.png)
|
Arhīva kalendārs
“2022. gadā ukraiņi pilnībā izprata Krievijas īstenotās “krievu pasaules” politikas piespiedu izplatīšanas patieso saturu. Šo ideoloģiju var nodēvēt vienā vārdā “rašisms”. Rašisms nav unikāla laikmeta parādība. Īstenībā rašisms sakņojas komunismā. Abiem ir vienādi mērķi un darbība. Totalitārie režīmi apzināti izvēlas nogalināt labākos. Kā 20. gadsimtā, tā arī tagad, jau 21. gadsimtā, tiek vests karš pilnīgai fiziskai ukraiņu iznīcināšanai,” tā Ihors Kuļiks, Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta direktors. Izstāde demonstrē, ka Krievijas metodes nav mainījušās. Apliecinājumam kalpo 13 sieviešu un vīriešu likteņi 20. un 21. gadsimtā. “Lielāko daļu iznīcināja tikai tāpēc, ka viņi bija ukraiņi, strādāja savā dzimtenē, runāja dzimtajā valodā… Tagad Ukrainai ir radusies vēsturiska iespēja atbilstošā kārtībā tikt galā ar savu pagātni. Šīs izstādes materiāli ir viens no soļiem jaunajā desovjetizācijas, derusifikācijas, deputinizācijas posmā laikmetīgajā Ukrainā,” saka I. Kuļiks. Izstāde Valmierā skatāma, Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūtam sadarbojoties ar Valmieras muzeju. Jāpiemin, ka izstādi Rīgā, Strēlnieku laukumā atklās svētdien, 4. decembrī, piedaloties Ukrainas vēstniekam Latvijā Oleksandram Miščenko, pārstāvjiem no Publiskās atmiņas centra, Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta un Okupācijas muzeja. Savukārt pirmdien, 5. decembrī, izstādi Rīgā apmeklēs Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis Ukrainas vēstnieka Latvijā Oleksandra Miščenko pavadībā. Izstāde ir apskatāma arī citur Latvijā un Igaunijā. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece tālr. 26443410
Konkursā no šī gada 5.decembra līdz nākamā gada 8.janvārim varēs pieteikties biedrības, nodibinājumi un citas juridiskas personas, kas saņēmušas sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma statusu. Turpmākajam Ruckas muižas apsaimniekotājam jānodrošina rezidēšanas iespējas kultūras, tūrisma, vides, aprites ekonomikas un radošo industriju jomās, kā arī jāorganizē kultūras un izglītojoši pasākumi. Ruckas muižā turpmākos desmit gadus jānodrošina darbnīcu, vasaras skolu, kā arī starptautisku projektu norise. Muižas teritorija atrodas Cēsu pilsētā starp Piebalgas, Lapsu un Vaives ielu. Kopējā muižas kompleksa platība, ieskaitot muižas ēku, saimnieciskās palīgbūves un parku, ir 7,4 ha. Konkursa uzvarētājam Ruckas muižas ēkas uzturēšanā un apsaimniekošanā jāizmanto pieejamos aprites ekonomikas un bezatkritumu dzīvesveida principus, kā arī Eiropas komisijas “New European Bauhouse” iniciatīvas pamatnostādnes. Konkursa rezultātus izvērtēs īpaši šim konkursam izveidota komisija. Līgums ar komisijas izvēlēto pretendentu tiks noslēgts ne vēlāk kā līdz 2023.gada 1.oktobrim. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa ŠEIT. Līdz 2023.gada septembrim Ruckas muižas ēkā un apkārtējā teritorija darbojas kā mākslas rezidenču centrs, kas ir vienīgā šāda veida organizācija Vidzemē. Savukārt muižas parks patlaban tiek izmantos nelielām kultūras jomas iniciatīvām vai publisko pasākumu rīkošanai.
