Arhīva kalendārs
Annas Aizsilnieces tērpu izstāde ETNOGRĀFIJA /no cikla RECYCLED.LV/ Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs no 6. jūnija līdz 19. jūlijam. Sestdien, 6. jūnijā plkst. 14.00 izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci. Izstādes kataloga ievadā Anna raksta: „Kolekcija radīta ar domu iedvesmot sabiedrību apzināties esošos resursus, tos radoši izmantot un integrēt, vienlaikus saglabājot savu nacionālo identitāti un ceļot pašapziņu. Kolekcijas izgatavošanai pamatā izmantoti klasiski linu un vilnas apģērbi, radot tautas tērpu proporcijām, krāsām un sajūtām atbilstošus tērpu komplektus. Pārstrādājot apģērbus, mainīta to identitāte. Bikses kļuvušas par svārkiem vai krekliem, žaketes par villainēm, jostas par vainagiem. Kolekcijai izmantots: 64 bikses, 60 jostas, 37 krekli, 16 žaketes, 14 šalles, 10 džemperi, 4 tamborētas sedziņas, 3 mēteļi, 2 kleitas, 2 kaklasaites, ap 2000 santīmu, ap 1000 pretestību, 80 spuldzītes, 65 atslēgas, 20 velosipēda zobrati un gultņi, 4 transformatori, 4 lustras, sauja uzgriežņu. Biļetes cena: Skolēniem – 0,36 EUR Studentiem, senioriem – 0,36 EUR Pieaugušajiem – 0,71 EUR Ģimenes biļete (4 – 6 cilvēkiem) uz visu muzeju – 1,42 EUR Biļetes cena 1 personai uz visu muzeju – 1,79 EUR Informāciju sagatavoja Inese Jakobi mākslas izstāžu organizatore No 5. līdz 8. jūnijam norisināsies jau divpadsmitais Kremerata Baltica festivāls “Veltījums Mečislavam Veinbergam”. Šogad par festivāla mājvietu kļūs Vidzemes koncertzāle “Cēsis”. Pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera dibinātā festivāla Kremerata Baltica mājvieta šogad būs Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, kurā notiks trīs koncerti, kā arī pa vienam koncertam Siguldā, koncertzālē „Baltais flīģelis” un Rīgā, koncertzālē “Lielā Ģilde”. Festivāla piecu koncertu programmā klausītāji varēs dziļāk iepazīt komponista Mečislava Veinberga un viņa laikabiedru muzikālo mantojumu ievērojamu solistu izpildījumā. “Lēmums par Kremerata Baltica festivāla rīkošanu Cēsīs tika pieņemts pēc vēsturiskā Martas Argerihas, Gidona Krēmera un Kremerata Baltica koncerta Cēsu koncertzālē pagājušā gada oktobrī. Izcilais sniegums, lieliskā akustika, kopējā atmosfēra sniedza gandarījumu abām pusēm, gan izpildītājiem, gan koncerta rīkotājiem. Jaunās koncertzāles iespējas iedvesmoja arī Gidonu Krēmeru un veiksmīgo sadarbību turpinot, vienojāmies, ka Cēsu koncertzāle turpmāk kļūs par festivāla jauno mājvietu. Koncertiem notiekot vairākās pilsētās, paplašināsies festivāla robežas un vēl lielākam klausītāju skaitam būs iespēja apmeklēt koncertus,” atklāj koncertzāles “Cēsis” programmu direktore Inese Zagorska. Šogad festivāla solisti un viesi ieradīsies no dažādām pasaules valsīm un viņu skaits būs daudz lielāks nekā citkārt. Koncertos piedalīsies pasaules slavenais vijolnieks Gidons Krēmers, pianisti Andrius Žlabis, Jūlija Avdeejeva, klarnetists Mate Bekavacs,dziedātāji Oļesja Petrova, Aleksejs Močalovs, trompetiste Tīna Ting Helseta, orķestra solisti - Madara Pētersone, Giedre Dirvanauskaite, Agata Daraškaite, Santa Vizine, Pēteris Sokolovskis, Jurijs Gavriļuks, Andrejs Puškarevs. Diriģente Mirga Gražinīte-Tila. Gidons Krēmers, vijolnieks un Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica dibinātājs atklāj ieceri festivālu veltīt komponistam Mečislavam Veinbergam: “Mečislavs Veinbergs ir viens no lieliskākajiem 20. gadsimta komponistiem, kura daiļrade tikusi tikai nesen pienācīgi izvērtēta, un es personīgi, kopā ar Kremerata Baltica, aktīvi piedalos šajā procesā. To apliecina arī mūsu ECM apgādā klajā laistais un starptautiskajā mūzikas apritē augstu novērtētais M. Veinberga dubultalbums. Latvijā jau esam spēlējuši viņa klavierkvintetu orķestra versijā, 2. un 4. Kamersimfoniju, kā arī lielu skaitu kamermūzikas darbu. Ar katru šādu reizi atkal un atkal jābrīnās, kā šāda - tik emocijām bagāta mūzika - līdz šim bija tikpat kā "nepamanīta", tāpēc mūsu XII festivālu, komponista laikabiedru un draugu mākslas kontekstā, esam veltījuši Veinbergam – viņa izcilās mūzikas dziļākai iepazīšanai un saprašanai.”
XII Kremerata Baltica festivāla “Veltījums Mečislavam Veinbergam” programma:
Piektdiena,5.jūnijs plkst. 19:30 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" Atklāšanas koncerts Gidons Krēmers un Kremerata Baltica Programmā: M. Veinbergs
Sestdiena,6.jūnijs plkst.19:30 Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" Kamermūzikas koncerts "Veinbergs sastop Šostakoviču" Solisti: G.Krēmers, M.Pētersone, M.Bekavacs, J.Avdejeva, A.Žlabis, O.Petrova, J. Gavriļuks, G. Dirvanauskaite, A. Puškarevs Programmā: M.Veinbergs, D. Šostakovičs
Svētdiena, 7.jūnijs plkst. 11:00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" Rīta koncerts Solisti: G. Krēmers, D.Dirvanauskaite, A.Žlabis, A.Puškarevs, A.Daraškaite, S.Vižine, P.Sokolovskis Programmā: M.Veinbergs, D.Šostakovičs
Svētdiena, 7.jūnijs plkst. 19:30 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" Noslēguma koncerts Kremerata Baltica. Diriģente Mirga Gražinīte-Tila Solisti: G.Krēmers, J. Avdejeva, A. Žlabis, A. Močalovs Programmā: M.Veinbergs,D.Šostakovičs,A.Šnitke
Pirmdiena,8.jūnijs plkst.19:30 Koncertzāle "Lielā Ģilde" Rīgas koncerts Kremerata Baltica. Diriģente Mirga Gražinīte-Tila Solisti: G.Krēmers,J.Avdejeva, T.T.Helseta, M.Bekavacs Programmā: M.Veinbergs, D.Šostakovičs,M. Musorgskis,I.Loboda,V.Silvestrovs
Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties Vidzemes koncertzāles „Cēsis” kasē darba dienās plkst. 12:00 – 18:00, sestdienās un svētdienās plkst. 12:00 – 16:00, tālrunis biļešu rezervācijai 64119922, kā arī “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv Pieejami arī abonementi.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja Tālrunis: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Sestdien, 20. jūnijā, Matīšos notiks Burtnieku novada dziesmu un deju svētki, kuros tiks atzīmēta II Dziesmu svētku 150 gadu jubileja, kuri notika 1865. gadā Jēkabkalnā. „Tas būs gandarījuma un vienojošs pārdzīvojums, novada vienotības jeb saliedētības būtība. Dziesmu svētki ir spilgtākais tā apliecinājums. Dziesmu svētki ir latviešu vienotība visur - novados, Latvijā un citās zemēs. Bet ne tikai. Tā ir arī latviešu līdzdalība kosmosa radošajā procesā,” par svētkiem Matīšu pagasta kultūras nama vadītāja Ligita Jenča. Svētkus ievadīs Burtnieku novada karoga iesvētīšana un tematiskās izstādes „Burtnieku novada Dziesmu svētku kolektīvu vēsture” atklāšana. II Dziesmu svētku vēsturiskajā norises vietā – Jēkabkalnā – plkst. 17:00 notiks piemiņas brīdis. Kori izpildīs divas dziesmas „Dziedot dzimu, dziedot augu” un „Nevis slinkojot un pūstot”. Pēc atceres kori un deju kolektīvi plkst. 18:30 no Matīšu centra dosies svētku gājienā uz noslēguma koncertu, kurš notiks plkst. 19:00 Matīšu estrādē. Burtnieku novada karoga iesvētīšana Svētkos norisināsies vēl kāds Burtnieku novadam nozīmīgs un vēsturisks brīdis – Matīšu baznīcā tiks iesvētīts novada karogs. Uz iesvētīšanas ceremoniju plkst. 12:00 tiek aicināts ikviens novada iedzīvotājs. Svinīgā karoga pacelšana notiks visos novada pagastos vienlaicīgi – plkst. 13:30. Pēc iesvētīšanas karogi pie pagasta pārvaldēm būs pacelti arī ikdienā. II Dziesmu svētku norises vieta – Jēkabkalns Jēkabkalns atrodas pie pieturas „Bauņi”. Par godu 150 gadu jubilejai Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar VAS „Latvijas valsts meži” ir uzsākusi vēsturiskā Bauņu muižas parka parka labiekārtošanu un tūristu takas izveidi. Taka sāksies no norādes akmens „Jēkabkalns”, pie kura tiks izvietots arī informatīvs stends. Pats Jēkabkalns ir iegarens 700m garš pacēlums, kura platums ir 300m. Tas ir apaudzis ar egļu-оšu mežu, bet te iestādītas arī deviņas izcilas veimuta priedes, parastie dižskābarži un riekstu koki. II Dziesmu svētku norises vietā aplūkojams arī skolotājas Laumas Sniķeres 1990. gadā uzstādītais II Dziesmu svētku piemiņas akmens. Izstāde „Burtnieku novada Dziesmu svētku kolektīvu vēsture” Šoziem Burtnieku novada pašvaldības bibliotēkās ir vākti materiāli par katra pagasta kolektīva vēsturi, lai sagatavotu tematisko izstādi “Burtnieku novada Dziesmu svētku kolektīvu vēsture”. Izstādē varēs aplūkot fotogrāfijas, vēsturiskus materiālus par koru dalību Dziesmu svētkos, dažādas piemiņas nozīmītes, plakātus u.c. Interesenti varēs uzzināt arī par II Dziesmu svētku norisi. Izstādes atklāšana notiks Matīšu pagasta kultūras nama zālē plkst. 14:00.
Svētku kolektīvi Matīšu estrādē sadziedās un sadancos folkloras kopa "Rota", Burtnieku novada vokālie ansambļi un vidējās paaudzes deju kolektīvi. Burtnieku novada senioru deju kolektīvs "Ēvele" svētkos piedalīsies kopā ar sadraudzības kolektīvu - Vecumnieku tautas nama senioru deju kolektīvu "Ozols". Pasākumu kuplinās arī Burtnieku novada 5.-9. klašu deju kolektīvi – „Sadancēni” un Matīšu pamatskolas deju kolektīvs, kā arī pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvs „Kamolītis”. Dziesmu un deju svētkos piedalīsies arī vairāki vieskolektīvi: Salacgrīvas jauktais koris "Pernigele" un sieviešu koris, sporta un kultūras centra "Vidriži" jauktais koris "Zvīgzna", jauktais koris "Madliena", Beverīnas novada jauktais koris "Trikāta", Raiskuma pagasta jauktais koris, sieviešu koris "Kalme", smiltenes jauktais koris "Pakalni", Cēsu skolotāju koris "Beverīna" un Vijciema jauktais koris "Rondo". Svētku virsdiriģents – Ēriks Derums Burtnieku novada dziesmu un deju svētku „150 gadi II Dziesmu svētkiem Jēkabkalnā” virsdiriģents ir Ēriks Derums. Par svētkiem E. Derums saka: „Šie svētki, līdzīgi kā Dziesmu diena Dikļos, atgādinās par latviešu koru dziedāšanas tradīciju pirmsākumiem, godinot šīs tradīcijas aizsācējus un uzturētājus, kā arī stiprinot mūsu tautas mākslas vērtības. Man ir patīkami iepazīties ar Burtnieku novada dziedātājiem un secināt, ka novadā ir tik labs izpildījums. Prieks par to un cerība, ka svētki izdosies ļoti labi.” Svētku repertuārs Svētku programmā iekļautas dziesmas, kuras nenoliedzami ir latviešu koru dziesmu klasika un ir zināmas katram dziedātājam, piemēram, Jāzepa Vītola „Gaismas pils”, Mārtiņa Brauna „Saule. Pērkons. Daugava.”, kā arī jaunākas un mūsdienīgākas: Aināra Virgas „Dzimtā valoda”, Ulda Marhilēviča „Tikai tā” u.c. Pēc Vizmas Maksiņas, kura atceļos uz svētkiem no Toronto un būs viena no diriģentēm, ierosinājuma svētku programmā iekļauta arī tautas dziesma „Mazs bij’ tēva novadiņis”. Amatnieku tirdziņš Svētku dienā, no plkst. 15:00-21:00, pie Matīšu estrādes norisināsies amatnieku tirdziņš. Tirgotāji var pieteikties līdz trešdienai, 10. jūnijam. Vairāk par pieteikšanos Burtnieku novada mājas lapā www.burtniekunovads.lv sadaļā „Kultūra”.
