.png)
|
Arhīva kalendārs
Kā atzīst vizītes dalībnieki, gūtā pieredze ir ne tikai iedvesmojoša, bet arī palīdz nonākt līdz praktiskiem risinājumiem, kā uzlabot publisko pakalpojumu sniegumu Vidzemē. Vizītes dalībnieki pēc brauciena snieguši daudz pozitīvu atsauksmju, izceļot vairāk tēmas, kuru pārrunāšana ar igauņu kolēģiem bijusi īpaši vērtīga, t.sk. mārketinga aktivitātes gan investoru piesaistei, gan arī ikdienas komunikācijai ar iedzīvotājiem. Starp pieredzes apmaiņas brauciena ieguvumiem atzīmēta padziļinātas izpratnes veidošana par teritorijas plānošanas nozīmīgumu un vietas potenciāla lomu uzņēmējdarbības veicināšanā, kā arī starpnozaru sadarbību, īpaši runājot par izglītības un uzņēmējdarbības mijiedarbības nepieciešamību cilvēkresursu piesaistei. Vienlaikus brauciena dalībnieki novērtējuši iespēju trīs dienas būt kopā ar saviem kolēģiem no novadu pašvaldībām, lai iepazītos, izrunātu ikdienas aktuālākos izaicinājumus, apmainītos risinājumiem un stiprinātu nākotnes sadarbības iespējas. "Šis bija patiešām vērtīgs pieredzes apmaiņas brauciens! Novērtēju sniegto ieskatu dizaina domāšanas pamatprincipos, kas ikdienā var kļūt par vērtīgu darbarīku, lai vienotā sinerģijā apvienotu nozares politikas plānošanu, valsts pakalpojumu veidošanu, kā arī veicinātu sadarbību starp vietējo kopienu, uzņēmējiem un pašvaldību. Uzrunāja igauņu teritorijas plānošanas politikas pamatprincipi, kas vērsti uz vietas potenciāla apzināšanos un tā izmantošanu mārketinga aktivitātēs un infrastruktūras plānošanā," tā vizīti novērtē Līna Nagle, Varakļānu novada pašvaldības lietvede, projektu vadītāja. Savukārt Ligita Gāgane, Gulbenes novada pašvaldības administrācijas Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītāja, iepazīstoties ar Igaunijas pašvaldību administratīvo teritoriālo dalījumu, akcentē sadarbības nozīmību pašvaldību veiksmīgai darbībai: “Sadarbība dažādu infrastruktūras objektu attīstīšanas jomā ļauj katrai no pašvaldībām efektīvāk izlietot pieejamos finanšu resursus, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus.” Viņa arī piebilst, ka “Pērnavas apriņķī funkcionē dažādas uzņēmējdarbības atbalsta formas, un arī starp tām īpaši izceļams sadarbības modelis – klasteris, kurā notiek sinerģija starp dažādām nozarēm, apvienojot Pērnavas pašvaldību, Pērnavas koledžu, uzņēmējus un vietējo kopienu.” Pašvaldību pārstāve norāda, ka darba brauciena laikā gūtā pieredze viennozīmīgi rosina spert plašākus soļus, lai stiprinātu starpnozaru sadarbību un ieviestu Igaunijas pozitīvo pieredzi arī Gulbenes novada pašvaldībā, īpaši teritorijas plānošanas un attīstības stratēģisko dokumentu izstrādes pilnveidei. Sadarbības nozīmību savā vērtējumā piemin arī Madara Lasmane, Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūra direktore, norādot, ka “Sadarbība pavisam noteikti ir viena no veiksmes atslēgām – neatkarīgi no tā, vai esi pārstāvis no publiskā vai privātā sektora”. Divu dienu laikā Pērnavas apriņķī tika apmeklētas un iepazītas dažādas institūcijas plašai pieredzes gūšanai. Vizītes dalībnieki viesojās Tartu universitātes Pērnavas koledžā, kur notika tikšanās un sarunas ar Pērnavas apriņķa attīstības centra vadītāju un Vietējo pašvaldību asociācijas Pērnavas pašvaldības valdes locekli Ēriku Reinholdu.
Vietējo pašvaldību asociāciju pārstāvis vispirms iepazīstināja ar asociācijas mērķiem, funkcijām un sadarbības un finansēšanas modeli. Šis sadarbības un finansējuma sadalīšanas veids ir atšķirīgs no Latvijas prakses. Tika sniegts ieskats par jaunām formām, kā veidot sadarbību dažādu projektu ietvaros. Piemēram, apgabala vajadzībām nepieciešams nodrošināt dzīvnieku patversmes darbību, kuras izveidē un finansēšanā iesaistījušās visas apgabala pašvaldības vienlīdzīgi, taču pēc pakalpojuma sniegšanas tiek pārrēķināts katras pašvaldības finansējums proporcionāli pakalpojuma izmantošanas intensitātei. Interesants ir arī piemērs, kurā asociācija finansē vienu darbinieku, piemēram, auditoru, kurš strādā visās pašvaldībās pēc noteikta grafika un nepieciešamības. Pēc sarunas par asociāciju Ēriks Reinholds iepazīstināja ar nodibinājumu “Pērnavas attīstības centrs”. To ir izveidojušas un finansē Pērnavas pašvaldība un Vietējo pašvaldību asociācijas. Pārstāvis atklāja, ka 80% no attīstības centra finansējuma nodrošina dažādu projektu ieviešana. Attīstības centra mērķis ir plānot līdzsvarotu Pērnavas apgabala attīstību, t.sk. attīstīt uzņēmējdarbību, jauniešu uzņēmējdarbību un izglītību uzņēmējdarbības jomā, kā arī pilsonisko līdzdalību. Nodibinājums veicina sabiedrības veselību un iekšējo drošību, starptautiskās attiecības un īsteno projektus visā apgabalā. Centra vadītājs iepazīstināja ar jauno attīstības stratēģiju 2035+ “The new energy” un lielākajiem attīstības punktiem: mobilitāti un dzelzceļa “RailBaltic” iespējas, atjaunojamās enerģijas un vēja parku izbūves plāniem, uzņēmējdarbības izglītības veicināšanu arī angļu valodā, kā arī tūrisma attīstību. Kā veiksmīgas attīstības pamatnoteikums tiek uzsvērta sadarbība jeb četrkāršās spirāles (starptautiski pazīstams arī kā Quadraple Helix) stratēģija, kad pie inovāciju, konkurētspējas un reģionālās un ekonomiskās attīstības strādā četri partneri – uzņēmējs, augstskola, pašvaldība un vietējie iedzīvotāji. Turpmākajā dienas gaitā Ains Hinsbergs, Pētniecības un attīstības biroja projektu vadītājs iepazīstināja ar Tartu Universitātes Pērnavas koledžu un tās piedāvātajām iespējām. Viņš pastāstīja par koledžas sadarbību ar Pērnavas attīstības centru, kā arī iepazīstināja ar biznesa inkubatora darbības principiem. Sarunas turpinājās par Pērnavas koledžas attīstību un nākotnes plāniem, kā arī vizītes dalībnieki ieguva informāciju par jauniešu uzņēmējdarbību un dizaina domāšanas iespējām un pielietojumu koledžas ikdienas darbā. Sarunās atkārtoti tika pieminēta domas un ideju brīvība, kā arī pamata uzstādījums, noskaidrot, kas tieši ir nepieciešams gala lietotājam, ar to saprotot uzņēmumus un iedzīvotājus. “Mēs nenorādām, ko darīt, bet klausāmies un dodam iespēju risināt reālas problēmas” – tā ir viena no atziņām, par kurām stāstīja Ains un Ēriks. Sarunu laikā vairākkārt tika uzsvērta izglītības iestādes nozīme reģionālajā attīstībā, jo tās funkcijas nav tikai nodrošināt izglītību, bet arī pētniecību un reģionālo attīstību. Otrajā pieredzes apmaiņas vizītes dienā vidzemnieki turpināja iepazīties ar Pērnavas attīstības jautājumiem, lielāku uzsvaru liekot uz mārketinga aktivitāšu izzināšanu un industriālo parku darbības principiem. Pērnavas attīstības centra mārketinga vadītājs Hando Murumagi iepazīstināja ar Pērnavas apgabala un Pērnavas komunikācijas formu un mārketinga stratēģiju, kā arī parādīja vairākas saistītās tīmekļa vietnes un komunikācijas platformas. Sarunu laikā tika uzsvērta vizuālo materiālu nozīme un digitālā mārketinga pozitīvā ietekme uz sagaidāmo rezultātu.
Sarunu laikā tika ieskicēti pilsētas attīstības izaicinājumi, piemēram, dzīvojamā fonda ‘nelietderīga’ izmantošana, to nododot lietošanā tūristiem, tā ierobežojot vietējo iedzīvotāju iespējas dzīvojamā fonda piekļuvei. Īsi tika ieskicētas investoru piesaistes formas un izaicinājumi. Pērnavas pilsētas pašvaldībā projekta koordinatore Vidzemē Ieva Dzalbe iepazīstināja ar Vidzemes plānošanas reģionu un tā funkcijām un aktualitātēm, un sarunu turpināja Pērnavas pilsētas vice mērs Silveru Smeljanski. Prezentācija un diskusija bija par industriālajiem parkiem un to nozīmi reģionālajā attīstībā. Sarunas laikā klātesošie iepazinās ar dažādām parku būvniecības formām. Sarunas ar kolēģiem no Pērnavas, gan arī pašmāju pašvaldību speciālistiem blakus novados pierādīja, ka pastāv gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes, par kurām ir vērts zināt un kas var kalpot ne tikai par diskusiju tematu, bet arī par kopsadarbībā radītu risinājumu motivatoriem. Vizītes mērķis bija piedāvāt Vidzemes pašvaldību speciālistiem vērot citu pašvaldību darbu, gūt jaunu pieredzi, teorētiskas un praktiskas zināšanas, kā arī iepazīties ar jaunām metodēm profesionālās darbības pilnveidei un aizgūt idejas viedākai saimniekošanai Vidzemes pašvaldībās.
