Arhīva kalendārs
Vēstures avoti stāsta, ka Jērcēnu pagasta dzimšanas gads ir 1894., kad, apvienojoties Jaunjērcēnu, Vecjērcēnu un Ķeižu pagastiem, izveidots Jērcēnu pagasts. 2004. gadā pagasta ļaudis sanāca kopā, lai nosvinētu 110 gadu jubileju, simboliski tika atzīmēta arī 115. jubileja. Ir atkal apritējuši 5 gadi, un šogad ir pienākusi 120. jubileja. Kopš 2009. gada 1. jūlija Jērcēnu pagasts ir viena no Strenču novada administratīvajām teritorijām. 12. jūlijs būs svētku diena tagadējiem un bijušajiem jērcēniešiem, mūsu draugiem un viesiem. Rīta cēlienā uz sportiskām aktivitātēm dažādiem vecumiem aicinām pulcēties aktīvā dzīvesveida un sportiskā gara cienītājus. Sporta sacensības notiks jaunajā sporta laukumā. Moderno spēkratu un tehnikas varenību un iespējas parādīt apsolījuši vietējie zemnieki. Tehnikas parādē būs redzama z/s "Dārznieki" un "Vecjērcēni" tehnika. Bērnus iepriecinās arī vizināšanās zirga pajūgā. Senatnes elpu varēs baudīt Mednieku namā un Jērcēnmuižā, kur dienas gaitā tiks demonstrētas vēsturiskās filmas un videomateriāli par kultūras aktivitātēm Jērcēnmuižā. Mēs lepojamies ar savu vēsturi, tāpēc stāstīsim un rādīsim to arī svētku viesiem. Svētku dienā celsim gaismā senās lietas ar stāstiem no Jērcēnmuižas senlietu istabas. Aicinām pagasta iedzīvotājus pārlūkot savus seno lietu krājumus, varbūt kādu no lietām kopā ar nostāstiem varam izvietot senlietu izstādē. Par savu veikumu informēs arī Jērcēnu pagasta uzņēmēji, kuru ražotā produkcija jau ieguvusi popularitāti."Veckūkuru" ražotie piena produkti , piemājas saimniecības "Laurīši" Dižozola kafija un "Puntiņu" veselīgie smiltsērkšķu produkti ir zināmi un iecienīti daudziem. Ar savu produkciju iepazīstinās arī z/s "Dārznieki" un citi ražotāji. Pēcpusdienā Jērcēnmuižas parka galotnēs pieklusīs putnu balsis, jo uz saspēlēšanos kopā pulcēsies individuālie tautas muzikanti, muzikantu grupas un kompānijas, ansambļi un apvienības. Jau apsolījuši ierasties "Vecie Turnavieši", J.Timermanis un ansamblis "Dedzieda", Valdis Rogainis, kapela "Rūvenas Aure", duets "Ceļabiedri" un citi. Muzikantus, kā allaž, atbalsta alus darītava "Valmiermuižas alus". Gardo, pamatīgi, pacietīgi un ar lepnumu darīto Valmiermuižas alu, kuru gatavojot meistari ceļ godā vecos tikumus, un uzkodas varēs nobaudīt arī visi svētku apmeklētāji Valmiermuižas alus krodziņā Jērcēnmuižas parkā. Pievakarē varēs baudīt arī teātra mākslu, jo ciemos būs mūsu draugi Mores amatierteātris "Oga" ar J.Jaunsudrabiņa lugu "Latvieši". "Kas mūs notur Latvijā? Kas liek domāt tālumā esošajiem par Latviju? Ko mums nozīmē latvietība? Par to mēģināsim padomāt izrādes laikā kopā ar aktieriem, “ rakstīts izrādes anotācijā. Vakarā kopīgi nedaudz atskatīsimies 120 gadu senā pagātnē. Vēsturisko mirkļu atskats mīsies ar pašdarbības kolektīvu priekšnesumiem. Ciemos esam aicinājuši tuvākus un tālākus kaimiņus un draugu kolektīvus - “Abulmalas retro kapelu”, vokālos ansambļus “Ēveles meitenes” un “Anemones”, deju kopas “Tīne” un ' ' Ēveles seniori”, austrumu deju grupu “Arabija”, folkloras kopu “Rota”un citus. Uzstāsies arī vietējie kolektīvi - “Mežābele” un Jērcēnu Dzejas teātris. Sarunās pie kafijas tases aicināsim satikties Jērcēnu pagasta kādreizējos vadītājus un darbiniekus. Svētku izskaņā muzikanti sasparosies uz trešo muzicēšanas tūri, kad visi kopā atpūtīsimies danču ritmos kopā ar muzikantu grupām “Vēlreiz”, “Neskaties pasē”, “Sawējie”, bet īsi pirms pusnakts kopā ar folkloras kopu “Mežābele” pulcēsimies pie parka dīķa, lai harmonizētu dabas enerģijas sevī un ap sevi, un ūdens spogulī vērotu uguņu atspulgus. Vakara klusumā izskanēs kopīga sadziedāšanās un turpināsies muzicēšana un danči līdz rīta gaiļiem. Svētkus dāsni jau atbalstījušas pagasta zembieku saimniecības “Veckūkuri”, “Lellēni” un “Dārznieki”. Paldies par finansiālo atbalstu! Gaidīsim120 gadu jubilejas svinībās Jērcēnos!
Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Šovakar, 16. jūnijā, plkst. 19.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā koncertu sniegs Dalasas ekumeniskais jauktais koris „Credo” (ASV) un Kocēnu kultūras nama jauktais koris „Imera” (Kocēnu novads). Kocēnu novada domes sadarbība ar Amerikas Savienoto Valstu koriem aizsākās 2010. gada vasarā, kad Baltijas koncerttūres ietvaros Dikļos viesojās vīru koris „Mastersingers USA”, lai sniegtu koncertu kopā ar Valmieras Kultūras centra vīru kori „Imanta”. Vīru kora „Mastersingers USA” Latvijā gūto pozitīvo iespaidu rezultātā vēlmi koncertēt Kocēnu novadā izteicis Dalasas ekumeniskais jauktais koris „Credo”, kas Baltijas valstīs sniegs četrus koncertus – divus Latvijā – Rīgā un Dikļos, un divus Igaunijā. Koncerta apmeklējums – bezmaksas. Sestdien, 21. jūnijā, Kocēnu novadā viesosies Latvijā un starptautiskā mērogā atzinību iemantojušais čellu trio „Melo – M”, lai sniegtu divus koncertus – Bērzainē un Zilākalnā.
Zilākalna ciemata iedzīvotājiem un viesiem "Melo - M" muzikālo sneigumu būs iespēja baudīt ciema parkā no plkst. 18.00, savukārt plkst. 21.00 sāksies mūziķu koncerts Bērzaines estrādē. Koncertu apmeklējums ir bezmaksas, un tos organizē biedrība „Attīstība. Virzība. Izaugsme” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Kocēnu novada domes finansiālu atbalstu. „Melo – M” ir čellu trio, kas izveidots 2005. gadā. Grupas sastāvā muzicē trīs akadēmiski izglītoti čellisti – Kārlis Auzāns, Miķelis Dobičins un Jānis Pauls. Koncertos „Melo – M” apvieno akadēmiskās mūzikas pamatus ar virtuozu izpildījumu un rokmūzikai raksturīgu atraktivitāti, kā arī sev vien raksturīgo stilu. „Melo – M” ir viena no starptautiski pazīstamākajām Latvijas mūzikas grupām. Piecu gadu laikā grupa divreiz devusies koncertturnejā pa ASV, notikuši koncerti Krievijā, Francijā, Lielbritānijā, Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Ukrainā, Igaunijā, Lietuvā, Turcijā un citās valstīs.