Informāciju sagatavoja: Edīte Stērste Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv Viens no vasaras gaidītākajiem notikumiem Madonā ir pilsētas svētki, kad citādi mierīgā pilsēta pārvēršas par mūzikas, pasākumu un jautrības centru. Šogad Madonas pilsētas svētki notiks no 5.-7. jūnijam un to ietvaros paredzēti turpat 25 dažādi pasākumi visām gaumēm un vecumiem. Svētki sāksies 5. jūnija vakarā ar “Baznīcu nakts” pasākumu Madonas luteriskajā baznīcā. Tāpat piektdienas vakarā Madonas pilsētas estrādē gaidāma Daugavpils teātra dziesmu spēle no izrādes “Īsa pamācība mīlēšanā”, kurā dzirdēsim maestro Raimonda Paula zelta fonda dziesmas. Pasākuma īpašie viesi operdziedātāja Ilona Bagele un grupas “Baltie lāči” solists Andris Baltacis.Piektdiena noslēgsies ar ballīti pie kafejnīcas Rudzons. Kā ierasts, sestdiena būs visbagātākā ar pasākumiem, kas norisināsies gandrīz visā pilsētas teritorijā. Kā ierasts Skolas ielā darbosies Amatnieku tirdziņš, turpat Mīlestības graviņā un Skvēriņā gaidāmas aktivitātes un jautri pasākumi bērniem. Pēcpusdienā Priežu kalniņā notiks atpūtas pasākums ģimenēm “Pazudis un atrasts”. Ģimenes ar bērniem varēs doties arī Madonas kultūras namu uz izrādi “Un atkal Pifs”. Organizēti tiks ne tikai kultūras pasākumi, bet arī šis tas sporta un ātruma cienītājiem. Jau par tradīciju pilsētas svētkos kļuvis ir minirallijs “Madona” un “Pro kart” kausa izcīņa kartingā. Līdz 1.jūnijam minirallijam “Madona” pieteikušās jau 50 ekipāžās, bet kausa izcīņai kartingā “Pro kart”vairāk kā 100 dalībnieki! Jaunums šogad ir vēsturisko automobiļu rallijs “Youngtimer`s rally”, kas notiks minirallija ietvaros. 2015. gads ir Dziesmu un deju svētku gads, tāpēc sestdienas vakara koncerts veltīts šim notikumam. Madonas un pārnovadu kori un deju kolektīvi ieskandinās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus ar koncertuzvedumu “Sadziedam, sadancojam Madonā” pilsētas estrādē. Koncertā piedalīsies vairāk kā 1000 dalībnieku no Madonas un pārnovadu koriem un deju kolektīviem. Pēc koncerta, turpat estrādē gaidāms leģendārās latviešu rokgrupas “Zodiac” koncerts. Grupa popularitāti iemantojusi ar tādām dziesmām kā “Manas mīļākās puķes”, “Taisnība”, “Tautas laiks” un citas. Sestdienas pasākumiem bagātā diena noslēgsies ar nakts balli, kur par labu mūziku un noskaņojumu rūpēsies viesiem zināmā grupa “CREDO” un DJ Roberts Lejasmeijers. Svētdienas svētku programma iesāksies īsti pirms pusdienlaika ar jauniešu vidū populāro ielu basketbola turnīra “Topbumba”1.posmu Saieta laukumā. Tāpat būs iespējams doties piedzīvojumu pārgājienā ģimenēm, ko organizē azartiskā jauniešu biedrība “Pie Kraujas”. Savukārt pēcpusdienā Saieta laukumā gaidāms Madonas pūtēju orķestra koncerts. Svētki noslēgsies Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā ar jauniešu kora garīgās mūzikas koncertu “Gaismas ceļš”, kas veltīts Madonas trūcīgo bērnu atbalstam. Ar pilnu programmu un pasākumu laikiem iespējams iepazīties www.madona.lv
Vairāk informācijas: Kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš, tel. 26131727, e-pasts janis.klavins PIE madona PUNKTS lv No 2015. gada 25. līdz 28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados norisināsies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, atzīmējot šīs tradīcijas 20 gadus. Šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs. Simboliski, ka tieši jubilejas gadā svētki atgriežas Latvijā. Svētkos piedalīsies kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildinās deju kolektīvi un pūtēju orķestri – kopā svētkos tiksies ap 8000 dalībnieku. VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku atklāšanas dienā 25. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku 20 gadu jubilejai un svētku aizsācēja, izcilā latviešu diriģenta Imanta Kokara piemiņai veltīts koncerts. Esplanādē norisināsies svētku atklāšanas ceremonija. 26. jūnijā notiks meistarklases un svētku dalībnieku gājiens. Novadu dienā, 27. jūnijā, koru koncerti notiks vairākās Latvijas pilsētās – Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā. Svētku Noslēguma koncerts norisināsies 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā. Koncerta programmu veidos izcili skaņdarbi, kas iepriekš jau izskanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, kā arī vairākas jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm. Tāpat Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīs daļas no Karla Orfa (Carl Orff) slavenās kantātes Carmina Burana, kas būs grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē. Vokālā grupa Cosmos apvienosies īpaši šim gadījumam, lai svētku Noslēguma koncertā kopā ar kopkori izpildītu dziesmu „Vindo”. „20 gados šo svētku ideja ir pierādījusi savu dzīvotspēju, un mums ir skaists pienākums to turpināt pēc vislabākās sirdsapziņas. Aicinu visus uz prieku, ko svinēsim, grandiozam kopkorim apvienojoties vienā no visvairāk izpildītajiem skaņdarbiem pasaulē – Karla Orfa kantātē Carmina Burana,” stāsta svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags. Svētku Noslēguma koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā, tādējādi piesaistot gan Latvijas, gan visas Eiropas sabiedrības uzmanību dziesmu svētku tradīcijai. Kultūras ministre Dace Melbārde stāsta: „Man ir patiess prieks, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē noslēgs tieši Dziesmu svētku tradīcijas spilgts piemērs – VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tie simbolizē visu to, ko ietver mūsu prezidentūras atslēgvārdi. Tā ir izaugsme, jo no nelielas koru pulcēšanās 140 gadu laikā izaugusi plaša kustība, kas turklāt attīstās dažādos inovatīvos veidos, ko pierāda tāda salīdzinoši jauna tradīcija kā Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tā ir iesaiste, jo Dziesmu svētkos piedalās cilvēki neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, reliģiskās vai etniskās piederības, tā ir vietējo kopienu iesaiste un radošu sadarbību veicināšana. Un tā ir ilgtspēja – jo Viduseiropas kopā dziedāšanas tradīcija, kas iedvesmoja pirmos baltiešu Dziesmu svētkus 19.gadsimtā, ir sen izzudusi, bet Baltijas jūras reģionā tā joprojām ir dzīva, krāšņa un daudzveidīga.” “Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadmotīvs ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Šo vadmotīvu mēs prezentējam kultūras programmā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Programmas daudzveidība atspoguļojas plaša spektra pasākumos – no augstas kvalitātes profesionālās mākslas līdz izcilai tautas mākslai. Un tās vainagojums, protams, ir Dziesmu un deju svētku tradīcija. Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki šai tradīcijai, ko esam kopuši un kas arī citām valstīm – mūsu draugiem un sadarbības partneriem – ir ļoti svarīga, piešķir starptautisku dimensiju. Tādēļ nāciet uz svētkiem, ar savu līdzdalību kupliniet tos un nesiet tālāk šo tradīciju!” uzsver Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne. Svētku laikā izstāžu zālē „Rīgas Mākslas telpa” tiks atklāta latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”, kuras ekspozīciju papildinās tautas tērpi no Skandināvijas un Baltijas valstīm. Biļetes „Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv. VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu un deju svētkus sagatavo un rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā Padomē sekretariātu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības ministriju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļu valstu organizācijām.
Uzziņai: Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995. gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, t.sk. a cappella izpildījumā, kura raksturīga Baltijas valstīm. Iepriekšējie svētki notikuši - Latvijā (1995), Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012).
facebook.com/NordicBalticChoralFestival
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv Izsludināts ikgadējais jauno literatūras talantu konkurss „Bērnu literatūras maģija - 2015 „.. visa pasaule atrodas debesīs. Debesis ieskauj visu pasauli””, kurā piedalīties aicināti bērni un jaunieši no visas Latvijas - sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu, ģimnāziju un arodskolu audzēkņi. Dalībai konkursā jāsagatavo literārs darbs prozas vai dzejas formā, kas līdz š.g. 20. septembrim jāiesniedz klātienē Dikļu pagasta bibliotēkā vai jānosūta pa pastu uz adresi Dikļu pagasta bibliotēka, „Cielaviņa", Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads, LV- 4223. Konkursa darbi tiks vērtēti trīs grupās: 1. – 4. klase, 5. – 9. klase un 10. – 12. klase. Iesniegto darbu izvērtēšanu veiks žūrijas komisija rakstnieka Vika vadībā no 21. līdz 30. septembrim, savukārt 9. oktobrī Dikļos notiks konkursa noslēguma pasākums un konkursa laureātu un dalībnieku apbalvošana, kā arī radošas aktivitātes skolēniem un izglītojošas lekcijas skolotājiem. Jauno literatūras talantu konkursu organizē Kocēnu novada domes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs. Konkursa mērķi ir piesaistīt skolēnu interesi literārajai daiļradei, popularizējot latviešu bērnu literatūru, rosināt skolēnos iztēli un prasmi paust savas domas par sabiedrībā notiekošiem procesiem, kā arī attīstīt skolēnos spēju analizēt savstarpējās saskarsmes situācijas un izprast citādību. Konkursa nolikums publicēts Kocēnu novada domes interneta mājas lapā www.kocenunovads.lv.
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 642 07683 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv 2015. gada 7. jūnijā plkst. 17.00 Jelgavā, Zemgales Olimpiskajā centrā notiks VIII Vidējās paaudzes dejotāju svētki „Dievs man deva maizes zemi”, kur piedalīsies vairāk nekā 6500 dejotāju no visas Latvijas. Dejotāju svētkus varēs skatīties lietotnē LMT Straume un internetā http://straume.lmt.lv/lv/kultura/koncerti/deju-svetki-jelgava/813 . Tiešraide pieejama ikvienam. Zemgales Olimpiskais centrs pārtaps lauku sētā, kurā tiks izstāstīts, izrādīts un izdejots maizītes ceļš no iesēta grauda līdz maizes klaipam, no dzīvības radīšanas svētuma līdz dzīvi apliecinošam priekam, ēverģēlībām un trakulībām. Svētki ir solis ceļā uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem. „Mēs svinam savas dzīves skaistākos - spēka gadus, jo vidējā paaudze ir tā, uz kuras turas visa Latvijas ēka – mēs esam spēcīgi, skaisti, vitāli, auglīgi un darbīgi. Dievs mums ir devis Maizes Zemi, un mēs to novērtējam ar pateicību, godprātīgu darbu un līksmošanos godos. Ar šiem svētkiem mēs apliecinām sevi, savu tautu, savu zemi un darbošanās prieku – mēs apliecinām dejotprieku! Kura tauta dejo, tā dzīvo skaisti!” stāsta koncerta „Dievs man deva maizes zemi” režisore Elīna Apsīte. Koncerta mākslinieciskā vadītāja Zanda Mūrniece, režisore Elīna Apsīte, projekta vadītāja Maruta Alpa. Deju virsvadītāju godā – Skaidrīte Andževa, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Santa Laurinoviča, Taiga Ludborža, Zanda Mūrniece, Iveta Pētersone-Lazdāne, Jānis Purviņš, Gunta Raipala un Gunta Skuja. Vidējās paaudzes dejotāju svētku tradīcija aizsākta jau 1994.gadā, kad Sauleskalna estrādē tikās 720 dejotāju. Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena 5 EUR. VIII Vidējās paaudzes dejotāju svētkus „Dievs man deva maizes zemi” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Jelgavas pašvaldības aģentūra „Kultūra”. Koncerts notiek Jelgavas 750.gadu jubilejas svētku ietvaros. Aizvadītajā nedēļas nogalē – 30. maijā Jelgavā notika dižkoncerts IV Vispārējiem latviešu Dziesmu un mūzikas svētkiem Jelgavā – 120 „Latvieša dziesma Jelgavas vārtos”, kuru interneta tiešraidē vēroja vairāk nekā 5300 skatītāju no 24 valstīm. Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Nedēļas nogales pasākumi Cēsu novadā 29.05.-31.05. Piektdien, 5.jūnijā, plkst.16.30 Rīgas ielā 21 Cēsu iedzīvotājiem iespēja tikties ar Saeimas deputātu Alekseju Loskutovu. Plkst.18.00 Cēsīs pirmo reizi norisināsies kultūras notikums „Baznīcu nakts”. Tās laikā ikviens interesants tiek aicināts iepazīt dažādu konfesiju dievnamu kultūru un garīgo mantojumu. Baznīcās notiks koncerti, ekskursijas, pasākumi bērniem un laiks aizlūgumiem un apcerei klusumā. Savukārt plkst.19.30 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" ar koncertu tiks atklāts XII Kremerata Baltica festivāls. Brīvdienas Fonoklubā ieskandinās DJ DidzisKO. Sākums plkst.22.00. Sestdien, 6.jūnijā, plkst.10.00 DACVĢ smilšu laukumos norisināsies pludmales volejbolas sacensības “Joker Beach Ball 2015”. Plkst.11.00 sāksies festivāla Kremerata Baltica rīta koncerts Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Mākslas telpā “Mala”, plkst.21.00 uzstāsies Gatis Ziema un Karaliskā dekadence, savukārt plkst.22.00 Fonoklubā diskotēku spēlēs DJ Z:le. Svētdien, 7.jūnijā, plkst.12.00 Maija parkā notiks bērnu deju studijas “Mazais Andžiņš” sezonas noslēguma koncerts. Kremerata Baltica. 12. festivāla noslēguma koncerts sāksies plkst.19.30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
Izstādes 02.05.-28.06. Beļģu pastkaršu izstāde "Postwar" Cēsu Centrālajā bibliotēkā. 02.05.-28.06. Anitas Melderes personālizstāde "Gleznas un Akvareļi" Vidzemes koncertzālē "Cēsis". 19.05.-19.06. Vitas Vīksnas izstāde "Citāda rota" Kafejnīcas "Pie Raunas vārtiem" skatlogos. 29.05.-02.08. Igauņu profesionālās glezniecības pamatlicējs Johanns Kēlers un Cēsis Cēsu Izstāžu namā. 20.05.-30.10. Vidzemes bruņniecība Latvijā. 16.–19.gs. Ieskats vācbaltu kultūras un vēstures mantojumā Cēsu Jaunajā pilī. 01.06.-31.07. Viļa Bleikša foto zistāde “Latvijas noskaņas” Pieaugušo izglītības centrā.
