.png)
|
Arhīva kalendārs
Ēdināšanas nozare daudzpakāpju procesā - intervijas ar dažādu segmentu ēdināšanas uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, starptautiskās pieredzes izpēte, darba grupas - pati ir izstrādājusi pašnovērtēšanās kritērijus, kas aptver plašu korporatīvās sociālās atbildības jautājumu loku. Kritēriju izstrādes procesā apskatīti ietekmes uz vidi jautājumi, atbildība pret sabiedrību, sociālā atbildība pret saviem darbiniekiem, ēnu ekonomikas mazināšana nozarē un citi jautājumi.
“Sabiedriskās ēdināšanas nozare ir pirmā nozare Latvijā, kas ir sākusi apsvērt un aktīvi darboties, lai uzlabotu ilgtspējas aspektus savā darbībā. Ekonomikas ministrija no savas puses atbalstīs nozari tās centienos stiprināt ne tikai vides aizsardzību, bet arī sociālo taisnīgumu, ekonomisko dzīvotspēju, konkurētspēju un inovācijas, kā arī lielāku sabiedrisko uzticēšanos,“ norāda Viktors Valainis, ekonomikas ministrs.
“Ikdienā mēs pat neaizdomājamies, ka atbildīgi sagatavota maltīte nozīmē arī atbildību par bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu, stāšanos pretī klimata pārmaiņām un "ekoloģiskās pēdas" samazināšanu. Tāpēc novērtēju šo iniciatīvu, kurā iesaistītās puses var sniegt savu ieguldījumu ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, veicinot pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu un atkritumu pārstrādes palielināšanu,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
“Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030 un Attīstības programmu 2021 – 2027, aprites ekonomikas attīstībai uzņēmējdarbībā ir atvēlēta būtiska nozīme. Sekojot šiem plānošanas dokumentiem, VPR mērķtiecīgi veicina aprites ekonomikas principu ieviešanu reģionā, pievienojoties labas gribas memorandam par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kā arī īstenojot Eiropas Savienības atbalstītos projektus. Pašlaik VPR ir uzsācis jaunu projektu "Ce4Re", kura uzdevums ir veicināt pārdomātu resursu patēriņu un atkritumu samazināšanu ēdināšanas nozares uzņēmumos Centrālā Baltijas jūras reģionā. Pievienošanās Memorandam par apņemšanos īstenot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību ēdināšanas pakalpojumu nozarē ir vēl viens solis ceļā uz mūsu nosprausto mērķi. Esmu pārliecināts, ka, apvienojot spēkus, mēs to varēsim to sasniegt ātrāk un efektīvāk,” pauda Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.
Kā skaidro Jānis Jenzis, tālāk nozares uzņēmumiem paredzētas apmācības un uzņēmēju un patērētāju izglītošana . Tāpat tiks veidota pašnovērtēšanas sistēma un iespējams sertifikācija. Memorands ietver apņemšanos uzņēmējiem investēt "zaļajās tehnoloģijās" jaunos produktos un pakalpojumos, ieviest atvērtās pārvaldības principus, publicējot informāciju par tā īpašniekiem un definējot uzvedības normas ētikas kodeksā, dažādus darbinieku veselībai, izglītībai un darba videi nozīmīgus aspektus, un tamlīdzīgi. Memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformu (CSR Latvia), ņemot vērā pasaulē atzītus nozares ilgtspējas aspektus un labās prakses piemērus. Memorandu parakstījušas 13 organizācijas, tostarp EM, VARAM, Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, CSR Latvia, Biznesa augstskola "Turība", Vidzemes augstskola, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, SIA "Gemoss", SIA "Cido grupa", "Augļu serviss" un Vidzemes plānošanas reģions.
