Arhīva kalendārs
2014.gada Eiropas kultūras mantojuma dienas „Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls Latvijā”. Latvijā kultūras mantojuma dienas tradicionāli notiek otrajā septembra nedēļas nogalē. Mantojuma dienu nacionālais koordinators Latvijā – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir izsludinājusi 2014.gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu – „Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls Latvijā”, tādējādi pievēršot uzmanību Rīgas tēmai ārpus galvaspilsētas. Valkā pirms gadiem notika plaši Rīgas ielas svētki, šogad interesentiem no plkst. 10.00 uz Rīgas ielas pie tiesas nama būs iespēja iepazīties ar izstādi „Rīgas iela laiku lokos”, piedalīties Valkas jauniešu domes aktivitātēs, kā arī Rīgas kultūrvēsturisku vērtību popularizācijas nolūkā ārpus galvaspilsētas, Valkas muzejā līdz 28.septembrim būs apskatāma R.Hofmaņa, J.Saliņa un M.Morkāna fotoizstāde „Pilsēta pilsētā”( Rīgas Centrāltirgus. Vide un norises). Vidzemē ir 3 pilsētbūvniecības pieminekļi – Alūksnē, Cēsīs un Līgatnē un 13 pilsētas un ciemi, kuros ir Rīgas iela. Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere, 64707489, 26444002 Piektdien, 29.augustā, plkst.16.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā notiks gleznotāju Laimas Bikšes un Gitas Šmites izstādes atklāšana. Laimas Bikšes gleznās pārliecinoši dominē niansēts kolorīts un jūtīga krāsu gamma, ļaujot skatītājam sajust aizgājušās vasaras garšu. Savukārt Gitas Šmites darbi ir sievišķīgi niansēti un trausli, papildināti ar neatkārtojamu individualitāti un pašvērtību. Abu mākslinieču rokraksti ir atšķirīgi, bet abas vieno patiesa mīlestība uz glezniecību, kā arī mācības Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un studijas Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, praktizējoties pie mākslinieka un profesora Imanta Vecozola. Māksliniece Gita Šmite, kura Latvijas glezniecībā sevi pieteikusi gadsimtu mijā, savos darbos joprojām tiecas atdzīvināt, stiprināt un noturēt sabiedrības interesi par latviešu glezniecību tās klasiskajā izpratnē. Kopš 1994.gada Gita Šmite ar saviem darbiem piedalījusies izstādēs, veidojusi tērpus teātra izrādēm, kā arī iesaistījusies citos mākslas projektos. Kopumā G. Šmitei bijušas vairāk nekā desmit personālizstādes Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā un citās valstīs. Māksliniece Laima Bikše izstādēs piedalās kopš 1995.gada. Viņas rokrakstu raksturo ļoti jūtīga, tonāli smalka un spēcīga glezniecība. Mākslas darbi rodas paši no sevis – bez piepūles, bez vēlmes kādu pārsteigt. Ar krāsām uz audekla, retāk uz kādas koka virsmas gleznotāja rada savu pasauli. Paralēli glezniecībai Laima Bikše veido grāmatu ilustrācijas un pasniedz zīmēšanas un gleznošanas nodarbības. Kopš 1995.gada L. Bikše piedalījusies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Portugālē, Spānijā, Beļģijā, Lielbritānijā un citās valstīs. Izstāde apskatāma līdz 4.oktobrim. Informāciju sagatavoja: Alūksnes Pilssalā senās Livonijas ordeņa Marienburgas pils teritorijā SIA „ARCHEO” pēc Alūksnes novada pašvaldības pasūtījuma šovasar veic arheoloģisko izpēti. Tas ir viens no secīgajiem darbu posmiem, lai īstenotu pašvaldības vēlmi saglabāt šo objektu nākamajām paaudzēm. Viduslaiku pils, kas atrodas Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā, ir valsts nozīmes arheoloģiskais un arhitektūras piemineklis. Savulaik tai bijusi nozīmīga loma Alūksnes kā apdzīvotas vietas izveidē un attīstībā. 