Arhīva kalendārs
Tirdziņa apmeklētājiem būs iespēja iegādāties vairāku veidu svaigos dārzeņus, skābētos kāpostus, dažādus sierus, gaļas kūpinājumus, zivis - gan svaigas, gan kūpinātas un citus pašmāju labumus. Amatnieku darinājumi būs noderīgi gan ikdienai, gan svētku dāvanām, atliek vien izvēlēties – keramika, adījumi, audumi, rotaslietas un citas mīļām rokām darinātas lietas. Lai tirdziņa apmeklētājiem būtu ērtāk nokļūt līdz Gulbenes dzelzceļa stacijai, pilsētā kursēs bezmaksas autobuss pa maršrutu: plkst. 10:00 Gulbenes Ceļu pārvaldes galvenā ēka – Supernetto autobusu pietura (Blaumaņa iela) – autobusu pietura pie veikala „Krāčukakts” (Rīgas iela) – autobusu pietura „Gauja” (Rīgas iela) – Dzelzceļa stacija. Tāds pats maršruts būs arī atpakaļ no stacijas, ap plkst. 11:45. Autobuss, kas vedīs uz Gulbenes dzelzceļa staciju, būs atpazīstams pēc zīmes „Zaļais tirdziņš”. Aicinām visus mājražotājus būt aktīviem un piedalīties Zaļajā tirdziņā. Vairāk informācijas pa tālr.20277265 vai e-pastu: razots.gulbene PIE inbox PUNKTS lv
Uz tikšanos!
Pašvaldības aģentūras „Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” kolektīvs
Valmieras Tūrisma informācijas centrā sagatavots ikgadējais tematiskais ceļvedis „Valmieras puse ziemā neklusē!”. Tajā atrodami piedāvājumi daudzpusīgām aktivitātēm ziemas sezonā Valmieras pilsētā, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novados. Ceļvedis veidots, lai ikviens atrastu sev piemērotāko aktivitāti ziemas sezonā. Tajā iekļauta informācija par interesantām apskates vietām un brīvā laika pavadīšanas iespējām, kuras var izmantot ģimenes, aktīvās atpūtas cienītāji, gardēži, kultūras un mākslas baudītāji un citi interesenti.
Ceļvedi „Valmieras puse ziemā neklusē!” veido četri temati. Ceļveža sadaļā „Īsti ziemas prieki” apkopota informācija par aktīvās atpūtas iespējām svaigā gaisā, piemēram, izjādēm zirga mugurā vai distanču slēpošanu. Sadaļā „Kultūras un mākslas pasaule” iekļauta informācija par koncertiem, izstādēm un citiem pasākumiem. Savukārt, sadaļā „Izklaide un aizraujoša nakts dzīve” apkopota informācija par naktsklubiem un bāriem, kā arī vietām, kur tiek rīkoti muzikālie vakari. Tiem, kas vēlas sevi palutināt ar SPA procedūrām, Valmieras TIC iesaka ieskatīties ceļveža sadaļā „Sevis lutināšana un romantika divatā”, bet gardēžiem - „Ziemas labumi gardēžiem”. Interesentiem, kuri vēlas iemācīties vai uzzināt ko jaunu, domāta ceļveža sadaļa „Ziema Tavam vaļaspriekam”. Plašāka informācija par piedāvājumu pieejama www.visit.valmiera.lv. Valmieras Tūrisma informācijas centrā jau iepriekš ir gatavoti īpaši piedāvājumi, piemēram, „Skolēnu rudens ekskursiju ceļvedis”, „Zemeņu piedāvājums” „Valentīna dienas piedāvājums” un citi. Tāpat Valmieras Tūrisma informācijas centrs regulāri aicina apmeklētājus uz Ceļotāju stāstu vakariem, un nākamais ceļotāju stāstu vakars būs 29.janvārī, kad stāsti mūs aizvedīs uz silto un saulaino Horvātiju. Plašāku informāciju par TIC piedāvājumiem skatiet www.visit.valmiera.lv. Informāciju sagatavoja: 29.janvārī plkst.18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) ikvienu interesentu gaidīs 2015.gada pirmajā Ceļotāju stāstu vakarā. Šoreiz dosimies uz silto un saulaino dienvidu zemi Horvātiju, kas ik gadu ar savu burvību aizrauj daudzus ceļotājus. Ceļojumā pa Horvātiju interesentus vedīs Rita Viļumsone – gide ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi un vienlaikus arī Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Stāstījuma laikā viesosimies Dalmācijas novadā, kas skaistās dabas dēļ uzskatāms par Adrijas jūras piekrastes pērli, apmeklēsim krāšņo Splitas pilsētu, izstaigāsim daļu no daudzajām Horvātijas salām un pussalām, piemēram, Istras pussalu, kur savulaik atrasta pasaulē lielākā trifele – 1,310 kg. Dzirdēsim stāstu par Plitvices ezeru pasauli, nacionālajiem parkiem, Krkas upes unikālo kaskādi un parunāsim par horvātu ļaudīm un viņu tradīcijām. Iepazīsim skaisto Horvātiju kopā! Valmieras Tūrisma informācijas centrs atgādina, ka dalība Ceļotāju stāstu vakaros ir bez maksas, un tajos vietu skaits ir ierobežots. Tāpēc interesenti aicināti pieteikties iepriekš, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties personīgi Valmieras TIC vai zvanot pa tālruni 64207177. Nākamais ceļotāju stāstu vakars notiks 26.februārī. Uz tikšanos! Informāciju sagatavoja: No 2015. gada 17. janvārim līdz 3. martam Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā Izstāžu zāls (Skolas ielā 10a, Madonā) būs skatāma izstāde „Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda”. Izstādes atklāšana 17.janvārī plkst. 13:00. Šodienas situācijā korporatīvai identitātei, reklāmai un vienotam grafiskam stilam tiek piešķirta būtiska loma. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka Latvijā arī padomju periodā bija radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības. Kā zināms, tieši 1960. gados PSRS un, protams, Latvijā jūtami pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām, pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi augsti kritēriji tika izvirzīti arī lietišķai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi – top daudzu uzņēmumu, veikalu „firmas” zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums. Tāpat 20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai. Šādu pavērsienu nenoliedzami sekmēja politiskā klimata izmaiņas PSRS – tā saucamais Hruščova „atkusnis”, kad māksliniekam tika piešķirta nosacīti brīvāka radošo izpausmju amplitūda visās mākslas nozarēs.
Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20. gs. 60. gadu grafiskās valodas – „lineāri ģeometriskā” stila visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās. Plašais eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Keramikas un Tekstilmākslas nodaļas fondiem, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma. Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Teksts: Irēna Bužinska, Sandra Krastiņa 24.janvārī plkst.14.00 Valmieras Kultūras centrā notiks XIX Jaunrades deju konkursa fināls, kurā redzēsim 37 latviešu dejas horeogrāfu jaundarbus. Konkursa finālā piedalīsies 15 jaunie autori. Pieredzējušo autoru grupā žūrija vērtēs 11 horeogrāfu, tostarp Deju svētku virsvadītāju Ginta Baumaņa, Taigas Ludboržas, Zandas Mūrnieces, Guntas Skujas, Jāņa Purviņa un Māras Simsones jaundarbus. Aizvadīto gadu konkursos iesniegtais lielais jaundarbu skaits mudināja rīkotājus šogad konkursu sadalīt divās kārtās. Pirmajā kārtā 2014.gada nogalē Ogrē, Slampē un Rēzeknē notika gan atklāts konkurss, gan deju autoriem bija iespēja uzklausīt žūrijas vērtējumu, gūt atziņas un dzirdēt ieteikumus. Pirmajā kārtā rekordlielu skaitu – 93 dejas iesniedza 36 jaunie autori un 18 autori ar pieredzi. „Jauno, topošo horeogrāfu skaits tiešām ir pārsteidzošs, pieteikto deju skaits milzīgs, un vienā dienā to nav iespējams noskatīties un izvērtēt. Par šiem skaitļiem varam būt ļoti priecīgi, taču skaitliskajiem rekordiem līdzi nāk liels risināmo jautājumu loks – visai maz horeogrāfisku novitāšu, tradicionāli risinātas dejas, maz jaunrades. Konkursa pirmā kārta uzrādīja nepieciešamību autoriem mācīties un pilnveidoties, meklēt katram savu rokrakstu. Novēlu jaunajiem autoriem vairāk uzdrošināties un 21.gadsimtā meklēt savu ceļu latviešu skatuviskajā dejā. Konkursa fināls dos atbildi uz jautājumu, vai kvantitāte liecina arī par tikpat labu kvalitāti. Tas rādīs, ko dejosim šogad un ko nākamajos Deju svētkos,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. Konkursa finālā dejas izdejos kolektīvi: Daiļrade, Dancis, Dancis (vidējā paaudze), Diždancis, Dzieti, Lielupe, Lielupe (vidējā paaudze), Līgo, Līgo (vidējā paaudze), Mārupieši, Ogre, Ogrēnietis, Pērle, Raksti, Randiņš, Rotaļa, Sadancis (Jēkabpils), Sen Līgo, Teiksma, Vīmyns, Zalktis, Zīle un Zīle (vidējā paaudze). Dejas vērtēs žūrijas priekšsēdētāja, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju prorektore, profesore Rita Spalva, Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, horeogrāfs, Tautas deju ansambļa „Teiksma” mākslinieciskais vadītājs, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs Jānis Ērglis, horeogrāfe, „Indras Reinholdes kamerbaleta” mākslinieciskā vadītāja Indra Reinholde un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas katedras lektore Valda Vidzemniece. Jaunrades deju konkurss kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu dejas nozarē. Konkursa uzdevums ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīga repertuāra izveidi Latvijas tautas deju kolektīviem, stimulēt horeogrāfus jaunrades darbam un sadarbībai ar komponistiem. XIX Jaunrades deju konkursa finālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru. Ieejas maksa: 3 EUR.
Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv 7. janvārī Valmieras integrētajā bibliotēkā tika atklāta franču fotogrāfa Stefana Sudjēra (Stephan Soudière) fotoizstāde „Latvijas ceļojums”. Tajā izstādītas ekspedīcijas fotogrāfijas, kas tapušas 2014. gada februārī un martā. Izstādi „Latvijas ceļojums” atklāja Francijas institūta Latvijā kultūras projektu, komunikācijas un sabiedrisko attiecību koordinatore Anna Sofija Lelonga (Anne Sophie Lelong) un kultūras projektu koordinatore, vadības asistente Dita Podskočija. Lai radītu fotogrāfijas, franču fotogrāfs Stefans Sudjērs 26 dienās kājām šķērsoja Latviju no rietumiem līdz pat austrumiem, iemūžinot Latvijas mežus, laukus, pļavas un citas autora iepazītās dabas ainavas. Kopumā tika noieti 556 kilometri. Jāpiemin, ka Francijas institūtam Latvijā izveidojusies veiksmīga un ilggadēja sadarbība ar Valmieru. Kopā ar Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras muzeju, Valmieras Kultūras centru, Valmieras Valsts ģimnāziju, Vidzemes Kultūras un mākslas biedrību „Haritas”, Vidzemes plānošanas reģionu u.c. tiek īstenoti kopīgi projekti, izstādes, koncerti un citi kultūras pasākumi. Izstāde Valmieras integrētajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 31. janvārim.
Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.: 26186068 Līdz 30. janvārim Valmieras Valsts ģimnāzijas mākslas galerijā „Ledus pagrabs” apskatāmi mākslinieka un grāmatu ilustratora Māra Subača darbi izstādē „Debesu ainavas”. Kā pastāstīja darbu autors, ekspozīciju veido trīs daļas: „Pirmajā daļā aplūkojami mani linogriezumi un sietspiedes, kas tapuši 1995.-1997. gadā. Linogriezumu tehnika ir manis radīta. Otrajā daļā skatāmi 90. gadu beigās radītie zīmējumi, kas mani nesen „uzrunāja”, proti, bija sajūta, ka pienācis laiks tos atkal parādīt plašākai publikai. Savukārt izstādes trešajā daļā eksponēti pavisam jauni zīmējumi.” Par saviem zīmējumiem Māris Subačs stāsta, ka tā ir viņa personīga improvizācija – veids, kā uzzīmēt Dieva klātbūtni, kā arī netveramās laicīgās lietas, piemēram, gaisu, smaržu, prieku, mīlestību u.c. „Mani darbi ir meditācijas objekts, proti, tos radot, es meditēju, sakārtoju savas domas, risinu problēmas. Turklāt man patīk „izvilkt no plaukta”, aplūkot un izrādīt savus darbus arī ilgu laiku pēc to izstrādāšanas, jo tie „stāsta” pavisam kaut ko citu,” atzīst M. Subačs. Māris Subačs ir dzejisks mākslinieks, kurš savas izjūtas un domas fiksē kontūrzīmējumos. Ar lakonisko, vienkāršo līniju viņš panāk domas blīvumu, rada darbam garīgu piepildījumu. Katru zīmējumu mākslinieks papildina ar rakstītu vārdu vai filozofisku sentenci. Dzimis Rīgā 1963.gadā. 1988.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, ir Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1997.gada raksta grāmatas un ilustrē. Tās tapušas sadarbībā ar teologu Juri Rubeni. Mākslas galerijas „Ledus pagrabs” darba laiks: darba dienās no plkst. 9.00 līdz 14.00.
Līdz 2015. gada 9. februārim Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina tautas lietišķās mākslas meistarus, stāstniekus, teicējus, muzikantus un ikvienu, kam rūp tradicionālās kultūras vērtību saglabāšana un tālāknodošana, pieteikt savu dalību projektā „Satiec savu meistaru! 2015”. Šogad pasākums visā Latvijā norisināsies no 27. līdz 29. martam. „Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas iekļauts kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas”. Līdzīgi pasākumi, kur tradicionālo prasmju zinātāji uzņem pie sevis mācekļus, vienlaikus notiek arī Francijā, Spānijā, Itālijā, Beļģijā un citās pasaules valstīs. Projekta būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm. „Satiec savu meistaru!” rīkotāji pasākuma ietvaros vēlas veicināt sadarbību vietējo kopienu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privāto organizāciju starpā nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju un to lietpratēju, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas apzināšanā un popularizēšanā. Pasākuma norises forma ir brīva - aicinām rīkot meistardarbnīcas, individuālas nodarbības, atvērtās darbnīcas, paraugdemonstrējumus, lekcijas, priekšlasījumus, koncertus vai dančus un kopīgu muzicēšanu. Ik pavasari pasākums kļuvis par gaidītu notikumu, un aizvadītajos gados „Satiec savu meistaru!” meistaru darbnīcās, studijās, muzejos, skolās, kultūras centros, bibliotēkās un pat meistaru dzīvesvietās apmeklējuši vairāk nekā 13 tūkstoši dažādu paaudžu interesentu. „Satiec savu meistaru!” ir ne tikai iespēja apmeklētājiem apgūt ko jaunu, tā ir iespēja arī pašiem meistariem veidot jaunas sadarbības, gūt patīkamas emocijas un gandarījumu. „Satiec savu meistaru! 2015” nolikums un pieteikuma anketa pieejama www.satiecsavumeistaru.lv un Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā www.lnkc.gov.lv/jaunumi/piesakies-ssm-2015/ Kontaktpersona: Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena linda.rubena PIE lnkc.gov PUNKTS lv, 67228985
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Aizgājušā gada nogalē tika īstenots labdarības projekts, kura laikā Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolnieki un Latvijas Kristīgās studentu brālības (LKSB), Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas (VNFJIL) un Vidzemes Augstskolas (ViA) jaunieši apciemoja 55 Valmieras vientuļos sirmgalvjus ar gardām svētku dāvaniņām. Kopā Valmierā un tās apkaimes novados svētku dāvaniņas tika pasniegtas 309 pensionāriem, ko koordinēja Valmieras novada fonds. Sintija Mūrniece, projekta koordinatore, uzsver, ka šogad ir gūta liela atsaucība no Valmieras jauniešiem. “Šāda labdarības akcija vecajiem ļaudīm var padarīt dienu un svētkus īpašākus. Daudzu apciemojumu laikā jauniešiem un senioriem raisās kopīgas sarunas pie tējas krūzes,” atzīst Sintija. Jauniešiem pēc veco cilvēku apciemošanas ir radušās vairākas atziņas un pārdomas. Dažas no tām iespējams redzēt ViA studentu raidījumā “Re:Students” https://www.youtube.com/watch?v=LmfgYN51WLE. Arī Samanta (JIL) pēc apciemojuma ir sapratusi, ka pat valodas nezināšana nav šķērslis, lai iepriecinātu vientuļos sirmgalvjus. Sindija (JIL) akcijā piedalās jau otro gadu, apciemojot to pašu kundzi, ar kuru pat izdevies atrast kopīgas intereses. “Pensionāre, kuru apciemoju, ir rakstniece, savukārt es rakstu dzeju. Kundzi esmu apciemojusi vēl pāris reizes, kad esam ļoti jauki pasēdējušas un parunājušas par manu dzeju,” stāsta Sindija. Mārtiņš (LKSB), kas akcijā piedalās pirmo gadu, atzīst, ka guvis tikai pozitīvas emocijas un jaunu pieredzi. Nav jāšaubās, ka jau pēc neilga laika pie kāda no šo pensionāru durvīm atkal klauvēs kāds smaidīgs jaunietis, ienesot vientuļo sirmgalvju dzīvē kādu gaišumu. Taču šoreiz jau tas notiks pēc jauniešu pašu iniciatīvas. Īpašu paldies sakām Borisa un Ināras Teterevu fondam, kuri jau trešo gadu palīdz sagādāt svētku dāvaniņas Valmieras un tās apkaimes vientuļiem senioriem. Līdzīgi ar kopienu fondu starpniecību svētku paciņas nonāk pie sirmgalvjiem arī citviet Latvijā.
Informāciju sagatavoja: Doloresa Lapiņa, Vidzemes Augstskolas studente, labdarības akcijas dalībniece E-pasts: doloresa.lapina PIE va PUNKTS lv No 12. janvāra līdz 31. martam Blomes bibliotēkā (Cēsu iela 13, Blome) apskatāma foto izstāde „Smiltene viesu un pašu acīm”. Izstādes fotogrāfijās redzama Smiltenes daba, ēkas, baznīcas, cilvēki ikdienas gaitās, pilsēta no dažādiem skatu punktiem.
Foto izstādes idejas autore ir smilteniete Agita Ļeļeva. Viņa ne vien pati aizrāvusies ar fotografēšanu, bet aicinājusi atsaukties arī citus smilteniešus, kuriem patīk fotografēt, lai kopīgi izveidotu foto izstādi un dibinātu fotoklubu Smiltenē. Liela daļa darbu tapuši sadarbībā ar Valmieras fotomīļiem. Izstādē aplūkojamo fotogrāfiju autori ir: Alvis Sokolovs, Aleksejs Koziņecs, Aivis Stračinskis, Santa Sinka, Lija Vilciņa, Sandra Gredzena, Elīna Sokolova, Alberts Šalkonis Ozoliņš, Inga Zaļkalne, Agnis Melderis, Evija Ziemiņa, Vidaga Āboliņa, Agita Ļeļeva, Laura Ziemane, Jūlija Vaitkuna. Oktobra beigās fotogrāfijas bija izstādītas tirdzniecības centrā „Centrs”. Izstādes sagatavošanu atbalstīja Smiltenes novada dome, firma „Madara 89”. Bibliotēkā apskatāma arī blomēnietes Ināras Ustinovas keramikas trauku kolekcija un blomēnietes Tautas daiļamata meistares Birutas Krūzes lina sedziņas.
Informāciju sagatavoja: Smiltenes novada TIC vadītāja Sanda Veismane T: 26428336 12. janvārī svinīgā Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons 2014 ievadceremonijā LNO Jaunajā zālē paziņoja šī gada nominantus 18 kategorijās, vēsta informācija mūzikas ierakstu gada balvas mājaslapā. To vidū kategorijā “Labākais vokālās un kora mūzikas albums” ir nosaukts arī Valkas novada domes izdotais kompaktdisks “Jānim Cimzem 200”. Pasākuma organizatori apliecina, ka iekļūšana nominantu vidū jau ir uzvara. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, komentējot ieraksta iekļūšanu labāko vidū, ir gandarīts, ka, pateicoties augstajam novērtējumam, vēlreiz izskanēs izcilā latviešu kultūras darbinieka J.Cimzes vārds un daudz vairāk cilvēku uzzinās par viņa devumu: “Šis kompaktdisks tiešām ir unikāls projekts, jo pirmo reizi latviešu mūzikas vēsturē vienā ierakstā atrodamas tik daudz J.Cimzes apdarinātas tautasdziesmas, kā arī trīs jaundarbi, kurus pasūtījusi Valkas novada dome”. Diskā ir iekļautas gan Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos skanējušas Cimzes tautasdziesmu apdares, gan plašu atzinību neieguvušas latviešu tautasdziesmu apdares. Ieraksta beigās dzirdami Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Selgas Mences skaņdarbi ar Jāņa Petera radīto dzejas ciklu „Stiprā pils – Dziesmu rota”, kuri pirmatskaņojumā skanēja latviešu un igauņu lielkoncertā “Cimzes kods” 31.maijā Valkas brīvdabas estrādē. Dziesmas kompaktdiskā izpilda Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. “Gandarījums, ka projekts ir saņēmis novērtējumu arī no profesionāļu puses. Ceram, ka līdz ar šo nomināciju, kompaktdisks iegūs otro elpu un par to uzzinās daudz vairāk cilvēku”, tā – V.A. Krauklis. Zelta Mikrofona nominantiem pirmo reizi pasniegs īpašu apliecību, kurā norādīta kategorija, kurā ieraksts vai dziesma nominēta Mūzikas ierakstu gada balvai Zelta Mikrofons 2014. Svinīgā Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons 2014 ceremonija notiks 24. februārī. Krāšņo ceremoniju apmeklēs visi nominanti, žūrijas pārstāvji un atbalstītāji, bet ikviens Latvijā radītās mūzikas cienītājs svinīgo koncertceremoniju varēs vērot kanālā LNT un tiešraidē portālā Skaties.lv.
Informāciju sagatavoja: Zane Brūvere Valkas novada Sabiedrisko attiecību speciāliste Ceturtdien, 15.janvārī Cēsu Jaunās pils bēniņu zālē tiks atklāta tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes dzīves priecigā un krāsainā darbu izstāde “Virmojums”. Māksliniecei šī būs otrā personālizstāde Cēsīs. Iveta Vecenāne beigusi LMA Tekstilmākslas nodaļu un izstādēs piedalās kopš 1986.gada. Darbojas tekstilmākslā gobelēni, gleznojumi uz zīda, tērpu dizains, tekstildizaina rotas un grafiskajā dizainā, grāmatu ilustrācija un rakstniecībā - sarakstījusi un ilustrējusi vectētiņa Antoniņa plašajai dzimtai veltītas grāmatas. Iespējams, Iveta Vecenāne šobrīd pasaulē ir pirmā un vienīgā māksliniece, kas auž ar dzintara diegu. Ar augsto tehnoloģiju palīdzību to radījusi Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Dr.Inga Lukašenko. Darbi sajūsminājuši skatītājus Romas Etrusku muzejā, Kanādā, Vācijā, Ukrainā, Berlīnē. Pagājušajā gadā mākslinieces gobelēns bija eksponēts Francijā, Anžēras muzeja izstādē līdzās gobelēna vecmeistaru darbiem. Māksliniece saka: ‘’Ar prieku gaidu, kad Cēsīs pirmo reizi tiks izstādīts gobelēns – Trauks I un Trauks II, kā tas ir sākotnēji manis iecerēts. Tas veidots kā diptihs. Interesanti ir tas, ka katram gobelēnam tāpat kā cilvēkam ir savs liktenis, dzīves ceļš. Tā Trauks I ir piedalījies starptautiskajā izstādē ARTAPESTR un šīs izstādes ietvaros pabijis Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā. Trauks II piedalījies personālizstādē Berlīnē, bet Latvijā tie nav satikušies, man būs svarīgi redzēt šo tikšanos, jo tam apakšā ir mans stāsts.’’ Cēsīs redzamā izstāde maijā ceļos uz Luksemburgas Abatijas kapelas zāli. 2014.gadā Latvijas vēstniecība ASV izveidoja mākslinieces izstādi Vašingtonā, tad tā ceļoja uz Sanfrancisko un februārī plānota Bostonā. Gobelēns ar dzintara pavedienu maijā tiks izstādīts Zeltkaļu centrā Londonā un jūnijā Uzbekistānā. Izstāde apskatāma līdz 1.martam.
Sestdien, 17. janvārī, plkst. 18.00 Kocēnu novada Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā notiks barikāžu atceres dienas pasākums. Pasākumā uzstāsies Limbažu kultūras nama sieviešu koris „Kalme”, Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra sieviešu koris „Lira”, Valmieras Kultūras centra vīru koris „Imanta” un Krimuldas novada vīru koris „Vecie draugi”. Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv
7. februārī plkst. 15.00 Kocēnu novada atjaunotajā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notiks Latvijas Nacionālās operas mākslinieku koncerts „Populāru operu un operešu mūzika”. Koncertā būs iespēja baudīt brīnišķīgu populārāko operu un operešu mūziku uzlecošās zvaigznes, operdziedātājas Dināras Rudānes izpildījumā. Viņas partneri būs izcili solisti - tenors Miervaldis Jenčs un Latvijas Nacionālās operas vadošais baritons Juris Ādamsons. Pie klavierēm talantīgais pianists Gints Bērziņš, kurš savu radošo darbu šobrīd vada starp Latviju un ASV. Programmā skanēs visskaistākās operu ārijas un dueti, operešu mūzika un citi pasaules hīti. Biļešu cenas: 6 EUR; 7 EUR. Biļetes varēs iegādāties Kocēnu novada domes kasē, Vaidavas pagasta pārvaldes kasē, kā arī “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā. Biļešu tirdzniecība tiks uzsākta 19. janvārī. Koncertu organizē Kocēnu novada dome. Vaidavas pagasts ir viens no pieciem Kocēnu novada pagastiem. Vaidavas pagastā atrodas gleznainais Vaidavas ezers. Tā krastā - Vaidavas pilskalns. Daži vēsturnieki uzskata, ka pilskalnā bijusi senā Beverīnas pils. Pilskalnā atrodas akmens ar cilindrveida iedobumu un tautā iecienītais Veselības avots. Gaujas nacionālajā parkā Vaidavas pagastā atrodas viens no lielākajiem un skaistākajiem devona smilšakmens atsegumiem – Sietiņiezis. Vaidavas pagastā ir garākā lapegļu aleja Latvijā – tā ir Podzēnu lapegļu aleja. Lejasbregžos atrodas krēslinieku muzejs. Vaidavas ezera krastmala vasarā ir iecienīta peldvieta. Ezera krastā – brīvdabas estrāde, telšu laukumi, ugunskuru vietas. Šajā pagastā top arī populārā Vaidavas keramika.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv Valgas kultūras centrā ( Igaunija) 7. februārī plkst. 14.00 un Valkas pilsētas kultūras namā 8. februārī plkst. 15.00 norisināsies 4. Starptautiskais konkurss jaunajiem estrādes solistiem un deju grupām “Bordertown Beat”. Konkursa galvenais mērķis ir popularizēt un stiprināt starpvalstu attiecības estrādes mūzikas un dejas jomā. Pasaulē ir tikai sešas pilsētas, kuru centru šķērso valsts robeža. Viena no tām ir Latvijas pilsēta Valka, otra – cieši blakus esošā Igaunijas Valga. Tieši tāpēc konkursam izvēlēts nosaukums – “Robežpilsētas ritmi”, informē pasākuma organizatori. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis akcentē, ka Valkā un Valgā ir spēcīgas estrādes mūzikas un deju tradīcijas. Spilgts piemērs abu valstu sadarbībai šajā jomā ir starptautisku atzinību guvusī Valgas deju studija “Joy”, kurā latvieši darbojušies gan kā pedagogi, gan kā dejotāji. “Izcili solisti ir auguši abās pusēs, tādēļ loģiski, ka plašāk un jaunā kvalitātē atjaunosim konkursu “Bordertown beat””, stāsta Vents Armands Krauklis. “Mērķis ir izveidot liela mēroga starptautisku pasākumu. Šobrīd jau zināms, ka konkursā piedalīsies vismaz trīs valstu pārstāvji”. “Konkursa finālu varēs redzēt Latvijas televīzijā un, iespējams, arī Igaunijā, kas jaunajiem dalībniekiem ir ļoti svarīgi”, atklāja Krauklis. “Tāpat dalībniekiem būs interesantas meistarklases profesionāļu vadībā. Pasākums būs spraigs un interesants gan skatītājiem, gan klausītājiem.” Konkursa organizētāju kontaktinformācija: Valkas pilsētas kultūras nams, liga.snuka PIE valka PUNKTS lv, liga.pandalone PIE valka PUNKTS lv un studioyoy PIE yandex PUNKTS com Konkursu organizē sabiedriskā labuma organizācija – biedrība “Atbalsts Valkai” sadarbībā ar Valkas novada domi, Valgas pilsētas valdi un studiju “Joy” (Igaunija).
Informāciju sagatavoja: Zane Brūvere Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste
Šajā sestdienā, 2015. gada 24. janvārī plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centrā (Rīgas ielā 10, Valmierā) notiks XIX Jaunrades deju konkursa fināls, kurā redzēsim 37 latviešu dejas horeogrāfu jaundarbus. Konkursa finālā piedalīsies 15 jaunie autori. Pieredzējušo autoru grupā žūrija vērtēs 11 horeogrāfu, tostarp Deju svētku virsvadītāju Ginta Baumaņa, Viļņa Birnbauma,Taigas Ludboržas, Zandas Mūrnieces, Guntas Skujas, Jāņa Purviņa un Māras Simsones jaundarbus. Aizvadīto gadu konkursos iesniegtais lielais jaundarbu skaits mudināja rīkotājus šogad konkursu sadalīt divās kārtās. Pirmajā kārtā 2014. gada nogalē Ogrē, Slampē un Rēzeknē notika gan atklāts konkurss, gan deju autoriem bija iespēja uzklausīt žūrijas vērtējumu, gūt atziņas un dzirdēt ieteikumus. Pirmajā kārtā rekordlielu skaitu - 93 dejas iesniedza 36 jaunie autori un 18 autori ar pieredzi. „Jauno, topošo horeogrāfu skaits tiešām ir pārsteidzošs, pieteikto deju skaits milzīgs, un vienā dienā to nav iespējams noskatīties un izvērtēt. Par šiem skaitļiem varam būt ļoti priecīgi, taču skaitliskajiem rekordiem līdzi nāk liels risināmo jautājumu loks – visai maz horeogrāfisku novitāšu, tradicionāli risinātas dejas, maz jaunrades. Konkursa pirmā kārta uzrādīja nepieciešamību autoriem mācīties un pilnveidoties, meklēt katram savu rokrakstu. Novēlu jaunajiem autoriem vairāk uzdrošināties un 21. gadsimtā meklēt savu ceļu latviešu skatuviskajā dejā! Konkursa fināls dos atbildi uz jautājumu, vai kvantitāte liecina arī par tikpat labu kvalitāti. Tas rādīs, ko dejosim šogad un ko nākamajos Deju svētkos”, stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. Konkursa finālā dejas izdejos kolektīvi: Daiļrade, Dancis, Dancis (vidējā paaudze), Diždancis, Dzieti, Lielupe, Lielupe (vidējā paaudze), Līgo, Līgo (vidējā paaudze), Mārupieši, Ogre, Ogrēnietis, Pērle, Raksti, Randiņš, Rotaļa, Sadancis (Jēkabpils), Sen Līgo, Teiksma, Vīmyns, Zalktis, Zalktis (vidējā paaudze), Zīle un Zīle (vidējā paaudze). Dejas vērtēs žūrijas priekšsēdētāja, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju prorektore, profesore Rita Spalva, Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, horeogrāfs, Tautas deju ansambļa „Teiksma” mākslinieciskais vadītājs, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs Jānis Ērglis, horeogrāfe, „Indras Reinholdes kamerbaleta” mākslinieciskā vadītāja Indra Reinholde un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas katedras lektore Valda Vidzemniece. Jaunrades deju konkurss kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu dejas nozarē. Konkursa uzdevums ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīga repertuāra izveidi Latvijas tautas deju kolektīviem, stimulēt horeogrāfus jaunrades darbam un sadarbībai ar komponistiem. XIX Jaunrades deju konkursa finālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldības iestādi Valmieras Kultūras centrs.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv Uzsākusies biļešu tirdzniecība uz Latvijas Nacionālās operas mākslinieku koncertu „Populāru operu un operešu mūzika”, kas 7. februārī plkst. 15.00 notiks Kocēnu novada atjaunotajā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā. Programmā skanēs visskaistākās operu ārijas un dueti, operešu mūzika un citi pasaules hīti. Biļešu cenas: 6 EUR; 7 EUR. Biļetes var iegādāties Kocēnu novada domes kasē, Vaidavas pagasta pārvaldes kasē un Dikļu pagasta pārvaldes kasē, kā arī “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā. Koncertā būs iespēja baudīt brīnišķīgu populārāko operu un operešu mūziku uzlecošās zvaigznes, operdziedātājas Dināras Rudānes izpildījumā. Viņas partneri būs izcili solisti - tenors Miervaldis Jenčs un Latvijas Nacionālās operas vadošais baritons Juris Ādamsons. Pie klavierēm talantīgais pianists Gints Bērziņš, kurš savu radošo darbu šobrīd vada starp Latviju un ASV. Koncertu organizē Kocēnu novada dome.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv Šajā sestdienā, 2015. gada 24. janvārī plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centrā (Rīgas ielā 10, Valmierā) notiks XIX Jaunrades deju konkursa fināls, kurā redzēsim 37 latviešu dejas horeogrāfu jaundarbus. Konkursa finālā piedalīsies 15 jaunie autori. Pieredzējušo autoru grupā žūrija vērtēs 11 horeogrāfu, tostarp Deju svētku virsvadītāju Ginta Baumaņa, Viļņa Birnbauma,Taigas Ludboržas, Zandas Mūrnieces, Guntas Skujas, Jāņa Purviņa un Māras Simsones jaundarbus. Aizvadīto gadu konkursos iesniegtais lielais jaundarbu skaits mudināja rīkotājus šogad konkursu sadalīt divās kārtās. Pirmajā kārtā 2014. gada nogalē Ogrē, Slampē un Rēzeknē notika gan atklāts konkurss, gan deju autoriem bija iespēja uzklausīt žūrijas vērtējumu, gūt atziņas un dzirdēt ieteikumus. Pirmajā kārtā rekordlielu skaitu - 93 dejas iesniedza 36 jaunie autori un 18 autori ar pieredzi. „Jauno, topošo horeogrāfu skaits tiešām ir pārsteidzošs, pieteikto deju skaits milzīgs, un vienā dienā to nav iespējams noskatīties un izvērtēt. Par šiem skaitļiem varam būt ļoti priecīgi, taču skaitliskajiem rekordiem līdzi nāk liels risināmo jautājumu loks – visai maz horeogrāfisku novitāšu, tradicionāli risinātas dejas, maz jaunrades. Konkursa pirmā kārta uzrādīja nepieciešamību autoriem mācīties un pilnveidoties, meklēt katram savu rokrakstu. Novēlu jaunajiem autoriem vairāk uzdrošināties un 21. gadsimtā meklēt savu ceļu latviešu skatuviskajā dejā! Konkursa fināls dos atbildi uz jautājumu, vai kvantitāte liecina arī par tikpat labu kvalitāti. Tas rādīs, ko dejosim šogad un ko nākamajos Deju svētkos”, stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. Konkursa finālā dejas izdejos kolektīvi: Daiļrade, Dancis, Dancis (vidējā paaudze), Diždancis, Dzieti, Lielupe, Lielupe (vidējā paaudze), Līgo, Līgo (vidējā paaudze), Mārupieši, Ogre, Ogrēnietis, Pērle, Raksti, Randiņš, Rotaļa, Sadancis (Jēkabpils), Sen Līgo, Teiksma, Vīmyns, Zalktis, Zalktis (vidējā paaudze), Zīle un Zīle (vidējā paaudze). Dejas vērtēs žūrijas priekšsēdētāja, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju prorektore, profesore Rita Spalva, Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, horeogrāfs, Tautas deju ansambļa „Teiksma” mākslinieciskais vadītājs, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs Jānis Ērglis, horeogrāfe, „Indras Reinholdes kamerbaleta” mākslinieciskā vadītāja Indra Reinholde un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas katedras lektore Valda Vidzemniece. Jaunrades deju konkurss kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu dejas nozarē. Konkursa uzdevums ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīga repertuāra izveidi Latvijas tautas deju kolektīviem, stimulēt horeogrāfus jaunrades darbam un sadarbībai ar komponistiem. XIX Jaunrades deju konkursa finālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldības iestādi Valmieras Kultūras centrs.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv Valmieras Kultūras centrā apskatāma Valtera Šmita gleznu izstāde. Valtera Šmita gleznām raksturīgas abstraktas krāsu laukumu kompozīcijas, gaiša toņu palete ar ainavisku atmosfēru. Kopā ar mākslinieka gleznām apskatāmi arī daži mākslinieka mazbērnu Eduarda, Martas un Paulas darbi. Valtera Šmita mākslas darbu tematika iekļauj priekšmetus, objektus, simbolus, dabas parādības vai vienkāršas līnijas. Tas viss tiek ietīts krāsās un kustībās, veidojot vienotu dinamisku attēlu. Izstādē eksponētās gleznas tapušas laika periodā no 2000.gada. Krāsu pasaule Valteru Šmitu saistījusi jau bērnībā. Viņa tēvs – podnieks – aicinājis pie sevis mālus mīcīt, bet mākslinieks priekšroku devis krāsu pasaulei. Pēc dienesta armijā strādājis Rīgā, Restaurācijas pārvaldē. Tur ticies ar izciliem amata meistariem - māksliniekiem, kuri ievirzījuši viņu mākslas pasaulē. Izstādē apskatāmo gleznu tapšanas iedvesmas avots bijuši dažādi notikumi – draugi, daba, politiskās un sociālās norises. Valtera Šmita personālizstāde Valmieras Kultūras centrā būs apskatāma līdz 5. februārim.
Informāciju sagatavoja: Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem patīk doties uz kultūras pasākumiem, redzēt vēl neredzēto un dzirdēt vēl nedzirdēto. Lai bagātinātu jaunās paaudzes kultūras uztveri tā ir jāpilnveido, tāpēc Vidzemes koncertzāle “Cēsis” šajā, pirmās sezonas otrajā pusē, turpinās piedāvāt ģimenēm ar bērniem īpaši draudzīgu pasākumu programmu. “Lai dotu iespēju arī bērniem mācīties būt patstāvīgiem kultūras pasākumu apmeklētājiem, Vidzemes koncertzāle ir izveidojusi pasākumu programmu dažādu vecumu bērniem. Bērniem plānotās programmas ir vitāli nepieciešamas un būtiskas katras koncertzāles saturiskajā piedāvājumā, jo vienmēr tik asi analizētais jautājums par bērnu klātbūtni klasiskās vai populārās mūzikas koncertos, teātra vai baleta izrādēs ir jārisina pakāpeniski, ļaujot bērnam iepazīt mākslas pasauli vienkārši saprotamā, atraktīvā veidā, vienlaicīgi nodrošinot augsti profesionālu piedāvājumu, lai pirmā saskarsme ar mākslu ir pozitīva un neaizmirstama. Mums ir nepieciešama ar pieredzi pasākumu apmeklēšanā un mākslā izglītota jaunā paaudze, kura turpmāk vēlēsies redzēt un dzirdēt pasaules slavenu mākslinieku koncertus Cēsīs. Mūsu mērķis šajā pusgadā ir uzaicināt pēc iespējas plašāku mākslinieku plejādi, lai ar piedāvāto bagāto pasākumu klāstu varam uzrunāt ikvienu cēsnieku, vidzemnieku un koncertzāles viesi. Runājot par programmām bērniem un jauniešiem, esam noslēguši līgumus gan ar Leļļu teātri, gan Latvijas Nacionālo operu, Ģertrūdes ielas teātri un šo kultūras institūciju māksliniecisko pienesumu Vidzemes reģionā,” atklāj Vidzemes koncertzāles “Cēsis” programmu direktore Inese Zagorska. Šajā pusgadā bērni, jaunieši, ģimenes ar bērniem, koncertzālē varēs apmeklēt*: Latvijas Nacionālās operas baleta iestudējumu ,,Baleta pasaulē” kurš būs interesants ne tikai jaunās paaudzes skatītājiem, bet ikvienam, kuru saista baleta māksla; Latvijas Nacionālā Simfoniskā Orķestra koncertu bērniem "LeNeSOns ierauga skaņu", tajā zinātkārais puisis LeNeSOns kopā ar orķestri un diriģentu Andri Vecumnieku atskaņos populāru klasisko mūziku no animācijas filmām; koncertzālē viesosies Leļļu teātris ar aizrautīgām un izklaidējošām izrādēm “Makss un Morics” un “Brālītis un Karlsons”; turpināsies arī pirmajā pusgadā aizsāktā tradīcija ar koncertu ciklu bērniem “Mūzikas ābece no A līdz Ž”, arī šogad kopā ar atraktīvo un bērniem draudzīgo programmas autoru Andri Sējānu uz skatuves kāps Vidzemes kamerorķestris un Latvijā pazīstami mūziķi; aprīlī koncertzālē viesosies “Kartupeļu opera” – unikāla, krāsaina un daudzveidīga opera ģimenēm ar skolas vecuma bērniem. Mūzikā atveidota vēstures faktos balstītā Ineses Zanderes pasaka par kartupeļu ceļojumu; mūzikas skolu audzēkņiem būs interesanti apmeklēt sērijas “Latvijas cerība” koncertus, kuros uzstāsies latviešu jaunie mūziķi, kā piemēram, pianiste Aurēlija Šimkus. Pasākumu programma tiks papildināta. Visu aktuālo informāciju var pārbaudīt www.cesukoncertzale.lv. Biļetes var iegādāties Koncertzāles kasē darba dienās no 12:00 – 18:00, sestdienās un svētdienās no 12:00 – 16:00, tālrunis biļešu rezervācijai 64119922, kā arī “Biļešu Paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv
Informāciju sagatavoja Sanita Ozoliņa Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 26323463, e-pasts: sanita.ozolina PIE cesukoncertzale PUNKTS lv 2015. gada 24. janvārī Valmieras Kultūras centrā noslēdzās XIX Jaunrades deju konkurss, kurā divas pirmās vietas ieguva horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš ar dejām „Sidrabrasa” un „Pūtiet guni”. Jauno autoru grupā par labākajām horeogrāfijām tika atzītas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas katedras studentes Lāsmas Andžānes „Malējbalsis” un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas 4. kursa studentes Aijas Konstantes „Nāc ar mani lustēties”.
Jānis Purviņš. Foto: Aivars Liepiņš
Aizvadīto gadu konkursos iesniegtais lielais jaundarbu skaits mudināja rīkotājus šogad konkursu sadalīt divās kārtās. Pirmajā kārtā 2014. gada nogalē Ogrē, Slampē un Rēzeknē notika gan atklāts konkurss, gan deju autoriem bija iespēja uzklausīt žūrijas vērtējumu, gūt atziņas un dzirdēt ieteikumus. Konkursa finālā Valmierā piedalījās 15 jaunie autori un 11 pieredzējušie horeogrāfi ar 37 jaundarbiem. „Jaunais formāts, kad konkurss notiek divās kārtās, ļauj žūrijai izdarīt maksimālo, izvērtējot katru deju. Šogad konkurss noteikti ir kļuvis kvalitatīvāks, ko apliecināja gan publikas, gan dalībnieku atbalsts un atsaucība. Liels prieks par jauno autoru aktivitāti, ko rosinājusi arī konkursa pirmās kārtas rīkošana reģionos. Latviešu dejas nākotne ir nodrošināta!” gandarījumu par Jaunrades deju konkursa norisi pauž žūrijas priekšsēdētāja Rita Spalva. Dejas vērtēja žūrijas priekšsēdētāja, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju prorektore, profesore Rita Spalva, Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, horeogrāfs, Tautas deju ansambļa „Teiksma” mākslinieciskais vadītājs, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs Jānis Ērglis, horeogrāfe, „Indras Reinholdes kamerbaleta” mākslinieciskā vadītāja Indra Reinholde un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas katedras lektore Valda Vidzemniece. XIX Jaunrades deju konkursa finālu rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldības iestādi Valmieras Kultūras centrs. Pilns konkursa laureātu saraksts atrodams Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā: www.lnkc.gov.lv/jaunumi/xix-jaunrades-deju-konkursa-rezultati/
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv Valkas novadpētniecības muzejs organizē Valkas novada mākslinieku darbu izstādi. Šogad 16. reizi. Tās nosaukums un devīze ir „Vieglāk nesanāks”. Izstādē var piedalīties jebkurā žanrā strādājoši mākslinieki ar vienu darbu, kas līdz šim nav eksponēts. Muzejs aicina piedalīties māksliniekus, kas dzīvo vai ir kā citādi saistīti ar Valkas novadu. Lūdzam izstādei darbus iesniegt līdz 2015. gada 23. martam darba dienās plkst. 800 – 1700 Valkas novadpētniecības muzejā – Valkā, Rīgas ielā 64. Izstāde „Vieglāk nesanāks” tiks eksponēta muzeja Izstāžu zālē no 28. marta līdz 10. maijam. Izstādes atklāšana paredzēta 2015. gada 28. martā plkst. 15.00. Lai apzinātu un vienotu novada māksliniekus, kā arī rosinātu viņus radošam darbam, Valkas novadpētniecības muzejs regulāri rīko izstādes. Parasti visi vienkopus tiek aicināti uz tradicionālo izstādi pavasarī. Pirmā Valkas rajona mākslinieku darbu izstāde notika 1993. gadā Valkas mākslas skolā, pēc tam kad ar Cimzes fonda atbalstu Valkas rajona mākslinieku grupa kādu laiku strādāja Latvijas Mākslinieku savienības jaunrades namā Dubultos Jūrmalā. Turpmākās izstādes rīko Valkas novadpētniecības muzejs.
Tuvāka informācija – muzeja speciāliste Ligita Drubiņa, tālrunis: 647 22198, e-pasts: muzejs PIE valka PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja Ligita Drubiņa Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste
Kultūras, atpūtas un sporta pasākumu afiša Alūksnes novadā februārī. Sporta pasākumi 1. februārī 10.00 Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zālē Alūksnes novada čempionāts basketbolā sieviešu komandām. No 14. februāra līdz 7. martam Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas hokeja laukumā Alūksnes novada čempionāts hokejā. 19. februārī 11.00 ziemas sporta centrs „Mežinieki” novada skolu sacensības distanču slēpošanā. 23. februārī 10.00 Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas angārā Alūksnes novada atklātā kausa izcīņas 2. kārta galda tenisā. No 27. februāra līdz 1. martam Alūksnes novada sporta būvēs Ziemas sporta festivāls -biatlons, slēpošana, hokejs, auto ledus sprints, snovbords, skijorings, zemledus makšķerēšana.
Alūksnē 14. februārī 21.00 Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas lielajā zālē Valentīndienas balle „Ar mīlestību sirdī”. Literāri – muzikāls pārsteigums kopā ar Juri Zaķi un Mārtiņu Rijnieku (Mālupe). Ballē spēlē Uldis Mūrnieks un Arnis Graps. Ieeja: īpašā Valentīndienas atlaide biļešu iepriekšpārdošanai no 02.02.2015. - 2 EUR, pasākuma dienā dārgāk. Galdiņu rezervācija no 02.02.2015. pa tālruņiem 28311500, 29418718. 22. februārī 13.00 Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas lielajā zālē teātra izrāde „Ontans i Anne” 8. daļa „Sābri”. Biļešu iepriekšpārdošana no 2. februāra Alūksnes pilsētas Tautas nama kasē, Dārza ielā 11 - 2,50 EUR, izrādes dienā 3,50 EUR.
Alūksnes muzejā Izstādes No 31.01. līdz 25.02. gleznu izstāde „Tiem, kam pāri 100...”. Izstādē būs apskatāmi Alūksnes novadnieku, gleznotāju darbi, kas glabājas muzeja krājumā. Mākslinieki - Verners Cauka, Oskars Bērziņš un Tekla Vītola - Gavare.
Dailes teātra kostīmu tērpu izstāde „No Smiļģa līdz mūsdienām”. Šajā izstādē būs iespēja gūt nelielu ieskatu Dailes teātra bagātīgajā kostīmu krājumā. Izstāde būs apskatāmi kostīmi no labi zināmām Dailes teātra izrādēm – Rēzijas Kalniņas tērps no izrādes „Marija Stjuarte”, „Burvis no Oza zemes”, Ģirta Ķestera tērps izrādē „Kaligula” u.c.
Pastāvīgās ekspozīcijas Alūksnes vēsturiskā un arheoloģiskā ekspozīcija „Laikmetu mielasts”. Darbs pie ekspozīcijas ir tikai sākumstadijā un vēl aktīvi turpināsies visu gadu, bet apmeklētājiem ir iespēja ielūkoties tapšanas gaitā.
„Leo Kokle. Mākslinieka istaba”. Gleznotājs, portretists, jauno mākslinieku darbu izstāžu tradīcijas iniciators, tautā populārs un mīlēts mākslinieks, viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem.
„Totalitārā režīma cietušo piemiņas istaba”. 1941., 1949. gada represiju atceres ekspozīcija.
„Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki”. Atmiņas par laiku, kad Alūksnes parkā bija skulptūrdārzs, kurā atradās tēlnieču L. Līces, V. Mikānes, G. Grundbergas veidotie darbi.
„Marienburgas cietoksnis” (cietokšņa makets). Alūksnes viduslaiku pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. Pilsdrupas atrodas uz Alūksnes ezera lielākās salas - Pilssalas.
Alūksnes pilsētas bibliotēkā Literatūras izstādes: „Ne spalvas, ne asakas! Literatūra medniekiem un makšķerniekiem” (02.02. – 28.02. abonementā), „Alūksne apaļos skaitļos” (02.02. - 28.02. lasītavā), „Mīlestība skan” (02.02. - 15.02. bērnu literatūras nodaļā), „Cik stipra būs mūsu valoda, tik stipri būsim mēs paši” /J. Alunāns/ (21.02. - 28.02. bērnu literatūras nodaļā), novadnieka Māra Salmiņa eļļas gleznu izstāde „Ziedi. Ainavas” (05.02. – 28.02. bērnu literatūras nodaļā). Pasākumi: „Sniegos dzimusī…” - pasākums Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas lasītprasmes konkursa Alūksnes un Apes novada 5. – 7. klašu skolēniem ietvaros (04.02. bērnu literatūras nodaļā), pasākums jaunāko klašu skolēniem par drošību internetā „Internets – draugs, kurš jāiepazīst!” (12.02. bērnu literatūras nodaļā), SWEDBANK internetbankas izmantošanas iespējas. Konsultācijas klientiem (27.02. bibliotēkā), Jauno grāmatu diena (23.02. abonementā).
