Arhīva kalendārs

Rīgas mākslas porcelāns ir viens no mākslas fenomeniem, kas raksturo mūsu bagāto kultūras vidi. Piektdien, 4.jūlijā, plkst.15.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā tiks atklāta tam veltīta porcelāna izstāde no kolekcionāra Pētera Avena krājumiem. Apmeklētāji varēs apskatīt izstādi un iepazīties ar šīs nozares panākumiem un nozīmi Latvijas kultūrā.

Mūsdienās privātkolekciju loma ir būtiski mainījusies – jauni krājumi nereti pārtop par sabiedrībai pieejamiem privātiem muzejiem. Kolekcionārs Pēteris Avens vāc mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas porcelāna mākslas kolekciju (1925-1940), un viņa mērķis ir to glabāt un rādīt zemē, kur šie mākslas darbi ir tapuši.

Mākslas porcelāna vēsture Latvijā sākās ar porcelāna apgleznošanas darbnīcas „Baltars” dibināšanu 1925.gadā. Ar saviem darbiem mākslinieki Romans Suta, Aleksandra Beļcova un Sigismunds Vidbergs pierādīja, ka modernisms var būt latvisks. Jaunās dekoratīvās mākslas nozares izaugsmi un katra mākslinieka individuālo attīstību veicināja darbnīcā valdošā radošā enerģija, pieaugošā publikas interese un starptautiskā atzinība.

Sasniegumi mākslas porcelāna laukā tobrīd jaunajai Latvijas valstij atnesa pasaules atzinību. 1925.gada starptautiskajā mākslas izstādē Parīzē darbnīca „Baltars” ieguva trīs apbalvojumus – zelta medaļas darbnīcas „Baltars” ekspozīcijai un grafiķim Sigismundam Vidbergam, kā arī bronzas medaļu Romanam Sutam. Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1928.gada beigām, taču tas vērtējams kā mūsu klasiskā modernisma ieguldījums 20.gadsimta mākslas vēsturē.

20.gs. 30.gados Rīgā darbojās vēl divas porcelāna apgleznošanas darbnīcas – „Burtnieks” un „Ripors”. Par galveno tēmu apgleznošanā kļuva daudzveidīgas tautas dzīves ainas un kompozīciju sērijas pēc tautasdziesmu motīviem. Porcelāna mākslas popularitāte auga, un 1934.gadā tika dibināta AS „M.S. Kuzņecovs”. Skices porcelānam izgatavoja tā laikā vadošie Latvijas mākslinieki – R. Suta, J. Kuga, L. Liberts, J. Bīne u.c. Starptautiskajā izstādē Parīzē 1937.gadā Kuzņecova fabrikas produkcijas stends un atsevišķu mākslinieku darbi bija apbalvoti ar Grand Prix.

Šī Rīgas mākslas porcelānam veltītā izstāde ir apliecinājums tā laika mākslas porcelāna burvībai, kas ir ne tikai unikāls mākslas fenomens, bet arī vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts vēsturi. Rīgas mākslas porcelāns – ar izcilību un kvalitāti atzīta māksla, kam mūsdienās piešķir lielu nozīmi.

Informāciju sagatavoja:
Justīne Deičmane
Valmieras pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob. tālr.: 26186068

Piektdien, 4.jūlijā, no plkst.21.30 līdz 23.00 aicinām valmieriešus un pilsētas viesus doties romantiskā pastaigā pa Dzirnavu ezeriņa promenādi, jo tur būs klausāma īpaša „mūzika uz ūdens”, kas ir vēl nebijis notikums Valmierā.

Par aizraujošiem muzikāliem priekšnesumiem no plkst.21.30 gādās valmierieši Renārs Veličko (balss, taustiņinstrumenti), Laura Saukāne (balss, akustiskā ģitāra, vijole), Lauris Rozenbaks (elektriskā ģitāra, akordeons), Mārtiņš Birnis (basģitāra) un Kārlis Zagorskis (sitaminstrumenti). Savukārt no plkst.22.30 interesentus priecēs Latvijas „Trīs tenori” – Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs.

Pasākuma laikā sadarbībā ar aktīvā tūrisma centru „Eži” par simbolisku ziedojumu ikviens interesents varēs doties braucienā ar laivu pa Dzirnavu ezeriņu un baudīt romantisko mūziku, atrodoties uz ūdens.

Īpašas noskaņas radīšanai aicinām interesentus apģērbā iekļaut kādu romantisku aksesuāru vai paņemt līdzi pledu vai siltu tēju termosā, jo arī vasarā mēdz gadīties dzestri, bet neaizmirstami un pārsteigumiem bagāti vakari.

Informāciju sagatavoja:
Justīne Deičmane
Valmieras pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob. tālr.: 26186068

Kas gan ir īsta lauku balle bez kārtīga lauku muzikanta pavadošās vijoles spēles un citu mūzikas instrumentu lustīgā meldiņa, kas rūpējās par līksmību un svētku sajūtu katrā zaļumballē, talkās un krogos.

Piektdien, 4.jūlijā, plkst.17.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā tiks atklāta izstāde par muzicēšanas tradīcijām Vidzemē 20.gadsimta pirmajā pusē. Izstādē būs demonstrēti dažādi mūzikas instrumenti, to attīstība, izplatība un spēlēšanas tradīcijas, kā arī fotoattēli, atmiņas, stāsti par kapelu veidiem, to sastāvu, instrumentu izmantojumu un ziņas par muzikantiem, kas savulaik spēlējuši Vidzemē. Izstādes atklāšanā, skanot tautas mūzikai, vecmeistaru senajām ziņģēm un autentiskiem mūzikas instrumentiem, par muzikālo noskaņu rūpēsies Oskara Patjanko kapela no Rīgas un Valdis Andersons ar draugiem no Tūjas. 