Vizīti organizēja Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros; projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm. Informāciju sagatavojušas: Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Ieva Kreile (ieva.kreile PIE vidzeme PUNKTS lv) un galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv). Jautājumiem: Ieva Dzalbe, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.dzalbe PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 25491165.
Aicinām reģistrēties dalībai seminārā šeit. Darba valoda – angļu. Dalība bez maksas.
Vebināros, ko organizē HyTruck konsorcijs, regulāri tiekas nozares pārstāvji, lai apmainītos ar aktuālāko informāciju par ūdeņradi kā alternatīvu degvielas veidu un spriestu, kā efektīvāk veidot vienotu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu Eiropā, tostarp arī Latvijā
Kas ir HyTruck brokastu vebināri? Vebināri tiek organizēti regulāri kopš 2023. gada septembra. Tas ir pasākums, kas pulcē interesentus tiešsaistē no visas Eiropas, piedāvājot viņiem uzklausīt ekspertu un praktiķu viedokļus un vērojumus par ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveides potenciālu un aspektiem, ar kuriem jārēķinās plānošanas un ieviešanas procesos. Dalība ir bez maksas.
Kā pieteikties? Reģistrēšanās pasākumiem šeit (dalība jāreģistrē vienu reizi; turpmāk uz norādīto epasta adresi tiks nosūtīta informācija par visiem nākamajiem pasākumiem un tēmām, kā arī pasākuma saite). Jautājumu gadījumā, interesenti aicināti sazināties ar pasākumu koordinatoru, Somijas uzņēmuma CLIC Innovation Oy pārstāvi Oleg Todorov (oleg.todorov PIE clicinnovation PUNKTS fi).
Projektā HyTruck (pilnais projekta nosaukums – “Starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveide kravas automobiļiem”) iesaistījušies partneri no Vācijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas; Latviju projektā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions. Projekts HyTruck tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros no 2023. gada līdz 2025. gadam. Tā mērķis - atbalstīt valsts institūcijas starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidē kravas automobiļiem Ziemeļjūras -Baltijas jūras TEN-T koridora austrumu daļā ar saskaņotiem jeb vienotiem starptautiskiem tehnoloģiskiem standartiem. Plašāka informācija par HyTruck projektu: https://interreg-baltic.eu/project/hytruck/
Vērtīgi! Starptautiska platforma - ūdeņraža tirgus, kurā reģistrētie dalībnieki atrod klientus, pakalpojuma sniedzējus, risinājumus, sadarbības partnerus biznesa attīstībai un ūdeņraža kā alternatīvās degvielas īpatsvara palielināšanai tirgū. Dalība reģistrētajiem dalībniekiem ir bez maksas. Ievadot datus un definējot, ko interesents meklē, sistēma automātiski piedāvā potenciālos sadarbības partnerus tālākai individuālai saziņai. Sistēmas ieteikumu rezultātā īstenošanā ir jau vairāki kopsadarbības rezultātā izstrādāti projekti. Platformu uztur Somijā bāzēts uzņēmums.
Saziņai: Rita Merca, projekta HyTruck vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk arī VPR) aicināja darbseminārā piedalīties Rīgas Tehniskās Universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošo pētnieci, asociēto profesori, inženierzinātņu doktori Ievu Pakeri. I. Pakere dalībniekiem uzsvēra, ka ir vērts veikt tuvinātos SEG emisiju aprēķinus arī tiem sektoriem (mājsaimniecības, ražošanas nozare, privātais transports, lauksaimniecība), kuros šobrīd enerģijas patēriņa datu ieguve ir apgrūtināta. Viens no piemēriem ir mājsaimniecības, kuras siltumapgādē izmanto individuālās apkures sistēmas ar malkas apkuri. Lai iegūtu vismaz pietuvinātos datus par mājsaimniecībām, I. Pakere stāsta par pētījumu Rēzeknē, kurā tika apzinātas mājsaimniecības un iegūti dati par kurināmā veidu, to apjomu, kā arī sniegtas rekomendācijas siltumapgādes ietekmes uz vidi mazināšanai Rēzeknes pilsētā. Datu iegūšanai tika izmantota gan būvvaldē esošā informācija, gan aptaujāti iedzīvotāji un veikts aptuvenais emisiju aprēķins. Rūpniecības sektorā SECAP plānu dokumentācijai pašvaldības var izmantot Valsts Vides dienesta apkopoto informāciju no uzņēmumiem, kas reizi gadā iesniedz izvērtējumu par gaisa kvalitātes monitoringa datiem. Tostarp viens no veidiem, kā samazināt SEG emisijas rūpniecībā, ir rast iespējas izmantot atjaunīgos energoresursus. Nereti ražošanas ēku jumtu platības ir piemērotas, lai uz tām izvietotu saules paneļus elektroenerģijas ražošanai. Provizoriskais aprēķins par saules enerģijas izmantošanu var būt viens no pamatojumiem, lai apsvērtu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem. Savukārt privātā transporta aprēķiniem noder esošā informācija Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) datu bāzē par teritorijā reģistrētajiem transporta līdzekļiem, kā arī veicot pieņēmumus par vidējo degvielas patēriņu uz 100 km dažādu veidu transportlīdzekļiem. Jāuzsver, ka Gulbenes novada pašvaldība savā SECAP plānā ir iekļāvusi tuvinātos aprēķinus transporta sektoram. Ja novadā ir liels ražošanas uzņēmums, tas var būt arī liels enerģijas patērētājs, kas ir jāņem vērā SECAP datu apkopošanā. “Tuvinātie aprēķini var sniegt būtisku informāciju, kas pašvaldībām var noderēt, apzinot esošo situāciju novada griezumā. Šie aprēķini ļauj mums vairāk izprast, kurš sektors ir nozīmīgs enerģijas patērētājs un kādus pasākumus paredzēt SECAP plānā,” uzsver I.Pakere.
Lai veiksmīgāk sagatavotu SECAP plānu, būtiska loma ir dažādām ieinteresētajām pusēm, kuras ietekmē un/vai var ietekmēt pašvaldības izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus. VPR vecākā eksperte Laura Dzelzkalēja seminārā Valkā atgādināja par SECAP plāna ieinteresētajām pusēm, kas var būt:
Centieni iesaistīt pēc iespējas vairākas ieinteresētās puses, var palīdzēt sasniegt lielāku vienprātību un uzlabot plāna kvalitāti, plānoto pasākumu pieņemšanu, efektivitāti un leģitimitāti. Turklāt, sniedzot iespēju iesaistīties un līdzdarboties dažādos plāna sagatavošanas un ieviešanas posmos, var tikt nodrošināts labāks atbalsts plāna ilgtermiņa ieviešanai.
Praktiskajā daļā darbsemināra dalībnieki piedalījās RTU VASSI sagatavotajā spēlē par enerģijas kopienām. Tās laikā tika izmantots digitāls rīks, kas izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā "Bridge". Simulācijas rīks ļauj uzzināt vairāk par dažādu faktoru ietekmi uz dzīvojamās ēkas kopējo enerģijas patēriņu, kā arī labāk izprast, kuri ikdienas paradumi un nākotnes lēmumi var nodrošināt ne tikai lielāku ekonomisko izdevīgumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, bet arī veicina klimatatbildīgu rīcību un dzīves kvalitātes paaugstināšanos nākotnē. Darbsemināra dalībniekiem bija iespēja doties apskatīties Valkas centralizētās siltumapgādes uzņēmumu “Enefit”, kas ietver 2012. gadā būvētu koģenerācijas staciju un rezerves katlu māju. Tajā saražotais siltums tiek piegādāts klientiem Valkas pilsētā.
Par CEESEU-DIGIT darbsemināriem Sākot ar šī gada 4. oktobri vairākās Vidzemes vietās notiek darbsemināri pašvaldību speciālistiem ar mērķi veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. Turklāt CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma. Gan darbsemināri, gan arī reģionālais plāns tiek izstrādāti Eiropas Savienības “Life” programmas projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” ietvaros. Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Amata pamatpienākumi:
Amata pildīšanai nepieciešamā profesionālā pieredze, zināšanas un prasmes:
Par priekšrocību uzskatīsim:
Piedāvājam:
Pieteikšanās: CV un pieteikuma vēstuli sūti uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi “Sabiedrisko attiecību speciālists” līdz 2024. gada 2. janvārim. Aicinām pievienot pieteikumam satura darbu piemērus un kontaktpersonas atsauksmēm par iepriekšējo pieredzi. Ja pieteikums atbildīs izvirzītajām prasībām, aicināsim uz interviju, sazinoties ar pretendentiem ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc pieteikšanās termiņa beigām. Informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Personas datu apstrādes pārzinis ir Vidzemes plānošanas reģions. Kontaktinformācija: Bērzaines iela 5, 2. stāvs, Cēsis, LV - 4101. Pēc pretendenta atlases personas dati tiks dzēsti.
