Arhīva kalendārs
Trīs tekstilmākslinieces: Inese Birstiņa, Vita Plūme no Kanādas un Inese Jakobi no Latvijas, satikušās kopīgā izstādē “Noaustie stāsti”. Viņu satikšanās stāsts ir sekojošs. Inese Jakobi un Vita Plūme satikās Jūrmalā Dzintaru radošajā namā tekstilmākslinieku simpozijos vēl 1980.-to gadu beigās. Ar nelieliem pārtraukumiem tikās gan kopīgajās Pasaules latviešu kopizstādēs Rīgā, gan V.Plūmes personālizstādēs Aizkrauklē, divas reizes Madonā. Jau pāris gadus pa Latviju ceļo abu darbi. Tagad klāt pievienojusies arī Inese Birstiņa, kura ir no Madonas novada puses un savukārt ir tikusies ar Vitu Plūmi latviešu saietos un izstādēs gan ASV, gan Kanādā. “Pasaule ir maza. Liekas, arī dzīves jautājumi un atbilžu meklējumi mums ir līdzīgi, lai gan apstākļi var būt ļoti atšķirīgi,” uzskata autores. Sākusi ar tradicionālo tekstilmākslas nozari – aušanu, māksliniece Inese Birstiņa 1980.-to gadu sākumā pievērsās filcēšanai – reljefu figūru veidošanai no izsukātas vilnas, aktīvi ar to nodarbojās līdz 1991.gadam. 1990.-to gadu otrajā pusē sākusi fotografēt uz ielas nokritušus cimdus, vīriešu un sieviešu, bērnu un pieaugušo valkātus pirkstaiņus un dūraiņus, saskatot tajos cilvēka nodarbošanos no darba līdz izpriecām visos gadalaikos. Cimdi ir pazaudēti, ne aizmesti tīšām. Tajos vēl uztverams promesošais ķermenis, jo žests ir palicis. Tekstilmāksliniece Vita Plūme par saviem pēdējo gadu darbiem saka: „Es lietoju tekstilu, lai pētītu kultūras identitātes jautājumus un interpretētu (skaidrotu) savu, kā otrās pakāpes kanādietes – latvietes pieredzi. Es kombinēju tēlus, simbolus, audumu rakstus un tekstus no ģimenes vēstures un savu latvisko kultūras pamatu, lai uzdotu jautājumus par pārvietošanu, kultūras dualitāti, izkaisīšanos (izklīšanu), zaudējumiem... Ar saviem darbiem es runāju par nestabilitāti, transformāciju un atmiņas izdzēšanu. Mani uztrauc jautājumi par zudumiem - kultūras, valodas un tradīciju zudumiem... Katru reizi es stādu sev uzdevumu - veidot saturā bāzētu darbu, un mans mērķis ir izveidot darbu, kurā jēga ir nešķirama no tā būtības (dvēseles), kas iestrādāta tradicionālā materiālā.” Māksliniecei Inesei Jakobi tēma, pie kuras viņa atgriežas atkal un atkal kopš 1980.-jiem gadiem, ir LOGS. “Kas ir logs? Vai tas ir tilts starp iekštelpu, personīgo telpu un ārpasauli, vai robeža starp tām? Kādēļ dažreiz tas ir tilts, bet dažreiz – robeža? Kādi logi atdala no ārpasaules, kādi vieno ar to? Kurus logus atvērt, kurus nē? Vai visus logus vajag atvērt? Vai neradīsies caurvējš? Kad atvērt? Kad aizvērt? Kas to pateiks priekšā? Varbūt atbildes meklējamas tikai sevī? Varbūt paļauties tikai uz sevi, savu intuīciju un pieredzi? Varbūt meklēt atbildes cilvēces pieredzē, dažādos laikos? Mani darbi ir kaut kas līdzīgs sociālas būtnes dienasgrāmatai. Jau diezgan sen aizraujos ar vienkāršāko rokdarbu tehniku – lāpīšanu. Tā ļoti labi saskan ar manu darbu saturu un idejas attīstību,” saka I.Jakobi Izstāde apskatāma: līdz 29.novembrim Informāciju apkopoja Ligita Drubiņa,
Valkas novada bibliotēkas savus krājumus papildinājušas ar izcilām grāmatām, kas iegūtas piedaloties projektu konkursā "Augstvērtīga tulkotā un oriģinālliteratūra bibliotēkās". Projekta mērķis ir veicināt Latvijas un pasaules kultūras klasisko vērtību un laikmetīgās literatūras iepazīšanu un pieejamību publiskajās bibliotēkās. Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludinātajā projektu konkursā tika iesniegti 74 bibliotēku projekti, kuros iesaistītas 577 bibliotēkas. Eksperti izvērtēja iesniegtos projektus un rezultātā atbalstīja 55 bibliotēku projektus, kuros iesaistītas 456 bibliotēkas. Valkas bibliotēka ir atbalstīto projektu vidū. Projektu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds. Projektā iegūtajā grāmatu kolekcijā iekļauti latviešu autoru - Leona Brieža, Andas Līces, Ineses Zanderes, Edvarta Virzas, Imanta Ziedoņa, Ingas Ābeles, Pētera Brūvera, Noras Ikstenas, Dainas Avotiņas, Marta Pujāta, u.c. autoru darbi. Daudzus lasītājus noteikti uzrunās žurnālistes Līgas Blauas grāmata par Jānis Stradiņu, kura personība Latvijas sabiedrībā „spīd kā saulīte - viss , ko viņš dara, ir saistīts ar kaut ko pozitīvu, un viņa tīrība-garīgā un sirds tīrība- ir visaugstākās raudzes” (Ivars Kalniņš ,Organiskās sintēzes institūta direktors). Bez tradicionālajām iespiestajām grāmatām projekta kolekcijā iekļautas arī klausāmgrāmatas - I.Gaile „Āda”, U.Bērziņš „Izņemts no skolas”, M.Bērziņš „Gūtenmorgens”. Bērnus iepriecinās izdevniecības „Liels un Mazs” izdotās BIKIBUKU grāmatas. Izglītības un mācību procesā noderēs grāmatas par māksliniekiem Rūdolfu Pērli, Kārli Melnbārzdi, Jāni Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Kārli Padegu, zinātnisku rakstu krājumi par Imantu Ziedoni un Rūdolfu Blaumani. Tulkoto literatūru pārstāv autori Sandro Veronezī, Salmans Rušdi, Mika Valtari. Lasītājus, kurus nebaida fantāzijas lidojums, mistiska un paralēla pasaule, taču tajā pašā laikā absolūti reāla vide, uzrunās grāmata „Nams, kurā...”, animatores Mariamas Petrosjanas darbs, kuru cildina gan lasītāji, gan kritiķi. Ļoti jūtīgu tēmu – reliģiju, savā grāmatā „Dieva delūzija” apcer un analizē Ričards Dovkinss - ievērojams britu zinātnieks — etologs un biologs, taču plašākā publikā pazīstams kā pārliecināts ateists. Viņa darbs sarakstīts dzirkstošā valodā, kas izvērtē teoloģiskās doktrīnas pēc kritērijiem, kādi jāiztur zinātniskām teorijām. Ar visām kolekcijas grāmatām varat iepazīties šajā http://vpb.valka.lv/wp-content/uploads/2014/11/Kolekcija.doc
Informācija sagatavota Valkas novada Centrālajā bibliotēkā Piektdien, 7.novembrī, plkst.18.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā uzstāsies ērģelnieku duets Ilze Reine un Aigars Reinis, piedāvājot koncertprogrammu „Ērģeles diviem”. Koncertā būs klausāmi gan pasaulē plaši zināmi, gan latviešu skaņdarbi: G. F. Hendeļa dzirkstošais „Koncerts B-dur”, vācu romantiķa G. Merkela „Sonāte diviem ērģelniekiem”, kuras saturs balstīts psalmu tekstos, romantiskās mūzikas pērle – B. Smetanas „Vltava” īpašā pārlikumā ērģelēm, kā arī divu latviešu komponistu kompozīcijas – Ilonas Breģes un Aivara Kalēja jaundarbi ērģeļu duetam. Savukārt 21.novembrī plkst.18.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā uzstāsies Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcas ansamblis (diriģente Nellija Sisojeva), kas dzied dažādu stilu garīgo mūziku krievu, latīņu, grieķu, angļu, latviešu un citās valodās. Ansamblis ir dibināts 2011.gadā, un tā sastāvu veido profesionāli mūziķi, kuriem patīk skatuves stilu baznīcas mūzika. Dziedātāji vadās pēc noteikumiem, liturģiskās prakses pareizticīgo baznīcā, sasniegumiem muzikoloģijā un kora dziedāšanas pieredzes. Liela uzmanība tiek veltīta dziesmu vārdiem, izrunai un repertuāram. Tiek ieturēta dinamiska stila izjūta. Ansambļa repertuārs aptver gandrīz visu laikmetu un stilu mūziku no seno bizantiešu dziedājumiem unisonā līdz krievu komponistu kora šedevriem. Taču galvenais radošais virziens ansamblī ir pareizticīgo garīgā mūzika. Ieeja koncertos par ziedojumiem.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
