Arhīva kalendārs
Lāčplēša diena Ik gadu Lāčplēša dienā visā Latvijā iededz neskaitāmas sveces un dodas lāpu gājienos, pieminot un glabājot atmiņā Latvijas brīvības cīnītājus. Arī Burtnieku novadā notiks vairāki pasākumi, pieminot šo notikumu.
Pasākuma norise plānota šāda: plkst. 14:00 Skolas ielas malā iedegs sveces, bet pulcēšanās uz Lāpu gājienu notiks plkst. 16:00 pie Matīšu pamatskolas. Gājiens virzīsies pa Skolas ielu uz Matīšu kapsētu, kur Lāčplēša kara ordeņa kavalieru atdusas vietās noliks svecītes. Savukārt plkst. 17:30 aicinām pulcēties laukumā pie ūdenstorņa. Tur uzsāksim Lāpu stafetes skrējienu uz „Pikātiem”, kur pie Aleksandra Grīna piemiņas akmens notiks atceres brīdis. Uzzini vairāk šeit!
Latvijas dzimšanas dienas svinības! Latviju, sveicot 96. gadadienā, Burtnieku novada kultūras namu vadītāji ir parūpējušies par svinīgiem jubilejas pasākumiem!
Papildu informācija: Rudens kā rudens.. Vakari kļūst tumšāki, aukstāki un drēgnāki, ārā iet vairs negribas, bet mājās īsti ko darīt nav! Tāpēc mums, Cepļa jauniešiem, ir varens piedāvājums – ŠONEDĒĻ ceturtdien, 6. novembrī plkst. 19.00 nākt uz jauniešu māju Ceplis (Garā iela 10), kur notiks jauniešu filmu vakars “Vainīgas ir tikai filmas”! Vakara laikā spēlēsim smieklīgas un jautras spēles, un stāstīsim spoku stāstus pirms miega. Bet pats galvenais - skatīsimies pašu izvēlētas un Valmieras integrētās bibliotēkas aizdotās filmas! Ja pēc filmu skatīšanās vēlajās vakara stundās nevēlēsies doties mājās, droši varēsi nakšņot Cepļa telpās. Tikai tad neaizmirsti paņemt līdzi sedziņu, spilvenu un arī vecāku atļauju, ja esi nepilngadīgs, kas pieejama - http://vnf.lv/lv/zinas/jauniesu-cepli-vainigas-tikai-filmas/ Naktī uzvedīsimies godīgi un nākamajā rītā ar platu smaidu laicīgi celsimies, lai sakārtotu Cepli un dotos uz savām skolām! Paldies sakām Valmieras novada fondam un Jauniešu ideju laboratorijai par Cepļa ideju ballīti, kas saveda filmu vakara rīkotāju komandu kopā! Tāpēc... Nāc pats, ņem līdzi draugus un paķer groziņu ar našķiem un uzkodām, lai garšīgāk filmas skatīties! ;) Ja kādi jautājumi, zvaniet Ingai (29451841) vai rakstiet uz i1v PIE inbox PUNKTS lv. Cepļa jaunieši gaidīs jūs ciemos! Piebilstam, ka VNF darbību nodrošina Borisa un Ināras Teterevu fonds, bet JIL aktivitātes finansiāli atbalsta arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Ziņas autors: Papildu informācija: Līdz 2014. gada 15. novembrim korus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes un Fēru salām aicina pieteikties dalībai VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos. Pieteikuma anketa pieejama svētku mājas lapā: Latvijas koriem http://www.nordicbalticchoir.lv/dalibniekiem/pieteikties/ Ārvalstu koriem www.nordicbalticchoir.lv/en/participants/apply/ Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki notiks no 2015. gada 25. līdz 28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados. 2015. gadā šo svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs. Jubilejas gadā tos kārtējo reizi rīko Latvija. „Latvija ir koru lielvalsts. To pierāda Dziesmu svētku tradīcija, kuras vairāk nekā 140 gadu ilgajā vēsturē latvieši augstā līmenī izkopuši a capella kordziedāšanu un reizi piecos gados, tiekoties Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, rada vienu no skanīgākajiem kopkoriem pasaulē. Latvijas vārdu pasaulē regulāri nes arī mūsu koru izcilie sasniegumi dažādos starptautiskos konkursos. Šī gada vasarā Latvijā notika Pasaules koru olimpiāde, kuras laikā Rīga uzņēma 20 000 koru dziedātāju no visas pasaules. Arī nākamgad ikvienam svētku dalībniekam būs iespēja piedzīvot brīnumu, ko rada balsu tūkstošu kopkoris Mežaparka lielajā estrādē,” aicina svētku rīkotāji. Tā kā no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, svētku noslēguma koncerts Mežaparka lielajā estrādē, 28. jūnijā būs Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā. Svētku dalībnieki tradicionāli ir apmēram 8000 dziedātāju no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes. 2015. gada svētkos piedalīsies arī latviešu diasporas kori no Eiropas un citām pasaules valstīm, kā arī kori no Itālijas (prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē pirms Latvijas) un Luksemburgas (prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē pēc Latvijas). Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995. gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, t.sk. izpildījumā a cappella, kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs. Svētku idejas autors ir izcilais diriģents Imants Kokars. Pirmie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki notika Latvijā, Rīgā. Turpmākajos gados Svētki organizēti: Visbijā, Zviedrijā (1997), Skienā, Norvēģijā (2000), Klaipēdā, Lietuvā (2002), Tartu, Igaunijā (2008), Reikjavīkā, Islandē (2010), Helsinkos, Somijā (2012). VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu un deju svētkus sagatavo un rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienībā Padomē sekretariātu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības ministriju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļu valstu organizācijām.