Pasākums sākās ar dalībnieku iepazīšanās un atkalsatikšanās brīdi, lai draudzīgā un produktīvam darbam labvēlīgā gaisotnē varētu turpināt tikšanos. Ievadvārdus teica VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, uzsverot remigrācijas speciālistu nozīmīgo darbu un novēlot šajā satikšanās reizē gūt iedvesmu un jaunas idejas.
Ik gadu Vidzemes remigrācijas speciālistu sanāksme piedāvā dalībniekiem satikšanos ar īpaši uzaicinātajiem viesiem, kuri dalās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem. Šoreiz uz tikšanos bija aicināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Ilze Mičule, Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe un Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Zelma Mičule, kura pastāstīja par VPR konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”.
Vidzemes remigrācijas koordinatores Inga Madžule sniedza atskatu uz šā gada remigrācijā paveikto Vidzemē. Savukārt Vidzemes pašvaldības pārstāvji aktīvi pauda savu viedokli un dalījās ar informāciju par paveikto novados. Par kolēģu pieredzi citviet Latvijā varēja uzzināt Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatoru prezentācijās.
Tikšanās dalībnieki apmeklēja nesen atvērto Kosmosa izziņas centru, bet pasākuma noslēgumā bija iespēja satikt diasporas pārstāvi no Lielbritānijas Tomu Zeltiņu, kurš rīko lielāko latviešu kopā sanākšanas pasākumu ārpus Latvijas – “Bērzes Strazdu Jāņu festivālu”, kas ik gadu pulcē ap 5 tūkstošiem apmeklētāju. Remigrācijas koordinatori saņēma uzaicinājumu apmeklēt festivālu, lai satiktu tautiešus un izzinātu situāciju latviešu diasporā Lielbritānijā.
Pasākuma rīkotāja Inga Madžule atzīst: “Esmu gandarīta, ka sanāksme pulcēja kuplu dalībnieku skaitu. Šī bija laba iespēja Vidzemes remigrācijas speciālistiem satikties, apspriest aktuālos jautājumus, apmainīties ar pieredzi un paplašināt redzesloku. Sanāksmē pārrunājām nodarbinātības un uzņēmējdarbības jautājumus, kā arī apspriedām problēmas, kas saistītas ar remigrantu bērnu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.” _____________ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Semināru iesāka Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš savā video sveicienā uzsvēra renovācijas devumu ilgtermiņa ietaupījumā: “Šī ir mūsu iespēja ieguldīt zaļā nākotnē!”. Īpaša uzmanība tika vērsta uz to, kā katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs var pats rūpēties par savu privātīpašumu, ieviešot paradumus un risinājumus enerģijas patēriņa un izmaksu samazināšanai. Kopā ar Edgaru Augustiņu, energopārvaldības ekspertu Vidzemes plānošanas reģionā, aplūkojām vairākus iemeslus, kāpēc dzīvokļu īpašniekiem nepieļaut mājas nonākšanu līdz avārijas stāvoklim un kāpēc ir svarīgi atjaunot ēku, pieskaroties arī izaicinājumiem un iemesliem, kas iedzīvotāju pirmo soli varētu kavēt.
“Novērots, ka kaimiņu vidū bieži valda savstarpēja neuzticība, taču katras ēkas sakārtošana ir kopīgs lēmums, kas nodrošina ēkai otru dzīvi. Ne vienmēr ieguvumi, kas rodas atjaunojot ēku, novērtējami naudas izteiksmē – ir svarīgi savās mājās justies droši, silti un patīkami,” tā E. Augustiņš. Tāpat darbības uzsākšanai traucē neziņa, kur vērsties, apgrūtinoša lēmumu pieņemšana, ņemot vērā iesaistīto pušu daudzumu, kā arī bailes no finanšu saistībām. Tomēr dati liecina, ka ēkas atjaunošana ilgtermiņā nodrošina mazākus izdevumus siltumenerģijai, ārkārtas remontdarbiem, samazina nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas, mazina pelējuma rašanās risku, palielina komfortu, kā arī veicina citus ieguvumus. Par pieejamo atbalstu, lai uzsāktu pāreju uz ēkas atjaunošanu, stāstīja pārstāve no Attīstības finanšu institūcijas Altum, Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla, un Limbažu novada pašvaldības Attīstības un projektu koordinatore Iveta Umule. Semināra laikā arī no iedzīvotāju puses izskanēja dažādi vērtīgi pieredzes stāsti, kā arī ierosinājumi atbalsta saņemšanas atvieglošanai, piemēram, atbalsta pieprasījuma iesnieguma termiņa maiņa, informācijas noformulēšana skaidrākam vēstījumam, sadarbības iespējas u.c. Ar ko sākt, lai savu ikdienu padarītu energoefektīvāku, pastāstīja Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis. Uzmanība tika vērsta uz elektrības patēriņa analīzi mēneša, dienu un pat stundu griezumā un elektroierīču apkopi. Lai atvieglotu paradumu pielāgošanu, eksperts rosināja sākt ar mazām lietām un tikai vēlāk ķerties pie lielākām, tai skaitā ieguldījumiem spuldžu un ierīču maiņā. Elektrum mājaslapā pieejams arī darbu saraksts elektroierīču talkas veikšanai, lai ievērojami atvieglotu apkopes plānošanas laiku. Pasākuma noslēgumā dzirdējām arī pieredzes stāstu par daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, ar ko dalījās mājas vecākā no Cēsu pilsētas. “Man tas prasīja desmit gadu. Sākotnēji nebija iespējams dabūt pat 51% balsu, lai sāktu renovēšanas procesu,” stāstīja Dzintra Griezne, norādot, ka ceļš uz panākumiem bija šķēršļu pilns. Tieši Dzintra bija tā, kura panāca veiksmīgu iznākumu, un 2022. gadā renovācijas process tika veiksmīgi pabeigts. Detalizēta informācija par ēku atjaunošanas atbalstu Limbažu novadā meklējama www.limbazunovads.lv sadaļā Projekti. Pasākuma prezentācijas atrodamas šeit:
Semināru organizēja EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT). Visu atbildību par semināra saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521
Seminārā varēs uzzināt par Eiropas Savienības piedāvāto finansējumu un atbalsta rīkiem digitalizācijas attīstībai uzņēmumos, Altum atbalsta programmu uzņēmumu digitalizācijas veicināšanai un Latvijas investīciju attīstības aģentūras atbalsta programmu procesu digitalizācijai. Ar digitalizācijas un inovāciju ieviešanas pieredzi dalīsies uzņēmumu pārstāvji. Semināra dalībniekiem būs arī iespēja uzzināt vairāk par mākslīgā intelekta rīku “Chat GPT” un tā izmantošanas iespējām uzņēmumu digitalizācijā. Seminārs norisināsies Liepu iela 3, Ungurpilī, Limbažu novadā, Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrs “SALA” 14. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.00. Pieteikšanās dalībai seminārā līdz 13. decembrim tīmekļa vietnē https://ej.uz/4s1x. Pasākums notiks projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983) ietvaros. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro. Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā: “Latvijas Digitālais akselerators” (https://www.digitallatvia.lv) fokusējas uz produktu inovācijām, sniedzot atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, testēšanai un ieviešanai ražošanā, savukārt “Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” (https://www.dih.lv) koncentrējas uz atbalstu uzņēmumu esošo procesu pilnveidei, mārketinga un inovatīvu digitalizācijas risinājumu ieviešanai un attīstībai. Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Vidzemē tie atrodas Valmierā un Cēsīs.
Divu dienu garumā, sadarbojoties ar mentoriem, piecas starptautiski atlasītās komandas gan klātienē, gan attālināti, aktīvi strādāja pie izaicinājuma risināšanas, kā arī apmeklēja SIA “Aloja Starkelsen” ražošanas telpas, lai iepazītu uzņēmumu, tā darbības principus un vajadzības CMMS sistēmai. Visas atlasītās komandas uzrādīja lieliskus rezultātus, izstrādājot piemērotus piedāvājumus SIA “Aloja Starkelsen” vajadzībām, bet aktīvās diskusijās, iesaistoties hakatona žūrijai un mentoriem, par piemērotāko tika atzīts “Pinja Digital Oy” piedāvājums – šo komandu pasludinot par “Aloja Starkelsen” hakatona uzvarētajiem.
