.png)
|
Arhīva kalendārs
Uz pieredzes un zināšanu apmaiņu, kā arī diskusiju 2024. gada pirmajā ikmēneša vebinārā aicina “Greater4H” konsorcija pārstāvis, kurš pastāstīs par ūdeņraža koridora izveidi starp Oslo un Hamburgu. Projekta ietvaros publiska-privāta partnerība ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu kopā attīsta 14 ūdeņraža uzpildes stacijas ar mērķi paātrināt zaļās infrastruktūras attīstību Eiropā. Projekta īstenošanā iesaistījušies trīs privātie ūdeņraža uzņēmumi, kas izbūvē ūdeņraža stacijas, un 10 reģioni un pilsētas kā asociētie partneri, t.i. bez līdzfinansējuma. Vebināra otrajā daļā būs uzklausāma Vācijas privātuzņēmuma APEX Group – atzīta atjaunīgās enerģijas tirgus spēlētāja – pieredze. Uzņēmums atrodas Rostokā un palīdz īstenot klientiem dažādus ar ūdeņradi saistītus projektus, esot klāt visos projekta īstenošanas etapos – sākot ar plānošanu, līdz pat objekta nodošanai ekspluatācijā. Papildus tam, uzņēmums ražo ūdeņradi, tam ir sava ūdeņraža spēkstacija ar ūdeņraža uzpildes staciju, t.sk. arī pārvietojamo uzpildes staciju, ar kuras palīdzību ūdeņradis tiek piegādāts uzņēmumiem visā reģionā. Pēdējos gados APEX grupa kopā ar Fraunhofera institūtu ir izstrādājusi individuālas ūdeņraža spiediena uzglabāšanas sistēmas, lai nodrošinātu drošu enerģijas piegādi. Jāpiemin arī fakts, ka uzņēmums ir Meklenburgas- Priekšpomerānija ūdeņraža enerģijas klastera līdzdibinātājs.
Darba kārtība (dalība bez maksas; pasākums notiek angļu valodā) Reģistrēšanās dalībai (dalība jāreģistrē vienu reizi; turpmāk uz norādīto epasta adresi tiks nosūtīta informācija par visiem nākamajiem pasākumiem un tēmām, kā arī pieslēgšanās saite).
Ik mēnesi stundu garajos vebināros, ko organizē HyTruck konsorcijs, regulāri tiekas nozares pārstāvji, lai apmainītos ar aktuālāko informāciju par ūdeņradi kā alternatīvu degvielas veidu un spriestu, kā efektīvāk veidot vienotu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu Eiropā, tostarp arī Latvijā.
Kas ir HyTruck brokastu vebināri? Vebināri tiek organizēti regulāri kopš 2023. gada septembra. Tas ir pasākums, kas pulcē interesentus tiešsaistē no visas Eiropas, piedāvājot viņiem uzklausīt ekspertu un praktiķu viedokļus un vērojumus par ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveides potenciālu un aspektiem, ar kuriem jārēķinās plānošanas un ieviešanas procesos. Dalība ir bez maksas.
Jautājumiem Jautājumu gadījumā, interesenti aicināti sazināties ar pasākumu koordinatoru, projekta HyTruck konsorcija biedru – Somijas uzņēmuma CLIC Innovation Oy pārstāvi Oleg Todorov (oleg.todorov PIE clicinnovation PUNKTS fi).
Kas ir HyTruck ?
Projekts HyTruck tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros no 2023. gada līdz 2025. gadam. Tā mērķis - atbalstīt valsts institūcijas starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidē kravas automobiļiem Ziemeļjūras -Baltijas jūras TEN-T koridora austrumu daļā ar saskaņotiem jeb vienotiem starptautiskiem tehnoloģiskiem standartiem. Plašāka informācija par HyTruck projektu: https://interreg-baltic.eu/project/hytruck/
Vērtīga papildinformācija nozaru pārstāvjiem – ūdeņraža tirgus!
Dalība reģistrētajiem dalībniekiem ir bez maksas. Ievadot datus un definējot, ko interesents meklē, sistēma automātiski piedāvā potenciālos sadarbības partnerus tālākai individuālai saziņai. Sistēmas ieteikumu rezultātā īstenošanā ir jau vairāki kopsadarbības rezultātā izstrādāti projekti. Platformu uztur Somijā bāzēts uzņēmums.
Saziņai: Rita Merca, projekta HyTruck vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Projekta ietvaros gūtos secinājumus un priekšlikumus plānots izmantot turpmākajā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022.-2027. gadam aktualizācijas procesā, akcentējot pēdējās jūdzes piegādes jautājumu gan pakalpojumu efektivitātes, gan ilgtspējas un klimata pārmaiņu politikas kontekstā. Anketā iekļautas piecas ar pēdējās jūdzes piegādes jautājumiem saistītas tēmas: (1) pēdējās jūdzes piegādes pakalpojuma ietekme uz teritoriju, t.sk. satiksmes plūsmu, (2) pašvaldības un biznesa sektora sadarbība problēmu identificēšanā un risinājumu meklēšanā, t.sk. kuram no abiem spēlētājiem būtu jāuzņemas vadošā loma ilgtspējīgu piegādes pakalpojumu iedzīvināšanā un popularizēšanā, (3) pēdējās jūdzes loģistikas ietekme uz vidi un pašvaldības iesaiste risinājumu meklējumos, t.sk. inovāciju izmēģinājumi, (4) kā panākt, ka patērētāji pieprasa un izmanto ilgtspējīgus piegādes pakalpojumus, (5) ilgtspējīgu pēdējās jūdzes piegādes pakalpojumu izaicinājumi. Jautājumi anketā lielākoties iekļauti apgalvojuma formā, aicinot respondentus novērtēt, cik lielā mērā viņi šiem apgalvojumiem piekrīt. Anketa sagatavota angļu valodā, tā ir tematiski strukturēta un tās aizpildei būs jāvelta ne vairāk kā 10 -15 minūtes. Atbildes ir anonīmas un tiks izmantotas vienīgi apkopotā veidā. Aptauja norit ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs – Portugālē, Itālijā, Rumānijā, Somijā, Polijā, Beļģijā un Francijā, kas visas vienlaikus ir iesaistījušās arī Interreg Europe programmas projekta “SPOTLOG” īstenošanā. Ņemot vērā, ka projekta īstenošanā no Latvijas iesaistījies Vidzemes plānošanas reģions, padziļināta izpēte par pēdējās jūdzes piegādes jautājumiem notiks Vidzemē.
*Pēdējās jūdzes piegādes pakalpojumsPreču piegāde ir būtiska biznesa sastāvdaļa, tomēr tieši t.s. pēdējā jūdze – preces nogādāšana no noliktavas līdz klientam – ir lielākais izaicinājums abām pusēm: uzņēmējam tā izmaksā visvairāk, savukārt klients vēlas ātru, lētu un izsekojamu pakalpojumu. Turklāt, mainoties iepirkšanās paradumiem, īpaši pēc COVID-19 pandēmijas, arvien pieaug pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem, vienlaikus pieaugot arī negatīvai ietekmei uz vidi un klimata pārmaiņām. Lauku teritorijās klienti, kam sūtījumi nogādājami, atrodas tālu viens no otra, savukārt pilsētās, pieaugot pasūtījumiem, piegādes transportlīdzekļi arvien vairāk traucē ikdienas satiksmei. Šīs ir tikai dažas no neefektīvi plānotas un organizētas pēdējās jūdzes piegādes problēmām. Šobrīd esam jau pazīstami ar dažādiem alternatīviem pēdējās jūdzes piegādes risinājumiem – pakomātu skapīši, t.sk. individuālie pakomāti-pastkastītes pie privātmājām, kravas piegāžu droni un roboti, kravas elektroauto, elektriskie un kravas velosipēdi u.c. risinājumi. Tajā pat laikā uz procesu var raudzīties arī plašāk, vienlaikus radoši iesaistot arī vietējo sabiedrību un citus uzņēmumus piegāžu pakalpojuma ķēdē, kā arī optimizējot piegādes maršrutus un testējot vēl citus līdz šim neizmantotus tehnoloģiskos risinājumus. Aptauja tiek organizēta Interreg Europe programmas 2021-2027 līdzfinansētā projekta “SPOTLOG” ietvaros. Projekta galvenais mērķis ir iesaistīt vietējās kopienas sociāli atbildīgu loģistikas sistēmu izveidē, kur vien iespējams, balstoties uz nulles oglekļa emisijām, saprātīgi izmantojot visus pieejamos resursus un izmantojot preču un pasažieru transporta pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Plašāka informācija par projektu Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē un https://www.interregeurope.eu/spotlog. Jautājumiem: Rita Merca, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Apmācības vadīs Kaspars Savickis, SIA “Komunikāciju darbnīca” idejas autors, dibinātājs un vadītājs. Kasparam ir 14 gadu pieredze semināru, treniņu izstrādē un vadībā. Nodarbību laikā paredzēts:
Dalībnieku skaits ir ierobežots! Pieteikties apmācībām iespējams līdz 15. janvārim, aizpildot anketu ŠEIT. Prioritāri apmācībām tiks apstiprināti tie dalībnieki, kuru pārstāvētie uzņēmumi:
No visiem grupas apmācību dalībniekiem tiks izvēlēti desmit, kuriem būs iespēja saņemt papildus piecas nodarbības uzņēmumā klātienē. To laikā paredzēts darbs ar uzņēmuma vadību un komandu, īstenojot uzņēmumam pielāgotu apmācību saturu, lai izstrādātu un ieviestu procedūras, kas nepieciešamas efektivitātes paaugstināšanai, uzlabojumu ieviešanai un iepriekš nodarbībās nodefinēto mērķu sasniegšanai. Aicinām arī uzņēmumus/nozares pārstāvošas organizācijas deleģēt biedrus, kam aktuālas šīs apmācības procesu optimizēšanai. Ja apmācībās vēlas piedalīties uzņēmums, kas nav kādas organizācijas biedrs, tad apmācību izmaksas tiks uzskaitītas kā de minimis atbalsts. Uzņēmumam, kurš izmanto šo atbalstu uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nedrīkst būt nodokļu parādi. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! “Mācības par procesu optimizēšanas pieeju LEAN” tiek organizētas Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” aktivitāšu ietvaros. Projekts tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Papildu informācijai: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, 29475722. Informāciju sagatavojusi: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, 29475722.
.
“Pavāru mājas” misija vienmēr ir bijusi meklēt Latvijai raksturīgas garšas, sadarboties ar vietējiem zemniekiem. Pasākuma dalībniekiem tāpēc bija interesanti uzklausīt restorāna īpašnieka un divu skolēnu tēva Ērika Dreibanta pārdomas par veselīga uztura paradumiem bērniem un maltītēm izglītības iestādēs. Ē. Dreibants atzina, ka bērnu, it īpaši jauniešu, ēdināšana esot izaicinājums. Viņaprāt, piemēram, vidējās paaudzes trauma ir piespiedu ēšana. Ē. Dreibants teica: “Labāk, lai neēd, nav jāspiež. Ja negaršo, nav jāēd.” Svarīgi ir piedāvāt veselīgas izvēles iespējas, kā arī caur pieejamību mēģināt radīt iespēju un apstākļus, lai izdarītu “pareizās izvēles”. Viņš runāja arī par nepietiekamo finansējumu skolēnu ēdināšanai. Naudas trūkums liedz gatavot daudzveidīgas maltītes.
Šefpavārs Ēriks Dreibants, uzrunājot diskusijas dalībniekus. Sekojošajā diskusijā dalībnieki apsprieda gan iespējas dažādot izglītības iestāžu ēdienkartes, gan to, kā panākt, lai maltītes top no vietējas izcelsmes, tai skaitā bioloģiskiem produktiem. Atbalsts vietējiem lauksaimniekiem tika uzsvērts kā būtisks šīs iniciatīvas aspekts, jo izglītības iestāžu ēdināšana kalpo tiem par nozīmīgu noieta tirgu. Pasākuma dalībnieki bija vienisprātis par to, cik svarīgi ir sapulcināt visas ieinteresētās puses, lai panāktu nozīmīgas pārmaiņas esošajā pārtikas sistēmā. Tām ir jābūt ne tikai radikālām organizatoriskām, bet arī finansiālam pārmaiņām. Pasākumā tika akcentēta ciešā saikne starp bērnu un viņu ģimenes ēšanas paradumiem. Dalībnieki uzsvēra domu, ka ir nepieciešams izglītojošais darbs par veselīgu uzturu visos līmeņos – bērni, vecāki, ierēdņi utt. Viņi atzina, ka zināšanas par veselīgu uzturu vajadzētu apgūt skolā. Lai sekmētu veselīgu ēšanu, liela loma var būt arī viedokļu veidotājiem ārpus ģimenes – skolotājiem, vienaudžiem, digitālā satura autoriem.
Šefpavāra Ērika Dreibanta paraugdemonstrējums. Diskusijas noslēgumā notika “Pavāru mājas” saimnieka Ērika Dreibanta meistarklase. Viņš dalījās ar savām idejām, sniedza ierosmi, kāda varētu būt maltīte skolā. Diskusija “Pavāru mājā” bija viens no soļiem ceļā uz izglītības iestāžu ēdināšanas pārveidošanu un veselīgākas ēšanas kultūras veicināšanu bērnu un jauniešu vidū. Pasākums veiksmīgi papildināja jau citas projekta CITIES2023 pilotteritorijā Vidzemē iesāktās aktivitātes. Tas iekļāvās procesā, kura mērķis sekmēt pozitīvas pārmaiņas saistībā ar sezonālu un vietējas izcelsmes produktu patēriņu, maltītēm izglītības iestādēs un zaļo publisko iepirkumu.
Diskusijas dalībnieki pie "Pavāru mājas" Līgatnē. _____
Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS .
Pērn diasporas pārstāvji aktīvi interesējušies par iespējām atgriezties Latvijā. Kopumā Vidzemē tika sagatavoti 1086 piedāvājumi reemigrantiem, un potenciāli reģionā vēl varētu atgriezties 294 ģimenes jeb 695 cilvēki. Ar koordinatora atbalstu Vidzemē atgriezās 72 ģimenes jeb 181 cilvēks, savukārt 84 ģimenes jeb 247 cilvēki atgriezās paši un vērsās pēc konsultācijas pie koordinatora jau pēc atgriešanās. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule pastāstīja, ka galvenie atgriešanās iemesli ir ekonomiskie apstākļi un vēlme bērniem nodrošināt labāku izglītību, kā arī vēlme saglabāt valodas un kultūras saikni. Tomēr mājokļu pieejamība un darba atrašana ir lielākie izaicinājumi. “Dzīves izmaksas Apvienotajā Karalistē un Īrijā pieaug, un cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā var pietiekami labi dzīvot, ja izdodas atrast atbilstošu darbu – dzīves kvalitāte šeit var būt pat augstāka. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm ar bērniem, kas novērtē Latvijas bezmaksas un augstāka līmeņa izglītību. Tāpat ir svarīgi, ka ģimenes vēlas, lai viņu bērni runā latviešu valodā,” skaidro I. Madžule un piebilst, “Pēc atgriešanās cilvēki bieži meklē darbu, un reemigranti dod priekšroku ekonomiski aktīvākām vietām, piemēram, Valmierai, Cēsīm un Ogrei. Reģionos ir grūtāk atrast darbu, it īpaši ja nepieciešamas specifiskas valodas zināšanas. Sievietēm varētu būt grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem, jo reģionos ir vairāk pieejamas vakances ražošanā un celtniecībā.” 2023. gadā remigrācijas koordinatore veica nozīmīgu darbu, organizējot un vadot dažādus pasākumus, lai atbalstītu remigrantu atgriešanos un integrāciju Latvijā. Viena no aktivitātēm bija tiešsaistes diskusijas “Vidzemes Inovācijas nedēļā”, kurās tika apspriesta remigrācijas un inovācijas mijiedarbība. Tāpat Inga Madžule organizēja tīklošanās pasākumus "Manas mājas Vidzemē" Cēsīs, Valkas un Ogres novadā, kur remigranti varēja dalīties savā pieredzē un veidot jaunus kontaktus. Īpašu uzmanību viņa veltīja arī sociālās integrācijas veicināšanai, rīkojot foto orientēšanās pārgājienu Cēsīs un izzinošu pārgājienu Ogres Zilajos kalnos. Koordinatore arī iesaistījās biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Vidzemē rīkotajos pasākumos.
Tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē” Valkas novada Kārķu pagasta mājsaimniecībā “Dīķkalni” (30.09.2023.) Inga Madžule piedalījās arī starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumos, tikdamās ar latviešu kopienas pārstāvjiem no Brazīlijas Cēsīs, apmeklēja ar latviešu diasporu saistītos pasākumus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ietvaros, piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023, Pasaules latviešu ģimeņu saietā - nometnē 3x3 Preiļos, sporta festivālā "Olimpiskais Lāčplēsis" Billundā, Dānijā kā arī dažādos citos kultūras, sporta un ekonomikas tēmai veltītos pasākumos Latvijā un ārzemēs. Lai veicināti remigrantu iesaisti uzņēmējdarbībā, VPR pašvaldībām tika organizēts konkurss “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ar mērķi noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu no 2024. līdz 2026. gadam. Iedvesmojoša un jaunām tikšanām bagāta bija remigrācijas koordinatores dalība Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī Berlīnē, un pulcēja ap 200 dalībniekiem.
Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Gada noslēgumā, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās tradicionāla Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus - ekspertus, kuri dalījās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem. _____________ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, aizvien biežāk arī Latvijas teritoriju skar ekstremāli klimatiskie apstākļi – augsta gaisa temperatūra, sausums, karstuma viļņi, lietus gāzes, plūdi, spēcīgi vēji. Pašvaldībai, sagatavojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu, tajā ir jāapzina tās vājās vietas, kurās jau šobrīd ir augsts klimata apdraudējumu risks. Izvērtējot potenciālos riskus, plānā ir jāparedz pasākumi, lai uzlabotu savas spējas pielāgoties un sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām. Darbseminārā Cēsīs zināšanās un pieredzē dalīsies Rīgas Tehniskās Universitātes pētnieks Jurijs Kondratenko, vēršot uzmanību uz lietus ūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Nereti pilsētas kļūst par kritisko zonu spēcīga lietus laikā, applūstot gājēju ceļiem, brauktuvēm un papildus noslogojot kanalizācijas sistēmu. Daži no risinājumiem var būt ūdens caurlaidīgs ceļu segums, zaļo jumtu izveide, kas palīdz absorbēt lietus ūdeni, lietus dārza izveide, daudzpakāpju dekoratīvo zaļo zonu ierīkošana u.c. Vairāk par dažādiem gan dabā balstītiem, gan inženiertehniskajiem risinājumiem interesenti varēs uzzināt un uzdot savu jautājumu RTU pētniekam J. Kondratenko 17. janvāra darbseminārā. Semināra otrajā daļā plānota praktiska darba grupa, kurā pašvaldību speciālisti identificēs tās teritorijas, kuras ir jutīgas pret klimata pārmaiņām, un kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona eksperti Lauru Dzelzkalēju centīsies rast šīm teritorijām piemērotākos uzturēšanas, apsaimniekošanas un saglabāšanas pasākumus. Darbsemināra pasākuma programma pieejama ŠEIT. Aicinām interesentus pieteikt savu dalību, aizpildot reģistrācijas saiti līdz 15. janvārim: https://forms.office.com/e/pB9uXudLT7 Par CEESEU-DIGIT projektu Kopš 2023. gada rudens vairākās Vidzemes pašvaldībās VPR komanda organizē energopārvaldības darbseminārus, kuru mērķis ir veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma.
Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
No pirmdienas, 15. janvāra, izsludināta pieteikšanās, un hakatonā aicinām koka ēku būvniecības un kokrūpniecības nozares speciālistus, studentus, informācijas tehnoloģiju speciālistus, inženierus u.c. interesentus vai nozaru entuziastus un ekspertus, kuriem šajā tēmā ir idejas. Tāpat aicinām piedalīties arī uzņēmumus, kas ir gatavi piedāvāt savu darbinieku komandas un laiku inovatīvu risinājumu izstrādei šādās tēmās: ● Digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecībā Mūsdienās kvalitatīvs liela mēroga būvniecības process vairs nav iedomājams bez digitalizācijas. Tajā pat laikā, būvniecības nozarei ir milzīga ietekme uz vidi – jauno resursu patēriņš, dažāda veida piesārņojums, atkritumu radīšana. Mēs izaicinām komandas meklēt idejas koka un apritīgu ēku būvniecības digitalizācijai, lai padarītu vidi saudzējošas metodes visiem pieejamākas. Vai tā būtu vieglāka bezatkritumu būvniecības projektēšana un būvniecība, būvlaukuma procesu un resursu optimizācija vai kas cits, tas ir komandu ziņā! ● Atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves Festivālu arhitektūra visā pasaulē izceļas ar dažādiem krāšņiem, bet tomēr arī īslaicīgiem risinājumiem. Kāda izskatītos skatuve, kas būvēta koka konstrukcijās, pielāgota dažādu mūziķu akustiskajām vajadzībām un ir pielāgojama gadu no gada, ļaujot attīstīt festivāla tēlu, tajā pat laikā neizšķērdējot dabas resursus? Aicinām komandas piedāvāt risinājumus trīs dažādām muzicēšanas un performēšanas vietām vēsturiskā vidē. ● Transformējami koka interjeri Koks ir lielisks materiāls ne tikai ēku konstruktīvajiem elementiem, bet arī interjera un mēbeļu risinājumiem, radot siltu un patīkamu vidi, kur uzturēties. Kā atrisināt mazu telpu, kurā iespējamas dažādas aktivitātes, piemēram, galda spēles ar draugiem, videokonference vai atelpa no ikdienas trokšņiem? Izaicinām komandas piedāvāt risinājumus nelielas multifunkcionālas telpas koka modulim ar pielāgojamām un transformējamām koka mēbelēm. Pieteikties hakatonam iespējams šeit: https://ej.uz/koksneshakatons, un to var darīt gan individuāli vai uzreiz, reģistrējot komandu. ViA studiju programmas “Ilgtspējīga ēku būvniecība” (Jaunā Būvniecības skola) direktore p.i. Marija Katrīna Dambe: “Hakatons ir iespēja paskatīties uz būvniecības procesiem plašākā tvērumā. Vai risinājumi, kas izstrādāti vienam projektam var tikt piemēroti arī citiem? Kā izveidot jaunus produktus, kas noderīgi dažādiem būvniecības procesa dalībniekiem? Un, protams, kā veicināt produktu ar augstu pievienoto vērtību jaunradi. Intensīvais 48 stundu formāts neļauj ieslīgt sīkumos, bet attīsta ideju ģenerēšanas un komandas izveides prasmes, kas noder veiksmīgai uzņēmējdarbībai.” “Kokapstrāde ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem Vidzemes tautsaimniecības sektoriem. Lai veicinātu uzņēmumos augstāku produktivitāti un klimatneitralitāti, nepieciešami moderni, inovatīvi un ilgtspējīgi risinājumi. Tādi pasākumi, kā hakatoni, rada labvēlīgu vidi šādu risinājumu kopradīšanai. Uzņēmēji sniedz nozares zināšanas un stratēģisko redzējumu, savukārt studenti sniedz jaunu ieskatu un tehnoloģisko asumu. Lai kopīgi strādātu pie kokrūpniecības nozares attīstības veicināšanas, aicinām uzņēmējus, studentus un nozares pārstāvjus piedalīties koksnes tehnoloģiju hakatonā jau šī gada februārī Vidzemes Augstskolā,” pauž Ieva Kreile, Vidzemes plānošanas reģiona vecākā eksperte. Hakatons jeb ideju maratons ir ideju ģenerēšanas pasākums, kura laikā izveidotas komandas rada jaunus un inovatīvus risinājumus dažādiem noteiktajiem izaicinājumiem īsā laika posmā. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem un entuziastiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem. Kopējais ideju prezentēšanas mērķis ir veicināt pašvaldības, augstākās izglītības iestāžu, uzņēmējdarbības un dažādu citu sabiedrības grupu sadarbību uzņēmējdarbības attīstībai Vidzemes plānošanas reģionā. Hakatona laikā radītās idejas pieder komandām, kuras tās radījušas. Ja komanda uzvar kādā no izaicinājumiem, tā tiek aicināta iesaistīties idejas īstenošanā vai tālākajā attīstībā kopā ar uzdevuma autoru. Pasākuma valoda: angļu. Vairāk informācijas par pasākumu var lasīt, kā arī pieteikties šeit: https://hakatons.vidzeme.lv Koksnes tehnoloģiju hakatons norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus, kā arī ar Erasmus+ jaukta tipa intensīvās programmas (no angļu val.: Blended Intensive Program) atbalstu. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Informāciju sagatavoja: Vidzemes Augstskolas
Svarīgi, ka līdz ar Vidzemes inovāciju balvas pasniegšanu, nominantiem tiks sniegta unikāla iespēja izmantot izstrādāto Vidzemes uzņēmējdarbības vides atpazīstamības zīmi – grafisku simbolu, kas kalpos uzņēmēju un uzņēmējdarbības vides pozicionēšanai reģionā, stiprinot Vidzemes tēlu vietējā un ārvalstu tirgū uzņēmējdarbības jomā. Atpazīstamības zīme tiks lietota kā kvalitātes un augsta novērtējuma apliecinājums Vidzemes reģiona uzņēmējiem. “Pasniedzot šo balvu Vidzemes inovāciju nedēļas konferencē, turpināsim Vidzemes stāstu tradīciju un godināsim Vidzemes reģiona uzņēmējus, kuri ar savu darbu palīdz veidot Vidzemi par konkurētspējīgu reģionu, radot inovācijas, un popularizējot ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu pieeju biznesam,” tā Ineta Tauriņa, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja.
Atpazīstamības zīmē attēlotas septiņas Vidzemes plānošanas reģionā noteiktās viedās specializācijas jomas: kokapstrāde, pārtikas un dzērienu ražošana, mežsaimniecība, lauksaimniecība, atjaunojamo resursu enerģijas ražošana, veselības aprūpe un rehabilitācija un zilā bioekonomika. Pat tad, kad viena no tām ir vissvarīgākā uzņēmumam, uz kuru fokusēties sniedzot atbalstu (oranžais akcents romba formā), arī pārējās uzņēmējdarbības jomas (seši nogriežņi) veido vienotu veselumu Vidzemes reģiona līdzsvarotai attīstībai – kā sadarbības partneri, dzinējspēks, kopīgās uzņēmējdarbības vides veidotāji. Kopā tie veido trīs virzienus, kuros uzņēmums spēj darboties tad, kad sasniedzis briedumu, stabilitāti un spēj darboties plašākā mērogā. Šie trīs virzieni jeb balvas nominācijas ir inovācija, ilgtspēja un sociālā atbildība. Vidzemes plānošanas reģionā darbojošos uzņēmējus balvai izvirzīt aicinām, aizpildot aptaujas ANKETU. Aptauju iespējams aizpildīt elektroniski no 2024. gada 16. līdz 31. janvārim. Konkursā var piedalīties jebkurš uzņēmējs, kura darbība tiek īstenota Vidzemes reģiona teritorijā (Alūksnes novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Limbažu novads, Madonas novads, Ogres novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads, Valmieras novads, Valkas novads, Varakļānu novads). Ar konkursa nolikumu iespējams iepazīties ŠEIT. Jautājumiem: Ineta Tauriņa, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģiona administrācija nolēmusi izstrādāt nolikumu, lai pašvaldībām Vidzemē būtu skaidri projektu ideju priekšatlases kritēriji. Līdz ar projekta idejas aprakstu un finanšu aprēķiniem, priekšatlasē kopā ar pieteikumu jāiesniedz arī Latvijas Zinātnes padomes atzinums, kas apliecina, ka pašvaldības ideja vērtējama kā Latvijas mēroga inovācija. Tālākajā projektu ideju atlasē šis būs viens no pamatkritērijiem, tāpēc pašvaldības jau laicīgi aicinātas pārliecināties, ka iecerētajai projekta idejai ir inovācijas potenciāls. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.4. pasākuma “Viedās pašvaldības” nosacījumi paredz, ka katrā plānošanas reģionā, tostarp arī Vidzemes plānošanas reģionā, jāveic projektu ideju priekšatlase un projektu ideju saraksts jāiekļauj attīstības programmā, kā arī par projektu idejām jāsaņem Latvijas Zinātnes padomes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozitīvs atzinums. Projektu iesniegumu gala atlasi visos plānošanas reģionos organizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projektu ideju priekšatlases izvērtēšana Vidzemes plānošanas reģionā noslēgsies 2024. gada 30. aprīlī. Kā iepriekš VARAM informēja – aktivitātes ietvaros tiks sniegts atbalsts pašvaldībām projektu realizēšanai jomās, kas tieši saistītas ar normatīvajos aktos noteikto autonomu funkciju īstenošanu, lai pašvaldību stiprinātu kā inovāciju ieviesēju jaunu produktu attīstībai Latvijā, kā arī nodrošinātu arvien jaunus veidus pakalpojumu nodrošināšanā, t.sk. ieviestu viedus risinājumus nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanā. Kopējais pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums Vidzemes reģionā ir 3 105 900 eiro.
