.png)
|
Arhīva kalendārs
Piektdien, 14. septembrī, no plkst. 14.00 – 17.00, koncertzāles “Valmiera” telpās tiksies Valmieras un apkārtējo novadu uzņēmēji, lai diskutētu par nodarbinātību un darbaspēka piesaistes izaicinājumiem. Šajā tikšanās reizē nozares eksperti un profesionāļi dalīsies zināšanās un pieredzē par šādiem jautājumiem:
Pasākumu vadīs un viedokļus apkopos Dr.geogr. Andris Klepers, kurš ir gan Valmieras pilsētas domes Attīstības un uzņēmējdarbības lietu komitejas priekšsēdētājs, gan Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un HESPI pētnieks. Pasākuma viesi:
Dalība pasākumā ir bez maksas. Aicinām reģistrēt savu dalību pasākumam līdz 12. septembrim. Saite uz reģistrācijas veidlapu: http://www.ej.uz/pam-3. Pasākumu “Pēcpusdiena ar mēru” mērķis ir veicināt uzņēmēju iesaisti un informētību par aktivitātēm Valmieras un apkārtējo novadu pašvaldībās, kā arī aicināt uzņēmējus aktīvu iesaistīties un diskutēt par aktuāliem problēmjautājumiem. “Pēcpusdiena ar mēru” ir lieliska vieta, kur sastapt pašvaldību vadītājus, speciālistus un citus uzņēmējus, klātienē uzdot savus jautājumus un saņemt atbildes.
Pasākumu organizē Valmieras Attīstības aģentūra sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību.
Informāciju sagatavojusi: Anete Antone Šogad pasākumi notiks 64 vietās visā Latvijā. Programma piedāvā ne tikai iepazīties ar vietām un notikumiem, kas cieši saistīti un liecina par valsts idejas rašanos, piemēram, izstaigājot Baumaņu Kārļa vietas Limbažos, apmeklējot Dziesmu dienu Dikļos vai Franča Trasuna muzeju “Kolnasāta”, bet arī apzināties, kas ir mantojums, ko radām nākotnei, piemēram, ekskursijā iepazīstot Rīgas pils Kastellas jauno arhitektūru vai izpētot Latvijas Nacionālo bibliotēku kultūras kanona spēlē. Atceroties nozīmīgākās Latvijas atbrīvošanas kara laika norises, Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta “Airītes” piedāvās foto orientēšanos pa Kalpaka bataljona pēdām, savukārt Brāļu kapos tiks iedegts jaunais izgaismojums. Starpkaru periodā sasniegto, būs iespējams iepazīt, apmeklējot skolu programmā celtās ēkas visos Latvijas reģionos, izzinot Ķeguma HES celtniecību, Gulbenes staciju ar dzelzceļnieku koloniju, VEF rūpnīcas ražojumus VEF muzejā un iepazīstot Jāņa Daliņa vietas Valmierā, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju “Pikšas” un jaunsaimnieka saimniecību Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Vietas, kas saistītas ar pretošanās kustību, kā arī idejām un kustībām, kas nodrošināja nozīmīgu vērtību saglabāšanu, varēs izzināt: dodoties ekskursijā nacionālās pretošanās kustības vietā – Stompaku purvā, iepazīstot Rundāles muzeja Baznīcu mākslas ekspozīciju un Rūjienas luterāņu baznīcas atjaunošanas stāstu pēc ugunsgrēka 1974. gadā, kas ar Sakrālā mantojuma programmas atbalstu turpinās šogad. Notikumus, kas saistīti ar Atmodu un valsts atgūšanu, izzināt aicinās Slutišķos, atceroties Daugavpils HES projektu, kā arī Tautas frontes muzejā un Salaspilī, daloties atmiņās par Slepenās radio stacijas darbību Augusta puča laikā. Par valsts atjaunošanu un iekļaušanos starptautiskajā apritē būs iespējams uzzināt, iepazīstot Ārlietu ministrijas namu, vai piedaloties Eiropas Savienības mājas fotoorientēšnās spēlē. Atceroties pirmās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas 1995. gadā bija veltītas koka mantojumam Latvijā, pozitīvās izmaiņas varēs novērtēt Kalnciema ielas kvartālā un Žaņa Lipkes memoriālā, baudot latviešu kino. Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā apskatāma būs gan tā ekspozīcija – laikmetīgās mākslas darbi ainavā, gan ekskursijās un izstādē varēs uzzināt par Firksu-Pedvāles muižas kungu mājas pārbūvi.