“Sajūtas ir lieliskas. Šis bija pirmais hakatons, kurā piedalāmies, jo parasti mēs par saviem pakalpojumiem runājam ar klientiem privāti, tāpēc šis bija jauns veids kā parādīt sevi un savu piedāvājumu, kā arī izpildīt daļu no mūsu internacionalizācijas izaugsmes stratēģijas. Lielu paldies vēlamies teikt organizatoriem un profesionālajiem mentoriem, kas sniedza vērtīgus padomus. Mēs apzināmies, ka varam piedāvāt lielisku risinājumu un sadarbību, kas kopīgi vestu uz attīstību starptautiskajā tirgū. SIA “Aloja Starkelsen” strādā ļoti profesionāli cilvēki un tas ir svarīgi tieši šajā sadarbībā, jo veiksmīgam CMMS sistēmas projektam ir nepieciešama gan pakalpojuma piegādātāja, gan klienta aktīva iesaiste, ” par uzvaru hakatonā viedokli pauda “Pinja Digital Oy” pārstāvji. Savu gandarījumu par pozitīvo pieredzi, hakatona norisi un iegūto risinājumu, neslēpa arī izaicinājuma autori, uzņēmuma SIA “Aloja Starkelsen” tehniskais direktors Jānis Blaumanis: “Hakatons, kurā tika meklēti CMMS sistēmas risinājumi, bija ļoti veiksmīgs. Dalībnieki nāca klajā ar patiešām labiem risinājumiem un radošām idejām. Pasākums bija lieliska iespēja ikvienam apgūt jaunas lietas un sazināties ar citiem nozares profesionāļiem. Uzvarētāju komanda “Pinja Digital Oy” prezentēja vispilnīgāko un, mūsuprāt, mums piemērotāko risinājumu – tas bija labi pārdomāts un pierādīja dziļu problēmas izpratni. Viņi spēja piedāvāt risinājumu, kas bija gan praktisks, gan novatorisks. Kopumā hakatons bija ļoti veiksmīgs, un ceram, ka visi dalībnieki un mentori no tā ieguva daudz jaunu perspektīvu nākotnei.” Kopumā dalībai “Aloja Starkelsen” hakatonā pieteicās deviņas komandas, no kurām atlasītas tika piecas - trīs no Latvijas (VITCAKE Ltd., SIA 7Lines, AllDevice oficiālais pārstāvis Latvijā SIA Filter) un pa vienai no Vācijas (Fraunhofer IGP) un Somijas (Pinja Digital Oy). “Aloja Starkelsen” hakatons ir daļa no starptautiskā “BioBoosters” projekta, ko līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Projekts apvieno deviņus inovāciju tīklus bioekonomikas sektorā no Baltijas jūras reģiona valstīm: Somijas, Zviedrijas, Baltijas valstīm, Polijas un Vācijas. Projekta ietvaros tiek organizēti 18 hakatoni, lai atbalstītu bioekonomikas uzņēmumu atbildīgas uzņēmējdarbības praksi un pāreju uz aprites ekonomiku. Plašāka informācija par “Aloja Starkelsen” hakatonu: https://ej.uz/tya4 Hakatons tiek organizēts sadarbībā ar: Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Pamatinformācija par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters
Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396
Šī gada 3. novembrī tika parakstīts projekta "Igaunijas-Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums" (ROCC) finansēšanas līgums Interreg Igaunijas-Latvijas programmas 2021-2027. gadam ietvaros. Divu gadu projekta izmaksas ir līdz 375 tūkstošiem eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts veido 80%. Projekta ROCC mērķis ir samazināt pierobežas teritoriju marģinalizāciju un veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu un tā pieejamību. Projektā plānots izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu pārrobežu sabiedrisko autobusu līniju organizēšanai, kā arī ilgtspējīgus organizatoriskos modeļus valsts un pašvaldību līmenī. Līdz 2024. gada vasarai tiks apzināti iespējamie maršruti Valga-Valka, Vīlande-Valmiera, Veru-Alūksne, Kilingi-Nemme-Valmiera un Pērnava-Ikla-Salacgrīva. Pamatojoties uz gūto praktisko pieredzi un pasažieru atsauksmēm, tiks izstrādāti pieprasījumam atbilstoši autobusu kustības saraksti turpmākai izmantošanai. Projekta partneri ir visi sabiedriskā transporta centri gar Igaunijas dienvidu robežu: Dienvidaustrumu apgabala, Valgas apgabala, Vīlandes apgabala un Pērnavas apgabala sabiedriskā transporta centrs kā vadošais partneris. Latvijas partneris ir Vidzemes plānošanas reģions (VPR), kas aptver visu Latvijas ziemeļu robežu. Projekta aktivitātes norisināsies ar Igaunijas Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrijas un Igaunijas Klimata ministrijas līdzdalību. 29. novembrī Cēsīs notika pirmā projekta partneru darba sanāksme, ko organizēja Vidzemes plānošanas reģions. Partneri iepazīstināja ar savām atbildības jomām, pieredzi un vienojās par konkrētām darbībām tuvākajā nākotnē. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka attiecības un sadarbība starp kaimiņvalstīm, tostarp sabiedriskā transporta jomā, ir vērtīga un ir jāattīsta. Plašāka informācija par projektu: http://www.vidzeme.lv.
Foto 1: Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā.
Foto 2: Andrus Kärpuk, Pērnavas sabiedriskā transporta centra vadītājs (vadošais partneris).
Foto 3: ROCC projekta atklāšanas sanāksme Cēsīs.
_____________ Papildu informācijai: Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29266757 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Starptautiska žūrija ir paziņojusi uzvarētājus – pilsētas, kurām piešķirts Baltijas jūras reģiona kultūras pērles (turpmāk – BSR Cultural Pearls) tituls 2024. gadam. No 12 Baltijas jūras reģiona valstu kandidātiem tika izvēlētas Svendborga (Dānija), Ķīle (Vācija), Jākobštate (Somija) un Rūjiena (Latvija). Šīs pilsētas bija sagatavojušas labākos kultūras un sociālās noturības rīcības plānus, kuru mērķis ir stiprināt savas kopienas un saliedēt iedzīvotājus, izmantojot kultūru un radošumu. Pārliecinošākos rīcības plānus izvēlējās starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija sociālās noturības, pilsētplānošanas, mākslas un kultūras eksperti. Šajā žūrijā bija arī pārstāvji no Baltijas un Eiropas mēroga organizācijām un pilsētu apvienībām.
Starptautiskā žūrija augstu novērtēja Rūjienai sagatavoto kultūras un noturības rīcības plānu. Tas pievērš pastiprinātu uzmanību tādām problēmām kā jauno talantu aizplūšanai un iedzīvotāju skaita straujai sarukšanai tajās Latvijas pilsētās, kuras atrodas tālāk no Rīgas. Rūjiena nav izņēmums. Nenotiek starppaaudžu sadarbība, zināšanu nodošana un tīklojumu veidošana, un lauku apvidi izmirst. Rūjienā šis jautājums ir aktualizējies pēc 2021. gada, kad notika administratīvi teritoriālā reforma - pilsēta tika apvienota ar Valmieru un tās administrāciju. Pārmaiņas skāra arī kultūras pārvaldības jomu. Rūjiena pēc Valmieras novada iedzīvotāju 2023. gada aptaujas rezultātiem bija vienīgā pilsēta, kas bija neapmierināta ar kopējo kultūras attīstību. Jauna, veiksmīga rīcības plāna īstenošana kalpotu kā labs stimuls un grūdiens pārmaiņām. Kultūras un noturības plāna galvenā prioritāte ir radīt apstākļus atvērtai, demokrātiskai un pilsoniski aktīvai sabiedrībai un sociāli noturīgai kopienai. Sākot ar mazām lietām - no kaimiņu iepazīšanas līdz kopienas aktivitātēm un pārrobežu sadarbībai ar Igauniju. Vietējie iedzīvotāji vēlētos Rūjienā izveidot kopienas centru, padarot to par vietu, kas pulcē kopienu, nevis institucionalizētu telpu. Plāna sagatavotāji akcentē, ka vēlas, lai cilvēkiem būtu iespēja radīt pašiem, nevis tikai patērēt. Rūjienas iegūtais BSR Cultural Pearls tituls sekmēs starpnozaru un starppaaudžu sadarbību, komunikāciju un kopīgus pasākumus ar Igaunijas ciemiem, tādējādi paverot starptautisko tīklojumu veidošanas iespējas kā drošu pamatu aktīvākai Rūjienas kopienai. Valmieras novada Kultūras pārvaldes Kultūras projektu vadītāja un pieteikuma sagatavotāja Madara Seile uzsver svarīgākos ieguvumus: “Saņemtais tituls Rūjienai dos lielisku iespēju veidot labvēlīgāku vidi kopienas aktivitātēm, kā arī sekmīgāk strādāt pie sociālās noturības stiprināšanas, piemēram, nodrošinot iedzīvotāju tikšanās iespējas. Tāpat būtiski, ka tiks īstenota starpnozaru sadarbība, veidots jauns ārvalstu sadarbības partneru tīkls un uzlabota līdzšinējā sadarbība ar Igauniju kultūras jomā.” Svendborga, Ķīle, Jākobštate un Rūjiena tagad iesaistīsies gadu ilgajā BSR Cultural Pearls programmā. Tā ietver mentoringu, lai atbalstītu rīcības plāna īstenošanu, kapacitātes palielināšanu ar ekspertu atbalstu, tīklu veidošanu un starptautisku pieredzes apmaiņu.