Informāciju sagatavoja: Aleksandrs Abramovs Komunikācijas speciālists Cēsu novada pašvaldība aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv 64121677; 27882118. Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101 Jau piekto vasaru Valmieras Pilsdrupu estrādē valmierieši un pilsētas viesi varēs apmeklēt brīvdabas teātra izrādes. Šovasar ciklā „Vasaras vakari teātru spēlēs” norisināsies piecas amatierteātru iestudētas izrādes. Valmierā viesosies amatierteātru kolektīvi no Pociema kultūras nama, Bērzaines tautas nama, Valmieras pagasta, Kauguru pagasta un Matīšu pagasta kultūras nama. Jūnijā norisināsies divas izrādes - 11.jūnijā plkst.19:00 būs skatāma Vigitas Pumpures komēdija „Tobiass ir miris, lai dzīvo Tobiass!”, ko spēlēs Pociema Kultūras nama amatierteātra kolektīvs (režisore Sarmīte Razdiņa), savukārt 18.jūnijā plkst.19:00 varēs apmeklēt Andra Niedzviedža komēdiju „Trīs ar pus atraitnes”, ko uzvedis Valmieras pagasta kultūras nama amatierteātris (režisore Iveta Kļaviņa). Jūlijā Valmieras Pilsdrupu estrādē ar izrādēm viesosies Kauguru pagasta amatierteātris un Bērzaines amatierteātris, savukārt augustā – Matīšu pagasta amatierteātris. Izrāžu apmeklējums bez ieejas maksas. Jāpiebilst, ka lietus gadījumā izrādes notiks Valmieras Kultūras centrā. Brīvdabas izrāžu norisi finansiāli atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība.
Informācijas avots: visit.valmiera.lv Sestdien, 20. jūnijā Valmiermuižas pils parkā lieli un mazi Jāņa bērni tiek aicināti uz Jāņu tradīciju skolu un svētku darbnīcām, lai koptu latviskās tradīcijas. Tradīciju skola un svētku darbnīcas tiks īstenotas ar “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015” projektu konkursā piešķirto finansējumu. Dienas vidū, pēc plkst. 12:00 Valmiermuižas pils parkā Jāņu tradīciju skolā un radošajās darbnīcās būs iespēja izzināt Jāņu rituālus un latviskas amatu prasmes. Jērcēnu folkloras kopa „Mežābele” aicinās tuvus un tālus ciemiņus mācīties Jāņu dziesmas, apgūt un izdzīvot vasaras saulgriežu rituālus. Valkas pilsētas Kultūras nama folkloras deju kopa „Sudmaliņas” rādīs un mācīs sanākušajiem Jāņu rotaļas. Valmieras Novadpētniecības muzeja saimnieces demonstrēs viesiem, kā sasiet garšīgu Jāņu sieru , ļaujot līdzdarboties siera radīšanas procesā. Lai ikviens Jāņa bērns sagaidītu svētkus ar paša pītu vainagu galvā un zinātu par dziedinošajām jāņuzālēm, ko siet pirtsslotās un vākt zāļu tējām, Valmiermuižas ciemiņi varēs piedalīties Skultes pagasta zāļu sievu veidotajā vainagu pīšanas un Jāņu zāļu izzināšanas darbnīcā. Pociema folklorists Pēteris Jansons parādīs puišiem un vīriem, kā sagatavot tradicionālo Jāņuguni jeb pūdeli, kas senākos laikos Jāņu vakarā apspīdēja katra kārtīga zemnieka laukus. Viņš arī ļaus katram piedalīties lāpu un saules riteņa tapšanā. Tā kā Jāņu vakarā ir jārotājas, tad Cēsu amatniece Viktorija Sīviņa sievām un meitām ierādīs, kā darināma celu josta, kas top vienā no senākajām aušanas tehnikām. Meistare arī stāstīs par latvju zīmēm viņas darinātajās jostās. Kad vainagi nopīti un siers sasiets, laiks dziesmām, pasakām un latviskiem dančiem. Vakarā, pēc plkst. 19:00 notiks interesanta lekcija - meistarklase. Muzikālā apvienība „Pērkonvīri” klātesošos ievedīs harmoniskā kustības un skaņu efektu baudīšanas stāvoklī. Seno skaņrades rīku skanējums savīsies kopā ar tautas pasakām un dainām, tiks veidota jauna Jāņu interpretācija, ar to tiks iepazīstināti interesenti. Vakara turpinājumā Jāņu tradīciju skolu kuplinās jauniešu folkloras kopa „Kokle”, kas sanākušajiem Jāņa bērniem ierādīs latvisku danču soļus un piespēlēs mūziku. Jāņu tradīciju skolu un svētku darbnīcas rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, tās palīdz īstenot arī Burtnieku novada un Valmieras pilsētas pašvaldība. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Valmiermuižas kultūras biedrība Tel. 29334753, e-pasts: kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv 13. un 14. jūnijā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” notiks pirmais starptautiskais čellu festivāls Čello Cēsis. Atklāšanas koncertā sestdien piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Jāņa Liepiņa vadībā un Eiropas jaunā čella zvaigzne Nikolass Alštets (Nicolas Alststaed), bet svētdien – Latvijas publikas mīlestību jau iemantojusī čellu grupa “Dream Team”. Festivāla mākslinieciskās idejas autors ir čellists Jānis Laurs, kurš ir starptautiskā Adelaides čellu festivāla, Austrālijā dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. Festivāla mērķis ir klausītājus tuvāk iepazīstināt ar čellu, piedāvājot iespēju vērot instrumenta tapšanas procesu, kā arī atklājot tā unikālo skanējumu izcilu, pasaules slavu guvušu čellistu un jaunu mūziķu izpildījumā. Festivāla “Čello Cēsis” atklāšanas koncertu, kas notiks 13. jūnijā, raksturo diriģents Jānis Liepiņš: “Koncertā mēs varēsim dzirdēt skaistu mūziku, kas varbūt nepietiekoši daudz skanējusi Latvijā, bet noteikti ir pelnījusi savu vietu aktīvā koncertdzīvē. Programmas centrālais darbs ir Anri Ditjē čella koncerts "Visa pasaule tālā". Šis skaņdarbs ir vērtējams kā viens no labākajiem 20. gadsimta čella koncertiem, bet to izspēlēt var tikai ļoti augstas klases čellists. Man ir patiess prieks, ka Cēsīs to atskaņos Nikolass Alštets – fenomenāls un brīnišķīgs mūziķis”. Savukārt 14. jūnija koncertā festivāla visiem būs iespēja dzirdēt LNSO čellu grupas Dream Team programmu Violoncelles, Vibrez! Ansambļa sastāvā spēlē LNSO čellu grupas koncertmeistare, Lielās mūzikas balvas ieguvēja Diāna Ozoliņa, kā arī solisti Ieva Upatniece, Zane Guļāne, Lolita Lilje, Ainārs Paukšēns, Mareta Prikule, Jānis Rinkulis un Dace Zālīte. Festivāla ieskaņā no 8. līdz 13. jūnijam koncertzāles “Cēsis” pirmajā stāvā ikviens aicināts sekot līdz unikālam notikumam – jauna čella būvniecībai. Čellu būvēs vācu meistari Roberts Kenings (Robert König) un Mihaels Bečers (Michael Betcher) no kompānijas Betchet&Konig. Šo meistaru izgatavotie mūzikas instrumenti ieguvuši balvas Vācijā un Itālijā. “Parasti čella būvniecība aizņem 200 stundas, bet uz festivālu mēs būsim sagatavojuši pašas sarežģītākās detaļas, lai čellu pabeigtu jau līdz 13.jūnija rītam, instruments būs bez lakas, bet gatavs spēlei. Visi interesenti ir laipni aicināti vērot mūsu darba procesu un uzdot sev interesējošus jautājumus par čella būvi,” atklāj meistars Mihaels Bečers.
Festivāla Čello Cēsis programma: Pirmdiena, 8. jūnijs – sestdiena, 13. jūnijs Jauna čella būvniecība Nodrošina: Betchet&Konig /Vācija/
Sestdiena, 13. jūnijs, plkst. 19:00 Festivāla Čello Cēsis atklāšana Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris Diriģents: Jānis Liepiņš Solists: Nikolass Alšteds /Vācija/
Svētdiena, 14. jūnijs, plkst. 17:00 Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupa Dream Team
Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties koncertzāles „Cēsis” kasē darba dienās plkst. 12:00 – 18:00, sestdienās un svētdienās plkst. 12:00 – 16:00, tālrunis biļešu rezervācijai 64119922, kā arī “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
21. jūnijā svinēsim Smiltenes pilsētas svētkus. Diena sāksies ar Pūtēju orķestra sveicienu, un jau otro gadu Smiltenē viesosies „Ghetto Games” komanda. Visas dienas garumā darbosies amatnieku tirdziņš pie TLMS „Smiltene” un tikšanās ar firstu Līvenu. Paredzētas dažādas aktivitātes – koncerti TLMS pļaviņā, radošās darbnīcas pieaugušajiem un bērniem. Dienas noslēgumā uz koncertu aicina Firsts Līvens, kur uzstāsies labākie pilsētas amatiermākslas kolektīvi! Tiekamies Smiltenē! Svētku programma 8:00 – 15:00 amatnieku un mājražotāju tirdziņš (Atmodas ielā, gar TLMS “Smiltene”) 9:45 Smiltenes pūtēju orķestris modina pilsētu Baznīcas tornī
Pie TLMS “Smiltene” (Atmodas iela 2) 11:00 dzied „Undīnes” – sveiciens vasarai un Smiltenei! 12:00 uzstājas Smiltenes bērni savai pilsētai (bērnu ansambļi „Šurumburums”, „Melodija”) 13:00 Signes Lielpēteres autorkoncerts „Vieglāk pateikt dziesmā…”, piedalās Signe Lielpētere un Ingus Staško 14:00 dzimtajai pilsētai dzied Kristīne Timermane kopā ar Gati Ivanu
10:00 – 15:00 Publiskās adīšanas diena! Aicinām adītājus pievienoties ar saviem adīkļiem! Gatavosim musturdeķus “Sirds siltuma darbnīcai”. 12:00 – 14:00 Novadu konkurss „Siera un maizes svētku sāļā torte” Vidzemes posms. Garšas kārpiņu lutināšana un svētku galda ideju krāšana! Nolikums: www.sieraklubs.lv
Pļaviņā starp Gaujas ielu un gājēju ielu 10:30 – 11:30 kluba „Vingrotava” atklātās nodarbības (Valda Krieviņa, Dana Langenfelde) 11:30 – 12:30 Saulainais Cigun, instruktore Zinaida Bērza
Baznīcas laukums (Vecpilsētas iela) 10:00 – Lasāmzārds pie Smiltenes novada bibliotēkas, konkursi un spēles kopā ar Radio Skonto un Radio Tev, iespēja piedalīties akcijā „Pasaki Paldies!”, u.c. aktivitātes 15:00 koncerts „Kantrī radies Smiltenē” – piedalās Smiltenes novada līnijdeju grupas, Valkas moderno deju grupa „Aija”
Baznīcas laukums Ghetto Games: 11:00 Reģistrācija 12:00 Ghetto Games Smiltenē atklāšana 12:30 Turnīra sākums 17:30 Apbalvošana 11:00 – 17:00 Jump and fly atrakcija
Bērnu Rotaļu laukums 11:00 – 14:00 Piepūšamā atrakcija, pūķu izgatavošana, seju apgleznošana, u.c.
