Arhīva kalendārs
8.augustā kinoteātris „Gaisma” valmieriešiem un pilsētas viesiem dāvās bezmaksas brīvdabas seansu – dokumentālās filmas „Kapitālisms Šķērsielā” pirmizrādi Valmierā.
Filmas režisors Ivars Seleckis un scenārists Tālivaldis Margēvičs kluso Pārdaugavas ieliņu Rīgā mēģina iepazīt ar kinokameras palīdzību jau vairāk nekā 25 gadus. Pirmā filma – „Šķērsiela” – pirmizrādi piedzīvoja 1988.gadā un kļuva par latviešu dokumentālā kino sensāciju. Ar savu atklātību un sirsnību, ar kādu autori portretēja filmas varoņus, „Šķērsiela” pārsteidza skatītājus gan Latvijā, gan pasaulē – filma piedalījusies neskaitāmos kinofestivālos un pagaidām ir vienīgā Latvijas filma, kas ieguvusi labākās Eiropas dokumentālās filmas titulu. Tajā pašā laikā Latvijā izcēlās ļoti karstas diskusijas, vai šāda filma ir pareizais veids, kā Eiropai un pasaulei prezentēt Latviju, jo „Šķērsiela” – tolaik vēl padomju gados – pirmo reizi uzdrošinājās parādīt vienkāršo cilvēku dzīvi tādu, kāda tā ir, neuzpošot māju fasādes un nepadarot filmas varoņus par darba pirmrindniekiem. „Šķērsiela” un tās dažādie iedzīvotāji savā ziņā ir visas Latvijas sabiedrības spogulis cauri laikiem. Pēc 10 gadiem – jau brīvajā Latvijā – tika uzņemta filma „Jaunie laiki Šķērsielā”, un šogad pavasarī pirmizrādi piedzīvoja „Kapitālisms Šķērsielā”. Kinoromāna trešajā filmā skatītāji uzzina, kādi likteņa pavērsieni gaidījuši vientuļo māmiņu Daigu, vientiesīgo Osi, invalīdu Toļiku, akmeņkali, sludinātāju Aldi un citus varoņus 21.gadsimtā. Šķērsielā uzradušies arī jauni iemītnieki, piemēram, hemingvejiska paskata vīrs Viktors un enerģiskā taksometra vadītāja Vallija. Šo gadu laikā izauguši ir Šķērsielas bērni un kļuvuši gan par zinātnes doktoriem, gan māksliniekiem, bet citi vēl meklē savu vietu dzīvē. Pēc seansa skatītājiem būs iespēja tikties ar filmas autoriem, lai ne tikai uzzinātu, kā tapa filma, bet parunātu par dzīvi un salīdzinātu Valmieras ielu stāstus ar Šķērsielas likteni. Savukārt pēc sarunām turpat uz lielā ekrāna plānots demonstrēt kustīgās bildes no kino arhīva, atklājot Valmieru tuvākā un tālākā pagātnē.
Ceturtdien, 1.augustā, plkst.19.00 Valmieras pilsdrupu estrādē būs skatāma Penkules Kultūras nama amatierteātra „Dailes” izrāde „Precību trakums”. Režisors Normunds Smiltnieks radījis jautru divu cēlienu lugu, kas apspēlēta Rūdolfa Blaumaņa stilā un kuras darbība norisinās 20.gadsimtā.