"Esam pozitīvi pārsteigti par centību, ko katra pilsēta parādīja konkursā. To radošās un iekļaujošās pieejas sociālās noturības stiprināšanai ir pārsniegušas mūsu gaidas," saka Fēlikss Šartners Giertta (Felix Schartner Giertta), BSR Cultural Pearls projekta vadītājs, kurš pārstāv Baltijas jūras valstu padomes sekretariātu, kas projektā ir vadošais partneris. Viņš akcentē: “Šīs iniciatīvas pamats ir kultūra un tās spēja cilvēkus iesaistīt un saliedēt vienotām idejām un mērķiem, veicināt iedzīvotāju piederības sajūtu pilsētai, reģionam. Prieks, ka konkursa kandidātu izstrādātie rīcības plāni sociālās noturības stiprināšanai paredz savu iedzīvotāju aktīvu iesaisti ideju īstenošanā.” Žūrijas locekļu vidū bija Julie Hervé, “Eurocities” kultūras virziena vadītāja (Beļģija); Leena Marsio, Somijas Kultūras mantojuma aģentūras vecākā padomniece (Somija); Monica Urian, politikas eksperte Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātā (Rumānija); Jonas Büchel, Rīgas Urbānā Institūta līdzdibinātājs un valdes loceklis, konsultants un lektors (Latvija); Anna Porse Nielsen, “Seismonaut” stratēģiskā padomniece un izpilddirektore (Dānija); Natalia Brylowska, PhD, kultūras menedžere un pētniece (Polija); Oleg Koefoed, Vitalitātes un reģeneratīvās pārveides centra vadītājs (Dānija); Ann Irene Saeternes, Baltijas jūras valstu apakšreģionālo sadarbību (Norvēģija); Toni Attard, “Culture Venture” dibinātājs un direktors (Malta); Marta Szadowiak, pārmaiņu veidotāja, kas pārstāv “Goyki 3 Art Inkubator” (Polija); Antoni Wyligała, Baltijas jūras valstu padomes jauniešu pārstāvju komiteja (Polija). Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021. -2027. gadam, un nākamais uzaicinājums iesniegt pieteikumus konkursā par titulu tiks izsludināts 2024. gada aprīlī. Lai uzzinātu vairāk par BSR Cultural Pearls projektu, iesakām apmeklēt www.culturalpearls.eu.
Jautājumiem par projektu BSR Cultural Pearls: Lelde Ābele, projekta vadītāja VPR, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29266757. Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova, ARS BALTICA (“BSR Cultural Pearls” projekta asistente) un Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
CITAS PROJEKTA BSR CULTURAL PEARLS ZIŅAS .
Uz ikgadējo Ziemassvētku pasākumu tika aicinātas sabiedriski aktīvākās un radošākās Latvijas daudzbērnu ģimenes pēc novadu pašvaldību ieteikuma. Tika sveiktas arī ģimenes, kas pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs atgriezušās dzīvot Latvijā. Rinkēvičs pauda pateicību, sacīdams: "Jūs esat šeit, jo jūs kā stipras ģimenes esat paraugs saviem līdzcilvēkiem un mums visiem Latvijā. Jūs lieliski parādāt, kā var apvienot gan darbu, gan rūpes par bērniem, gan arī sabiedriskās aktivitātes." Golubovu ģimene nepilnus piecus gadus dzīvoja Apvienotajā Karalistē, Pīterboro pilsētā. Latvijā tā atgriezās 2017.gadā, jo neapmierināja Anglijas izglītības un veselības sistēma. Ģimene dzīvo Valkā. Aleksandrs strādā Valkas novada pašvaldībā, savukārt Sandra rūpējās par bērniem un ģimeni. Pēc izglītības un darba pieredzes viņa ir sociālais rehabilitētājs ar darba pieredzi Apvienotajā Karalistē. “Bērni ir ļoti radoši un sportiski. Vecākā meita Sofija apmeklē mākslas un sporta skolas. Loreta ir galvenais sportists – dzimis sprinteris. Madara ir mūsu galvenā mūzikas dvēselīte, apmeklē mūzikas skolu un gatavojas kļūt par pianisti. Pēteris noteikti kļūs par auto vai motosportistu. Nebaidās no ātruma un ūdens. Emīlija vēl plāno savu nākotni, vērojot vecākās māsas un brāli. Māk pastāvīgi uzkāpt pa trepēm divstāvu gultas otrajā stāvā, ja vecāki nepamana,” ar savām atvasēm lepojas Aleksandrs un Sandra. Ģimenes Rīgas pilī pulcējās no Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Augšdaugavas novada, Dienvidkurzemes novada, Dobeles novada, Gulbenes novada, Krāslavas novada, Kuldīgas novada, Ķekavas novada, Saldus novada, Smiltenes novada, Valkas novada, Balviem, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Olaines un Rīgas.
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja
Kā ierasts, Vidzemes inovāciju nedēļu Vidzemes plānošanas reģions veidos kopā ar līdzorganizatoriem – uzņēmumiem, pašvaldībām, universitātēm un pētniecības centriem, nevalstiskā sektora pārstāvjiem, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un valsts iestādēm. Par līdzorganizatoru var kļūt ikviens, kam ir interese rīkot savu pasākumu, lai aktualizētu ar inovāciju un dažādību saistītu tematiku, dalīties un akumulēt zināšanas inovētspējas stiprināšanai Vidzemē un ārpus tās. Vidzemes plānošanas reģions aicina līdzorganizatorus pieteikt savus pasākumus Vidzemes inovāciju nedēļas tīmekļa vietnē https://innovation.vidzeme.lv/lv/organizatoriem/pieteikt-pasakumu.html līdz 2024. gada 19. janvārim. Pasākuma organizatoriem, kā arī pasākuma apmeklētājiem dalība Vidzemes inovāciju nedēļā ir bez maksas. Dažādība kā Vidzemes inovāciju nedēļas virstēma 2024. gadā izvēlēta, aktualizējot dažādības un inovācijas sakarību. Inovētspēja ir cieši saistīta ar prasmi un spēju savienot dažādas pieredzes, zināšanas un ambīcijas – vienādi prāti ražo vienādas idejas, bet atšķirīgs redzējums viens otru papildina. Vidzemes inovāciju nedēļā dažādība tiks aplūkota gan no uzņēmēju, gan politikas veidotāju un valsts pārvaldes speciālistu skatupunkta, pastarpināti rosinot diskusiju par to, kur dažādība labāk iederas, kā to pareizi vadīt un kur tās potenciālu jau šobrīd aktīvi izmanto tie, kas gatavi unikālai pieredzei. Ar dažādības koncepta plašāku skaidrojumu aicinām iepazīties ŠEIT. Arī 2024. gadā centrālā inovācijas entuziastu tikšanās vieta būs Vidzemes inovāciju nedēļas tīmekļa vietne https://innovation.vidzeme.lv. Tajā vienkopus būs redzama informācija par visiem pasākumiem, kas piecu dienu laikā tiks organizēti dažādās vietās Vidzemē gan klātienē, gan attālināti. Kā katru gadu, arī šogad Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros organizēs ikgadējo inovācijas konferenci. Tās laikā dažādības tēma tiks padziļināti aplūkota tieši uzņēmējdarbības kontekstā. Uzstāsies runātāji, diskutēs uzņēmēji, pašvaldību, valsts iestāžu un nevalstiskā sektora pārstāvji. Plānots, ka konference notiks trešdien, 28. februārī Cēsīs. Jautājumiem: Atbalsts pasākumu organizatoriem: Marta Riekstiņa (marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, 25865495) Komunikācija un sabiedriskās attiecības: Sabīne Mieze (sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, 29475722) Koncepts: Laila Gercāne (laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, 29120536) Par Vidzemes inovāciju nedēļu Vidzemes inovāciju nedēļa pirmo reizi notika 2019. gadā, un tās mērķis ir nemainīgs – stiprināt vidzemnieku inovācijas garu un veidot auglīgu vidi jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, sadarbībai un ideju apmaiņai starp izglītības un pētniecības sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, nozaru līderiem un sabiedrību, ideju radītājiem un finansētājiem. Visas aktivitātes nedēļas ietvaros tiek balstītas uz trīs nemainīgiem stūrakmeņiem – Uzdrīkstēties! Zināt kā! Rīkoties! Tie simbolizē drosmi palūkoties uz produktiem un procesiem no cita skatupunkta, atmest konkurenci un meklēt kopīgus saskarsmes punktus, krāt zināšanas, pieredzi, idejas un kontaktus, lai to visu aktīvi izmantotu ikdienas darbā, labumu dodot arī vietējai kopienai, pašvaldībai, reģionam un valstij. Vidzemes inovāciju nedēļas pasākumu organizēšanā ik gadu iesaistās arvien vairāk iestādes, organizācijas un uzņēmumi. 2023. gadā pasākumus pieteica 30 dažādi organizatori, kas interesentiem Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros piedāvāja apmeklēt38 pasākumus – konferences, seminārus, darbnīcas, atvērtās durvis un paraugdemonstrācijas, konsultācijas, tīklošanās pasākumus, gadatirgus un digitālos brančus. Pasākumus klātienē un attālināti ik gadu apmeklē vidēji 3000-4000 interesentu no visas Latvijas.
Informāciju sagatavojusi: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis: 29475722.
.
Noslēguma konferences “Nē, nu jā!” laikā klātesošie iepazinās ar projekta laikā sniegtā atbalsta apmēru pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti kopš “Vidzeme iekļauj” uzsākšanas 2016. gadā, kā arī rosinātajiem dzīves kvalitātes uzlabojumiem, pārejot no institucionālās aprūpes uz dzīvi sabiedrībā.