Papildus šim jautājumam attīstības padome tika informēta par pieejamo finansējumu un aktualitātēm SAM 5.1.1.1. pasākuma “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” ietvaros. Pasākuma īstenošanas noteikumu projekts izskatīts un Ministru Kabinetā apstiprināts š.g. 16. janvārī. Attīstības padome vienojās organizēt atsevišķu sēdi, lai apspriestu potenciāli iesniedzamās projektu idejas, kas veicinātu reģiona kopējo attīstību. Vienlaikus attīstības padome pauda bažas par šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu un termina “mērķorientēta infrastruktūra” skaidru, nepārprotamu un juridiski korektu interpretāciju, kas vēl nesen ietekmējusi vairāku pašvaldību darbu un reputāciju. Pasākumā “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” atbalstāmās darbības paredz komercdarbības publiskās infrastruktūras attīstību un pieejamību pilsētu funkcionālajās teritorijās, t.i. komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras attīstīšanu, teritorijas labiekārtošanu, ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšanu, industriālo pieslēgumu ierīkošanu un jaudas palielināšanu, inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem. Plānotā Eiropas Savienības fondu finansējuma sadale pašvaldībām notiks 3 atlases kārtās, no kurām pirmajā atlases kārtā paredzēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, kuras ietvaros tiks atbalstīti plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās un kuri ir paredzēti arī visu projektos iesaistīto pašvaldību attīstības programmās. Pirmajā atlases kārtā Vidzemes plānošanas reģionam pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8, 6 miljoni eiro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 1,5 miljoni eiro. Savukārt nākamajās divās kārtās paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase, t.i. tiks izsludināts pašvaldību projektu konkurss, kur 2. kārtā Vidzemes plānošanas reģionam būs pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 14,2 miljoni eiro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks, kā 2,5 miljoni eiro, bet 3. kārtā atsevišķa finansējuma daļa Vidzemei nav iedalīta – zināms vien kopējais paredzēts finansējuma apjoms, kas būs ne mazāks kā 32 miljoni eiro projektu īstenošanai visā Latvijā.
Jautājumiem par SAM 5.1.1. aktivitātēm – Ieva Kalniņa, Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 26533464 Jautājumiem par pārējiem Attīstības padomes sēdes jautājumiem – Guna Kalniņa-Priede, Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29477997 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta CEESEU-DIGIT ietvaros 17. janvāra seminārā īpaša uzmanība tika vērsta uz lietus ūdeņu apsaimniekošanu. Tradicionālās lietus ūdens novadīšanas sistēmas vairs nedarbojas, tāpēc ir jādomā par ilgtspējīgām ūdens novadīšanas tehnikām, tās apvienojot gan ar centralizētām sistēmām, gan decentralizētām sistēmām un zaļajiem risinājumiem, semināra dalībniekiem stāstīja Rīgas Tehniskās Universitātes pētnieks Jurijs Kondratenko. Piemēram, ūdens noteces samazināšanai konkrētajā teritorijā var palīdzēt lietus dārza izveide. Lietus dārzs nozīmē ar stādījumiem apaudzēts teritorijas labiekārtojums, kas veidots lietus ūdens uztveršanai. “Lietus dārzi samazina lietus ūdens noteci to aizturot, nodrošinot infiltrāciju un arī pakāpenisku iztvaikošanu. Turklāt cietās daļiņas tiek atdalītas, ūdenim filtrējoties caur grunts un augu slāni. Piesārņojošās vielas kā minerāli un smagie metāli tiek mazinātas ar bioloģiskās attīrīšanas palīdzību,” uzsvēra J. Kondratenko. Tāpat arī pētnieks stāstīja par lietus ūdens savākšanu no jumtiem un citām ūdens necaurlaidīgām virsmām, un tā uzglabāšanu, piemēram, izmantošanai sausuma periodos.
Darbsemināra laikā tika apskatīti lielākoties citās valstīs ieviestie risinājumi lietus ūdeņu apsaimniekošanai. Tā, piemēram, Dānijas pilsētā Roskilde ir izveidots skeitparks, kas pilnībā integrēts esošajā ūdens kanālu sistēmā un stiepjas cauri virknei pakalnu, un nogādā lietus ūdeni līdz blakus esošajam ezeram. Savukārt Latvijā atpazīstamākie risinājumi ir Rūjienā sausā upe pie kultūras nama, Ogrē – iedzīvotāju konkursa ietvaros veidotie lietus dārzi, kā arī Rīgā pie tirdzniecības centra “Spice” izveidotā bioapvalka, kas veidota kā dažādu augu dobe, bet zem tās uzkrājas lietus ūdens. Plānojot savus zaļos risinājumus, J.Kondratenko iesaka pašvaldībām apskatīt citu valstu pieredzi, kas vairāk kā 6000 dažādos risinājumos apkopota vietnē www.climatescan.nl. Turklāt jāņem vērā, ka risinājums nedarbosies, ja to pareizi neapsaimniekos.
Savukārt AALBORGAS Unversitātes studente un RTU praktikante Kristīne Eglīte pašvaldību speciālistus iepazīstināja ar savu diplomdarbu “Ārtelpas termālā komforta modelēšana pilsētas dzīvotspējai”. Pētnieciskā darba fokusā ir karstuma viļņi pilsētās. Darbā tiek apskatīta termosimulācijas iespējas paredzēt karstuma viļņus un izvērtēt, kā dažādas vecuma un dzimuma iedzīvotāju grupas spēs pielāgoties šādiem laikapstākļiem ilgstošā periodā. Semināra otrajā daļā noritēja praktiskā darba grupa, kurā pašvaldību speciālisti apskatīja vairāku Vidzemes pilsētu kartes un centās identificēt tās teritorijas, kuras ir jutīgas pret klimata pārmaiņām. Kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona eksperti Lauru Dzelzkalēju un CEESEU-DIGIT sagatavotajiem materiāliem tika apskatīti vairāk nekā 30 dažādi citu valstu piemēri, lielākoties no Rumānijas un Ungārijas, kas var palīdzēt veiksmīgāk novērst plūdu riskus un siltuma salu veidošanos. Par piemērotākiem risinājumiem siltuma salu mazināšanai Latvijā pašvaldību speciālisti atzina ārsienu žalūzijas velo novietnēm, īpaši noēnotas autostāvvietas un tajās izveidotas apzaļumotas salas, blīvi apbūvētu vietu noēnošana ar kokiem vai zaļo barjeru izbūve starp rūpniecības zonu un dzīvojamo zonu. Kā arī sausās strūklakas, kas manāmas vairākās Latvijas pilsētās jau šobrīd un ļauj iedzīvotājiem veldzēties karstā laikā, kad no zemes izšaujas ūdens strūklas. Savukārt lietus plūdu mazināšanai pilsētās par veiksmīgiem risinājumiem tika vērtēti caurlaidīgs bruģis, lietus dārzi, kā arī mitrāju atjaunošana kopā ar ūdens krātuvju atjaunošanu.
Katrā darbseminārā tiek iepazīta arī pašvaldība, kura uzņēmusi ciemos pārējos Vidzemes energopārvaldniekus un citus pašvaldību speciālistus. Šoreiz dalībnieki devās uz Kosmosa Izziņas centru Cēsīs. Centrs ir būvēts tā, lai nodrošinātu ēkas pašpietiekamību – uz jumta uzstādīti saules paneļi elektroenerģijas ražošanai, siltumu ziemā un vasarā dzesēšanu nodrošina siltumsūknis, karstā ūdens sagatavošanai izmantoti granulu katli. Tāpat ēkā ieviesti ilgtspējīgi risinājumi, piemēram, lietus ūdens kolektora sūknis, kas paredzēts lietus ūdens savākšanai no ēkas jumta tā otrreizējai izmantošanai kā tehniskais ūdens sanmezglos. Informācija par enerģijas patēriņu un gaisa kvalitāti telpās apkopota vienotā, viedā datu monitoringa sistēmā. Lai veicinātu izpratni par to, kā rodas enerģija, centra apmeklētajiem ir iespēja pašiem pārbaudīt, cik daudz enerģiju var saražot, staigājot pa soļu ģeneratora ražojošo grīdu un paralēli ekrānā sekot līdzi saražotās enerģijas daudzumam.
Par CEESEU-DIGIT projektu CEESEU-DIGIT projekts tiek ieviests Eiropas Savienības “Life” programmas ietvaros. Tā galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem. Nākamais darbseminārs plānots 20. martā (vieta vēl tiks precizēta) un tajā tiks vērsta uzmanība uz enerģētiskās nabadzības mazināšanu un taisnīgu enerģijas pāreju. Vairāk par projekta aktivitātēm lasiet ŠEIT. Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Tūrisma izstādi – gadatirgu šogad apmeklēja vairāk nekā 50 000 apmeklētāju. Tie bija gan tūroperatoru pārstāvji, tūrisma aģenti un speciālisti, gan dažādu paaudžu ceļotāji. VPR un tūrisma speciālisti no Valmieras, Cēsu, Limbažu, Siguldas un Smiltenes novadiem aicināja izstādes apmeklētājus pavadīt brīvdienas Latvijā un iepazīt Vidzemi. Latvija ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Latvijas stendā iegriezās daudz interesentu, kuri plāno vasaras ceļojumus gan sev, gan grupām. Viņi vēlas ne tikai atpūsties Latvijā, baudīt jau zināmo, bet arī iepazīt kaut ko jaunu. Daudzi ir bijuši Rīgā, Jūrmalā, citiem ir pazīstamas Sigulda, Cēsīs un Valmiera. Atkal viesojoties Latvijā, viņi labprāt atklātu jaunas apskates vietas un neierastākus ceļus.