Smiltenes pilsētas Kultūras centra Kinozāle 12:00 – 16:00 Kino programma “Smiltene toreiz un tagad” – kādi mēs bijām un kādi mēs esam 12:00 Aprīļa ugunskuri. Talkas Smiltenē. 1975.g. 12:20 1.Vispasaules smilteniešu saiets. 1993.g. 12:40 TDA „Ieviņa” pirmais STV koncertieraksts. 1995.g. 13:00 Smiltenes ģimnāzijas 90 gadu jubileja. 1999.g. 13:27 Koncertuzvedums „Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli” – piedalās koris „Vidzemīte”, Smiltenes Mūzikas skolas pedagogi, dejotāji no Jelgavas, Friča Bārdas prototips (Madars Druska), Dzejnieka mūza (Grieta Stīpniece), solisti – Elvis Apsītis, Kristīne Priede. Režisors – Agris Māsēns, horeogrāfe – Baiba Ķestere, idejas autore – Baiba Žēbina. 2015.g. 14:15 Deju kolektīvu „Dadzīši” un „Dadži” koncerts „Līdz pašām debesīm”. 2015.g.
Ceļinieku parks 12:00 – 16:00 O!Festivāls – foto leģenda, fotoorienēšanās un sprinta orientēšanās pilsētas ielās, labirinta orientēšanās, reģistrācija no plkst.11:30, vairāk: www.ofestivals.lv Smiltenes Ev.lut.baznīca 16:00 Latviešu un ārzemju komponistu garīgās mūzikas koncerts “Viss ir Tavās rokās…” – Liene Vējiņa (mecosporāns) un Madara Kalniņa (ērģeles)
No plkst.15:00 ikvienu svētku dalībnieku priecēs ielu muzikanti Sporta komplekss Teperis no 11:30 Latvijas čempionāts un „Freko” kausa izcīņa rallija supersprintā standarta un sporta automašīnām „Teperis” Kalnamuiža No plkst.15:00 pie Vidusezera (pie kāpnēm uz Tehnikumu) vizināšanās zirgu pajūgā pa Firsta Līvena ceļu (kopā ar SIA „Valmiermuižas pils”) No plkst.15:00 vizināšanās ar poniju (kopā ar SIA „Valmiermuižas pils”) 17:00 – 18:00 Latviešu danči ar Smiltenes muzikantiem – iekustinām kājas pirms lustēšanās Jāņukalnā! 18:00 došanās svētku gājienā uz Jāņukalna estrādi (maršruts: Kalnamuiža – bruģētais ceļš uz pilsētu – Pils iela – Baznīcas laukums – Daugavas iela - Audēju iela – Jāņukalns)
Jāņukalna estrāde 19:00 Svētku noslēguma koncerts – tikšanās ar Firstu Līvenu, bijušajiem un esošajiem smilteniešiem! 22:00 Nakts balle ar Smiltenes pūtēju orķestri, grupām “Lādezers” un “Mākoņstūmēji”, ieeja: € 3,00
Ekskursija Kopā ar Smiltenes Tehnikumu „Firstam pa pēdām” plkst.11.00 un plkst.15.00 no Smiltenes novada Tūrisma un informācijas centra
Izstādes Smiltenes novada bibliotēkas logos – “Firsta Paula Līvena devums Smiltenes novadam (Paulam Līvenam – 140)” Smiltenes ev.lut.baznīcā - Elīna Kubuliņa - Vilne: fotogrāfija, Anita Mencendorfa: grafika, Ilze Haka: izšuvumi – “Gaisma caur tumsu” Pils ielā – Operatīvo dienestu transportlīdzekļu apskate Informāciju sagatavoja: Ilze Jēkabsone Smiltenes pilsētas Kultūras centra vadītāja t.26472818. Latvijas Puķu draugu saiets 18. jūlijā visus puķu mīļus aicina apciemot skaisto Ziemeļvidzemes pilsētu – Alūksni, kas šogad svin 95. gadskārtu kopš pilsētas tiesību iegūšanas, lai raudzītu mūsu novada skaistākos dārzus un satiktu to kopējus – sirsnīgos malēniešus. Šī gada ziedu svētkiem esam devuši moto „Sirds uzzied Alūksnē!”. 18. jūlijā puķu draugi Alūksnē sāks pulcēties jau no pulksten 8.00 Alūksnes ezera, kad lielākajā salā - Pilssalā sāksies dalībnieku reģistrēšanās. Tad pasākuma dalībnieki sēdīsies organizatoru sarūpētajos vai arī paši savos autobusos un dosies aplūkot puķu dārzus. Katrā autobusā, tai skaitā tajos, ar ko ieradīsies organizētās grupas, pasākuma rīkotāji nodrošinās gida klātbūtni. Maršrutā, kas būs aptuveni 80 kilometrus garš, puķu draugi no visas Latvijas iepazīsies ar desmit objektiem, sadalot to aplūkošanu divās daļās – pirmspusdienā un pēcpusdienā. Alūksnes novadā ir daudz skaistu, ziedošu dārzu, par kuriem rūpējas sirsnīgi un viesmīlīgi saimnieki. Puķu draugu saieta dalībnieki varēs iepazīties ar astoņām sētām un to saimniekiem pilsētā un novada pagastos. Pasākuma dalībniekiem ļausim pārliecināties, ka esam radošo malēniešu zeme, tādēļ aicināsim viņus izbaudīt senatnīgo gaisotni Jaunlaicenes muižas parkā un iejusties īsteni malēniskās izdarībās – pacilāt izslavēto maisu, ar ko gaisma istabā nesta, fotografēties ar izdaudzināto malēniešu baļķi, kā arī uzzināt savu svaru pēc šejieniešu izpratnes un saklausīt valodas īpatnības malēniskajā izrunā. Par to visu gādās Jaunlaicenes muižas muzeja ļaudis un citi darbīgie jaunlaicenieši. Turpat muižas parkā būs sastopams arī keramiķis Uģis Puzulis ar saviem darbiem. Dienas vidū visi atgriezīsies Alūksnē, kur varēs ieturēt pusdienu maltīti un baudīt kultūras un sporta aktivitāšu programmu. Pasākuma dalībniekus Pilssalā priecēs Alūksnes pilsētas Tautas nama deju kopa „Jukums”, muzikālie alūksnieši – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, Krūmiņu ģimene, novada jaunie dziedošie talanti. No pulksten 8.00 līdz pat 19.00 turpat Pilssalā – stadiona teritorijā notiks tirdziņš, kurā varēs iegādāties gan dažādus stādus un dēstus, gan amatniecības darinājumus. Savukārt pilsētas centrā, parkā pie Alūksnes Jaunās pils, saieta dalībniekiem būs aplūkojami 16. un 17. jūlijā floristu plenēra laikā tapušie vides objekti. Plenēram gan individuāli dalībnieki, gan komandas var pieteikties līdz 10. jūlijam, pie kam prasmes floristikā šai gadījumā nav nozīmīgas, jo vides objektu veidošanu vadīs profesionāli floristi. Bet Alūksnes muzejā, kas atrodas Jaunajā pilī, varēs priecāties par novada mākslinieku darbu izstādi „Ziedi sajūtās”. Tiem, kas nedosies aplūkot novada skaistākos puķu dārzus, dienas laikā Alūksnes ezerā būs iespēja sekot līdzi Eiropas un Baltijas čempionātam ūdens motosportā, kas būs vērojams turpat, Pilssalā. Vakarā Puķu draugu saieta dalībnieki atkal sapulcēsies Pilssalas estrādē uz kopīgu vakariņošanu un noslēguma pasākumu. Vēlāk būs arī zaļumballe ar mūziku dažādām gaumēm, uz to gan biļetes iegādājamas atsevišķi. Ikviens, kas vēlas piedalīties Latvijas Puķu draugu saietā, sīkāku informāciju par pasākumu un pieteikšanos tam var iegūt www.aluksne.lv/pukudraugi. Dalībnieku pieteikumus gaidīsim līdz 1. jūlijam. Mīļi gaidīsim puķu draugu no visas Latvijas skaistajā Alūksnē!
Sirds uzzied Alūksnē! Latvijas Puķu draugu saiets Alūksnē 2015. gada 18. jūlijā
Alūksnes Pilssalas estrādē 8.00 - 9.30 Draugu satikšanās omulīgā un senatnīgā gaisotnē (dalībnieku reģistrēšanās) 9.30 - 10.00 Saieta saimnieku un izrīcības ļaužu priekšā stādīšanās 13.00 - 15.00 Pusdienošana ar sportisku un kulturālu noskaņu 18.00 - 19.00 Vakariņošana ar ziedošu sajūtu sirdīs 19.00 Saieta noslēgums ar sētu saimnieku cildināšanu 21.00 Zaļumballe (biļete – iepriekšpārdošanā 5 EUR, pasākuma dienā 7 EUR)
Alūksnes Pilssalas stadionā 8.00 - 19.00 Stādu un amatnieku darinājumu tirdziņš
Alūksnes novada teritorijā 10.00 - 13.00 un 15.00 - 18.00 Alūksnes novada skaistāko dārzu iepazīšana
Svētku laikā Pilssalā Eiropas un Baltijas čempionāts ūdens motosportā, muzikāls ceļojums ziedu pasaulē, Alūksnes precēto pāru deju kopa „Jukums”, dziedošā Krūmiņu ģimene, Alūksnes novada dziedošie talanti, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris
Svētku laikā pilsētā un novadā Floristu plenēra darbu izstāde (pie Jaunās pils), Alūksnes novada mākslinieku darbu izstāde „Ziedi sajūtās” (Alūksnes muzejs), Alūksnes novada amatierkolektīvu, mūziķu, dziedātāju muzicēšana un koncertēšana, amatnieku, pašvaldības iestāžu, Malēniešu skolas dalībnieku aktivitātes.
Pasākumu jau atbalsta: VAS “LATVIJAS VALSTS MEŽI”; Žurnāls “DĀRZS UN DRAVA”
Informāciju sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv Š.g. 13. - 14. jūnijā 102 lauku saimniecības atvērs savas durvis viesiem, solot īpašus piedāvājumus ar degustācijām, ekskursijām, izklaidēm. Aicinām baudīt Latvijas laukus! Ko Latvijas laukos varēs iepazīt? Gardie lauki. Būs gan sviesta kulšana, gan sklandraušu, kliņģeru, pīrāgu, maizes un lauku tortes cepšana. Varēs nogaršot „gotiņu kažociņā”, jauno medu un ziedputekšņus, ēdamos sausseržus, kārtīgu zivju zupu un Otīlijas zupu. Arī dzeramo klāsts ir plašs: ozolzīļu kafeja, ārstniecības augu tējas, latgaļu alus un kviešu alus, 5 dažādi ziedu un 15 augu-ogļu vīni, 4 veidu liķieri un „Valna glymezs” uzlējums. Maģiskie lauki. Plikām pēdām sajutīsi zāli, vēl pirms Līgo nakts sasiesi pirtsslotiņu, palūgsi akmenim - viņa izturību un sīkstumu, bet ugunsāderei veselību, nesteidzīgi pastaigāsi pa enerģētisko spirāli. Ja dosies pie fazānu pāra, piepildīsies kāda vēlēšanās. Būs iespēja gulēt uz "bišu mājas” un klausīties bišu skaņās. Zinātkārie lauki. Uzzināsi, kā tiek cirptas aitas un kā aitām tiek taisīts pedikīrs, kā rodas piens, kā audzēt sliekas vai kāda izskatās Vjetnamas lielvēdercūka. Piedalīsies zelta poda meklēšanā un laucītē varēsi dēstīt un audzēt sīknaudu. Ekstrēmie lauki. Varēsi izmēģināt jaunākos traktorus un kombainus, kā arī pievarēt klinšu sienu un virvju trases vai “ievingrināt rokas” dažādos darbos kā acošana, potēšana, koku vainagu veidošana. Pavisam ekstrēma būs igauņu lāča KARŪ baidīšana, staigāšana ar koka kājām, slēpošana ar 3-vietīgām slēpēm, ripas dzīšana un citas senču izklaides, kā arī 85 m nobrauciens pa trosi ar trulīti. Prasmīgie lauki. Iemācīsies vilnas plucināšanu, miltu malšanu, sviesta kulšanu, siera siešanu, sveču liešanu, skalu grozu pīšanu, podu virpošanu uz ripas, kā arī zāģēt ar divrocīgo zāģi, izgatavot skaisto skaidu ar slīmestu un pielikt roku siles grebšanā. Slinkie lauki – Nesteidzīgu garu varēsi kurināt dūmu pirti un pērties pēc sentēvu metodēm, pēcāk nakšņot grāfa vai grāfienes guļamistabā vai satikt Blankenfeldes spoku. Tiem, kam vārda diena vai dzimšanas diena īpašas atlaides. Lauki Līgo! Sarūpē gardumus un našķus Jāņu galdam, iemācies siet sieru pēc senču un pēc modernām receptēm, uzzini, kā brūvēt Latgaļu alu pēc sentēvu receptes un nogaršo kviešu alu. Bet ja uzzināsi, kā uzvīt īpaši maģisko Jāņu vainagu, noteikti Jāņos satiksi sev mīļoto. Pirmais solis veiksmīgas nedēļas nogales plānošanā ir iepazīties ar Atvērto Dienu akcijas karti interneta versijā vai papīra formātā. Interneta versijā informācija par akciju, dalībniekiem, piedāvājumiem, digitāla karte un fotokonkursa uzsaukums pieejams akcijas mājas lapā: www.celotajs.lv/atvertasdienas. Papīra formātā akcijas karti var saņemt visās 77 Statoil DUS Latvijā vai Lauku ceļotājs birojā, Rīgā, Kalnciema ielā 40 vai novadu TIC. Pirms dodieties ceļā, aicinām sazināties ar saimniekiem un pieteikt savu apmeklējumu, lai viņi var ieplānot jūsu uzņemšanu, un, lai izvairītos no „sastrēgumiem”. Ja vēlaties akcijas laikā apskatīt vairāk, plānojiet 2 dienu braucienu un palieciet kādā no naktsmītnēm, kas akcijas laikā piedāvā atlaides nakšņošanai. Noteikti sarūpējiet ceļošanai un lauku videi ērtu apģērbu un apavus. Saimniecībās būs iespēja iegādāties laukos ražotu un gatavotu produkciju, tomēr ne visur ir iespējams norēķināties ar bankas karti. Mēs aicinām jūs dalīties ar spilgtākiem iespaidiem no atvērtām dienām laukos, piedaloties fotokonkursā– atsūtiet savu foto no Atvērtajām dienām uz lauku PIE celotajs PUNKTS lv līdz 19.jūnijam un iegūstot balvu no Lauku ceļotāja. Vairāk informācija mājas lapā: www.celotajs.lv/atvertasdienas
Tiekamies Latvijas laukos! Asnāte Ziemele LLTA „Lauku ceļotājs” prezidente
Akcijas organizēta LR Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu un sadarbībā ar Latvijas valsts mežiem. Paldies akcijas informatīvajiem atbalstītājiem: Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības padomei (LOSP), Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācijai (ALTA), Latvijas Zemnieku Federācijai (LZF), Statoil, TVNET, Apollo, Rīgas apriņķa avīzei, Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, kā arī Latvijas Tūrisma informācijas centriem (TIC).