Savukārt 11 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, 32 – dienas aprūpes centra pakalpojumu, sociālās aprūpes pakalpojumu saņēma 148 bērni, kuriem noteikta īpašās kopšanas nepieciešamība, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši 529 bērni. Iezīmējot nepieciešamību turpināt sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem arī pēc projekta beigām, “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte skaidroja, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemot individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, notiek būtiskas pozitīvas izmaiņas viņu garīgajā un fiziskajā attīstībā. Savukārt atbalsts šo bērnu vecākiem ir būtisks, jo tieši vecāki ir galvenais resurss atbalsta sniegšanā saviem bērniem. “Daļai vecāku ir nepieciešams psihologa, psihoterapeita pakalpojums, lai mazinātu paššaustīšanu, izdegšanu, bērna diagnozes atzīšanu un pieņemšanu, kā arī nozīmīgs ir atbalsta grupu pakalpojums,” uzsver L. Zālīte. Savukārt pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem dzīve ir kļuvusi interesantāka, dienas ir kļuvušas piepildītākas ar jēgpilnu saturu, ir paplašinājies draugu un paziņu loks. Vecākiem, kuriem ir pieauguši bērni, kurus nevar atstāt bez uzraudzības, ir iespējas strādāt un dzīvot savu dzīvi, nevis ikdienu pakārtot jau pieaugušā bērna vajadzību nodrošināšanai. Pateicoties pakalpojumu pieejamībai, daļai pieaugušo ar psihiskajām saslimšanām ir mazinājusies nepieciešamība ārstēties psihoneiroloģiskajās slimnīcās.
Taujāti par to, vai pašvaldībās valda vienprātība lēmējvaras un izpilvaras starpā par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētājs Edgars Avotiņš pārliecinoši uzsvēra, ka neskatoties uz sākotnēju aizķeršanos Smiltenes daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra izveidē, pašvaldība ir gatava pakalpojumu nodrošināšanai. “Deputāti ir devuši zaļo gaismu, līdz ar līguma parakstīšanu saprotam, ka parakstām saistības un šis pakalpojums tiks nodrošināts. Protams, izaicinājumi būs gana lieli, jo arī mēs līdz galam neapjautām, cik šis pakalpojums kopumā izmaksās no pašvaldības budžeta, kad Eiropas atbalsta periods beigsies, bet esam teikuši, ka šāda veida pakalpojumu mūsu novada iedzīvotājiem nodrošināsim. Iespējams, arī kādam no ārpuses. Virzāmies šajā virzienā skaidri,” uzsvēra E. Avotiņš. Viņš pauda pārliecību, ka, nodrošinot sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti vai viņu tuviniekiem, piemēram, bērnu ar invaliditāti vecākiem, ilgtermiņā pašvaldība atslogo arī valsts budžetu, ja cilvēki spēs labāk parūpēties par sevi – būt darba tirgū un integrēties sabiedrībā kopumā. Paneļdiskusijas ierakstu iespējams noskatīties: https://ej.uz/nenuja Kā ziņots, šobrīd pašvaldībās tiek izstrādāti saistošie noteikumi, kas turpmāk noteiks saņemamo pakalpojumu klāstu, to saņemšanas un apmaksas kārtību no 2024. gada. Pasākums notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions
Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIC) Latvijas reģionālā kontaktpunkta Vidzemē un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Ieva Kreile sniedza informāciju par EDIC piedāvātajiem pakalpojumiem – finansēšanas un atbalsta instrumentiem digitalizācijas attīstībai uzņēmumos.
Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras inkubatora vadītājs Juris Čeičs pastāstīja par LIAA atbalsta programmu procesu digitalizācijai un eksportam, piedāvājot ieskatu par pieejamo finansējumu procesu digitalizācijai, kā galvenos ieguvumus minot produktivitātes un eksportspējas uzlabošanu. Savukārt Altum Vidzemes reģiona klientu biznesa vadītāja Linda Zaķe informēja par Altum atbalsta programmu uzņēmumu digitalizācijas veicināšanai.
Ar praktisko pieredzi grāmatvedības procesu digitalizācijā dalījās SIA "SALDO I.M." valdes priekšsēdētāja Inga Možvillo, uzsverot to, ka uzņēmumam vēl ir neliela, bet kopumā pozitīva pieredze digitalizācijas jomā un šis seminārs ir devis vērtīgas atziņas un motivāciju turpināt ieviest jaunās tehnoloģijas darba procesu optimizēšanā.
Dalībniekiem tika dota iespēja iepazīt mākslīgā intelekta rīku "Chat GPT" un izprast tā pielietojumu digitālajā vidē. Ar iedvesmojošu stāstu un praktiskiem piemēriem par "Chat GPT" un MI rīku ieviešanu, lai palielinātu ātrumu, efektivitāti un produktivitāti attālināti, izmantojot "Zoom" platformu, dalījās Digitālo inovāciju parka pārstāve Agate Ambulte.
Seminārs noslēgumā dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt individuālas konsultācijas no ekspertiem.
Organizatori izsaka pateicību dalībniekiem, lektoriem un partneriem par ieguldījumu šī izzinošā semināra veiksmīgā norisē. Tie, kuri nevarēja apmeklēt semināru, ir aicināti sekot līdzi gaidāmajiem pasākumiem un jaunumiem, Vidzeme plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv un sociālo mediju kontos.
Pasākums notika projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983) ietvaros. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro. Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā: “Latvijas Digitālais akselerators” (https://www.digitallatvia.lv) fokusējas uz produktu inovācijām, sniedzot atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, testēšanai un ieviešanai ražošanā, savukārt “Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” (https://www.dih.lv) koncentrējas uz atbalstu uzņēmumu esošo procesu pilnveidei, mārketinga un inovatīvu digitalizācijas risinājumu ieviešanai un attīstībai. Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Vidzemē tie atrodas Valmierā un Cēsīs.
Aptauja par kultūras prioritātēm norisinās jau piekto gadu pēc kārtas. Ikviens, kurš apmeklē kultūras pasākumus, darbojas kultūras jomā, domā par kopienas pilnvērtīgu attīstību un tradīciju pārmantojamību, var paust savu viedokli - kāda veida kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansiāls atbalsts programmas ietvaros. Nākamajā gadā Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstīto kultūras programmu reģionos jau 17. gadu pēc kārtas. Programmas mērķis ir veicināt kvalitatīva un daudzveidīga kultūras piedāvājuma pieejamību sabiedrībai, atbalstīt jaunradi, kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstību reģionos. Programmas ietvaros būs iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Lai varētu organizēt konkursu, iepriekšējais nolikums tiks pilnveidots, tajā iekļaujot aktuālos kultūras virzienus. Tos noteiks, ņemot vērā ekspertu domas, plānošanas dokumentus, reģiona iedzīvotāju pausto viedokli. Sabiedrības aptaujas rezultāts būs svarīgs konkursa nolikuma veidošanā. Lai paustu viedokli, ikviens aicināts aptaujā norādīt līdz trim nozīmīgākajām kultūras prioritātēm, kuras šķiet svarīgas kultūrā Vidzemē nākamajā gadā. Visgaidītākie ir papildu ieteiktie ierosinājumi, pārdomas par vēlamo, priekšlikumi un citi viedokļi, kuri dotu jauninājumus un kvalitāti visai programmai. Aptauja aizpildīšanai pieejama līdz 2024. gada 12. janvārim: ej.uz/vidzemniekikulturai.
Pagājušajā gadā viedokli par kultūras prioritātēm sniedza 416 cilvēki. Aptaujas respondenti pārstāvēja gandrīz visu Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritoriju. Visaktīvāk viedokli pauda cilvēki no Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valmieras novadiem. Pērn veiktās aptaujas dati liecina, ka vidzemnieki par svarīgāko kultūras dzīvē atzina novadam raksturīgā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, bērnu un jauniešu iesaisti kultūras procesos, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas pieejamību Vidzemē. Joprojām aktuāli bija jautājumi gan par sabiedrības līdzdalību kultūras procesos, gan kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu pieejamību. Vidzemes plānošanas reģions par svarīgu uzskata sabiedrības iesaisti to jautājumu lemšanā, kuri skar tās intereses. Aptaujas apkopotā informācija liecina, ka vairums dalībnieku atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā kultūras prioritāšu noteikšanā, to tālākā attīstībā. Viņi saskata to kā labu veidu, lai kopā veidotu pieejamo kultūras piedāvājumu. Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2024. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. Šogad konkursam “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2023” pavisam tika iesniegti 116 projektu pieteikumi par kopējo summu 525 998,20 eiro. Finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 59 projekti, piešķirot 172 050,00 eiro. Iesniegto un atbalstīto projektu pieteikumi pārstāvēja visas trīs balsošanā balsu pārsvaru ieguvušās un sabiedrības izvirzītās prioritātes. Papildu informācijai: Ieva Zemīte, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29224494, ieva.zemite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv .
Pirmā darbsemināra ietvaros pašvaldību pārstāvji aktīvi darbojās grupās, izspēlējot dažādas reālas ikdienas situācijas komunikācijā ar padotībā esošajiem darbiniekiem un pašvaldībā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kas vienlaikus ir arī pašvaldības klienti, jo tiem tiek sniegti dažādi publiskie pakalpojumi. Mācību dalībnieki bija vienisprātis par to, ka ikdienas darbā nedrīkst aizmirst galveno – jānodrošina, ka klients uzticas valsts pārvaldei un jūtas uzklausīts jebkurā situācijā. Kā atzīst mācību dalībnieki, īpaši noderīga bija informācija, tai skaitā teorija par pienākumu uzticēšanu jeb deleģēšanu, ņemot vērā katra kolēģa individuālās prasmes, rakstura iezīmes, stiprās un vājās puses. Īpaši aktuāli tas ir pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad izveidojušies jauni darba kolektīvi un vadībai prasmīgi jāveido pieņemoša darba vide. Mācību saturs mudināja pašvaldību pārstāvjus aktīvi iesaistīties, atklāti stāstīt par saviem komunikācijas izaicinājumiem darbā un kopīgi ar pārējiem pašvaldību pārstāvjiem un apmācību treneri meklēt labākos risinājumus konkrētajām problēmsituācijām. Pēc pirmās darbsemināra nodarbības saņemtas vairākas pozitīvas atsauksmes. Īpaši novērtēts mācību saturs, kas atbilst ikdienas darba situācijām, apmācību trenera profesionalitāte un sniegtās vērtīgās atziņas. Darbsemināra dalībnieki apstiprināja, ka iegūtās zināšanas ir uzreiz pielietojamas ikdienas darbā, un tiek sagaidīts, ka arī nākamā darbsemināra nodarbība būs tikpat motivējoša un lietderīga. Nākamais darbseminārs plānots 2024. gada 19. janvārī, ar ko noslēgsies efektīvas komunikācijas apmācību cikls pašvaldību speciālistiem Vidzemē.