facebook.com/NordicBalticChoralFestival
Informāciju sagatavoja: Trīs tekstilmākslinieces: Inese Birstiņa, Vita Plūme no Kanādas un Inese Jakobi no Latvijas, satikušās kopīgā izstādē “Noaustie stāsti”. Viņu satikšanās stāsts ir sekojošs. Inese Jakobi un Vita Plūme satikās Jūrmalā Dzintaru radošajā namā tekstilmākslinieku simpozijos vēl 1980.-to gadu beigās. Ar nelieliem pārtraukumiem tikās gan kopīgajās Pasaules latviešu kopizstādēs Rīgā, gan V.Plūmes personālizstādēs Aizkrauklē, divas reizes Madonā. Jau pāris gadus pa Latviju ceļo abu darbi. Tagad klāt pievienojusies arī Inese Birstiņa, kura ir no Madonas novada puses un savukārt ir tikusies ar Vitu Plūmi latviešu saietos un izstādēs gan ASV, gan Kanādā. “Pasaule ir maza. Liekas, arī dzīves jautājumi un atbilžu meklējumi mums ir līdzīgi, lai gan apstākļi var būt ļoti atšķirīgi,” uzskata autores. Sākusi ar tradicionālo tekstilmākslas nozari – aušanu, māksliniece Inese Birstiņa 1980.-to gadu sākumā pievērsās filcēšanai – reljefu figūru veidošanai no izsukātas vilnas, aktīvi ar to nodarbojās līdz 1991.gadam. 1990.-to gadu otrajā pusē sākusi fotografēt uz ielas nokritušus cimdus, vīriešu un sieviešu, bērnu un pieaugušo valkātus pirkstaiņus un dūraiņus, saskatot tajos cilvēka nodarbošanos no darba līdz izpriecām visos gadalaikos. Cimdi ir pazaudēti, ne aizmesti tīšām. Tajos vēl uztverams promesošais ķermenis, jo žests ir palicis. Tekstilmāksliniece Vita Plūme par saviem pēdējo gadu darbiem saka: „Es lietoju tekstilu, lai pētītu kultūras identitātes jautājumus un interpretētu (skaidrotu) savu, kā otrās pakāpes kanādietes – latvietes pieredzi. Es kombinēju tēlus, simbolus, audumu rakstus un tekstus no ģimenes vēstures un savu latvisko kultūras pamatu, lai uzdotu jautājumus par pārvietošanu, kultūras dualitāti, izkaisīšanos (izklīšanu), zaudējumiem... Ar saviem darbiem es runāju par nestabilitāti, transformāciju un atmiņas izdzēšanu. Mani uztrauc jautājumi par zudumiem - kultūras, valodas un tradīciju zudumiem... Katru reizi es stādu sev uzdevumu - veidot saturā bāzētu darbu, un mans mērķis ir izveidot darbu, kurā jēga ir nešķirama no tā būtības (dvēseles), kas iestrādāta tradicionālā materiālā.” Māksliniecei Inesei Jakobi tēma, pie kuras viņa atgriežas atkal un atkal kopš 1980.-jiem gadiem, ir LOGS. “Kas ir logs? Vai tas ir tilts starp iekštelpu, personīgo telpu un ārpasauli, vai robeža starp tām? Kādēļ dažreiz tas ir tilts, bet dažreiz – robeža? Kādi logi atdala no ārpasaules, kādi vieno ar to? Kurus logus atvērt, kurus nē? Vai visus logus vajag atvērt? Vai neradīsies caurvējš? Kad atvērt? Kad aizvērt? Kas to pateiks priekšā? Varbūt atbildes meklējamas tikai sevī? Varbūt paļauties tikai uz sevi, savu intuīciju un pieredzi? Varbūt meklēt atbildes cilvēces pieredzē, dažādos laikos? Mani darbi ir kaut kas līdzīgs sociālas būtnes dienasgrāmatai. Jau diezgan sen aizraujos ar vienkāršāko rokdarbu tehniku – lāpīšanu. Tā ļoti labi saskan ar manu darbu saturu un idejas attīstību,” saka I.Jakobi Izstāde apskatāma: līdz 29.novembrim Informāciju apkopoja Ligita Drubiņa,
Valkas novada bibliotēkas savus krājumus papildinājušas ar izcilām grāmatām, kas iegūtas piedaloties projektu konkursā "Augstvērtīga tulkotā un oriģinālliteratūra bibliotēkās". Projekta mērķis ir veicināt Latvijas un pasaules kultūras klasisko vērtību un laikmetīgās literatūras iepazīšanu un pieejamību publiskajās bibliotēkās. Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludinātajā projektu konkursā tika iesniegti 74 bibliotēku projekti, kuros iesaistītas 577 bibliotēkas. Eksperti izvērtēja iesniegtos projektus un rezultātā atbalstīja 55 bibliotēku projektus, kuros iesaistītas 456 bibliotēkas. Valkas bibliotēka ir atbalstīto projektu vidū. Projektu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds. Projektā iegūtajā grāmatu kolekcijā iekļauti latviešu autoru - Leona Brieža, Andas Līces, Ineses Zanderes, Edvarta Virzas, Imanta Ziedoņa, Ingas Ābeles, Pētera Brūvera, Noras Ikstenas, Dainas Avotiņas, Marta Pujāta, u.c. autoru darbi. Daudzus lasītājus noteikti uzrunās žurnālistes Līgas Blauas grāmata par Jānis Stradiņu, kura personība Latvijas sabiedrībā „spīd kā saulīte - viss , ko viņš dara, ir saistīts ar kaut ko pozitīvu, un viņa tīrība-garīgā un sirds tīrība- ir visaugstākās raudzes” (Ivars Kalniņš ,Organiskās sintēzes institūta direktors). Bez tradicionālajām iespiestajām grāmatām projekta kolekcijā iekļautas arī klausāmgrāmatas - I.Gaile „Āda”, U.Bērziņš „Izņemts no skolas”, M.Bērziņš „Gūtenmorgens”. Bērnus iepriecinās izdevniecības „Liels un Mazs” izdotās BIKIBUKU grāmatas. Izglītības un mācību procesā noderēs grāmatas par māksliniekiem Rūdolfu Pērli, Kārli Melnbārzdi, Jāni Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Kārli Padegu, zinātnisku rakstu krājumi par Imantu Ziedoni un Rūdolfu Blaumani. Tulkoto literatūru pārstāv autori Sandro Veronezī, Salmans Rušdi, Mika Valtari. Lasītājus, kurus nebaida fantāzijas lidojums, mistiska un paralēla pasaule, taču tajā pašā laikā absolūti reāla vide, uzrunās grāmata „Nams, kurā...”, animatores Mariamas Petrosjanas darbs, kuru cildina gan lasītāji, gan kritiķi. Ļoti jūtīgu tēmu – reliģiju, savā grāmatā „Dieva delūzija” apcer un analizē Ričards Dovkinss - ievērojams britu zinātnieks — etologs un biologs, taču plašākā publikā pazīstams kā pārliecināts ateists. Viņa darbs sarakstīts dzirkstošā valodā, kas izvērtē teoloģiskās doktrīnas pēc kritērijiem, kādi jāiztur zinātniskām teorijām. Ar visām kolekcijas grāmatām varat iepazīties šajā http://vpb.valka.lv/wp-content/uploads/2014/11/Kolekcija.doc
Informācija sagatavota Valkas novada Centrālajā bibliotēkā Piektdien, 7.novembrī, plkst.18.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā uzstāsies ērģelnieku duets Ilze Reine un Aigars Reinis, piedāvājot koncertprogrammu „Ērģeles diviem”. Koncertā būs klausāmi gan pasaulē plaši zināmi, gan latviešu skaņdarbi: G. F. Hendeļa dzirkstošais „Koncerts B-dur”, vācu romantiķa G. Merkela „Sonāte diviem ērģelniekiem”, kuras saturs balstīts psalmu tekstos, romantiskās mūzikas pērle – B. Smetanas „Vltava” īpašā pārlikumā ērģelēm, kā arī divu latviešu komponistu kompozīcijas – Ilonas Breģes un Aivara Kalēja jaundarbi ērģeļu duetam. Savukārt 21.novembrī plkst.18.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā uzstāsies Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcas ansamblis (diriģente Nellija Sisojeva), kas dzied dažādu stilu garīgo mūziku krievu, latīņu, grieķu, angļu, latviešu un citās valodās. Ansamblis ir dibināts 2011.gadā, un tā sastāvu veido profesionāli mūziķi, kuriem patīk skatuves stilu baznīcas mūzika. Dziedātāji vadās pēc noteikumiem, liturģiskās prakses pareizticīgo baznīcā, sasniegumiem muzikoloģijā un kora dziedāšanas pieredzes. Liela uzmanība tiek veltīta dziesmu vārdiem, izrunai un repertuāram. Tiek ieturēta dinamiska stila izjūta. Ansambļa repertuārs aptver gandrīz visu laikmetu un stilu mūziku no seno bizantiešu dziedājumiem unisonā līdz krievu komponistu kora šedevriem. Taču galvenais radošais virziens ansamblī ir pareizticīgo garīgā mūzika. Ieeja koncertos par ziedojumiem.