Informāciju sagatavoja: Dagnija Dižbite-Svarinska Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv Foto: Biznesa augstskolas Turība
Labas gribas memorandu svinīgā ceremonijā parakstīja 13 institucionālie partneri, kuri cieši saistīti ar memorandā nostiprinātajiem bioreģiona darbības virzieniem: biedrības "Greenfest" valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Romans Auziņš, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece, Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas bioloģiskās lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins, biedrības "Gaujas Nacionālā tūrisma biedrība" valdes priekšsēdētāja Solvita Muižniece, SIA "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, kā arī Globālās bioloģisko reģionu alianses izpilddirektors Josteins Hertvigs no Norvēģijas. Memorandam pievienojās arī klātesošie foruma dalībnieki.
Labas gribas memorands ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kuri ir vērsti uz to, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu reģionā, nodrošinātu dabas saglabāšanu un atjaunošanu, mazinātu atkritumu rašanos sadzīvē un saimniekošanā, veicinātu vietējā apritē balstītu ekonomiku, veicinātu pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, atbalstītu saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu un attīstītu tūrismu, kas piedāvā autentisku pieredzi.
Labas gribas memorandam ir aicināta pievienoties ikviena privātpersona un organizācija, kas piekrīt memoranda saturam un ir gatava līdzdarboties tā īstenošanai dzīvē. Memorands būs pieejams parakstīšanai ikvienam – gan juridiskām, gan privātpersonām. Labas gribas memorands lasāms šeit.
Aloja Starselsen jaunajā sistēmā vēlas iekļaut arī uzņēmuma ēkas un infrastruktūras objektus, saistīt aprīkojumu ar ārpakalpojumu sniedzējiem un rezerves daļu piegādātājiem, nodrošināt ātru reakcijas laiku un risinājumus konkrētiem servisa uzdevumiem, kā arī apkopot statistiku un dažādu procesu vizualizācijas. Dalībniekiem, kas iesniegs savu risinājumu un cīnīsies par galveno balvu, būs ne tikai iespēja veidot jaunas sadarbības un kontaktus, bet arī prezentēt savu risinājumu starptautiski, gūt atzinību un atpazīstamību, kā arī attīstīt savas idejas komercializācijas potenciālu. Hakatons ir pasākumu metode, kura laikā izvēlētās komandas izstrādās priekšlikumus un piedāvājumu tehniskajai specifikācijai Aloja Starkelsen CMMS sistēmas izveidei. Pasteidzies un piesaki savu komandu līdz 9. novembrim, jo dalībnieku skaits ir ierobežots: https://link.webropolsurveys.com/S/8054CF9B22F44F43 Hakatona ietvaros komandas strādās ar profesionāliem vietējiem un ārvalstu mentoriem, kas sniegs padomus, dalīsies savā pieredzē, dos atgriezenisko saiti un uzmundrinās dalībniekus. Hakatona mentori
Ville Pahlsten JAMK Lietišķo zinātņu universitātes, loģistikas inženieru grāda programmas vecākais pasniedzējs Ville specializējies intraloģistikā jeb iekšējo materiālu plūsmu un loģistikas ekonomikas nozarē, procesu uzlabošanā un vadībā, kā arī ir viens no pieredzējušākajiem pasniedzējiem ar desmit gadu karjeras stāžu un deviņu gadu pieredzi šajā nozarē.
Anna Hintikka JAMK Lietišķo zinātņu universitātes, loģistikas inženieru grāda programmas vecākā pasniedzēja Anna specializējusies piegādes ķēdes vadībā, iepirkumos, iekšējā loģistikā, kvalitātes un riska vadībā, kā arī projektu vadībā. Hintikkai ir vairāk nekā 10 gadu darba pieredze globālās piegādes ķēdes un ražošanas vadībā automobiļu rūpniecībā.
Aleksandrs Ļubinskis Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks Aleksandrs plaši un dažādos kanālos rāda un stāsta par digitālo tehnoloģiju pielietojuma vērtību un iespējām. Hakatonā konsultēs komandas tieši par sistēmu funkcionalitāti un ērtumu no lietotāja skatu punkta. Mentoru saraksts tiks papildināts. Hakatona laikā būs pieejami arī SIA “Aloja Starkelsen” mentori, kas spēs atbildēt uz specifiskiem jautājumiem par sistēmas vajadzībām.
