Arhīva kalendārs

« December 2023 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Vidzemes plānošanas reģions aicina komandā sabiedrisko attiecību speciālistu darbam starptautiska mēroga projektos par dažādām, Vidzemes reģiona attīstībai nozīmīgām tēmām. Pieteikšanās līdz 2024. gada 2.janvārim.

 

 

Amata pamatpienākumi:

  • piedalīties Vidzemes plānošanas reģiona publiskā tēla un reputācijas veidošanā, kā arī iestādes starptautisko sadarbības projektu komunikācijas nodrošināšanā;
  • piedalīties projektu darba grupās, sniegt prezentācijas par projekta sasniegumiem, kā arī reprezentēt Vidzemes plānošanas reģionu starptautiski;
  • kopā ar kolēģiem plānot un veidot saturu medijiem, Vidzemes plānošanas reģiona sociālo mediju kontiem;
  • uzņemt fotogrāfijas, veidot vizuālos materiālus (piemēram, canva.com) ikdienas komunikācijas vajadzībām;
  • pēc nepieciešamības izstrādāt projekta komunikācijas stratēģiju un plānu, koordinēt plāna aktivitāšu ieviešanu un uzraudzīt sasniegtos rezultātus;
  • koordinēt sadarbību ar ārpakalpojuma sniedzējiem komunikācijas materiālu izstrādē (informatīvie materiāli, video rullīši u.tml.);
  • līdzdarboties dažādu pasākumu organizēšanā, t.sk. satura plānošanā un auditorijas piesaistē;
  • būt lieliskam komandas cilvēkam – mērķtiecīgam, ar iniciatīvu apveltītam; spēt patstāvīgi plānot un kārtot darbus prioritārā secībā.

Amata pildīšanai nepieciešamā profesionālā pieredze, zināšanas un prasmes:

  • augstākā izglītība;
  • izglītība sabiedriskajās attiecībās, komunikācijā, žurnālistikā, mārketingā vai sociālajās zinātnēs vai vismaz divu gadu darba pieredze žurnālistikā, sabiedrisko attiecību vai komunikācijas jomā;
  • pieredze darbā ar masu medijiem;
  • prasmes sagatavot preses relīzes, intervijas, mediju publikācijas u.c. komunikācijas materiālus;
  • pieredze tīmekļvietņu un sociālo tīklu vietņu satura administrēšanā;
  • analītiskā domāšana, spēja argumentēt un pamatot savu viedokli, pašiniciatīva, precizitāte, labas komunikācijas, organizatoriskās un saskarsmes prasmes;
  • teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas mutvārdos un rakstos;
  • mūsdienām atbilstošas datorprasmes (Ms Office, videokonferenču rīki Zoom un Teams)

Par priekšrocību uzskatīsim:

  • pieredzi publiskajā sektorā;
  • pieredzi projektu ieviešanā.

Piedāvājam:

  • kļūt par daļu no atbalstošas un mērķtiecīgas komandas, kas strādā Vidzemes reģiona attīstībai;
  • stabilu pilnas slodzes darba atalgojumu (no 1300 EUR pirms nodokļu nomaksas atbilstoši kvalifikācijai);
  • darba vietu Cēsis vai Valmierā; savstarpēji vienojoties, iespējams darbs arī attālināti;
  • profesionālās izaugsmes iespējas.

Pieteikšanās:

CV un pieteikuma vēstuli sūti uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi “Sabiedrisko attiecību speciālists” līdz 2024. gada 2. janvārim. Aicinām pievienot pieteikumam satura darbu piemērus un kontaktpersonas atsauksmēm par iepriekšējo pieredzi.

Ja pieteikums atbildīs izvirzītajām prasībām, aicināsim uz interviju, sazinoties ar pretendentiem ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc pieteikšanās termiņa beigām.

Informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Personas datu apstrādes pārzinis ir Vidzemes plānošanas reģions. Kontaktinformācija: Bērzaines iela 5, 2. stāvs, Cēsis, LV - 4101. Pēc pretendenta atlases personas dati tiks dzēsti.

Piektdien, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus.

 

 

Pasākums sākās ar dalībnieku iepazīšanās un atkalsatikšanās brīdi, lai draudzīgā un produktīvam darbam labvēlīgā gaisotnē varētu turpināt tikšanos. Ievadvārdus teica VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, uzsverot remigrācijas speciālistu nozīmīgo darbu un novēlot šajā satikšanās reizē gūt iedvesmu un jaunas idejas.