Sekojiet LC jaunumiem! Facebook: Laukucelotajs Twitter: https://twitter.com/laukucelotajs Draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/lc/ Gada garākajā dienā un īsākajā naktī jeb īstajos vasaras saulgriežos 21.jūnijā no plkst.15:00 līdz pat rītam aicinām uz etnogrāfisko zemnieku sētu „Ielīcas”, kurā uzņemta filma “PŪT, VĒJIŅI”. Līgotāji varēs izjust saulgriežu burvību, uzpinot krāšņus vainagus un gatavojot lāpas, piedalīties uguns rituālā, izdziedāt skaistākās līgodziesmas kopā ar vīru kopu “VILKI”, piedalīties pļavas volejbola sacensībās un pusnakts puskailo skrējienā! Būs arī radošās darbnīcas, kino skatīšanās, tirgošanās, siers, alus un daudz kā cita! Dziedās un spēlēs grupas “AUTOBUSS DEBESĪS” un “AAA”, ballētājus izklaidēs arī DJ DZINTARS. Biļešu tirdzniecība Valkas pilsētas kultūras namā un visās “Biļešu serviss”kasēs, www.bilesuserviss.lv Pirmās 500 biļetes maksās tikai EUR 7, pēc tam EUR 10. Bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām EUR 5 Ģimenes biļete (4 cilvēki) EUR 30 Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja pasākumā bezmaksas Aizliegts ienest alkoholu saturošus dzērienus. Sīkāka informācija turpmāk www.valka.lv Informāciju sagatavoja: Līga Lāne Valkas novada domes Masu pasākumu organizatore 2015. gada 13. un 14. jūnijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks pirmie Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētki. Muzeja apmeklētāji varēs noskatīties dažādas izrādes, kuras spēlēs teātra mīļotāji no visiem Latvijas novadiem. Amatierteātru iestudējumi tiks rādīti gan uz brīvdabas estrādēm, gan etnogrāfiskajās sētās, pietuvinot darbības vidi dokumentālai ticamības izjūtai. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv SIA „Valmiermuižas pils” zirgi un ponijs pārvākušies uz Valmiermuižas stalli. Tagad tie mitinās daudz tuvāk Valmiermuižas pils parkam, kur izjādēs zirga mugurā var baudīt dabas tuvumu un lauku mieru. Vari doties arī apciemot zirgus viņu jaunajā mājvietā un uzzināt vairāk par zirgu audzēšanu un kopšanu! Staļļa apkārtnē var sarīkot arī pikniku vai pasākumu bērniem. „Stallī ir laba aura – zirgi šeit ļoti labi jūtas. Zirgs jau ir jutīgs dzīvnieks, un ļoti ātri var redzēt, vai zirgam klājas labi. Šeit viņi ir mierīgi, apmierināti un labi iejutušies jaunajos boksos,” stāsta staļļa meistare Rufina Juraša. Valmiermuižas stallis jeb lielā lopu kūts Valmiermuižā atradusies jau 19.gs. 1.pusē. Varena izmēra, no laukakmeņiem mūrētu trīs ēku komplekss veido pagalmu, ko noslēdz akmens mūra žogs ar vārtiem. Saglabājusies arī uzbrauktuve. Līdz šim stallis bija pamests, bet tagad ar jaunu sparu atsācis darbību. Par ciemošanos un zirgu izjādēm gan Valmiermuižas stallī un pils parkā, gan Jūsu izvēlētā vietā, aicinām pieteikties iepriekš, zvanot pa tālr. 26562703 vai rakstot uz e-pastu: izjades PIE valmiermuiza PUNKTS lv. Vairāk informācijas: http://bit.ly/MuižasStallis Informāciju sagatavoja: Edīte Stērste Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv
Kocēnu kultūras nama jauktais koris “Imera” (mākslinieciskais vadītājs Imants Točs, kormeistars Jānis Jansons) izcīnījis iespēju piedalīties 33. starptautiskajā konkursā "Cantonigros" Spānijā, kas notiks šogad laikā no 16. līdz 19. jūlijam. Startējot atlasē un iesūtot savu pieteikumu un dziesmas ierakstu, koris pierādīja savas spējas un ir viens no diviem Latvijas koriem, kas šogad sīvā konkurencē piedalīsies prestižajā konkursā Kantonigrosā. Iespēju piedalīties konkursā izcīnījis arī koris “Lido” no Smiltenes. Kopumā konkursā piedalīsies 30 kolektīvu no Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Izraēlas, Meksikas, Nepālas, Filipīnām, Krievijas, Slovākijas, Venecuēlas, Spānijas, Moldovas, Lietuvas, Gruzija, Kostarikas, Kolumbijas, Katalonijas un Latvijas. Katru gadu jūlijā Kantonigrosā satiekas jauktie kori, bērnu kori, sieviešu kori un populāri dejotāji, lai sacenstos un prezentētu savu valsti. Koris “Imera” startēs 3 kategorijās – jaukto koru, tautas mūzikas un sieviešu koru kategorijā. Šobrīd mēģinājumos noris nopietna gatavošanās gaidāmajam notikumam, jo kopumā nepieciešams augstā kvalitātē sagatavot 11 skaņdarbus. Jaukto koru kategorijā obligātajā repertuārā iekļauts Karla Filipa Emanuela Baha (Carl Philipp Emanuel Bach) garīga rakstura skaņdarbs “Die Auferstehung und Himmelfahrt Jesu”, savukārt sieviešu koru kategorijā - Narcisa Boneta (Narcis Bonet) “Balada del bes”. Abās minētajās kategorijās būs jāizpilda arī papildu 3 dziesmas pēc brīvas izvēles. Arī tautas mūzikas kategorijā koris dziedās trīs brīvās izvēles skaņdarbus. Koris “Imera” izsaka pateicību Kocēnu novada domei par finansiālu atbalstu dalībai konkursā, sedzot transporta izdevumus. Koris “Imera” šī gada rudenī svinēs 10 gadu jubileju. Šo notiku plānots atzīmēt ar vērienīgu koncertu Kocēnu kultūras namā, kurā piedalīsies arī izcilais latviešu komponists Mārtiņš Brauns. Viena no koncerta daļām tiks veltīta tieši Brauna daiļradei. Koris “Imera” var lepoties ar to, ka vairāk nekā trešā daļa kolektīva dalībnieku ir no pašiem kora pirmsākumiem. Korī dzied mūzikas cienītāji no Kocēniem, Mujāniem, Vaidavas, Valmieras. Jau pirmajā pastāvēšanas gadā “Imera” piedalījās starptautiskā konkursā Slovākijā, kur guva augstus panākumus. Koris piedalījies Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 2008. gadā un 2013. gadā. Savukārt 2014. gadā korim “Imera” bija īpašs izaicinājums - dalība Pasaules koru olimpiādē Rīgā, kur tika iegūts Zelta diploms. Svētku gadā korim paredzēta dalība vairākos nozīmīgos koncertos, piemēram, 28. jūnijā Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos Rīgā un šī pasākuma novadu dienā 27. jūnijā Cēsīs, 20. jūnijā – VIII Mazpilsētu un Lauku koru konkursā Mazsalacā Vidzemes Dziesmu dienas ietvaros, tās pašas dienas pēcpusdienā koncertā Dikļu baznīcā, bet vakarā Vidzemes Dziesmu dienas noslēguma pasākumā Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos. Savukārt 15. jūnijā plkst. 19.00 kora “Imera” koncerts notiks Kocēnu kultūras namā. Šī gada pavasarī Kocēnu novada dome iesniedza projekta pieteikumu „Kora “Imera” dalība 33. starptautiskajā konkursā “Cantonigros” (Spānija)” Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijas valsts mežu atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai” projektu konkursā. Izvērtējot iesniegto pieteikumu, Valsts kultūrkapitāla fonda padome piešķīrusi 1500 EUR. Projekta kopējās izmaksas 18 640 EUR, Kocēnu novada domes finansējums – 5000 EUR apmērā.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv Lai Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku apmeklētājiem un viesiem izrādītu Latvijas meistaru unikālās prasmes, 2015. gada 28. jūnijā Mežaparkā Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku laikā notiks Latvijas meistaru tirgus „Gabaliņš Latvijas”. Ostas prospektā pie Mežaparka Lielās estrādes savu veikumu un prasmes demonstrēs ap simts amatnieku, mājražotāju, zemnieku un uzņēmēju no Rīgas un Latvijas novadiem. Iepazīt Latvijas amatu tradīcijas varēs gan svētku dalībnieki no Latvijas, Baltijas un Ziemeļvalstīm, gan svētku Noslēguma koncerta apmeklētāji. Tirgū būs pieejams plašs produktu klāsts – adījumi, audumi, koka izstrādājumi, galda spēles, pinumi, kalumi, metāla izstrādājumi, māla, porcelāna, stikla un ādas izstrādājumi, lina un filca izstrādājumi, bižutērija, pērles, mežģīnes, dabīgie skaistumkopšanas produkti, garšvielas, dabīgās ziepes, tēja, svaigi dārzeņi un medus. Meistaru tirgū “Gabaliņš Latvijas” svētku dalībnieki un viesi varēs iegādāties arī grāmatas, iespieddarbus, žurnālus, pastkartes, ģeogrāfiskās kartes, mūzikas u.c. ierakstus. Piedalīties tirgū aicināti dažādu amata prasmju meistari! Meistaru tirgus dalībniekiem pieteikumu iesniegšana noslēdzas 2015. gada 15. jūnijā, plkst. 12:00. Tirgus „Gabaliņš Latvijas” notiks 28. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 20.00 Mežaparkā. Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē sāksies plkst. 17.00. Plašāka informācija: www.izbraukumatirdznieciba.lv Meistaru tirgus mājas lapa: www.gabalinslatvijas.lv
UZZIŅAI: 2015. gada 25. līdz 28. jūnijā Rīgā un Latvijas novados norisināsies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, atzīmējot šīs tradīcijas 20 gadus. Šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs. Simboliski, ka tieši jubilejas gadā svētki atgriežas Latvijā. Svētkos piedalīsies kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildinās deju kolektīvi un pūtēju orķestri – kopā svētkos tiksies ap 8000 dalībnieku. Svētku Noslēguma koncerts 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā. Biļetes „Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv. VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu un deju svētkus sagatavo un rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā Padomē sekretariātu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības ministriju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļu valstu organizācijām. facebook.com/NordicBalticChoralFestival
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv Valkas pilsētas kultūras namā turpinās kultūras un mākslas biennāle “Dzīve”. No 15. jūnija līdz 15. jūlijam Valkas pilsētas kultūras namā būs apskatāma izstāde “Jaunie sāk uzspridzināt mākslas domnīcu”, kurā apskatāmi Gundegas Evelones un Ingūnas Levšas darbi. Izstāžu kuratore, māksliniece Gundega Evelone Valkas mākslas telpā ar savu mākslas skatījumu piedalās pirmo reizi. Viņa darbojas tēlniecībā, pēc nepieciešamības apvienojot šo mākslas veidu ar jebkuriem citiem radošiem izpausmes līdzekļiem, un sintezē jaunus, konkrētu žanru un scenāriju ietvaros neierobežotus mākslas darbus. Gundega saka: “Tikai tad, kad esi, līdzīgi ārstam anatomam, izpētījis mākslas ķermeni no iekšpuses, tikai tad Tu vari pateikt, kāda ir mākslas sirds.” Gundegas Evelones lielformāta instalācija „No pīšļiem par pīšļiem” Valkas Starptautiskajai mākslas un kultūras biennālei „Dzīve” piešķir dziļi filozofisku vēstījumu. Tā ir pavisam jauna veida spēle ar tēlniecību, jo tās mērķis ir nevis klasiski baudīt no ārpuses, bet gan nokļūt iekšā, pašā viducī. Visaptverošā instalācija ir pētījums par formu maiņām, kas skatītājam bieži paliek apslēpta. Šoreiz apslēptais tiek atklāts un skatītājs nonāk milzīga mākslas, formu sastrukturētības priekšā un aptver, ka pats kļuvis par tās daļu. Arī māksliniecei Ingūnai Levšai šī ir pirmā izstāde Valkā. Māksliniece ir dzimusi Krāslavā, bet dzīvo un strādā Rīgā. Līdz šim studējusi tekstilmākslu Latvijas Mākslas akadēmijā un Norvēģijā Bergenas mākslas un dizaina akadēmijā, kā arī apguvusi kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā. Aktīvi piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, par darbu „Mežs” saņēmusi bronzas medaļu 8. Starptautiskajā šķiedras mākslas biennālē un simpozijā “From Lausanne to Beijing”, Ķīnā. Ekspozīciju veido attēlotās lietas, notikumi un vietas, kas, pēc I. Levšas domām un izjūtām, veido mūsu identitāti gan personīgā līmenī, gan saskarsmē ar citiem. Šobrīd māksliniece pārsvarā strādā ar digitālā un industriālā tekstila tehnikām, kas ļauj veidot komplicētas kompozīcijas, atsaucoties un vairāk iekļaujot tajās apkārtējo realitāti. Izstādes koncepciju veido Ingūnas radītie tēli, vide un motīvi, kas māksliniecei šķiet svarīgi cilvēka personības veidotāji. Tas ir vizuāls simbols cilvēka unikalitātei un neatkārtojamībai. I. Levšas darbi veido sižetus, kas bijuši nozīmīgi vai vienkārši fascinējoši pašai māksliniecei. Viņa piedāvā jaunu skatījumu uz mākslas darbu iespējām, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības apvienojot ar spēju radīt dziļi personīgus vēstījumus. Atbalsta: Valkas novada dome, VKKF Informāciju sagatavoja: Izstādes kurators Aivars Ikšelis
“Māksla harmonizē vidi un personību” – ar šādu nosaukumu „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015” projektu konkursā piedalījās un guva atbalstu Strenču novada domes projekts, kura rezultātā tiks restaurēta vēsturiska glezna Jērcēnmuižai.
