Arhīva kalendārs

Piektdien, 31. augustā, klātesot Kultūras un Satiksmes ministriju, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Gulbenes, Cesvaines un Smiltenes novadu pašvaldību pārstāvjiem, projektētājiem, būvniekiem, dizaineriem un citiem sadarbības partneriem, Alūksnē atklāta jauna, multimediāla ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”, kas ierīkota nule pārbūvētajā vēsturiskajā stacijas bagāžas šķūnī un vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmeta ainām un Bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija apmeklētājiem atvērta no 1. septembra, kad visā līnijā svinēs Bānīša 115. dzimšanas dienu. Tā veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, kas šobrīd 33 km garumā savieno divas Vidzemes pilsētas – Alūksni un Gulbeni. Savulaik šī bija 210 km garās šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Valka sastāvdaļa, kuras izbūve sākta 1898. gadā, bet ekspluatācija tā nodota 1903. gadā.

- Šaursliežu dzelzceļam ir nozīmīga loma Alūksnes attīstībā, 20. gadsimta sākumā no miesta pārtopot par pilsētu. Tas ir ne tikai vienkāršs satiksmes līdzeklis, bet tam piemīt arī milzīga kultūrvēsturiska un industriāla vērtība. Alūksnes novada pašvaldībai ir svarīgi saglabāt un atjaunot šādus nozīmīgus objektus, tādēļ arī stacijas šķūnis ir atdzimis, lai mūsdienīgā un interesantā veidā alūksniešiem un viesiem stāstītu par dzelzceļa un līdz ar to arī šīs apkaimes vēsturi. Pateicoties projektam un Eiropas Savienības atbalstam, esam varējuši saglabāt vienu vēsturisku celtni. Cerams, ka izdosies rast līdzekļus, lai sakārtotu arī stacijas ēku, jo ar stacijas teritoriju saistām plānus tūrisma attīstībā, - uzrunājot klātesošos, uzsvēra Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.

Šaursliežu dzelzceļa līnijai Gulbene-Alūksne kopš 2014. gada ir noteikts vēsturiskā mantojuma dzelzceļa statuss. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Katrīna Kukaine savā uzrunā uzsvēra, ka Bānītis ir unikāls Baltijas un Eiropas mērogā, jo tas ir vienīgais inženiertehniskais piemineklis, kas vēl dzīvo pilnasinīgu dzīvi.

- Visa līnijas infrastruktūra ir vērtība. Veiksmīgi rit arī citu Bānīša staciju atjaunošana, bet šis bagāžas šķūnis un tā jaunā ekspozīcija paver mums skatu uz visām bagātībām, ko sevī slēpj šis piemineklis. Tie būs vārti uz pagātni un vēsturi, ko varēsim iepazīt, un tas būs ieguvums mums visiem kopā, - sacīja K. Kukaine.

Jaunā ekspozīcija ierīkota Alūksnes Bānīša stacijas bagāžas šķūnī, kura pārbūve ir nozīmīgs notikums Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijas kultūrvēsturiskā un industriālā mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA “RE RE MEISTARI”, būvuzraudzību nodrošināja AS „Būvuzņēmums Restaurators”, bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

- Alūksnes Bānīša stacijas šķūnis ir neliels, bet īpašs objekts – ar savu vēsturi un kultūrvēsturisko nozīmi, tāpēc visā restaurācijas darbu gaitā pret ēkas detaļām esam izturējušies ar lielu respektu. Tāpat kā citos objektos, arī šeit maksimāli izmantojām veco pamatu laukakmeņus, vecās koka sijas un spāres. Tika restaurēti autentiskie koka vārti ar vecajām eņģēm un atslēgām, bet fasāžu un iekštelpu apdarei pielietojām arī no citas ēkas aizgūtus vecos apšuvuma dēļus, kas ir analogi oriģinālajiem. Apdarei izmantojām dabīgās lineļļas krāsas un citus videi draudzīgus materiālus. Man ir liels gandarījums, ka šī restaurētā ēka ir būtisks ieguldījums Alūksnes novada un arī Latvijas kultūras mantojumā. Ceru, ka novada iedzīvotāji un šī objekta apmeklētāji to pamanīs un novērtēs, - atklāšanas pasākumā norādīja SIA “RERE Meistari” valdes loceklis Ervīns Koncevičs.