Izrādes sižets apcer Līgo vakaru. Pirmā daļa atspoguļo vecmeitas Līvas izmisīgos centienus tikt pie iecerētā vīra, savukārt otrajā daļā paralēli jau iepazītajiem tēliem uzdarbosies žīda un čigāna zīlēšanas salons. Izrādes „Precību trakums” režisors Normunds Smiltnieks apgalvo, ka skatītāji varēs izsmieties pēc sirds patikas! Lomās: Baiba Brikmane, Jautrīte Cinglere, Dina Stanga, Iveta Smiltniece, Ivanda Kozlova, Līga Skujevska, Laura Skujevska, Maija Marija Smiltniece, Ivars Stanga, Raimonds Cinglers, Adrians Vilčinskis un Dainis Dišteins. Tā kā pasākums notiek brīvdabas estrādē, kur vietu skaits ir ierobežots, apmeklētāji drošības labad ir aicināti ņemt līdzi segas, uz kurām apsēsties. Lietus gadījumā izrāde notiks Valmieras Kultūras centrā. Ieeja bez maksas! Augusta otrās nedēļas nogalē uz Jaunpiebalgas pusi aicina Latvijas dziesminieki. No 9. līdz 11. augustam Vislatvijas Dziesminieku Saiets notiks Jaunpiebalgas novada Lielkrūzēs. Saiets notiek jau ceturto gadu un kļuvis par neatņemamu vasaras mūzikas dzīves notikumu, kas kopā pulcē dažādu paaudžu dziesminiekus un dzejniekus un, protams, dziesmu un vārda mākslas draugus. Šogad „Lielkrūzes” kā allaž skanēs vairāki koncerti ar labi zināmo un jauno dziesminieku un dzejnieku piedalīšanos. Piektdienas vakara koncertā visus liesmojoši priecēs mākslinieks Agris Dzilna ar vērienīgu ugunsskulptūru. Saietā dziesmas skanēs ne tikai koncertos no Lielkrūžu skatuves. Abus vakarus turpināsies muzicēšana un dziedāšana pie ugunskuriem... līdz gaismiņa svīst. Un iepriekšējie saieti liecina, ka dziedāt var ilgi, vēl un vēl paildzinot patīkamo kopā būšanas mirkli. Sestdienu, 10. augustu, piepildīs gan koncerti, gan radošās darbnīcas, kurās varēs konsultēties pie pieredzējušiem meistariem par repertuāra izvēli, apgūt kādu dziesmu vai ģitārspēles viltību. Pirmo reizi jauno dziesminieku uzstāšanās vienlaikus būs arī konkurss, kuram vēl var pieteikties, rakstot uz e-pastu inese.serdiene PIE saiets PUNKTS lv. Dzejas darbnīca, kuras vadmotīvs šogad ir „Dzeja Lielkrūzēm!”, noritēs divās daļās – būs dzejas lasījumi un kopīgi darināsim Lielkrūžu dzejas jostu. Lai piedalītos dzejas lasījumos, iepriekš aicinām iesūtīt paša radītu dzejoli – veltījumu Lielkrūzēm un to saimniekiem, vai Dziesminieku saietam un dalībniekiem, vai arī brīnišķīgajai Lielkrūžu videi, rakstot Janai Eglei uz e-pastu jana.egle PIE tvnet PUNKTS lv Saietā šogad piedalīsies dziesminieki Helēna Kozlova, Haralds Sīmanis, Kārlis Kazāks, Uldis Kākulis, Austra Pumpure, Imants Daksis, Āris un Saulceris Ziemeļi un Sandra Bula, Egons Pičners, Elīna Līce, Mikus Straume, Kristaps Sudmalis, Mikus Frišfelds un daudzi citi latviešu dziesminieki, kā arī dzejnieki Knuts Skujenieks, Valdis Bisenieks, Jana Egle, Arvīds Ulme, Amanda Aizpuriete, Agita Draguna, Sandra Vensko, Arnis Mincenhofs, Raimonds Knesis, Ineta Stadgale, Māris Salējs un citi. Biļetes uz „Vislatvijas Dziesminieku Saietu 2013” pieejamas visās Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Festivāla biļetes cena iepriekšpārdošanā ir 7 lati, vienas dienas biļetes cena – 4 lati. Pērkot biļetes saieta norises vietā, festivāla biļetes cena būs 10 latu, vienas dienas biļetes cena – 5 lati. Pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un bērniem līdz 12 gadiem ieeja saietā brīva. Gaidām visus Lielkrūzēs!
Informāciju sagatavoja:
No 9. līdz 11. augustam Cēsu viduslaiku pilī norisināsies gadskārtējā Vēsturisko filmu skate. Vēsturisko filmu skates rīkotāji aicina ikvienu baudīt izcilas vēsturiskās filmas dzīvā, vēsturiskā vidē un šogad piedāvā Cēsu astoņsimtgadei un viduslaiku sabiedrībai veltītu filmu programmu, kuru 10. augustā papildinās daudzveidīga viduslaiku vēstures rekonstrukcijas pasākumu programma (Cēsu pils viduslaiku diena). Ceturtā vēsturisko filmu skate aktualizē jautājumu: kāda īsti bija sabiedrība, kuras laikā Cēsīs tapa pils? Mūsdienu cilvēka kultūrvēsturiskajā apziņā joprojām dzīvs ir viens no formālajiem viduslaiku sabiedrības iedalījumiem garīdzniekos, bruņiniekos un fiziskā darba veicējos. Šogad vēsturisko filmu skate ir veltīta šī priekšstata pārskatīšanai un dekonstrukcijai, aicinot skatītājus ieraudzīt viduslaiku sabiedrību daudzveidīgāku, nekā par to ierasts domāt. Skate tiks atklāta pils Mestra zālē 9. augustā ar norvēģu filmu „Gaišredzīgā”. Pirms filmas demonstrācijas par filmas tapšanu stāstīts filmas scenārija autore Anja Breiena (Norvēģija). Trīs dienās divās Cēsu pils Rietumu torņa zālēs un, iestājoties vakara krēslai, brīvā dabā uz lielā ekrāna pils pagalmā tiks izrādītas sešas spēlfilmas, viena dokumentālā filma un četras animācijas filmas bērniem. Filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodās ar subtitriem angļu valodā un sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Biļetes uz skates filmām var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā. Plašāka informācija par skates programmā iekļautajām filmām, kā arī skates rīkotājiem un atbalstītājiem pieejama skates mājaslapā : www.filmuskate.cesis.lv.
Informāciju sagatavoja: 17. un 18. augustā visi aktīvās atpūtas cienītāji ir aicināti uz ceļotāju dienām "Pārgājieni ar garšu Veclaicenē". Divu dienu laikā tiks piedāvāts iziets četras Veclaicenē izveidotās dabas takas zinošu vietējo gidu pavadībā. Pārgājienos būs iespēja baudīt vietējos malēniešu lauku labumus. Pārgājieni norisināsies četrās Veclaicenē izveidotās dabas takās - Peļļu takā 9 km garumā 17.08., Raipala takā 7.5 km garumā 18.08., Pilskalna takā 3.5 km un Biotopu takā "Mauriņos" 2.5 km abās dienās 17.08. un 18.08.) Lai gardumi neaptrūktos, lūgums visiem iepriekš pieteikties: Agija Pauģe (22413373), Lāsma Kronberga (255449645, 22308970). Pasākuma laikā (17. augustā) Kornetos darbosies mājražotāju un lauku labumu andele, tautas namā būs skatāma fotoizstāde "Ērgļi pāri robežām", būs iespēja satikties un klausīties Veclaicenes novadpētniecības ekspozīcijas ilggadīgo krājēju Ēvaldu Vanagu, vakarpusē darbosies dabas izziņas darbnīca. Plkst. 20:30 visi aicināti uz vakarēšanu- brīvdabas sajūtu koncertu ar malēniskiem folkloras akcentiem, kuru noslēgs dziesminieks Kārlis Kazāks. Pie Ievas un Dzērves ezera - bezmaksas telšu pilsētiņa. Protams, var izmantot arī tuvākajā apkārtnē pieejamās naktsmītnes un citas telšu vietas (skatīt šeit). Pārgājienu programmu skatīt šeit. Pasākumu organizē biedrība "Veclaicenes Avotiņš", Veclaicenes pagasta pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde, iesaistoties Vidzemes plānošanas reģionam un Vidzemes Augstskolai. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