Jērcēnu pagasta vēsture ir daļa Latvijas vēstures. Viss, kas gadsimtos noticis Latvijā, skāris ikvienu vietu un ikvienu cilvēku. Mūsu, jērcēniešu, devums sava pagasta vēstures izpētē un saglabāšanā ir savāktais un apkopotais novadpētniecības materiālu klāsts, kas pieejams Jērcēnu pagasta bibliotēkā - informācijas centrā Jērcēnmuižā. Jērcēnmuižā atradās arī Latvijas kultūrvēstures liecība -Veras Šteinertes - Bērziņas glezna "Lauku ainava", Mākslas darbs tika dāvināts 1934. gada 16. septembrī Jērcēnu pamatskolas iesvētīšanā un greznoja skolas aktu zāli 65 gadu garumā. Šo gleznu atceras ikviens Jērcēnu skolas absolvents un tā ir nozīmīga ļoti daudziem jērcēniešiem. 1994. gada augustā, kad Jērcēnu skola vēra durvis 60 gadu jubilejas salidojumam un kopā pulcēja absolventus un bijušos skolotājus, glezna atradās savā vietā skolas zālē. 1999. gadā Jērcēnu pagasta vietējā vara bija spiesta pieņemt lēmumu skolu likvidēt mazā skolēnu skaita dēļ. Skolas vēstures liecības nonāca Jērcēnu bibliotēkas – informācijas centra novadpētniecības fondā, tai skaitā arī šī glezna. Vera Šteinerte- Bērziņa (1909. -1992.) ir ainavu gleznotāja un pedagoga, viena no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viena no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē Vilhelma Purvīša skolniece. Viņas pēdējā dzīvesvieta bija Nītaure. Māksliniece mitinājusies pieticīgos apstākļos muižas modernīcā un, kā stāsta Nītaures vēstures zinātāja un gide Dace Eipure, kura personīgi tikusies ar mākslinieci, viņas gleznas šodien atrodamas daudzās nītauriešu mājās. Iecere par gleznas restaurāciju lolota vairāku gadu garumā, pagājis jau krietns laiks, kopš glezna gaida savu atdzimšanu. Nu tas ir noticis, jo pateicoties iegūtajam VKKF finansējumam EUR 824,00 glezna atgūs iepriekšējo spožumu. Restaurāciju veiks SIA “Restaurators ACS” stājglezniecības restauratore – speciāliste Dace Pāže. Gleznas atdzimšanas svētki iecerēti šoruden, novembrī kā simboliska dāvana Latvijas 97. dzimšanas dienā. Lai pamatīgāk iepazītu glezniecību un kultūrvēsturiskās vērtības, ir iecere sarīkot seno mākslas darbu izstādi no iedzīvotāju privātkolekcijās esošajiem tēlotājmākslas darbiem. Tāpēc lūdzu un aicinu atsaukties novada iedzīvotājus, kuru īpašumā ir glezniecības darbi, kurus Jūs būtu ar mieru uz laiku nodot eksponēšanai izstādē, kas iecerēta rudenī Jērcēnu Mednieku nama izstāžu zālē. Vērtīgi un interesanti, ja kopā ar gleznām tiktu nodoti arī stāsti par to autoriem, par to, kā šīs gleznas ir nonākušas Jūsu īpašumā, varbūt tās ir saistītas ar kādu īpašu notikumu. Priecāšos saņemt ziņas pa tālruni 26312250 vai elektroniski: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte, projekta vadītāja T. 26312250, e-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv Sestdien, 20. jūnijā, Matīšu pagastā notiks Burtnieku novada dziesmu un deju svētki, kuri tiks aizvadīti II Dziesmu svētku 150 gadu jubilejas gaisotnē. Svētkos vienā dziesmā un dejā vienosies Burtnieku novada vokālie ansambļi, kori un deju kolektīvi, piedalīsies arī vieskolektīvi no Salacgrīvas, Limbažu, Ogres, Beverīnas, Smiltenes, Cēsu un Valkas novadiem. Svētku programma Piektdiena, 19. jūnijs Svētku ieskaņas koncerti. Straupes jauktā kora koncerts plkst. 17:00 Ēveles baznīcā un plkst. 19:00 Burtnieku baznīcā. Sestdiena, 20. jūnijs
Visas aktivitātes notiek bez maksas. Vairāk par pasākumu var uzzināt šeit.
Informāciju sagatavoja: Edīte Stērste Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv 2015. gada 27. jūnijā 27 vietās visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados notiks Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2015” ieskaņas pasākumi. „Līdzīgi kā reiz ļaudis stiprināja savu vienotības izjūtu akcijā „Baltijas ceļš”, šo ieskaņas pasākumu laikā vairāk nekā 3500 Latvijas folkloras kopu dalībnieku vienosies dziesmā „Tēvu tēvi laipas met, Bērnu bērni izlaipos. Tā bērniņi laipojat, ka pietika mūžiņam!”” stāsta „Baltica 2015” ieskaņas pasākumu projekta vadītājs Pēteris Jansons. Ieskaņas pasākumu mērķis ir atgādināt par festivāla nozīmību kultūras un sabiedrisko procesu kontekstā. Stiprinot etniskās identitātes izjūtu cilvēkos, folkloras festivāls „Baltica” ievērojami veicinājis sabiedrības vienotību gan Latvijas, gan visu triju Baltijas valstu mērogā. Tāpat tas ir nodrošinājis tradicionālās kultūras popularitāti sabiedrībā. Pirmajā festivālā 1988. gadā Latvijā piedalījās 28 folkloras kopas, šogad – 204 kopas no Latvijas, 10 ārvalstu un četras ārvalstu latviešu kopas. Ieskaņas pasākumi notiks visos Latvijas etnogrāfiskajos novados. Kurzemē - Rucavā, Liepājā, Ventspilī, Dundagā, Saldū, Kuldīgā un Kazdangā. Sēlijas un Zemgales novadu kopas festivālu daudzinās Dignājā, Iecavā, Jelgavā un Katlakalnā. Vidzemes kopas pulcēsies Valkā, Smiltenē, Madonā, Ļaudonā, Koknesē, Ogrē, Carnikavā un Saulkrastos. Skaitliski viskuplākie solās būt Latgales sarīkojumi, kas notiks Krāslavā, Daugavpilī, Preiļos, Balvu novada Briežuciemā, Ludzā, Viļakas novadā, Dricānos un Līvānos. Katra kopa ieskaņas pasākumā saņems Festivāla Zīmi – uz lina drelļa auduma iespiestu festivāla logotipu ar katram novadam atbilstošu, cimdu rakstos sakņotu raksta joslu. Zīmes dizainu izstrādājis mākslinieks, Latvijas festivāla „Baltica” zīmes autors Valdis Celms. Saziņai par festivāla „Baltica 2015” ieskaņas pasākumiem – Pēteris Jansons, tālrunis: 26157079, e-pasts: trej9 PIE inbox PUNKTS lv. Ieskaņas pasākumus rīko Tradicionālās kultūras biedrība „Aprika” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām. Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. No 2015. gada 15. līdz 19.jūlijam Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls „Baltica 2015”. Festivālā piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. Šogad „Baltica” dalībnieku skaits būs lielākais festivāla vēsturē – 3500. „Baltica 2015” tēma būs „Mantojums”. Festivāls „Baltica” ir Baltijas tautām vai valstīm nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības - dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību, un citas tradicionālās kultūras vai mākslas izpausmes formas. „Baltica” kopš 1987. gada ik gadu pēc kārtas notiek Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā. Šogad festivāls Latvijā notiek 10. reizi. Starptautisko folkloras festivālu „Baltica” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām. Plašāka informācija: www.festivalbaltica.com un www.facebook.com/festivalbaltica Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Nu jau par ierastu tradīciju kļuvis, ka Alūksnē un Jaunlaicenē vasaras saulgriežu rītā – 21. jūnijā ikviens var piedalīties Saules saukšanas rituālā, un arī šogad šie pasākumi notiks. Svētdien, 21. jūnijā pulksten 04.15 Alūksnes ezera krastā, peldvietā „Vējiņš”, Alūksnes muzejs aicina sagaidīt saullēktu ar saulgriežu tradīcijām, rotaļām, dziesmām, ar ko iepazīstinās un līdzdarboties rosinās folkloras kopa „Egle” no Medņevas tautas nama Viļakas novadā. Šai pašā laikā var doties arī uz Jaunlaicenei, kur saukt sauli aicina pagasta tautas nama folkloras kopa „Putnis”. Pasākuma dalībniekiem tikšanās Jaunlaicenes pagastā pretī mājām „Lāses” pie omulīgas pirtiņas un dīķīša. Ikviens, kas turp dosies, ir aicināts ņemt līdzi pašdarinātu plostiņu no meldriem, skaidiņām u.c. materiāliem un tējas svecīti. Ar dziesmām, rotaļām un uguni te varēs izbaudīt rīta burvību, kad saules gaisma palēnām izgaismo jūnija visgarāko dienu. 21. jūnijs ir vasaras saulgrieži, kad daba ir pilnbriedā un dāvā mums īpašu spēku, tādēļ šis laiks tiek uzskatīts par labāko, lai gūtu jaunu spēku no dabas, vāktu ārstniecības augus, kas visa gada garumā saglabā savu maģisko iedarbību. Un kad gan vēl saņemt visvairāk saulgriežu spēka, ja ne pašā saullēkta mirklī?
