikviena privātpersona un organizācija, kas piekrīt memoranda saturam un ir gatava līdzdarboties tā īstenošanai dzīvē. Memorands būs pieejams parakstīšanai ikvienam – gan juridiskām, gan privātpersonām.

Labas gribas memorands lasāms šeit.

Ja esi tehnoloģiju uzņēmums, IT produktu vadītājs, noliktavas un ražošanas iekārtu apkalpošanas speciālists, students vai pētnieks - pievienojies Aloja Starkelsen hakatona izaicinājuma risināšanā, lai izstrādātu efektīvu iekārtu apkalpošanas un rezerves daļu noliktavas uzturēšanas sistēmu un cīnītos par iespēju parakstīt sistēmas piegādes līgumu ar SIA “Aloja Starkelsen”. 

Aloja Starselsen jaunajā sistēmā vēlas iekļaut arī uzņēmuma ēkas un infrastruktūras objektus, saistīt aprīkojumu ar ārpakalpojumu sniedzējiem un rezerves daļu piegādātājiem, nodrošināt ātru reakcijas laiku un risinājumus konkrētiem servisa uzdevumiem, kā arī apkopot statistiku un dažādu procesu vizualizācijas. 

Dalībniekiem, kas iesniegs savu risinājumu un cīnīsies par galveno balvu, būs ne tikai iespēja veidot jaunas sadarbības un kontaktus, bet arī prezentēt savu risinājumu starptautiski, gūt atzinību un atpazīstamību, kā arī attīstīt savas idejas komercializācijas potenciālu. 

Hakatons ir pasākumu metode, kura laikā izvēlētās komandas izstrādās priekšlikumus un piedāvājumu tehniskajai specifikācijai Aloja Starkelsen CMMS sistēmas izveidei. 

Pasteidzies un piesaki savu komandu līdz 9. novembrim, jo dalībnieku skaits ir ierobežots: https://link.webropolsurveys.com/S/8054CF9B22F44F43

Hakatona ietvaros komandas strādās ar profesionāliem vietējiem un ārvalstu mentoriem, kas sniegs padomus, dalīsies savā pieredzē, dos atgriezenisko saiti un uzmundrinās dalībniekus. 

Hakatona mentori

Ville Pahlsten

JAMK Lietišķo zinātņu universitātes, loģistikas inženieru grāda programmas vecākais pasniedzējs

Ville specializējies intraloģistikā jeb iekšējo materiālu plūsmu un loģistikas ekonomikas nozarē, procesu uzlabošanā un vadībā, kā arī ir viens no pieredzējušākajiem pasniedzējiem ar desmit gadu karjeras stāžu un deviņu gadu pieredzi šajā nozarē.

Anna Hintikka

JAMK Lietišķo zinātņu universitātes, loģistikas inženieru grāda programmas vecākā pasniedzēja

Anna specializējusies piegādes ķēdes vadībā, iepirkumos, iekšējā loģistikā, kvalitātes un riska vadībā, kā arī projektu vadībā. Hintikkai ir vairāk nekā 10 gadu darba pieredze globālās piegādes ķēdes un ražošanas vadībā automobiļu rūpniecībā.

Aleksandrs Ļubinskis

Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks

Aleksandrs plaši un dažādos kanālos rāda un stāsta par digitālo tehnoloģiju pielietojuma vērtību un iespējām. Hakatonā konsultēs komandas tieši par sistēmu funkcionalitāti un ērtumu no lietotāja skatu punkta.

Mentoru saraksts tiks papildināts.

Hakatona laikā būs pieejami arī SIA “Aloja Starkelsen” mentori, kas spēs atbildēt uz specifiskiem jautājumiem par sistēmas vajadzībām.

