Arhīva kalendārs
Pirmdien, 11.novembrī, Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena, kas ir Latvijas Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena. Lai godam pieminētu notikumu, kad Latvijas armija 1919.gadā uzvarēja Bermonta karaspēku, Valmieras pilsētā tiek organizēti vairāki pasākumi. Plkst.16.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā notiks aizlūgums par Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Savukārt plkst.16.45 Rātslaukumā pie Valmieras pilsētas pašvaldības pulcēsies tradicionālā Lāpu gājiena dalībnieki, lai dotos kopīgā gājienā pa Rīgas ielu līdz pat Valmieras pilsētas centra kapiem, kur notiks piemiņas brīdis. Lai pasākums būtu iespaidīgāks, iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties Lāpu gājienā, līdzi ņemot gan lāpas, gan svecītes.
Jāpiemin, ka Lāčplēša dienai veltīti pasākumi Valmieras pilsētā gaidāmi arī citās dienās. Piektdien, 8.novembrī, no plkst.14.00 līdz 17.00 Valmieras Kultūras centra foajē notiks sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana. Sestdien, 9.novembrī, plkst.15.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies svētku koncerts „Manas tautas dziesmas” ar daudzu populāru mūziņu piedalīšanos. Svētdien, 10.novembrī, plkst.15.00 Valmieras Kultūras centrā ikviens aicināts uz Latvijas Republikas (LR) Zemessardzes kora „Stars” koncertu, kurā piedalīsies arī LR Zemessardzes pūtēju orķestra mūziķi. Savukārt 15.novembrī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā būs skatāms Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” jauniestudējums. Laika posms no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919.gada 11.novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918.gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ, pieminot šo notikumu, 11.novembrī – Lāčplēša dienā – tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Lāčplēša dienā, 11. novembrī, plkst. 15.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Jaunajā pilī, atklās izstādi „Cēsnieks Latvijas valstij: Rozenbergu dzimta vēsturei un mākslai”. Izstāde par cēsnieku Rozenbergu dzimtas devumu vēsturē un mākslā turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts jubilejas svētku laikā stāstīt un iepazīstināt ar cēsniekiem, viņu vaļaspriekiem un ar viņu likteņiem. ...ar visām saknēm, sirdi un dvēseli Cēsīs! Tāds ir stāsts izstādē par cēsnieku Rozenbergu dzimtu, kuru saknes Cēsu vēsturē jau mērāmas sešās paaudzēs kopš 1870. gadiem. Rozenbergu dzimtas ligzda ir nams Bērzainē, Jēkaba ielā, ko cēlis cēsniekiem tik ļoti pazīstamais mākslinieks, scenogrāfs, skolotājs un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks Jānis Rozenbergs (1901-1966). Taču dzimtas pirmsākumi meklējami citā pilsētas pusē – nelielajā Dubinskas muižiņā, tagadējās Raiņa ielas rajonā, kur savu dzīvi vadījuši mākslinieka Jāņa Rozenberga vecvecāki Mārcis un Trīne.
Izstādes atklāšanas datums – 11. Novembris, Lāčplēša diena, nav izvēlēts nejauši. Šis datums Rozenbergu dzimtai ir īpaši svēts, tāpat kā Latvijas valstij un latviešu tautai. 1919. gada 4. jūnijā iesākās tolaik 18 gadus vecā Jāņa Rozenberga, kā Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīra, ceļš cīņā par Latvijas valsti. Izstādē būs apskatāma Rozenbergu dzimtas īpaša relikvija – Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, bijušā skolnieku rotas karavīra, mākslinieka Jāņa Rozenberga manuskripts, rakstīts pirms 85 gadiem par leģendārajām Cēsu kaujām un Rīgas un Latvijas atbrīvošanu bermontiādes laikā, 1919. gada novembrī. Šo dzimtas dārgumu un vēl daudzas izstādē apskatāmās vēstures liecības, kas veido stāstus par dzimtas ceļu un likteņiem, ar lielu atbildību glabā mākslinieka Jāņa Rozenberga dēls Ansis Rozenbergs – pazīstams akmeņkalis un leģendāra personība Cēsu glābšanas stacijas vēsturē.
