Arhīva kalendārs
Pirms 100 gadiem vēstulē savai nākamajai sievai Paulīnai Puskalnei Fricis Bārda rakstīja: “Nu tad ceturtdien, 28.maijā, mēs sēžamies vilcienā un braucam prom. Ap sešiem vakarā mēs esam mājās. Ap to pašu laiku, ap 7 vai 1/2 8, būs pastellēts mācītājs. Un turpat mūsu pilī mēs saliksim savas rokas. Un tas galvenais – mēs esam savās mājās. Un pa krēslu mēs jau varam iet bērzu birzītē klausīties lakstīgalu un dzeguzi.” Arī šogad, tāpat kā pirms 100 gadiem, pie Friča Bārdas celtās, nu jau tieši simts gadu vecās mājas, zaļo bērzi un gaisu pieskandina lakstīgalu un dzeguzes balsis. Šajā mājā, kura togad bija tiko uzcelta, abi dzejnieki arī tika salaulāti. Šogad 25.janvārī apritēja 135 gadi kopš Friča Bārdas, bet 8.jūnijā apritēs 125 gadi kopš Paulīnas Bārdas dzimšanas. Godinot abu dzejnieku nozīmīgās jubilejas, 4. jūlijā Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā notiks dzejnieku jubilejas pasākums. Tajā tiks atklāta viņiem veltīta piemiņas izstāse. Koncertā dzirdēsim pirmatskaņojumu komponista Māra Lasmaņa dziesmu ciklam ar Friča Bārdas dzeju. Dziesmas izpildīs Ieva Parša (mecosoprāns) un Mārtiņš Zvīgulis (tenors). Dziesmu pavadījumus spēlēs komponists Māris Lasmanis. Pociems komponistam ir īpaša vieta, te pagājušas bērnības vasaras. Pociema „Rumbiņos Ievas Paršas izpildījumā pirmatskaņots arī dziesmu cikls ar Friča Bārdas vārdiem „Šūpuļdziesmas”. Savukārt Ausekļa Limbažu teātra izpildījumā varēsim baudīt režisores Intas Kalniņas iestudētu Friča un Paulīnas Bārdu dzeju uzvedumu. Pasākumu līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions. Afiša šeit. Sestdien, 20. jūnijā, no plkst. 21.00 Vidzemes Dziesmu dienas ietvaros Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos norisināsies dižkoncerts, kurā uzstāsies 650 jaukto un sieviešu koru dziedātāji no Vidzemes un visas Latvijas, 120 pūtēju orķestru dalībnieki, kā arī tradicionālās mūzikas grupas un koklētāju ansambļi. Vidzemes Dziesmu dienas pasākumi sāksies jau plkst. 12.00, kad Mazsalacas novada Kultūras centrā notiks Latvijas lauku koru VIII konkurss, savukārt plkst. 16.00 Dikļu ev. lut. baznīcā notiks svētbrīdis un Kocēnu kultūras nama jauktā kora “Imera” koncerts. Īsi pirms dižkoncerta būs unikāla iespēja dzirdēt mākslinieka Ivara Mailīša vides objekta “Skaņu birzs” pirmo ieskandināšanu. Koncerta sākumā, dziedātājiem un klausītājiem sadarbojoties, vajadzēs noteikt Mazsalacas lauku koru konkursa Lielās balvas ieguvēju, noklausoties trīs labāko koru īsu uzstāšanos. Dižkoncerta repertuāra goda vietā celta latviešu tautasdziesma, tomēr kopkora programma sāksies ar 20. gadsimta vācu komponista Karla Orfa (Carl Orff) majestātiski pikantās kantātes “Carmina Burana” fragmentiem, kuru kori nedēļu vēlāk kopā ar citiem 8000 dziedātājiem atskaņos Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Rīgā. Apvienotais pūtēju orķestris pirmatskaņos Dikļu pūtēju orķestra vadītāja Valda Drulles skaņdarbu “Kocēnu svīta” piecās daļās – veltījums katram Kocēnu novada pagastam. Koncerta noslēgumā svētku kopkoris izpildīs izcilo Emiļa Melngaiļa “Jāņu vakaru”, kā arī Reiņa Sējāna un Jāņa Šipkēvica juniora dzīves prieku apliecinošo skaņdarbu „Vindo”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss, režisore Indra Roga. Pasākuma izskaņā notiks svētku balle kopā ar grupu “Kantoris 04”. Ieeja uz visiem pasākumiem – bez maksas. Vidzemes Dziesmu dienas pasākumus organizē: Kocēnu novada dome un Mazsalacas novada Kultūras centrs. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds, Vidzemes plānošanas reģions. Vidzemes Dziesmu dienai ir būtiska nozīme kora dziedāšanas tradīciju nepārtrauktības nodrošināšanā Vidzemes reģionā Dziesmu svētku starplaikā. Šie svētki stiprina sadarbību starp novadiem un pašvaldībām kultūrvēsturisko tradīciju uzturēšanā, kā arī veicina kultūrvides bagātināšanu, izceļot katra kultūrvēsturiskā novada identitāti. Vidzemes Dziesmu dienas dižkoncerts notiks vēsturiskajā dziedāšanas svētku aizsākuma vietā – Dikļos, kur izveidota unikālā Neikenkalna dabas koncertzāle, kas ir Latvijā vēl nebijis projekts un ir veidota atšķirīga no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm. Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos ieguvusi 1. vietu Latvijā vienīgās būvniecības nozares profesionālo organizāciju konkursā „Gada labākā būve Latvijā 2014” nominācijā “Ainava”.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv
Jau ceturtdien, 18. jūnijā, ar interesantām aktivitātēm Dikļu pils dārzā iesāksies Kocēnu novada svētki ar turpinājumu piektdien, 19. jūnijā, kad dažādi pasākumi norisināsies katrā Kocēnu novada pagastā. Svētku ietvaros 19. jūnijā plkst. 13.00 Dikļu pagasta bibliotēkā notiks Vika, īstajā vārdā Viktora Kalniņa, grāmatas “Santamonika, Arhangeļskas apg.” atvēršanas svētki. Grāmatā rakstnieks stāsta par savām gaitām padomju armijā aiz Ziemeļu polārā loka, Arhangeļskas apgabalā. Darbā atspoguļotas aizgājušā gadsimta vēstures un kultūras lappuses – lielvaru sacensība, pirmie soļi kosmosā, tā laika radio programmu topa dziesmas un jaunā komponista Imanta Kalniņa parādīšanās pie apvāršņa. Pasākumā interesenti aicināti tikties ar grāmatas autoru Viku un klausīties stāstījumu par grāmatas tapšanu, kā arī ieklausīties grāmatas lasījumu fragmentos.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv Lai mūsdienīgi un radoši iepazīstinātu ar latviešu tautas tērpu dažādību un veicinātu tautas tērpu valkāšanu, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir uzsācis projektu „Katram savu tautas tērpu”. Tā pirmajā posmā fotogrāfs Nils Vilnis veidojis unikālas fotogrāfijas kalendāram – „Dienrādis 2016”. Par „Dienrāža” ideju un tapšanu projekta radošais direktors, fotogrāfs Nils Vilnis stāsta: „Vēlējos apvienot latviešu senās tradīcijas – tautas tērpu, zīmju veidošanu un mistisko pasaules uztveri ar 21. gadsimtā pieejamām tehnoloģijām, uzsverot laika rituma tendenci atkārtoties. Nudien - ja rakstu aušana tērpos ir tīra matemātika ar binārā koda pierakstīšanu, tad šajā foto sērijā tika izmantota īpaša, programmējama ierīce, kas ar gaismas palīdzību rakstus, šo te pašu bināro kodu, atdzīvina fotogrāfijā. Fotogrāfijas, kurās raksti nav redzami, vairāk veltītas tieši mistiskajai latviešu tradīcijai un tās tēliem.” „Dienrāža” fotogrāfijas tapušas dabiskā vidē Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, pie Veczemju klintīm, Ķemeru purvā un tā apkārtnē. Tas pastiprina fotogrāfijas noskaņu un palīdz uzburt tēlus, savukārt mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju radīt pasaku un mistiskas senatnes sajūtu fotografēšanas procesā. Ieskats „Dienrāža” fotogrāfiju tapšanā: www.youtube.com/watch?v=JJlBtioB300&feature=youtu.be „Šobrīd runāt „par un ap” tautas tērpu ir aktuāli ne tikai tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem vai vasaras saulgriežu svinēšanai, bet arvien vairāk cilvēku to izvēlas kā tērpu savas dzīves lielākajos svētkos – kāzās un izlaiduma dienā. Tautas tērps ir kā neizsmeļams ierosmes avots māksliniekiem, tradicionālāks kultūras praktizētājiem, pētniekiem, ikvienam no mums. Priecājamies, ka „Katram savu tautas tērpu” atbalsta uzņēmumi, kuriem tautas tērpu valkāšana un mūsu tradīciju pārmantošana ir būtiska, un kuri ar aizrautību atsaucas kļūt par projekta draugiem, ” uzsver LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. „Dienrāža 2016” tapšanu atbalsta „Lattelecom”. „Iepazīstot mūsu tautas kultūras mantojumu, varam apjaust kopības sajūtu, kā arī šajā dažādībā atrast sev tuvo un īpašo. Tautas tērpi ir kā datu glabātuve, kas dzīvo pāri laikiem. Līdzīgi kā Dainu tēvs, kurš apkopoja tautas dziesmas un nodrošināja to nodošanu no paaudzes paaudzē, tā arī tehnoloģijas paver iespējas dalīties ar šīm vērtībām un audzēt to spēku. Novēlu ikvienam gūt iedvesmu un atrast savu tautas tērpu – savu saikni ar tautas dvēseli,” tā „Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Par projektu „Katram savu tautas tērpu”: Ceļā uz Latvijas simtgadi 2018. gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzsāk projektu „Katram savu tautas tērpu”. Projekta mērķis ir stāstīt par latviešu tautas tērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Tautas tērps ir nozīmīga un nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tas ir veidojies un pastāvējis noteiktos ģeogrāfiskos un ekonomiskos apstākļos un nepārtraukti attīstījies dažādu tradīciju ietvaros. Tautas tērps ir plašs informācijas nesējs ne tikai par latviešu kultūru, vēsturi, etniskajām īpatnībām, bet arī ataino arī valkātāja sociālās, ģimenes, vecuma, turīguma, kā arī kultūras sakaru mijiedarbības ar kaimiņu tautām, īpatnības. Projekta interneta vietne www.katramsavutautasterpu.lv Paldies par atbalstu Dienrāža tapšanā arī „Papyrus”, Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un Tautas tērpu centram „Senā klēts”.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