Hakatona norises nozīmīgākie datumi:

• 9. NOVEMBRIS: Komandu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Saite reģistrācijai: https://link.webropolsurveys.com/S/8054CF9B22F44F43
• 10. - 15. NOVEMBRIS:  Komandu atlase 
• 16. NOVEMBRIS: Kick-off pasākums, kurā tiksies iesaistītās atlasītās komandas un izaicinājuma devēja, Aloja Starkelsen pārstāvji. Pasākuma laikā atlasītās komandas saņems detalizētāku informāciju par izaicinājumu un varēs uzsākt sagatavošanās darbus. 
• 30. NOVEMBRIS - 1. DECEMBRIS: Hakatona dienas (2 dienu pasākums). Dienas beigās tiks izvēlēta(-as) uzvarētāju komanda(-as).

Hakatona izaicinājums 

12. oktobrī norisinājās Aloja Starkelsen hakatona izaicinājuma uzsaukuma vebinārs, kura laikā uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs prezentēja pašreizējo sistēmas darbību, pielietojumus un izaicinājumu, kura rezultātā nepieciešams iegūt strādājošu, ērti lietojamu sistēmu, kas ļautu ietaupīt dabas, materiālu un cilvēku resursus, tādējādi padarot Aloja Starkelsen produktus konkurētspējīgākus un zaļākus.

“Uzņēmums spēris soli pārmaiņu virzienā, jo palielinām savu produktu klāstu un tādējādi arī saražotās produkcijas apjomus, kas arī ir šī izaicinājuma pamats. Ņemot vērā to, ka Aloja Starkelsen nav liels, globāls uzņēmums, šobrīd nav iespējas atļauties starptautiski izstrādātus un dārgus IT risinājumus, bet tajā pašā laikā, neesam arī mazs lokālais uzņēmums, kas var strādāt ar pašreizējo sistēmu. Ar izaicinājuma palīdzību vēlamies atrast veidu, kā iegūt paredzamu un profilaktisku rezerves daļu, instrumentu un ražošanas aprīkojuma apkopes sistēmu, kas strādātu saskaņā ar mūsu uzņēmuma pamatnostādnēm, sadarbotos ar citām struktūrvienībām – grāmatvedību, ražošanas līniju un noliktavas sistēmu, kā arī spētu paredzēt nepieciešamās līniju apkopes un remonta vajadzības,” atklāj J. Garančs.

Risinājumi, ko hakatona rezultātā vēlas iegūt Aloja Starkelsen:

• Plānveida iekārtu apkopes sistēma;
• Statistika par iekārtu dīkstāvi un iemesliem;
• Optimāla rezerves daļu līdzsvara uzturēšana ar automātiskiem pasūtīšanas uzdevumiem;
• Darba uzdevumu iedalīšana kategorijās pēc prioritātes un grupas;
• Darba apjoms ar nepieciešamo cilvēku skaitu, paredzamo laika patēriņu, izmantojamajiem instrumentiem;
• Uzdevumi un darbinieku sadalījums atbilstoši darba veikšanai nepieciešamajām kompetencēm;
• Noteiktas sistēmas lietotāju lomas un piekļuves līmeņi.

Ieraksts no uzsaukuma vebināra par izaicinājumu: https://youtu.be/ac9L4ZXVsQY?si=sHC7WnddIof-LrdC

Vairāk par hakatona norisi un izaicinājumu: https://ej.uz/imyf

Vairāk informācijas par dalību hakatonā un precizējoši jautājumi par izaicinājumu: 

Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis saziņai: +371 26598678

Hakatons tiek organizēts sadarbībā ar:

Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.

Pamatinformācija par projektu:

http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters

Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396

Oktobra nogalē Šlokenbekas muižā uz projekta kick-off sanāksmi klātienē tikās projekta partneri no Latvijas un Igaunijas – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijas Cilvēku ar Invaliditāti Kamera, Võru novada Attīstības Centrs, Dienvidigaunijas Tūrisma klāsteris, kā arī NVO Apeirons vides pieejamības eksperti.

#accessroutes projekts turpina vides pieejamības iniciatīvas, kas Kurzemē jau uzsāktas #UniGreen un #NatAc projektu ietvaros un tā mērķis papildināt mapeirons.eu mājaslapā jau iekļautos pieejamos tūrisma galamērķus ar papildu dabas takām, kultūras mantojuma objektiem un pakalpojumiem (kafejnīcas, nakstmītnes utt.) un izveidot 30 visiem pieejamus 1-3 dienu tūrisma maršrutus Latvijā un Igaunijā.