1702. gadā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un šobrīd Livonijas ordeņa pilsdrupas ir svarīga kultūrvēsturiska liecība. Lai šo objektu saglabātu arī nākamajām paaudzēm, Alūksnes novada pašvaldība ir uzsākusi nopietnu izpēti un plāno veikt pilsdrupu mūru kritiskāko posmu konservāciju, kā arī citas aktivitātes šī objekta attīstībai un popularizēšanai. Līdz ar SIA „ARCHEO” profesionāļiem arheoloģiskās izpētes darbos Alūksnes novada pašvaldība vienu mēnesi iesaistīja arī 10 skolēnus Nodarbinātības Valsts aģentūras izsludinātā skolēnu nodarbinātības projekta ietvaros. Šonedēļ skolēnu iesaistes projekts noslēdzās un Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pateicās jauniešiem par viņu ieguldīto darbu izpētē, pasniedzot pašvaldības īpaši sarūpētus krekliņus ar pilsdrupu attēlu un aicinājumu „Piedalies. Uzzini. Atbalsti”, kas viņiem turpmāk atgādinās par šīs vasaras piedzīvojumu. Jauniešu paveikto darbu atzinīgi novērtē arī arheoloģiskas izpētes vadītājs Uldis Kalējs, uzsverot, ka skolēnu iesaistīšanās fiziskā darba veikšanā – zemes virskārtas un gruvešu rakšanā un transportēšanā, arheologiem ļāva koncentrēties izrakumu gaitas un atradumu fiksācijai. Evelīna Tetere, kura rudenī uzsāks mācības Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 9. klasē, un Alūksnes novada vidusskolas 10. klases audzēknis Kristers Musts atzīst, ka iesaistīties šajā projektā viņus motivēja iespēja gūt pirmo darba pieredzi, piedalīties arheoloģiskajos izrakumos un arī pašiem kaut ko atrast. Abiem tas arī izdevies – Evelīna atradusi vairākas lodes, šķembas un monētu, bet Kristers - kaulus, bļodas atliekas un granātas šķembas. Abi jaunieši atzīst, ka pilsdrupu teritorijā pavadītais laiks bijis interesants un viņi to noteikti atcerēsies, lai gan vienlaikus arī smags, īpaši puišiem, uz kuru pleciem balstījušies paši smagākie – būvgružu transportēšanas darbi. Arheoloģiskā izpēte nelielos apjomos senās Marienburgas pils teritorijā ir veikta arī iepriekšējos gados. Šogad darbi rit 10x15 metrus lielā izrakumu laukumā, kas daļēji skar iekšpagalmu, ārpusi un ieejas vietu galvenajā pilī. - Izrakumu laukumā kultūrslānis sastāv no gruvešiem, kas radušies pils bojāejas rezultātā. Daļā no izrakumu laukuma zem pusotru līdz pat diviem metriem bieza gruvešu slāņa atsedzām kādreizējo galvenās pils iekšpagalma līmeni. Tas iezīmējas ap izrakumu laukumā atklātajiem galvenās pils ziemeļu korpusa mūra sienas fragmentiem kā melnas nokrāsas zeme. Pārējā laukumā, kas daļēji sakrīt ar pils rietumu korpusa vietu, dziļāk par pagalma līmeni joprojām turpinās gruveši un no rietumu korpusa izrakumu laukumā nav konstatēta neviena vesela siena vai jebkāda cita konstrukcija. Iespējams, šajā vietā varētu būt atradies 1702. gadā zviedru uzspridzinātais pils pulverpagrabs, kā rezultātā šī pils