2014. gada 20. novembrī, plkst. 16.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks Kultūras ministrijas apbalvojuma pasniegšana kultūrizglītības nozares talantīgākajiem audzēkņiem un viņu skolotājiem. Apbalvojums tiek piešķirts par nozīmīgiem sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs. Šogad apbalvojamo pulkā būs 30 audzēkņi un viņu skolotāji no 16 izglītības iestādēm. Šī gada laureāti ir ieguvuši pirmās vietas mūzikas konkursos Itālijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Vācijā un Latvijā, mākslas konkursos Taivānā, Slovēnijā, Polijā un Vācijā, kā arī dejā Itālijā un Latvijā. Katru gadu laureātu vidū ir E.Dārziņa mūzikas vidusskolas un J.Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkņi, mākslas jomā jau vairākus gadus – Jūrmalas Mākslas skolas un Tukuma Mākslas skolas audzēkņi. Šogad apbalvojamo vidū ir arī audzēkņi no Babītes Mūzikas skolas, E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas, J.Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas, Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas, Rīgas Doma kora skolas, Valmieras Mūzikas skolas, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas, Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas, Pamatskolas „Rīdze”, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Jēkabpils Mākslas skolas, Aknīstes vidusskolas. Apbalvojumam tika saņemti 148 pieteikumi, kurus izskatīja Kultūras ministrijas izveidota žūrija Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora p.i. Mārītes Grebzdes vadībā. Komisijas sastāvā - Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā, asociētais profesors Andris Teikmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Kameransambļu un klavieru pavadījuma katedras vadītāja, profesore Gunta Sproģe, JVLMA akadēmiskā darba prorektors, profesors Normunds Vīksne, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Gunta Bāliņa, Kultūras ministrijas kultūrpolitikas departamenta stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Dace Ziemele un LNKC kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne. Kultūras ministrijas apbalvojums jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs iedibināts 1998. gadā un šogad tiks pasniegts 16.reizi. Projekta organizatorisko un tehnisko sagatavošanu veic Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Plašāka informācija par Kultūras ministrijas apbalvojumu: www.lnkc.gov.lv un www.km.gov.lv. Kopā ar Kultūras ministrijas balvu 20. novembra pasākumā pirmo reizi tiks pasniegta arī Latvijas Nacionālā kultūras centra šogad iedibinātā Cimzes balva, ar kuru godinās Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogus kultūrizglītības jomā - mūzikā, mākslā, dizainā un dejā.
Informāciju sagatavoja:
Svētdien, 9. novembrī, Kocēnos notiks Mārtiņdienas svinības. No plkst. 12.00 Kocēnu kultūras namā notiks sejas masku gatavošanas darbnīcas, bet plkst. 13.00 - Mārtiņdienas svinības Kokmuižas pils parterā. Pasākumā piedalīsies Kocēnu pamatskolas deju kolektīvi, folkloras kopa "Putni" no Lēdurgas. Aicināti iesaistīties gan lieli, gan mazi Mārtiņbērni! Būs radošā darbnīca, dejas, rotaļas, dziesmas, dažādas interesantas aktivitātes. Visi tiks cienāti ar īpašo Mārtiņdienas zupu! Sestdien, 8. novembrī, plkst. 18.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā notiks „Trīs koru koncerts”. Koncertā uzstāsies Auces novada jauktais koris „Auce”, ko vada izcilais latviešu diriģents un Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Zirnis, koncertapvienības „Ave Sol” jauktais koris „Sonante” (diriģente Inga Graumane) un Valmieras Kultūras centra un Vidzemes Augstskolas jauniešu jauktais koris „Skan” (diriģente Irēna Zelča). Koncerta apmeklējums – bezmaksas. 7.decembrī plkst.18.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā notiks Ziemassvētku koncerts „Tavas pēdas sniegā”, kurā apstāties no ikdienas steigas, piedzīvot Ziemassvētku mieru un brīnumu aicinās Evita Zālīte, Andris Ērglis un Jānis Strazds. Teju, teju klāt Ziemassvētki – mīlestības, cerības un piedošanas laiks. Svētki, kuru patiesā būtība mājo cilvēku sirdīs. Šai laikā biežāk palūkojamies visapkārt, lai iepriecinātu tos, kuri ir vientuļi, lai atkal modinātu cerību sirdīs, kas to zaudējuši. Tas ir laiks, kad apstāties, padomāt un garīgi attīrīties. Laiks, kad svinēt kopā būšanas svētkus un piedzīvot atkalredzēšanās prieku. Tāpēc Latvijas Nacionālās operas soliste Evita Zālīte, dziedātājs Andris Ērglis, komponists Jānis Strazds, ģitāriste Ilze Grunte un basa meistars Andris Grunte aicina būt kopā Latvijas skaistākajos dievnamos Ziemassvētku koncertā „Tavas pēdas sniegā”. „„Kad beidzot būs Ziemassvētki?” Tik nepacietīgi mēs bijām bērnībā, ilgojoties pēc dāvanām, sniega un brīnumainā noslēpuma, ko iemieso Jēzus bērna piedzimšana. Gadu pēc gada katram šis noslēpums tiek atklāts citādāk. Mūzika ir uzticams ceļabiedrs. Mūsu koncerts būs kā maza apstāšanās, lai kopīgi svinētu un pateiktos par šo ceļu uz svētkiem, kuru, šķiet, pārklāj tikko uzsnidzis sniegs, un vienīgi Radītāja pēdas sniegā rādīs ceļu, lai nenomaldītos,” stāsta Evita Zālīte. Savukārt mūziķis Andris Ērglis atklāj: „Tā kā Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki, ar lielu prieku kopā ar kolēģiem strādājām pie koncertprogrammas gatavošanas. Svētku sajūta mūs pārņēma jau strādājot mēģinājumos – mēs ļoti gaidām Ziemassvētkus un vēlamies šo gada gaišāko svētku sajūtu aiznest arī jums, klausītāji.” Koncertā skanēs dziesmas, ko Ziemassvētku laikam sacerējuši komponisti, sākot ar viduslaikiem līdz mūsdienām. Programmā būs dzirdama J. S. Baha, Riz. Ortolani, R. Dubras, J. Strazda, V. Pūces un I. Gruntes oriģinālmūzika un tradicionālo Ziemassvētku dziesmu apdares. „Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki, tāpēc būšu priecīgs svētku gaidīšanas laiku pavadīt kopā ar lieliskiem kolēģiem, izpildot skaistu mūziku Ziemassvētku koncertos visā Latvijā,” koncertu aicina apmeklēt komponists Jānis Strazds. Informāciju sagatavoja: Tuvojas valsts svētki, un arī Kocēnu novadā norisināsies gan Lāčplēša dienai, gan Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienai veltīti pasākumi. Kocēnu novada dome svētkos aicina iedzīvotājus iedegt svecītes mājokļu logos mūsu zemei - Latvijai! Dikļos 11. novembrī plkst. 13.00 Dikļu kapos notiks Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis. 15. novembrī plkst. 18.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienai veltīts pasākums „Mēs dzimuši novembrī" - Dikļu pūtēju orķestra trīs gadu un jauktā kora „Lira" viena gada jubilejas koncerts. 16. novembrī plkst. 14.00 Dikļu baznīcā notiks dievkalpojums. 18. novembrī plkst. 18.00 Dziesmusvētku promenādē notiks „Iededzies par Latviju" - Dikļu dzejnieces Daina Sirmā un Zane Brente – Brantiņa.