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv Šogad Cēsis ielīgos vasaras saulgriežus ar pasākumiem dažādām gaumēm – notiks tirgošanās, tautas deju koncerts, teātris un, kā jau ierasts - arī tradicionālais Jāņu skrējiens! Sestdien, 20. jūnijā, mākslas telpas „Mala” savā zemdebess pagalmā aicina jau no plkst.11.00, kad notiks dabas svinēšanas svētki apvienojumā ar „Sīkumtirgus” rīkoto krāmu tirdziņu „Saulgrieži. Dabas ķēķis”. Godinot senču tradīcijas un virtuvi kā mājas siltāko vietu, tirdziņam izvēlēta īpaša tematika – virtuves piederumi un pašgatavoti saulgriežu svētku labumi. Vakarā pēc tirdziņa „Malā” lielisks turpinājuma pasākums – no plkst. 19.00 folkloras mūzikas noskaņas un sajūtas radīs tautas vērtes kopa “Dzieti”, Kristaps Bedrītis, Rihards Lībietis un grupa “Āres”. Pils parka brīvdabas estrādē plkst.20.00 notiks grandiozas Jāņu ielīgošanas svinības ar latviešu visu laiku visvairāk skatīto izrādi – Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienām Silmačos" – tautā iemīļotu Dailes, Nacionālā un Valmieras teātra aktieru, kā arī lielisku estrādes solistu izpildījumā. Vakara noslēgumā Fonoklubs izaicina miestiņa cienītājus piedalīties alus dzeršanas sacensībās. Noteikumi ir gaužām vienkārši, kā arī uzvarētāji tiks pie labām balvām. Pieteikšanās (bez maksas) būs iespējama bārā līdz pusnaktij. Par sacensības gara uzturēšanu gādās DJ Radikālis. Svētdien, 21.jūnijā, no plkst.12.00 līdz plkst.15.00 tēlnieku Jansonu dzimtas mājā "Siļķēs" jau devīto gadu Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” aicina Cēsīs piedzīvot Saulgriežu sajūtas pasākumā “Zaļie Jāņi”. Šogad būs iespēja siet sieru un mācīties pagatavot kādu skaistumkopšanas līdzekli no pērnajiem vainagiem un jaunajām Jāņu zālēm. Svētdienas vakarā plkst.22.00 notiks Jāņu ielīgošanas centrālais pasākums - deju uzvedums “Kad balti mākoņi līgo”, kas jau kļuvis par neatņemamu pasākumu Cēsīs. Deju uzvedumā Cēsu novada amatiermākslas kolektīvi ļaus ieskatīties savās svētku svinēšanas tradīcijās un paražās, kā arī aicinās skatītāju aizdomāties par tradīcijām savās ģimenēs. Pirms Jāņiem ikvienam būs iespēja izjust arī patriotisku noskaņojumu. Pirmdien, 22.jūnijā, vēstures pētnieki un Pirmā pasaules kara notikumu pazinēji Cēsu centrā atcerēsies un rekonstruēs Cēsu kaujas, kurām ir izcila vieta mūsu Atbrīvošanās kara vēsturē un bez kuru sekmīgas norises nepastāvētu arī šodienas Latvijas Republika. Plkst.11.00 notiks svinīgā ziedu nolikšana Vienības laukumā pie Uzvaras pieminekļa, savukārt kauju izspēlēšana sāksies pretī Cēsu pils parkam, Pirtsupītes gravā plkst.11.30. Neaizmirstot par sportiskām aktivitātēm, Līgo svētkos, 23.jūnijā, Cēsīs notiks tradicionālais skrējiens “Jānis un Jānītis 2015”, kur būs iespēja izmēģināt spēkus 5,5 km un 12,5 km distancēs.
Informāciju sagatavoja: Aleksandrs Abramovs Komunikācijas speciālists Cēsu novada pašvaldība aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv 64121677; 27882118. Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101 Pirmais ielīgošanas pasākums Burtnieku novadā notiks jau trešdien, 17. jūnijā, plkst. 18:00, kad Valmieras pagasta „Rūpniekos” norisināsies lustīga sadziedāšanās un sadancošanās. Ieeja bez maksas. Lai koptu latviskās tradīcijas, sestdien, 20.jūnijā, pie Valmiermuižas alus darītavas lielus un mazus Jāņa bērnus „Valmiermuižas kultūras biedrība” aicina uz latvisku ielīgošanu „Saulgriezis 2015”. Dienas daļā lauku gardumu un amatnieku daiļdarbu tirdziņš, Jāņu tradīciju skola, amatnieku darbnīcas un saulgriežu tautisko deju koncerts, savukārt, vakara daļā – uguns un spēka rituāls, latvju danči un koncerts etno skaņās ar „Jauno Jāņu Orķestri” noslēgumā. Vairāk par pasākumu šeit. Svētdien, 21. jūnijā, Ēveles muižas parkā no plkst. 15:00 norisināsies ielīgošanas pasākums kopā ar folkloras kopu „Mežābele”. Līgotājus iepazīstinās ar Jāņu dziesmām, rotaļām un dančiem. Kopīgi tiks siets siers un pīti vainagi. Šajā dienā plkst. 20:00 Ēveles teātra pulciņš izrādīs lugu „Sveķainie cīsiņi” (rež. Sanita Kalniņa). Pasākumu plkst. 22:00 noslēgs balle, kurā lustīgus dančus spēlēs grupa „2E”. Ieeja bez maksas. Pirmdien, 22. jūnijā, no plkst. 10:00 Vecates pagasta sporta laukumā Līgo svētku noskaņās notiks pagasta sporta spēles. Dalībnieki sacentīsies: minifutbolā, šautriņu mešanā, strītbolā, volejbolā, velokrosā, krosā, traktora vilkšanā, siena maisa mešanā un jautrības stafetē. Pēc sacensībām, plkst. 22:00, Jāņu ielīgošanas balle kopā ar grupu „Pajūgi”. Ieeja bez maksas. Pirmdien, 22.jūnijā plkst. 19:00 Rencēnu centrā notiks lustīgs Vasaras saulgriežu uzvedums "Lielā „pīle"". Ar dziesmām, dejām un mūziku piedalīsies pagasta pašdarbnieki. Lietus gadījumā pasākums notiks kultūras namā. Ieeja bez maksas. Otrdien, 23. jūnijā, plkst. 23:00 Burtnieku pagasta estrādē Līgo nakts balle. Spēlē grupa „Alianse”. Ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Edīte Stērste Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv Pirms 100 gadiem vēstulē savai nākamajai sievai Paulīnai Puskalnei Fricis Bārda rakstīja: “Nu tad ceturtdien, 28.maijā, mēs sēžamies vilcienā un braucam prom. Ap sešiem vakarā mēs esam mājās. Ap to pašu laiku, ap 7 vai 1/2 8, būs pastellēts mācītājs. Un turpat mūsu pilī mēs saliksim savas rokas. Un tas galvenais – mēs esam savās mājās. Un pa krēslu mēs jau varam iet bērzu birzītē klausīties lakstīgalu un dzeguzi.” Arī šogad, tāpat kā pirms 100 gadiem, pie Friča Bārdas celtās, nu jau tieši simts gadu vecās mājas, zaļo bērzi un gaisu pieskandina lakstīgalu un dzeguzes balsis. Šajā mājā, kura togad bija tiko uzcelta, abi dzejnieki arī tika salaulāti. Šogad 25.janvārī apritēja 135 gadi kopš Friča Bārdas, bet 8.jūnijā apritēs 125 gadi kopš Paulīnas Bārdas dzimšanas. Godinot abu dzejnieku nozīmīgās jubilejas, 4. jūlijā Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā notiks dzejnieku jubilejas pasākums. Tajā tiks atklāta viņiem veltīta piemiņas izstāse. Koncertā dzirdēsim pirmatskaņojumu komponista Māra Lasmaņa dziesmu ciklam ar Friča Bārdas dzeju. Dziesmas izpildīs Ieva Parša (mecosoprāns) un Mārtiņš Zvīgulis (tenors). Dziesmu pavadījumus spēlēs komponists Māris Lasmanis. Pociems komponistam ir īpaša vieta, te pagājušas bērnības vasaras. Pociema „Rumbiņos Ievas Paršas izpildījumā pirmatskaņots arī dziesmu cikls ar Friča Bārdas vārdiem „Šūpuļdziesmas”. Savukārt Ausekļa Limbažu teātra izpildījumā varēsim baudīt režisores Intas Kalniņas iestudētu Friča un Paulīnas Bārdu dzeju uzvedumu. Pasākumu līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions. Afiša šeit. Sestdien, 20. jūnijā, no plkst. 21.00 Vidzemes Dziesmu dienas ietvaros Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos norisināsies dižkoncerts, kurā uzstāsies 650 jaukto un sieviešu koru dziedātāji no Vidzemes un visas Latvijas, 120 pūtēju orķestru dalībnieki, kā arī tradicionālās mūzikas grupas un koklētāju ansambļi. Vidzemes Dziesmu dienas pasākumi sāksies jau plkst. 12.00, kad Mazsalacas novada Kultūras centrā notiks Latvijas lauku koru VIII konkurss, savukārt plkst. 16.00 Dikļu ev. lut. baznīcā notiks svētbrīdis un Kocēnu kultūras nama jauktā kora “Imera” koncerts. Īsi pirms dižkoncerta būs unikāla iespēja dzirdēt mākslinieka Ivara Mailīša vides objekta “Skaņu birzs” pirmo ieskandināšanu. Koncerta sākumā, dziedātājiem un klausītājiem sadarbojoties, vajadzēs noteikt Mazsalacas lauku koru konkursa Lielās balvas ieguvēju, noklausoties trīs labāko koru īsu uzstāšanos. Dižkoncerta repertuāra goda vietā celta latviešu tautasdziesma, tomēr kopkora programma sāksies ar 20. gadsimta vācu komponista Karla Orfa (Carl Orff) majestātiski pikantās kantātes “Carmina Burana” fragmentiem, kuru kori nedēļu vēlāk kopā ar citiem 8000 dziedātājiem atskaņos Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Rīgā. Apvienotais pūtēju orķestris pirmatskaņos Dikļu pūtēju orķestra vadītāja Valda Drulles skaņdarbu “Kocēnu svīta” piecās daļās – veltījums katram Kocēnu novada pagastam. Koncerta noslēgumā svētku kopkoris izpildīs izcilo Emiļa Melngaiļa “Jāņu vakaru”, kā arī Reiņa Sējāna un Jāņa Šipkēvica juniora dzīves prieku apliecinošo skaņdarbu „Vindo”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss, režisore Indra Roga. Pasākuma izskaņā notiks svētku balle kopā ar grupu “Kantoris 04”. Ieeja uz visiem pasākumiem – bez maksas. Vidzemes Dziesmu dienas pasākumus organizē: Kocēnu novada dome un Mazsalacas novada Kultūras centrs. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds, Vidzemes plānošanas reģions. Vidzemes Dziesmu dienai ir būtiska nozīme kora dziedāšanas tradīciju nepārtrauktības nodrošināšanā Vidzemes reģionā Dziesmu svētku starplaikā. Šie svētki stiprina sadarbību starp novadiem un pašvaldībām kultūrvēsturisko tradīciju uzturēšanā, kā arī veicina kultūrvides bagātināšanu, izceļot katra kultūrvēsturiskā novada identitāti. Vidzemes Dziesmu dienas dižkoncerts notiks vēsturiskajā dziedāšanas svētku aizsākuma vietā – Dikļos, kur izveidota unikālā Neikenkalna dabas koncertzāle, kas ir Latvijā vēl nebijis projekts un ir veidota atšķirīga no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm. Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos ieguvusi 1. vietu Latvijā vienīgās būvniecības nozares profesionālo organizāciju konkursā „Gada labākā būve Latvijā 2014” nominācijā “Ainava”.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv
Jau ceturtdien, 18. jūnijā, ar interesantām aktivitātēm Dikļu pils dārzā iesāksies Kocēnu novada svētki ar turpinājumu piektdien, 19. jūnijā, kad dažādi pasākumi norisināsies katrā Kocēnu novada pagastā. Svētku ietvaros 19. jūnijā plkst. 13.00 Dikļu pagasta bibliotēkā notiks Vika, īstajā vārdā Viktora Kalniņa, grāmatas “Santamonika, Arhangeļskas apg.” atvēršanas svētki. Grāmatā rakstnieks stāsta par savām gaitām padomju armijā aiz Ziemeļu polārā loka, Arhangeļskas apgabalā. Darbā atspoguļotas aizgājušā gadsimta vēstures un kultūras lappuses – lielvaru sacensība, pirmie soļi kosmosā, tā laika radio programmu topa dziesmas un jaunā komponista Imanta Kalniņa parādīšanās pie apvāršņa. Pasākumā interesenti aicināti tikties ar grāmatas autoru Viku un klausīties stāstījumu par grāmatas tapšanu, kā arī ieklausīties grāmatas lasījumu fragmentos.