Par Ruckas muižu Ruckas muiža pirmo reizi rakstos minēta 1577.gadā, kā daļa no Cēsu birģermeistara Sebastiana Detmera īpašumā piederošās zemes. Ruckas muižas pašreizējās ēkas celtas 18.gadsimtā un pārbūvētas līdz 1960.gadiem. Muižas nosaukums cēlies no poļu muižnieka Rucka uzvārda (poļu: Rutzky), kas savā īpašumā muižu ieguva 1584.gadā. Pirmā pasaules kara laikā muižas ēkās izvietoja Krievijas Impērijas armijas lazareti. Pēc tam, kad muiža nonāca Latvijas valsts īpašumā, tur izvietoja Latvijas dzelzceļa 3.iecirkni, bet vēlāk — dzelzceļnieku bērnu sanatoriju. Pēc Otrā pasaules kara muižā atradās tuberkulozes slimnīca "Rucka", kas pārtrauca darbību 2005.gadā. Sešus gadus vēlāk muižas ēka un parks no Veselības ministrijas nonāca Cēsu pašvaldības valdījumā. 2013 gadā ēka tiek nodota 10 gadu bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Elm Media” (vēlāk – Ruckas mākslas fonds), kas izveidoja Ruckas mākslas rezidenču centru. Ruckas muižas apbūve ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Informāciju sagatavoja: Ance Āboliņa Cēsu novada Centrālās administrācijas Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Vecākā komunikācijas speciāliste
Plašāka informācija par konkursu: Andra Magone Cēsu Kultūras un Tūrisma centra direktore andra.magone PIE cesis PUNKTS lv 29154367
No 28. novembra līdz 2. decembrim Rabātā, Marokā notika UNESCO Starpvaldību komitejas sanāksme nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Latvija kopā ar plostnieku biedrībām no Austrijas, Vācijas, Polijas, Čehijas un Spānijas šim sarakstam pieteica koku pludināšanas tradīciju. Sanāksmē piedalījās arī biedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvji Jānis Vāvere, Ivo Laktiņš un Madara Ribozola. “Milzīgs paldies plostnieku kopienai. Šis ir gods un apliecinājums tam, ka plostnieku prasmes ir bijušas vēsturiski nozīmīgas mūsu tautsaimniecībai un mēs tās spējam turpināt, godināt un nodot nākamajām paaudzēm!” saka Ivo Laktiņš, biedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvis. Jāpiebilst, ka 2018. gada nogalē Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas bija biedrības “Gaujas plostnieki” pirmais veikums, lai mērķtiecīgi dotos tālāk. Koku pludināšanas tradīcijas pieteikums saņēma ļoti pozitīvu ekspertu vērtējumu, kurā uzsvērts, ka pieteiktā vērtība demonstrē cilvēka ciešo saikni ar dabu un dabas resursu izmantojumu, kas pilnībā atbilst Eiropas kursam uz ilgtspējīgu attīstību. UNESCO multinacionālo iesniegumu izcēlusi kā piemēru veiksmīgai starptautiskai sadarbībai pieteikuma gatavošanā un īpaši uzsvērusi kopienu iesaisti sava nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Biedrība “Gaujas plostnieki” Strenču pilsētā darbojas kopš 2001. gada rudens. Tās darbības mērķi ir izpētīt plostniecības vēsturi Latvijā, integrēt plostniecību mūsdienās kā Latvijas kultūras mantojuma daļu, kā arī veidot sadarbību ar līdzīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2001. gada biedrība “Gaujas plostnieki” ir Starptautiskās koku pludinātāju asociācijas (International Timber Raftsmen Association) biedre. Lai saglabātu Gaujas koku pludinātāju amata prasmi un popularizētu plostu siešanas tradīciju, Strenčos jau ceturtdaļgadsimtu ik gadu maija trešajā sestdienā notiek Gaujas plostnieku svētki un, iebraucot pilsētā, visus sveicina zīme “Starptautiskā plostnieku pilsēta”, jo šajā pilsētā ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu un pludinātāju tradīcijas. Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 26312250
“Man ir prieks un pagodinājums būt kopā ar jums šajā īpašajā notikumā, jo esam ceļā uz ilgi gaidīta sapņa piepildījumu. Mūsdienīgas un bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām pieejamas sporta zāles neesamība bija ilgstoša problēma, kurai ar valsts budžeta finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu esam raduši risinājumu. Jaunajā sporta zālē un tai blakus esošajā labiekārtotajā teritorijā varēsiet pilnvērtīgi un kvalitatīvi īstenot sporta stundas, rūpēties un uzlabot savu fizisko veselību, aktīvi, lietderīgi un droši pavadīt brīvo laiku,” klātesošos uzrunāja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs. “Ilgus gadus skola ir bijusi bez savas sporta zāles, ar ierobežotām iespējām skolēniem baudīt kvalitatīvas sportošanas iespējas gan mācību stundu ietvaros, gan brīvajā laikā, tādēļ ir milzīgs gandarījums par sporta zāles būvniecību, par kuru bija sapņots un plānots gadiem ilgi. Mūsu mērķis ir dot bērniem iespēju ērti piekļūt un izmantot sporta infrastruktūru, lai skolēni iemīlētu fiziskās aktivitātes un sports veidotos par ikdienas paradumu. Turklāt mēs sportu uzlūkojam kā instrumentu, ar kuru nojaukt barjeras un to vietā radītu iespējas bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, gūstot pārliecību par saviem spēkiem, uzdrīkstēšanos izlauzties no rutīnas un iekļauties sabiedrībā. Tā ir iespēja skolēnu izaugsmei. Šādu nozīmīgu projektu iespējams īstenot ar skolas dibinātāja – Valmieras novada pašvaldības izpratni, vēlmi, rīcību un atbalstu,” stāsta Iveta Kļaviņa, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra direktore. Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs ir lielākā speciālās izglītības iestāde Vidzemē un otra lielākā šāda veida izglītības iestāde Latvijā. Skolā mācās 279 izglītojamie, tajā skaitā 94 audzēkņi pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte”. Valmieras Gaujas krasta vidusskolai–attīstības centram ir būtiska nozīme bērnu ar dzirdes traucējumiem izglītošanā, jo tā ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas nodrošina pēctecīgu speciālo izglītību – no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai. Sporta zāle sniegs iespēju pilnvērtīgi un kvalitatīvi nodrošināt mācību priekšmeta “Sports un veselība” un sporta interešu izglītības programmu īstenošanu, sporta pasākumu organizēšanu, kā arī aktīvu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu. Sporta zālē būs aprīkojums izglītojamo ar speciālām vajadzībām fiziskai rehabilitācijai. Šim nolūkam izglītības iestādei piesaistīs atbilstošus speciālistus. Projekts ietver arī āra teritorijas labiekārtošanu, kur ierīkos atpūtas zonu ar rotaļu un aktivitāšu elementiem. Kopējās projekta “Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – sporta zāles būvniecība Leona Paegles ielā 5, Valmierā” izmaksas ir 2 068 210,77 EUR, tajā skaitā Valsts budžeta finansējums 1 757 979,16 EUR, Valmiera novada pašvaldības līdzfinansējums 310 231,61 EUR. Būvdarbus veic SIA “Ekers”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Akorda”. Vakar skolas kolektīvam bija vēl kāds īpašs notikums – svinīgi atklāta jaunā vingrošanas zāle, kas vietu radusi bijušā kokapstrādes telpā. Tajā bērniem notiks vingrošana fizioterapeita vadībā, iespēju ne tikai sportot, bet arī trenēt atmiņu, mācīties matemātiku un citos veidos lietderīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku sniegs interaktīvā grīda. Zāles atklāšanas pasākumā skolas kolektīvs pateicās bijušam skolotājam Imantam Kelmeram, kurš jau no paša sākuma ticēja idejai par vingrošanas telpas izveidi un, neskatoties uz to, ka darba gaitas skolā noslēgušās, palīdzēja plānot, rasēt un sniedza atbalstu. Foto: Valmieras novada pašvaldība Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: elina.upite PIE valmierasnovads PUNKTS lv Mob.tālr.: 26115449
Tikšanās organizēta, balstoties uz Vidzemē izveidoto grupu dzīvokļu darbinieku līdzšinējo pieredzi un izrietošajiem jautājumiem par to, kā visefektīvāk nodrošināt atbalstu situācijās, kas saistītas ar grupu dzīvokļu iedzīvotājiem nepieciešamo psihiatrisko palīdzību. Šādu jautājumu risināšana prasa sadarbību starp grupu dzīvokļa iedzīvotāju, darbiniekiem, kā arī veselības aprūpes iestādēm. Tāpat šajā sadarbības procesā būtiska ir informācijas aprite, lai nodrošinātu atbilstošu atgriezenisko saiti, kas nepieciešama cilvēka veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai.
Tikšanās laikā Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvji informēja par pakalpojumiem, kādus iespējams saņemt slimnīcā gan ambulatori, gan stacionārā. Sarunu rezultātā nolemts nepieciešamības gadījumā īstenot praktiskas apmācības vai konsultācijas, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju zināšanas darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme ietvaros” plānots rast risinājumu šādu apmācību nodrošināšanai, definējot būtiskākos apmācību jautājumus. Līdz šim Vidzemes pašvaldībās deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidota apjomīga infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu viņu patstāvīgu dzīvi, tajā pašā laikā nodrošinot arī speciālistu atbalstu ikdienas dzīvē. Šobrīd šādi grupu dzīvokļi izveidoti Valmierā, Valkā, Cēsīs, Rūjienā, Mazsalacā, Drustu pagastā, Amatas pagasta Spārē, Tirzā, kur pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 cilvēki. Papildus šādi grupu dzīvokļi vēl tiek veidoti Madonā, Smiltenē un Vaidavā.
Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs Alūksnē atrodas pašvaldības administratīvās ēkas 1. stāvā, Dārza ielā 11. Atvērto durvju dienā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties tuvāk ar klientu apkalpošanas speciālistu darba ikdienu un saņemt noderīgus padomus. Pirmie 20 atvērto durvju dienas apmeklētāji varēs piedalīties arī pārsteiguma balvu izlozē. Klientu apkalpošanas speciālisti palīdzēs iedzīvotājiem izveidot e-adresi, kas nodrošina ērtu oficiālās sarakstes iespēju ar valsts un pašvaldības iestādēm, pieslēgt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā eID kartēs tām cilvēku grupām, kurām pēc likuma tie pienākas, kā arī palīdzēs veikt dzīvesvietas deklarēšanu elektroniski, ja klientam ir pieejama internetbanka, eID karte, e-mobile lietotne. Evita Aploka,
.
Lasītājiem atklāsies 15 ielu vēstures līkloči, stāsti un pat negaidīti pavērsieni ar humora devu! Beātes iela īpaša ar dažādiem ielu nosaukumiem, kas mainīti ļoti īsā laika periodā, Brīvības iela atklāj Putniņu dzimtas stāstus. Lai gan Bruņinieku iela ir viena no īsākajām ielām Valmierā, tā atrodas pilsētas sirdī, tādēļ stāsti par ielu un ēkām uz tās ir daudz! Georga Apiņa iela atklāj, kas bija ārsta laulātais draugs, bet Jāņa Daliņa iela – kādēļ tā senāk dēvēta par Svētozolu ielu. Bukletā būs lasāmi dažādi atmiņu stāsti – par to, kā Limbažu ielā dzīvojuši vienkārši ļaudis, kā netālu no Plostnieku ielas atradusies skandalozo slavu mantojusī Ziedu grava, un kā Marijas ielas zeļļi kaimiņus kacinājuši. Lasītāji uzzinās, kas tieši uz Lucas ielas kļuva par iemeslu Valmieras neveiksmēm kara laikā, un cik dažādi veikali atradušies uz Stacijas ielas, toties Rīgas ielas stāstos lasāms par vērienīgo ielas pārbūvi. Bukletā atrodams arī detalizēts apraksts, kā izskatījās grafiķis un gleznotājs Teodors Ūders, kā arī lasāms, kā Jānis Ruģēns savulaik mērojis Tērbatas ielu, lai aizbēgtu no pilsētas gorodovoja (policista) un to, kas arheoloģiskajos izrakumos atrasts Ziloņu ielā. Izdotais materiāls par Valmieras ielām un to stāstiem elektroniski pieejams šeit un drukātā veidā Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas iela 10). Teksta autore ir Valmieras muzeja Krājumu nodaļas vadītāja un vēsturniece Ingrīda Zīriņa. Aicinām doties nesteidzīgā pastaigā pa Valmieru, iepazīt mūsu bagātību – kultūras, vēstures objektus un dabas pērles, kā arī atklāt vēl nezināmas un iepriekš neapmeklētas vietas! Tematiskos maršrutus pa Valmieru atradīsi šeit. Informāciju sagatavoja
.
Kas ir dzīves grūtību sakne, to galvenais cēlonis un kā grāmatu lasīšana un kulturāla pieredze var mums palīdzēt, uz šiem jautājumiem kopīgi meklēsim atbildi četru lekciju ciklā “Biblioterapija – eksistenciāla pieredze”. “Mēs varam izdzīvot tikai vienu dzīvi, tomēr nereti sastopamies ar jautājumiem, uz kuriem atbildēt nav mūsu spēkos, tie prasa tik lielu pieredzi, kādas mums nav un nevar būt. Palīdzību varam meklēt kultūras mantojumā, arī grāmatās. Mēs nerunājam par kādu tehnisku rīcības modeli, drīzāk par dzīvošanas pieredzi, kuru mums sniedz laba literatūra. Biblioterapija palīdz apzināti izdzīvot literāra varoņa dzīvi un sastapties ar daudzās paaudzēs uzkrātu pieredzi, kā pārvarēt sāpes, karu, nenoteiktību. Visu to, ko dzīve var atnest,” saka I.Bauls.
.
Maršrutu bukletā iespējams izvēlēties sev tīkamāko vienas vai divu dienu maršrutu pa Valmieras novadu vai tikai pa Valmieras pilsētu. Daudzveidīgie auto maršruti piemēroti, lai ceļā dotos kopā ar ģimeni, draugu kompāniju vai individuāli. Tie vij līkločus pa dabas un vēstures takām, mudina paciemoties tādos objektos, kur saimnieku unikalitāte un viesmīlība izsaka vairāk par pašu vietu, ved elpu aizraujošos piedzīvojumos un rosina gūt jaunu pieredzi līdzdarbojoties. Bukletā iekļauti arī tādi objekti, kur savu ciemošanos vēlams pieteikt, iepriekš zvanot uz informatīvajā materiālā norādīto tālruni. Gadījumos, kad kādu no vietām nav iespējams apmeklēt ceļotājam izvēlētajā laikā, bukletā ietverti dažādi ieteikumi objektiem un vietām, kas atrodas tuvumā. Visi norādītie vietu un objektu apmeklēšanas laiki un attālumi ir orientējoši un atkarīgi no ceļotāja. Izdotais materiāls elektroniski pieejams šeit, drukātā veidā Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas iela 10) un citviet pie Valmieras novada tūrisma pakalpojumu sniedzējiem vai pašvaldības klientu apmeklētāju centros. Lai skaistiem mirkļiem bagāti ceļojumi un jaunas atklāsmes! Plašāku informāciju par tūrisma iespējām atradīsi Valmieras novada tūrisma mājaslapā visit.valmiera.lv, savukārt citi tematiskie tūrisma materiāli aplūkojami šeit. Informāciju sagatavoja:
.
Aktivitātes sāksies no plkst. 23.00 ar lāzeru šovu un mūziku. Īsi pirms pusnakts abu pilsētu mēri teiks uzrunas un laba vēlējumus, savukārt gadu mijā, pie gājēju tilta pār Varžupīti, Latvijas – Igaunijas robežu izgaismos uguns skulptūras. Pēc Jaunā gada iestāšanās pasākumu turpināsim ar āra diskotēku un lāzeriem. Diskotēkā skanēs polārākie latviešu, igauņu un ārzemju hīti. Pasākuma norises vietā darbosies āra terase, būs pieejams karstvīns un citi karstie dzērieni.
Iespējams rezervēt galdiņu kafejnīcā "Walk Cafe", tālr. +371 26111006. Lai mums visiem ražens 2023.gads! Informāciju sagatavoja:
.
Vidzemes plānošanas reģionā iedzīvotāju balsojumā ciešiem soļiem seko Valmieras novada pašvaldība, Valkas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Varakļānu novada pašvaldība, Limbažu novada pašvaldība un Alūksnes novada pašvaldība. Savukārt citos plānošanas reģionos šobrīd iedzīvotāji balsojuši par šādām pašvaldībām: Latgales plānošanas reģionā: Ludzas novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un Līvānu novada pašvaldība; Rīgas plānošanas reģionā: Olaines novada pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība un Ropažu novada pašvaldība; Kurzemes plānošanas reģionā: Kuldīgas novads, Ventspils valstpilsēta un Saldus novads; Zemgales plānošanas reģionā: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība un Jēkabpils novada pašvaldība.
“Pirmkārt, es vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas jau aktīvi ir balsojuši par ģimenēm draudzīgākajām pašvaldībām Latvijā, sniedzot savu vērtējumu un ieteikumus, kā papildināt līdz šim sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem. Visi balsojuma laikā saņemtie komentāri pēcāk tiek apkopoti un iesniegti attiecīgajām pašvaldībām izvērtēšanai. Otrkārt, tie, kas to vēl nav izdarījuši, aicinu ikvienu atvēlēt nedaudz laika, lai nobalsotu. Šī ir reāla iespēja aktualizēt jautājumus pašvaldībās, kas jums ir patiesi svarīgi,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Līdzīgi kā iepriekš, konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2022” noris vairākās kārtās, izvērtējot visu 43 Latvijas pašvaldību darbu ģimenēm draudzīgas vides veidošanā. Pašvaldību vērtējums sastāv no pašvaldību sniegtajiem datiem par pakalpojumiem, ko katra pašvaldība nodrošina ģimenēm ar bērniem un vērtēšanas komisijas vērtējuma – gan datu pārbaudes, gan klātienes vizītēm Latvijas labākajās pašvaldībās šī gada decembrī. Viena no 43 pašvaldībām, kura tiks atzīta par ģimenei draudzīgāko valsts mērogā, saņems naudas balvu 30 000 eiro apmērā. Savukārt katras pašvaldību grupas uzvarētājs – nauda balvu 20 000 eiro apmērā. Piešķirtās naudas balvas paredzētas, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus un pakalpojumus vai vides veidošanu ģimenēm ar bērniem. Konkursa uzvarētāji tiks godināti svinīgā pasākumā 2023. gada pirmajā pusē. Konkurss norisinās jau kopš 2017. gada, un tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm. Līdztekus konkurss veido vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu. Balsojuma anketa pieejama www.vietagimenei.lv. Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” ir viens no trim ģimeņu atbalsta pasākumiem, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Zane Jēkabsone SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. +371 25239649 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmierā, pie Rīgas ielas 16 nama līdz 11. decembrim skatāma Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta veidota lielformāta plakātu izstāde "Komunisms XX = RašiZms XXI". Izstāde, atainojot vairāku cilvēku likteni, vēsta par ukraiņu tautas upuriem staļinisma periodā un mūsdienās.
Cēsu novada pašvaldība izsludina konkursu par Ruckas muižas kompleksa, Cēsīs, bezatlīdzības lietošanas tiesībām uz desmit gadiem, lai tajā turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām.
Decembris iesākās ar lielisku ziņu – vairāku valstu nemateriālā kultūras mantojuma elements ”Koku pludināšana”, kurā ietilpst arī Gaujas plostnieku amata prasmes, iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
6. decembrī Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra topošās sporta zāles sienā, klātesot izglītības iestādes kolektīvam, Valmieras novada pašvaldības vadībai un būvuzņēmējiem, iebūvēja kapsulu, kas izgatavota kā stafetes kociņš, simbolizējot kustību, attīstību un komandas darbu vienota mērķa labā. Kapsulā ievietota skolas avīze, kas speciāli izgatavota šim notikumam, laikraksts “Liesma”, skolas kolektīva kopbilde un vēstījums nākamajām paaudzēm – par skolu, par būvniecības ieceri un novēlējums nākotnes skolēniem, ko klātesošajiem nolasīja skolēns Jānis Elmārs Liniņš, kuram ir izcili panākumi sportā – Latvijas Skolu čempionātā spēka trīscīņā izcīnītas godalgotas vietas vairāku gadu garumā. Jāatzīmē, ka kopā ar kapsulu jaunās sporta zāles nišā, kas būs brīvi pieejama un apskatāma, iebūvēja arī ķieģeļus no vecās sporta zāles.
Lai pārspriestu iespējamo rīcību un sadarbību dažādās krīzes situācijās, kas skar cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem un viņu veselības aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopīgi ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem tikās ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadību un ārstiem.
Tā kā ikdienā grupu dzīvokļu darbinieki ir tie, kuri ir visciešākajā saskarē ar to iedzīvotājiem, viņu darbā būtiski ir spēt atpazīt robežstāvokli personas uzvedībā, lai nenokļūtu līdz krīzes stāvoklim. Tāpat būtiski ir būt informētiem par to, kā sadarbības gadījumā ar ārstniecības iestādēm nodot informāciju par cilvēka veselības stāvokli. Tādēļ sociālo pakalpojumu sniedzēji interesējās par to, vai un kādi grupu dzīvokļu darbinieku novērojumi, dodoties uz slimnīcu, būtu svarīgi, kāda dokumentācija aizpildāma par cilvēka veselības stāvokli. Speciālisti uzdeva arī jautājumus par tālāko rīcību attiecībā uz rehabilitācijas pasākumiem pēc ārstēšanās slimnīcā, medikamentu lietošanu, sadarbību ar psihiatriem.
Pirmdien, 19. decembrī, Alūksnes Valsts un pašvaldības vienotajam klientu apkalpošanas centram apritēs trīs gadi. Atzīmējot šo jubileju, klientu apkalpošanas centrs aicina ikvienu iedzīvotāju uz atvērto durvju dienu 19. decembrī no pulksten 10.00 līdz 12.00.
Īsākas un garākas, slīpākas, šaurākas, līkumotas un pavisam taisnas, industriālas un ar vasaras ziediem saplaukušas, nosauktas par godu leģendārām personām vai pēc vēsturiskiem nostāstiem – tik dažādas ir Valmieras ielas, kas glabā nozīmīgus vēstures notikumus, likteņus un stāstus. Gadu desmitiem ritot, ielām mainījies ne tikai vizuālais izskats, bet arī stāsti, ko tās glabā. Vairāki no tiem apkopoti informatīvā bukletā.
16. decembrī plkst. 18.00 Vaidavas pagasta bibliotēkā norisināsies biblioterapijas 1. lekcija/ nodarbība “Kopābūšana vai vientulība” ar psihoterapeitu Ivaru Baulu.
Atklāt, piedzīvot, atpūsties, izklaidēties un pieredzēt jaunas izjūtas – to visu mēs sagaidām, kad vēlamies doties ceļojumā. Nereti ekskursijas maršruta plānošana mēdz būt visai laikietilpīgs process, sākot ar apmeklējamo objektu un maltītes ieturēšanas vietas izvēli un beidzot ar naktsmītnes atrašanu. Lai atvieglotu šo procesu, Valmieras novada Tūrisma pārvalde izdevusi jaunu ideju ceļvedi “Ekskursiju maršruti Valmieras novadā” ar septiņiem dažādiem maršrutiem Valmieras novada apceļošanai. 
Šogad uzsāksim jaunu tradīciju - kopīgu Jaunā gada sagaidīšanu ar kaimiņiem igauņiem Valkas – Valgas centrā, tādējādi turpinot abu valstu un pilsētu iedzīvotāju tuvāku sadraudzēšanos.
Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” iedzīvotāju balsojumā pašlaik Vidzemes plānošanas reģionā vadībā izvirzījušās Madonas novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība un Ogres novada pašvaldība. Līdz 22. decembrim iedzīvotāji vietnē www.vietagimenei.lv vēl var ietekmēt balsojuma gaitu, balsojot par pašvaldībām ar labāko atbalstu ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju balsojuma rezultāti pašvaldībām ļaus spert soli tuvāk uzvarai cīņā par naudas balvām 150 000 eiro apmērā.