11. novembrī plkst. 17.40 notiks lāpu gājiens no Jaunburtnieku pamatskolas uz Jaunburtnieku kapiem, kur plkst. 18.00 notiks piemiņas brīdis, veltīts Latvijas atbrīvošanas cīņās un Pasaules karā kritušajiem Jaunburtnieku pagasta cīnītājiem, un plkst. 19.00 Bērzaines tautas namā – koncerts. 14. novembrī plkst. 16.30 Bērzaines tautas namā notiks Jaunburtnieku pamatskolas skolēnu koncerts „Sveiciens Latvijai". 16. novembrī plkst. 16.00 Bērzaines saieta namā notiks dievkalpojums. 18. novembrī notiks piemiņas akmens „Ceļš svešumā" izsūtītajiem Bērzaines pagasta ļaudīm uzstādīšana.
11. novembrī plkst. 16.00 Kokmuižas pils parterā notiks Lāčplēša dienai veltīta akcija „Gaismas ceļš uz Latvijas sirdi".
Vaidavā 17. novembrī plkst. 17.00 Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienai veltīts Kocēnu novada domes svinīgais pasākums „Mana sirds - mana Latvija!".
Rubenē 18. novembrī plkst. 18.00 Rubenē pie piemiņas akmens notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienai veltīts piemiņas brīdis ar svecīšu iedegšanu.
Zilākalnā 11. novembrī plkst. 17.00 Zilākalna kultūras namā notiks filmas "Bermontiāde" demonstrēšana. 15. novembrī plkst. 18.00 Zilākalna kultūras namā notiks pasākums "Mīlu zemi, ko par Latviju sauc". Piedalīsies pašmāju kolektīvi, Valmieras Kultūras centra politiski represēto vīru koris "Baltie bērzi" un Burtnieku novada Rencēnu folkloras kopa "Rota".
Informāciju sagatavoja: 12.novembrī Valmieras bibliotēkā atklāja fotoizstādi „Latvijas mazās gaismas pilis”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības un arhitekta Jāņa Dripes veidotajā fotoizstādē var iepazīties ar 59 Latvijas bibliotēkām, kas pēdējos desmit gados piedzīvojušas pozitīvas pārmaiņas. Valmieras pilsētu izstādē pārstāv Valmieras integrētā bibliotēka. Pēdējo desmit gadu laikā no jauna celtas vai pārbūvi piedzīvojušas daudzas Latvijas publiskās bibliotēkas. Katrai pilsētai, kur tapusi jauna bibliotēka, tas bijis nozīmīgs notikums. Svarīgi visas valsts mērogā parādīt šīs pozitīvās pārmaiņas. Arhitekts un izstādes kurators Jānis Dripe stāsta: „Šis ir gaismas punktu vizualizācijas projekts un stāsts par pozitīviem procesiem Latvijas bibliotēkās no Līvāniem līdz Valmierai, no Kursīšiem līdz Medumiem vai Jumurdai, Mārupei un Zorģiem. Lai arī mērogi un rocība bieži ir nesalīdzināmi, mēs centāmies pamanīt ne vien izcilību, bet arī labo gribu visos Latvijas novados. Mūsdienīga bibliotēka sen vairs nav tikai grāmatu glabātuve. Labajos piemēros tā ir vietas dvēsele. Tur kopā lieliski sadzīvo kultūras mantojums un mūsdienu tehnoloģijas, grāmata un virtuālais teksts, mazpilsētu miers un pasaules elpa, arhitektūra un saturs.” Izstāde „Latvijas mazās gaismas pilis” pirmo reizi tika eksponēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā tās atklāšanas nedēļā. Oktobrī izstāde bija skatāma Ventspils bibliotēkās, un tagad tā atceļojusi uz Valmieru, savukārt decembrī dosies uz Daugavpili. Izstāde ikvienam interesentam apskatāma Valmieras bibliotēkā Cēsu ielā 4 no 12. līdz 29.novembrim. „Latvijas mazo gaismas piļu” izstādes idejas autori ir LNB direktors Andris Vilks un Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa. Fotoizstādi rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda, ABLV Charitable Foundation, Live Riga, Valmieras pilsētas pašvaldības un citu Latvijas pašvaldību atbalstu. Valmieras integrētās bibliotēkas telpu pārbūve un iekārtojums ir Valmieras pilsētas pašvaldības un Vidzemes Augstskolas izstrādātā un īstenotā projekta „Vidzemes Augstskola – vārti uz vienoto Eiropas izglītības telpu” daļa. 2007.gada novembrī Valmieras integrētā bibliotēka uzsāka darbu renovētās, moderni iekārtotās telpās 3122 m2 platībā. Projekta īstenošanai tika saņemti Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi, valsts investīcijas un Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums. Rekonstrukcijas projekta autors ir arhitekts L. Šmits, interjera projekta autore ir Z. Šmita. Būvdarbus veica Būvuzņēmums „SCO centrs”.
2014. gada 20. novembrī plkst. 16.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Kr. Barona ielā 1, Rīgā notiks Kultūras ministrijas apbalvojuma pasniegšana kultūrizglītības nozares talantīgākajiem audzēkņiem un viņu skolotājiem. Pasākumā tiks pasniegta arī Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) šogad iedibinātā Cimzes balva. Ar pirmo Cimzes balvu tiks godināti divi izcili kultūrizglītības pedagogi – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavierspēles pedagoģe Ilze Treija un Jūrmalas Mākslas skolas skolotājs, direktora vietnieks izglītības jomā Antons Vaivods. Ilze Treija ir viena no vadošajām vidējās paaudzes klavierspēles skolotājām Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Vislielāko vērību veltījusi darbam ar klavierspēles iesācējiem, izstrādājusi mācību priekšmeta Pianisma vēsture programmu, piedalījusies mācību priekšmeta Klavierspēle programmas izstrādāšanā. Vairāk nekā 20 viņas audzēkņu ieguvuši godalgotas vietas starptautiskos konkursos un daudz koncertējuši ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Viņa ilgus gadus bijusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas izglītības programmas Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēle vadītāja. Piedalījusies dažādu, arī starptautisku pianistu konkursu žūriju darbā. Antons Vaivods darba gaitas Jūrmalas pilsētā uzsācis 1977. gadā. 37 darba gadu laikā A. Vaivods ir ieguvis lielu popularitāti Jūrmalas pilsētā kā izcils un radošs pedagogs. Viņš savā darbā izmanto mūsdienīgas mācību metodes, cenšoties saviem audzēkņiem iemācīt ne tikai zīmēt un gleznot, bet būt mērķtiecīgiem, daudz strādāt. A. Vaivoda audzēkņi regulāri piedalās vizuālās mākslas konkursos Latvijā un ārpus tās. 20 gadus pedagoga vadībā tiek rīkotas radošās mākslas vasaras izbraukuma nometnes. No 1990. gada A. Vaivods ir Jūrmalas mākslinieku grupas biedrs un aktīvi ar saviem darbiem piedalās izstādēs un mākslas projektos. Cimzes balvas piešķiršanas mērķi ir novērtēt pedagogus par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, kā arī stiprināt kultūrizglītības jomas pedagogu profesijas prestižu. Šogad – J. Cimzes 200. jubilejas gadā balva tiks pasniegta pirmo reizi. Katru gadu piešķirs divas balvas – vienam pedagogam mūzikas un dejas jomā, vienam pedagogam mākslas un dizaina jomā. Balva nosaukta pedagoga, tautas dziesmu vācēja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas izglītības aizsācēja Jāņa Cimzes (1814 - 1881) vārdā. J. Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J. Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju. Ne tas, ko viņš var, bet kā viņš to var – padara skolotāju par meistaru savā amatā. / Jānis Cimze / Plašāka informācija par Cimzes balvu LNKC mājas lapā www.lnkc.gov.lv Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228 Svētdien, 16.novembrī, plkst.14.00 Izstāžu namā notiks mākslas vēstures lekcija par ekspresionismu.