Latvijas nacionālais stends tūrisma izstādē "Matka 2024" Helsinkos. Foto: VPR Izstādē daudzi apmeklētāji meklēja idejas iedvesmojošiem ceļojumiem vasaras atvaļinājumu laikā. Viņi prasīja padomus un ieteikumus par apskates, atpūtas un apmešanās vietām Vidzemē. Citiem viesošanās Vidzemē būtu pieturpunkts ceļojumā cauri visām trim Baltijas valstīm. Viesiem - somiem un citu valstu iemītniekiem - bija dažādas intereses: velomaršruti, atpūta dabā, kultūras mantojums un saistoši pasākumi, SPA atpūtas iespējas, vietējais ēdiens. Jāatzīmē, ka izstādes laikā Latvija saņēma balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis. Viens no apmeklētāju biežāk uzdotajiem jautājumiem bija par ceļošanu Latvijā ar sabiedrisko transportu, kā arī par iespējām ceļot un apmesties ar kemperiem.
Vidzemes un tūrisma maršruta "Via Hanseatica" piedāvājums tūrisma izstādē "Matka 2024" Helsinkos. Foto: VPR VPR un sadarbības partneri iepazīstināja izstādes apmeklētājus ar tūrisma ceļa “Via Hanseatica” informatīvo tūrisma materiālu – karti "Rīga – Tartu" somu valodā. Tā tika izdota pērn, bet šogad ir papildināta un atkārtoti izdota, apkopojot tūrisma objektus un interesantas tūristu piesaistes vietas kādreiz nozīmīgā, senā tirdzniecības ceļa apkārtnē kā Vidzemē, tā arī Igaunijas dienvidaustrumos. Pārrobežu tūrisma ceļa “Via Hanseatica” uzturēšanā Latvijas teritorijā sadarbojas Cēsu, Limbažu, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras novadu pašvaldības, kā arī VPR un partneri Igaunijā. Šī sadarbība dod iespēju piedāvājumā apvienot interesantākos apskates objektus plašā teritorijā. Tūrisma ceļa “galapunkti” – Rīga un Tartu – ir starptautiski pazīstami, tāpēc stenda apmeklētāji izrādīja interesi par daudzveidīgajām atpūtas iespējām Vidzemē, kā arī labprāt ņēma karti “Rīga – Tartu” izpētīšanai mājās.
VPR pārstāves tūrisma izstādē "Matka 2024" Helsinkos. Foto: I. Evertovskis Tūrisma eksperte VPR Ilze Liepa par dalību izstādē "MATKA 2024" saka: “Izstādē bija pārsteidzoši liels apmeklētāju skaits, kaut ir digitālais laikmets, un gandrīz visu iespējams atrast internetā. Tas tomēr nespēj aizstāt personīgu sarunu, dalīšanos iespaidos un atbildes uz jautājumiem, kuri rodas sarunas gaitā.”
_____ Jautājumiem: Ilze Liepa, Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte un “Via Hanseatica” koordinatore Latvijā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv .
Eiropas Savienības ārējās robežas attīstības izaicinājumi aktualizējušies, ņemot vērā situāciju, kas saistīta ar karu Ukrainā, kā rezultātā slēgtas līdzšinējās ārējo robežu sadarbības programmas, apstādinot dažādu iecerēto attīstības projektu realizēšanu. Eiropas Komisijas pārstāvji klātesošos informēja, ka šobrīd notiek darbs pie nākamā programmēšanas perioda, kas sāksies 2028. gadā, un jau šobrīd tiek diskutēts, kā Interreg sadarbības programma varētu stiprināt pierobežas reģionus, sniedzot atbalstu to attīstībai. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji Eiropas Komisijas pārstāvjus informēja par vairākiem izaicinājumiem Vidzemē, kas ne tikai kavē teritorijas straujāku izaugsmi, bet arī vājina Eiropas Savienības ārējo robežu. Arī Vidzemē tāpat kā citviet ir aktuāla cilvēku aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām, savukārt palikušie iedzīvotāji publiskos pakalpojumus nesaņem pietiekamā apmērā. Vāji nodrošinātā pakalpojumu sasniedzamība un mobilitāte, kā arī joprojām nepietiekami attīstīta ceļu un pakalpojumu infrastruktūra veicina teritorijas marginalizāciju, un pierobežā tas vērtējams kā īpaši kritisks risks. Daudz jāstrādā pie iedzīvotāju intelektuālās kapacitātes stiprināšanas, lai tie spētu analizēt ikdienas notikumus un kritiski vērtētu sev pieejamo informāciju. Diskusijās tika secināts, ka pierobežas reģioni nedrīkst palikt neapdzīvoti, jāstiprina sabiedrības spēja reaģēt uz krīzes situācijām gan drošības jautājumos, gan arī pašpietiekamas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Paredzams, ka nākotnē arvien vairāk tiks testēta kopīga pārrobežu problēmrisinājumu iedzīvināšana, paplašinot normatīvo aktu definētās tiesības un iespējas. Sanāksmē piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Latgales plānošanas reģiona pārstāvji, kā arī delegācija no Igaunijas, kuras sastāvā bija valsts pārvaldes iestāžu un organizāciju pārstāvji. Ar aizvadīto diskusiju saturu un galvenajiem secinājumiem tiks iepazīstināti arī Eiropas Komisijas komisāri, un, kā sarunās atzina klātesošie DG Regio pārstāvji – atbalsts reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir viena no Eiropas Komisijas šī brīža prioritātēm.
Jautājumiem par diskusijas gaitu: Krišjānis Veitners, eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, krisjanis.veitners PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Par superproduktu, rītdienas labību un nākotnes izejvielu nereti dēvēto aļģi un tās biomasas izmantošanas iespējām ilgtspējīgā produktu ražošanā pēdējos gados ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā runā arvien vairāk gan pārtikas rūpniecībā, skaistumkopšanā, enerģētikā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, gan medicīnā un citās jomās. Jau šobrīd Latvijā ir uzņēmumi, kas sekmīgi izmanto aļģi kā izejvielu, radot veselīgus dzērienus, uztura bagātinātājus, ierīces iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai, tāpat izskanējuši pētījumi aļģu izmantošanai lopbarības piedevu ražošanai. Inovāciju koprades laboratorija ir Vidzemes plānošanas reģiona jau iepriekš pārbaudīta, praktiska metode profesionāli vadītai pētnieku un uzņēmēju sadarbības veicināšanai. Savienojot pētnieku zināšanas ar uzņēmēju biznesa ekspertīzi un reālās vides izaicinājumiem, tiek radītas iestrādnes jauniem produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai tehnoloģijām. Ik gadu ir pieejamas finanšu atbalsta programmas uzņēmējdarbības atbalstam, tostarp arī akvakultūras un tās produktu apstrādei un inovāciju radīšanai. Inovāciju koprades laboratorija nav finanšu instruments, bet tās ietvaros tiek veicināta sadarbība ar pētniekiem, lai brīdī, kad atbalsta programmas ir pieejamas, uzņēmējiem ir skaidras iestrādnes sadarbībai ar pētniekiem konkrētu un izdiskutētu projektu ideju pieteikšanai atbalsta saņemšanai. Inovāciju laboratorijas ietvaros koprades procesu vadīs Lilita Sparāne, kurai ir bagātīga pieredze starpdisciplināru inovāciju procesu vadīšanā, jaunu sadarbības pieeju izstrādē dažādās jomās gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Pieteikties dalībai var gan reģistrēti uzņēmumi, gan pašnodarbinātas personas. Lai piedalītos koprades procesā, sākotnējā ideja var būt jebkādā attīstības fāzē, sākot ar idejas aizmetni līdz jau skaidrai projekta idejai ar veiktām iestrādnēm. Koprades process norisināsies gan tiešsaistē, gan klātienē. Pirmā dalībnieku tikšanās un iepazīšanās notiks 14. martā tiešsaistē. Tai sekos tikšanās klātienē 22. martā. Iknedēļas jautājumu un atbilžu sesijas (apt. 1 stunda) norisināsies tiešsaistē 28. martā un 4. aprīlī, savukārt noslēdzošais koprades process notiks klātienē 11. aprīlī. Pasākuma norises vieta tiks izvēlēta Vidzemē un tā tiks precizēta. Pieteikšanās dalībai koprades procesam iespējama līdz 8. februārim, aizpildot reģistrēšanās formu: ej.uz/kopradeslaboratorija. Pieteikumā jānorāda informācija par uzņēmuma līdzšinējo darbību, produktiem vai pakalpojumiem, sadarbību ar pētniekiem, kā arī jauna produkta idejas vai attīstības virziena apraksts. Vidzemes plānošanas reģions izvērtēs pieteikumus un sazināsies ar dalībniekiem individuāli. Kontaktinformācija par pieteikšanos un inovāciju koprades laboratorijas norisi: Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis +371 28674617. Dalībniekiem tiks piemērots *de minimis atbalsts.
Inovāciju koprades laboratoriju organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā", ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions
Turpinās 2023. gada septembrī uzsāktā projekta “Ce4Re – Aprites ekonomikas risinājumi restorānos” īstenošana. No 2024. gada 17. līdz 19. janvārim Zviedrijā, Stokholmā norisinājās projekta otrā klātienes sanāksme, kurā partneri izvērtēja cirkulārās ekonomikas principu ieviešanu restorānu sektorā Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Katra valsts piedāvā atšķirīgu vidi restorānu nozares izaugsmei, ko ietekmē attiecīgās valsts politiskā, ekonomiskā, sociālā, tehnoloģiskā, vides un tiesiskā vide. Salīdzinājums atklāj atšķirīgus izaicinājumus un iespējas, ko nosaka katras valsts unikālie faktori. Latvijā galvenā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai un pārredzamai praksei, līdzsvarojot tehnoloģiskos sasniegumus, piemēram, digitalizāciju, ar tādām vides problēmām kā atkritumu apsaimniekošana. Zviedrijas stiprās puses ir tās stabilā politiskā un ekonomiskā vide, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību un progresīvu tehnoloģisko integrāciju, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošanu. Somijā uzsvars tiek likts uz ilgtspējīgu attīstību, tehnoloģiju ieviešanu maksājumu un pasūtīšanas sistēmās, kā arī stingru tiesisko regulējumu pārtikas nekaitīguma un darbinieku labklājības jomā, taču viesmīlības industrija saskarās ar lēnu ārvalstu tūristu atgriešanos pēc Covid-19 pandēmijas un saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainai, kas radījis drošības riskus.