Alsviķu pagastā 4., 18., 22. februārī Alsviķu bibliotēkā datorapmācības senioriem. 7. februārī 22.00 Alsviķu kultūras namā atpūtas vakars – balle ar grupu „PUTUKVASS”. Ieeja: 2,50 EUR, pēc 24.00 – 3 EUR. 10. februārī 9.00 Alsviķu bibliotēkā pasākums senioriem „Vecāku žūrijas noslēgums”. 10. februārī 16.30 Alsviķu bibliotēkā pasaules drošāka interneta dienai veltīts pasākums skolēniem „Tava uzvedība internetā”. 11. februārī 10.00 Alsviķu kultūras namā senioru kopas „Noskaņa” kopā sanākšana – videofilmu apskats. 14. februārī 16.00 Strautiņu bibliotēkā Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra „Slieksnis” izrāde „Bibliotēkas stāstiņi” pēc I. Krūmiņas stāstu motīviem. Ieeja: 1,50 EUR, pensionāriem – 1 EUR. 19. februārī 18.00 Alsviķu kultūras namā radošo prasmju klubiņa nodarbība – filca ziedu piespraudes. 27. februārī 18.00 Alsviķu kultūras namā Signes Baumanes animācijas filma „Akmeņi manās kabatās”. Ieeja: 2 EUR, pensionāriem, bērniem no 12 gadu vecumam – 1,50 EUR. Strautiņu bibliotēkā literatūras izstādes: rakstniekiem Jēkabam Janševskim - 150, Jāzepam Laganovskim – 95; tematiskā izstāde „Mīlestības spēks”; 10. februārī pasākums skolēniem „Vai internetam var uzticēties?”. Alsviķu bibliotēkā literatūras izstāde: „Raibs dzīves ainu klāsts, kur notikumi saved kopā gan saderīgus, gan nesaderīgus cilvēkus…” - rakstniekam Jēkabam Janševskim — 150; tematiskā izstāde - „Valentīndiena - visu mīlētāju diena”.
Annas pagastā 11. februārī 10.00 Annas bibliotēkā pasākums „Mildas Egles ceļojumu stāsti”, tikšanās ar Annas pagasta pārvaldes vadītāju Vēsmu Čugunovu. 28. februārī 19.00 Annas kultūras namā „Paaudžu atpūtas vakars”. Annas bibliotēkā izstādes: kultūrvēsturisku romānu autoram, rakstniekam Jēkabam Janševskim – 150; „Drošs internets – tavai labklājībai”; „Ko latvieši darīja Sveču dienā un Metenī?”
Ilzenes pagastā 7. februārī 12.00 SKIM centrā „Dailes” radošā darbnīca „Radot siltumu Tev un man”, kuras laikā tiks veidotas sveces un stāstīts par sveču liešanas vēsturi, tradīcijām un nozīmi. 28. februāris 12.00 pie SKIM centra „Dailes” Meteņdienas pasākums svaigā gaisā. Godināsim vissenāko pārvietošanos līdzekli – ragaviņas, šļūkšana no kalna. Nomināciju dalīšana – ātrākās, senākās, skaistākās, ģimeniskākās.
Jaunalūksnes pagastā 2. februārī 14.00 Bejas novadpētniecības centrā Seno amatu darbnīcā nodarbība bērniem „Sveču liešana”. 5. februārī 14.00 Kolberģa tautas namā filmas demonstrēšana no Bejas novadpētniecības centra arhīva. 5. februārī 17.00 Bejas novadpētniecības centrā Seno amatu darbnīcā nodarbības „Linu krekls” turpinājums. Iespēja mācīties darināt savu linu kreklu. 6. februārī 16.30 Kolberģa tautas namā PII „Pūcīte” un Druvienas pamatskolas bērnu folkloras vakars „Pulciņā, pulciņā, tekam bērni pulciņā”. 12. februārī 17.00 Bejas novadpētniecības centrā nodarbība Seno amatu darbnīcā „Zīda apgleznošana”. 21. februārī 18.00 Kolberģa tautas namā Cesvaines Tautas teātra viesizrāde, Guntas Drezovas mūsdienu sadzīves komēdija „Kāzas Bazūnēs”. Ieeja: 1,50 EUR. Kolberģa tautas nama foajē Bejas novadpētniecības centra ceļojošā izstāde par Latvijas atbrīvošanas cīņām Alūksnes pusē. Bejas bibliotēkā literatūras izstādes: „Rakstniekam Jēkabam Janševskim – 150” (16.02), „21 februāris - Starptautiskā dzimtās valodas diena”, „Sveču, puteņu un mīlestības mēnesis - februāris. Izdzīvosim to skaisti...”; lasītāju klubiņā „Pipariņš” pasākums „Es lūdzu sveci dot gaismu - rāmu... gaišu... siltu...”.
Jaunannas pagastā 10. februārī 11.00 Jaunannas tautas namā senioru ikmēneša tikšanās. Viesis - Valentīna Ļubimova „Zāļu tēju ietekme uz cilvēka veselību”. 14. februārī 19.30 Jaunannas tautas namā deju kolektīvu sadancis „Sniega dancināšana” (piedalās „Ezerrieksts”, „Litenietis”, „Rieda”, „Maliena”, „Oga”, „Jaunanna”). Ieeja: 1,50 EUR. 14. februārī 22.00 Jaunannas tautas namā balle ar grupu „Leivēri”. Ieeja: 2,50 EUR. 26. februārī 18.00 Jaunannas tautas namā „Mākslas studijas” nodarbība. Jaunannas bibliotēkā izstādes: rakstniekam Jēkabam Janševskim - 150, „Mana dzīve ir skatuve” – skatuves māksliniekiem veltīta izstāde.
Jaunlaicenes pagastā 14. februārī 16.00 Jaunlaicenes tautas namā pasākums „Neba darbi paši darījās” - tautas nama, bibliotēkas un muzeja darbinieki atskatīsies uz 2014. gadā paveikto. Jaunlaicenes muižas muzejā pamatekspozīcijas: „Jaunlaicenes muiža”, „Malēnieši Opekalna draudzē”; izstāde: „330 skolas gadi” un nodarbība „Skološanās ne pa jokam” piedāvājumā līdz 30. martam; tradicionālie pasākumi un nodarbības: pasākums kāzu svinībām „Daži padomi no Jaunlaicenes muižas”, nodarbība pirmskolas vecuma bērniem „Kur palika cālīši?”, „vāveru tīšana”, „pastalu darināšana”, „dārgumu meklēšana”, „nu ir gaiša istabiņa”, „cāļu sargāšana”. Piedāvājam ģimenēm, iestāžu kolektīviem, jubilejas un citus nozīmīgus pasākumus svinēt muzejā.
Kalncempju pagastā No 17. februāra Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs piedāvā izbraukuma programmu ar maskošanos, rotaļām un spēlēm „Meten`s kaktā sukājās(i) pelnu dienu gaidīdams” pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem mācību iestādēs.
Liepnas pagastā Liepnas pagasta bibliotēkā 17. februārī „Mīļākās grāmatas prezentācija” 1. - 4. klasei, no 1. līdz 17. februārim „Lai svecītes deg, lai līdzi tām arī mēs iemirdzētos!” /J. Osmanis/ (februāris - sveču mēnesis); literatūras izstāde „Mīlestība ir visinteresantākā un piedodamākā cilvēciskā vājība” /Č. Dikenss/ (14. februāris – Valentīndiena).
Malienas pagastā 7. februārī 20.00 Malienas tautas namā vokālo ansambļu sadziedāšanās - koncerts Valentīndienas ieskaņai „Sirds karstās magonēs brien..”. Ieeja: 1 EUR. 22.00 groziņballe ar Kasparu Spirku. Ieeja: 2 EUR. 19. februārī 12.00 Malienas tautas namā senioru kopas ikmēneša tikšanās. Informatīva saruna ar farmaceitu par medikamentiem, to lietošanu.
Mālupes pagastā 7. februārī 20.00 Mālupes Saieta namā Saimnieku balle - atpūtas vakars kopā ar grupu „OTTO” un jautro Trīni un Tralli. 21. februārī 19.00 Mālupes Saieta namā Jaunannas tautas nama amatierteātra „Šūpoles” izrāde „Skaista mana brāļa sēta”. Mālupes bibliotēkā literatūras izstāde: rakstniekam Jēkabam Janševskim – 150; februāris – droša interneta mēnesis; 14. februāris Valentīndienas noskaņās „Tā es tevi mīlēšu”; Jauno grāmatu diena.