Lekciju cikla jaunās sezonas tēma ir 20.gs.māksla. Svētdienas nodarbībā Mākslas zinātniece Baiba Eglīte runās par mākslas virzienu ekspresionismu. Informāciju sagatavoja 15. novembrī plkst.13.00 Valkā, Lugažu laukumā atklās pieminekli pirmajam Latvijas Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. Valku kā vispiemērotāko vietu piemineklim 2013. gada rudenī ieteica novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, jo tieši Valkā K.Ulmanis veidoja “Latvijas Zemnieku savienību” un jau 1917.gadā Valkā aktualizēja jautājumu par Latvijas neatkarības pieprasīšanu. 1917. gada beigās Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija – Latviešu Pagaidu nacionālā padome (LPNP), kas pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Tāpat, 1918.gada novembrī Valkā tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams publiski deklarēt Latvijas valsts neatkarību, kas arī tika izdarīts 1918.gada 18.novembrī Nacionālajā teātrī Rīgā, uz kuru tika atvesta deklarācija no Valkas. “Valka ir neatkarīgās Latvijas valsts idejas šūpulis, un Valkas loma neatkarīgās Latvijas valsts tapšanā nav īsti līdz galam novērtēta”, norādījis Vents Armands Krauklis. Nozīmīgajā ceremonijā piedalīsies arī eksprezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Tāpat uzrunas teiks ZZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Uz svinīgo pasākumu ieradīsies NBS Goda sardze un NBS štāba orķestris.
Informāciju sagatavoja Zane Brūvere, Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.tālr.: 26444002 Atzīmējot komponista, ērģelnieka un diriģenta Alfrēda Kalniņa (1879 – 1951) 135. dzimšanas dienu, Cēsu Izstāžu namā svētdien, 23.novembrī plkst.16.00 skanēs viņa mūzika balsij un klavierēm.
Koncerta programmu sagatavojuši pazīstamie un iemīļotie mūziķi Antra Bigača (mecosoprāns), Ingus Pētersons (tenors) un Ventis Zilberts (klavieres). Informāciju sagatavoja: 27.novembrī Valkas, Smiltenes un Strenču novada bibliotekāri tiekas Valkā savā kārtējā profesionālās pilnveides seminārā. Šoreiz tiks skatītas tēmas „E-pasta etiķete kā tīkla etiķetes sastāvdaļa” un „Grāmata – mākslas un dizaina iedvesmas avots”. Kā lektore uzaicināta LNB Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone. Semināra otrajā daļā, kas sāksies plkst 13:00 Valkas kultūras namā, visi interesenti tiek laipni aicināti uz tikšanos ar populāro latviešu rakstnieci Māru Svīri. M. Svīrei ir izdotas vairāk nekā 20 grāmatas – romāni, stāstu, noveļu, eseju un pasaku krājumi. Uzrakstīti vairāki kinoscenāriji. Viena no populārākajām filmām, kas tapusi pēc M. Svīres scenārija, ir „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Arī īpaši latviešu sabiedrības vidū iemīļotās vēsturiskās sāgas „Likteņa līdumnieki”, kuras literāro pamatu veido Vladimira Kaijaka romāna 4 daļas, scenārija autore ir Māra Svīre. Tikšanās laikā, kura notiek VKKF atbalstītā un LNB realizētā projekta „Tikšanās Latvijas novadu bibliotēkās” ietvaros, varēs uzzināt interesantus faktus no rakstnieces biogrāfijas, kā arī uzdot jautājumus. Informāciju sagatavoja: Ginta Dubrovska, Valkas pilsētas centrālās bibliotēkas direktore “Katram cilvēkam Dievs ir devis vismaz vienu talantu. Svarīgi ir to atklāt un realizēt, dzīvojot saskaņā ar Dievu, viņa vārdu un bībeli, ”uzskata māksliniece Aija Jasūna. No 15. novembra Strenču novada kultūras iestādēs māksliniece Aija Jasūna laipni ielūdz apskatīt 4 izstādes ar kopīgu nosaukumu "Sajūtu impresijas". Mākslinieces oriģināltehnikā veidotos darbus, kuros klasiskais baltais ar 3D efektu, zelts un perlamutrs kā izteiksmes līdzeklis palīdz īstenot mākslinieces Aijas ieceri, iespējams aplūkot Strenču novada Kultūras centra mazajā zālē - "ATKLĀSMES", Plāņu tautas namā 2. stāvā izstāžu zālē - "MIRKĻA PIESKĀRIENS", Jērcēnmuižas Mednieku namā - "BALTĀ ROMANTIKA", Jaunklidža saieta namā - "DZĪVĀ FANTĀZIJA" ilustrācijas bērnu grāmatām. Tas ir īpašs gadījums, ka Strenču novada kultūras iestādēs vienlaicīgi ir apskatāmas četras vienas mākslinieces izstādes, tāpēc māksliniece ir apsolījusi balvas čaklākajiem izstāžu apmeklētājiem. Balvas būs iespējams iegūt tiem, kuri apmeklēs visas četras izstādes. Izstādes būs apskatāmas līdz 31. decembrim.
Informāciju sagatavoja: 23. novembrī plkst. 16.00 Mazsalacas novada Kultūras centrā notiks jau otrais džeza mūzikas kluba koncerts. Programmā džeza mūzikas standarti un populārās Raimonda Paula džeza dziesmas. Mazsalacas jauniešu džeza grupa un Mazsalacas ritmiskās mūzikas meistarklašu pasniedzēju ansamblis - Kristīne Prauliņa (vokāls), Kārlis Vanags (saksofons), Dāvis Jurka (saksofons), Ritvars Garoza (taustiņinstrumenti), Toms Poišs (bass), Artis Orubs (bungas). Biļetes cena €5,-. Lūgums biļetes rezervēt laicīgi, jo pasākums paredzēts pie galdiņiem. Biļešu iepriekšpārdošana Mazsalacas novada Kultūras centrā vai pa tālr. 29179179
Ilze Mitāne,
25. novembrī plkst. 12.00 Kocēnu pagasta 1. bibliotēkā Kocēnos notiks franču ceļotāja un fotogrāfa Stefana Sudjēra izstādes „Latvijas ceļojums" atklāšana. Fotogrāfiju izstādē ikviens interesents varēs sekot pa pēdām Stefanam Sudjēram, kas 26 dienās šķērsojis Latviju kājām virzienā no rietumiem līdz austrumiem, mērojot 556 km, fotogrāfijās atainojot dažādas lauku, mežu, lielceļu un neskarto dabas ainavu skaistumu. Izstāde veidota sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā, un tā būs apskatāma līdz 31. decembrim. Stefans Sudjērs dzimis 1970. gadā Francijā. Pēc banku zinību studijām Luksemburgā un tieslietu studijām Francijā S.Sudjērs strādā Londonā dažādās firmās kā direktors, jurists un ģenerālsekretārs.