Partneri arī dalījās ar informāciju līdz šim īstenotājiem pasākumiem projekta ietvaros katrā valstī. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji informēja partnerus par pērnā gada 8. novembrī Līgatnē, restorānā “Pavāru māja” notikušo projekta "Ce4Re" atklāšanas semināru, kurā bija aicināti piedalīties Vidzemes restorānu pārstāvji. Seminārs deva iespēju apzināt restorānu pārstāvjus, kuriem būtu interese iesaistīties projekta aktivitātēs, lai ieviestu aprites ekonomikas risinājumus savā darbībā. Pašlaik norisinās priekšizpētes intervijas ar restorānu pārstāvjiem, kas palīdzēs projekta komandai piesaistīt restorānus, kuri piedalīsies atkritumu apjoma samazināšanas rīka, aprites ēdienkartes rīka un mārketinga lietotnes "EkoGo" izstrādē un testēšanā. Katrs no partneriem ir atbildīgs par viena digitālā rīka izstrādi. Pyhäjärvi institūts strādā pie aprites ēdienkartes rīka izveides, Ekomatcentrum veidos mārketinga lietotni "EkoGo", savukārt Vidzemes plānošanas komanda organizē atkritumu apjoma samazināšanas rīka izstrādi, kas ietver gan programmatūras izveidi, gan tehnisko risinājumu izstrādi atkritumu apjoma un svara noteikšanai un uzskaitei.
Projekta plānoto rezultātu galvenā vērtība ir minēto digitālo rīku radīšana īpaši mazajiem un vidēja izmēra restorāniem, jo pašlaik tirgū pieejamie risinājumi ir piemēroti lieliem ēdināšanas uzņēmumiem, pārsvarā sabiedriskajā sektorā – skolās, slimnīcās, pansionātos. To apliecināja arī projektā sanāksmē pieaicinātais eksperts Ēriks Bergsets (Erik Bergseth) no uzņēmuma “Matilda Foodtech”, kuram jau ir vairāk nekā 20 gadu pieredze ēdienkaršu rīku un atkritumu samazināšanas rīku izstrādē un ieviešanā sabiedriskajā sektorā, kā arī lielos pārtikas ražošanas un vairumtirdzniecības uzņēmumos Ziemeļvalstīs, Vācijā, Lielbritānijā un citviet Rietumeiropā. Taču uzņēmums ir ieinteresēts dalīties pieredzē, lai palīdzētu izveidot līdzīgus rīkus arī maziem un vidējiem ēdināšanas uzņēmumiem.
Balstoties uz restorānu pārstāvju intervijās iegūto informāciju, sanāksmes dalībnieki vienojās par galvenajām tēmām mācību semināriem restorānu pārstāvjiem. Semināru cikls norisināsies 2024. gada pavasarī. Nozares eksperti, kā arī aprites un ilgtspējas jomā pieredzējuši restorānu pārstāvji dalīsies ar semināru dalībniekiem savās zināšanās par tādām tēmām kā atkritumu šķirošana un to apjoma samazināšana, resursu taupīga izmantošana un apritīgas ēdienkares izstrāde, mārketinga pamati restorānu jomā u.c. Projekta "Ce4Re" uzdevums ir veicināt pārdomātu resursu patēriņu un atkritumu samazināšanu ēdināšanas nozares uzņēmumos Centrālā Baltijas jūras reģionā. Šī mērķa īstenošanai tiks izstrādāti vienoti aprites ekonomikas risinājumi restorāniem, kas ietver pārtikas iegādes, gatavošanas un pasniegšanas posmus. Projekta "Ce4Re" aktivitātēs tiks iesaistīti 300 restorāni, un vairāk nekā 60 no tiem aktīvi piedalīsies risinājumu izstrādē un testēšanā, kas palīdzēs samazināt atkritumu daudzumu, veicināt resursu efektīvu izmantošanu un uzņēmējdarbības ilgtspēju. Projektu "Ce4Re" īsteno Satakuntas lietišķo zinātņu augstskola un tās Tūrisma uzņēmējdarbības attīstības centrs Somijā kopā ar partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona Latvijā, Ekomatcentrum Zviedrijā un Pyhäjärvi institūtu Somijā. "Ce4Re" ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projekts, ko finansē Eiropas Savienība un tā projekta partneri. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. Lai iegūtu vairāk informācijas par projektu “Ce4Re”, apmeklējiet tīmekļa vietni: https://ej.uz/ce4re __________________________________________________________________________________ Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 26133028 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 28246484
Apmācības Vidzemes plānošanas reģions organizēja ar mērķi padarīt efektīvāku gan iekšējo, gan ārējo pašvaldību komunikāciju, lai sekmētu organizācijas izvirzīto mērķu sasniegšanu. Iegūtās zināšanas vairos pašvaldību kapacitāti publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Šāda zināšanu stiprināšana ir īpaši būtiska apstākļos, kad līdz ar administratīvi teritoriālo reformu pašvaldību administrācijām un speciālistiem nācās pārorientēties jaunai darba kārtībai. Tiešsaistē sešu vebināru ciklam pieslēdzās 269 pašvaldību speciālisti – pārvalžu vadītāji, nodaļu vadītāji, vadītāju vietnieki, uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti, projektu vadītāji un citu jomu speciālisti, arī pašvaldību sekretāri, juristi, grāmatveži, sociālie darbinieki, pašvaldības policijas pārstāvji u.c. Tiešsaistes nodarbībās savas zināšanas stiprināja arī citi Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas pārstāvji. Savukārt divās klātienes darbsemināru nodarbībās vadības prasmes apguva 14 izpilddirektori un viņu vietnieki no astoņām Vidzemes pašvaldībām, kā arī VPR administrācijas vadītāja. Pašvaldību speciālisti sešu vebināru ciklā “Pašvaldību darbinieku efektīva komunikācija publisko pakalpojumu sniegšanā pēc ATR” apguva dažādus komunikācijas aspektus, kas ikdienas saziņā ļaus prasmīgi integrēt organizācijas misiju un mērķus, t.sk. darbinieki labāk spēs saskatīt arī savu lomu mērķu sasniegšanā, precīzi uzstādīt savus individuālos mērķus un darba procesā sekot līdzi to izpildei, kā arī, pielietojot apgūtās metodes, prioritizēt savus darbus. Tika pievērsta uzmanība lojalitātei un kolektīvajai atbildībai, motivācijas saglabāšanai, visbeidzot aizvadot praktiskas nodarbības par efektīvu komunikāciju e-pastos. Darbsemināru dalībnieki – pašvaldību speciālisti iegūtās zināšanas vērtē pozitīvi. Kā liecina apkopotās anonīmās atsauksmes, iegūtas daudz vērtīgas atziņas, atsvaidzinātas zināšanas. Kāds apmācību dalībnieks norāda: “Mēs piedzīvojam radikālas pārmaiņas, ko izraisa krīzes. Bet pārmaiņas var būt arī nelielas izmaiņas iestādes procesos, paģērot darbinieku līdzšinējas attieksmes, uzvedības maiņu. Administratīvi teritoriālā reforma šajā nosacītajā pārmaiņu skalā ir kaut kur pa vidu. Vebināri ļāva paskatīties uz organizācijas vidi un darbinieku komunikāciju it kā no malas, ļāva saredzēt dažādās perspektīvas. Komunikācijas prasmes ir īpaši būtiskas pēc vairāku agrāko pašvaldību apvienošanās, jo īpaši pašreizējās jaunizveidotās komandas attiecību stiprināšanai un vienota darba stila un komunikācijas modeļa (gan iekšējā, gan ārējā) izveidei.” Atsevišķi tika sagatavots mācību kurss arī pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, lai stiprinātu vadības prasmes. Darbsemināru "Vadības prasmju stiprināšana pašvaldības publisko pakalpojumu sniegšanā pēc ATR" cikla ietvaros divās nodarbībās tika apskatīta pašvaldības misijas un mērķu sasaiste un integrēšana komandas vadības procesos. Tēmas skāra arī darbinieku motivēšanu, individuālo sarunu vadīšanu un to nozīmību komandas veidošanā un darba efektivitātes palielināšanā un labbūtības veicināšanā. Tika apgūtas prasmes, kā atpazīt trūkumus un sekmēt atbalstošu vidi savā komandā. Vienlaikus tika apzināti individuālie motivējošie faktori un vajadzības, kas varētu palīdzēt vadītājiem viņu ikdienas darba procesos, atjaunojot enerģiju. Tika apgūtas dažādas sarunu metodes, kā arī tika veikts sava darba un rīcību audits un tika identificēti trūkumi komandas šī brīža komunikācijā, fiksējot risinājumus, kā to uzlabot. Pašvaldību izpilddirektori mācības atzinuši kā vērtīgas un praktiski pielietojamas ikdienas darbā. Vienlaikus tika aicināts rīkot šādas mācības regulāri, ne tikai pašvaldības administrācijai, bet arī pārējo nodaļu vadītājiem. Izpilddirektori un viņu vietnieki, noklausoties divu intensīvo nodarbību saturu, secināja, ka vadītājiem ikdienā daudz vairāk laika jāvelta saviem darbiniekiem, viņus biežāk jāaicina uz sarunām un jāmeklē individuāla pieeja katram speciālistam. Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis vērtē iegūtās zināšanas darbsemināros, sakot: “Paldies par iespēju kopā ar kolēģiem apgūt jaunas lietas un prasmes kolektīva un darbinieku vadīšanā, motivēšanā! Lai sasniegtu augstus mērķus, ir svarīgs komandas darbs. Mērķu izvirzīšana, izpratne par to sasniegšanu, motivēšana, komunikācija ir svarīgi aspekti veiksmīgam darbam. Problēmu identificēšana un iespējas to novēršanai ļaus veiksmīgi realizēt iecerēto.” Apmācības kā noderīgas ikdienas darbam vērtē arī Varakļānu novada pašvaldības lietvede un projektu vadītāja Līna Nagle: “Cilvēks ir mūsu novada vērtība - uzskatu, ka cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Strādājot pašvaldībā un ik dienas komunicējot ar pašvaldības iedzīvotājiem, kā arī citām institūcijām, ir patiešām svarīgi izprast, kā savu vēstījumu otram cilvēkam nodot tā, lai tas ir skaidrs un saprotams. Šīs mācības man ļāva kritiski izvērtēt savu ikdienas komunikāciju, ne tikai gūstot pārliecību par tās stiprajām pusēm, bet arī pamanot un atklājot lietas, kur tā būtu būtiski uzlabojama. Tāpat ļoti augstu vērtēju iespēju iegūt jaunas zināšanas par efektīvu laika plānošanu un mērķu sasniegšanu. Vēlos izteikt pateicību Vidzemes plānošanas reģionam un projektā iesaistītajiem cilvēkiem par iespēju papildināt savas zināšanas.” Vebināru cikla dalībniekiem pēc katras nodarbības bija jāaizpilda zināšanu tests; tie, kuri būs nokārtojuši visus testus, š.g. februārī saņems sertifikātu par zināšanu papildināšanu. Sertifikātu izsniegs mācībspēks – uzņēmums “WIN Partners”. Vidzemes plānošanas reģions vebināru ciklu un darbseminārus organizēja Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros; projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm. Jautājumiem: Ieva Dzalbe, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.dzalbe PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 25491165. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Dalība bez maksas, ar iepriekšēju reģistrēšanos. Prezentācijas – angļu valodā; pasākuma ilgums – līdz vienai stundai. Ūdeņraža ražošana uz vietas degvielas uzpildes stacijās piedāvā vairākas priekšrocības, kas palielina ūdeņraža degvielas uzpildes infrastruktūras vispārējo efektivitāti un ilgtspējību. Pirmkārt, ražošana uz vietas samazina nepieciešamību pēc plašiem loģistikas tīkliem, kas nozīmē, ka tiek samazināti enerģijas zudumi, kas saistīti ar kravu pārvadājumiem. Tāpat ražošana uz vietas nodrošina, ka degviela ir patstāvīgi pieejama un palielina uzticamību ūdeņradim kā alternatīvai degvielai. Semināra tēmas ietvaros tiks sniegta informācija par nacionālā līmeņa inovācijas programmu ūdeņraža tehnoloģijas attīstībai Vācijā – par programmas galvenajiem mērķiem, finansētajiem projektiem un realizētajām aktivitātēm. Par to pastāstīs Inovāciju programmas koordinējošās iestādes pārstāvis, NOW GmbH ūdeņraža uzpildes infrastruktūras programmu vadītājs Karstens Bejers (Carsten Beyer). Savukārt Rainers Voters (Rainer Waters) iepazīstinās ar zaļā ūdeņraža ražošanu uz vietas degvielas uzpildes stacijā – Enerģijas pārejas laboratorijā Kecinas (Ketzin) pilsētā. R. Voters pārstāv GASAG grupu, kas ir vadošais uzņēmums energopakalpojumu sniegšanā Berlīnes-Brandenburgas metropoles reģionā, kā arī uzņēmums ir apjomīga vēja parka īpašnieks. Visbeidzot, Pedro Brosejs (Pedro Brosei), Berlīnes Brandenburgas Apvienotās telpiskās plānošanas nodaļas pārstāvis izstāstīs par 2023. gada aprīlī Centrāleiropā uzsāktā projekta “H2CE” aktivitātēm un plānotajiem rezultātiem. Projekta īstenošana septiņās valstīs (Vācijā, Austrijā, Polijā, Itālijā, Čehijā, Horvātijā un Slovākijā) uzsākta, lai sekmētu zaļā ūdeņraža arvien plašāku izmantošanu Eiropā. Trīs gadu laikā tiks izstrādāti vairāki plānošanas rīki, kas palīdzēs valsts pārvaldes iestādēm ikdienas darbā, integrējot ūdeņradi vietēja un reģionāla līmeņa attīstības plānos. Reģioniem, kas ir gatavi ūdeņraža pārejai, būs iespējams kļūt par platformas biedriem pieredzes apmaiņai, izaicinājumu risināšanai un ideju meklēšanai. Kā norāda projekta H2CE partnerība – līdz šim informācija un atbalsts ir vērsts uz nozares un īstenošanā esošo projektu īpašnieku vajadzībām un perspektīvām, kamēr valsts pārvalde tiek uztverta kā pasīvs novērotājs, neapzinoties tās iespējas proaktīvi veicināt izmaiņas, kur būtiska loma ir reģionālās attīstības plānošanas aktivitātēm.
>> DARBA KĀRTĪBA 7. februāra tiešsaistes semināram (pdf) >> Reģistrēšanās dalībai (dalība jāreģistrē vienu reizi; turpmāk uz norādīto epasta adresi tiks nosūtīta informācija par visiem nākamajiem pasākumiem un tēmām, kā arī pieslēgšanās saite).
Tiešsaistes semināri tiek organizēti regulāri kopš 2023. gada septembra – katra mēneša pirmajā nedēļā. Tas ir pasākums, kas pulcē interesentus tiešsaistē no visas Eiropas, piedāvājot viņiem uzklausīt ekspertu un praktiķu viedokļus un vērojumus par ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveides potenciālu un aspektiem, ar kuriem jārēķinās plānošanas un ieviešanas procesos. Dalība pasākumos ir bez maksas. Seminārus organizē starptautiska projekta “HyTruck” partnerība. Projektā “HyTruck” (pilnais projekta nosaukums – “Starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveide kravas automobiļiem”) iesaistījušies partneri no Vācijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas; Latviju projektā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions. Projekts “HyTruck” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros no 2023. gada līdz 2025. gadam. Tā mērķis – atbalstīt valsts institūcijas starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidē kravas automobiļiem Ziemeļjūras-Baltijas jūras TEN-T koridora austrumu daļā, par pamatu ņemot saskaņotus jeb vienotus starptautiskus tehnoloģiskos standartus. Plašāka informācija par “HyTruck” projektu: https://interreg-baltic.eu/project/hytruck/.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar pasākumu koordinatoru, projekta “HyTruck” konsorcija biedru – Somijas uzņēmuma CLIC Innovation Oy pārstāvi Oleg Todorov (oleg.todorov PIE clicinnovation PUNKTS fi).
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Sanāksmes divas dienas tika veltītas projekta aktivitāšu, kuras saistītas ar veselīgas, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveidi, pārtikas politikas instrumentiem, plānošanas dokumentiem un pētījumos iegūtiem datiem, aplūkošanai. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar šajā jomā projektā jau sasniegto. Tāpat viņi ieguva pārskatu par CITIES2030 Observatorijas platformu internetā, kura varētu kļūt par noderīgu resursu Eiropas pētniekiem, politikas plānotājiem un citiem interesentiem. Sanāksmē tika uzsvērta ciešā saistība starp pētījumiem, datiem un viediem digitāliem risinājumiem-rīkiem, kurus veido Cities2030 projekta partneri Itālijā, Spānijā un citviet.
Projekta CITIES2030 partneru sanāksme Venēcijas Ka' Foskāri universitātē. Sanāksme kalpoja par nozīmīgu platformu projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu un aktuālo jautājumu apspriešanai un ideju apmaiņai. Visi klātesošie partneri prezentēja savu ieguldījumu CITIES2030 observatorijas pilnveidošanā, kā arī dalījās savos ieteikumos par to, kādu viņi to redz, piemēram, kā labo prakšu un iedvesmojošu piemēru uzkrāšanas vietu, resursu iespējai salīdzināties ar citām pilsētām un reģioniem Eiropā, kā arī pamatu izsvērtai lēmumu pieņemšanai jau politiskā līmenī.
Projekta CITIES2030 partneru sanāksme Venēcijas Ka' Foskāri universitātē. Līdzās Itālijas, Beļģijas, Horvātijas, Slovēnijas, Ziemeļmaķedonijas, Spānijas, Norvēģijas un Francijas kolēģiem, arī projekta Cities2030 vadītājas Latvijā – Lienīte Priedāja-Klepere (VPR) un Zane Siliņa (LLF) – informēja par pilotteritorijā veikto pašvaldību un vietējo ražotāju anketēšanu par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem Vidzemes pašvaldību pakļautībā esošo izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu klientu ēdināšanai. Viņas pieskārās iecerēm par metodiskajiem materiāliem (vecākiem, bērniem, iepirkumu speciālistiem), kā arī informēja par apkopotajiem politikas dokumentiem un pētījumiem, kuri tapuši Latvijā gan reģionālā, gan nacionālā līmenī. VPR projektu vadītāja L. Priedāja-Klepere iepazīstināja starptautisko auditoriju ar citiem VPR projektiem (“KISMET”, “Ce4Re”, “We Make Transition” u.c.), kuri tuvina mērķim par ilgtspējīgu pārtikas sistēmu reģionā. VPR un LLF veiktais pienesums CITIES2030 Observatorijai būs noderīgs gan projekta partneriem Eiropā, gan citiem interesentiem.