Ik gadu Vidzemes remigrācijas speciālistu sanāksme piedāvā dalībniekiem satikšanos ar īpaši uzaicinātajiem viesiem, kuri dalās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem. Šoreiz uz tikšanos bija aicināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Ilze Mičule, Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe un Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Zelma Mičule, kura pastāstīja par VPR konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”.

Vidzemes remigrācijas koordinatores Inga Madžule sniedza atskatu uz šā gada remigrācijā paveikto Vidzemē. Savukārt Vidzemes pašvaldības pārstāvji aktīvi pauda savu viedokli un dalījās ar informāciju par paveikto novados. Par kolēģu pieredzi citviet Latvijā varēja uzzināt Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatoru prezentācijās.

Tikšanās dalībnieki apmeklēja nesen atvērto Kosmosa izziņas centru, bet pasākuma noslēgumā bija iespēja satikt diasporas pārstāvi no Lielbritānijas Tomu Zeltiņu, kurš rīko lielāko latviešu kopā sanākšanas pasākumu ārpus Latvijas –  “Bērzes Strazdu Jāņu festivālu”, kas ik gadu pulcē ap 5 tūkstošiem apmeklētāju. Remigrācijas koordinatori saņēma uzaicinājumu apmeklēt festivālu, lai satiktu tautiešus un izzinātu situāciju latviešu diasporā Lielbritānijā.

Pasākuma rīkotāja Inga Madžule atzīst: “Esmu gandarīta, ka sanāksme pulcēja kuplu dalībnieku skaitu. Šī bija laba iespēja Vidzemes remigrācijas speciālistiem satikties, apspriest aktuālos jautājumus, apmainīties ar pieredzi un paplašināt redzesloku. Sanāksmē pārrunājām nodarbinātības un uzņēmējdarbības jautājumus, kā arī apspriedām problēmas, kas saistītas ar remigrantu bērnu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.”

_____________

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".      

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484

Sestdien, 2. decembrī, Limbažos pulcējās daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji, to apsaimniekotāji un citi interesenti, lai kopā rastu atbildi uz jautājumu – kā rūpēties par savu daudzdzīvokļu ēku un samazināt enerģijas izmaksas? Atbildes palīdzēja saredzēt Vidzemes plānošanas reģiona komanda, aicinot seminārā piedalīties arī pārstāvjus no Limbažu novada pašvaldības, Elektrum Energoefektivitātes centra, Attīstības finanšu institūcijas Altum. Turklāt patiesā stāstā par savu ceļu uz daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanu dalījās Cēsu pilsētas iedzīvotāja un mājas vecākā Dzintra Griezne.

Semināru iesāka Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš savā video sveicienā uzsvēra renovācijas devumu ilgtermiņa ietaupījumā: “Šī ir mūsu iespēja ieguldīt zaļā nākotnē!”. Īpaša uzmanība tika vērsta uz to, kā katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs var pats rūpēties par savu privātīpašumu, ieviešot paradumus un risinājumus enerģijas patēriņa un izmaksu samazināšanai.

Kopā ar Edgaru Augustiņu, energopārvaldības ekspertu Vidzemes plānošanas reģionā, aplūkojām vairākus iemeslus, kāpēc dzīvokļu īpašniekiem nepieļaut mājas nonākšanu līdz avārijas stāvoklim un kāpēc ir svarīgi atjaunot ēku, pieskaroties arī izaicinājumiem un iemesliem, kas iedzīvotāju pirmo soli varētu kavēt.

 


Novērots, ka kaimiņu vidū bieži valda savstarpēja neuzticība, taču katras ēkas sakārtošana ir kopīgs lēmums, kas nodrošina ēkai otru dzīvi. Ne vienmēr ieguvumi, kas rodas atjaunojot ēku, novērtējami naudas izteiksmē – ir svarīgi savās mājās justies droši, silti un patīkami,” tā E. Augustiņš. Tāpat darbības uzsākšanai traucē neziņa, kur vērsties, apgrūtinoša lēmumu pieņemšana, ņemot vērā iesaistīto pušu daudzumu, kā arī bailes no finanšu saistībām. Tomēr dati liecina, ka ēkas atjaunošana ilgtermiņā nodrošina mazākus izdevumus siltumenerģijai, ārkārtas remontdarbiem, samazina nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas, mazina pelējuma rašanās risku, palielina komfortu, kā arī veicina citus ieguvumus.