Aicinām iepazīties ar Valmieras Kultūras centra pasākumu kalendāru decembrim. 05.12. plkst.20.00 Valmieras sporta balle. Ieejas maksa: EUR 8. Ieejas kartes: Valmieras Kultūras centra kasē 07.12. plkst.14.00 Senioru koru koncerts Adventes laikā. Ieeja bez maksas. 14.12. plkst.15.00 Ziemassvētku koncerts. TDA „Gauja” un bērnu studijas grupas. Ieeja bez maksas. 17.12. plkst.18.00 Vidzemes Augstskolas Ziemassvētku koncerts. Ieeja bez maksas. 20.12. plkst.12.00 Ziemassvētku stunda Brīnumskapja skolā. Ieejas maksa: EUR 7-12. Biļetes “Biļešu paradīze” kasēs 21.12. plkst.13.00 Yamaha mūzikas skolas audzēkņu koncerts. Ieeja bez maksas 27.12. plkst.19.00 Ziemassvētku balle. Spēlē “Zeļļi”. Organizē „Balles deju klubs Valmiera”. Ieejas maksa: EUR 10-15. Biļetes: Valmieras Kultūras centra kasē 28.12. plkst.12.00 izrāde bērniem „Vinnija Pūka Ziemassvētki”. Ieejas maksa: EUR 5-8. Biļetes „Biļešu paradīze” kasēs 01.01. plkst. 00.30 – 5.00 Jaungada balle ar grupu „Linga”. Ieejas maksa: EUR 6. Biļetes: Valmieras Kultūras centra kasē
Izstādes: 11.11.14.-10.12.14. - gleznotāju grupas darbu izstāde "Klusā daba. Gadalaiki."; Aicinām iepazīties ar kultūras, atpūtas un sporta pasākumu kalendāru Alūksnes novadā decembrī. Pasākumu kalendārs pieejams šeit. Sestdien, 29.novembrī, plkst.19.00 Kārķu tautas namā ar Margaretas Meijo komēdiju – farsu “Mans luteklītis” viesojas Rūjienas novada amatierteātris “Vitrāža”. “Autore pievērš skatītāju uzmanību tam, kas traucē mīlēt – aizdomīgums, neuzticība, greizsirdība, stress un bailes, ka cilvēku nemīl. Sajūta – es viņu mīlu, bet viņš mani nē. Sākas strīdi, jūk attiecības. Lugas darbība notiek 20.gadsimta sākumā Čikāgā. Redzams, kā no mazas nepatiesības izaug lieli meli. Rodas pārpratums pēc pārpratuma, kurus izrādes varoņi cenšas atrisināt. Uzvar uzticība, draudzība un mīlestība,” izrādes stāstu atklāj režisore A.Vasiļjeva. Aicināti visi! Ieeja: EUR 2.00, skolēniem: EUR 1.00
Muzikāla komēdija visai ģimenei “Sniegbaltītes skola” notiks Valkas pilsētas kultūras namā 13. decembrī plkst. 15:00. LOMĀS: Liene Šomase, Jānis Jarāns, Santa Didžus, Jānis Kirmuška/Pēteris Šogolovs, Paula Dukure, Dainis Porgants, Jūlija Ļaha, Enriko Avots, Laila Kirmuška/Dace Makovska, Jānis Elsts, Maija Romaško, Jānis Buķelis REŽISORS: Ivars Lūsis KOSTĪMU MĀKSLINIECE: Anita Znutiņa-Šēve Muzikālās komēdijas pamatā ir leģendārā pasaka par Sniegbaltītes skolu, kas tapusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados (autors Gregorija Landau un komponists Gregorijs Teplickis). Latvijā mēs šo iestudējumu pazīstam jau no 1954. gada, kas tapa radio lugas formātā (galvenajās lomās Vera Singajevska, Velta Skurstene un citas skatuves leģendas) Ar šo ziemas pasaku jau ir uzaugušas vairākas paaudzes, bet pats stāsts, kas izturējis laika pārbaudi un ieguvis jau kulta statusu, savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien, pateicoties milzīgajai labestības un humora devai, kā arī brīnišķīgajai mūzikai, kas pavada lugas varoņus viņu piedzīvojumos. Šīs izrāde ir brīnišķīga izklaide un atpūta visai ģimenei bez vecuma ierobežojuma. Vecākiem būs iespēja tikties ar jau sen pazīstamajiem un iemīļotajiem lugas varoņiem, savukārt bērniem tas būs īsts piedzīvojums, paverot Sniegbaltītes skolas durvis. Izrāde „Sniegbaltītes skola” ir veidota divos cēlienos ar vienu starpbrīdi, kura laikā bērniem būs iespēja tikties ar pasakas varoņiem klātienē, saņemt no viņiem piemiņas kartītes ar autogrāfu. Izrādes aktieru ansambli veido Latvijā pazīstami mākslinieki, mūziķim un TV zvaigznes. Neliels satura pārstāsts- Sniegbaltīte atver meža skolu zvērēniem, kur viņi mācās rakstīt, lasīt un rēķināt. Zvērēni ar lielu prieku un atsaucību dodas skolā, vienīgi lācēnu Mišku māte negrib laist skolā, jo viņai liekas, ka skolā tikai kaujas un māca visādas palaidnības, kaut gan laika gaitā Lācene nonāk pie secinājuma, ka bez skolas tomēr nevar iztikt. Vēl mežā dzīvo palaidnieks vilcēns, kurš skološanos uzskata par pilnīgu muļķību, bet arī viņš lugas gaitā pārliecinās, ka skola ir vienīgais veids kā neatpalikt no citiem gan prātā, gan veiklībā. Izrādes beigās palaidnis vilcēns arī iestājas Sniegbaltītes skolā un iegūs sev jaunus draugus. Biļetes – Biļešu paradīze tirdzniecības vietās vai www.bilesuparadize.lv ,kā arī Valkas pilsētas kultūras namā pie dežuranta. Cenas- 6;8; 9;10 eiro. Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieeja bez maksas, neaizņemot atsevišķu sēdvietu. Vairāk informācijas www.racoco.lv
Piektdien, 28.novembrī plkst.9.50 Valkas pilsētas kultūras namā notiks filmu studijas Rija jaunās animācijas filmas Zelta zirgs seanss . “Sagaidot Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu, mūsu studija ir izveidojusi pilnmetrāžas animācijas filmu jaunāko klašu skolēniem Zelta Zirgs. Tās sižeta pamatā ir Raiņa, pirms vairāk kā 100 gadiem sarakstītā tāda paša nosaukuma luga. Mūsdienīgā un bērniem viegli saprotamā stilistikā veidotās pasakas motīvi - cīņa starp labo un ļauno, drosmes, neatlaidības un pašapliecināšanās spēks. Ceram, ka filma rosinās skolēnu interesi par Raiņa daiļradi. Šī profesionālā filma ir Latvijas, Lietuvas, Dānijas un Luksemburgas kopprodukcija. Pasaku par Antiņu jau izrāda Luksemburgā un Dānijā, drīzumā rādīs Lietuvā un citur Eiropā. Filmu studija Rija filmas izrādīšanos ietvaros piedāvā skolēniem dalību eseju konkursā, lai Raiņa jubilejas gadā, īsi pirms vasaras brīvdienām, eseju konkursa uzvarētājus pulcētu uz filmas režisora Reiņa Kalnaeļla vadīto animācijas darbnīcu mūsu studijā Rīgā. Konkursa noteikumi publicēti mājaslapā www.rijafilms.lv”, stāsta studijas Rija projektu menedžere Anda Podniece. Filmas apraksts: Melnā māte cenšas sagrābt varu pār pasauli, vairo skumjas un krāj asaras no visiem, kas raud par neveiksmēm, nelaimēm un aizgājējiem. Vecā ragana vēlas nogalēt Princesi, jo tad raudātu visa karaļvalsts un Melnā māte iegūtu absolūtu varu. Kad karaļmeita dodas izjādē pa mežu, ragana sagūsta meiteni un ieslēdz Princesi stikla zārkā. Dzīvības aizstāvis – Baltais tēvs stājas ceļā un rada neiespējami stāvu un augstu ledus kalnu, kas septiņus gadus un septiņas dienas paglābs Princesi no Melnās mātes. Tikmēr drosminieki var izglābt princesi. Lomas ierunājuši: Edgars Kaufelds, Zane Dombrovska, Laima Vaikule, Uldis Dumpis, Edgars Lipors, Jānis Kirmuška, Ģirts Jakovļevs, Inese Ramute, Gunārs Placēns, Andris Bērziņš, Jānis Jarāns, Pēteris Šogolovs, Dainis Porgants. Dziesmas iedziedājušas Laima Vaikule un Zane Dombrovska. Filmas treileris šeit: http://goo.gl/TNvKNt Filma “Zelta zirgs’’ ir 79 minūtes gara. Ieeja uz filmas seansu -1 eiro. Jauku pārsteigumu visiem, kas 28.novembrī Valkas pilsētas kultūras namā apmeklēs animācijas filmas “Zelta zirgs’’ seansu ,kas sāksies plkst.9.50, sagādājusi alus darītava „Valmiermuižas alus”- tā piedāvā pilnīgi dabīgu bezalkoholisku graudu iesala dzērienu no Latvijas graudiem ar filmai veltītu nosaukumu. To jau no plkst.9.00 bez maksas nogaršot aicinās ražotnes pārstāvji. Būs iespēja arī izkrāsot kadrus no animācijas filmas “Zelta zirgs’’.