daļa pilnībā sabrukusi, - stāsta arheoloģiskas izpētes vadītājs Uldis Kalējs. Pils gruvešos atrasto lietu daudzums nav liels un U. Kalējs skaidro, ka tas arī ir likumsakarīgi – vairāk atradumu varētu būt kultūrslānī, kas veidojies pils pastāvēšanas laikā. Tomēr starp atradumiem ir atsevišķas būvdetaļas – dažādu profilķieģeļu un jumta seguma dakstiņu fragmenti, kā arī liels daudzums militāra rakstura atradumu, galvenokārt lielgabala lodes un granātu fragmenti. Pils ziemeļu korpusa iekštelpā atrasti deguši graudi. Atrasts arī vesels māla trauciņš, monētas, sprādzes u.c. senlietas. Atrasti arī dzīvnieku un vietumis izklaidus arī atsevišķi cilvēku kauli, tomēr, kā uzsver U. Kalējs, cilvēku kaulu izcelsme nav skaidra. Lai gan noslēgusies skolēnu iesaiste projektā, arheoloģiskās izpētes darbi šajā laukumā vēl turpināsies, jo SIA „ARCHEO” plāno veikt pārbaudes rakumu gruvešu daļā, lai noteiktu to dziļumu un konstatētu zem tiem esošo situāciju. Visi izpētes laikā notiekošie darbi un atklājumi tiek aprakstīti un fiksēti fotoattēlos vai zīmējumos. Senlietas un citus nozīmīgus atradumus darbu veicēji nodos Alūksnes muzejam. Izpētes laikā atsegtais ziemeļu korpusa laukakmeņu un ķieģeļu mūra sienas fragments tiks ieziemots, izveidojot apkārt karkasu un pieberot ar smilti. Izrakumu laikā savāktie akmeņi un ķieģeļi, kas bijuši izmantoti pils sienu būvniecībai, tiks saglabāti un būs lietojami mūru konservācijai vai restaurācijai. Noslēdzot izpēti, SIA „ARCHEO” pašvaldībai iesniegs pārskatu par paveikto un konstatēto, kā arī atzinumu par turpmāk veicamajām darbībām saistībā ar atsegtās arheoloģisko izrakumu vietas nostiprināšanu, konservēšanu un nosegšanu. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver, ka pašvaldības augstākais mērķis ir atjaunot pils teritoriju tādu, kāda tā ir bijusi, taču, lai to darītu, jāveic secīgas darbības – vēsturiskā un arheoloģiskā izpēte, konservācija un tad restaurācija. - Šobrīd esam uzsākuši arheoloģisko un arī vēsturisko izpēti, kas būs laikietilpīgs process, jo darbs arhīvos, meklējot dokumentus, prasa daudz laika. Jāaktualizē iepriekšējos gados izstrādātais tehniskais projekts pils mūru konservācijai, lai novērstu to tālāku bojāeju. Pašvaldība šobrīd ir sagatavojusi projektu pilsdrupu mūru glābšanas darbiem un iesniegusi to Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai, cerot saņemt finansējumu šim mērķim. Kad būs izdevies novērst mūru tālāku sagrūšanu, varēsim domāt par rekonstrukciju, kam iespējams būs jāmeklē partneri varbūt Skandināvijā, Zviedrijā. To, ka pils restaurācija ir īstenojams projekts, pierāda Bauskas pils piemērs, taču līdz ar pašvaldības vēlmi pili rekonstruēt ļoti svarīgs būs arī vietējās sabiedrības atbalsts šādam projektam, - uzsver Dz. Adlers. Par tālākajiem plāniem saistībā ar Livonijas ordeņa pilsdrupu saglabāšanu un pils iespējamo atjaunošanu pašvaldībā diskutēs, taču viens no pirmajiem, ar ko būtu nepieciešams sākt konservācijas darbus, ir tornītis labajā pusē pirms ieejas estrādē. Savukārt, ja īstenosies ideja par pils rekonstrukciju, būs nepieciešams rast jaunu vietu estrādei.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