Katrai no Rozenbergu dzimtas paaudzēm stāstāms savs stāsts, tomēr vienojošā stīga visiem Rozenbergiem, šķiet, ir Gauja un daba. Tāpēc īpaša tēma izstādē ir trīs Rozenbergu paaudžu mākslinieku – Jāņa, Pētera un Kristīnes Rozenbergu – saruna gleznās par mākslu, Gauju un Cēsīm. Izstādē blakus klasiskajiem ainavu glezniecības darbiem, apskatāmas arī mazāk pazīstamas Jāņa Rozenberga gleznas, kas tapušas 1930. gadu beigās, māksliniekam ceļojot pa Balkānu valstīm un Turciju. Savukārt to, kādu valstiski svarīgu darbu līdztekus ceļošanai veica Jānis Rozenbergs, stāsta vēstures liecības fotogrāfijās. „Pēteris Rozenbergs akvareli pacēla kā neviens Latvijā”, tā par Pētera Rozenberga, kā izcila akvareļgleznotāja, talantu izsakās viņa laikabiedri. Izstādē apskatāmās gleznas ir šo vārdu apliecinājums. Kristīnes Rozenbergas iecienītākā tehnika mākslā, tāpat kā tēvam Pēterim Rozenbergam, ir akvarelis. Izstādē cēsniekiem būs iespēja apskatīt arī Kristīnes starptautiski atzītos darbus autortehnikā, kur redzami Gaujas tilti – no 1930. gadiem un 2011. gada pavasara plūdos. Izstādes veidošanā ar lielu atbildību un apbrīnojamu degsmi piedalījās visi šobrīd Cēsīs dzīvojošie un strādājošie Rozenbergi. Mēs, Cēsu muzeja darbinieki, esam pateicīgi dzimtas vēstures un relikviju glabātājiem par doto iespēju iepazīstināt ar šo mantojumu cēsniekus un muzeja viesus Latvijas Valsts 95 gadu jubilejas svētku laikā!
Informāciju sagatavoja: Vija Rozentāle Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste ekspozīciju darbā Pils laukums 9, Cēsis, Cēsu novads, LV-4100 Tālr. 29387846 www.muzejs.cesis.lv Novembris ir laiks, kad sarkanbaltsarkano karogu turam īpašā godā, un ik māja Latvijas vārdu piemin biežāk nekā citkārt. Šis arī ir laiks, kad stiprināt jau iedibinātas un veidot jaunas tradīcijas. Lai vairotu kopības sajūtu un lepnumu par savu valsti un novadu, Burtnieku novada pašvaldība iecerējusi Lāčplēša dienā aizsākt jaunu tradīciju – izgaismot Burtnieku novadu. Šajā laikā patiesi apjaušam piederību savai valstij, atsaucam atmiņā skarbos vēstures notikumus, godājam savu valodu un cilvēkus, tādēļ par galveno Lāčplēša dienas atceres vietu Burtnieku novadā šogad izvēlēts Aleksandra Grīna piemiņas akmens pie Matīšu pagasta Pikātu mājām. Aleksandrs Grīns bijis Latvijas armijas virsnieks un I Pasaules kara laikā pārcietis smagu ievainojumu. Karā piedzīvoto viņš plaši apraksta savos literārajos darbos un „Pikātos” pavadītais laiks šai ziņā bijis īpaši radošs. A.Grīna ģimene Matīšu pagastā dzīvojusi līdz pat izsūtījumam 1949.gadā. 11. novembrī plkst. 16:30 pie A. Grīna piemiņas akmens sāksies atceres brīdis „Mazā vēstures stunda”. Vienlaikus visā novadā pie piemiņas akmeņiem, Lāčplēša ordeņa kavalieru atdusas vietām un pagastu pārvaldēm tiks iedegtas sveces, lai mazās uguns liesmiņas vieno novada iedzīvotāju domas un cerības. Neatņemama Lāčplēša dienas tradīcija Burtnieku novada skolu jaunatnei ir piemiņas brīdis pie Burtnieku baznīcas, pieminekļa I Pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes locekļiem. Piemiņas brīdis šogad tiks noturēts 11.novembrī plkst. 12:45, bet pēc tam norisināsies tradicionālais Burtnieku novada un Jaunburtnieku skolu komandu stafetes skrējiens un Erudītu konkurss, kur bērni un jaunieši mērosies gan fiziskajā, gan prāta veiklībā.