Informāciju sagatavoja Valkas pilsētas kultūras nama pasākumu organizatore Līga Pandalone Valkas novadpētniecības muzeja izstāžu zālē no 7. – 29. novembrim tekstilmākslinieču Ineses Birstiņas (Kanāda), Vitas Plūmes (Kanāda) un Ineses Jakobi (Latvija) darbu izstāde “Noaustie stāsti”. Trīs tekstilmākslinieces: Inese Birstiņa, Vita Plūme no Kanādas un Inese Jakobi no Latvijas, satikušās kopīgā izstādē “Noaustie stāsti”. Viņu satikšanās stāsts ir sekojošs. Inese Jakobi un Vita Plūme satikās Jūrmalā Dzintaru radošajā namā tekstilmākslinieku simpozijos vēl 1980.-to gadu beigās. Ar nelieliem pārtraukumiem tikās gan kopīgajās Pasaules latviešu kopizstādēs Rīgā, gan V.Plūmes personālizstādēs Aizkrauklē, divas reizes Madonā. Jau pāris gadus pa Latviju ceļo abu darbi. Tagad klāt pievienojusies arī Inese Birstiņa, kura ir no Madonas novada puses un savukārt ir tikusies ar Vitu Plūmi latviešu saietos un izstādēs gan ASV, gan Kanādā. “Pasaule ir maza. Liekas, arī dzīves jautājumi un atbilžu meklējumi mums ir līdzīgi, lai gan apstākļi var būt ļoti atšķirīgi,” uzskata autores. Sākusi ar tradicionālo tekstilmākslas nozari – aušanu, māksliniece Inese Birstiņa 1980.-to gadu sākumā pievērsās filcēšanai – reljefu figūru veidošanai no izsukātas vilnas, aktīvi ar to nodarbojās līdz 1991.gadam. 1990.-to gadu otrajā pusē sākusi fotografēt uz ielas nokritušus cimdus, vīriešu un sieviešu, bērnu un pieaugušo valkātus pirkstaiņus un dūraiņus, saskatot tajos cilvēka nodarbošanos no darba līdz izpriecām visos gadalaikos. Cimdi ir pazaudēti, ne aizmesti tīšām. Tajos vēl uztverams promesošais ķermenis, jo žests ir palicis. Tekstilmāksliniece Vita Plūme par saviem pēdējo gadu darbiem saka: „Es lietoju tekstilu, lai pētītu kultūras identitātes jautājumus un interpretētu (skaidrotu) savu, kā otrās pakāpes kanādietes – latvietes pieredzi. Es kombinēju tēlus, simbolus, audumu rakstus un tekstus no ģimenes vēstures un savu latvisko kultūras pamatu, lai uzdotu jautājumus par pārvietošanu, kultūras dualitāti, izkaisīšanos (izklīšanu), zaudējumiem… Māksliniecei Inesei Jakobi tēma, pie kuras viņa atgriežas atkal un atkal kopš 1980.-jiem gadiem, ir LOGS. “Kas ir logs? Vai tas ir tilts starp iekštelpu, personīgo telpu un ārpasauli, vai robeža starp tām? Kādēļ dažreiz tas ir tilts, bet dažreiz – robeža? Kādi logi atdala no ārpasaules, kādi vieno ar to? Kurus logus atvērt, kurus nē? Vai visus logus vajag atvērt? Vai neradīsies caurvējš? Kad atvērt? Kad aizvērt? Kas to pateiks priekšā? Varbūt atbildes meklējamas tikai sevī? Varbūt paļauties tikai uz sevi, savu intuīciju un pieredzi? Varbūt meklēt atbildes cilvēces pieredzē, dažādos laikos? Mani darbi ir kaut kas līdzīgs sociālas būtnes dienasgrāmatai. Jau diezgan sen aizraujos ar vienkāršāko rokdarbu tehniku – lāpīšanu. Tā ļoti labi saskan ar manu darbu saturu un idejas attīstību,” saka I.Jakobi Izstāde apskatāma: līdz 29.novembrim pirmdienās – piektdienās plkst. 10:00-17:00 sestdienās plkst. 10:00-16:00 Ieejas maksa: 0,71 € pensionāriem, studentiem, skolēniem 0,28 €
4.janvārī plkst.19.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā notiks Rēzijas Kalniņas un Ulda Marhileviča Ziemassvētku koncerts „Mana roka Tavējā”, kā arī jaunā albuma un DVD prezentācija. Koncertā piedalīsies arī Modris Laizāns (basģitāra), Ingus Feldmanis (ģitāra un mutes harmonikas), Ivars Kalniņš (sitaminstrumenti) un Dzintars Beitāns (vijole). No 23.decembra visu Latviju pieskandinās saviļņojoša oriģinālmūzikas programma, ko veido izcilā latviešu aktrise Rēzija Kalniņa un visu paaudžu iemīļotais mūziķis un komponists Uldis Marhilevičs – divas zvaigznes, kas spoži mirdz pie Latvijas teātra un mūzikas debesīm. Nu abi mākslinieki satiksies vienā koncertā, lai ar skatītājiem dalītos emocionālajā un sirds pieredzē. Koncerta un jaunā albuma un DVD nosaukums – „Mana roka Tavējā” – aizgūts no Rudītes Losānes tāda paša nosaukuma dzejoļa, un tā tēlainais tulkojums ir ietilpīgs un visaptverošs: tiklab kā atrašanās dzīvesdrauga azotē vai kolēģa aizvējā, tiklab – Dieva un Mīlestības pavēnī. „Esmu nonākusi līdz absolūtai skaidrībai: mana dzīves sūtība nav gozēšanās sabiedrības centrā, par katru cenu patīkot un izpatīkot visiem un ikvienam, izdāļājot sevi sīknaudā. Abi ar Uldi šobrīd esam satikušies dzīves, prāta, sirds un emociju simboliskajās krustcelēs: gribas nevis dot, bet saņemt to, ko radošais gars katram no mums piedāvā,” atzīstas Rēzija Kalniņa. Viņas dabiskā muzikalitāte, pārmantota no tēta Imanta Kalniņa, nav noslēpjama, bet žilbinošais aktrises talants un personības magnētisms skatītāju un prasīgās kritikas vērtējumā viņu pelnīti iecēlis 21.gadsimta teātra mākslas elka kārtā. „Kad Rēzija atsūtīja dziesmu tekstus, ko vēlētos izmantot jaunajai programmai un kompaktdiskam, bija skaidrs – koncertprogrammas jēga un sūtība norobežosies no jebkādas komercijas un ārišķībām, un nekādā gadījumā tā nebūs