Par pieejamo atbalstu, lai uzsāktu pāreju uz ēkas atjaunošanu, stāstīja pārstāve no Attīstības finanšu institūcijas Altum, Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla, un Limbažu novada pašvaldības Attīstības un projektu koordinatore Iveta Umule. Semināra laikā arī no iedzīvotāju puses izskanēja dažādi vērtīgi pieredzes stāsti, kā arī ierosinājumi atbalsta saņemšanas atvieglošanai, piemēram, atbalsta pieprasījuma iesnieguma termiņa maiņa, informācijas noformulēšana skaidrākam vēstījumam, sadarbības iespējas u.c.

Ar ko sākt, lai savu ikdienu padarītu energoefektīvāku, pastāstīja Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis. Uzmanība tika vērsta uz elektrības patēriņa analīzi mēneša, dienu un pat stundu griezumā un elektroierīču apkopi. Lai atvieglotu paradumu pielāgošanu, eksperts rosināja sākt ar mazām lietām un tikai vēlāk ķerties pie lielākām, tai skaitā ieguldījumiem spuldžu un ierīču maiņā. Elektrum mājaslapā pieejams arī darbu saraksts elektroierīču talkas veikšanai, lai ievērojami atvieglotu apkopes plānošanas laiku.

Pasākuma noslēgumā dzirdējām arī pieredzes stāstu par daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, ar ko dalījās mājas vecākā no Cēsu pilsētas. “Man tas prasīja desmit gadu. Sākotnēji nebija iespējams dabūt pat 51% balsu, lai sāktu renovēšanas procesu,” stāstīja Dzintra Griezne, norādot, ka ceļš uz panākumiem bija šķēršļu pilns. Tieši Dzintra bija tā, kura panāca veiksmīgu iznākumu, un 2022. gadā renovācijas process tika veiksmīgi pabeigts.

Detalizēta informācija par ēku atjaunošanas atbalstu Limbažu novadā meklējama www.limbazunovads.lv sadaļā Projekti.

Pasākuma prezentācijas atrodamas šeit:

  1. Aktuālās energoefektivitātes aktivitātes Vidzemē
  2. Vai daudzdzīvokļu ēku atjaunošana atmaksājas?
  3. Eiropas Savienības un valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumiem; 
  4. Limbažu novada pašvaldības piedāvātās atbalsta iespējas energoefektivitātes paaugstināšanai 
  5. Kā padarīt savu ikdienu energoefektīvāku? 
  6. Pieredzes stāsts par daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu

Semināru organizēja EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT).  Visu atbildību par semināra saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

Jautājumiem: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

 

Š.g. 14. decembrī Limbažu novada Ungurpilī Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) kontaktpunkts Vidzemē un Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Digitālo inovāciju parku organizē semināru uzņēmējiem "Uzņēmumu digitalizācija. Risinājumi, pieredze un pieejamais atbalsts".

 

 

Seminārā varēs uzzināt par Eiropas Savienības piedāvāto finansējumu un atbalsta rīkiem digitalizācijas attīstībai uzņēmumos, Altum atbalsta programmu uzņēmumu digitalizācijas veicināšanai un Latvijas investīciju attīstības aģentūras atbalsta programmu procesu digitalizācijai.

Ar digitalizācijas un inovāciju ieviešanas pieredzi dalīsies uzņēmumu pārstāvji. Semināra dalībniekiem būs arī iespēja uzzināt vairāk par mākslīgā intelekta rīku “Chat GPT” un tā izmantošanas iespējām uzņēmumu digitalizācijā.

Seminārs norisināsies Liepu iela 3, Ungurpilī, Limbažu novadā, Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrs “SALA” 14. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.00. Pieteikšanās dalībai seminārā līdz 13. decembrim tīmekļa vietnē https://ej.uz/4s1x.

PASĀKUMA PROGRAMMA

Pasākums notiks projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983) ietvaros.

Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. 

Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā

Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā: “Latvijas Digitālais akselerators” (https://www.digitallatvia.lv) fokusējas uz produktu inovācijām, sniedzot atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, testēšanai un ieviešanai ražošanā, savukārt  “Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” (https://www.dih.lv) koncentrējas uz atbalstu uzņēmumu esošo procesu pilnveidei, mārketinga un inovatīvu digitalizācijas risinājumu ieviešanai un attīstībai.

Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Vidzemē tie atrodas Valmierā un Cēsīs.