Papildu informācija: Zane Ābelīte-Medne Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631 E-pasts: zane.abelite-medne PIE burtniekunovads PUNKTS lv 8. novembrī plkst. 19:00 Cēsu sporta kompleksā norisināsies Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts „Čaikovskis un Ivanovs” pirmās Liepājas Simfoniskā orķestra Latvijas koncerttūres ietvaros. Ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu cēsniekiem dāvāta iespēja koncertu apmeklēt bez maksas. Pasākuma ievadā tiks pasniegti Cēsu novada pašvaldības apbalvojumi.
No 5. – 10. novembrim Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) ar īpašu koncertprogrammu „Čaikovskis un Ivanovs” dosies Latvijas koncerttūrē, katru dienu sniedzot koncertu kādā no Latvijas pilsētām – Jelgavā, Madonā, Balvos, Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī.
„Beidzot īstenosim mūsu sapņu projektu – lielo Latvijas koncerttūri, ko pacietīgi plānojām jau no pirmā gada, kopš kļuvām par valsts orķestri. Tāda Liepājas Simfoniskajam orķestrim nav bijusi mūsu zemē. Iespējams, tāpat ir pirmā koncerttūre Latvijā, kurā dodas kāds no Latvijas orķestriem. Zinot, ka uz šīm pilsētām aizbraukt varam reti, tūrei veidojām īpašu, apzināti ļoti koncentrētu programmu. Lielu akcentu likām uz latviešu mūziku, bet parādīsim spilgtāko arī no krievu romantiskās un Eiropas mūzikas,” stāsta LSO vadītājs Uldis Lipskis.
Koncerttūres programmas pirmajā daļā LSO galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta uvertīru no operas „Figaro kāzas”. „Ļoti spirgts un virtuozs skaņdarbs, kas uzreiz parāda – orķestris skan, vai neskan. Lai arī nav ļoti grūts, tomēr prasa no mūziķiem milzīgu koncentrēšanos un stilistisku precizitāti. Kā tāda vitamīnu deva koncerta sākumā tas brīnišķīgi iederas daudzās mūzikas programmās,” saka Atvars Lakstīgala, kurš šobrīd koncertē Itālijā ar Bari pilsētas simfonisko orķestri.
Pirmās daļas turpinājumā klausītāji varēs baudīt LSO izcilā solista – čellista Ērika Kiršfelda spēli, atskaņojot visnotaļ maģisko Pētera Čaikovska kompozīciju „Rokoko variācijas”. Šodien mūziķu aprindās tā gan vairāk tiek uztverta kā didaktisks materiāls, taču viens no spožākajiem Latvijas čellistiem Ēriks Kiršfelds atklāj: „Patiesībā šis ir ļoti skaists gabals, tā ir ļoti romantiska un skaista krievu mūzika – Čaikovskis ļoti labā nozīmē!”. Starp citu, tieši šo skaņdarbu Ēriks atskaņoja, pirmo reizi savā mūziķa karjerā uzstājoties ar simfonisko orķestri.
Koncerttūres programmas otrajā daļā skanēs nepārspētā latviešu simfoniskās mūzikas granda – latgalieša Jāņa Ivanova romantiskā 17. simfonija, kas ir šīs programmas centrālais skaņdarbs. LSO koncerts „Latvieši”, kurā šī kompozīcija pirms diviem gadiem skanēja Rīgā, tika nominēts Latvijas Lielajai mūzikas balvai un guva lielu publikas atzinību, kā arī lieliskas kritiķu atsauksmes. „Patīkamu līdzpārdzīvojumu LSO instrumentālām krāsām bagātīgajā lasījumā sagādāja simfoniskā milža Jāņa Ivanova 17. simfonijas atskaņojums,” Neatkarīgajā Rīta Avīzē rakstīja Lauma Mellēna. Savukārt Inese Lūsiņa laikrakstā „Diena” atzina, ka „Pilnīgi negaidot liepājnieku un to galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas snieguma augstākā virsotne izrādījās še sen vairs nespēlētā Jāņa Ivanova romantiskā 17. simfonija. Jo īpaši tādu to vērsa saviļņojošais III (lēnās) daļas lasījums un neparasti siltais, sirsnīgi piesātinātais stīgu instrumentu skanējums visā simfonijas gaitā – no sapņainības un nostalģijas līdz drāmai darbībā.”
Sadarbībā ar „Latvenergo”, Kultūras ministriju, Kultūrkapitāla fondu un portālu kultura.lv Liepājas Simfoniskā orķestra Latvijas koncerttūres programma skanēs 5. novembrī plkst. 18:00 Jelgavas Kultūras namā, 6. novembrī plkst. 19:00 Madonas Kultūras namā, 7. novembrī plkst. 19:00 Balvu Kultūras un atpūtas centrā, 8. novembrī plkst. 19:00 Cēsu Sporta kompleksā, 9. novembrī plkst. 19:00 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „GORS” un 10. novembrī plkst. 16:00 Daugavpils Vienības namā.
Plašākus aprakstus par diriģentu Atvaru Lakstīgalu un solistu Ēriku Kiršfeldu var lasīt Liepājas Simfoniskā orķestra mājas lapā www.lso.lv, tur arī var uzzināt par citām orķestra aktivitātēm un gaidāmajiem koncertiem.
Pasākuma ievadā tiks pasniegti sekojoši Cēsu novada pašvaldības apbalvojumi:
Uz koncertu kursēs arī autobuss no Vaives: 17:30 Rīdzene-„Nākotnes”-17:45 Rāmuļu skola-„Slaņķi”-18:00 Vaive-18:20 Mežmaļi-18:30 Krīvi - Cēsis, Sporta halle. Pēc pasākuma atpakaļ.
Informāciju sagatavoja: Laimdota Lapiņa Cēsu Kultūras un Tūrisma centra Kultūras nodaļas vadītāja Tālr. 641 22922 e- pasts: laimdota.lapina PIE cesis PUNKTS lv Sestdien, 9. novembrī, laukumā pie Kocēnu sporta nama norisināsies Lielais Mārtiņdienas jampadracis. No plkst. 13.00 norisināsies Mārtiņdienas tirdziņš, kurā uzņēmēji, zemnieki, mājražotāji un amatnieki piedāvās savus ražojumus. Plkst. 14.00 sāksies Mārtiņdienas jampadracis ar jautrošanos, ķekatu dančiem un rotaļām. Piedalīsies Kocēnu pamatskolas un pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis" ķekatnieki, Kocēnu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Savieši". Būs arī Mārtiņdienas gaiļa zupas vārīšana. Vakarā plkst. 22.00 Kocēnu kultūras namā notiks svētku balle kopā ar grupu „Bello trio". Darbosies bārs, apmeklētāju ērtībai - zālē galdiņi. Ieeja Ls 2.
