Arhīva kalendārs
2014. gada 16. un 17. augustā Daugavpils novada Višķu pagastā (Viduslatgales Profesionālajā vidusskolā un Špoģu Mūzikas un mākslas skolā), kā arī 23. un 24. augustā Liepājā (Liepājas Latviešu biedrības namā) notiks Latvijas mazākumtautību kolektīvu vadītāju radošās nometnes. Nometņu mērķis ir saliedēt Latvijas daudznacionālo sabiedrību ar kultūras apmaiņas palīdzību un izglītot Latvijas mazākumtautību kolektīvu vadītājus, gatavojoties Latvijas simtgadei.
Nometņu programmā būs lekcijas un sarunas pieaicinātu ekspertu vadībā par latviešu un mazākumtautību kultūru aspektiem, kopīgo un atšķirīgo kultūrās, labās prakses piemēriem, meistardarbnīcas ar iespēju apgūt skatuves kultūru, latviešu tautas tradīcijas radošā un demokrātiskā veidā, diskusija par veicamajiem darbiem, īstenojamajiem projektiem un iespējām, sagaidot Latvijas simtgades kultūras programmu. 16. augustā, plkst. 12.00 Špoģu Mūzikas un mākslas skolā notiks atklātā Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvās komitejas sanāksme, kuru vadīs Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde. 2013. gada Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos piedalījās vairāk nekā 100 Latvijas mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi un individuālie izpildītāji, kas ir par 54% vairāk nekā svētkos 2008. gadā. Mazākumtautību radošās nometnes rīko Kultūras ministrija sadarbībā Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvo komiteju, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Kultūras akadēmiju. Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv
Līdz 31.augustam Valmieras Kultūras centra 1.stāva foajē apskatāma mākslinieku Ilzes Lībietes un Jura Ivanova veidota izstāde „Latvijas heraldika. Vidzeme”, kurā eksponēti jaunizveidotie Vidzemes pilsētu, novadu un pagastu ģerboņi, kā arī dažādu Latvijas dzimtu ģerboņi. Ilze Lībiete stāsta par izstādes mērķi: „Šobrīd ir noslēdzies nozīmīgs posms Latvijas heraldikā, jo tapuši gandrīz visi ģerboņi. Tikai pāris pagasti un novadi vēl nav tikuši pie saviem simboliem. Tā kā vairākkārt izskanēja lūgums radītos darbus apkopot izstādē, lai ikviens tos var aplūkot, nolēmām atsaukties aicinājumam. Lai gan esam izdevuši grāmatu, kurā aplūkojami ģerboņi, tā nav nopērkama grāmatnīcās, tāpēc izstāde dāvā iespēja izzināt, cik daudz dažādu ģerboņu pieder Vidzemei un cik krāšņi dzimtu ģerboņi ir mūsu valstī.” Jāpiemin, ka mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs kopīgi radījuši aptuveni 2/3 no Latvijā pieejamajiem ģerboņiem. Arī Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija uzsver izstādes nozīmi: „Ģerbonis ir spēcīga piederības zīme, kas simbolizē vērtības, kas raksturīgas valstij, pilsētai, novadam, pagastam vai dzimtai, un to attēlošana heraldikas formā ir viens no patriotisma izrādīšanas veidiem.”
Kā stāsta mākslinieki, viena ģerboņa radīšanai nepieciešams aptuveni pusgads, taču ir ģerboņi, kuru izstrādāšana prasījusi pat vairākus gadus. „Sākumā uzklausām pašvaldības (vai ģimenes) vēlmes, tad studējam vēsturi no dažādiem materiāliem līdz izkristalizējas unikālais, kas jāattēlo ģerbonī. Tāpēc uzskatām, ka mūsu ģerboņi ir sava veida Latvijas tēla veidošana,” skaidro I. Lībiete un J. Ivanovs. Lai gan mākslinieki nav radījuši Valmieras pilsētas ģerboni, jo pašvaldība saglabājusi vēsturisko ģerboni – uz zeltīta fona zaļa liepa, sarkana vērša galva un vairogi, kuros atainots Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, Juris Ivanovs strādājis pie tā grafiskās restaurācijas. Tāpat mākslinieki ir radījuši Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) ģerboni, un pašreiz VVĢ ir vienīgā skola Latvijā, kurai ir savs ģerbonis. Mākslinieki pateicas par finansiālu atbalstu izstādes tapšanā Valmieras pilsētas pašvaldībai un Valmieras Valsts ģimnāzijai.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