Dizaina biroja “H2E” veidotās ekspozīcijas vizuālā tēla pamats ir unikālā Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa arhitektonika, kā arī tā galvenā funkcija – bagāžas novietošana. Ekspozīcija apmeklētājus iepazīstina ar dzelzceļa vēsturi, stāstot par Bānīša veidošanos kontekstā ar Eiropas dzelzceļa attīstību, kā arī dzelzceļa tehniskajiem aspektiem.

- Lai izveidotu interesantu un iesaistošu izstādes dizainu, būtiskākais ir radīt pamatotu, skaidru stāstu, kas sakņojas konkrētās vietas vēsturē un kontekstā. Stāstu, kuru apmeklētājs vēlas piedzīvot, izzināt un līdzdarboties. Šajā ziņā unikālais industriālais mantojums, Gulbenes-Alūksnes Bānītis, ir bijis ļoti pateicīgs objekts. Tas ļāva veidot ekspozīciju kā ceļojumu laikā un telpā, atgādinot, ka jau vairāk nekā 100 gadus tieši dzelzceļš ir savienojis mūs ar Eiropu un pārējo pasauli. Bānīša stāstu veido cilvēki, kuri ar to brauca, brauc, un vēl tikai brauks. Galvenais uzdevums bija parādīt, kas ir būtiskākais, unikālais un neatkārtojamais, ko Alūksnes Bānīša stacija var pavēstīt un kas ir pieejams vienīgi šeit, Alūksnē. Šis darbs ir mūs iedvesmojis un aicinājis lepoties ar vēl vienu atklātu un izgaismotu Latvijas vēstures bagātību. Mēs ceram, ka pēc ekspozīcijas iepazīšanas līdzīgi jutīsies arī alūksnieši un pilsētas viesi, - saka dizaina biroja “H2E” vadošā dizainere Ingūna Elere.

Darbi Alūksnes Bānīša stacijā norisinās projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros, projekta vadītāja - Sanita Adlere. Projektu Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Alūksnes stacijas šķūņa pārbūves izmaksas ir 412 758,25 EUR ar PVN, bet multimediālās ekspozīcijas “Alūksnes Bānīša stacija” izmaksas - 162 902,23 EUR ar PVN.

Plašāks fotomateriāls no atklāšanas pasākuma Alūksnes novada Facebook kontā.

Evitas APLOKAS foto

Sagatavojusi: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

Vidzemes mazie uzņēmēji un amatnieki aicināti piedalīties dizaina domāšanas darbnīcās 18. septembrī Madonā, LIAA inkubatora telpās (Blaumaņa ielā 3, Madonā), un 27.s eptembrī Cēsīs, Koprades mājā Skola6 (Lielā Skolas ielā 6, Cēsīs). Darbnīcas ietvaros būs iespēja praktiski izmēģināt metodes, kas palīdz uzlabot produktu, pakalpojumu vai procesu strādājot radošajās industrijās.

Dizaina domāšana apvieno gan radošo, gan analītisko domāšanu, veidojot metožu kopumu, kas ļauj radošajiem procesiem strādāt praktiski. Septembrī notiekošo dizaina darbnīcas mērķis ir sniegt mazajiem uzņēmējiem un amatniekiem Vidzemē prakstisku ieskatu kā dizaina domāšanas process var palīdzēt ikdienā, attīstot produktu, pakalpojumu, vai risinot jebkuru uzņēmuma attīstības izaicinājumu.

Darbnīcas ietvaros būs iespēja praktiski izmēģināt risinājumus šādiem jautājumiem:

Kā iesaistīt lietotāju agrīnā produkta izstrādes procesā?

Kā labāk stāstīt par savu produktu?

Kā veidot ciešāku kontaktu ar savu klientu?

Kā vislabāk testēt produktu tā izgatavošanas procesā?