 

No 30. novembra līdz 1. decembrim, Baltijas jūras reģiona projekta “BioBoosters” ietvaros, norisinājās Latvijas pilota hakatona “Aloja Starkelsennoslēdzošais etaps – komandu sacensības risinājuma izstrādē, kurās ar piemērotāko piedāvājumu uzvarēja Somijas uzņēmumsPinja Digital Oy.

Divu dienu garumā, sadarbojoties ar mentoriem, piecas starptautiski atlasītās komandas gan klātienē, gan attālināti, aktīvi strādāja pie izaicinājuma risināšanas, kā arī apmeklēja SIA “Aloja Starkelsen” ražošanas telpas, lai iepazītu uzņēmumu, tā darbības principus un vajadzības CMMS sistēmai. Visas atlasītās komandas uzrādīja lieliskus rezultātus, izstrādājot piemērotus piedāvājumus SIA “Aloja Starkelsen” vajadzībām, bet aktīvās diskusijās, iesaistoties hakatona žūrijai un mentoriem, par piemērotāko tika atzīts “Pinja Digital Oy” piedāvājums – šo komandu pasludinot par Aloja Starkelsen hakatona uzvarētajiem.  

Sajūtas ir lieliskas. Šis bija pirmais hakatons, kurā piedalāmies, jo parasti mēs par saviem pakalpojumiem runājam ar klientiem privāti, tāpēc šis bija jauns veids kā parādīt sevi un savu piedāvājumu, kā arī izpildīt daļu no mūsu internacionalizācijas izaugsmes stratēģijas. Lielu paldies vēlamies teikt organizatoriem un profesionālajiem mentoriem, kas sniedza vērtīgus padomus. Mēs apzināmies, ka varam piedāvāt lielisku risinājumu un sadarbību, kas kopīgi vestu uz attīstību starptautiskajā tirgū. SIA “Aloja Starkelsen” strādā ļoti profesionāli cilvēki un tas ir svarīgi tieši šajā sadarbībā, jo veiksmīgam CMMS sistēmas projektam ir nepieciešama gan pakalpojuma piegādātāja, gan klienta aktīva iesaiste, par uzvaru hakatonā viedokli pauda “Pinja Digital Oy” pārstāvji. 

  

Savu gandarījumu par pozitīvo pieredzi, hakatona norisi un iegūto risinājumu, neslēpa arī izaicinājuma autori, uzņēmuma SIA “Aloja Starkelsen tehniskais direktors Jānis Blaumanis: Hakatons, kurā tika meklēti CMMS sistēmas risinājumi, bija ļoti veiksmīgs. Dalībnieki nāca klajā ar patiešām labiem risinājumiem un radošām idejām. Pasākums bija lieliska iespēja ikvienam apgūt jaunas lietas un sazināties ar citiem nozares profesionāļiem. Uzvarētāju komanda Pinja Digital Oy prezentēja vispilnīgāko un, mūsuprāt, mums piemērotāko risinājumu – tas bija labi pārdomāts un pierādīja dziļu problēmas izpratni. Viņi spēja piedāvāt risinājumu, kas bija gan praktisks, gan novatorisks. Kopumā hakatons bija ļoti veiksmīgs, un ceram, ka visi dalībnieki un mentori no tā ieguva daudz jaunu perspektīvu nākotnei.  

Kopumā dalībai “Aloja Starkelsenhakatonā pieteicās deviņas komandas, no kurām atlasītas tika piecas - trīs no Latvijas (VITCAKE Ltd., SIA 7Lines, AllDevice oficiālais pārstāvis Latvijā SIA Filter) un pa vienai no Vācijas (Fraunhofer IGP) un Somijas (Pinja Digital Oy). 

“Aloja Starkelsen hakatons ir daļa no starptautiskā BioBoosters projekta, ko līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Projekts apvieno deviņus inovāciju tīklus bioekonomikas sektorā no Baltijas jūras reģiona valstīm: Somijas, Zviedrijas, Baltijas valstīm, Polijas un Vācijas. Projekta ietvaros tiek organizēti 18 hakatoni, lai atbalstītu bioekonomikas uzņēmumu atbildīgas uzņēmējdarbības praksi un pāreju uz aprites ekonomiku. 

Plašāka informācija par “Aloja Starkelsenhakatonu: https://ej.uz/tya4 

Hakatons tiek organizēts sadarbībā ar: 

Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. 

Pamatinformācija par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters 

Informāciju sagatavoja: Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv, 26673396