Arhīva kalendārs
29.janvārī plkst.18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) ikvienu interesentu gaidīs 2015.gada pirmajā Ceļotāju stāstu vakarā. Šoreiz dosimies uz silto un saulaino dienvidu zemi Horvātiju, kas ik gadu ar savu burvību aizrauj daudzus ceļotājus. Ceļojumā pa Horvātiju interesentus vedīs Rita Viļumsone – gide ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi un vienlaikus arī Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Stāstījuma laikā viesosimies Dalmācijas novadā, kas skaistās dabas dēļ uzskatāms par Adrijas jūras piekrastes pērli, apmeklēsim krāšņo Splitas pilsētu, izstaigāsim daļu no daudzajām Horvātijas salām un pussalām, piemēram, Istras pussalu, kur savulaik atrasta pasaulē lielākā trifele – 1,310 kg. Dzirdēsim stāstu par Plitvices ezeru pasauli, nacionālajiem parkiem, Krkas upes unikālo kaskādi un parunāsim par horvātu ļaudīm un viņu tradīcijām. Iepazīsim skaisto Horvātiju kopā! Valmieras Tūrisma informācijas centrs atgādina, ka dalība Ceļotāju stāstu vakaros ir bez maksas, un tajos vietu skaits ir ierobežots. Tāpēc interesenti aicināti pieteikties iepriekš, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties personīgi Valmieras TIC vai zvanot pa tālruni 64207177. Nākamais ceļotāju stāstu vakars notiks 26.februārī. Uz tikšanos! Informāciju sagatavoja: No 2015. gada 17. janvārim līdz 3. martam Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā Izstāžu zāls (Skolas ielā 10a, Madonā) būs skatāma izstāde „Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda”. Izstādes atklāšana 17.janvārī plkst. 13:00. Šodienas situācijā korporatīvai identitātei, reklāmai un vienotam grafiskam stilam tiek piešķirta būtiska loma. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka Latvijā arī padomju periodā bija radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības. Kā zināms, tieši 1960. gados PSRS un, protams, Latvijā jūtami pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām, pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi augsti kritēriji tika izvirzīti arī lietišķai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi – top daudzu uzņēmumu, veikalu „firmas” zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums. Tāpat 20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai. Šādu pavērsienu nenoliedzami sekmēja politiskā klimata izmaiņas PSRS – tā saucamais Hruščova „atkusnis”, kad māksliniekam tika piešķirta nosacīti brīvāka radošo izpausmju amplitūda visās mākslas nozarēs.
Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20. gs. 60. gadu grafiskās valodas – „lineāri ģeometriskā” stila visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās. Plašais eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Keramikas un Tekstilmākslas nodaļas fondiem, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma. Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Teksts: Irēna Bužinska, Sandra Krastiņa 24.janvārī plkst.14.00 Valmieras Kultūras centrā notiks XIX Jaunrades deju konkursa fināls, kurā redzēsim 37 latviešu dejas horeogrāfu jaundarbus. Konkursa finālā piedalīsies 15 jaunie autori. Pieredzējušo autoru grupā žūrija vērtēs 11 horeogrāfu, tostarp Deju svētku virsvadītāju Ginta Baumaņa, Taigas Ludboržas, Zandas Mūrnieces, Guntas Skujas, Jāņa Purviņa un Māras Simsones jaundarbus. Aizvadīto gadu konkursos iesniegtais lielais jaundarbu skaits mudināja rīkotājus šogad konkursu sadalīt divās kārtās. Pirmajā kārtā 2014.gada nogalē Ogrē, Slampē un Rēzeknē notika gan atklāts konkurss, gan deju autoriem bija iespēja uzklausīt žūrijas vērtējumu, gūt atziņas un dzirdēt ieteikumus. Pirmajā kārtā rekordlielu skaitu – 93 dejas iesniedza 36 jaunie autori un 18 autori ar pieredzi. „Jauno, topošo horeogrāfu skaits tiešām ir pārsteidzošs, pieteikto deju skaits milzīgs, un vienā dienā to nav iespējams noskatīties un izvērtēt. Par šiem skaitļiem varam būt ļoti priecīgi, taču skaitliskajiem rekordiem līdzi nāk liels risināmo jautājumu loks – visai maz horeogrāfisku novitāšu, tradicionāli risinātas dejas, maz jaunrades. Konkursa pirmā kārta uzrādīja nepieciešamību autoriem mācīties un pilnveidoties, meklēt katram savu rokrakstu. Novēlu jaunajiem autoriem vairāk uzdrošināties un 21.gadsimtā meklēt savu ceļu latviešu skatuviskajā dejā. Konkursa fināls dos atbildi uz jautājumu, vai kvantitāte liecina arī par tikpat labu kvalitāti. Tas rādīs, ko dejosim šogad un ko nākamajos Deju svētkos,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. Konkursa finālā dejas izdejos kolektīvi: Daiļrade, Dancis, Dancis (vidējā paaudze), Diždancis, Dzieti, Lielupe, Lielupe (vidējā paaudze), Līgo, Līgo (vidējā paaudze), Mārupieši, Ogre, Ogrēnietis, Pērle, Raksti, Randiņš, Rotaļa, Sadancis (Jēkabpils), Sen Līgo, Teiksma, Vīmyns, Zalktis, Zīle un Zīle (vidējā paaudze). Dejas vērtēs žūrijas priekšsēdētāja, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju prorektore, profesore Rita Spalva, Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, horeogrāfs, Tautas deju ansambļa „Teiksma” mākslinieciskais vadītājs, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs Jānis Ērglis, horeogrāfe, „Indras Reinholdes kamerbaleta” mākslinieciskā vadītāja Indra Reinholde un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas katedras lektore Valda Vidzemniece. Jaunrades deju konkurss kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu dejas nozarē. Konkursa uzdevums ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīga repertuāra izveidi Latvijas tautas deju kolektīviem, stimulēt horeogrāfus jaunrades darbam un sadarbībai ar komponistiem. XIX Jaunrades deju konkursa finālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru. Ieejas maksa: 3 EUR.
Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv 7. janvārī Valmieras integrētajā bibliotēkā tika atklāta franču fotogrāfa Stefana Sudjēra (Stephan Soudière) fotoizstāde „Latvijas ceļojums”. Tajā izstādītas ekspedīcijas fotogrāfijas, kas tapušas 2014. gada februārī un martā. Izstādi „Latvijas ceļojums” atklāja Francijas institūta Latvijā kultūras projektu, komunikācijas un sabiedrisko attiecību koordinatore Anna Sofija Lelonga (Anne Sophie Lelong) un kultūras projektu koordinatore, vadības asistente Dita Podskočija. Lai radītu fotogrāfijas, franču fotogrāfs Stefans Sudjērs 26 dienās kājām šķērsoja Latviju no rietumiem līdz pat austrumiem, iemūžinot Latvijas mežus, laukus, pļavas un citas autora iepazītās dabas ainavas. Kopumā tika noieti 556 kilometri. Jāpiemin, ka Francijas institūtam Latvijā izveidojusies veiksmīga un ilggadēja sadarbība ar Valmieru. Kopā ar Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras muzeju, Valmieras Kultūras centru, Valmieras Valsts ģimnāziju, Vidzemes Kultūras un mākslas biedrību „Haritas”, Vidzemes plānošanas reģionu u.c. tiek īstenoti kopīgi projekti, izstādes, koncerti un citi kultūras pasākumi. Izstāde Valmieras integrētajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 31. janvārim.
Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.: 26186068 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