Informāciju sagatavoja:
Alūksnes pilsētas bibliotēka, izceļot tās uzsāktās un plānotās aktivitātes, kas vērstas uz lokālā mantojuma izzināšanu, izcelšanu un saglabāšanu, jau otro reizi uzņemta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas”. Kopumā šajā tīklā uzņemtas 33 bibliotēkas, no kurām 18 kļuvušas par „Stāstu bibliotēkām” pirmo reizi. Alūksnes novadu šajā tīklā pārstāv tikai Alūksnes pilsētas bibliotēka. „Stāstu bibliotēkas” ir Latvijas bibliotēku tīkls, kas izveidots 2010. gadā kā turpinājums 2009. gadā īstenotajam projektam „Stāstu laiks bibliotēkās”. Tīkla ietvaros organizētās aktivitātes vērstas uz bibliotēku radošo attīstību un sadarbību, prasmēm sadarboties ar vietējo kopienu, nodrošinot savstarpēju komunikāciju un paaudžu saikņu stiprināšanu, kā arī bibliotēkas lomas izcelšanu informācijas apzināšanā, saglabāšanā un pieejamības nodrošināšanā. UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” mērķis ir veicināt neformālo izglītību mantojuma jomā caur stāstniecību, sadarbojoties ar piesaistītiem mantojuma, tradicionālās kultūras un stāstniecības jomas ekspertiem. Īpaši tiek uzsvērta stāstu stāstīšanas, dokumentēšanas un popularizēšanas nozīme mūsdienu sabiedrībā.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Piektdien, 8. novembrī, plkst. 19.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā notiks Dikļu pūtēju orķestra jubilejas koncerts. Koncerts būs vairākās daļās, un tajā izskanēs gan tautas un klasiskā mūzika, gan arī Raimonda Paula skaņdarbi un Dikļu pūtēju orķestra diriģenta Valda Druļļa autordarbi. Koncertā piedalīsies arī viesi no Valmieras Jaunatnes centra "Vinda" modes studijas "Fashion show", kā arī pašmāju pašdarbības kolektīvi. Ieeja koncertā bez maksas.
Dikļu pūtēju orķestra pirmsākums meklējams 1970. gadā, kad to izveidoja diriģents Artūrs Lācis. Pēc vairāku gadu desmitu pauzes, 2011. gada 11. novembrī, godinot pirmo diriģentu, orķestris atdzima jaunā veidolā. Pirmajā darbības gadā orķestri vadīja Larisa Stivriņa, bet kopš 2012. gada septembra diriģenta vietu ieņem Valdis Drulle. Orķestrim šis gads bijis bagāts ar koncertiem gan Kocēnu novadā, gan citās pašvaldībās. Liels pārbaudījums un izaicinājums bija dalība Dziesmu un deju svētku gājienā, muzikāli pavadot Kocēnu novada dalībniekus. Orķestra sastāva dalībniekus ir izaudzinājuši dažādu paaudžu diriģenti – Artūrs Lācis, Jānis Olmanis, Normunds Jansons un Mārtiņš Birnis, bet šobrīd mūziķi, vecumā no 9 līdz 72 gadiem, ir apvienojušies, lai muzicētu Valda Druļļa vadībā.
Informāciju sagatavoja:
Burtnieku novada bibliotēkas aktīvi iesaistās Ziemeļlvalstu bibliotēku nedēļā. No 11.-13.novembra un 21.novembrī dažādi pasākumi Ēveles bibliotēkā, Vecates bibliotēkā un Rencēnu 1.bibliotēkā.
11. novembrī plkst. 10:00 "Tikšanās ar Plupu un viņa draugiem", neliela izstāde Ziemeļvalstu noskaņās. Vecates bibliotēkā 12. novembrī plkst. 16:15 lasījums Inga Borg „Ziema pie Plupa". Viktorīna, zīmējumu konkurss „Mans ceļojums uz Ziemeļvalstīm”. Rencēnu 1. bibliotēkā 13. novembrī plkst.10:00 tiekamies Rītausmas stundā PII "Zīļuks" un lasām norvēģu Ingas Borgas darbu "Ziema pie Plupa" 21. novembrī plkst. 16:30 tiekamies Krēslas stundā Camphill ciematā "Rožkalni" un lasām fragmentu no Jāņa Jaunsudrabiņa darba "Baltā grāmata" - Ziema.
Informāciju sagatavoja: Zane Ābelīte-Medne Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecibu speciāliste 20219631 www.burtniekunovads.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