Informāciju sagatavoja: Cēsīm vienmēr bijusi zīmīga loma Latvijas kultūras kontekstā. Pateicoties kultūras tūrisma uzplaukumam, pēdējos gados pilsētas vārds kļuvis aizvien atpazīstamāks arī starptautiskajā apritē. Cēsu zīmolu veidojušas ilgstošas un noturīgas mākslas tradīcijas. Šobrīd par vienu no pilsētas atpazīstamības zīmēm noteikti var uzskatīt Mākslas festivālu „Cēsis”, kas notiek jau kopš 2007. gada un gūst ne vien reģionāla un valstiska, bet arī starptautiska mēroga atzinību. Svinot savu astoto jubileju, šogad Mākslas festivāls „Cēsis” notiks no 11. jūlija līdz 9. augustam. Festivāla veidotāji – direktors Juris Žagars, mūzikas programmas vadītāji Indra Lūkina un Arturs Maskats un vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte – apliecina, ka tajā netrūks ne ierasto klasisko lietu, ne dažādu pārsteigumu. „Festivāla mūzikas notikumi septiņu vasaru garumā ir bijis garš ceļš uz nupat atklāto Vidzemes koncertzāli „Cēsis”, kam būs svarīga loma ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā,” raksturo Juris Žagars. Pirmo reizi festivāla koncerti varēs norisināties jaunā un mūsdienīgā akustiskā koncertzālē, bet izcilo kino programmu varēs baudīt ar modernu digitālo projektoru aprīkotā kinozālē. Turklāt pirmo reizi festivāls piedāvās tik plašu un daudzveidīgu teātra programmu. Savukārt vizuālās mākslas sadaļas spektrs – no klasiskām līdz pārsteidzoši izaicinošām ekspozīcijām. Festivāla atklāšanas pasākums 11. jūlijā koncertzālē „Cēsis” būs patiesi unikāls mākslas fakts, kas manifestēs festivāla būtību – kino, mākslas un mūzikas pasaules savstarpējo saspēli. Šī gada festivāla īpašā personība būs pasaulslavenais lietuviešu izcelsmes amerikānis, par avangarda kino krusttēvu dēvētais mākslinieks, dzejnieks un režisors, cilvēks-leģenda Jons Meks. Atklāšanas pasākuma pirmajā daļā, 92 gadīgajam metram klātesot, tiks demonstrēta viņa dokumentālā filma „Endija Vorhola dzīves ainas: draudzības un krustpunkti” (1982). Šajā avangarda kino dienasgrāmatā dokumentēta popārta karaļa Endija Vorhola ikdiena, mākslas radīšanas process un vide, kas viņu iedvesmoja. Festivāla otrajā daļā – muzikāls notikums „Kinomūzika okeāna viļņos”, kurā populārais komponists un perkusionists Rihards Zaļupe kopā ar saviem domubiedriem izpildīs paša komponēto mūziku Māra Martinsona filmai “Oki – okeāna vidū” speciāli festivāla atklāšanai tapušā aranžējumā. Jona Meka dzīvei un daiļradei veltītā retrospekcija tiks atklāta 11. jūlijā Cēsu alus brūzī, kur vizuālās mākslas ekspozīcijas uzmanības centrā būs Jona Meka mūža 91 notikums un tajos iesaistītie cilvēki. Savukārt Vidzemes koncertzāles „Cēsis” kinozālē katru festivāla sestdienu notiks Jona Meka filmu skate. 12. jūlijā festivāls aicina uz Jona Meka un kino pazinēja Viktora Freiberga publisko sarunu par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā. Visu festivāla laiku Cēsu Izstāžu namā skatītājiem tiks piedāvāta latviešu klasiķes, gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstāde, kuras ietvaros būs skatāmas gleznas no privātkolekcijām. Šī būs unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski. Cēsu pils klētī būs skatāma mākslinieka Kristapa Ģelža lielformāta plastikāta glezna „Mākslīgais miers IV”. Idejiski šo darbu var uzskatīt par turpinājumu ciklam, kas pirms trim gadiem bija eksponēts 54. Venēcijas mākslas biennālē Latvijas republikas paviljonā. Savukārt Cēsu alus brūzī tiks izstādīta Artūra Puntes multimediālā instalācija „Dzeja interjerā”, kā arī Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa North by Northeast („Ziemeļi – Ziemeļaustrumi”) – Latvijas paviljona ekspozīcija 55. starptautiskajā Venēcijas mākslas biennāles izstādē (sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru „Kim?”). Jaunā koncertnama kinozālē skatītājiem būs unikāla iespēja noskatīties leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes veidoto kino mūziklu zelta izlasi (atklāšanas seanss 13. jūlijā ar Ernsta Lubiča filmu „Viena stunda ar tevi”, 1932). Tiks demonstrētas 13 filmas, kas