Par lauku muzikantu varētu teikt tā – bezrūpība, uzdzīve, izklaide. Liela atraktivitāte un enerģija, bez kuras neizpalika nevieni ģimenes svētki, zaļumballes, talkas un gadskārtu godi. Latviešiem gadu simtos bija pārbaudītas tradīcijas, kas pavadīja viņus visā dzīvē. Tautas mūzikas muzicēšana uztur un apliecina tautas gara spēku un to, ka šīs tradīcijas joprojām ir dzīvas, lai arī daudz kas gājis mazumā vai pat zudis. Tāpēc svarīgi ir zināt, kas ir palicis mūsu tautas tradīcijās, un saglabāt to.

Izstāde veidota, balstoties uz Valmieras muzeja krājuma materiāliem. Sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Cēsu, Pāles un Limbažu muzejiem deponēti mūzikas instrumenti un audiovizuālie materiāli. Daļa pūšaminstrumentu deponēti no Mazsalacas Mūzikas skolas. Materiāli izmantoti no ermoņiku spēlmaņa Valda Andersona, etnomuzikologa Oskara Patjanko, vēsturnieka Alberta Rokpeļņa, mūziķa Gunāra Geduševa personīgā krājuma.

Izstādes pētnieciskā daļa izstrādāta, balstoties uz preses publikācijām, profesionālu literatūru par mūzikas instrumentu vēsturi, kā arī izmantoti muzikologu pētījumi. Informācija par muzicēšanas tradīcijām Vidzemē iegūta, intervējot muzikantus jeb 20.gs. pirmajā pusē dzīvojušo muzikantu pēctečus.

Valmieras muzeja kolektīvs aicina visus interesentus apskatīt lauku muzikantu mūzikas instrumentus, iepazīties ar stāstiem par muzikantiem, kas Vidzemē spēlējuši, kā arī baudīt tautas mūzikas un autentisku mūzikas instrumentu spēli.

Informāciju sagatavoja:
Guna Medne
Valmieras muzeja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja, direktora vietniece

Ceturtdien, 3.jūlijā, plkst.16.00 Valmieras muzejā notiks ceļojošās izstādes „Johana Kristofa Broces (1742-1823) Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā” atklāšana.

Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (bij. Bibliotheca Rigensis, dibināta 1524.gadā) vēsture glabā interesantas liecības par seno grāmatu un rokrakstu likteņiem. Viena no visspilgtākajām lappusēm šajā laikmetu hronikā pieder pedagoga un novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) kolekcijai.

J. K. Broce dzimis Gerlicā, apguvis tehnisko zīmēšanu, studējis Leipcigas un Vitenbergas universitātēs teoloģiju un filozofiju. 1768.gadā, pārnācis uz Rīgu, J. K. Broce sāka strādāt par mājskolotāju, bet gadu vēlāk par pedagogu Rīgas Ķeizariskajā licejā, kur nostrādāja 46 gadus.

J. K. Broce vāca un krāja vēsturiskus materiālus, zīmēja un komentēja sava laikmeta liecības, kas viņam likās nozīmīgas, turklāt visu fiksēja ar lielu precizitāti, zīmējumiem pievienojot rakstītus paskaidrojumus, kas reizēm iekļaujas dažās rindās, bet reizēm aizņem vairākas lappuses. Daudzi no viņa zīmētajiem objektiem un dokumentiem laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, bet ziņas par tiem saglabājušās J. K. Broces bibliotēkai atstātajā arhīvā. 

J. K. Broces nozīmīgākais darbs „Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente... ” aptver 10 ādā iesietus sējumus, kuros ar lielu rūpību un precizitāti attēloti Baltijas muižu, piļu un apdzīvotu vietu skati, sabiedriskās celtnes, dzīvojamās ēkas, baznīcas, tilti, pilsētu un lauku iedzīvotāji, apģērbs, iedzīve un darba procesu raksturojums, dažādas tehniskās ierīces (ūdensvads u.c.), pieminekļi, ģerboņi, zīmogi un monētas. J. K. Broces darba stilam raksturīgs, ka par zīmētajām pilsētām viņš centies savākt iespējami daudz liecību – zīmējis nozīmīgākās celtnes, devis pilsētas vēstures aprakstu, ekonomisko un administratīvo raksturojumu, sniedzis ziņas par pilsētas iedzīvotājiem un viņu nodarbošanos.

Izstādē būs apskatāms arī 1784.gadā zīmētais Valmieras plāns, Valmieras 1791., 1795., 1797., 1799.gada skati. Saglabājies arī Valmieras tiesas nama un vecās sardzes mājas 1797.gada plāns.

J. K. Broces kolekcijas popularizēšanā nozīmīgu darbu veic Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. J. K. Broces zīmējumu un aprakstu krājums turpina paplašināt Eiropas iedzīvotāju priekšstatus par Latviju. Ar šo izstādi jau bijusi iespēja iepazīties 13 Eiropas valstīs – Latvijā, Igaunijā, Polijā, Somijā, Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Ungārijā, Baltkrievijā, Gruzijā. Pasākumi galvenokārt organizēti sadarbībā ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs.

Izstāde Valmieras muzejā būs skatāma līdz 8.septembrim.

Informāciju sagatavoja:
Ingrīda Zīriņa
Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja