.png)
|
Arhīva kalendārs
No 28. novembra līdz 2. decembrim Rabātā, Marokā notika UNESCO Starpvaldību komitejas sanāksme nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Latvija kopā ar plostnieku biedrībām no Austrijas, Vācijas, Polijas, Čehijas un Spānijas šim sarakstam pieteica koku pludināšanas tradīciju. Sanāksmē piedalījās arī biedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvji Jānis Vāvere, Ivo Laktiņš un Madara Ribozola. “Milzīgs paldies plostnieku kopienai. Šis ir gods un apliecinājums tam, ka plostnieku prasmes ir bijušas vēsturiski nozīmīgas mūsu tautsaimniecībai un mēs tās spējam turpināt, godināt un nodot nākamajām paaudzēm!” saka Ivo Laktiņš, biedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvis. Jāpiebilst, ka 2018. gada nogalē Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas bija biedrības “Gaujas plostnieki” pirmais veikums, lai mērķtiecīgi dotos tālāk. Koku pludināšanas tradīcijas pieteikums saņēma ļoti pozitīvu ekspertu vērtējumu, kurā uzsvērts, ka pieteiktā vērtība demonstrē cilvēka ciešo saikni ar dabu un dabas resursu izmantojumu, kas pilnībā atbilst Eiropas kursam uz ilgtspējīgu attīstību. UNESCO multinacionālo iesniegumu izcēlusi kā piemēru veiksmīgai starptautiskai sadarbībai pieteikuma gatavošanā un īpaši uzsvērusi kopienu iesaisti sava nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Biedrība “Gaujas plostnieki” Strenču pilsētā darbojas kopš 2001. gada rudens. Tās darbības mērķi ir izpētīt plostniecības vēsturi Latvijā, integrēt plostniecību mūsdienās kā Latvijas kultūras mantojuma daļu, kā arī veidot sadarbību ar līdzīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2001. gada biedrība “Gaujas plostnieki” ir Starptautiskās koku pludinātāju asociācijas (International Timber Raftsmen Association) biedre. Lai saglabātu Gaujas koku pludinātāju amata prasmi un popularizētu plostu siešanas tradīciju, Strenčos jau ceturtdaļgadsimtu ik gadu maija trešajā sestdienā notiek Gaujas plostnieku svētki un, iebraucot pilsētā, visus sveicina zīme “Starptautiskā plostnieku pilsēta”, jo šajā pilsētā ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu un pludinātāju tradīcijas. Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 26312250
“Man ir prieks un pagodinājums būt kopā ar jums šajā īpašajā notikumā, jo esam ceļā uz ilgi gaidīta sapņa piepildījumu. Mūsdienīgas un bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām pieejamas sporta zāles neesamība bija ilgstoša problēma, kurai ar valsts budžeta finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu esam raduši risinājumu. Jaunajā sporta zālē un tai blakus esošajā labiekārtotajā teritorijā varēsiet pilnvērtīgi un kvalitatīvi īstenot sporta stundas, rūpēties un uzlabot savu fizisko veselību, aktīvi, lietderīgi un droši pavadīt brīvo laiku,” klātesošos uzrunāja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs. “Ilgus gadus skola ir bijusi bez savas sporta zāles, ar ierobežotām iespējām skolēniem baudīt kvalitatīvas sportošanas iespējas gan mācību stundu ietvaros, gan brīvajā laikā, tādēļ ir milzīgs gandarījums par sporta zāles būvniecību, par kuru bija sapņots un plānots gadiem ilgi. Mūsu mērķis ir dot bērniem iespēju ērti piekļūt un izmantot sporta infrastruktūru, lai skolēni iemīlētu fiziskās aktivitātes un sports veidotos par ikdienas paradumu. Turklāt mēs sportu uzlūkojam kā instrumentu, ar kuru nojaukt barjeras un to vietā radītu iespējas bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, gūstot pārliecību par saviem spēkiem, uzdrīkstēšanos izlauzties no rutīnas un iekļauties sabiedrībā. Tā ir iespēja skolēnu izaugsmei. Šādu nozīmīgu projektu iespējams īstenot ar skolas dibinātāja – Valmieras novada pašvaldības izpratni, vēlmi, rīcību un atbalstu,” stāsta Iveta Kļaviņa, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra direktore. Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs ir lielākā speciālās izglītības iestāde Vidzemē un otra lielākā šāda veida izglītības iestāde Latvijā. Skolā mācās 279 izglītojamie, tajā skaitā 94 audzēkņi pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte”. Valmieras Gaujas krasta vidusskolai–attīstības centram ir būtiska nozīme bērnu ar dzirdes traucējumiem izglītošanā, jo tā ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas nodrošina pēctecīgu speciālo izglītību – no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai. Sporta zāle sniegs iespēju pilnvērtīgi un kvalitatīvi nodrošināt mācību priekšmeta “Sports un veselība” un sporta interešu izglītības programmu īstenošanu, sporta pasākumu organizēšanu, kā arī aktīvu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu. Sporta zālē būs aprīkojums izglītojamo ar speciālām vajadzībām fiziskai rehabilitācijai. Šim nolūkam izglītības iestādei piesaistīs atbilstošus speciālistus. Projekts ietver arī āra teritorijas labiekārtošanu, kur ierīkos atpūtas zonu ar rotaļu un aktivitāšu elementiem. Kopējās projekta “Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – sporta zāles būvniecība Leona Paegles ielā 5, Valmierā” izmaksas ir 2 068 210,77 EUR, tajā skaitā Valsts budžeta finansējums 1 757 979,16 EUR, Valmiera novada pašvaldības līdzfinansējums 310 231,61 EUR. Būvdarbus veic SIA “Ekers”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Akorda”. Vakar skolas kolektīvam bija vēl kāds īpašs notikums – svinīgi atklāta jaunā vingrošanas zāle, kas vietu radusi bijušā kokapstrādes telpā. Tajā bērniem notiks vingrošana fizioterapeita vadībā, iespēju ne tikai sportot, bet arī trenēt atmiņu, mācīties matemātiku un citos veidos lietderīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku sniegs interaktīvā grīda. Zāles atklāšanas pasākumā skolas kolektīvs pateicās bijušam skolotājam Imantam Kelmeram, kurš jau no paša sākuma ticēja idejai par vingrošanas telpas izveidi un, neskatoties uz to, ka darba gaitas skolā noslēgušās, palīdzēja plānot, rasēt un sniedza atbalstu. Foto: Valmieras novada pašvaldība Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: elina.upite PIE valmierasnovads PUNKTS lv Mob.tālr.: 26115449
Tikšanās organizēta, balstoties uz Vidzemē izveidoto grupu dzīvokļu darbinieku līdzšinējo pieredzi un izrietošajiem jautājumiem par to, kā visefektīvāk nodrošināt atbalstu situācijās, kas saistītas ar grupu dzīvokļu iedzīvotājiem nepieciešamo psihiatrisko palīdzību. Šādu jautājumu risināšana prasa sadarbību starp grupu dzīvokļa iedzīvotāju, darbiniekiem, kā arī veselības aprūpes iestādēm. Tāpat šajā sadarbības procesā būtiska ir informācijas aprite, lai nodrošinātu atbilstošu atgriezenisko saiti, kas nepieciešama cilvēka veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai.
Tikšanās laikā Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvji informēja par pakalpojumiem, kādus iespējams saņemt slimnīcā gan ambulatori, gan stacionārā. Sarunu rezultātā nolemts nepieciešamības gadījumā īstenot praktiskas apmācības vai konsultācijas, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju zināšanas darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme ietvaros” plānots rast risinājumu šādu apmācību nodrošināšanai, definējot būtiskākos apmācību jautājumus. Līdz šim Vidzemes pašvaldībās deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidota apjomīga infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu viņu patstāvīgu dzīvi, tajā pašā laikā nodrošinot arī speciālistu atbalstu ikdienas dzīvē. Šobrīd šādi grupu dzīvokļi izveidoti Valmierā, Valkā, Cēsīs, Rūjienā, Mazsalacā, Drustu pagastā, Amatas pagasta Spārē, Tirzā, kur pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 cilvēki. Papildus šādi grupu dzīvokļi vēl tiek veidoti Madonā, Smiltenē un Vaidavā.
Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Decembris iesākās ar lielisku ziņu – vairāku valstu nemateriālā kultūras mantojuma elements ”Koku pludināšana”, kurā ietilpst arī Gaujas plostnieku amata prasmes, iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
6. decembrī Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra topošās sporta zāles sienā, klātesot izglītības iestādes kolektīvam, Valmieras novada pašvaldības vadībai un būvuzņēmējiem, iebūvēja kapsulu, kas izgatavota kā stafetes kociņš, simbolizējot kustību, attīstību un komandas darbu vienota mērķa labā. Kapsulā ievietota skolas avīze, kas speciāli izgatavota šim notikumam, laikraksts “Liesma”, skolas kolektīva kopbilde un vēstījums nākamajām paaudzēm – par skolu, par būvniecības ieceri un novēlējums nākotnes skolēniem, ko klātesošajiem nolasīja skolēns Jānis Elmārs Liniņš, kuram ir izcili panākumi sportā – Latvijas Skolu čempionātā spēka trīscīņā izcīnītas godalgotas vietas vairāku gadu garumā. Jāatzīmē, ka kopā ar kapsulu jaunās sporta zāles nišā, kas būs brīvi pieejama un apskatāma, iebūvēja arī ķieģeļus no vecās sporta zāles.
Lai pārspriestu iespējamo rīcību un sadarbību dažādās krīzes situācijās, kas skar cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem un viņu veselības aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopīgi ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem tikās ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadību un ārstiem.
Tā kā ikdienā grupu dzīvokļu darbinieki ir tie, kuri ir visciešākajā saskarē ar to iedzīvotājiem, viņu darbā būtiski ir spēt atpazīt robežstāvokli personas uzvedībā, lai nenokļūtu līdz krīzes stāvoklim. Tāpat būtiski ir būt informētiem par to, kā sadarbības gadījumā ar ārstniecības iestādēm nodot informāciju par cilvēka veselības stāvokli. Tādēļ sociālo pakalpojumu sniedzēji interesējās par to, vai un kādi grupu dzīvokļu darbinieku novērojumi, dodoties uz slimnīcu, būtu svarīgi, kāda dokumentācija aizpildāma par cilvēka veselības stāvokli. Speciālisti uzdeva arī jautājumus par tālāko rīcību attiecībā uz rehabilitācijas pasākumiem pēc ārstēšanās slimnīcā, medikamentu lietošanu, sadarbību ar psihiatriem.