2018. gads Eiropai un tās kultūras mantojumam ir simboliski un vēsturiski nozīmīgs, jo tas iezīmē virkni svarīgu notikumu, piemēram, simto gadadienu kopš Pirmā pasaules kara beigām un vairāku dalībvalstu neatkarības pasludināšanas, kā arī Trīsdesmit gadu kara sākuma četrsimto gadadienu. Ar mērķi mudināt atklāt un iepazīt Eiropas kultūras mantojumu un stiprināt piederības izjūtu kopīgai Eiropas telpai šis gads pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu. Eiropas kultūras mantojuma dienas kā viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem kultūras mantojuma jomā Eiropā, kuru laikā 50 Eiropas kultūras konvencijas dalībvalstīs no augusta līdz oktobrim norisinās tematiski, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu rīkoti kultūras pasākumi. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā kopā 1995. gada koordinē un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, katru gadu izvēloties tēmu ko izcelt – šogad tā ir vietas, kas saistītas ar Latvijas valsts dibināšanu un attīstību.
Eiropas kultūras mantojumu dienu programma pieejama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā www.mantojums.lv/EKMD. Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi ir bez maksas, ja kāda papildus aktivitāte ir par samaksu, tas norādīts pasākumu programmā. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Alma Kaurāte 67326602, alma.kaurate PIE mantojums PUNKTS lv Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste
Piecās septembra un oktobra nedēļas nogalēs notiks industriālā mantojuma tūres. Tā būs unikāla iespēja apskatīt industriālā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā. No 14.–16. septembrim pirmie ciemos aicinās vidzemnieki – 10 industriālā mantojuma objekti Vidzemes plānošanas reģionā piedāvās apmeklētājiem no dažādiem aspektiem iepazīt industriālās vēstures liecības. Notiks gan izklaidējošas, gan izglītojošas aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību industriālajam mantojumam Vidzemē un iepazīstinātu ar tūrisma piedāvājumu tajos. Programma būs krāsaina un dažāda. Mazliet neierastāka tā būs ”Ķoņu dzirnavās”, kur jau piektdien pēc ekskursijas pa dzirnavām un to apkārtni un dalības radošajā meistardarbnīcā ”Tekstildarbi un tēlniecību radīšana" vakarpusē varēs piedzīvot mākslas performanci-industriālo operu "Ainava ar dūmiem". Tas būs metālmākslinieka Andra Dukura redzējums, pausts muzikāli vizuālā priekšnesumā, kura detaļas lai paliek noslēpumā. Jābrauc un jāizbauda pašiem! Ja Ķoņu dzirnavas piektdienā šķiet pārāk tāls galamērķis, tad var doties uz Līgatni, kur papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī varēs uzraut zolīti un pamieloties ar pankūkām. Savukārt sestdien tiem, kas nepaguva paciemoties Gulbenes–Alūksnes Bānīša svētkos 1. septembrī, būs lieliska iespēja izbraukt "Plezīrtūrē" ar vienīgo joprojām regulāri kursējošo šaursliežu dzelzceļa bānīti Latvijā, baudīt vietējos gardumus un izbraukt ar divām dažādām drezīnām Gulbenes stacijas depo. Tāpat ar dažādām aktivitātēm ciemos gaidīs arī Zilākalna ūdenstornis, Vijciema čiekurkalte, Āraišu vējdzirnavas, Rūjienas pienotava, Piebalgas porcelāna fabrika, Krīgaļu dzirnavas un Kalnvēveru vējdzirnavas. Pilnu pasākumu programmu var aplūkot šeit: TŪRES PROGRAMMA. “Latvija ir bijusi bagāta ar industriālo mantojumu, bet laika gaitā tas ir gājis zudumā. Taču mēs noteikti esam bagātāki kā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, jo Latvija un, īpaši, Rīga bija industriāli attīstītāka vieta saistībā ar ostas un dzelzceļu pieejamību, kā arī fabrikām, ko te būvēja 19. un 20. gadsimta vidū. Rīga bija viena no lielākajām Krievijas impērijas rūpniecības pilsētām,” saka Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš. Taču gan tehnoloģiju, gan dažādu nozaru attīstības dēļ daudzas ēkas, kas agrāk pildīja ļoti svarīgas funkcijas, tagad tās vairs nepilda. Ēkas ir aizstājuši datorizēti risinājumi vai vienkārši šādu funkciju veikšana mūsdienu sabiedrībā vairs nav nepieciešama. Šīs būves otro elpu bieži rod tūrismā un kļūst par tūrisma objektiem. Projekts “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”, kas tiek īstenots ar Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu, ļauj izcelt industriālā mantojuma objektus un maršrutos vienkopus piedāvāt interesentiem tos apskatīt. Šīs 5 nedēļu tūres būs pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tiks pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Ceram ar šo pasākumu kopumu parādīt, ka arī šie objekti ir tā vērti, lai tos iekļautu maršrutā, apceļojot Latviju un Igauniju. Pēc Vidzemes tūres 4 nedēļas nogalēs durvis vērs industriālā mantojuma objekti Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionos, kā arī Rietumigaunijā un Dienvidigaunijā.
Vairāk informācijas par industriālajās tūrēs plānotajiem pasākumiem pieejama arī Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, projekta ”Industriālais mantojums” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