tapušas laikā no 1932. līdz 1952. gadam un kļuvušas par kino mūziklu zelta klasiku. Seansi notiks otrdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas un svētdienas vakaros. Viens no centrālajiem mūzikas notikumiem būs simfoniskās mūzikas koncerts „Ravela Šeherezade un Štrausa varonis”, kurā piedalīsies soprāns Kristīne Gailīte un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar savu jauno māksliniecisko vadītāju Andri Pogu pie diriģenta pults (25. jūlijs, koncertzāle „Cēsis”). Koncerta programmā – Morisa Ravela „Jokdara rīta dziesma” un vokālais cikls „Šeherezade”, kā arī Riharda Štrausa grandiozā simfoniskā poēma „Varoņa dzīve”. Jau citu vakaru koncertzālē klausītāji tiks aicināti uz Šveicē dzīvojošās latviešu pianistes Artas Arnicānes un Īlingas simfoniskā orķestra (Londona) koncertu „Maskata tango un Elgara simfonija” (26. jūlijs, Eiropas kultūras apmaiņas projekts). Kā katru gadu, izcili koncerti skanēs arī Sv. Jāņa baznīcā. Ar „Gruzijas dvēseli gruzīnu balsīs” baznīcas velves piedziedās gruzīnu vīru grupa Iberi (12. jūlijs). Gaidīts notikums ir Ineses Galantes solokoncerts (18. jūlijs), kurā skatītāju tik iemīļotā dziedātāja kopā ar ērģelnieku Aivaru Kalēju aicinās baudīt Johana Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi korāļus un operu ārijas. Kamerkoris Stella Montis (Francija) baznīcā izdziedās „Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas” (27. jūlijs). Savukārt Cēsu meža skolas izcilajā un klausītāju iemīļotajā kamerzālē paredzēts intīmāks mūzikas notikums – „Dziesmu un romanču vakars”, kas veltīts vienam no visu laiku izcilākajiem Latvijas basiem – dziedātājam Nikolajam Goršeņinam. Koncertā piedalīsies mecosoprāns Ieva Parša, basbaritons Rihards Mačanovskis, jaunais baritons Igors Martaks, kam šis būs viens no pirmajiem lielākajiem publiskajiem iznācieniem, kā arī pianisti Herta Hansena un Mārtiņš Zilberts (19. jūlijs). Festivāla teātra programmā iekļautas četras skatītāju un profesionāļu atzītas trīs Latvijas teātru izrādes. Koncertzāles skatuvi apdzīvos Liepājas teātra muzikālais dzīvesstāsts „Piafa” (režisore Laura Groza-Ķibere, 1. un 2. augusts), Nacionālā teātra „Mollija saka jā!” (režisors Pēteris Krilovs, 7. augusts) un „Jūtu tektonika” (režisors Mihails Gruzdovs, 9. augusts), kā arī Dailes teātra „Vecpuiši un vecmeitas” (režisors Regnārs Vaivars, 8. augusts). Arī šogad gardēži un estēti aicināti uz gastronomisko performanci Cēsu alus brūzī. „Nepieradinātās vakariņas turpinās..” (12. jūlijs) apspēlēs 1,61803398875 – zelta griezumu, sauktu arī par dievišķo skaitli dabā, mākslā, arhitektūrā, mūzikā, dizainā un arī gastronomijā. Un kas gan būtu Cēsu mākslas festivāls bez grandioza notikuma tik iecienītajā Cēsu pils parka estrādē? Šogad uz skatuves – „Instrumentu” koncertšovs (19. jūlijs). Visi, kas redzējuši un dzirdējuši „Instrumentus” pērnziem koncertzālē „Palladium”, apliecinās – viņu šovs ir spēcīgs un savdabīgs piedzīvojums, kas ilgi paliek atmiņā. „Instrumenti” ļauj noprast, ka Cēsīs brīvā dabā viņu izrāde būs vēl iespaidīgāka, solot īpašas, uz maģiskām sajūtām balstītas noskaņas. Koncertu un izrāžu laikā jau tradicionāli vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai. Festivāla budžetu veido valsts, pašvaldības un sponsoru finansējums. Festivāls notiek, pateicoties ikgadējiem festivāla atbalstītājiem – SEB bankai, LMT un SIA „Alfor”. Biznesa vidē regulāri atbalstīt kādu kultūras pasākumu ir liels izaicinājums. Tādēļ ļoti atzinīgi vērtējama šo uzņēmumu vēlme savus zīmolus un vērtības saistīt tieši ar Mākslas festivāla „Cēsis 2014” vārdu, tādējādi apliecinot festivāla spēju ilgstoši noturēt augsto kvalitātes līmeni. Nozīmīgu finansējumu piešķir Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Cēsu pilsētas dome. 2007. gadā festivāls saņēmis Kultūras ministrijas gada balvu kultūrā nominācijā „Kultūra valsts izaugsmei”. Festivāla notikumi vairākkārt arī nominēti laikraksta „Diena” kultūras balvai. Mākslas festivāla programma pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