Darbnīcas vadīs Design elevator eksperts Charles Bušmanis un Creativity Lab eksperte Signe Adamoviča

Pieteikšanās darbnīcām aizpildot pieteikuma anketu: https://ej.uz/dddarbnica_madona_cesis

Radošās industrijas ir viens no dzinējspēkiem ekonomikas attīstībai visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībā, kur radošās industrijas pēdējos piecos gados attīstās visstraujāk, gan jaunu darba vietu ziņā, gan pievienotās vērtības pieauguma ziņā. Arī Latvijā radošo industriju izaugsme ir vērojama, tomēr saskaņā ar LR Kultūras ministrijas veikto Radošo industriju pētījumu, šī nozare saskaras ar vairākiem izaicinājumiem.

Līdz šim radošās industrijas vairāk attīstījušās Rīgā, tādējādi radošo industriju uzņēmējdarbību var raksturot kā izteikti monocentrisku. Radošo industriju attīstības centri ārpus galvaspilsētas (Cēsis, Liepāja u.c.) nav pietiekami spēcīgi, lai virzītu nozares policentrisku izaugsmi. Tikai ceturtā daļa no radošo industriju uzņēmumiem atrodas reģionos, 80% no nozares apgrozījuma un 60% no pievienotās vērtības rada Rīgā strādājošie uzņēmumi.

Dizaina domāšanas darbnīcas tiek organizētas projekta “Dizaina domāšana radošo izaugsmei”, kuru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda “Vidzemes kulūras programma”, Vidzemes plānošanas reģions un Nodibinājums “Koprades māja Skola6”.

Projekta ievaros, balstoties uz dizaina domāšanas darbnīcu rezultātiem tiks izstrādāts materiāls, kas apkopos metodes un piemērus kā dizaina domāšanu izmantot ikdienā jebkurā uzņēmējdarbības attīstības fāzē. Izstrādātais materiāls būs pieejams digitāli ikvienam interesentam.

Darbnīcas organizē: Koprades māja Skola6

Darbnīcas līdzfinansē: Valsts Kultūrkapitāla fonda “Vidzemes kultūras programma”, Nodibinājums “Koprades māja Skola6”

Informāciju sagatavojusi:

Dita Trapenciere

Koprades mājas Skola6 vadītāja

Lai paplašinātu redzesloku, uzlabotu esošās prasmes un apgūtu iemaņas prezentēt darbus, nepieciešama amatnieku un mākslinieku sadarbība. Biedrība “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums” realizē projektu “Mākslinieku un Vidzemes amatnieku mijiedarbība” ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas finansiālo atbalstu 1000,- eiro apmērā.

Projekts tiek īstenots sadarbojoties Sarkaņu amatu skolas dalībniekiem un amatniekiem ar mākslinieci Baibu Vaivari, dizaineri, Tautas Daiļamata meistaru Māri Maniņu un SIA „Mailīšu Fabrika” Ērgļos.

Lai rastu ieskatu par amatniecības tendencēm, kā arī starptautiskajām amatniecības un lietišķās mākslas izpausmēm, maijā apmeklējām "Līvas tirgu” Liepājā, kur katru gadu piedalās vairāk kā 200 dalībnieku ar saviem amatniecības izstrādājumiem un demonstrē amata prasmes meistarklasēs, iesaistot apmeklētājus.

Jūlijā Ērgļu novada “Zemzaros” projekta dalībnieki M.Maniņa vadībā mācījās pašausta vilnas auduma pēcapstrādi – velšanu. Meistarklasē tika izmēģināti četri velšanas paņēmieni ar mājas apstākļos pieejamu aprīkojumu un salīdzināti gūtie rezultāti. Meistars bagātīgi dalījās ar zināšanām ne tikai par auduma mazgāšanu, žāvēšanu un velšanu, bet arī par dzijas krāsošanu.

Ilzes Mailītes meistarklasē audējas ar interesi iepazina “Toika Oy” ražotās  programmējamās stelles, kuras SIA “Mailīšu fabrika” šobrīd ir vienīgās Latvijā.

Septembrī biedrības “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums” telpās tiksimies mākslinieces Baibas Vaivares meistarklasē, lai gūtu zināšanas par kompozīciju, izstāžu zāles interjeru un iekārtojumu.

Informāciju sagatavojusi projekta vadītāja I.Bačuka