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv Lai mūsdienīgi un radoši iepazīstinātu ar latviešu tautas tērpu dažādību un veicinātu tautas tērpu valkāšanu, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir uzsācis projektu „Katram savu tautas tērpu”. Tā pirmajā posmā fotogrāfs Nils Vilnis veidojis unikālas fotogrāfijas kalendāram – „Dienrādis 2016”. Par „Dienrāža” ideju un tapšanu projekta radošais direktors, fotogrāfs Nils Vilnis stāsta: „Vēlējos apvienot latviešu senās tradīcijas – tautas tērpu, zīmju veidošanu un mistisko pasaules uztveri ar 21. gadsimtā pieejamām tehnoloģijām, uzsverot laika rituma tendenci atkārtoties. Nudien - ja rakstu aušana tērpos ir tīra matemātika ar binārā koda pierakstīšanu, tad šajā foto sērijā tika izmantota īpaša, programmējama ierīce, kas ar gaismas palīdzību rakstus, šo te pašu bināro kodu, atdzīvina fotogrāfijā. Fotogrāfijas, kurās raksti nav redzami, vairāk veltītas tieši mistiskajai latviešu tradīcijai un tās tēliem.” „Dienrāža” fotogrāfijas tapušas dabiskā vidē Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, pie Veczemju klintīm, Ķemeru purvā un tā apkārtnē. Tas pastiprina fotogrāfijas noskaņu un palīdz uzburt tēlus, savukārt mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju radīt pasaku un mistiskas senatnes sajūtu fotografēšanas procesā. Ieskats „Dienrāža” fotogrāfiju tapšanā: www.youtube.com/watch?v=JJlBtioB300&feature=youtu.be „Šobrīd runāt „par un ap” tautas tērpu ir aktuāli ne tikai tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem vai vasaras saulgriežu svinēšanai, bet arvien vairāk cilvēku to izvēlas kā tērpu savas dzīves lielākajos svētkos – kāzās un izlaiduma dienā. Tautas tērps ir kā neizsmeļams ierosmes avots māksliniekiem, tradicionālāks kultūras praktizētājiem, pētniekiem, ikvienam no mums. Priecājamies, ka „Katram savu tautas tērpu” atbalsta uzņēmumi, kuriem tautas tērpu valkāšana un mūsu tradīciju pārmantošana ir būtiska, un kuri ar aizrautību atsaucas kļūt par projekta draugiem, ” uzsver LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. „Dienrāža 2016” tapšanu atbalsta „Lattelecom”. „Iepazīstot mūsu tautas kultūras mantojumu, varam apjaust kopības sajūtu, kā arī šajā dažādībā atrast sev tuvo un īpašo. Tautas tērpi ir kā datu glabātuve, kas dzīvo pāri laikiem. Līdzīgi kā Dainu tēvs, kurš apkopoja tautas dziesmas un nodrošināja to nodošanu no paaudzes paaudzē, tā arī tehnoloģijas paver iespējas dalīties ar šīm vērtībām un audzēt to spēku. Novēlu ikvienam gūt iedvesmu un atrast savu tautas tērpu – savu saikni ar tautas dvēseli,” tā „Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Par projektu „Katram savu tautas tērpu”: Ceļā uz Latvijas simtgadi 2018. gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzsāk projektu „Katram savu tautas tērpu”. Projekta mērķis ir stāstīt par latviešu tautas tērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Tautas tērps ir nozīmīga un nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tas ir veidojies un pastāvējis noteiktos ģeogrāfiskos un ekonomiskos apstākļos un nepārtraukti attīstījies dažādu tradīciju ietvaros. Tautas tērps ir plašs informācijas nesējs ne tikai par latviešu kultūru, vēsturi, etniskajām īpatnībām, bet arī ataino arī valkātāja sociālās, ģimenes, vecuma, turīguma, kā arī kultūras sakaru mijiedarbības ar kaimiņu tautām, īpatnības. Projekta interneta vietne www.katramsavutautasterpu.lv Paldies par atbalstu Dienrāža tapšanā arī „Papyrus”, Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un Tautas tērpu centram „Senā klēts”.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Lai koptu latviskās tradīcijas, 20. jūnijā pie Valmiermuižas alus darītavas lieli un mazi Jāņa bērni tiek aicināti uz latvisku ielīgošanu „Saulgriezis 2015”. Dienas daļā lauku gardumu un amatnieku daiļdarbu tirdziņš, Jāņu tradīciju skola, amatnieku darbnīcas un saulgriežu tautisko deju koncerts, savukārt, vakara daļā – uguns un spēka rituāls, latvju danči un koncerts etno skaņās ar „Jauno Jāņu Orķestri” noslēgumā. Tirdziņš „Ar Gardu Muti Valmiermuižā” Svētku mielošanās Jāņu tradīciju skola un radošās darbnīcas Saulgriežu tautisko deju koncerts Koncerts un danči etno skaņās Ielīgošanas svētku rīkotāji un atbalstītāji /Ieeja par ziedojumiem/ 23. jūnijā plkst. 20.30 Turnas auto pieturā ērģemieši izspēlēs teatralizētu uzvedumu “Limuzīns vientuļai sievietei” jeb “Divi vienā”. Tajā izspēlēs interesantākos fragmentus no divām populārām latviešu mākslas filmām “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un “Dāvana vientuļai sievietei”. Pasākuma rīkotāji uzsver, ka būs “daudz braukšanas, daudz transportlīdzekļu, kas padarīs uzvedumu ļoti spraigu un atraktīvu”. Arī Kārķos 23.jūnijā plkst.20.00 brīvdabas estrādē izrādīs teatrālu uzvedumu “Jānis meklē līgaviņu”. Taču pirms tam – tradicionālās spēkavīru un pļaušanas sacensības. Pļaušanas sacensībās var piedalīties gan vīrieši, gan sievietes. Organizatori nodrošinās dalībniekus ar izkaptīm, bet katrs dalībnieks var piedalīties arī ar savu izkapti. Lai dalībnieki un skatītāji justos droši, dodoties uz sacensību vietu un no sacensībām, izkapts asmenim obligāti jābūt aptītam. Pļaušanas rezultātu izvērtēs, ņemot vērā pļaušanas ātrumu un pļāvuma gludums un vāla taisnumu. Spēkavīru sacensībās šogad spēkiem mērosies tikai vīri, bet 4. disciplīnā noteikti būs vajadzīga Partnere... Dalībnieki netiks šķiroti ne svara, ne vecuma, ne garuma vai īsuma, vai arī platuma un biezuma kategorijās... Dalībniekiem kopumā jāizpilda 4 disciplīnu uzdevumi - pļaušanas sacensības attiecīgajā vīru grupā, nastas pārnešanas disciplīna, sievu vilkšanas disciplīna un „pušķa” turēšanas disciplīna. Priekšā izstieptā, taisnā rokā savas dāmas priekšā, cik tas vien ilgi iespējams, jānotur „puķu pušķis”. „Pušķi” dalībniekiem piešķirs sacensību norises vietā. Stiprākais iegūs 1. Kārķu Spēkavīru sacensību uzvarētāja titulu! Sacensību organizatori šogad cer uzstādīt Kārķos vienlaicīgi visvairāk un visilgāk noturēto sievu rekordu! Pasākumu atbalsta Kārķu pagasta pārvalde, Valkas novada dome, biedrība “Ugunspuķe”, SIA “ KL Retail ”
Informāciju sagatavoja: Zane Brūvere, Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste
Trešdien, 1. jūlijā, Kocēnu novada Zilākalnā un Vaidavā notiks Raimonda Ozola un Raimonda Macata koncerts; ieeja – bez maksas. Pirmais koncerts notiks plkst. 18.00 Zilākalna ciema parkā, savukārt plkst. 21.00 koncerts sāksies Vaidavas ezera krastā – estrādē (lietus gadījumā koncerts notiks Vaidavas kultūras un amatniecības centrā). Biedrība „Attīstība.Virzība.Izaugsme” jau trešo gadu piedalījās Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā programmā „Profesionālās mākslas pieejamība reģionos”, un arī šoreiz guva atbalstu. Projekta „Baltās nakts mūzika” ietvaros 2013. gada vasarā trīs Kocēnu novada pagastos – Bērzainē, Dikļos un Zilākalnā - notika dāmu saksofonu kvarteta “N[ext] move” koncerti; 2014. gadā ar fonda atbalstu divos Kocēnu novada pagastos (Bērzainē un Zilākalnā) projekta „Skaistās vasaras mūzika” ietvaros koncertus sniedza čellu trio “Melo-M”. Šoreiz Zilākalna un Vaidavas pagastā ar koncertu uzstāsies Raimonds Ozols un Raimonds Macats. Raimonds Ozols ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole. Vijolnieks R. Ozols ir solists ar visaugstākajiem profesionālās vijoļspēles standartiem, kurš atskaņo gan klasisko, gan populāro mūziku, spēlējot akustisko un elektrisko vijoli. Mūzikas kritiķi un profesionāļi šo izpildījumu ir atzinuši par lielisku, jo tas sniedz iespēju klausīties klasisko mūziku rokmūzikas jeb 21. gadsimta interpretācijā. Paralēli darbam Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī Raimonds kā vieskoncertmeistars muzicējis Bavārijas Radio orķestrī M. Jansona vadībā Minhenē, Igaunijas Nacionālajā orķestrī, Vispasaules Miera fonda orķestrī Bangkokā. R. Ozola solo priekšnesumi skanējuši Somijā, Islandē, Norvēģijā, Krievijā, Ķīnā, Azerbaidžānā, Austrijā un citās valstīs. Savukārt Raimonds Macats konservatorijā apguvis čellu, vēlāk spēlējis pārsvarā taustiņinstrumentus un ir vienīgais Latvijā, kurš profesionāli spēlē mutes harmonikas. R.Macats plaši pazīstams kā taustiņinstrumentālists un komponists, kurš aktīvi koncertē kopā ar dažādiem slaveniem mūziķiem. Projekta „Vasaras vīzijas” galvenais mērķis ir nodrošināt lauku iedzīvotājiem iespēju baudīt profesionālu mākslinieku koncertu, iepazīstināt interesentus ar vijoli kā mūzikas instrumentu, parādot tās dažādā skanējuma iespējas un skanējumu ar citiem mūzikas instrumentiem, tādējādi bagātinot klausītāju izpratni par mūzikas dažādību un skaistumu.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv 17. - 21. augustā Kocēnu sporta namā norisināsies pirmais “EuroFloorball Challenge” florbola turnīrs, kas aizstās ierasto “EuroFloorball Cup” kvalifikāciju. Turnīrā varēs piedalīties līdz astoņām vīriešu komandām, kas pēc Starptautiskās Florbola federācijas (IFF) reitinga nevar pretendēt uz dalību “Champions Cup” un “EuroFloorball Cup”. Otrais spēcīgākais florbola klubu turnīrs “EuroFloorball Cup 2015” 6. - 10. oktobrī notiks Cēsīs. Kā informē Latvijas Florbola savienība, ja tiks izpildītas IFF reģistrācijas prasības vīriešu turnīrā piedalīsies čempionvienības no Latvijas (“Cēsu alus/Lekrings”), Norvēģijas (“Slevik”), Igaunijas (“TTU”), Krievijas (“Pomor”), Nīderlandes (“Floorball Agents”), kā arī otra rīkotājvalsts pārstāve (“Rubene”), bet sieviešu turnīrā starts plānots spēcīgākajām komandām no Latvijas (“Rubene” un “Ķekava”), Krievijas (“Nauka-Trevelstroy”), Norvēģijas (“Sveiva”), Polijas (“MMKS Podhale Nowy Targ”), Slovākijas (“FBK Tvrdošín”). Turnīra uzvarētāji iegūs ne tikai kausu un titulu, bet arī iespēju startēt spēcīgākajā IFF rīkotajā klubu turnīrā “Champions Cup 2016”. Kā iepriekš vēstīts, florbola 20. jubilejas gada ietvaros Florbola salidojumā Rubenē sieviešu un vīriešu augstākās līgas florbola komandas “Rubene” saņēma dāvanu no Kocēnu novada pašvaldības – finansiālu atbalstu 13 800 eiro vērtībā dalībai turnīrā “EuroFloorball Cup 2015”, ko pasniedza Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis. Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 642 07683 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv
27.jūnijā plkst.19.00 trejdeviņos ieskaņas pasākumos visā Latvijā, arī Valkā, daudzinās folkloras festivālu BALTICA. Lai atgādinātu sabiedrībai par starptautiskā folkloras festivāla BALTICA nozīmību sabiedrisko procesu un Latvijas kultūras dzīves kontekstā, šogad 27. jūnijā 27 vietās visos Latvijas novados folkloras kopas piedalīsies festivāla ieskaņas pasākumos. Līdzīgi, kā kādreiz ļaudis stiprināja savu vienotības izjūtu akcijā „Baltijas Ceļš”, šo ieskaņas pasākumu laikā pulksten 19.oo vairāk nekā trīsarpus tūkstoši folkloras kopu dalībnieki visās 27 vietās vienosies dziesmā, dziedot „Tēvu tēvi laipas met, Bērnu bērni izlaipos. Tā bērniņi laipojat, ka pietika mūžiņam!”. Pasākumam, kas notiks pie Valkas pilsētas kultūras nama, dots nosaukums “Starp Jāņiem un Pēteriem’’. Tajā piedalīsies mājinieki: folkloras deju kopa “Sudmaliņas’’ un folkloras ansamblis/dziesmu draugu kopa “Nāburgi’’, kā arī ciemiņi: folkloras kopas “Dzīne’’( Ķoņi), “Endzelīte’’ (Dikļi), “Rota’’ ( Rencēni), “Mežābele’’ (Jērcēni) un senioru ansamblis “Romaški’’ no Sēļiem. Šogad laikā no 15. līdz 19.jūlijam Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls „Baltica 2015”. Šis pasākums izveidojās 1986. gadā kā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vienotību stiprinošs notikums. Kopš tā laika tas notiek ik gadus pa kārtai katrā no šīm trijām valstīm. Festivāls ir noticis jau 27 reizes, tai skaitā Latvijā – 9 reizes. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, šai gadā pasākuma koncepcija (autore Māra Mellēna) paredz īpašu uzmanību pievērst tam, lai festivāla notikumi gūst plašāku atbalsi sabiedrībā. Šai nolūkā apmēram trīs nedēļas pirms festivāla – 27.jūnijā – visos Latvijas novados 27 vietās vienlaicīgi tiks rīkoti Festivāla BALTICA ieskaņas pasākumi. Informāciju sagatavoja: Valkas pilsētas kultūras nama Kultūras metodiķe Līga Pandalone |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