Projekta ietvaros tiks radīti arī kreatīvi un efektīvi taktilie risinājumi 12 objektos Latvijā (Kurzemē un Vidzemē) un 9 objektos Dienvidigaunijā. Latvijas un Igaunijas partneru sadarbība projekta īstenošanā ļaus veidot un pielietot vienotus vides pieejamības kritērijus un “Cilvēkiem ar invaliditāti draudzīgs” kvalitātes zīmes ieviešanu.

Foto: Alise Lūse

Projekta pirmajā periodā sadarbībā ar vides pieejamības ekspertiem no Latvijas un Igaunijas plānots izstrādāt kultūras mantojuma objektu un pakalpojumu (ēdināšanas, naktsmītņu u.c.) vides pieejamības pārbaudes lapu, kas kalpos par palīgu projekta partneriem, pašvaldībām, uzņēmējiem un citiem, kas iesaistīti kultūras mantojuma objektu uzturēšanā un pakalpojumu sniegšanā, ar mērķi novērtēt esošo vides pieejamības līmeni un atrast efektīvākos pieejamības risinājumus. Pēc pārbaudes lapas izstrādes tiks uzsākti arī praktiskie objektu un pakalpojumu apsekojumi Latvijā un Igaunijā. Šī aktivitāte ilgs visa projekta garumā un par pieejamiem atzītie objekti un pakalpojumi tiks publicēti mapeirons.eu.

Pirmajā periodā tiks uzsākta arī darba un laika ziņā apjomīgā, bet ārkārtīgi nozīmīgā projekta aktivitāte, kas saistīta ar visu pieejamo dabas taku apzināšanu un apsekošanu Vidzmes reģionā un Dienvidigaunijā. Šie apsekojumi ļaus būtiski papildināt mapeirons.eu dabas taku sadaļu, papildinot to ar visiem pieejamajām dabas takām Vidzemē un Dienvidigaunijā.

Foto: Alise Lūse

Sanāksmes praktiskajā daļā dalībnieki apmeklēja arī vairākus Kurzemes objektus – Valguma pasaules Mākslas taku, Durbes pili, Ķemeru parku un Meža māju, kā arī vienu no projekta vietām, kurā tiks veidoti un izvietoti jaunie taktilie risinājumi – Tukuma Mālkalnā.

Projekts ilgs 2,5 gadus un noslēgsies 2026.g. 31. martā.

Projekta aktivitātes tiek īstenotas ar Interreg Igaunijas-Latvijas programmas 2021.-2027.gadam atbalstu.

Informāciju sagatavoja: projekta vadītāja Alise Lūse (Kurzemes plānošanas reģions)

.

2023. gada oktobrī starptautiskā projekta CEESEU partnerība izdevusi rokasgrāmatu pašvaldību speciālistiem, kas kalpos kā palīgmateriāls ikdienas darbā, izstrādājot vai pilnveidojot SECAP (Ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības) plānus. Ietvertā informācija palīdzēs speciālistiem izstrādāt SECAP plāna galvenās nodaļas, jau laikus domājot par aktivitāšu praktisku ieviešanu, un sniegs padomus, kā labāk iesaistīt pēc iespējas plašāku ieinteresēto pušu loku, kas ir viens no veiksmīga rīcības plāna priekšnoteikumiem.

Rokasgrāmata veidota, balstoties uz nozares ekspertu zināšanām un vērojumiem un projekta laikā izstrādātajiem mācību materiāliem; iekļauta arī to vietējo Centrāleiropas un Austrumeiropas pašvaldību pieredze un atziņas, kurām jau izdevies ieviest Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus (SEAP) vai Ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP). Viņu pieredze vērtējama kā īpaši noderīga.

Aicinām ar teksta pilno versiju iepazīties >>  ŠEIT  << (latviešu valodā).