Hakatona norises nozīmīgākie datumi:
Hakatona izaicinājums 12. oktobrī norisinājās Aloja Starkelsen hakatona izaicinājuma uzsaukuma vebinārs, kura laikā uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs prezentēja pašreizējo sistēmas darbību, pielietojumus un izaicinājumu, kura rezultātā nepieciešams iegūt strādājošu, ērti lietojamu sistēmu, kas ļautu ietaupīt dabas, materiālu un cilvēku resursus, tādējādi padarot Aloja Starkelsen produktus konkurētspējīgākus un zaļākus. “Uzņēmums spēris soli pārmaiņu virzienā, jo palielinām savu produktu klāstu un tādējādi arī saražotās produkcijas apjomus, kas arī ir šī izaicinājuma pamats. Ņemot vērā to, ka Aloja Starkelsen nav liels, globāls uzņēmums, šobrīd nav iespējas atļauties starptautiski izstrādātus un dārgus IT risinājumus, bet tajā pašā laikā, neesam arī mazs lokālais uzņēmums, kas var strādāt ar pašreizējo sistēmu. Ar izaicinājuma palīdzību vēlamies atrast veidu, kā iegūt paredzamu un profilaktisku rezerves daļu, instrumentu un ražošanas aprīkojuma apkopes sistēmu, kas strādātu saskaņā ar mūsu uzņēmuma pamatnostādnēm, sadarbotos ar citām struktūrvienībām – grāmatvedību, ražošanas līniju un noliktavas sistēmu, kā arī spētu paredzēt nepieciešamās līniju apkopes un remonta vajadzības,” atklāj J. Garančs. Risinājumi, ko hakatona rezultātā vēlas iegūt Aloja Starkelsen:
Ieraksts no uzsaukuma vebināra par izaicinājumu: https://youtu.be/ac9L4ZXVsQY?si=sHC7WnddIof-LrdC Vairāk par hakatona norisi un izaicinājumu: https://ej.uz/imyf Vairāk informācijas par dalību hakatonā un precizējoši jautājumi par izaicinājumu: Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis saziņai: +371 26598678 Hakatons tiek organizēts sadarbībā ar: Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Pamatinformācija par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters
Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396
#accessroutes projekts turpina vides pieejamības iniciatīvas, kas Kurzemē jau uzsāktas #UniGreen un #NatAc projektu ietvaros un tā mērķis papildināt mapeirons.eu mājaslapā jau iekļautos pieejamos tūrisma galamērķus ar papildu dabas takām, kultūras mantojuma objektiem un pakalpojumiem (kafejnīcas, nakstmītnes utt.) un izveidot 30 visiem pieejamus 1-3 dienu tūrisma maršrutus Latvijā un Igaunijā. Projekta ietvaros tiks radīti arī kreatīvi un efektīvi taktilie risinājumi 12 objektos Latvijā (Kurzemē un Vidzemē) un 9 objektos Dienvidigaunijā. Latvijas un Igaunijas partneru sadarbība projekta īstenošanā ļaus veidot un pielietot vienotus vides pieejamības kritērijus un “Cilvēkiem ar invaliditāti draudzīgs” kvalitātes zīmes ieviešanu.