popmūzika,” tā Uldis Marhilevičs, kura kompozīcijas stilistikai raksturīgas ne tikai spilgtas melodijas, bet arī plaša spektra noskaņu diapazons – no dziļas smeldzes līdz saulainam priekam un labsirdīgam humoram. Visi autori, kuru dzejoļi kļuvuši par pamatu koncertprogrammai „Mana roka Tavējā”, izgājuši dziļas ciešanas, pārvarējuši kaislību pilnas pretrunas un beidzot atraduši ceļu uz savu būtību. Tāda ir dzejniece un skolotāja Gunta Micāne, dzejniece un teoloģe, Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne Rudīte Losāne, Ilga Bērza, Eva Dortāne, Tatjana Zeiliņa-Jones un citi autori – viņu dzīves ir garīgā skola, no kuras pamācīties aicināts ikviens. Rēzija un Uldis pirmoreiz sastapušies 1987.gadā, bet pēcāk kopā strādājuši daudzos projektos. Iztiekot bez skaļas reklāmas un savu misiju lieki neafišējot, baznīcās koncertējuši bieži, tiesa gan – katrs atsevišķi. „Mana roka Tavējā” ir pirmā abu kopīgā koncertprogramma, kas veidota mērķtiecīgi – rēķinoties ar akustikas nosacījumiem dievnamos, svētku emocionālo tonalitāti un vienotu garīgo vēstījumu. „Ar Uldi man ir īpaša saikne. Arī viņš ir dvīnis, un viņā ir tik daudz līdzību ar manu papu. Mūs vieno gan radoša trakulība, gan garīgi meklējumi. Ja līdz šim esam maldījušies pa garīgo vertikāli un pa reālistisko horizontāli, nu pienācis brīdis, kad saprotam, kur īsti slēpjas īstā vērtība un kam piešķirama patiesā nozīme,” stāsta R. Kalniņa. Koncerts „Mana roka Tavējā” ikvienu vedinās apjaust, ka arī klusums var būt skaņa, bet citkārt daiļrunīgāka par vārdiem izrādās mūzika. Ar vārdiem dažkārt viens otru pārprotam, bet mūzikā – nekad. Tāpēc programmā līdztekus dziesmām skanēs arī instrumentālā mūzika, bet runātais vārds būs rūpīgi izmeklēts fragmentu kopums no Zālamana Augstās dziesmas. Projekta ietvaros tapis arī CD un DVD ar tādu pašu nosaukumu „Mana roka Tavējā”. Par īpašu cenu to būs iespējams iegādāties koncertu norises vietās. CD – 7 EUR, DVD – 10 EUR. Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un elektroniski www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena: 10 EUR. Informāciju sagatavoja: Sestdien, 6.decembrī notiks Valkas pilsētas galvenās svētku egles iedegšanas pasākums „Nāciet, ļaudis, skatīties, kādi brauca budēlīši!”. Šī gada tēma – maskošanās. Tāpēc visi uz pasākumu aicināti ierasties maskās, īpaši – pašdarinātās. No plkst. 13.00 kultūras namā darbosies pozitīvās atrakcijas “Burkāni”, kurās gan lielie, gan mazie varēs pārbaudīt savu precizitāti un veiklību. Ieeja – zaķa maskā. Pačukstēsim, ka to būs iespējams uztaisīt arī kultūras nama telpās. Plkst.16.00 maskošanās turpināsies Lugažu laukumā, kur ieradīsies budēļi jeb ķekatnieki ar dziesmām, dejām, bluķa dedzināšanu un citām jautrām izdarībām. Un drīz arī krāšņi iemirdzēsies pilsētas galvenā svētku egle. Protams, visi aicināti piedalīties arī tradicionālajā Rūķu skrējienā. Neizpaliks arī dažādu kārumu tirgotāji. Informāciju sagatavoja Līga Pandalone, Valkas pilsētas kultūras nama Kultūras metodiķe, tālr: 64723705
6.decembrī plkst.19:00 Valkas pagasta Saieta namā „Lugažu muiža” norisināsies Valkas pagasta „Gada balva kultūrā 2014”. Decembris ir gada pēdējais mēnesis, un tas ir laiks, kad var paskatīties, kas sasniegts šī gada laikā kultūras jomā. Arī Valkas pagasts nav izņēmums. Saieta namā pašlaik darbojas 6 amatiermākslas kolektīvi – vidējās paaudzes deju kolektīvs „Spriņģi”, senioru vokālais „Romaški”, teātra kolektīvs „Rūdis”, eksotisko deju grupa „Luhde”, dāmu deju grupa „Oravake”, jauktais vokālais ansamblis „Atbalss”. Valkas pagasta „Gada balva kultūrā” norisināsies jau trešo gadu. Tiks nominēts labākais amatiermākslas kolektīvs, un arī tiks sumināti cilvēki atsevišķās nominācijās. Kurš būs vislabākais pašdarbības kolektīvs 2014.gadā, kāds ir labākais un smaidīgākais pasniedzējs, tika noskaidrots anketēšanas rezultātā. Pasākuma svinīgajā daļā uzstāsies Valkas pagasta amatiermākslas kolektīvu dalībnieki, kā arī viesi no Valkas pagasta apkaimes. Pēc nomināciju pasniegšanas ceremonijas atpūtas vakars kopā ar mūsu pašu novada grupu Atel-jē. Šī pasākuma daļa paredzēta pie galdiņiem un ar groziņiem.
Informāciju sagatavoja Zane Mīļā, Saieta nama “Lugažu muiža” vadītāja
Sestdien, 29. novembrī, plkst.18.00 Kocēnu kultūras namā notiks amatierteātra „Kontakts" izrāde „Priekulene". Izrāde ir sadzīviska, komiskiem pārpratumiem piepildīta komēdija divos cēlienos par optimistiskiem, uzņēmīgiem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem kādā no Latvijas ciemiem - Priekulenē. Izrādes laikā skatītāji varēs izdzīvot, iespējams, savā vai kaimiņu dzīvē pieredzētas situācijas, kā arī iejusties detektīvu lomā, lai mēģinātu uzminēt izrādes atrisinājumu. Izrāde izveidota no improvizācijas gaitā izkristalizētiem tēliem un dzīves situācijām. Ieejas maksa: 2 EUR, pensionāriem un skolēniem: 1 EUR.
Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
