Arhīva kalendārs
Piektdien, 28. septembrī plkst.19.00 Valkas pilsētas kultūras nama kamerzālē (Emīla Dārziņa ielā 8, Valkā) uz izrādi – Andreja Zinčuka „Mērkaķīte”, aicina Valkas pilsētas teātris. Caur atmiņām uz jaunu mīlestību, Iet tā kā spogulī, caur vēso stiklu, Caur atmiņām par seno nodevību Vēl vakar nebijušu grumbu
No senās tālienes, ja paskatītos Kā savas tagadējās dienas vadu, Sen zinātu par skaudību ko sauc... /Anna Ahmātova/
Izrāde vēsta par izcilas aktrises likteni, kas ir kā himna visas pasaules aktieriem. Mēs iepazīstam Primadonnu viņas dzīves pēdējā, agra rīta stundā Mākslas darbinieku pansionāta istabiņā, visu aizmirstu un nevienam nevajadzīgu. Dzīvē, teātra svētā vārda pielūgsmē un karjeras mērķu sasniegšanai, ir iets „pār līķiem”, tādējādi izpostot ģimeni un pazaudējot draugus. Ir palikušas tikai skaudras atmiņas un uzmācīgas domas. Vientulība, vientulība, vientulība… Iestudējuma režisors un scenogrāfs – Aivars Ikšelis, kustību režisore – Jevgēnija Kozlova. Lomās: Daiga Sondare un Gunita Gendrjuka. Darbs tapis sadarbībā ar Gatčinas eksperimentālo teātri „Za uglom” no Sanktpēterburgas. Pirmizrāde bija šī gada 29.jūnijā. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties pie kultūras nama dežuranta/kasiera katru darba dienu no pulksten 9.00 līdz 18.00. Biļete maksā 2 latus.
Papildus informācija: Valkas pilsētas teātra režisors Aivars Ikšelis, 64722360 Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inguna Medne, 64707489, 29250086 Valmieras Valsts ģimnāzijā tika organizēti Aivara Leita grāmatas „Leģendas hipotēze. Jānis Staņislavs Roze” atklāšanas svētki, kuros piedalījās gan pats grāmatas autors, gan arī izdevniecības „Neputns” pārstāvji. „Priecājamies, ka Valmierā ir tāds mākslas pedagogs un zinātnieks, kas raksta,” tā Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis. Pasākuma apmeklētāji bija liecinieki autora pārspriedumiem par monogrāfijas tapšanas gaitu, savās atmiņās par darba gaitu dalījās arī literārās un zinātniskās redaktores. Grāmatas autors A.Leitis atzīst, ka bijis interesanti pētīt mākslinieka Jāņa Rozes karjeras attīstības gaitu, komunikāciju ar laikabiedriem, kā arī mākslinieka attiecības ar fotogrāfiju. Lai arī grāmatas rakstīšanas laikā izmantoti gan arhīvos pieejamie materiāli, gan avīžu raksti, gan izvilkumi no grāmatām, tomēr par pilnībā neapšaubāmiem šos faktus nosaukt nevar, darbu rakstot nācies izvirzīt neskaitāmas hipotēzes un pieņēmumus – tāpēc grāmatai tik interesants nosaukums, atklāj grāmatas autors. Interesanti, ka grāmatas noslēgumā savu komentāru sniedzis arī astrologs, piedāvājot savu versiju par notikumiem 19.gadsimtā. Īpaša vērtība autora piedāvātajiem atskatiem vēsturē, kuros tiek atspoguļoti notikumi, kas notiek paralēli mākslinieka J.Rozes dzīves gaitām. Viena no hipotēzēm, kas tiek piedāvāta: J.Rozem likās, ka fotogrāfija viņu atbrīvo no zīmēšanas – portreta seja, kas atrodama uz izdotās grāmatas vāka, patiesībā ir ielīmēta, melnais lakats uzzīmēts, lai neredzētu līmējuma vietu. Jānis Staņislavs Roze (1829-1897) bijis viens no noslēpumainākajām personībām latviešu mākslas agrīnajā posmā. Zināms, ka J.Roze bijis pirmais latviešu gleznotājs, kurš ieguva akadēmiķa grādu Pēterburgas mākslas akadēmijā. Pavisam šāds akadēmiķa grāds ir četriem latviešu māksliniekiem. Mākslinieks īpaši pazīstams ar diviem darbiem – pašportretu un Helēnas Cimzes portretu, par kura modeles eksistenci joprojām strīdas. J.Roze bijis arī pirmais mākslinieks, kurš gleznojis Rīgas Latviešu biedrības biedrus. Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