Foto: Alise Lūse Projekta pirmajā periodā sadarbībā ar vides pieejamības ekspertiem no Latvijas un Igaunijas plānots izstrādāt kultūras mantojuma objektu un pakalpojumu (ēdināšanas, naktsmītņu u.c.) vides pieejamības pārbaudes lapu, kas kalpos par palīgu projekta partneriem, pašvaldībām, uzņēmējiem un citiem, kas iesaistīti kultūras mantojuma objektu uzturēšanā un pakalpojumu sniegšanā, ar mērķi novērtēt esošo vides pieejamības līmeni un atrast efektīvākos pieejamības risinājumus. Pēc pārbaudes lapas izstrādes tiks uzsākti arī praktiskie objektu un pakalpojumu apsekojumi Latvijā un Igaunijā. Šī aktivitāte ilgs visa projekta garumā un par pieejamiem atzītie objekti un pakalpojumi tiks publicēti mapeirons.eu. Pirmajā periodā tiks uzsākta arī darba un laika ziņā apjomīgā, bet ārkārtīgi nozīmīgā projekta aktivitāte, kas saistīta ar visu pieejamo dabas taku apzināšanu un apsekošanu Vidzmes reģionā un Dienvidigaunijā. Šie apsekojumi ļaus būtiski papildināt mapeirons.eu dabas taku sadaļu, papildinot to ar visiem pieejamajām dabas takām Vidzemē un Dienvidigaunijā.
Foto: Alise Lūse Sanāksmes praktiskajā daļā dalībnieki apmeklēja arī vairākus Kurzemes objektus – Valguma pasaules Mākslas taku, Durbes pili, Ķemeru parku un Meža māju, kā arī vienu no projekta vietām, kurā tiks veidoti un izvietoti jaunie taktilie risinājumi – Tukuma Mālkalnā. Projekts ilgs 2,5 gadus un noslēgsies 2026.g. 31. martā. Projekta aktivitātes tiek īstenotas ar Interreg Igaunijas-Latvijas programmas 2021.-2027.gadam atbalstu. Informāciju sagatavoja: projekta vadītāja Alise Lūse (Kurzemes plānošanas reģions) .
Rokasgrāmata veidota, balstoties uz nozares ekspertu zināšanām un vērojumiem un projekta laikā izstrādātajiem mācību materiāliem; iekļauta arī to vietējo Centrāleiropas un Austrumeiropas pašvaldību pieredze un atziņas, kurām jau izdevies ieviest Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus (SEAP) vai Ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP). Viņu pieredze vērtējama kā īpaši noderīga. Aicinām ar teksta pilno versiju iepazīties >> ŠEIT << (latviešu valodā). Rokasgrāmatā meklējiet atbildes uz šādiem izaicinājumiem: ● finanšu resursu pieejamība; ● datu ievākšana un monitorings; ● pretestība sabiedrībā ar izteikti zemu izpratnes līmeni; ● vieglāk ir panākt ietekmi vietējā nevis valsts līmenī; ● darbinieku domas par to, vai emisiju samazināšanas mērķi ir sasniedzami, mēdz atšķirties; ● valsts politikas ietekme uz sabiedrības iesaistes intensitāti; ● daļa projektu tiek ieviesti vienīgi ar mērķi veidot pozitīvu tēlu un atpazīstamību; ● trūkst reģionāla līmeņa iniciatīvu, kas varētu kalpot par piemēru, kā risināt normatīvā regulējumā noteiktos ierobežojumus; ● zinātības (know-how) un cilvēkresursu trūkums, kā arī nepietiekama organizatoriskā kapacitāte; ● atšķirīgas vietējās (politiskās) intereses un ieinteresēto personu grupu nesaprašanās.
Materiālā atrodamas norādes uz dažādiem vērtīgiem resursiem (pētījumiem, digitālajiem rīkiem, mācību prezentācijām, vadlīnijām, politikas rekomendācijām u.c.), kas noderēs pašvaldību darbiniekam padziļināti izprast tēmas un uzzināt daudz jaunas, būtiskas nianses. Kā līdz šim projekta īstenošanas gaitā uzsvērusi komanda Vidzemes plānošanas reģionā – plāni, kurus izstrādā pašvaldībās uz vietas, iesaistot darbiniekus no dažādām nodaļām, t.sk. arī vadību, tiek sekmīgāk īstenoti – ikviens par sasniedzamajiem rezultātiem jūtas līdzatbildīgs, izprot procesu, ir motivēts meklēt atrisinājumus problēmām, ja tādas rodas un ir gandarīts par sasniegto.