Jāatgādina, ka apmācību cikls aizsākās š.g. novembrī ar sešiem tiešsaistes vebināriem Vidzemes pašvaldību speciālistiem, pulcējot teju 300 pašvaldību darbinieku, lai apgūtu dažādas tēmas, kas skar komunikācijas jautājumus , t.sk. misijas un mērķu izpratni ikdienas darbā, individuālo un kolektīvo atbildību pašvaldības mērķu sasniegšanā, lojalitāti, atbildību un motivāciju. Liela uzmanība tika pievērsta efektīvai e-pastu komunikācijas praksei. Klātienes darbsemināru Kārļamuižā, kur nodrošināta vides pieejamība, organizēja Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros; projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.
Jautājumiem: Ieva Dzalbe, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.dzalbe PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 25491165. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29454752.
Pavisam drīz durvis vērs jaunais daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs "Solis" Rīgas ielā 53A, kurā varēs saņemt gan dienas aprūpes centra, gan specializēto darbnīcu pakalpojumus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, tāpat radoši darboties bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
Centrs "Solis" durvis vērs jau 2. janvārī! Laipni aicināti no plkst. 11:00 uz centra atklāšanas svētkiem! Plašāk par sociālajiem pakalpojumiem Valmieras novadā:
Līdz decembra vidum Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk arī VPR) aicināja pašvaldības iesūtīt rekomendējošu informāciju par daudzdzīvokļu ēkām, kurām būtu nepieciešams sagatavot energoauditu ēku tālākai virzībai uz iespējamo atjaunošanu. Kopumā “RenoWave” projektā energoauditus varēs sagatavot piecām daudzdzīvokļu ēkām Vidzemē. VPR komanda izvērtēs ēkas pēc to atrašanās vietas, dzīvokļu skaita, mājas lieluma, apkures veida, kā arī būtiska būs iedzīvotāju interese iesaistīties arī citās projekta aktivitātēs, piemēram, forumos jeb tikšanās reizēs ar VPR un citiem jomas ekspertiem. Jāuzsver, ka ēkas, kurām tiks sagatavots energoaudits, būs arī “RenoWave” projekta pilotvietas. Plānots ir regulāri satikties ar iedzīvotājiem, pārrunāt šī brīža problēmjautājumus ēku atjaunošanas soļos un veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti lēmuma pieņemšanā par ēkas atjaunošanu. Turklāt paredzēts arī energoauditos esošo tehnisko un datos balstīto informāciju sagatavot arī vienkāršotā kopsavilkumā, lai māju iedzīvotāji varētu labāk izprast steidzamākos ēkas atjaunošanas darbus.
Foto: RenoWave darba sanāksme Savukārt decembra vidū VPR tikās ar pārējām “RenoWave” projekta partnervalstīm Polijas pilsētā Krakovā, lai vairākās darba grupās turpinātu izstrādāt modeli vienas pieturas aģentūras paplašinātajam konceptam. Tas nozīmē, ka Vidzemē būs ne tikai vienas pieturas aģentūra, kā atbalsta punkts iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem un pašvaldībām, bet tas ietvers arī forumu organizēšanu iedzīvotājiem un citiem interesentiem, informatīvo materiālu sagatavošanu un datu apkopošanu par daudzdzīvokļu ēkām.
Foto: RenoWave starptautiskā komanda darba sanāksmē, Krakovā, Polijā Lai uzzinātu vairāk par Polijas pieredzi vēsturisko ēku atjaunošanā, VPR komandai bija iespēja doties apskatīt 1920. gados celto trīs stāvu ēku, kurai šobrīd veikta gan fasādes siltināšana un atjaunošana no iekšpagalma puses, gan arī tās ārpusē veikti nelieli vizuālie uzlabojumi. Ņemot vērā, ka ēkai ir kultūrvēsturiskais statuss, tās fasādes atjaunošanai no ielas puses jāievēro īpaši noteikumi, lai saglabātu vēsturiskās ēkas izskatu. Polijā VPR komandu un pārējos projekta “RenoWave” partnerus uzņēma ciemos Malopolskas reģiona pašvaldību un pilsētu asociācija un Polijas Energoefektivitātes fonds.
Foto: Ēkas skats no galvenās ielas puses Foto: Ēkas skats no iekšpagalma puses Latvijā projektu “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Tajā aicināti pieteikties koka ēku būvniecības un kokrūpniecības nozares speciālisti, studenti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri u.c. interesenti vai nozaru entuziasti un eksperti, kuriem šajā tēmā ir idejas. Tāpat aicinām piedalīties arī uzņēmumus, kas ir gatavi piedāvāt savu darbinieku komandas un laiku inovatīvu risinājumu izstrādei šādās tēmās: Digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecībā; Atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves; Transformējami koka interjeri. ViA studiju programmas “Ilgtspējīga ēku būvniecība” (Jaunā Būvniecības skola) direktore p.i. Marija Katrīna Dambe: “Realizējot Vidzemes Augstskolas studiju programmu “Ilgtspējīga ēku būvniecība”, mums jau ir izveidojusies lieliska sadarbība starp studējošajiem un darba devējiem-nozares uzņēmējiem un organizācijām, un hakatons ir vēl viena forma, kādā varam pastiprināt gan sadarbību, gan sniegt ieguldījumu nozarēs un sinerģiju veidošanā starp tām: koksnes produktu ražošanā, koka ēku būvniecībā, informācijas tehnoloģijās u.c. Jau šajā pavasarī notikušais “mazais hakatons” apliecināja gan ideju potenciālu, gan pieprasījumu pēc šādas inovāciju radīšanas formas. Tāpēc esam pārliecināti, ka pasākums februārī būs ar vēl lielāku pienesumu nozarēm.” “Ceturtais Vidzemes koksnes hakatons aicina uzņēmējus, studentus un nozares profesionāļus iesaistīties inovatīvu risinājumu radīšanā kokrūpniecības nozarei. Uzsverot starpnozaru sadarbības nozīmi, koka būvniecības, mežsaimniecības un IT nozares eksperti un studenti tiek aicināti izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai kopīgi rastu risinājumus dažādiem izaicinājumiem un sniegtu būtisku ieguldījumu efektīvākai kokrūpniecības nozares attīstībai,” iezīmē Ieva Kreile, Vidzemes plānošanas reģiona vecākā eksperte. Hakatons jeb ideju maratons ir ideju ģenerēšanas pasākums, kura laikā izveidotas komandas rada jaunus un inovatīvus risinājumus dažādiem noteiktajiem izaicinājumiem īsā laika posmā. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem un entuziastiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem. Kopējais ideju prezentēšanas mērķis ir veicināt pašvaldības, augstākās izglītības iestāžu, uzņēmējdarbības un dažādu citu sabiedrības grupu sadarbību uzņēmējdarbības attīstībai Vidzemes plānošanas reģionā. Hakatona laikā radītās idejas pieder komandām, kuras tās radījušas. Ja komanda uzvar kādā no izaicinājumiem, tā tiek aicināta iesaistīties idejas īstenošanā vai tālākajā attīstībā kopā ar uzdevuma autoru. Pasākuma valoda: angļu. Vairāk informācijas par pasākumu var lasīt, kā arī pieteikties šeit: https://hakatons.vidzeme.lv Koksnes tehnoloģiju hakatons norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus, kā arī ar Erasmus+ jaukta tipa intensīvās programmas (no angļu val.: Blended Intensive Program) atbalstu. Informāciju sagatavoja: Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupa, tālr: 26418755
Vairāk nekā 700 dalībnieki atminējās projekta aktivitātes un kopīgus mirkļus. Pasākumos Priekuļos, Madonā, Gulbenē, Smiltenē, Kocēnos pulcējās ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī pieaugušie ar invaliditāti, lai atzīmētu projekta noslēgumu. Tas ir bijis nozīmīgs, jo kopīgi ar pašvaldībām nodrošinājis cilvēkiem dažādus un ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus teju septiņus gadus.
Paldies visiem par kopā būšanu!
Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions Lai Ziemassvētku miers ienāk katrā mājā! Gadu mijā veselību un izdošanos!
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 27. līdz 29. novembrim Vidzemes pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji 25 cilvēku sastāvā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Pērnavu, Igaunijā un aizguva virkni jaunu ideju, kā veicināt pašmāju pašvaldību savstarpējo sadarbību pēc administratīvi teritoriālās reformas, kādas jaunas iespējas reforma piedāvā un kā stiprināt uzņēmējdarbību, tās konkurētspēju un eksportspēju vietējā līmenī.
