Arhīva kalendārs
2.augustā plkst.20.00 Valmieras estrādē būs skatāma muzikāla komēdija „Bitīt rožu dārziņā”, ko iestudējis „Muzikālais teātris 7” un kas tapusi pēc Ādolfa Alunāna lugas motīviem. Tā ir jautra luga, ko izrādes radošā komanda papildinājusi ar spraigām, no tautas pūra lādēm ņemtām rotaļām, dančiem un dziesmām.
Lai gan Ā.Alunāna slavenākās lugas rakstītas 19.gadsimta beigās, tajās meistarīgi atspoguļota viena no latviešu ķibelēm, par kuru smejamies, raudam un risinām arī 130 gadus pēcāk. Latvietis ir apveltīts ar neremdināmu vēlmi vilkt vezumu uz savu pusi. Kamēr „smagsvara” vilcēji cīnās savā starpā, vienkāršie ļaudis tā arī netiek skaidrībā, kurš ir zemes saimnieks un kuram jāklausa, tādēļ neklausa nevienam. Rodas pārpratumi, bet pa vidu visam uzzied krāšņa mīlestība, kas „Muzikālā teātra 7” iestudētajās izrādēs allaž bijusi galvenā tēma. Topošā iestudējuma darbība risinās tālajā 1873.gadā – laikā, kad krāšņi uzzied šodien pazīstamie latviešu tautastērpi. Izrādes režisora Voldemāra Šoriņa vadībā scenogrāfs Jānis Jansons un dramaturgs Kārlis Anitens tulko latviešu tautastērpos ielikto rakstu nozīmi, lai tos pārnestu izrādes scenogrāfijā un kostīmos. Savukārt muzikālais producents Atis Auzāns un horeogrāfs Alberts Kivlenieks meklē atbilstošus risinājumus dejām, rotaļām un dziesmām, kuras ikviens latvietis zina no galvas – „Šalc zaļais mežs”, „Še, kur līgo priežu meži”, „Brūklenājs”, „Lakstīgalu nakts”, „Es zinu, ka kādreiz”, „Jaunība”, „Tumšā naktī”, „Atceries, meitenīt”, „Mazs bij’ tēva novadiņis” un daudzas citas melodijas. „Bitīt rožu dārziņā” lomās iejutīsies Voldemārs Šoriņš, Akvalīna Līvmane, Jānis Skanis, Jolanda Suvorova, Zigurds Neimanis, Mārtiņš Brūveris, Ērika Eglija, Kārlis Anitens, Alberts Kivlenieks, Marta Līne, Kaspars Brūvelis, Sergejs Ivanovs, Artūrs Noviks un Oranžā kora meitenes – Olga Stupiņa, Anita Levša un Inta Ļaksa. Izrāde būs skatāma deviņās pilsētās – Saulkrastos (26.jūlijā), Saldū (27.jūlijā), Valmierā (2.augustā), Alūksnē (3.augustā), Bauskā (9.augustā), Tukumā (10.augustā), Madonā (17.augustā), Ikšķilē (23.augustā) un Kuldīgā (24.augustā). Atzīmējot Cēsu viduslaiku pils 800. gadskārtu, sociālajā tīklā «Facebook» izveidota pils lapa ar laika skalu (timeline), kas sniedzas līdz pat 1213.gadam. Tā ir līdz šim Latvijā garākā un notikumiem bagātākā laika skala «Facebook» vidē. Cēsu pils vēsture ir pārsteidzošiem notikumiem bagāta. Apskatot jauno laika skalu, varēsiet uzzināt, ar ko pils cietumā nodarbojās izcilais vācu dramaturgs Burkards Valdiss, kādus „atklājumus” padomju laikos pils pagalmā veicis ekskavators, kas kopīgs Cēsu pilij un Āfrikas mežoņiem? „Ar «Facebook» starpniecību varam uzrunāt mūsdienu sabiedrību un komunicēt ar to tādā pašā „valodā”, kādā mūsdienu cilvēki komunicē viens ar otru”, ir pārliecināts projekta autors Cēsu pils kurators Gundars Kalniņš. „Tā ir lieliska iespēja satuvināt mums līdzās esošo kultūras mantojumu un plašāku sabiedrību, ļaut ikvienam labāk saprast, cik nozīmīgam un bezgala interesantam vēstures piemineklim mēs dzīvojam līdzās.” Patlaban vēsturnieks Agris Dzenis veic skrupulozu Cēsu pils vēsturisko izpēti, kas tiks pabeigta šī gada nogalē. Paredzams, ka izpētes procesā vēl atklāsies ne viens vien līdz šim nezināms pils vēsture notikums, ar kuru papildināt jaunizveidoto laika skalu. Laika skala ir veidota ne vien informatīva, bet arī vizuāli pievilcīga. Visiem pils vēstures notikumiem ir piemeklētas ilustrācijas, kurām par pamatu kalpo pils akmeņu - vienīgo pils vēstures liecinieku – fotogrāfijas. Cēsnieka Jāņa Vīksnas fotogrāfijas atklāj cik katrs no šiem akmeņiem ir īpašs un neatkārtojams. Pils kurators aicina ne vien izpētīt jau izveidoto laika skalu, bet arī līdzdarboties tās tapšanā. Jūsu izvēlētus faktus vai tikai Jums zināmus pils nesenās vēstures notikumus varat sūtīt uz epastu: gundars.kalnins PIE cesis PUNKTS lv un tādā veidā papildināt pils vēstures lappuses. Lai apskatītu Cēsu viduslaiku pils «Facebook» laika skalu, spiediet šeit. https://www.facebook.com/pages/C%C4%93su-viduslaiku-pils/167948420039363
Informāciju sagatavoja: Gundars Kalniņš Cēsu Viduslaiku pils speciālists Tālr. 26411019 Gundars.kalnins PIE cesis PUNKTS lv Ar īpašo svētku karogu pacelšanu un atklāšanas pasākumiem visā Latvijā sākušies XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kuru norisēs piedalās arī 24 amatiermākslas kolektīvi ar 513 dalībniekiem no Alūksnes novada.
No 30. jūnija līdz 7. jūlijam svētku Dziesmu un deju svētku norisē būs dažādi pasākumi, mēģinājumi un, protams, koncerti. No Alūksnes novada pirmie uz svētkiem devās Alūksnes pilsētas Tautas nama deju kolektīvs „Jukums”, kas svētdien, 30. jūnijā piedalījās tautas tērpu skates finālā, tika īpaši ievēroti no žūrijas puses un saņēma īpašu atzinību par saviem tautas tērpiem! 1. jūlijā uz Rīgu brauc deju kolektīvi, savukārt 3. jūlijā svētku dalībniekiem pievienosies arī mūsu novada kori. Lai akcentētu Dziesmu un deju svētku nacionālo un starptautisko nozīmi un izrādītu godu svētku dalībniekiem, svētku rīkotāji rosina pacelt valsts karogu svētku noslēguma dienā. Tādēļ Alūksnes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus svētdien, 7. jūlijā pie savām ēkām pacelt Latvijas valsts karogus, tā godinot visus Alūksnes novada amatiermākslas kolektīvu dalībniekus, kas piedalījušies svētkos!
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381488 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