Mārkalnes pagastā No 9. līdz 20. februārim Mārkalnes bibliotēkā tematiskā izstāde „Sirsniņās ir siltums”. 10. februārī 12.30 Mārkalnes pamatskolas pagalmā Meteņdienas pasākums „Vizi, vizi, Metenīti!”. 14. februārī 22.00 Mārkalnes tautas namā Valentīndienas balle. Spēlēs grupa „Atkal šovakar”. Ieeja: 2 EUR. 18. februārī 14.30 Mārkalnes bibliotēkā Mārkalnes interešu kopas pasākums „Kā neizbeidzams bezrobežu rīts pār vienu sirdi mīlestība nāk” (O. Vācietis). No 23. februāra Mārkalnes bibliotēkā jaunākās literatūras izstāde „Un sākas gads no jauna…”. Mārkalnes pagasta bibliotēkā februāris - droša interneta mēnesis; „Vai tu zini, kas ir bibliotēku portāls?”; no 2. - 12. februārim Valentīndienai veltīts dzejas konkurss „No sirds”.
Pededzes pagastā 4. un 11. februārī 10.00 Pededzes tautas namā rokdarbu pamatu apgūšana ,,Darbnīca dvēselei”. No 11. februāra līdz 15. martam Pededzes muzejā izstāde par zirgiem un to iejūgu ,,Bērīts manis kumeliņis…”. 14. februārī 20.00 Pededzes tautas namā Valentīna dienai veltīts pasākums „Īsa pamācība mīlēšanā”, balle. Līdzi var ņemt groziņu. No 16. līdz 20. februārim Pededzes muzejā un Pededzes tautas namā Masļeņicas nedēļa: Izklaidējoši izglītojoša programma klasēm, ģimenēm, draugu grupām, kas jūs ievadīs seno tradīciju burvībā. Piedāvājumā: iespēja uztīt lellīti, vizināties zirga pajūgā, izspēlēt kādas no tradicionālajām Masļeņicas spēlēm, iet rotaļās, uzzināt plāno pankūku gatavošanas noslēpumus, pašiem tās cept, pasūtīt un nobaudīt. Cena: 1,50 EUR vienai personai. Pieteikšanās pa tel. 29222818, 25998697. 22. februārī Pededzes muzejs Masļeņicas laikā būs atvērts no 16.00 līdz 18.00.
22. februārī Pededzē Masļeņica: 12.00 izklaides, vizināšanās zirgu pajūgos, rokdarbu amatniecības izstrādājumu izstāde - pārdošana, tirdzniecība, jautri konkursi, atrakcijas, 13.30 koncerts, piedalās Pededzes tautas nama pašdarbības kolektīvi un viesi. Ieeja: 1,42 EUR. Pēc koncerta iespējams apmeklēt muzeju, 16.00 - 20.00 balle. Līdzi var ņemt groziņu.
Veclaicenes pagastā No 16. līdz 21. februārim Veclaicenes tautas namā Igaunijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīta izstāde „25 gadi kopš Veclaicenē svin Igaunijas dzimšanas dienu”. 19. februārī 16.00 Veclaicenes tautas namā, atzīmējot Igaunijas Republikas proklamēšanas gadadienu tikšanās ar dzejniekiem, tulkotājiem Contra un Guntaru Godiņu. 21. februārī 17.00 Veclaicenes tautas namā Jauniešu pasākums „Zem viena jumta”. Novusa turnīrs, galda spēles, dažādas atrakcijas, diskotēka kopā ar vietējiem jauniešiem.
Zeltiņu pagastā 14. februārī 14.00 Zeltiņu tautas namā Grundzāles amatierteātra „Cik jaudas” sniegumā Aivara Bankas komēdija „Kredīts”, izrādes ilgums 90 min. Ieeja: 1,50 EUR. 20. februārī no 12.00 Zeltiņu tautas namā pasākums „Vīru spēles” sadarbībā ar NBS Kājnieku skolas karavīriem. Tiks demonstrētas filmas par karavīru apmācību Kājnieku skolā, vērosim ieroču un ekipējuma izstādi. Būs iespēja piedalīties militārās stafetēs, brīvā dabā baudīt karstu tēju un līdzpaņemtās maizītes. 28. februārī 13.00 Zeltiņu tautas namā Beļavas amatierteātra izrāde ,,Laipa” jeb ,,Ezermaļu krokodils”. Ieeja: pieaugušajiem 1,50 EUR, skolēniem 1 EUR. Zeltiņu bibliotēkā literatūras izstādes: „No neizsīkstoša avota smeļot” (J. Janševskim -150), „Tavas rokas kā balti spārni – Mīlestība” (Valentīdienai); no 10. līdz 13. februārim droša interneta nedēļas aktivitātes skolēniem (aptauja, e-pasta etiķete). Zeltiņu muzejā pastāvīgās ekspozīcijas: „Novadnieku istaba”, „Nesenā pagātne”, „Mana skola Zeltiņos”; foto ekskursijas: „Zeltiņi 2014”, „Gadsimtu vējos šūpojoties”; ekskursijas uz bijušo PSRS kodolraķešu bāzi.
Ziemera pagastā 7. februārī 12.00 pie Māriņkalna tautas nama pasākums maziem un lieliem „Ziemas prieku pilienu kauss”. 21. februārī 16.00 Māriņkalna tautas namā dueta „Inga un Normunds” koncerts „Visskaistākais zieds”. Ieeja: 3 EUR. 25. februārī 12.00 Māriņkalna tautas namā senioru pēcpusdiena. Māriņkalna bibliotēkā izstāde un bibliotekārā stunda 1. un 2. klasei „Kad sveces sanāk uz Sveču balli” (2. - 13.02.), izstādes „14. februāris – Svētā Valentīna diena” (9. - 16.02.), ,,Bet tomēr savā laikā, savā vietā, Bij katrs derīgs, katrs likts bij’ lietā” (rakstniekam J. Janševskim – 150) (16. - 28.02), dzejniecei L. Langai - 55 (19. - 27.02.).
Informāciju sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502; 26646749 www.aluksne.lv Ceturtdien, 5. februārī, plkst. 16.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā tiks atklāta Latgales mākslinieku Vēsmas Ušpeles gleznu un Aivara Ušpeļa keramikas darbu izstāde „Orā bolts snigs, „Malny wylky” ustobā”. Vēsma Ušpele glezno tradicionālā eļļas tehnikā uz audekla un koka. Divus gadus bija viena no komandas loceklēm Aglonas Bazilikas restaurācijā. Glezno ziedus, cilvēkus un ainavas. Vēsmai patīk eksperimentēt ar materiāliem, tehniskiem un vizuāliem izteiksmes līdzekļiem, izmantot senas pamatnes jaunu darbu izveidošanai. Vēsma Ušpele izstrādājusi Boņuka veidolu un kopš pirmās Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas 2009.gadā, kopā ar vīru no māla ar rokām veido galveno balvu – puisēnu ar sunīti. Aivars Ušpelis ir viens no „Malny Wylky” brīvpodniekiem. Darbi top gan uz kājminamās ripas, gan tiek veidoti, lipinot tos ar rokām. Piecās paaudzēs podniecība ir kļuvusi kā maizes darbs, bet māls – kā izteiksmes līdzeklis. Mākslinieks ievēro tradicionālos un nelieto rūpnieciskos apstrādes paņēmienus. Ušpeļi dzīvo un strādā Rēzeknes novada Maltas pagastā. Viņu mājas nav parastas – senās lauku ēkas līdzinās nelielam, improvizētam brīvdabas muzejam ar gludekļu un lukturu kolekcijām. „Īpašu garšu” sētai piešķir melnais ceplis un saimnieku senie viduslaiku kaujas tērpi. Izstāde apskatāma līdz 3. martam.
Strenču novada Kultūras centra darbinieki ir sarūpējuši dāvanu novada sievietēm viņu dienā. Sieviešu dienas priekšvakarā, 7. martā plkst. 14:00 Plāņu tautas namā uz muzikālu dialogu ar skatītāju aicina dziedošā aktrise Karīna Tatarinova un Plenēra apvienība. Koncerta pirmajā daļā skanēs Imanta Kalniņa kinomūzika un dziesmas no kinofilmām un teātra izrādēm, savukārt, otrajā daļā klausīsimies dziesmas no ārzemju kinofilmām. Koncertprogrammā skanēs Imanta Kalniņa un citu autoru dziesmas, pazīstamas un mazāk zināmas pasaules kino melodijas jaunā, improvizētā skanējumā, instrumentācijās un formā. «Plenēra apvienībā» kopā ar Karīnu Tatarinovu darbojas ģitārists Artūrs Kutepovs, perkusionists Ivars Kalniņš, kontrabasists Mareks Auziņš, akordeonists Artūrs Noviks. Muzikālās noskaņās apmeklētājiem būs iespēja baudīt glāzi vīna. Ieejas maksa ir 8 eiro un biļetes iespējams iegādāties Strenču novada kultūras centrā (t: 64715630; 25422684) un Plāņu tautas namā (t:29139816)
Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste, Strenču novada dome T: 64715660, e-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