Ceturtdien, 14. decembrī plkst. 10.00-11.00 pēc Latvijas laika interesenti aicināti tiešsaistē pievienoties vebināram, kurā stundas laikā auditorija tiks iepazīstināta ar diviem transporta nozari interesējošiem jautājumiem. Viens no tiem – telpiskas plānošanas rīks ūdeņraža uzpildes staciju izvietošanai (paredzēti arī demonstrējumi). Par to vairāk pastāstīs un parādīs rīka piedāvātās iespējas Tartu universitātes pārstāvis. Savukārt pēc tam klausītāji varēs iepazīties detaļās ar Igaunijas stratēģisko ietvaru – ceļu transporta dekarbonizācijas plānu, t.sk. regulējumu un iniciatīvām, lai pārietu no oglekļa ietilpīgām darbībām, tehnoloģijām un enerģijas avotiem uz ilgtspējīgākām un videi draudzīgākām alternatīvām. Par to stāstīs Igaunijas Ūdeņraža asociācijas pārstāvis.
Kas ir HyTruck?
“Ja enerģijas patēriņa datiem ir zema kvalitāte, vai ir vērts tos apkopot?” Šis bija viens no jautājumiem, kas izskanēja 29.novembra darbseminārā Valkā. Seminārā piedalījās vairāku Vidzemes pašvaldību speciālisti un energopārvaldnieki, kuru darba pienākumos ietilpst energopārvaldības jautājumi. Šoreiz darbseminārā uzmanība tika vērsta uz privātā sektora iesaisti pašvaldību ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānu (turpmāk arī SECAP) izstrādē un ieviešanā.
I.Pakere aicināja klātesošās Vidzemes pašvaldības piedalīties RTU VASSI īstenotajā iniciatīvā “Energovienoti”, kurā VASSI zinātnieki cieši sadarbojas ar pašvaldībām, energopārvaldniekiem, daudzdzīvokļu namu vecākajiem, dzīvokļu un māju īpašniekiem, sniedzot praktiskus padomus un motivējot rīcībai, kas pakāpeniski ļaus samazināt izmaksas par siltumu un elektroenerģiju. Turklāt ar marķējumu «Energovienoti» tiek novērtēti uzņēmumi un organizācijas ar augstu energopratības līmeni, kuru lēmumi un rīcība ir labs piemērs citiem. Projekts “Energovienoti” (projekta Nr. 1-08/76/2022) tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Vidzemes plānošanas reģions aicina komandā sabiedrisko attiecību speciālistu darbam starptautiska mēroga projektos par dažādām, Vidzemes reģiona attīstībai nozīmīgām tēmām. Pieteikšanās līdz 2024. gada 2.janvārim. 
Piektdien, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus.
Sestdien, 2. decembrī, Limbažos pulcējās daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji, to apsaimniekotāji un citi interesenti, lai kopā rastu atbildi uz jautājumu – kā rūpēties par savu daudzdzīvokļu ēku un samazināt enerģijas izmaksas? Atbildes palīdzēja saredzēt Vidzemes plānošanas reģiona komanda, aicinot seminārā piedalīties arī pārstāvjus no Limbažu novada pašvaldības, Elektrum Energoefektivitātes centra, Attīstības finanšu institūcijas Altum. Turklāt patiesā stāstā par savu ceļu uz daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanu dalījās Cēsu pilsētas iedzīvotāja un mājas vecākā Dzintra Griezne.
Š.g. 14. decembrī Limbažu novada Ungurpilī Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) kontaktpunkts Vidzemē un Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Digitālo inovāciju parku organizē semināru uzņēmējiem "Uzņēmumu digitalizācija. Risinājumi, pieredze un pieejamais atbalsts".
No 30. novembra līdz 1. decembrim
Igaunijas un Latvijas pierobežā agrāk bija ievērojama pārrobežu autobusu satiksme, kas tika pārtraukta 90. gadu sākumā, jo tika ieviesta robežkontrole. Tomēr nepieciešamība pēc šādiem savienojumiem saglabājusies līdz pat šim laikam, jo pierobežas teritoriju iedzīvotājus saista ģimenes, sadzīves un ekonomiskās saites. Līdz ar Eiropas Savienības attīstību un plānoto Igaunijas mobilitātes reformu ir pienācis laiks pārmaiņām šajā jomā.
BSR Cultural Pearls ir tituls pilsētām un pašvaldībām, kas nodrošina apbalvotajiem kandidātiem aktivitāšu atbalsta programmu, lai veicinātu viņu spēju izmantot kultūru sociālās noturības stiprināšanā. Iesaistot iedzīvotājus, uzlabojot viņu dzīves kvalitāti, veicinot piederības sajūtu un veidojot uzticēšanos, pašvaldībām būs iespēja veidot savas kopienas stiprākas un noturīgākas pret dažādiem nākotnes izaicinājumiem.
Kuplā Golubovu ģimene no Valkas – tētis Aleksandrs, mamma Sandra, bērni Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija – bija viena no 20 daudzbērnu ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas šogad svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededza svētku egli.
Nākamgad februāra pēdējā nedēļā no 26. februāra līdz 1. martam jau sesto gadu pēc kārtas norisināsies Vidzemes inovāciju nedēļa 2024 – Vidzemē plašākais notikums inovācijas jomā. Šoreiz inovāciju plānots aplūkot kontekstā ar tēmu dažādība.
Apjomīgā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” noslēguma pasākums pulcēja Vidzemes pašvaldību, ministriju pārstāvjus, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējus, lai pārspriestu turpmākos soļus nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanā cilvēkiem ar invaliditāti. Pašvaldību pārstāvji vienprātīgi atzina – pakalpojumi ir nepieciešami, taču risināmi ir finansējuma un cilvēkresursu jautājumi.
Projekta ietvaros šajā laika posmā 140 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem saņēmuši grupu dzīvokļa pakalpojumus, 289 – dienas aprūpes centra vai specializēto darbnīcu pakalpojumus, 107 cilvēki saņēmuši atbalsta grupas pakalpojumus, 287 saņēmuši individuālo konsultāciju pakalpojumus, divi – atelpas brīža pakalpojumu, savukārt 72 cilvēki saņēmuši gan grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centra vai specializēto darbnīcu pakalpojumus, individuālās konsultācijas un atbalsta grupu pakalpojumus.
Konferences laikā notikušajā paneļdiskusijā arī pašvaldību pārstāvji vērtēja deinstitucionalizācijas procesā paveikto. Klātesošie vienprātīgi pauda, ka projekts ir sakārtojis daudz procesu un šobrīd netiek apšaubīta nepieciešamība šādu pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldību iedzīvotājiem. Diskusiju joprojām rada pakalpojumu nodrošināšanas pēctecība, kas atšķiras pašvaldību starpā.
14. decembrī Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIC) kontaktpunkts Vidzemē sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu (VPR) un Digitālo inovāciju parku organizēja semināru uzņēmējiem Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrā "SALA", Limbažu novada Ungurpilī. Pasākuma tēma bija "Uzņēmumu digitalizācija: Risinājumi, pieredze un pieejamais atbalsts". Seminārs pulcēja vairāk nekā 30 interesentu, sniedzot vērtīgu ieskatu Eiropas Savienības piedāvātajā finansējumā un atbalsta instrumentos uzņēmumu digitalizācijas attīstībai.
Vidzemes plānošanas reģions aicina ikvienu vidzemnieku piedalīties aptaujā un ieteikt nākamajam gadam svarīgākos kultūras virzienus reģionā. Tajos, ja vien finansējums kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts un Vidzemes plānošanas reģions būs tās administrētājs, būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursā “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2024”.
Š.g. 13. decembrī Kārļamuižā notika pirmais klātienes darbseminārs "Vadības prasmju stiprināšana pašvaldības publisko pakalpojumu sniegšanā pēc administratīvi teritoriālās reformas", kurā tikās Vidzemes reģiona pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, lai stiprinātu ikdienas komunikācijas un pārmaiņu vadības prasmes. Mācībās tika pārstāvētas Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Valkas, Valmieras, Smiltenes novadu pašvaldības, piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.
Valmieras novadā deinstitucionalizācijas procesā paveikts daudz – radīti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri Mazsalacā un Rūjienā, kā arī specializētās darbnīcas Naukšēnos.
Vidzemes plānošanas reģions projekta “RenoWave” ietvaros sagatavos energoauditus vairākām daudzdzīvokļu ēkām, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par ēku tehnisko stāvokli un potenciālo enerģijas patēriņa samazinājumu pēc ēkas atjaunošanas. 
VPR jau iepriekš vēstīja, ka 2024. gada pavasarī Vidzemē plānots izveidot vienas pieturas aģentūru, kurā ēku apsaimniekotāji un citi interesenti varēs saņemt informatīvo un tehnisko atbalstu par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Šādi atbalsta punkti tiks izveidoti ne tikai Latvijā, Vidzemē, bet arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs – Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Vācijā un Polijā. Projektā “RenoWave” savā pieredzē dalās Lietuvā esošā vienas pieturas aģentūra “Let’s Renowate the City” (latv.v. “Atjaunosim pilsētu”) 
Lai veicinātu inovācijas koksnes pārstrādē un pievienotas vērtības produktu ražošanā, kā arī tehnoloģiju izmantošanā, 2024. gada 23.–25. februārī Valmierā norisināsies Vidzemes Augstskolas (ViA) un Vidzemes plānošanas reģiona organizētais Koksnes tehnoloģiju hakatons.
Plašā lokā aizvadīti Vidzemes plānošanas reģiona organizētie projekta “Vidzeme iekļauj” noslēguma pasākumi pašvaldībās bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti.