No kreisās: Lienīte Priedāja-Klepere (VPR) un Zane Siliņa (LLF), iepazīstinot ar paveikto projekta CITIES2030 partneru sanāksmes dalībniekus. Vērienīgais projekts, kurš apvieno 41 partneri 20 valstīs, šī gada septembrī noslēgsies. Partneru tikšanās reizē daudz tika runāts ne vien par tuvākajiem soļiem, bet arī par projekta ietekmi reģionālā, nacionālā un ES līmenī, tā pēctecību, ilgtspēju. Eksperte Liza Džeka (Lisa Jack), Portsmutas biznesa skolas profesore un projekta CITIES2030 konsultatīvās padomes locekle, sniedza savu vērtējumu par partneru ieguldījumu un dalījās novērojumos. Eksperte rosināja koncentrēt uzmanību uz to, kāda ir projektā veikto aktivitāšu mērķauditorija – politikas veidotāji vai lauksaimnieki; ko ar rīcībām vēlas mainīt – likumus vai attieksmi un paradumus; kādu ietekmi vēlas panākt un kādā laika posmā.
VPR un LLF pārstāves kopā ar ārvalstu kolēģiem Venēcijas Ka' Foskāri universitātē. Projekta vadītāja VPR L. Priedāja-Klepere uzsver Cities2030 nozīmību: "Dalība projektā sniedz iespēju iegūt plašas zināšanas un dalīties ar inovatīvām praksēm un risinājumiem, kuru mērķis ir uzlabot pārtikas apriti, samazināt pārtikas atkritumus un veicināt vietējo pārtikas ražošanu. Tai pašā laikā tiek veicināti veselīgi ēšanas paradumi un notiek ilgtspējīgu resursu izmantošana." Viņa par projekta ietekmi Vidzemē un jautājumiem, kuri ir uzmanības lokā - zaļais publiskais iepirkums (ZPI) un ēdināšana skolās un bērnudārzos - saka: "Mūsu mērķis ir veicināt pārtikas sistēmas transformācijas procesus, lai sekmētu pozitīvas pārmaiņas saistībā ar sezonālu un vietējas izcelsmes produktu patēriņu pašvaldību izglītības iestādēs."
Projekta CITIES2030 partneri pie Venēcijas Ka' Foskāri universitātes. * Publikācijā izmantotas fotogrāfijas no Venēcijas Ka' Foskāri universitātes un VPR arhīva. _________
Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Š.g. 10. janvārī plkst.10.00-11.00 interesenti aicināti pieslēgties tiešsaistes vebināram, lai iepazītos ar ūdeņraža uzpildes staciju darbību Vācijā, Baltijas jūras reģiona ziemeļrietumu daļā.
Projektā HyTruck (pilnais projekta nosaukums – “Starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveide kravas automobiļiem”) iesaistījušies partneri no Vācijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas; Latviju projektā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.
Starptautiska platforma –
Vidzemes uzņēmēji, pašvaldību speciālisti, pilsētu un lauku teritoriju iedzīvotāji Vidzemē aicināti dalīties savos novērojumos un līdz š.g. 20. februārim aizpildīt 
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizē apmācību ciklu, kurā uzņēmējiem būs iespēja apgūt LEAN pieeju procesu optimizēšanai ar mērķi veicināt uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti. Apmācību programma ietverta divās nodarbību dienās klātienē 2024.gada 17. un 24. janvārī. Pasākuma norises vieta Vidzemē tiks izvēlēta atbilstoši tam, no kurienes būs pieteikušies visvairāk interesenti.
9. janvārī Līgatnē šefpavāra Ērika Dreibanta izlolotajā "Pavāru mājā" (restorāns pērn tika apbalvots ar Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgas gastronomijas praksi) notika programmas Apvārsnis 2020 projekta CITIES2030 Vidzemes dzīvās prakses laboratorija (living lab). Tā šoreiz bija veltīta tēmai – “Pieredze un viedokļi par skolu kopgaldu un attieksmi pret ēdienu”. Pasākums pulcēja CITIES2030 Latvijas partnerus: Vidzemes plānošanas reģiona un Latvijas Lauku foruma pārstāvjus, skolu un bērnudārzu ēdināšanas procesā ieinteresētās un iesaistītās puses 
2023. gadā Latvijā novērojams nozīmīgs remigrantu skaita pieaugums, kopumā atgriežoties 909 cilvēkiem, kas ir par 250 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vidzemes reģionā reemigrantu skaits sasniedzis 181, kas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa remigrantu atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas – galvenokārt ģimenes ar bērniem, kas sasniedz skolas vecumu.
Arī šogad turpināsies Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un projekta CEESEU-DIGIT organizētie darbsemināri Vidzemes pašvaldību energopārvaldniekiem, pašvaldību speciālistiem un citiem interesentiem par enerģijas un klimata rīcības plāna sagatavošanu un ieviešanu. Šoreiz darbseminārs notiks 17. janvārī Cēsīs, Bērzaines ielā 5. Tā fokusā būs pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai, tostarp arī informācija par ilgtspējīgu lietus ūdeņu apsaimniekošanu.
CEESEU-DIGIT projekts tiek ieviests Eiropas Savienības “Life” programmas ietvaros. Tā galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem. Vairāk par projekta aktivitātēm lasiet 
Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.
Lai veicinātu inovācijas koksnes pārstrādē un pievienotas vērtības produktu ražošanā, kā arī tehnoloģiju izmantošanā, 2024. gada 23.–25. februārī Valmierā norisināsies Vidzemes Augstskolas (ViA) un Vidzemes plānošanas reģiona organizētais Koksnes tehnoloģiju hakatons.
Svinīgā ceremonijā Vidzemes inovāciju nedēļas 2024 ietvaros Vidzemes plānošanas reģions aizsāks jaunu tradīciju – apbalvot uzņēmējus par nozīmīgu ieguldījumu Vidzemes reģiona attīstībā.
Š.g. janvāra sēdē Attīstības padome izskatīja un apstiprināja Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas sagatavoto nolikumu par SAM 5.1.1. aktivitātes “Viedās pašvaldības” projektu ideju priekšatlases procesa organizēšanu Vidzemē, nosakot projektu ideju iesniegšanas termiņu līdz 2024. gada 15. aprīlim.
Vidzemes pašvaldības darbseminārā Cēsīs apskata vairāk kā 30 risinājumus, kas var palīdzēt noteiktās teritorijās mazināt klimata pārmaiņu radītos draudus. Plūdu riski pilsētvidē un ārpus tās, kā arī sausuma periodi un siltuma salu veidošanās blīvi apdzīvotās vietās, bija tie potenciālie draudi, kurus izvērtēja pašvaldības kopā ar darbsemināra ekspertiem un pieaicinātajiem lektoriem.
Pagājušajā nedēļā, no 18. līdz 21. janvārim, Somijas galvaspilsētā Helsinkos notika Ziemeļvalstu lielākā starptautiskā tūrisma izstāde "MATKA 2024". Daudzu valstu nacionālo stendu vidū bija arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta organizētais Latvijas nacionālais stends. Tajā ar Latvijas tūrismu un tā piedāvājumu izstādes viesus iepazīstināja Latvijas tūrisma nozares pārstāvji – viņu vidū arī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un pašvaldību sadarbības partneri. 
Š.g. 18. janvārī Igaunijas pilsētā Tartu Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji tikās ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu (DG Regio), lai pārrunātu Eiropas Savienības pierobežu reģionu izaicinājumus, uzklausītu pieredzi un idejas par pārrobežu sadarbību un saņemtu priekšlikumus, kā Eiropas Komisija nākotnē varētu stiprināt pierobežas reģionus.
Vidzemes plānošanas reģions aicina dažādu jomu uzņēmējus, kuri saredz aļģi kā resursu augstas pievienotas vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai, pieteikties dalībai inovāciju koprades laboratorijā. Dinamiskā procesā kopīgi ar nozares pētniekiem tiks analizētas biznesa vajadzības un izaicinājumi, lai attīstītu iestrādnes inovatīvu produktu radīšanai.
“Kopīga iespēju apzināšana un atļaušanās eksperimentēt paver jaunus un daudz plašākus inovāciju apvāršņus. Šādi izstrādāti risinājumi parasti labi rezonē ar daudz lielākiem un sabiedrībai nozīmīgākiem attīstības procesiem. Kopdarbs vienmēr ir izaicinājumu pilns, bet tieši izaicinājumi liek meklēt un atrast jaunus ceļus, veidus un idejas attīstībai,” ir pārliecināta Lilita Sparāne, aicinot iesaistīties.
Š.g. 19. janvārī noslēdzās klātienes un tiešsaistes semināri, kuros Vidzemes pašvaldību izpilddirektori un speciālisti, kopumā ap 300 pašvaldību darbinieku, apguva vadības un komunikācijas prasmes, kas tiem noderēs turpmākajā ikdienas darbā gan prasmīgi vadot darba kolektīvus, gan savstarpējā komunikācijā, gan arī saziņā ar iedzīvotājiem.
Lai iepazītos ar Vācijas pieredzi par zaļā ūdeņraža ražošanas iespējām uz vietas uzpildes stacijās, š.g. 7. februārī plkst. 10.00 (pēc Latvijas laika) tēmas padziļinātai izzināšanai aicinām interesentus pieslēgties tiešsaistes semināram.
Aizvadītajā nedēļā, no 25. līdz 26. janvārim, Venēcijas Ka' Foskāri (Ca' Foscari) universitātē (Itālijā) notika programmas Apvārsnis 2020 finansēta projekta CITIES2030 partneru sanāksme. Tās vadmotīvs bija “Pārtikas sistēmas sarežģītība”. Sanāksmes dalībnieki apsprieda politikas instrumentus CRFS (pilsētas un reģionu pārtikas sistēmas) un pārtikas piegādes ķēdes atbalstam. Sanāksmē piedalījās 14 partnerinstitūciju pārstāvji no dažādām Eiropas valstīm, viņu vidū arī no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Latvijas Lauku foruma (LLF), kuri sadarbojas projekta Latvijas pilotteritorijā – Vidzemē.