Kontekstam Pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros īstenotais projekts “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība (CEESEU)” tika ieviests laika posmā no 2020. gada novembra līdz 2023. gada oktobrim. Projekta mērķis bija uzlabot pašvaldību speciālistu spēju izstrādāt Ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP). Projekta ietvaros tika organizētas mācības, kā arī sniegts atbalsts pašvaldībām SECAP plāna izstrādes laikā. Vidzemē CEESEU projekta ietvaros SECAP plānus izstrādāja Valmieras novada un Cēsu novada pašvaldība.
Ikviens var pievienoties un kļūt par CEESEN tīkla biedru, lai saņemtu aktālāko nozares informāciju, paplašinātu savu kontaktu loku un gūtu vērtīgas zināšanas un pieredzi no ekspertiem un speciālistiem, kas ikdienā strādā ar energoefektivitātes jautājumiem. Dalība ir bez maksas. Aicinām reģistrēties un pievienoties CEESEN tīklam ŠEIT
Jautājumiem: Baiba Šelkovska, projekta CEESEU vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ēdināšanas nozare ir pirmā nozare Latvijā, kas, balstoties uz pašiniciētu plašu un padziļinātu pētījumu un detalizētiem kritērijiem, ir noteikusi sev turpmākos darbības principus, lai nodrošinātu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības kritērijus ēdināšanas nozarē Latvijā. Šodien, 31. oktobrī, Rīgā tika parakstīts memorands starp nozares uzņēmējiem, darba devējiem, augstākās izglītības iestādēm, tostarp Vidzemes Augstskolu, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Vidzemes plānošanas reģionu, tādā veidā demonstrējot visu pušu gatavību ievērot un atbalstīt noteiktos principus un virzīties uz caurspīdīgu, godīgu, zaļu un ilgtspējīgu ēdināšanas jomu Latvijā. 
Š.g. 25. oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs līdz ar vēl 12 citu organizāciju pārstāvjiem parakstīja labas gribas memorandu, tādējādi paužot Vidzemes plānošanas reģiona gatavību iesaistīties Gaujas Nacionālā parka kā pirmā bioreģiona Latvijā izveidē.
Ja esi tehnoloģiju uzņēmums, IT produktu vadītājs, noliktavas un ražošanas iekārtu apkalpošanas speciālists, students vai pētnieks - pievienojies Aloja Starkelsen hakatona izaicinājuma risināšanā, lai izstrādātu efektīvu iekārtu apkalpošanas un rezerves daļu noliktavas uzturēšanas sistēmu un cīnītos par iespēju parakstīt sistēmas piegādes līgumu ar SIA “Aloja Starkelsen”. 
Oktobra nogalē Šlokenbekas muižā uz projekta kick-off sanāksmi klātienē tikās projekta partneri no Latvijas un Igaunijas – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijas Cilvēku ar Invaliditāti Kamera, Võru novada Attīstības Centrs, Dienvidigaunijas Tūrisma klāsteris, kā arī NVO Apeirons vides pieejamības eksperti.
2023. gada oktobrī starptautiskā projekta CEESEU partnerība izdevusi rokasgrāmatu pašvaldību speciālistiem, kas kalpos kā palīgmateriāls ikdienas darbā, izstrādājot vai pilnveidojot SECAP (Ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības) plānus. Ietvertā informācija palīdzēs speciālistiem izstrādāt SECAP plāna galvenās nodaļas, jau laikus domājot par aktivitāšu praktisku ieviešanu, un sniegs padomus, kā labāk iesaistīt pēc iespējas plašāku ieinteresēto pušu loku, kas ir viens no veiksmīga rīcības plāna priekšnoteikumiem.
Projekta partnerībai šis nav pirmais projekts – 2016. gadā tika uzsākts darbs pie “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050 (PANEL 2050)” projekta ieviešanas, kura laikā tika izveidots