Rokasgrāmatā meklējiet atbildes uz šādiem izaicinājumiem:

●            finanšu resursu pieejamība;

●            datu ievākšana un monitorings;

●            pretestība sabiedrībā ar izteikti zemu izpratnes līmeni;

●            vieglāk ir panākt ietekmi vietējā nevis valsts līmenī;

●            darbinieku domas par to, vai emisiju samazināšanas mērķi ir sasniedzami, mēdz atšķirties;

●            valsts politikas ietekme uz sabiedrības iesaistes intensitāti;

●            daļa projektu tiek ieviesti vienīgi ar mērķi veidot pozitīvu tēlu un atpazīstamību;

●            trūkst reģionāla līmeņa iniciatīvu, kas varētu kalpot par piemēru, kā risināt normatīvā regulējumā noteiktos ierobežojumus;

●            zinātības (know-how) un cilvēkresursu trūkums, kā arī nepietiekama organizatoriskā kapacitāte;

●            atšķirīgas vietējās (politiskās) intereses un ieinteresēto personu grupu nesaprašanās.

Materiālā atrodamas norādes uz dažādiem vērtīgiem resursiem (pētījumiem, digitālajiem rīkiem, mācību prezentācijām, vadlīnijām, politikas rekomendācijām u.c.), kas noderēs pašvaldību darbiniekam padziļināti izprast tēmas un uzzināt daudz jaunas, būtiskas nianses.

Kā līdz šim projekta īstenošanas gaitā uzsvērusi komanda Vidzemes plānošanas reģionā – plāni, kurus izstrādā pašvaldībās uz vietas, iesaistot darbiniekus no dažādām nodaļām, t.sk. arī vadību, tiek sekmīgāk īstenoti   – ikviens par  sasniedzamajiem rezultātiem jūtas līdzatbildīgs, izprot procesu, ir motivēts meklēt atrisinājumus problēmām, ja tādas rodas un ir gandarīts par sasniegto.

Kontekstam

Pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros īstenotais projekts “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība (CEESEU)” tika ieviests laika posmā no 2020. gada novembra līdz 2023. gada oktobrim. Projekta mērķis bija uzlabot pašvaldību speciālistu spēju izstrādāt Ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP). Projekta ietvaros tika organizētas mācības, kā arī sniegts atbalsts pašvaldībām SECAP plāna izstrādes laikā. Vidzemē CEESEU projekta ietvaros SECAP plānus izstrādāja Valmieras novada un Cēsu novada pašvaldība.

Projekta partnerībai šis nav pirmais projekts – 2016. gadā tika uzsākts darbs pie “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050 (PANEL 2050)” projekta ieviešanas, kura laikā tika izveidots CEESEN tīkls – Centrālās un Austrumeiropas valstu saziņas un pieredzes apmaiņas platforma par energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas resursu risinājumiem un to ieviešanu praksē. Tīkla līdzdibinātājs ir arī Vidzemes plānošanas reģions, un tīkls šobrīd turpina aktīvi darboties, t.sk. turpinot ar Eiropas Savienības atbalstu īstenot dažādas pašvaldību ilgtspējai un attīstībai nozīmīgas aktivitātes. Šobrīd partnerība turpina darbu, īstenojot “CEESEU-DIGIT” (Eiropas Savienības Life programma) projektu, kura ietvaros tiks pilnveidotas pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus. Tiks organizēti apmācību semināri, kā arī  – izstrādāts reģionāla mēroga ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plāns.

Ikviens var pievienoties un kļūt par CEESEN tīkla biedru, lai saņemtu aktālāko nozares informāciju, paplašinātu savu kontaktu loku un gūtu vērtīgas zināšanas un pieredzi no ekspertiem un speciālistiem, kas ikdienā strādā ar energoefektivitātes jautājumiem. Dalība ir bez maksas. Aicinām reģistrēties un pievienoties CEESEN tīklam ŠEIT

Jautājumiem: Baiba Šelkovska, projekta CEESEU vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv